Rīga, 2015.gada 22.septembrī
Nr.
Saeimas Juridiskajai komisijai
Par priekšlikumiem likumprojekta
„Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.276/Lp12) otrajam lasījumam
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95.pantu iesniedzu priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.276/Lp12) otrajam lasījumam.
Pielikumā: Priekšlikumi par grozījumiem likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.276/Lp12) otrajam lasījumam uz 5 lappusēm.
Ar cieņu
12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris
Priekšlikumi par grozījumiem likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģistra Nr.276/Lp12) otrajam lasījumam
1) Papildināt likumprojekta 1.pantā (KPL 7.panta otrās daļas pirmais teikums) ar skaitļiem un vārdiem “130.” un “260.panta pirmajā daļā”.
Pamatojums: Izslēdzot no esošās panta redakcijas 4 noziedzīgā nodarījuma sastāvus, daļēji var piekrist par 159.panta pirmo daļu (izvarošana) un 160.panta pirmo daļu (seksuāla vardarbība, lai gan arī šajos gadījumos ir svarīga cietušā attieksme pret notikušo. Taču nav pamata par obligātu kriminālprocesu atzīt arī gadījumus, kad cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi (130.pants) un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, ja sekas ir arī viegli miesas bojājumi (260.panta pirmā daļa). Cietušā attieksme pret notikušo tomēr ir svarīga, it īpaši pie šādām sekām. Tas nav pretrunā ne Direktīvas, ne Stambulas konvencijas prasībām. Šīs prasības aktuālas ir valstīm, kur kriminālprocesā pastāv oportunitātes princips (valsts tiesīga izlemt, vai procesu uzsākt). Latvijā ir obligātuma princips, proti, ja ir cietušā sūdzība šajās likuma 7.pantā nosauktajās lietās, tad process tiek uzsākts.
Likumprojekta anotācija nesniedz skaidrojumu, kāpēc šie panti ir izslēgti.
2) Izslēgt likumprojekta 4.pantā (KPL 96.panta trešā daļa) vārdus “vai mutvārdu”.
Pamatojums: Praksē nav bijusi problēma, kad personas griba tiek izteikta mutvārdos – tas ir jāfiksē procesuālā protokolā un to persona paraksta. Rakstveida piekrišana (kaut vai tikai paraksts) ir pierādāma, bet mutvārdu piekrišana procesuāli nekā netiks fiksēta un līdz ar to praksē var būt likumu pārkāpumi (cilvēks mutvārdos izteica gribu, bet procesa virzītājs to neievēroja, vai arī cilvēks nevēlējās būt cietušais, bet procesa virzītājs to izdarīja pret viņa gribu). Ja persona fizisku trūkumu dēļ nespēj izteikt savu gribu, tad par cietušo var atzīt pamatojoties uz trešo teikumu.
Anotācijā aprakstītā situācija par diviem (liekiem) sastādītiem dokumentiem ir praksē ieviestā aplamība, kad vienmēr raksta gan iesniegumu, gan cietušā pratināšanas protokolu (tāpat šos divus dokumentus centīsies rakstīt to satura dēļ). Persona, kura ir cietusi no noziedzīga nodarījuma, var pratināt uzreiz kā cietušo, pratināšanas protokola sākumā atzīmējot lēmumu rezolūcijas veidā. Bet vienkāršāk ir rezolūcijas veida lēmumu par atzīšanu par cietušo uzrakstīt uz iesnieguma. Un to jau tagad paredz KPL.
3) Izslēgt likumprojekta 5.pantā (KPL 96.1 pants) pirmās daļas 4.-6.punktus.
Pamatojums: Īpaša statusa piešķiršanai jānotiek izņēmuma gadījumos, kas cietušā
gadījumos varētu būt viņa bezspēcība (projekta 1.-3.punkti). Statusa piešķiršana ļoti daudziem nozīmē tā devalvāciju. Visi cietušie ir īpaši un likums paredz attiecīgi viņu tiesību aizsardzību.
4) Izslēgt likumprojekta 5.pantā (KPL 96.1 pants) trešās daļas trešo teikumu.
Pamatojums: Lieks teikums. Tiesa ir procesa virzītājs, kas šādu lēmumu pieņem tad,
kad tam ir pamats, kā to līdzīgi dara citi procesa virzītāji. Tas nav īpaši jāatrunā.
5) Precizēt likumprojekta 5.pantā (KPL 96.1 pants) piektajā daļā paredzētās „uzticības personas” tiesības.
Pamatojums: Esošā KPL 152.panta otrajā daļā ir minēta uzticības persona, bet turpat arī ir pateiktas viņa tiesības, proti, pratināšanā tā var uzdot jautājumus. Nav skaidrs, ko šī persona drīkstēs darīt visās procesuālajās darbībās.
6) Papildināt likumprojekta 5.pantu (KPL 96.1 pants) ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā (esošā KPL 98.panta pirmā prim daļa, attiecīgi to izslēdzot no 98.panta), attiecīgi sesto daļu uzskatot par septīto daļu:
„(6) Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības pieteikt procesa virzītājam lūgumu informēt viņu par kriminālprocesa virzību daļā par to noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.”
Pamatojums: Esošajā 98.pantā nesen ietvertā daļa pēc savas būtības paredz īpašas cietušā tiesības, kas būtu raksturīgas tikai īpaši aizsargājamam cietušajam.
7) Aizstāt likumprojekta 6.panta otrajā daļā (KPL 97.panta desmitā daļa) vārdu „nepilngadību” ar vārdu „pilngadību”.
Pamatojums: Šaubas varētu būt par pilngadību, tāpēc līdz vecuma noskaidrošanai tas tiek uzskatīts par nepilngadīgu.
8) Izteikt likumprojekta 7.pantā ierosinātā 97.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Cietušajam ir šādas tiesības:
1) iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju un saņemt kompensāciju, tai skaitā valsts kompensāciju;
2) piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;
3) neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
4) izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un sekām;
5) uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai;
6) iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu paša, viņa tuvinieku vai mantas aizsardzībai apdraudējuma gadījumā;
7) iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā;
8) iesniegt sūdzību par procesuālu lēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
9) saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
10) saņemt medicīnisko palīdzību un cita veida atbalstu.”
Pamatojums: Priekšlikums ir redakcionāls – ja šā panta otrajā daļā ir paredzēts, ka personai izsniedz un izskaidro pamattiesības, tad šo tiesību uzskaitījumā ir lieki gandrīz katrā punktā norādīt, ka ir tiesības saņemt informāciju par šīm tiesībām.
9) Izteikt likumprojekta 7.pantā ierosinātā 97.1 panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
„Paziņojuma un skaidrojuma saņemšanu persona apliecina ar savu parakstu.”
10) Papildināt likumprojekta 9.panta trešo daļu (KPL 99.panta otrā daļa) beigās ar vārdiem „ievērojot šā likuma 140.pantā noteikto kārtību”.
Pamatojums: Īpašu tiesību ierakstīšana likumā, nenosakot to īstenošanas noteikumus, var būtiski pārkāpt tiesības uz taisnīgu tiesu (kā tiek pārbaudīta personas identitāte, kas atrodas citā vietā nevis tiesas zālē, kā tiek nodrošinātas aizstāvības puses tiesības uzdot jautājumus utt).
Īpaši aizsargājama cietušā aizsardzības pasākumu noteikšana paralēli tam, ka KPL jau ir 17.nodaļa, kas regulē procesuālo aizsardzību personām, kas tiek apdraudētas, rada dublēšanās iespaidu. Iespējams, šeit veiksmīgāk būtu atsauce uz likuma 309.pantu, kas paredz dažāda līmeņa drošības pasākumus liecinošās personas aizsardzībai iztiesāšanas laikā. Piemēram, likumprojektā paredzēto jau noteic 309.panta otrā un piektā daļa.
11) Papildināt likumprojekta 10.panta otrajā daļā ( KPL 104.panta trešajā daļā) pirms vārda „kāda” ar vārdu „vai”.
12) Izslēgt likumprojekta 10.panta trešo un piekto daļu (KPL 104.panta trešā prim daļa un piektās daļas papildinājums.)
Pamatojums: To jau paredz, turklāt plašākā apjomā, KPL 104.panta trešā un piektā daļa.
13) Izslēgt likumprojekta 12.panta (KPL 151.pants) pirmo daļu.
Pamatojums: Norma ir pilnīgi lieka un pat nav loģiska. Pirmkārt, visu, ko persona saka (un tas notiek mutvārdos) pratināšanā, jau tāpat fiksē šīs pratināšanas protokolā. Otrkārt, ja iesniegums vajadzīgs, lai uzsāktu procesu (KPL 7.panta otrā daļa), tad pratināšana pirms procesa uzsākšanas ir aizliegta; savukārt citos noziedzīgo nodarījumu gadījumos šāds iesniegums var tikt izteikts pratināšanas laikā un fiksēts protokolā. Treškārt, KPL jau šobrīd neliedz jebkuru personas mutvārdu pieteikumu fiksēt nopratināšanas protokolā. Šāda rīcība ir atkarīga no izmeklētāja profesionālās sagatavotības.
14) Likumprojekta 12.panta otrajā daļā (KPL 151.panta ceturtā daļa) otro teikumu izteikt šādā redakcijā:
„Atkārtotu pratināšanu veic tikai tad, ja tā ir nepieciešama kriminālprocesa interesēs.”
15) Papildināt likumprojekta 13.pantā ierosinātā KPL 151.1 panta nosaukumu sākumā ar vārdiem „Īpaši aizsargājama”.
Pamatojums: Panta saturs pēc savas būtības ir domāts īpaši aizsargājamo cietušo pratināšanai. To norāda gan pirmās, gan trešās daļas sākuma teksts. Savukārt otrā daļa būtu bez pamatojuma gadījumos, ja tiek pratināts, piemēram, cietušais zādzības gadījumos. Turklāt šādai normai vairāk ir kriminālistiskas rekomendācijas raksturs.
16) Izslēgt likumprojekta 13.pantā ierosinātā KPL 151.1 panta otrajā daļā vārdu „Cietušā”.
17) Izteikt likumprojekta 13.pantā ierosinātā KPL 151.1 panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
„Īpaši aizsargājama cietušā pratināšanu veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs.”
18) Izslēgt likumprojekta 14.pantu (par KPL 277.panta divpadsmito daļu).
Pamatojums: Pirmkārt, KPL 277.pants regulē apcietinājuma termiņus un nav saistīts ar procesa virzītāja pienākumu ievērot cietušā tiesības. Otrkārt, procesa virzītājam ir pienākums ievērot un nodrošināt visas cietušā tiesības, kas minētas likumā, tāpēc otrreiz šāds pienākums par atsevišķu tiesību izpildi nebūtu jāuzsver. Šajā daļā minētās cietušā tiesības ir fiksētas 96.1 panta sestajā daļā.
19) Izslēgt likumprojekta 15.pantu (KPL 318.pants).
Pamatojums: Nav skaidrs grozījumu pamatojums. Ja šāda norma tiktu ieviesta, tad ikvienu kriminālprocesu varētu uzsākt bez rakstveida lēmuma (teorētiski tas būtu iespējams, taču tas prasītu visai apjomīgus likuma grozījumus) un arī personu atzītu par cietušo bez rakstveida lēmuma (kā tas būtu zināms citam procesa virzītājam vai tiesai?). Ja projekta autori šo normu pamato ar to, ka nav vajadzīga šādu lēmumu motivācija, tad to jau šobrīd atļauj KPL 320.panta sestā daļa un attiecīgi 372.panta otrā daļa (par procesa uzsākšanu) un 96.panta pirmā daļa (par cietušo).
20) Izslēgt likumprojekta 19.pantu (KPL 377.pants) un ar to saistīto 20.pantu (392.pants.).
Pamatojums: Pirmkārt, nav pamatojuma, kāpēc cietušā tiesības slēgt izlīgumu būtu ierobežojamas ar prasību par obligātu kaitējuma atlīdzību. Tās ir cietušā tiesības izlemt, ko darīt. Ja ir vēlēšanās uzsvērt, ka cietušā intereses saņemt kompensāciju var tikt apdraudētas ar nepārdomātu izlīgumu, tad attiecīgi būtu papildināms 381.pants. Otrkārt, likumprojekta redakcijā nav ievērota likumā lietotā vienotā terminoloģija, proti, ar vārdiem „novērsts ... radītais kaitējums” ir aptverti visi trīs kaitējuma veidi, savukārt, papildus uzsverot par zaudējuma atlīdzināšanu, tiek runāts tikai par viena kaitējuma veida kompensāciju. KPL šādai situācijai lieto vārdus „kaitējuma kompensācija”.
Ļoti apšaubāma ir 377.panta papildināšana ar 11.punktu. Šis pants nosaka kriminālprocesa obligātu izbeigšanu un tajā kā kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi ir minēti ļoti konkrēti fiksējami fakti. Piedāvātais projekts ietver subjektīvi vērtējamu kritēriju ar neskaidru kriminālprocesa brīdi. Šādu procesa izbeigšanas pamatojumu jau paredz KPL 392.pants.
21) Izslēgt likumprojekta 24.pantu (KPL 450.pants).
Pamatojums: Nav skaidrs pamatojums, kāpēc visas lietas (arī tad, ja cietušais ir pilngadīgs) par nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību obligāti būtu jāizskata slēgtās tiesas sēdēs. Šādu nodarījumu objektīvā puse var būt visai dažāda, kas ne vienmēr būtu slēpjama no sabiedrības. Tiesas arī šobrīd drīkst noteikt slēgtu sēdi, ja tam ir pamatojums (parasti to izsaka iesaistītās personas).
22) Izslēgt likumprojekta 25.pantu (KPL 501.panta 5.punkts).
Pamatojums: Pirmkārt, piedāvātais papildinājums (par visiem nepilngadīgajiem cietušajiem) daļēji ietvertu punkta redakcijā palikušo otro personu grupu (cietušie līdz 14 gadiem). Otrkārt, liecību nolasīšana tiesā pēc savas būtības ir pretrunā ar taisnīgas tiesas procesa izpratni un šādas situācijas būtu pēc iespējas jāsamazina, nevis jāpaplašina. Treškārt, ka nepilngadīgā cietušā aizsardzība jau šobrīd ir samērā labi aizsargāta ar KPL 152.pantu.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs