Drukāt    Aizvērt

Rīgā

 

05.01.2017.

Nr. 111.8/4-1-12/17

 

Latvijas Republikas Saeimas

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai

 

 

Par priekšlikumiem likumprojektam „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr.750/Lp12)

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.panta pirmās daļas 4.punktu iesniedzam priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr.750/Lp12) (turpmāk – Likumprojekts) uz otro lasījumu.

Priekšlikumi paredz expressis verbis noteikt likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (turpmāk – Likums), ka periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus nedrīkst dibināt un izdot valsts un pašvaldību institūcijas. Tas nepieciešams, jo, lai gan šāds secinājums izriet no kopējās demokrātiskas un tiesiskas valsts tiesību sistēmas un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tas patlaban nav expressis verbis ietverts Likumā. Jāņem vērā, ka Likums pieņemts jau 1990.gada 20.decembrī un tas salīdzinoši maz ir ticis grozīts. Salīdzinājumam, piemēram, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas ir jaunāks, prasība, ka tikai privātpersona var būt elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, ir noteikta 1.panta 7.punktā. Ne Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, ne Likumprojekts neliedz publiskajām personām darboties privāttiesību jomā, piemēram, dibinot kapitālsabiedrību atbilstoši nosacījumiem, ko paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants.

Lai gan uzskatām, ka jau patlaban nav pamatoti likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 1.panta pirmo daļu tulkot tādējādi, ka tā paplašina tiesību uz vārda brīvību tvērumu un piešķir vārda brīvību arī publisko tiesību juridiskajām personām (likumā – „valsts iestāžu [..] institūcijām”), jo šāda interpretācija ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas vārda brīvības izpratnei, kā arī tiešā veidā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantam, tai skaitā 10.panta trešajai un ceturtajai daļai, kas nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un, ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka 10.pantā minēti valsts pārvaldes principu iemērojami interpretējot arī citus normatīvos aktus. Likums „Presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir tulkojams, ņemot vērā vārda brīvības izpratni un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos publisko personu darbības principus un nosacījumus.

Tomēr, ņemot vērā dažādās interpretācijas praksē un vēsturiski būtiski atšķirīgo tiesisko sistēmu un izpratni 1990.gadā, kā arī informatīvās telpas drošības apsvērumus, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu tiesību sistēmai pretēju interpretāciju iespējamību kā tādu, piedāvājam, respektējot Likuma vēsturisko struktūru un tekstu, precizēt Likumu.

Piedāvājam precizēt Likuma 1.panta pirmo daļu, kas patlaban, to gramatiski interpretējot, ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, vienādojot Likuma vārda brīvības tvērumu ar Satversmes 100.pantā paredzēto vārda brīvības tvērumu. Piedāvājam noteikt Likuma 2.panta trešajā daļā, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Kā arī rosinām paredzēt pārejas noteikumus, lai tās valsts un pašvaldību institūcijas, kuras skars grozījumi, varētu iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā par izmaiņu izdarīšanu vai izslēgšanu no masu informācijas līdzekļu reģistra.

Vēlamies uzsvērt, ka priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Pienākums informēt sabiedrību valsts pārvaldei ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajā daļā un citos tiesību aktos un, atbilstoši tam, valsts pārvaldei ir efektīvi jāinformē sabiedrība par savu darbību. Šāds skaidrojums ietverts arī likuma 2.panta trešajā daļā.

Priekšlikumu mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, nodalot valsts pārvaldes publisko tiesību ietvaros īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības.[1] Nepieciešamība nodrošināt tiesisko noteiktību un nošķirt sabiedrisko attiecību un žurnālistikas funkcijas, izriet ne tikai no Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas diskusijām saistībā ar likumprojekta „Grozījums likumā „Par pašvaldībām””(Nr. 402/Lp12) priekšlikumiem, kur diskusijās Saeimas Juridiskais birojs uzsvēra nepieciešamību precizēt arī Likumu saistībā ar reģistrācijas prasībām, bet arī no informatīvās telpas drošības apsvērumiem, īpaši ņemot vērā Krievijas ārpolitikas uzstādījumus.

 

 

Ņemot vērā minēto, izsakām šādus priekšlikumus:

 

1. Izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Šā likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.”

 

2. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes. Valsts un pašvaldības institūciju sabiedrības informēšanas pienākumu un kārtību nosaka citi normatīvie akti.”

 

3. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus „Pārejas noteikums” ar vārdiem „Pārejas noteikumi”;

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2.punktu šādā redakcijā:

„2. Valsts un pašvaldību institūcijas līdz 2018.gada 1.janvārim nodrošina savas darbības atbilstību šā likuma 2.panta trešās daļas minētajām prasībām, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par iepriekš reģistrētā masu informācijas līdzekļa izslēgšanu vai attiecīgu izmaiņu reģistrēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.”

 

1. Ritvars Jansons

2. Lolita Čigāne

3. Einārs Cilinskis

4. Vilnis Ķirsis



[1] Sk. arī Saeimas Juridiskā biroja sniegto skaidrojumu Jelgavas pilsētas domei (09.01.2009. vēstule Nr.12/17-5-n/2-(9/09)) „Par pašvaldības aģentūras pakalpojuma, publicējot informatīvu izdevumu, atbilstību likumam”. (Saeimas Juridiskā biroja dokumenti. 1993 - 2013, Latvijas Vēstnesis, 2013. 348.-349.lp.)

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

Saeimas CT_komisijai Par presi 04012017.doc - Saeimas CT_komisijai Par presi 04012017.doc

Start time: 22.11.2017 7:42:29 After doc accessing: 22.11.2017 7:42:29 After doc copying: 22.11.2017 7:42:29 End time: 22.11.2017 7:42:29 Doc created: 09.01.2017 13:28:33 Doc last mod: 09.01.2017 13:28:39 Doc manual: