Drukāt    Aizvērt


...LP0051_2 (Sēde: 16.04.2015)

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

Es atvainojos, kolēģi, vēl... Tātad... Lūdzu, jā, turpinām!

J.Vucāns (ZZS).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Uz otro lasījumu ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas veidots priekšlikums par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidi. Šī ietvarstruktūra būs saskaņota ar Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Pati komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Uzsākam debates.

Par procedūru ir pieteicies runāt deputāts...

J.Vucāns. Jā, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Tad kā deputāts vai kā komisijas...?

J.Vucāns. Kā komisijas... nē, kā deputāts.

Sēdes vadītāja. Kā deputāts tātad ir pieteicies runāt Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Tālāk mums ir jāskata 2. un 3.priekšlikums, kuri ir savstarpēji saistīti. Un tieši saistībā ar to es vēlos runāt par procedūru.

Komisija ar minimālu balsu pārsvaru ir atbalstījusi 3.priekšlikumu, kas ir veidots, balstoties uz deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto 2.priekšlikumu.

Komisijā tiešām atbalsts 3.priekšlikumam bija ļoti minimāls. Pēc tam komisija ir saņēmusi ļoti daudz vēstuļu - gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no dažādām sabiedriskajām organizācijām, gan arī no individuāliem cilvēkiem. Šajās vēstulēs izpaužas tas, ka attieksme pret 3.priekšlikuma dažādām daļām ir ļoti dažāda.

Komisija tiešām šo jautājumu skatīja trijās savās sēdēs, taču pie vienota, visus apmierinoša priekšlikuma mēs nenonācām. Tāpēc šodien, tā kā attieksme pret dažādām šī priekšlikuma - 3.priekšlikuma - daļām varētu būt dažāda un es pieļauju iespēju, ka kāds varētu prasīt balsojumu arī par 2.priekšlikumu, es ierosinu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 133.pantam, kā arī Saeimas kārtības ruļļa 98.panta pirmajai daļai un 99.panta pirmajai daļai skatīt šo priekšlikumu, kas ir komisijas atbalstīts, - 3.priekšlikumu - un arī 2.priekšlikumu, kas ir daļēji iekļauts 3.priekšlikumā, pa daļām un tātad arī debatēt pa daļām un arī balsot pa daļām.

Tas arī viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par šo priekšlikumu.

Vai deputātiem nav iebildumu, ja par 2. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu un par 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu deputāti debatē un balso pa daļām - tātad vispirms par priekšlikuma pirmo daļu un pēc tam par otro daļu? Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām ar 2.priekšlikumu.

J.Vucāns. Tātad 2. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas ir komisijas daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi, acīmredzot mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Tātad šobrīd mēs dodamies pārtraukumā, tāpēc jāveic deputātu...

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti, labrīt! Esiet ļoti uzmanīgi, tāpēc ka mums sanāca tā, ka gan reģistrācija, gan tie, kuri bija pieteikušies debatēs, ir vienā sarakstā. Tas nozīmē, ka 19 deputāti, kuri šodien nav reģistrējušies, varbūt atrodas zālē. Es nosaukšu katru uzvārdu, tad vajag pacelt roku un pateikt, ka esat uz vietas. Ja es neredzēšu deputātu uz vietas, tad 20 procenti no algas būs nost... Ļoti uzmanīgi!

Jānis Ādamsons... jā, neredzu. Aldis Adamovičs... (No zāles dep. K.Šadurskis: “Algu nost!”) paldies, būs alga. Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Gundars Daudze, Nellija Kleinberga, Ivans Klementjevs... (Starpsauciens no zāles: “Nav!”), Armands Krauze, Kārlis Krēsliņš... nav, Gunārs Kūtris... nav, Inese Laizāne... nav, Regīna Ločmele-Luņova... ir, es redzu, Romāns Mežeckis... es viņu neredzu zālē. Paldies. Visi to dzirdējāt. Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs... paldies. Būs alga. Arvīds Platpers... paldies, redzu. Inguna Sudraba... slima. Mārtiņš Šics... Mārtiņš... paldies, redzu. Silvija Šimfa... paldies, redzu.

Paldies, beidzās mūsu īsā sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt sēdi. Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.

Šobrīd Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu, kurā viņa atsauc savu priekšlikumu Nr.2 likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” sakarā ar to, ka priekšlikums jau ir daļēji iekļauts komisijas redakcijā.

Tātad 2.priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to darba kārtībā ir 3.priekšlikums. Es aicinu ziņotāju ieņemt vietu tribīnē! Ir jāpiesaka 3... ir jāpiesaka... Vai kolēģi piekrīt tam, ka 2.priekšlikums ir atsaukts un ka tagad mēs debatējam par 3.priekšlikumu, kā 2.priekšlikuma iesniedzēja Stepaņenko kundze to ir lūgusi? Vai kolēģi piekrīt? Kolēģi piekrīt. Iebildumu nav.

J.Vucāns. Kolēģi, tātad mēs varam pāriet pie 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma, par kuru es jau teicu, ka komisijā ar minimālu balsu pārsvaru šis priekšlikums ir atbalstīts. Es komisijas vārdā, šoreiz kā komisijas priekšsēdētājs, lūdzu debatējot ņemt vērā to, ka šis likums un arī šis priekšlikums attiecas uz visām izglītības pakāpēm - sākot ar pirmsskolu un beidzot ar augstāko izglītību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, mēs vienojāmies... Tātad uzsākam debates par 3.priekšlikumu, bet balsosim par katru šī priekšlikuma daļu atsevišķi, kā jau Saeimas deputāti to atbalstīja.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien mēs skatām vienu no tiem retajiem jautājumiem, kuri nevienu neatstāj vienaldzīgu.

Lai arī grozījumu saturs ir pats par sevi saprotams, tas tomēr izraisīja lielu satraukumu, jo jautājums ir par mūsu sabiedrības vērtībām. Vēsturiski izveidojies, ka Latvijā skola pilda ne tikai izglītošanas, bet arī audzināšanas funkciju. Izglītošanas funkcija ir skaidri definēta un skaidri noregulēta dažādās pamatnostādnēs, vīzijās, koncepcijās, programmās, turpretim audzināšanas funkcija, manuprāt, atrodas tādā kā pašplūsmā. Valsts, kas ir savu topošo pilsoņu pasūtītāja, nav skaidri definējusi, kādu sabiedrību tā vēlas veidot, izglītošanas procesam beidzoties.

Neskatoties uz to, ka izglītības sistēma tiek finansēta no valsts budžeta un uzturēta no visu nodokļu maksātāju līdzekļiem, tā pilnīgi abstrahējas no skaidra viedokļa paušanas un pārliek atbildības nastu uz skolotāju pleciem. Turklāt nekādus aizsardzības mehānismus valsts nav definējusi. Līdz ar to audzināšana paliek atklāts lauks, kurā valsts izglītības sistēmai nepiederošas personas vai organizācijas var piedāvāt savu redzējumu un gatavās metodes. Tādējādi valsts joprojām cer sagaidīt no skolām, ka tās pašas atradīs pareizo ceļu uz harmoniskas sabiedrības veidošanu un pašas izstrādās nepieciešamās metodes skolēnu tikumiskai izaugsmei. Līdz ar to šo grozījumu nepieciešamība un savlaicīgums ir acīm redzams jebkuram Latvijas iedzīvotājam. To apliecināja arī Latvijas televīzijas veiktā aptauja raidījumā “Sastrēgumstunda” šī gada 8.aprīlī, kurā vairāk nekā 77 procenti balsotāju ir pauduši atbalstu šai idejai. Vēl vairāk! Pirms 31 stundas vairākas vecāku apvienības... izmantojot tikai sociālos tīklus, daloties ar informāciju savā starpā, līdz šim brīdim ir savākušas vairāk nekā 1800 balsu šo grozījumu atbalstam, kas ir par aptuveni 200 vairāk... (No zāles dep. V.Spolītis: “Tikpat pret bija!”) Jā, tas ir par 200 vairāk, nekā savāca grozījumu pretinieki septiņu dienu laikā. Tā ka, ja jūs parēķināsiet, jūs redzēsiet šo sabiedrības atbalstu.

Es ļoti pateicos arī visu tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājiem par skaidru un nepārprotamu nostāju, atbalstot šos grozījumus. Neskatoties uz to, ka Baznīca ir atdalīta no valsts, tā joprojām spēlē lielu lomu cilvēka tikumiskajā audzināšanā. Savā atklātajā vēstulē Saeimas deputātiem četru lielāko konfesiju bīskapi uzsvēra, ka būtu ārkārtīgi svarīgi, lai valsts likumdošana aizsargātu bērnus un jauniešus no destruktīvu materiālu izmantošanas apmācības procesā. (No zāles dep. V.Spolītis: “99.pants - Baznīca ir atdalīta no valsts!”)

Kaut arī grozījumu pretinieki ir vienoti savās darbībās, vienā jautājumā viņiem tomēr vienotības nav. Jūs esat dzirdējuši pēdējā laikā divus argumentus pret šiem grozījumiem. Viens arguments ir tāds: normas dublē jau esošos likumus, otrs - normas ieviesīs agresīvu cenzūru. Kā jūs redzat, šie divi argumenti ir viens otru izslēdzoši. Par pirmo argumentu es varētu atbildēt tā, ka grozījumi akcentē likuma normas un tādējādi tie nevarētu būt pretrunā ne ar vienu likumu. Pamēģiniet vienkārši no aizliedzošās normas izsvītrot vārdu “aizliegt” un aizstājiet to ar “atļaut”! Tas nozīmē, ka deputāti būtu... ka deputātiem būtu jābalso par tādu grozījumu, kurš atļauj tādu materiālu izmantošanu, kuri var negatīvi ietekmēt tikumisko attīstību. Man liekas, ka deputāti nebalsotu par tādu priekšlikumu.

Tātad jautājums ir tāds: ja šie grozījumi vienkārši dublē likumu, tad kāpēc ir tāds satraukums šo triju nedēļu laikā? Es domāju, ka atbilde slēpjas otrajā argumentā. Otrais arguments, kurš faktiski izslēdz otro... kurš faktiski izslēdz pirmo, ka tiks ieviesta agresīva cenzūra... Es neatceros, vai kāds vecāks iebilda pret to, ka Kārlis un Karlīna beidzot tika aizliegti. Tā arī ir cenzūra! (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.)

Jautāsiet: kāpēc Kārlis un Karlīna? Tas bija tiešām ļoti sen, tas ir sens stāsts, bet, mīļie draugi, šis stāsts ir gatavs atsākties ar jaunu sparu! Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts izglītības satura centra Ārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Ineta Upeniece kādā konferencē par cīņu pret dzimumu stereotipiem izglītības saturā un procesā, kura notika Helsinkos, Somijā, pagājušā gada oktobrī, savā prezentācijā Dānijas metodisko materiālu un bērnu grāmatas par Kārli un Karlīni minēja kā labās prakses piemēru, ko Latvijai bijusi drosme pārņemt. Tā ka tas nozīmē, ka spēles ar bērnu apziņu principā varētu turpināties, tajā skaitā arī par...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, man jāteic, ka jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Stepaņenko. Varētu... (No frakcijas SASKAŅA: “Lai parunā!”)

Sēdes vadītāja. Vai jūs piekrītat izmantot vēl 2 minūtes kā otrā runāšanas laika iespēju? Jā? Paldies.

Lūdzu, turpiniet!

J.Stepaņenko. Tātad par grozījumu tehnisko aspektu. Gribētu vēl piebilst, ka manis piedāvāto grozījumu abas daļas - tradicionālo audzināšanas virzienu saglabāšana, kas ir minēta pirmajā teikumā, un bērnu pasargāšana no tikumību graujošiem materiāliem, kas ir otrajā teikumā, - ir vērtējamas kā vienots mehānisms, kura abas daļas ir nesagraujami saistītas un papildina viena otru. Es lūdzu deputātus ņemt to vērā, pieņemot šodien savu lēmumu, un atbalstīt gan pirmo, gan otro daļu. Un, ja kādam kolēģim ir argumenti par redakciju, tad lūdzu tomēr atbalstīt šos grozījumus pēc būtības otrajā lasījumā un turpināt darbu pie teksta uzlabošanas uz trešo lasījumu.

Ceru uz jūsu atbalstu, un paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

Smiltēna kungs šeit ir pieteicies runāt kā parlamentārais sekretārs.

E.Smiltēns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Paldies, kolēģi, par doto stundu debatēm! Kolēģi, mēs šodien... šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā ļoti lielu spēku un galveno enerģiju veltām ļoti fundamentāli svarīgiem jautājumiem, vai tā būtu skolotāju atalgojuma reforma vai jaunais izglītības finansēšanas modelis, vai darbā balstīta mācību un profesionālās izglītības reforma un tamlīdzīgi. Es varētu uzskaitīt šos jautājumus, bet to ir ārkārtīgi daudz.

Šī visa kontekstā man, godīgi sakot, bija pārsteigums, ka jautājums par tikumību izpelnījās pat daudz lielāku ievērību nekā manis iepriekš minētie jautājumi. Bija dažādas televīzijas diskusijas, pārraides, un deputāti varēja pozicionēties un tamlīdzīgi.

Kāpēc? Kāpēc pārsteigums, jo, manuprāt, šie deputātes Jūlijas Stepaņenko un Saeimas komisijas piedāvātie papildinājumi Izglītības likumā faktiski dublē jau spēkā esošas tiesību normas, kurās jau ir nostiprināts, izvēlēts tiesiskais regulējums, kas nodrošina izglītojamo tiesību un interešu, kā arī sabiedrības interešu aizsardzību un ievērošanu izglītības procesā. Latvijas Republikas Satversme piemērojama tieši, un tā vienādi attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to nav saprotams likumdevēja mērķis, piedāvātajā Izglītības likuma 10.1 panta 1.apakšpunkta normā vēlreiz nosakot, ka izglītojamie ir jāaudzina, nodrošinot izglītības procesu un tā mērķus, kas ir saskaņā ar Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām.

Jau šobrīd, kolēģi, saskaņā ar Izglītības likumu izglītības iestādēs nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus materiālus, kuri ir pretrunā ar Satversmi, likumiem un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par to ir atbildīgs katrs skolotājs, sagatavojot mācību materiālus skolēniem, kā arī katrs izglītības iestādes vadītājs, proti, tie ir skolu direktori.

Nav pamata apgalvot, ka izglītības iestādes Latvijā apzināti pārkāpj likumdevēja jau noteiktos ierobežojumus izglītības procesā izmantojamā satura veidošanā vai materiālu izvēlē, tādējādi apdraudot izglītojamā tikumību, jo Izglītības likuma 2.pantā tā šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir formulēts šī likuma mērķis: nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja - uzsveru! - tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju, ņemot vērā piedāvāto normas formulējumu, šobrīd vai pārskatāmā nākotnē nav pamata pieņemt, ka Latvijas izglītības iestādēs tiek ignorētas spēkā esošās tiesību normas un konstatējami būtiski vai regulāri profesionālās ētikas pārkāpumi izglītības procesa organizēšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijai un tās padotībā esošajām iestādēm, piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Valsts izglītības satura centram, kas ikdienā saņem un izskata iesniegumus no privātpersonām un mācību iestādēm, tostarp arī iesniegumus par mācību darba norisi skolās un tā nodrošinājumu, nav ziņu, kas ļautu saprātīgi pieņemt vai secināt, ka izglītojamo tikumība vai vērtībaudzināšana Latvijas tiesiskajā regulējumā noteiktajā ietvarā mūsu izglītības iestādēs ir apdraudēta, neatbilst paša izglītojamā vai sabiedrības interesēm.

Par skolotāja ne vien tiesisku, bet arī profesionālu atbildību uzskatu arī viņa kā profesionāļa lēmumu, izvēloties konkrētu, viņa ieskatā, piemērotāko mācību materiālu mācību darbā ar noteiktu izglītojamo vai izglītojamo grupu atbilstoši audzēkņu vecumposmam un tā individuālajām vajadzībām.

Likumdevēja rīcība, kā tas nereti ir uzsvērts, veidojot Latvijas tiesiskā regulējuma sistēmu, sakņojas vispusīgā informācijā par kādu nepieņemamu sociālu fenomenu, kuru tas tiecas iegrožot, veidojot īpašu tiesisko regulējumu. Ministrijas rīcībā esošās ziņas par situāciju Latvijas izglītības iestādēs neapstiprina šobrīd likumdevēja bažas.

Vārds “tikumība”, kolēģi, Terminu un svešvārdu skaidrojošajā vārdnīcā (Letonika.lv) tiek skaidrots šādi: “Tikumība - sabiedrības un vispārcilvēcisko prasību noteikta, apziņā abstrahētu morāles normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šai sistēmai. Ja sabiedrības un vispārcilvēciskās prasības atbilst cilvēka iekšējiem motīviem darīt labu, tikumība ir personības tikumiskās brīvības sfēra.” Līdz ar to, kolēģi, definējums ir ārkārtīgi plašs.

Un pēdējais. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka tiesību normai ir jābūt pietiekami skaidrai, lai persona varētu paredzēt tās piemērošanas sekas. Šeit nopietni ir jāizvērtē fakts, ka, spriežot pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas, likuma grozījumus atbalstošie deputāti vārdam “tikumība” piešķir savu ļoti subjektīvu redzējumu, tajā pašā laikā nesniedzot vecākiem, skolotājiem precīzu skaidrojumu viņu izpratnei par vārda “tikumība” nozīmi un rosināto grozījumu mērķiem, lai skaidrotu, kā un kādēļ jau spēkā esošais tiesiskais regulējums nepilnīgi aizsargā izglītojamā intereses mācību procesā.

Kolēģi, lemjot par šo jautājumu, es vēlos jūs aicināt padomāt par tiem, kuriem šis likums būs reāli jāpiemēro, - tie ir skolotāji, tie ir skolu direktori. Un, ja mēs likumā nosakām ļoti abstraktus jēdzienus, piemēram, “tikumība”, nepaskaidrojot dziļāk, kā to piemērot, tad, manuprāt, tas sagādās ārkārtīgi lielas galvassāpes tūkstošiem skolotāju un arī skolu direktoriem. Līdz ar to mēs varam arī atbalstīt šo te normu, kā mēs arī aicinājām to darīt... kā komisijas vadītājs aicināja to darīt, sadalot to pa daļām un atbalstot šo domu, ka nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi. Bet, manuprāt, tas ir tīri deklaratīvi, jo jau šobrīd neviens likums, neviena darbība nedrīkst būt pretrunā Satversmei.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Viens no visu laiku un tautu ievērojamākajiem politiskajiem un garīgajiem līderiem Mahātma Gandijs savulaik precīzi un nepārprotami nosauca septiņas lietas, kas mūs, jebkuru personu, jebkuru tautu un valsti, jebkuru civilizāciju var iznīcināt. Un šīs septiņas lietas ir sekojošas: politika bez principiem, dievkalpošana bez ziedošanās, bagātība bez darba, bizness bez morāles, bauda bez sirdsapziņas, zinātne bez cilvēcības, zināšanas bez garaspēka. Vai mēs to neredzam? Vai mēs to nejūtam? Vai mēs to nesaprotam, ka šie vārdi pašlaik vistiešākajā veidā attiecas uz mums kā personām, kā tautu un valsti? Sabiedrība to jūt un apzinās. Par to liecina kaut vai pirms deviņiem mēnešiem lasītāju iecienītā žurnāla “Ir” lasītāju aptauja, kas tieši tā arī saucas - “Par tikumību”. Uz jautājumu, vai mūsdienās sabiedrībā ir vājinājusies morāles un tradicionālo vērtību nozīmība, tikai 3 procenti atbildēja - “grūti pateikt”, 5 procenti atbildēja - “noteikti ne”, 12 procenti atbildēja - “drīzāk ne”, 35 procenti teica, ka morāles un tradicionālo vērtību nozīmība mūsu sabiedrībā ir drīzāk mazinājusies, bet 45 procenti par to bija absolūti pārliecināti. Tas nozīmē, ka problēma ir. Tā ir nopietna un nekavējoties risināma.

Kas ir šīs morāles tradicionālās, kristīgās vērtības? Kas ir tikums un kur to apgūst? Par to ir runājuši un runā, rakstījuši un raksta filozofi, rakstnieki, dažādu zinātņu pārstāvji, par to liecina tautu folklora un kultūrvēsture, dažādu ticību pārstāvji, kopš pastāv cilvēce. Tāpēc izbrīnu rada dažu mūsu sabiedrības locekļu, dažu nevalstisko organizāciju, diemžēl arī dažu pedagogu atzīšanās, ka viņi nezina, nesaprot, kas ir tikumība. Ir pat vēl ļaunāk - viņi nevēlas to zināt, lai nebūtu jāuzņemas atbildība pateikt: nē - šī rīcība ir netikumība, šie materiāli ir netikumiski, tie var nodarīt lielu postu nenobriedušai bērnu un jauniešu psihei! Var ielikt kroplus pamatus personībai, kas ar lielu ticamību tālākajā dzīvē psiholoģiski un fiziski mocīsies pati un radīs lielas problēmas tuviniekiem un sabiedrībai.

Jau mūsu ēras sākumā domātājs Marks Fabijs Kvintiliāns (35-96) ir teicis: “Vajadzīgi divi faktori - dabas dotības un audzināšana.” Audzināšanai ir jāsākas ģimenē. Arī Aristotelis vēl pirms mūsu ēras sacīja: “Audzināšanas uzdevumi ir fiziskā, tikumiskā un intelektuālā attīstīšana.” Sokrats savukārt ir atzinis, ka visu dzīves jautājumu praktiskās risināšanas pamatā ir ētika. Audzināšanas praktiskais mērķis - katra atsevišķa cilvēka morālā pilnveidošana. Jana Komenska atziņa: “Audzināšana sevī ietver mācīšanu vai izglītību, tikumību un dievbijību.” Imanuela Kanta divas būtiskas atziņas par šo tēmu ir šādas: “Audzināšanas mērķis - apzināta tikumība, bet pienākums - svarīgākais princips dzīvē un arī motīvs darbībai.”

Audzināšana sākas ar bērna dzimšanu un tā sakņojas... un tai jāsaskaņojas ar bērna vecumu. Dievturu atziņā tikumi ir Dieva vadības izpausme cilvēka dzīvošanā, kas palīdz dzīvot raženu mūžu. Ražena mūža dzīvošana tuvina pilnībai, tā ir augstākais sasniegums un vienīgā īstā laime. Visi tikumi saistās ar trim galvenajiem uzdevumiem - Dievu turēt, zemi turēt, ģimeni turēt. Četri cilvēciskie tikumi ir apdomīgums, taisnīgums, stiprums vai drosme un mērenība, kas kristiešiem organiski papildināti ar no tiem izrietošajiem mīlestības, prieka, miera, pacietības, laipnības, labestības, augstsirdības, lēnprātības, uzticības, pieticības, atturības un šķīstības tikumiem. Vai mums no tiem ir jāatsakās vai tie tomēr jāaizstāv un jāsaglabā mūsu tagadnes un nākotnes vārdā?

Es lūdzu atbalstīt 3. - komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Inesim Boķim.

I.Boķis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par augstām matērijām, un runātāju tajā ziņā vēl būs diezgan.

Es pavisam vienkārši teikšu to, ka aptaujāju visus septiņus Valmieras skolu direktorus un vēl dažus mācību pārziņus, un tā viņu vēsts bija tāda: nu, nešķelsim vairāk sabiedrību šajā jautājumā! Tas pirmkārt.

Otrkārt, neveidosim grūti izpildāmus likuma pantus! Jau tā mūsu valstī ļoti daudz ko nav iespējams izpildīt - un ne tikai šajā likumā -, ja ņem pēc burta. Un tā joprojām.

Un tāpēc viņu visu rosinājums būtu tāds: šai sadaļai vispār lieciet mieru, pilnīgi pietiek ar to, kas ir rakstīts visos likumos, to skaitā Satversmē, un mēs paši tiksim galā, jo mēs esam gan gājuši kursos, gan vienmēr to visu pārrunājam pedagoģisko padomju sēdēs.

Un tāpēc es aicinu pēc iespējas maz mainīt vai vispār nemainīt šos likuma pantus un cienīt mūsu pedagogu un skolu direktoru viedokli, jo es domāju, ka pārsvarā tāds ir viņu viedoklis. Nu, vismaz Valmierā tas ir viennozīmīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Klausoties šajās debatēs triju nedēļu garumā par šo tēmu, mani vienkārši brīžiem pārņem kaut kāda bezcerība.

Mēs, latvieši, it kā esam tāda prātīga tauta... Nesen Latvijas hokeja izlases treneris Teds Nolans mūs salīdzināja... viņš teica, ka latvieši ir ļoti līdzīgi viņa tautai. Proti, mēs tāpat kā indiāņi esam drosmīgi un pilni ar cīņas sparu. (No zāles dep. I.Zariņš: “Tu par sevi runā?!”) Es gribu noteikti viņam piekrist. Savulaik man bija iespēja kādu laiciņu pabūt Amerikā (No frakcijas SASKAŅA: “Ooo!”), un, lūk, kas mani izbrīnīja: Amerikā ir vairāki desmiti indiāņu cilšu, bet, lai kā arī viņi ir apspiesti un lai kā viņus ir apspieduši, viņiem savā starpā, starp ciltīm, asins naids kā pirms dažiem simtiem gadu bija, tā ir palicis. Tātad viņus neuztrauc tik daudz ārējais iebrucējs, cik viņi ir gatavi viens otram pārgrauzt rīkli. Tieši tāpat latvieši šobrīd... Mēs pilnīgi ignorējam tādas lietas, ka, piemēram, mūsu skolās tiek izplatīti šādi materiāli... es tagad citēšu: “Medija vistavka “Ņet podviga više”.” Tātad tāda interaktīva... nu, tāda izstāde, kurai disks pat esot, kurā tiek slavināta uzvara Otrajā pasaules karā. (No frakcijas SASKAŅA: “Par tēmu!”) Izdevējs ir fonds “Russkij mir”, tātad visiem zināms fonds, kurā pasniegta tādā Kremļa propagandas stilā... pasniegta vēsture. Un es tagad citēšu, kam tā ir domāta. Tā ir domāta kā “učebnoje posobije dļa russkih škol Latvii”. (No frakcijas SASKAŅA: “Es neko nesapratu!”) Tātad - kā mācību līdzeklis priekš latviešu skolām. Tā, lūk! Mūs absolūti neinteresē, ka mūsu bērnu smadzenes skalo ar Kremļa propagandu, bet mūs satrauc viena šī te grāmatiņa, kurā ir pateiktas jau lietas, kas visiem interesē. Esmu pārliecināts: ja Kremlī šobrīd tiek izstrādāta kāda hibrīdkara taktika priekš Baltijas valstīm, tad viņi noteikti to izstrādā tikai priekš Igaunijas un Lietuvas, jo latvieši tāpat viens otram pārgrauzīs rīkli un paši tiks galā.

Man šonedēļ bija iespēja parunāties ar Latvijas Politiski represēto biedrības pārstāvjiem, kur bija daudz sirmu kungu un dāmu, un mēs runājām par politiskajām aktualitātēm. Tie ir cilvēki, kas ir izgājuši caur uguni un ūdeni un redzējuši velnu. Un vienīgais, kas viņus satrauc... viņus pat nesatrauc šīs Saeimas morālā... vairāku deputātu morālā stāja... Viņi teica, ka paslīdēt var kāja katram, bet viņus visvairāk uztrauc tas, ka mēs nodarbojamies ar muļķībām, nevis pieķeramies lielām lietām... vienkārši skaldām matus.

Kolēģi, es aicināšu jūs... mūs nenodarboties ar muļķībām, bet tiešām darīt lielas lietas Latvijai, nevis skaldīt matus savā starpā.

Paldies. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi!

Pozitīvi vērtējama politiķu vidū un sabiedrībā aizsākusies diskusija par tikumību, bet jāatzīmē, ka tiek izmantots vienpusējs pamatojums un argumentācija. Tikumības jēdziens daudzos raidījumos masu medijos tiek noreducēts līdz seksam un viendzimuma attiecībām.

Vēlos klātesošajiem atgādināt, ko latviešu valodā nozīmē jēdzieni “tikums” un “tikumība”. Tikums ir krietnums - morāliski vērtīgas un noturīgas rakstura īpašības, kas izpaužas cilvēka izturēšanās veidos un darbībās. Tikums ir vienveidīgs kādā cilvēku kopā nodibinājies rīcības vai izturēšanās veids, jo latviešu tautasdziesmās atrodamas skaidras norādes uz darba tikumu, godīgumu, cieņu pret vecākiem. Otru likumu, kas ir tikumība, jau nolasīja ministrijas pārstāvis, tāpēc nekavēšu laiku.

Mūsdienu izplūdušajā vērtību traktējumā, kad katra organizācija peļņas nolūkos ar projektu un cita veida reklāmu palīdzību mēģina pārveidot gadsimtiem ilgi veidojušos un nostiprinājušos vērtību izpratni, ir vērts ieskatīties mūsu valsts pamatlikumā - Satversmē.

Tās dažos pantos, bet jo īpaši preambulā, ir skaidri definētas tās vērtības, kas ir Latvijas valsts pastāvēšanas un vienotības pamats. Piemēram, Satversmes preambulā un arī 110.pantā uzsvērts, ka ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats un ka valsts aizsargā un atbalsta laulību jeb savienību starp vīrieti un sievieti un ģimeni.

Publiskajā telpā ir izskanējuši argumenti, ka Izglītības likuma mērķī jau ir paredzēta tikumiska attīstība. Un šeit es gribu aicināt jūs uzmanīgi izlasīt Izglītības likuma mērķi, jo tajā skaidri pateikts, ka tiek nodrošināta iespēja tikumiskai attīstībai. Vērojot to, kas notiek šodien sabiedrībā, ir acīm redzams, ka vai nu šāda iespēja tomēr nav tikusi nodrošināta, vai arī izglītojamie to nav izmantojuši.

Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo beidzot Izglītības un zinātnes ministrijai šajā jautājumā tiek dots konkrēts un nepārprotams uzdevums - nodrošināt tikumisku audzināšanu, skaidri nosakot tos tikumus, kas ir Latvijas tautas un valsts identitātes un ilgtspējas pamats. Ir jāizbeidz darba tikuma un godaprāta mērķtiecīga iznīdēšana no Latvijas iedzīvotāju vērtību sistēmas un jāpanāk, ka ikviens rūpējas ne tikai par sevi un saviem tuviniekiem, bet arī par sabiedrības labumu, kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem - pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Arī es esmu četru bērnu tēvs - 20 gadus kā vecāks (No zāles dep. A.Elksniņš: “Atbalsti!”), bet 15 gadus esmu strādājis gan par skolotāju, gan par audzinātāju, gan arī par skolas direktoru. Pirmais, kas man nāk šodien prātā: ja mēs atbalstītu vienu no Jūlijas Stepaņenko grozījumiem, mums būtu jāizliedz skolas literatūrā “Romeo un Džuljeta”, jo es arī esmu tēlojis šo lomu un varu pateikt, ka (Starpsaucieni. Aplausi. No frakcijas SASKAŅA: “Kurā lomā?” Zālē smiekli.) Romeo... varu pateikt, ka Džuljeta bija nepilngadīga.

Otrs. Par Rūdolfa Blaumaņa lugām. Arī tur pārsvarā, kā mēs zinām, iedzeršana, pīpēšana un ģimeņu izputināšana. Tā ka, protams, šie darbi būtu jāaizliedz.

Bet gribu teikt, ka jebkurā skolā Latvijā jau šobrīd tiek nodrošināta tikumiskā audzināšana, ģimeniskās vērtības un citas ļoti svarīgas lietas, kas nostiprinātas gan Satversmē, gan ar izglītību saistītajos likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos. Katrs skolotājs, audzinātājs jau šobrīd ir atbildīgs par saturu, kas noteikts mācību priekšmetu standartos un mācību programmās, un par mācību materiāliem, ko izmanto šajās mācību stundās.

Katrā skolā maija mēnesī tiek apstiprināts saraksts ar mācību literatūru, ko izmantos nākošajā mācību gadā, un ar to tiek iepazīstināti arī vecāki. Jau šobrīd, ja rodas aizdomas par nepiemērotu, netikumisku mācību līdzekļu izmantošanu stundās, vecākiem ir iespēja par to ziņot gan skolas vadībai, gan izglītības pārvaldēm, gan Izglītības kvalitātes valsts dienestam, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.

Skumji, ka grozījumu ierosinātāji maldina Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju vadītājus, sabiedriskās organizācijas par šo grozījumu jēgu un jau esošo situāciju izglītībā. Neviens Latvijā nav noteicis “Papardes zieda” vai kādas citas organizācijas izdotās brošūras vai citu literatūru par obligātu Latvijas skolās.

Vēl briesmīgāk, ka šie jaunie ierosinājumi tiek pasniegti Krievijas televīzijā tendenciozi un izskan no to mūsu deputātu mutes, kuriem nav ne pedagoģiskās izglītības... kuri nevienu dienu nav arī strādājuši skolā. Un pēc sižeta var noprast, ka Latvijas skolās kopš neatkarības atgūšanas to vien māca kā netikumību.

Žēl, ka LIZDA, tas ir, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, nav atradusi laiku izteikties par šo jautājumu, jo tas rada papildu slodzi, nesaprotamu spriedzi skolotājiem un skolu administrācijai. Tad jau mums vispirms ir jāaizliedz interneta portāli, dažādi TV kanāli, atsevišķi preses izdevumi... un tā varētu turpināt.

Es, protams, esmu par tikumisku un uz ģimenes vērtībām balstītu izglītību Latvijā, bet ne politisku farsu, kas šobrīd radīts ap šo jautājumu. Tāpēc es lūgšu atbalstīt arī šos Jāņa Vucāna ierosinātos grozījumus likumā.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi, Prezidij!

Paldies Brīvera kungam.

Tā kā es esmu trīsarpus gadus skolā strādājis, es laikam varu nākt un runāt.

Līdz šim brīdim es biju tāds diezgan skeptisks pret šādas normas iestrādāšanu Izglītības likumā, jo domāju, ka skolotājiem pašiem izglītība un pieredze ļauj izfiltrēt, kas bērniem ir derīgs, kas ne. Tad es atcerējos savus skolas gadus, kad pirmais džeks klasē bija tas, kurš varēja uz skolu atnest un iedot citiem izlasīt, teiksim, grāmatu “Tūkstoš un vienas nakts pasakas” vai Markesa darbus (Markesa izlasīšana - ar spāņu valodas lamuvārdiem! - deva milzīgas iespējas, teiksim, diskusijās ar klasesbiedriem), vai Remarka grāmatas, kuras tālaika skolēniem 9.klasē varbūt bija pirmā erotikas pieredze, teiksim tā.

Bet nu pēdējais piliens man gan gadījās... Jūs droši vien visi internetā redzējāt fragmentiņus no grāmatas “Kas ar tevi notika, Anna?” Nu, es šo grāmatu ieinteresēts paņēmu, lai palasītu visu. Nu, es vienkārši nesaprotu, kāpēc tai meitenei 14 gadu vecumā ir jārunā, es nezinu, namu pārvaldes santehniķa valodā, un es nevienu iemeslu nevarēju saprast, kāpēc šajā grāmatā... kā šie lamuvārdi tur pastiprina kaut kādu māksliniecisko vērtību vai emocionālo darbību. Nu, protams, tā nav skolas grāmata, bet skolu bibliotēkās šī grāmata ir atrodama. Es arī, protams, neesmu nekāds puritānis, un arī es saprotu, ka meitenes 14-15 gadu vecumā šobrīd lasa “Greja 50 nokrāsas” un skatās filmu, protams, par to pašu. Un šobrīd 8.klases meitene var cilvēku labāk sasiet nekā uztamborēt šallīti, un, piemēram, to es arī saprotu, bet... (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) tāpēc, ka man ir sešpadsmitgadīga meita mājās un es interesējos par viņas dzīvi un interesēm. (Zālē smiekli.)

Es, protams, šeit nerunāju arī par to, ka no skolas... ka skolā vajadzētu izņemt no aprites informāciju, kas saistīta ar seksuālo izglītošanu pilnīgi visās tās izpausmēs, bet es esmu arī pret to, ka, teiksim, tiek stāstīts, ka attiecības starp viendzimuma pāriem ir labākais, kas vispār šajā dzīvē ar kādu var notikt. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Tam arī es esmu pret.

Mani vairāk šinī gadījumā gan uztrauc pats process, kurš tad vērtēs to, kas ir tikumīgs un kas nav tikumīgs, un, ja skolā tiek izmantoti tikai Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprināti materiāli, tad, protams, tādām problēmām nevajadzētu būt. Bet kas notiek tajā gadījumā, ja skolotājs, labu mērķu vadīts, atnes pats kaut ko uz skolu? Kas tādā gadījumā, pieņemsim, vērtēs, vai tas ir tikumīgs vai tas ir netikumīgs un vai šis vērtējums nevar būt arī subjektīvs? Bet, nu, protams, es absolūti esmu pret to, lai mūsu valstī parādītos kaut kādas aizliegtās literatūras saraksts. Tāpēc uz trešo lasījumu es tomēr aicinātu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju vēl par kaut kādām šī likuma niansēm padomāt.

Taču, atbalstot šo priekšlikumu, gribu teikt, ka laikā, kad uz ielas, internetā un visur citur mums ir pieejama pilnīgi neierobežotos apjomos visa šī negatīvā, melnā informācija, mums tomēr ir jāpacenšas, lai skolās šīs informācijas būtu iespējami mazāk. Un, ja nu galu galā mēs šeit uzskatām, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, paši skolotāji uzskata, ka viņi ir pietiekami izglītoti un profesionāli, lai izvērtētu, kas skolēnam ir labs un kas ir slikts, tad jau mums nemaz nevajadzētu būt problēmām ar netikumīgu lietu nonākšanu skolā neatkarīgi no tā, vai šāds likums būs vai nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi deputāti! Biju jau sagatavojis šodienai asu, iznīcinošu runu, lai sakautu pretējo viedokļu paudējus, taču tad es pats uzdevu sev jautājumu: pret ko gan mēs īsti cīnāmies? Varbūt šis pretinieks, kam veltām asās, saindētās bultas, patiesībā ir daļa no katra no mums pašiem? Vai nav tā, ka katrs cīnās pats ar sevi, tikai meklē šī pretinieka veidolu cita cilvēka personā? Tas attiecas uz visiem mums, arī uz mani.

Tikumības jēdzienam vajag vienot, nevis šķelt sabiedrību, tāpēc aicinu katru izvērtēt, vai viņa oponents patiesībā nav tikai iedomāts pretinieks. Manās rokās ir “Papardes zieda” izdotā grāmatiņa “Tu esi tu”. Arī jums tāda ir. Tajā ir šādi vārdi: “Sekss ir attiecību turpinājums un papildinājums, nevis sākums. Vai tu vēlētos attiecības, kurās partneri saista tikai sekss? Vai tu esi svarīgs kā cilvēks vai tikai kā seksa objekts?” Labi teikts! Kāpēc gan tu, mans iedomātais pretiniek, apgalvo, ka es gribu aizliegt šos vārdus? Kāpēc gan tu pretnostati tikumību seksam, apgalvodams, ka tikumiskā audzināšana noliedz seksuālo audzināšanu, un piesauc pat Romeo un Džuljetu? Mans iedomātais pretiniek, tev es savukārt teikšu: nebaidies no tikumības! Tu saki, ka nesaproti, ko šis vārds nozīmē? Mēģināsim to noskaidrot, jo ne vien Latvijas Republikas Satversmes 116.pantā, bet arī Eiropas Savienības likumos parādās tikumības jēdziens, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantā, tāpat Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19.pantā.

Smiltēna kungs un Platpera kungs jau minēja tikumības jēdziena definīcijas. Nolasīšu pēc būtības analoģisku tikumības skaidrojumu: “Tikumība - gara un kultūras dzīves sastāvdaļa, kas pastāv un mērķtiecīgi veidojas gribas vadītu aktīvu cilvēku kopdzīvē atkarībā no vērtībām un normām, kas saistīgas mūsu sirdsapziņai un brīvai iekšējai pārliecībai par labo un ļauno.”

No šīs definīcijas es tad arī redzu, kāpēc tev, mans iedomātais pretiniek, tikumība šķiet tik bīstama. Tā balstās uz atziņu, ka cilvēkam ir ne tikai miesa, bet arī gars. Sabiedrība nevar pastāvēt bez tikumiem, nerakstītajiem likumiem, ar kuriem cilvēks pats sev uzliek ierobežojumus. Ja šādu ierobežojumu nebūs, indivīds dos priekšroku savām interesēm, ignorējot sabiedrības intereses. Tāda sabiedrība ir lemta bojāejai.

Mans iedomātais pretiniek, tu saki, ka tev nav kritēriju, lai izvērtētu, kas ir un kas nav tikumīgi. Kur ņemt šādus kritērijus, lai tie būtu vismaz nākamajām paaudzēm? Tos nepateiks ne deputāti, ne ministrijas ierēdņi un pat ne skolu direktori. Šādi kritēriji jau no mazām dienām ir jāveido katram cilvēkam pašam. Ģimenei, skolai un visai sabiedrībai šajā procesā jāpalīdz jaunajam cilvēkam, kura garīgā pasaule veidojas galvenokārt skolas laikā. To tad es arī sauktu par tikumisko audzināšanu.

Nešaubos, ka visi piekritīs tam, ka viena no galvenajām vispārcilvēciskajām vērtībām ir brīvība. Taču patiesa brīvība nevar pastāvēt bez tikumības. Ja cilvēks ir spēcīgs savā garā, tad šāds cilvēks ir brīvs. Tikumiskā audzināšana veido brīvus cilvēkus.

Aicinu deputātus atbalstīt komisijas priekšlikumu. Lai miers ar mums visiem! Paldies. (Zālē smiekli, LRA frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es ar prieku piekristu tiem runātājiem, ka autoru... likumprojekta autores mērķis ir bijis runāt par tikumības aizsardzību plašākā tvērumā, bet diemžēl šie fakti, ko Stepaņenko kundze minēja komisijas sēdē, man neļauj... nedod šādu iespēju - tulkot likumprojekta autores mērķi plašāk -, jo tika piegādāts tikai viens pierādījums, kas, kolēģesprāt, apliecināja to, ka skolās netikumīgu materiālu nokļūšana ir iespējama, un tas bija šis nelielais “Papardes zieda” bukletiņš, ko Brīvera kungs citēja kā gana labu esam. Līdz ar to interpretācijas iespējas ir diezgan šauras.

Un bez tā, ka mēs lūkojamies, ko Jāņa Rozes apgāds izdod par bērnu attīstību, nebūtu slikti, ja mēs darītu savu pamatdarbu, proti, iepazītos ne vien ar Satversmi, bet arī ar Satversmes komentāriem, kas ir vadlīnijas mūsu darbam, arī rakstot likumprojektus. Un viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem ir arī tas, ka valstī lēmumi ir jāpieņem samērīgi un pamatoti. Un pamatojums ir viens būtisks arguments. Satversmes komentāros ir teikts, ka arī likumdevēja rīcību nepieciešams racionāli pamatot, lai varētu pārliecināties, vai arī pats likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi. Likuma pamatojuma funkciju šajā sakarā pilda pašā likumā vai tā izstrādes dokumentos formulētais likuma mērķis, tādējādi atklājot tos juridiskos un racionālos apsvērumus, kurus likumdošanas procesā ir izdarījis likumdevējs un ar kuriem tiek attaisnota šāda likuma pieņemšana.

Un šeit atkal atgriežamies pie tā, kas tika no likumprojekta autores minēts, - šī tikumības aizsardzība tiek reducēta ļoti šauri - uz seksuālo izglītošanu.

Un tad man ir jāsaka - mēs nonākam sava veida pretrunā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas jau ir spēkā. Proti, Bērnu tiesību aizsardzības likums uzliek bērnam pienākumu rūpēties par savu veselību, un seksuālā veselība ir veselības sastāvdaļa, tāpat arī Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, kas valstij nosaka pienākumu nodrošināt informāciju un cilvēku izglītošanu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. Sekas tādai pseidotikumībai, tam, ka izvairāmies atzīt, ka cilvēkam ir ķermenis, ka cilvēki ir divu dzimumu, ka viņi mēdz mīlēties... Cilvēkiem ir jāmāca... bērniem ir jāmāca tas! Un skola ir tā vieta, kur šo informāciju var nodrošināt neitrālā, izsvērtā, profesionālā veidā, tādējādi ļaujot bērnam iegūt to informāciju, ko, iespējams, ģimenē viņš nevar saņemt.

Šeit ir daudzi citāti minēti, bet es vēlreiz atsaukšos uz šo Satversmes komentāru, kur ir teikts, ka pamattiesību ierobežošanu, tātad arī informācijas iegūšanu, reizēm var darīt, lai pasargātu sabiedrības tikumību. Un tas tiek definēts kā leģitīms mērķis. Bet Satversmes komentāri saka arī to, ka tātad Satversmes 116.pantā šiem tikumības ierobežojumiem atliek maza nozīme, jo tos varētu attiecināt tikai uz pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot prostitūciju, rupjus sabiedrības pieklājības pārkāpumus, vardarbības attēlojumu un vardarbības propagandu plašsaziņas līdzekļos.

Kur jūs varat nolasīt seksuālās izglītošanas programmas? Tās netiek nolasītas. Līdz ar to es uzskatu, ka tas nepietiekamais pamatojums, tas, kad tas tiek darīts un kā tas tiek darīts, vienkārši aizpilda šīs Saeimas vienu... tā ir viena no šī sasaukuma nelaimēm... proti, satura trūkums. Mēs imitējam darbību, mēs pieķeramies vienai tēmai, kas ir ļoti kontraversāla, kas garantē publicitāti, garantē troksni un putas, bet principā var nodarīt kaitējumu mūsu bērniem.

Un nobeigšu ar citātu, jo šodien tā tikumības tēma, tādu citātu tēma... ka principā, ja jūs gribat, lai cilvēki noticētu jūsu tikumībai, tad neplātieties ar to. To mums visiem arī novēlu. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Mani drusciņ izbrīnīja tā aktivitāte, ar kādu cenšas pārliecināt, ka it kā nevainīgs labojums, papildinājums šajā likumā radīs gandrīz vai pasaules galu.

Adamoviča kungs teica, ka mēs varētu aiziet tik tālu, ka aizliegtu “Romeo un Džuljetu”, lai gan viņš labi zina, ka runa nebūt nav par filmu, kurā ir tiešām patiesas jūtas parādītas, bet tāda būtu pavisam cita filma, ko Adamoviča kungs nenosauca, - “Trīs Romeo jautrie piedzīvojumi”. Acīmredzot tādu varbūt nevajadzētu skolās rādīt... jā. (Zālē troksnis, starpsaucieni.)

Tad vēl otra interesanta tēze, ka neviens jau nezina, kas ir tikumība. Nu, piedodiet! Jau senie grieķi to formulēja ļoti precīzi - viss, kas veicina sabiedrības un valsts attīstību, viss, kas nāk par labu sabiedrībai un valstij, ir tikumisks.

Pirms trim tūkstošiem gadu bija ļoti vienkāršs formulējums - tā sauktie 10 baušļi. Tie nav varbūt visi jādeklamē, bet viens ir ļoti... Es nocitēšu tikai vienu: “Tev būs savu tēvu un māti godāt.” Nu, teiksim, tas ir novecojis pēc trim tūkstošiem gadu. Tātad jaunajam bauslim jāskan tā: tev būs divus tēvus godāt. Vai tev būs godāt četrus tēvus, tāpēc ka tiem diviem apnīk, viņi aiziet prom un parādās nākošie divi. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Pareizi? Baušļi ir novecojuši. Lai gan jau latvju dainās mums ir gan mātes godināšana, gan darba tikums, gan viss pārējais. Taču runa nav par to.

Nākošais. Te tika arī apgalvots, ka skolās jau viss ir kārtībā un ka nav nekādu problēmu. Es gribētu te iebilst. Es paskatījos tādu interesantu statistiku, ka, piemēram, mūsu pašu Valsts izglītības satura centrs savā laikā ir apturējis “Papardes zieda” iniciatīvu staigāt pa klasēm. Konkrēti runa ir par 7.klasi, kur neiet vecāko klašu audzēkņi bet kur stāsta dažādas gudrības, kas varbūt īsti nav vajadzīgas 7.klasei, bet gan 18 gadu vecumā... lielākā vecumā.

Es citēšu... Dažiem nepatika, un te var piekrist... Es domāju, ka nevajag aizliegt un ka tiešām arī šī izglītība par veselību un visu pārējo ir laba, bet... Es domāju, ka veselības ministrs piekritīs, ka varbūt skolās labāk būtu maziem bērniem stāstīt, ka nav labi špricēt heroīnu un ka nav labi rādīt, kā pareizi lietot šļirci, bet ka labāk būtu mācīt bērniem, ka varbūt vispār nevajag heroīnu lietot. Var būt, ka tas būtu daudz jēdzīgāk.

Es neatradu šeit neko tādu, ko nevajag darīt, te viss bija, ko darīt, bet... es citēšu... Ir ļoti skaista organizācija - Resursu centrs sievietēm “Marta”, kurš arī izdod visādus metodiskos norādījumus. Un, piemēram, Labklājības ministrija ir atbalstījusi zēnu un meiteņu diskusiju grupu darbību un grupu vadītāju apmācību. Grupu dalībnieki - pusaudži no 13 gadiem, vadītāji - no 18 gadiem. Sadarbībā ar Ālandu salu Miera institūtu Resursu centrs sievietēm “Marta” izdevis šo - “Metodikas rokasgrāmata meiteņu un zēnu grupu vadītājiem (izvērtējot uz stereotipiem balstītu dzimumu uztveri)”. Un tagad paklausieties, cik tas ir “tikumiski”! Tur ir norāde: “Neaizmirstiet uzsvērt, ka, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais - viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar to.” Nu vai nav lieliska metodoloģija attiecībā uz bērniem - popularizēt trusīšu dzīvesveidu?! (No zāles dep. I.Viņķele: “Ko jūs citējat?”)

Šajā pašā Ālandu salu Miera institūta “gudrības grāmatā” “Metodikas rokasgrāmata meiteņu un zēnu grupu vadītājiem” ir teikts, ka dzimums ir vien sociāla konstrukcija, loma, ko nosaka kultūrsociālā vide, nevis kaut kāds bioloģiski noteiktu iedzimtu un nemaināmu cilvēka īpašību uzskaitījums. Tātad puikam uzvelciet kleitiņu, un nav pat jāpazīst, - un prom uz krūmiem! Un trusīšu dzīvesveids tiek reklamēts lielā mērā.

Vēl daži jautājumi, Viņķeles kundze, par to, ko jūs sakāt... No šīs pašas metodikas... “Cik lielā mērā puišiem, kuri ir prostitūtas, ir raksturīga profesionalitāte?” Tas jāmāca bērniem?! “Cik lielā mērā puišiem, kuri ir prostitūtas, ir nodrošināta ekonomiskā labklājība?” Ļoti “lieliskas” metodoloģiskās pamācības 13 gadus veciem zēniem un meitenēm!

Es domāju, ka nekā briesmīga nebūs, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu. Es arī piekrītu, ka skolu direktori un skolotāji var izvērtēt, ko viņu skolās mācīt un ko nemācīt... (No zāles starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, man jāteic, ka jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Kiršteins. Jā, paldies.

Es tikai domāju, ka vēl varbūt Izglītības likumā ir jāmaina norma, ka direktorus apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, nevis...

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

A.Kiršteins. ...nevis pašvaldības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien! Cienījamie kolēģi, es lūdzu dot man iespēju runāt ilgāk par piecām minūtēm, lai izmantotu tās divas minūtes, kuras Kārtības rullis man atļauj. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nē! Nē!”)

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, vienu mirkli... Pimenova kungs, jums tad ir iespēja izmantot otrās uzstāšanās laiku un tad lūgt vēl divas minūtes.

I.Pimenovs. Tieši tā.

Es nesaprotu... Es varēšu runāt vai ne? (No zāles dep. I.Viņķele: “Īsāk jārunā, Pimenova kungs!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāts izmanto divas papildu minūtes, ieskaitot to kā otrās uzstāšanās laiku? (Starpsaucieni.)

Vai deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nē!”; “Balsojam!”)

Deputāti lūdz balsojumu? Labi. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātam Pimenovam dotu iespēju papildināt uzstāšanās laiku vēl par divām minūtēm, to ieskaitot kā debašu otro laiku! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 3, atturas - nav. Tātad ir iespēja izmantot otrās uzstāšanās laiku - divas minūtes. Lūdzu!

I.Pimenovs. Es pateicos Saeimai.

Cienījamie deputāti! Man ir tiešām neveikli kritizēt 3.priekšlikumu - ne tikai tādēļ, ka tas balstās uz manas politiskās grupas dalībnieces iesniegto 2.priekšlikumu, bet arī tādēļ, ka skatītā priekšlikuma formulējumi ietver patiesības, kuras nevienam ikdienā neienāks prātā apstrīdēt, proti, laulību un ģimeni. Tās ir skaidras, vienkāršas, neuzkrītošas un tik vispārīgas, ka pat par kategoriskām šīs patiesības ir grūti nosaukt. Taču, ja sadzīvē viegli un nesaistoši izteiktu frāzi ietver likumā, tā nenovēršami kļūst noteicoša gan ar savu motivāciju, gan ar kontekstu un sekām. Pat tad, ja likuma pantā ietver tādu banālu apgalvojumu, ka divi reiz divi ir četri, radīsies jautājums, kādu iemeslu dēļ un ar kādu mērķi šī konstatācija ir ietverta likumā. Un kas notiks, ja šī banalitāte tiks pārkāpta? Un, jo vienkāršāks ir panta formulējums, jo vairāk prasās to atšifrēt.

Atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā piedāvātais jaunā 10.1 panta “Izglītība un tikumība” pirmās daļas atšifrējums vismaz noved pie deputātes Jūlijas Stepaņenko 2.priekšlikumā nosauktā Satversmes 110.panta un, izceļot laulību un ģimeni, kā rakstīts tekstā, īpaši un neizbēgami atstāj aiz tikumības robežām homoseksualitāti. Tāds ir rezultāts, pat ja komisija varbūt nemaz šo rezultātu nav apzinājusies.

Attieksme pret homoseksualitāti ir katra cilvēka personīgā lieta, bet ir slikti, ja šādu negatīvu attieksmi kaut vai netieši veicina normatīvais akts. Tas var aizvainot, un tas ir arī cilvēktiesību pārkāpums. Es ierosinātajā normā saskatu šāda pārkāpuma pazīmi un tāpēc to neatbalstu. Ir svarīgi nepieļaut cilvēktiesību pārkāpumu, bet, manuprāt, vēl svarīgāk ir saprast homofobijas cēloni. Droši vien tas ir pretīgums, ko izjūt heteroseksuālis, mēģinot pielaikot homoseksualitāti sev. Tas rada stipru vēlmi ierobežot savu un savu bērnu iespējamo saskarsmi ar gejiem, lesbietēm, rada un uztur aizspriedumus, konkrēti pieņēmumu, ka ar dzimumtieksmi pret sava dzimuma personām var inficēties kā ar vīrusu, ka to var iedvest, ka to var ieaudzināt, iesaistot bērnu spēlē kā otra dzimuma pārstāvi vai skaidrojot viņam homoseksuālas attiecības. Visstiprākais aizspriedums ir tas, ka homoseksualitāte ir izvirtība un ka homoseksuāļi savas noslieces dēļ visbiežāk ir pamanīti pedofilijā. Tomēr statistika liecina, ka dzimumnoziegumu skaits ir proporcionāls heteroseksuāļu un homoseksuāļu proporcijai sabiedrībā. Noziegumi, kurus izdara iedzīvotāji ar tradicionālo dzimumorientāciju, ir tikpat smagi, un dažreiz par viņu seksuālajiem upuriem kļūst pat paša ģimenes bērni.

Skatītais priekšlikums, ja tas tiks pieņemts, var veicināt un nostiprināt sabiedrības nepatiku pret seksuāli orientētām minoritātēm, izstumt mūsu līdzpilsoņus no sabiedrības, radīt iemeslus pieteikt arvien jaunas un jaunas praidparādes, neļaujot tām kļūt neaktuālām un zaudēt jebkādu savu nozīmi.

Deklaratīvas tiesiskās normas piemērošana ir atkarīga no konteksta, tā ir saprotama burtiski, jo tā ir aizliedzoša norma, kuru mēs tagad skatām. Ar kādu mērauklu mērīsim negatīvo ietekmi uz izglītojamo tikumisko attīstību? Skolas direktore man uzreiz uzdeva jautājumu: ko darīsim ar Annu Kareņinu, Ļeva Tolstoja romāna tēlu? Vēl grūtāk ir ar Ļeva Tolstoja romānu “Augšāmcelšanās”, kurā ir atklāts prostitūtas Katjušas Maslovas likteņstāsts. Skolotāja, kura kādreiz mācījusies latviešu skolā, vaicāja to pašu par Jāņa Jaunsudrabiņa triloģiju “Aija”, Rūdolfa Blaumaņa noveli “Raudupiete”. Godīgi sakot, tās grāmatas gan neesmu lasījis, bet man uzreiz rodas jautājumi par latviešu tautasdziesmu “Pūt, vējiņi!”.

Vēl vairāk jautājumu ir par glezniecības darbiem, teiksim, par Eduāra Manē gleznu “Brokastis zaļumos” skolas telpā. Vai mēs varam atļauties to izkarināt pie sienas skolā? Ja likumdevējs ņemas kaut ko aizliegt, tad aizlieguma objekts ir stingri jādefinē. Vēl grūtāk reglamentēt sabiedriskās apziņas formu izpausmes: zinātnei, reliģijai, tiesībām un tikumībai. Viss ir vēl sarežģītāk, jo tikumības normas mainās līdz ar laiku. Es gribu atgādināt, ka 19.gadsimta sākumā Austrijā, Vīnē, aizliedza dejot valsi ilgāk par 10 minūtēm, bet Vācijā valsis vispār tika uzskatīts par nepieņemamu un nepieklājīgu deju.

Es saprotu, ka komisijas vēlas, lai skolās netiktu izplatīta pornogrāfija un netiktu piedāvāta prezervatīvu lietošanas instrukcija 3.klases skolniekam. Es šādus aizliegumus saprotu! Bet tie - šādi aizliegumi - jau pastāv! Zinātniski izstrādāti izglītības standarti sociālo zinību priekšmetos, bioloģijā piedāvā mācību saturu atbilstoši skolēna vecumam. Arī likumdošanai vārds “tikumība” nav svešs. Izglītības likuma 2.pants par likuma mērķi secina: “Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot dzirdīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.”

Papildmateriālu atbilstība izglītības saturam ir skolas administrācijas atbildība, attiecīgās mācību literatūras trūkums ir valsts atbildība. Standarti ir jāpilnveido, jāpaplašina, par to arī jārunā, nevis jāmēģina ar lauzni skaņot smalku izglītības mehānismu.

Skatītā norma, pēc manas dziļas pārliecības, ir brāķis, un to nevar atbalstīt.

Paldies par jūsu uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms dodu vārdu deputātam Jānim Dombravam, es aicinu zālē sēdošos deputātus nebalsot klātneesošo kolēģu vietā! Šāda situācija ir konstatēta.

Vārds šobrīd deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Izglītības likuma 51.pantā ir noteikts pedagoga pienākums veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Un es domāju, ka būs ļoti daudzi grupējumi, organizācijas, citas valstis, kas mēģinās no šī mērķa virzīties prom.

Es tiešām varu arī izteikt uzslavu Ķirša kungam, kurš saistībā ar izglītības sistēmu aktualizēja citu problēmu, kuras risināšana šobrīd nav paredzēta likumā un kura saistīta ar šiem pretvalstiskajiem materiāliem, kas tiek izplatīti skolās. Bet es tiešām aicinu Ķirša kungu vērsties pie netālu sēdošā Boķa kunga un varbūt sākt arī tur šos jautājumus risināt, jo... Kopš 2012.gada pavasara Valmieras Valsts ģimnāzijā darbojas krievu valodas kabinets, kuru atklāja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Kabineta aprīkojuma iegādi finansēja fonds Russkij mir. Tāpat arī Boķa kungs visā šajā lietā nesaskatīja nekādas problēmas, argumentējot domu... citai domai, ka tur vairāk ir sacelta ažiotāža, nekā ir reāla situācija... Es tās grāmatas neesmu redzējis, neesmu skatījis. Man tas nav jādara. Bet tas, ka kāda tur ir atvesta, - nu, tur tā ir... Es viņus - Russkij mir - zinu tikai pēc nosaukuma. Nevaru neko vairāk komentēt. Tāpēc es aicinu Ķirša kungu varbūt iepazīstināt kolēģus ar to.

Kā jau es minēju, tātad ir ļoti svarīgi, ka šos... Visas šīs aktivitātes, kas mēģina novest mūsu jaunatni... novirzīt mūsu bērnus projām no šī Izglītības likumā ļoti skaidri noteiktā mērķa, ir jāmēģina ierobežot, un, es domāju, šī konstrukcija, kas likumā tiek piedāvāta no Stepaņenko kundzes puses un šobrīd no atbildīgās komisijas puses, ir ļoti vērtīga, jo... Es gari necitēšu, bet... Ja mēs apskatām šo, otro, daļu, mēs varam tur papildināt: “Izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācīblīdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā patriotisko un tikumisko audzināšanu.” (No zāles dep. V.Orlovs: “Uz 3.lasījumu!”) Es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs šādu priekšlikumu arī varētu iesniegt, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Super! Davai uz 3.lasījumu!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (LRA). (No zāles: “Mēs jūs klausāmies!”)

Cienījamie kolēģi! (No zāles: “Ooo!”) Jūs šobrīd vērtējat nepieciešamību iekļaut likumdošanas normās tikumības jēdzienu. (No zāles dep. I.Viņķele: “Jūs arī!”) Es piedāvāju saprast tikumības jēdzienu dziļāk. Dažkārt dziļāku jēdziena izpratni sniedz kontrasts. Lai saprastu, kas ir tikumīgs, mēģināsim vispirms saprast to, kas nav tikumīgs.

Labāk definēsim to, kas ir netikumīgs. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Davai, kontrastos - ar piemēriem!”) Davai! Es piedāvāju sarakstu ar jēdzieniem, kuri saistīti ar netikumību un kurus varam apņemties iztirzāt šī sasaukuma laikā.

Tātad netikums - dusmas. Vēršamies pret vecāku patvaļu, vardarbību, mobingu.

Netikums - augļošana. Vēršamies pret baņķieriem un ātro kredītu speciālistiem.

Netikums - krāpšana. Vēršamies pret ārlaulības sakariem, daudzsievību, negodīgu uzņēmējdarbību, tukšiem solījumiem.

Netikums - pavedināšana. Vēršamies pret seksuāliem un finansiāliem pavedinātājiem.

Viņķeles kundze, dzeršana! Pagājušās... šīs te... Šajā pirmdienā notika diezgan netikumiska dzeršana Saeimas kafejnīcā. Alkohols bija par velti, visiem bija pieejams, tas bija, manuprāt, netikumiski. (No zāles dep. I.Viņķele: “Lasiet no lapiņas! Gudrāk!”)

Netikums - lišķība. Vēršamies pret varas partiju pārstāvjiem valsts uzņēmumu valdēs, “savējo” politiku dažādās jomās.

Netikums - Dieva zaimošana.

Netikums - pareģošana. Vēršamies pret finanšu analītiķiem un statistiķiem, sabiedriskās domas aptaujām.

Netikums - Fjodors Mihailovičs Dostojevskis. Tabu literatūra.

Netikums - zagšana. Sākumā definējam zagšanas līmeņus. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pret Liepiņu!”)

Netikums - patvaļa. Vēršamies pret patvaļu dažādās nozarēs, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā.

Netikums - nodevība. Viņķeles kundze, vēršamies pret pirmsvēlēšanu solījumu laušanu un citiem nodevības paveidiem.

SASKAŅA! Sanāk tā, ka Nastasja Filipovna ir pilnīgi netikumiska. Arī darbi “Idiots”, “Velni”, “Brāļi Karamazovi”. Es esmu par Bulgakova “Meistars un Margarita”, par “Suņa sirdi”, par Dostojevski... nedomāju, ka tas tā kā būtu jāņem ārā no šīs bērnu apmācības programmas, bet, tā kā šeit ir moderni beigt ar citātu, tad arī es beigšu ar citātu.

“Bezdarbībā laimes nav.” Viņķeles kundze! Dostojevskis.

Paldies jums!

Es aizmirsu pateikt, ka es atbalstu... Nu, balsojiet pēc sirdsapziņas - tātad “pret”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, ja jau mums modē ir beigt ar citātu, tad varbūt ar citātu ir arī jāsāk, ja reiz mums tās debates principā ir nonivelētas līdz tēzei: “Vai nu priekšā, vai pakaļā.” (Zālē starpsaucieni. Smiekli. No zāles: “Kas to rakstīja?”) Es autors!

Lūk! Bet debates par to tiešām ir nonākušas līdz tam. Bet varbūt apskatīsimies tās juridiskās konsekvences un varbūt arī to normatīvo regulējumu attiecībā uz minētā jēdziena, ko Stepaņenko kundze vēlas ietvert Izglītības likumā, esamību vai neesamību citos normatīvajos aktos, un vai tas ir vispār kaut kas jauns vai nav jauns.

Tad vēl ieskatam. Principā, protams, šeit ir jāsāk runāt par Izglītības likumu, un Izglītības likuma mērķis, tā 2.pants, ir spēkā. 2.panta mērķis, likuma mērķis, ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai viņš veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, par demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Nu, tad, lūk, atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta šī iespēja. Tiek nodrošināta iespēja - likumā tas ir ietverts, nekas jauns - tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos. Nu kas te kādam nav skaidrs? Kuri ir tie skolu direktori, šeit ļoti daudz pieminētie, kuri ir tie Izglītības kvalitātes valsts dienesta un Valsts izglītības satura centra vadītāji, kuri seko mācību programmām, kuriem uz doto brīdi prātiņš ir par tukšu, lai saprastu to, ko likumdevējs ir pieņēmis attiecībā uz viņiem un kas gadiem ir spēkā?

Otrs. Nevajag nonivelēt šo ideju līdz tam, ka mēs tagad aizliegsim “Romeo un Džuljetu”, Bulgakova “Māsters un Margarita” (No zāles: “Meistars, nevis Māsters!”) “Meistaru un Margaritu”, ko Kaimiņa kungs tikko minēja. Bet es jums varbūt izstāstīšu, kāda ir pozīcija, piemēram, Krimināllikumā, attiecībā uz tām mīlestībām. Respektīvi, dzimumattiecības ar cilvēku, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, ir aizliegtas. Atļauts ir tas sekass, par ko jūs te visi... sekss, sekass no 16 gadu vecuma. Bet Krimināllikuma pozīcija šodien ir kāda? Tu vari nodarboties... viņi var tur nodarboties 16 gadu vecumā ar dzimumattiecībām, un tas nav sodāms Krimināllikuma izpratnē, bet tikko kā, nodarbojoties ar tām seksuālajām attiecībām, tu viņai parādi kaut kādu pornogrāfisku zīmējumu, tā automātiski ir kriminālatbildība. Judina kungs neļaus man samelot par šo.

Bet būtībā jau... patiesībā runa nav par to. Tikumības jēdziens normatīvajos aktos ir vairākkārt un vairākās vietās pieminēts. Nu, piemēram, Satversmes preambulā, kas pieņemta vēl pavisam nesen, pagājušajā Saeimas sasaukumā, tiek minēts, piemēram, darba tikums - nu, protams, tas izriet no tikumības. Arī Satversmes 116.pantā runāts par tikumību un par personu tiesībām, kuras var ierobežot, lai aizsargātu tikumību. Bet, cienījamie kolēģi, es minēšu vēl vienu normatīvo aktu, kurš ir spēkā, - tas ir Ministru kabineta rīkojums Nr.391, kas no 1995.gada 19.jūlija ir spēkā. Šis Ministru kabineta rīkojums ir jāievēro visiem mums, arī skolotājiem. Tā nosaukums ir sekojošs: “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”. Un tur ir rakstīts: lai nodrošinātu latviešu nācijas skaitlisko atjaunošanos, kā arī Latvijas iedzīvotāju kvalitatīvā sastāva, iedzīvotāju veselības, izglītības, kultūras un tikumības, un dzīves apstākļu uzlabošanos valstī...

Par ko tad ir Stepaņenko kundzes priekšlikums? Par to, lai mēs visi dzīvotu nākotnē un lai mums būtu pēcnācēji. Un nevajag nonivelēt šo jautājumu tikai līdz tam, kādā veidā mēs varēsim... kā mēs, tā teikt, varēsim atražoties savas valsts iekšienē.

Un, Viņķeles kundze, šeit ir jānorāda, ka tas balsojums, ko jūs tikko pieminējāt... šo debašu laikā jau jūs zaudējāt, jo... 1951 pret 1569...

Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

Elksniņa kungs, paldies. Laiks ir beidzies.

Nākamā debatēs deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Vai es drīkstu kādas sekundes vai minūtes mazliet vairāk...? Var piedāvāt...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Inguna Rībena apvieno pirmās un otrās uzstāšanās laiku, lūdzot vēl divas papildu minūtes?

Vai nav iebildumu? (Starpsaucieni. “Nav!”; dep. A.Latkovskis: “Nav! Tik reti viņa runā!”) Ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

Tātad deputātiem ir iebildumi... (Starpsaucieni. Dep. K.Šadurskis: “Nebija frakcijas lēmuma.”) Kolēģi, deputātiem ir iebildumi, tāpēc mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputāte Inguna Rībena varētu apvienot pirmās un otrās uzstāšanās laiku, lūdzot divas papildu minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - nav.

Tātad - lūdzu!

I.Rībena. Jā, paldies, kolēģi!

Godīgi sakot, strādājot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un nobalsojot par šo priekšlikumu, es pat nebūtu varējusi iedomāties, ka šis vienkāršais priekšlikums izraisīs tādu pretestības lēkmi publiskajā telpā.

Kļūst tīri neomulīgi, redzot, cik neadekvāti un histēriski zināma mūsu sabiedrības daļa reaģē uz tādiem vārdiem kā “tikumība” un “Satversme”. Kaut arī lielākie kliedzēji šoreiz nepārstāv sabiedrības lielāko daļu, es tomēr raudzīšu īsi atbildēt uz viņu trim galvenajiem argumentiem... pareizāk sakot, uz gluži neargumentētajiem apvainojumiem.

Pirmais. Aiz piedāvātajiem grozījumiem kritiķiem rēgojas Kremlis un Putins. (Zālē pieaug troksnis.) Organizācijas “Papardes zieds” vadītāji savā rakstā pat jautā: vai Krievijas propaganda tur savā pavadā Saeimas deputātus? Un tā nav vienīgā, kas tā saka. Atbildēšu tieši! Ziniet, cienījamie likuma grozījumu kritiķi, atšķirībā no jums man tikumības jēdziens nebūt nesaistās ar Kremli un Putinu! Man tas saistās ar Mozus baušļiem, ar Kristus evaņģēliju, ar latvju dainām, ar latviešu tautas dzīvesziņu, ar Latvijā gadsimtiem dzīvojušo vecticībnieku un pareizticīgo morālajām tradīcijām un ētiskajiem imperatīviem. Kremlis un Putins man nekādi nenāk prātā, domājot par tikumību. Bet cienījamie oponenti gan staigā ļoti īsā Kremļa propagandas pavadā, ja vairs nespēj domāt un spriest ārpus paradigmas: “Sakām - tikumība, domājam - Putins”, “Sakām - Putins, domājam - tikumība.” Ar saviem muļķīgajiem un tukšajiem pārmetumiem viņi diemžēl paši lej ūdeni uz Kremļa propagandas sudmalām, stiprinot ļaužu apziņā Putina globālās monopoltiesības uz tikumības aizstāvja lomu. Pretstatījums “demokrātija vai tikumība, tikumība vai demokrātija” ir ļoti aplams, ļoti tendenciozs un ļoti bīstams.

Kāpēc jūs tā darāt? Tāpēc, ka tikumības vārds ir pazudis no jūsu aktīvās leksikas. Tāpēc, ka tikumības kategorija ir pazudusi no jūsu intelektuālā arsenāla. Tāpēc, ka tikumības jēdziens jūsu apziņā vairs neeksistē ārpus seklu un banālu ideoloģisku asociāciju konteksta.

Un otrais. Likuma grozījumu kritiķi publiski pauž neziņu par to, kurš tad nu būs tas noteicējs, kas ir tikumīgs un kas ne. Un noteicējs, ziniet, saskaņā ar Satversmi ir Latvijas tauta, jo tikumība nav vis kādas šauras konspiratoru grupas sazvērestība, bet gadu simtos ilgstoša visas sabiedrības konvencija. Kas ir tikumīgs un kas ne - normālā sabiedrībā to zina katrs melnstrādnieks un katra trauku mazgātāja; izrādās, ka mūsu sabiedrībā to nezina pat virkne sabiedrisku darbinieku un publicistu. Un, ja mēs, latvieši, 21.gadsimtā nesaprotam, kas īsti ir tikumība un kas nav, tad acīmredzot mēs pasaules vēstures gaitā kaut ko ļoti svarīgu esam palaiduši garām.

Kritizējot ierosinātos grozījumus, dažādi publicisti savā starpā ir tīri vai sarīkojuši sacensības - kam izdosies ierosināto likuma normu pārvērst lielākā absurdā. Saskaņā ar jauno likumu, lūk, varēšot aizliegt dažādas Lindgrēnes, Šekspīra un Blaumaņa grāmatas, dainas un pat Bībeli. Kā draudīgs piemērs tiek minēts precedents, ka kaut kur Sibīrijā esot aizliegta grāmata par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta.

Redziet, ja tīšām grib, tad par absurdu var pārvērst pilnīgi visu! Bet tas, ka kaut ko var pārvērst par absurdu, vēl nebūt nenozīmē, ka kāds to tiešām arī grasās darīt. Teiksim, ar dakšiņu principā var izdurt aci - ja grib, bet vai tāpēc mēs baidāmies sēsties ar godīgiem cilvēkiem pie viena pusdienu galda?

Absurds, gar ko tīksminoties šausminās ierosinājuma pretinieki, mīt nevis pašā ierosinājumā, bet gan tā pretinieku paranoiskajā fantāzijā. Pašam ierosinājumam ar to ir maz sakara. Neba velti kritiķi labprāt min gadījumu ar Karlsonu Sibīrijā, bet gudri noklusē gadījumu liberālajā Zviedrijā, kur nesen gluži nopietni tika izteikts ierosinājums cenzēt tās pašas Lindgrēnes grāmatu par Pepiju Garzeķi, jo kādam tanī bija izdevies atrast rasistiskus motīvus. Un, atvainojiet, kolēģi, bet pret idiotiem neviens likums neko nevar garantēt.

Un trešais. No visiem pārmetumiem radikālākais ir tas, ka šis ierosinājums nozīmējot atgriešanos totalitārisma ērā. Tā ir mētāšanās ar skaļiem vārdiem. Bet, ja kādam tomēr ļoti gribas grozījumu sakarā piesaukt totalitārismu, nu tad lai notiek! Piemēram, Hitlera Vācijā, atskaņojot Baha garīgo mūziku, vārdi “Izraēls” un “Ābrahāms” tika aizstāti ar citiem. Padomju Latvijā Emīla Dārziņa dziesmu izdevumā Poruka dzejolī vārds “Kristus” tika aizstāts ar kaut ko citu. Savukārt mūsdienu Latvijā pirms dažiem gadiem bērnudārza vadītāja zaudēja amatu tāpēc, ka bērniem bija mācīts pirms ēdienreizes sacīt: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien...”

Mūsdienu Zviedrijā “dzimumu līdztiesības pedagoģijas” ietvaros tiek paredzēts aizliegt bērnudārzos tradicionālās pasakas, to vietā liekot stāstus par viendzimuma vecākiem, nepilnām ģimenēm un bērnu adopciju (No zāles dep. V.Spolītis: “Tā nav!”), kā arī aizstāt vietniekvārdus “viņš” un “viņa”...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, man jāaizrāda, ka jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies šobrīd!

I.Rībena. ...ar nekatras dzimtes vietniekvārdu. Lūk, tās ir totalitārisma...

Sēdes vadītāja. Rībenas kundze, es atvainojos! Jūsu uzstāšanās laiks - divas kopumā piešķirtās minūtes plus papildus divas - šobrīd ir beidzies. Paldies. (Dep. I.Rībena: “Nu ļoti žēl!”)

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Runa šī likuma sakarā ir gan par vispārējo, gan par konkrēto. Par likuma teoriju un praktisku piemērojamību. Ja es jautātu... Vai kāds no mums ir par netikumību skolās? Lai paceļ roku! Vai vispār ārpusē...? (Starpsauciens no zāles: “Viens ir ārpusē!”) Ir viens. Bet vai kāds var viennozīmīgi - viennozīmīgi! - nodefinēt tikumību un precīzu veidu, kā tai izsekot skolās? Arturs Kaimiņš... Artuss Kaimiņš mēģināja, piedāvājot 15 vai cik veidus, neizsmeļot... Tas ir neizsmeļams (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Pareizi!”) un ļoti mainīgs jēdziens. Arī aptvēruma ziņā. No sengrieķu valodas cēlies vārds “ētika”... no ēthos, kas nozīmēja “raksturs”, “iedaba”, “paradums”. Homēram ēthos ir “dzīvesveids”. Latīņu valodā attiecīgais vārds moralis - arī “paradums”, “noturība”.

Es nebūtu nākusi runāt tribīnē, bet man Arvīds Platpers ierosināja ar piesauktajām tautasdziesmām. Platpera kungs! Tas ir liels pārpratums - par tautasdziesmām un tikuma jēdzienu tautasdziesmās.

Slavenā, zināmā, populārā tautasdziesma:

“Balta nāca tautu meita,

Kā ar sniegu apsniegusi;

Nav ar sniegu apsnigusi,

Nāk ar savu tikumiņu.”

Tikums tur ir bagātība. Bagātība, kas nāk no čakluma.

Folklorā ir jēdziens “tikumisks zirgs” un “ticīgs zirgs”. Vidzemē “ticīgs”, “tikumisks” nozīmē “čakls”, “derīgs”, “paklausīgs”.

Bet šobrīd mēs runājam par 1. vai 2.priekšlikumu... par priekšlikuma otro daļu... Mums ir jārunā par to, vai mēs atbalstām vai ne, nevis par šo laika gaitā tik ļoti evolucionējušo un arī šobrīd ļoti evolucionējošo tikuma vai ētikas jeb morāles jēdzienu.

2.priekšlikums. Atgādinu, par ko mums jābalso: izglītības iestādēs ir aizliegta tādu mācību līdzekļu un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Kādā veidā cenzēs konkrēti skolās un kas - citu materiālu izmantošanu vai izplatīšanu? Jo Saeimā... mēs te, Saeimā, varam kādu likumu pieņemt, izsekot, kādi materiāli te staigā un kurš ko lasa, bet kā to izdarīs skolās? Es nerunāju par tikumiskuma jēdzienu, kas kādam var ienākt prātā attiecībā uz Raini, Blaumani vai Šekspīru vai vēl kādā citā ziņā. Ja nebūs veselā saprāta skolotājiem, direktoriem un vecākiem, tad ne ar vienu likumu to nevarēs aizliegt. Tas panāks pilnīgi pretēju efektu.

Līdz ar to es gribu teikt, ka es nevaru atbalstīt neizpildāmo 2.priekšlikumu, bet atbalstu 1.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R.Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vispirms gribu norādīt uz šī jautājuma ļoti nopietnajām sekām, kuras varētu būt mūsu sabiedrībā. Es domāju, ka debatēs... To deputātu skaits, kuri šodien piedalās debatēs, liecina par to, ka jūs uztraucaties par to, kā cilvēki - mūsu vēlētāji un sabiedrība kopumā - reaģēs uz šodienas balsojumu. Jūs lieliski zināt, ka tiešām sabiedrībā ir uztraukums par šo jautājumu. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Nav! Nav!”)

Vakardien mums notika tikšanās ar organizācijas “Papardes zieds” pārstāvjiem, un godīgi teikšu, ka tieši šī tikšanās ietekmēja šodien arī manu balsojumu, jo es balsošu “par” abiem Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem. Pamatošu - kāpēc.

No sākuma es domāju: kāpēc tāds uztraukums? Kāds tam ir pamatojums? Tad es sapratu, ka uztraukuma pamats ir tāds, ka šie divi labojumi skar izglītības sistēmu, bet uztraukums no pretinieku puses ir par to, ka tas skars ne tikai izglītības sistēmu, bet arī dažu NVO darbību Latvijā. Mums šodien ir jābalso tikai par to... par tiem jautājumiem, kuri skar valsts izglītības sistēmu. Un, ja mēs varam apšaubīt mūsu skolotāju, mūsu izglītības sistēmas un Izglītības un zinātnes ministrijas spēju darboties Satversmes ietvaros, tad mēs varam šaubīties, balsot vai nebalsot par Jūlijas Stepaņenko priekšlikumiem.

Es jums varu izstāstīt dažas lietas, kuras es uzzināju vakardien no organizācijas “Papardes zieds” pārstāvjiem. Izrādās, ka pastāv metodiskie norādījumi, kas paredz, ka mūsu skolotājiem izglītības procesā no 1. līdz 9.klasei ar skolēniem kopumā vienu reizi ir jārunā par seksualitāti un piecas reizes - par reproduktīvas veselības jautājumiem. (No zāles dep. V.Spolītis: “Loģiski!”) Tātad vienu reizi šajā periodā skolotājs var izvēlēties, kad runāt. Tas var notikt 1.klasē, un tas var notikt 9.klasē.

Kas mani uztrauc šajā gadījumā? “Papardes zieds” apgalvoja, ka, viņuprāt, mūsu skolotāji nav sagatavoti un nav izglītoti, lai spētu runāt ar mūsu bērniem par šiem jautājumiem, un tieši tāpēc viņi saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas norādēm aicina organizācijas “Papardes zieds” pārstāvjus. Kad es uzdevu jautājumu par to, vai šie materiāli, kurus izplata skolēniem, tiek kaut kādā veidā pārbaudīti, vai notiek akreditācija un vēl kaut kas... Nē, nekas tamlīdzīgs nenotiekot! Respektīvi, “Papardes zieda” pārstāvji, piemēram, vai citi NVO pārstāvji var atnest jebkurus materiālus.

Kas notiek? Tas nozīmē, ka vienā brīdī pats skolotājs var izvēlēties... var runāt ar bērniem tā, kā viņš prot... Turpretī otra skola aicinās “Papardes ziedu”. Tātad mums nav vienotas pieejas izglītības procesā ne attiecībā uz reproduktīvās veselības jautājumiem, ne uz seksualitāti. (Starpsaucieni. Dep. V.Spolītis: “Totalitārais laiks ir pagājis!”)... Tas nav totalitārais! Es pati esmu mamma, man pašlaik bērns mācās 1.klasē, un es nezinu, kurā brīdī ar viņu runās. Es ļoti gribētu, lai viņam būtu pilns priekšstats par reproduktīvās veselības jautājumiem, taču es negribu, lai ar viņu par to runā 1.klasē, bet runā tad, kad... un lai speciālisti, kuri ir izglītoti un kuri strādā izglītības sistēmā, nevis NVO, runātu ar mūsu bērniem par šiem jautājumiem.

Tāpēc es jums piedāvāju... Ā, un vēl... Aldis Adamovičs šodien apgalvoja, ka vecākiem ir iespēja iepazīties ar visiem materiāliem, kuri tiks izmantoti bērnu izglītošanai. Es varu apšaubīt šo apgalvojumu un teikt, ka tas tā nav, it īpaši attiecībā uz tiem materiāliem, kurus uz skolām nes NVO.

Es esmu par to, lai būtu sakārtota sistēma Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, jo man nav iemesla apšaubīt Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku profesionalitāti, un es ceru, ka šī sistēma tiešām būs sakārtota tādā veidā, lai mūsu skolām nevajadzētu aicināt NVO pārstāvjus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu uzstāšanās laiks šobrīd ir beidzies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Šobrīd ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Atvainojiet, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kolēģi, pulksten 13.00 komisijas telpās uz pusstundu būs komisijas sēde. Lūdzu visus ierasties, nekavēties! Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Piecas sekundes uzmanības! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav zālē, Boriss Cilevičs... nav, Einārs Cilinskis... nav, Gundars Daudze... nav, Nellija Kleinberga... nav, Ivans Klementjevs... nav, Armands Krauze... nav, Kārlis Krēsliņš... nav, Gunārs Kūtris... nav, Inese Laizāne... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Inguna Sudraba... nav, Silvija Šimfa... redzu, paldies. Un Jānis Urbanovičs... nav.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam atsākt sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” un turpinām debates par 3.priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam, otro reizi.

A.Adamovičs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, vēlreiz gribu īsi... Pirmkārt, es tiešām ieteiktu līdz trešajam lasījumam apskatīties šo Krievijas TV sižetu. Ja kādam nav, es to varu pārsūtīt.

Otrkārt. Es gribētu... Luņovas kundzes nav klāt zālē, bet... Obligāto literatūru Latvijas skolās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.779 no 2005.gada 18.oktobra. Tas nozīmē, ka katrus trīs gadus tiek apstiprināta obligātā literatūra, kas ir jāizmanto skolās. Un, ja ir izmaiņas, tad katru gadu tās var izdarīt. Un ar tām iepazīstina arī vecākus un...

Tad vēl viens... Es gribēju teikt, ka es nevis Džuljetu tēloju, bet Romeo... (Zālē aplausi.).

Un pēdējais, kolēģi! Es ceru, ka mēs visi esam par tikumisku audzināšanu mūsu skolās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi, es vēlētos savu uzstāšanos sākt ar to, ko pirms debašu atklāšanas mums ļoti precīzi norādīja komisijas priekšsēdētājs Vucāna kungs. Proti, mēs debatējam par Izglītības likumu tādā tvērumā, kāds tas ir, proti, sākot no sākumizglītības līdz pat pieaugušo izglītībai, kas, kā definēts likumā, nodrošina katra pieauguša cilvēka (bez vecuma ierobežojuma) iespēju vēlāk attīstīt savas profesionālās spējas, attīstīt savu karjeru un iekļauties darba tirgū. Šis ir jumta likums, un no tāda tiesību teorijas viedokļa Izglītības likumu pat piesaista pie konstitucionālajām tiesībām, jo Izglītības likuma tas jumta tvērums ir tik ļoti plašs, ka pēc būtības aptver visas sabiedrības jomas. Taču, klausoties šodienas debates, man bija tāda sajūta, ka mēs debatējam par Bērnu tiesību aizsardzības likumu, jo visas tās lietas, kuras mēs šodien pārrunājām, ļoti labi iederas Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Taču, dārgie kolēģi, mēs runājam par Izglītības likumu, mēs runājam ne vien par bērnudārza, pamatskolas un vidusskolas bērniem - par nepilngadīgajiem, bet mēs runājam arī par studentiem, mēs runājam par tālākizglītību. Un tieši tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija savā vēstulē ir norādījusi, ka šis tikumības tvērums, kas ir ietverts vairākos Latvijas Republikas likumos, ir ar ļoti dažādu saturu, un arī Izglītības likuma mērķi ir atbilstoši izglītojamā spējām, vecumam un arī sabiedriskajam stāvoklim, un, protams, arī mēs vienu vai divas augstākās izglītības ieguvušu četrdesmitgadnieku nesaliksim kopā ar bērnudārznieku. Šo tikumību ietver arī viņa mācību programmā. Bērnudārzniekam tikumība ir nedarīt pāri varbūt tuvākajam, neraustīt aiz bizēm un nedarīt citas lietas, kas otram sāp... tātad tādā ļoti fiziskā izpratnē, savukārt tālākizglītībā un augstskolā ar tikumību mēs saprotam arī likumpaklausību, mēs saprotam korupcijas apkarošanu. Šis tikumības mērogs ir ļoti, ļoti plašs, un arī es piederu pie tiem kolēģiem, kuri šodien nevēlas nostāties pret tikumību, bet tiešām aicinu runāt, ka tikumība ir ļoti, ļoti plašs jēdziens. Un, jo plašāk mēs to sapratīsim, jo veselākā un gudrākā sabiedrībā mēs dzīvosim.

Taču, kā es jūtu... Sadalot šo priekšlikumu divās daļās, ir it kā tāda sajūta radusies, ka, runājot par to lielāko ļaunumu, mēs nobalsosim “pret”, bet tas mazākais ļaunums lai iet... Es vēlos jums arī kā juriste lūgt neskatīties uz šā priekšlikuma pirmo daļu kā uz mazāko ļaunumu, jo tā skar vairākas būtiskas šeit, no tribīnes, neapskatītas lietas. Proti, sākotnēji Stepaņenko kundze savā priekšlikumā runāja par visu 110.pantu, un tad arī es no Satversmes jums nocitēšu, ka 110.pants skan šādi: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Šis ir tas Satversmes pants, kurā tik tiešām runāts par bērna tiesībām un kura tas plašākais tvērums ir jāieliek atbilstoši katra bērna vecumam arī viņa izglītības saturā, jo skolās esošā varmācība, par kuru mēs arī nesen dzirdējām no plašsaziņas līdzekļiem, ka bērniem tiek dedzināti mati, ka viņiem liek laizīt asfaltu un darīt varbūt vēl visādas citādas mums neiedomājamas lietas... Tik tiešām izglītības saturā... audzināšanas saturā būtu jāieliek šī tikumība tā, lai mēs varētu būt iecietīgāka, mīlošāka un saprotošāka sabiedrība arī pret tiem bērniem, kuriem varbūt ģimenē diemžēl kaut kādu iemeslu dēļ šīs vērtības netiek ieliktas. Taču šobrīd, izraujot tikai šo vienu teikumu par laulību un ģimeni no 110.panta tvēruma, es redzu, ka netiek padomāts par iespējamām juridiskajām sekām, ka mēs sākam dalīt bērnus laulībā dzimušajos un ārlaulībā dzimušajos. Latvija 2003.gadā izvēlējās ceļu - no Civillikuma izslēgt šo bērnu dalījumu, un nu jau vairāk nekā desmit gadus... (Starpsaucieni no zāles.)... pat ilgāk nekā desmit gadus mēs esam situācijā, ka mēs bērnus nedalām. Un tādējādi, ja šobrīd mēs par bērnu dalījumu atkal varētu sākt domāt... jo ļoti liela daļa bērnu, kas ir skolā, nāk no ģimenēm, kur vecāki nav laulībā...

Godātā priekšsēdētājas kundze! Vai es varu izmantot vēl divas minūtes? Es aicinu, lai deputāti varbūt izsaka savu viedokli par to. (Starpsaucieni: “Piekrītam!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt, ka deputāte izmanto šo...? (No zāles: “Jā!”) Tātad deputātiem nav iebildumu. Ir tomēr iebildumi? Tātad, ja kaut vienam deputātam ir iebildumi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātei Lībiņai-Egnerei debatēs piešķirtu vēl divas minūtes, izmantojot to kā otro uzstāšanās reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 2, atturas - 2. Paldies. Tātad debates var turpināt.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies.

Šobrīd Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamie pēdējie dati ir par 2013.gadu, un tie liecina, ka no jaundzimušajiem bērniem 53 procenti dzimšanas brīdī ir dzimuši ārlaulības attiecībās. Un, tā kā šodien ar šo jauno piedāvāto pantu - pantu “Izglītība un tikumība” - tiek veidota jauna legāldefinīcija tieši attiecībā uz Izglītības likumu, nosakot, ka ar tikumību mēs saprotam ģimeni kā laulību, mēs tādējādi arī izglītības saturā ieliekam, ka šo bērnu mācību programmās tie, kuri ir dzimuši nelaulāto attiecībās... viņu dzimšana, viņu statuss ģimenē kaut kādā ziņā tiek uzskatīts par netikumisku. Un man tiešām gribētos tad saprast, kā sociālie darbinieki vai citi, kuriem arī ar šo bērnu emocionālo audzināšanu būs jānodarbojas, varēs bērniem to skaidrot. Nemaz nerunājot par aizbildnību, adopciju vai citiem šiem ļoti sarežģītajiem stāvokļiem! Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur bērniem ir ļoti dažādi likteņi. Lai viņi nejustos atstumti... Līdz ar to, manuprāt, Izglītības likums, tāds, kāds tas ir šobrīd - ar tikumības tvērumu atbilstoši katra izglītojamā vecumam -, ir ļoti labs un spēkā esošs modelis. Ja kāds no vecākiem iebilst pret savam bērnam sniegtās izglītības kvalitāti, tad, lūdzu, vecāku padomēs runājiet ar skolotājiem! Runājiet ar skolotājiem par to, un tās ir jūsu, vecāku, tiesības! Un, ja vecāku tiesības netiek ievērotas, tad ir jādomā par to, ka varbūt katrā šajā bērnu izglītības stadijā ir vairāk jānodrošina tieši saziņa un konsultēšanās pedagogiem ar vecākiem. Bet, lūdzu, padomājiet par šiem bērniem, par 53 procentiem Latvijā dzimušo bērnu, kuri nepiedzimst laulāto attiecībās! Padomājiet par šiem 60 procentiem laulību, kuras tiek šķirtas jau tad, kad bērni vēl ir skolas vecumā! Padomājiet par to, lai šie bērni nekļūtu sociāli mazāk aizsargāti jau tā ļoti spēcīgajā tādā... emocionāli, vārdiski un visādi citādi vardarbīgajā vidē, kura šobrīd ir skolas realitāte, par kuru runā tiesībsargs, par kuru runā pašvaldības, par kuru runā paši skolotāji! Un mums, deputātiem, būs jāatbild par to, kādu risinājumu mēs tam radīsim.

Es saredzu ļoti lielus draudus šajā it kā mazākajā ļaunumā. Atbalstot 3.priekšlikuma pirmo daļu, es jūs kā juriste ļoti aicinu par to padomāt. Mēs šeit vēlamies pieņemt tikumības legāldefinīciju tieši izglītības saturam, un, godātie kolēģi, tas ir neizdebatēts jautājums. Tas nevar būt atsevišķs priekšlikums, tam būtu jābūt vismaz atsevišķam likumprojektam, un tam būtu jābūt politiskam konsensam. Šis nav ideoloģisks jautājums, šis ir Latvijas Republikas Satversmes jautājums. Un es lūdzu to pieņemt ar atbildību. Es saprotu, ka katrs ir atnācis jau ar pārliecību, ka zina, kā balsos, bet varbūt kāds vēl var pārdomāt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi, kas pieteikušies debatēs, ir runājuši.

Debates līdz ar to es slēdzu. Vai pirms balsojuma komisijas priekšsēdētājs... ziņotājs arī vēlas ko piebilst?

J.Vucāns. Jā.

Kolēģi, komisijas vārdā tātad vēlreiz atkārtoju to, ka par šo 3.priekšlikumu arī komisijā bija ļoti, teiksim tā, ļoti... nokaitētas debates, kur bija viedokļi gan “par”, gan “pret”.

Balsojums notika kopā par abām panta daļām, un ar minimālu balsu pārsvaru šis pants tika atbalstīts. Komisijā tiešām tika diskutēts arī par to, vai Latvijas izglītības sistēmā šāda aizliedzoša norma, kāda ir panta otrajā daļā... vai tā būtu ieviešama.

Un tika diskutēts arī par to, ka... Tātad šobrīd spēkā esošie normatīvie akti izglītības sistēmā paredz dažādus mācību līdzekļus dažādiem vecuma posmiem, bet izglītības iestāde jau ir viena un tā pati, un tas, kas ļoti labi varētu derēt 6.klasē kā mācību līdzeklis... kas nederētu 6.klasē, tas ļoti labi varētu derēt vidusskolas klasēs, bet mācību iestāde ir viena un tā pati, tāpēc šī aizliedzošā norma attiecas uz visu mācību iestādi kopumā. Un tāpēc arī tā mana sajūta kā komisijas priekšsēdētājam bija tāda, ka, ja mēs komisijā šo pantu būtu sadalījuši, tad balsojumā par tā pirmo daļu, kas tiešām pastiprina tikumiskās audzināšanas... nevis tikumības, bet tikumiskās audzināšanas principu izglītības iestādēs... ka šai pirmajai daļai būtu bijis gandrīz vienprātīgs atbalsts komisijā, bet otrā daļa... Par otro daļu tiešām tās balsis reāli dalījās.

Līdz ar to aicinu tagad balsot šo pantu pa daļām... vispirms par pirmo daļu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jā, kolēģi, tātad mēs arī pirms tam vienojāmies, un jūs izteicāt piekrišanu tam, ka šis balsojums notiek pa daļām: vispirms tad balsosim par 10.panta pirmo daļu, un pēc tam balsojums būs par otro daļu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.panta “Izglītība un tikumība” pirmo daļu: “Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisku audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 9. Tātad šī priekšlikuma pirmā daļa 10.pantā ir atbalstīta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.panta “Izglītība un tikumība” otro daļu: “Izglītības iestādēs ir aizliegti tādi mācību līdzekļi un citu materiālu izmantošana vai izplatīšana, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību.”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 36, atturas - 4. Tātad priekšlikuma 10.panta otrā daļa nav atbalstīta. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

J.Vucāns. Tā, kolēģi, turpināsim izskatīt likumprojektu!

4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 5.priekšlikumu bija iesnieguši deputāti Viļums, Kleinberga un Liepiņš. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 6. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 7. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 8. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Tāpat arī 9. - deputātu Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. Arī 10. - Viļuma, Kleinbergas un Liepiņa priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Vucāns. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Visi 13 priekšlikumi ir izskatīti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. 2015.gada 5.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 5.maijam.

Start time: 25.11.2017 11:29:23 After doc accessing: 25.11.2017 11:29:23 After doc formatting: 25.11.2017 11:29:23 End time: 25.11.2017 11:29:23 Doc created: 12.05.2015 12:32:19 Doc last mod: 12.05.2015 12:40:21 Doc manual: