Drukāt    Aizvērt


...LM0236_1 (Sēde: 28.01.2016)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Deklarācija “Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā””, kuru iesnieguši deputāti Imants Parādnieks, Inguna Sudraba, Jānis Dombrava, Inga Bite, Andrejs Elksniņš, Jūlija Stepaņenko, Gunārs Kūtris, Igors Pimenovs, Rihards Kols, Gaidis Bērziņš un Boriss Cilevičs, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais alternatīvais lēmuma projekts - “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs”.

Vispirms komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne ziņos par abiem lēmumu projektiem, un tad par abiem būs debates. Pēc tam būs balsojums - vispirms par lēmuma projektu, kuru komisija lūgusi noraidīt, un tad par alternatīvo lēmuma projektu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi!

Kā Saeimas priekšsēdētāja jau mūs informēja, deputāti, kuri tika minēti, izstrādāja Saeimas deklarācijas projektu, ko Saeima nolēma nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Šajā deklarācijas projektā deputāti ir vērsuši uzmanību uz situācijām, kurās Latvijas valstspiederīgo bērniem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un citās valstīs tiek iecelti aizbildņi, un konstatējuši, ka ir bijušas konkrētas situācijas, kurās šo valstu atbildīgās iestādes nav informējušas Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības par konkrētām darbībām, kas tiek veiktas.

Šajā, sākotnēji iesniegtajā, deklarācijas projektā deputāti mudināja ārvalstu atbildīgās iestādes ievērot Vīnes konvenciju atbilstoši bērnu labākajām interesēm, kā arī paredzēja virkni uzdevumu Latvijas valsts dažādām institūcijām.

Pēc tam, kad šis deklarācijas projekts tika nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, komisija uzsāka ilgu un rūpīgu darbu, pamatīgi iepazīstoties ar konkrēto situāciju. Es uzskatu, ka tas bija ļoti vērtīgs process, jo mēs patiešām apzinājām visas tās dažādās problēmsituācijas, situācijas, kuras rodas Latvijas valstspiederīgajiem (un kuras var rasties ikvienam!), ja viņi varbūt nav pilnībā spējuši parūpēties par saviem bērniem un ja šādos gadījumos kādas citas valsts - vai nu Eiropas Savienības dalībvalsts, vai kādas citas valsts - atbildīgās institūcijas ir lēmušas, piemēram, par aizbildņu iecelšanu šiem bērniem.

Komisija rūpīgi diskutēja par šiem jautājumiem un uzklausīja Saeimas Juridiskā biroja viedokli. Un es gribu pateikt lielu paldies Saeimas Juridiskajam birojam, kas ļoti aktīvi iesaistījās alternatīvā projekta izstrādē. Es gribu pateikt lielu paldies arī Tieslietu ministrijai un Ārlietu ministrijai, kuras ļoti aktīvi un analītiski ziņoja par konkrētām situācijām, kādas ir radušās.

Un šī garā procesa rezultāts: pateicoties tam, ka arī deputāti, kuri nav no komisijas, iesaistījās šajā darbā un iesniedza priekšlikumus, komisija sagatavoja alternatīvu projektu, kurā ir lielā mērā precizētas gan atsauces uz Vīnes konvenciju un konkrētie termini, kas tiek lietoti, gan arī veids, kādā tiek skaidri norādīta saikne starp Vīnes konvenciju un ANO Bērnu tiesību konvenciju, gan arī apjoms, kādā ārvalstu kompetentās iestādes tiek aicinātas ievērot un respektēt Latvijas valsts pienākumu aizstāvēt savu valstspiederīgo intereses un tiesības ārpus Latvijas.

Alternatīvais deklarācijas projekts paredz arī uzdot Ministru kabinetam pienākumu informēt par šīs deklarācijas pieņemšanu Saeimā attiecīgās valstis, kurās šādi gadījumi ir bijuši, pārstāvēt Latvijas pilsoņus dažādās attiecīgās institūcijās citās valstīs, kurās šādas situācijas rodas, kā arī - tas ir ļoti svarīgi! - izglītot Latvijas valstspiederīgos par to, kādas bērnu aprūpes normas un tradīcijas būtu jāievēro brīžos, kad Latvijas valstspiederīgie dzīvo un strādā ārpus Latvijas.

Cienījamie kolēģi! Kā Saeimas priekšsēdētājas kundze jau sacīja, komisija ir rūpīgi strādājusi pie šī projekta un tātad aicina neatbalstīt sākotnēji izstrādāto deklarācijas projektu, bet vienoties par atbalstu komisijas izstrādātajam deklarācijas projektam, jo tas ir daudz precīzāks gan apjoma, gan adresātu ziņā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, labrīt, tautas kalpi!

Tātad Latvijas valsts viena gada laikā visvairāk savus gados jaunos Latvijas pilsoņus zaudē satiksmes negadījumos. Otrā pozīcija ir ārvalstīs no Latvijas pilsoņu ģimenēm izņemtie bērni. Lai jums būtu plašāks skats, es... Tie skaitļi ir ļoti traģiski: 53 bērni tika... 2010.gadā ir bijuši 53 bērnu tiesību pārkāpumu gadījumi, 2011.gadā ir 88, 2012.gadā - 102, 2013.gadā - 132, 2014.gadā - 122 gadījumi un 2015.gadā - 99 gadījumi, no kuriem 25 gadījumos šie bērni ir izņemti no ģimenēm.

Tas nozīmē to (un šie skaitļi to parāda), ka cilvēki nav informēti. Tiem cilvēkiem, kas dzīvo ārvalstīs, nav sajēgas un sapratnes par to, kādi ir tās valsts likumi, tradīcijas un paražas. Šī deklarācija satur ļoti svarīgu uzdevumu Ministru kabinetam. Ministru kabineta pienākums būs informēt Latvijas valstspiederīgo ģimenes, kuras dzīvo ārvalstī, par šīs valsts tiesību normām, prasībām un tradīcijām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Latvijas pilsoņiem, kuri izvēlas dzīvot ārzemēs, ir nepieciešama praktiska palīdzība par mītnes zemes tradīcijām un prasībām bērnu tiesību jautājumos. Ārlietu ministrijai šāda informācija jāapkopo un jāizmanto visas tās rīcībā esošās iespējas, lai informētu ārzemēs mītošos Latvijas pilsoņus. Milzīgais problēmu skaits norāda, ka šādas informācijas katastrofāli trūkst. Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārzemēs, nav jākļūst par starptautisko tiesību ekspertiem bērnu adopcijas un bērnu tiesību jomā, viņiem vajag skaidri pateikt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt attiecīgajā valstī.

Līdz ar to es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, kas ir kā pirmais, un atbalstīt Cilvēktiesību komisijas alternatīvo priekšlikumu, jo pirmais priekšlikums juridiski un tehniski nebija korekti un precīzi izstrādāts. Tā kā otrajā visi ir pastrādājuši labāk, lūdzu, noraidiet pirmo un atbalstiet alternatīvo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ir tapis dokuments, kas beidzot palīdzēs Ārlietu ministrijai nostiprināt savu politisko gribu mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā.

Ņemot vērā to, ka Vīnes konvencija joprojām tiek pārkāpta un šogad ir atklājies kārtējais gadījums, kad mūsu atbildīgie dienesti netika informēti par bērna izņemšanu no ģimenes, šis ir ļoti būtisks pagrieziens mūsu tiesību aizsardzībā.

Visiem saprātīgiem cilvēkiem ir skaidrs, ka ģimene bērnam ir vislabākā vieta, kā arī tas, cik ārprātīgi bērns pārdzīvo piespiedu šķiršanos ar vecākiem. Diemžēl praksē ir pierādījies fakts, ka jēdziens “bērna labākās intereses” var tikt pavērsts pret paša bērna ģimeni un labākās intereses pret bērna vecākiem var aizstāvēt kāds svešs cilvēks - sociālais darbinieks.

Jūs maldāties, godātie kolēģi, ja domājat, ka bērnus atņem tikai pavisam bezcerīgiem vecākiem, kuri pakļauj bērnus briesmām vai nerūpējas par tiem. Tāpat jūs maldāties, ja šādās situācijās sākat vērtēt vecāku personību un rīcību procesa laikā. Nekad to nedariet, jo bērns nav koferis, kuru var pazaudēt izklaidības dēļ, un bērns nav sankcija vai balva, kuru var piešķirt vai atņemt. Bērnam ir tiesības, un bērns grib atgriezties ģimenē.

Šajā situācijā es aicinu pirmām kārtām domāt par bērnu, nevis fokusēties uz to, ko katrs vecāks ir izdarījis vai nav izdarījis. Kāpēc mēs uzticam lemt mūsu likteņus kādam citam? Mums pašiem ir jāizvērtē katrs šāds gadījums, ņemot vērā potenciāli augsto kļūdu procentu, kuru pieļauj paši attiecīgo dienestu darbinieki, piemēram, Lielbritānijā. Šokē kādas sociālās darbinieces teiktais: “Mēs labāk salaužam desmit normālas ģimenes un izglābjam vienu bērnu no briesmām, nekā nedarām neko.” Padomājiet, kāda cena ir tam. (Starpsauciens: “Kurš būs tas, kurš vērtēs ģimenes?”)

Es personīgi kontaktējos ar septiņām māmiņām un vienu vecmāmiņu, un katrai ir savs stāsts... Visi ir Latvijas pilsoņi. Tie ir adekvāti cilvēki. Dažiem no tiem ir izdevies paglābt savus bērnus, bet dažiem vēl ne.

Ilustrācijai, piemēram, lieta no Lielbritānijas tiesu prakses. Vecāki Karisa Koksa un Ričards Kārters tika apcietināti tāpēc, ka viņu sešas nedēļas vecajam bērnam bija sākušās veselības problēmas. Tajās problēmās tika vainoti vecāki. Pēc trīs gadus ilga tiesas procesa vecāki tika attaisnoti, bet bērns jau bija adoptēts. Bērns ir zudis vecākiem. Tā ir kļūda!

Vēl viens kliedzošs, jau vēsturisks netaisnības piemērs. Austrālijā valsts īstenoja politiku, ka vientuļām, neprecētām, nabadzīgām māmiņām atņēma bērnus, ievietojot tos audžuģimenēs. Šo praksi piekopa no Otrā pasaules kara beigām līdz septiņdesmitajiem gadiem, un tādējādi cieta tūkstošiem bērnu, un tikai pavisam nesen Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarde valsts vārdā atzina šo briesmīgo kļūdu un parlamentā atvainojās visiem valsts iedzīvotājiem, kuri bija cietuši no šīs netaisnības.

Atgriežos atkal pie Lielbritānijas: 95 procenti no aptuveni pieciem tūkstošiem adopciju, kuras tur notiek katru gadu, ir tā sauktās piespiedu adopcijas. Tas nav precīzs termins, bet tas ir termins, kurš nozīmē, ka vecāki nav devuši piekrišanu. Un tas ir ne jau tāpēc, ka vecāki ir miruši vai nav spējuši izteikt savu gribu; tas ir tāpēc, ka vecāki cīnās par saviem bērniem un nekādā gadījumā negrib piekrist tam, ka bērni tiek šķirti no viņiem.

Nezinādami savas tiesības, stresa situācijā vecāki bieži vien tiek spiesti parakstīt dažādus dokumentus, tostarp arī tādus, kas juridiski tiek tulkoti arī kā atteikšanās no bērna. Parasti tie ir rīcībspējīgi, adekvāti cilvēki.

Ja vecākiem ir atļauts tikties ar bērnu, tas notiek uzraudzībā, un viņiem netiek atļauts sazināties ar bērnu savā dzimtajā valodā, jo katrs kontakts tiek vērtēts un bērni dzīvo atsevišķi.

Uz šo brīdi man personīgi ir zināmi astoņi bērni, kuri ir piespiedu kārtā šķirti no ģimenes. Bet Tieslietu ministrijai noteikti ir daudz vairāk šādu datu. Daži no šiem bērniem tiek gatavoti adopcijai, tieši tāpat, kā mēs esam jau pazaudējuši mazo meitenīti Katrīnu. Tad nu rodas jautājums: cik daudziem bērniem ir jātiek adoptētiem, lai Latvijas valsts sāktu reaģēt un pildīt savas Satversmes 98.pantā noteiktās funkcijas?!

Mums ir jāseko arī citu valstu piemēram. Čehijas prezidents ir ļoti stingri iestājies par bērnu tiesībām; Slovākija ir atbrīvojusi divus savus bērnus no Lielbritānijas sociālo dienestu sloga.

Mūsu tautiešus ārvalstīs, īpaši Lielbritānijā, daži mēdz salīdzināt ar bēgļiem, sakot, ka, redz, Lielbritānija piecieš mūsu tautiešus un ka būs vien jāsolidarizējas... Bet vai ir dzirdēts kaut viens gadījums, ka bēgļu ģimenei tiek atņemts bērns?

Jūs taču redzat, kā šīs ģimenes ceļo uz Eiropu - nedrošās laivās, dažreiz arī bez glābšanas vestēm. Un brīnumainā kārtā viņi paliek dzīvi! Lielbritānija pagājušajā gadā ir pieņēmusi apmēram septiņus simtus bērnu, kuri ir atceļojuši vieni paši - bez vecākiem.

Valsts prezidents kopā ar tieslietu ministru pagājušā gada 11.augustā ir vienojušies par palīdzības sniegšanu bērniem ārvalstīs. Ministru prezidente Laimdota Straujuma sadarbībā ar Tieslietu ministriju šā gada 1.septembrī ir izveidojusi darba grupu Latvijas pilsoņu bērnu aizsardzībai ārvalstīs. Ņemot vērā visu to, tas būs ļoti liels apkaunojums valstij, ja pat tad, kad šo jautājumu risināšanā iesaistījušās valsts augstākās amatpersonas, mēs turpināsim zaudēt mūsu bērnus. Par mums vienkārši pasmiesies!

Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā trūkst vienotas politikas bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs. Ar klusēšanu tiesās un maigām, lūdzošām vēstulēm mūsu pilsoņu aizstāvībai nepietiks. Ir nepieciešama nepārprotama diplomātiska, bet stingra nostāja šajā jautājumā. Aicinu deputātus sekot līdzi šīs deklarācijas izpildei un veicināt skaidra un stabila mehānisma izveidi bērnu aizsardzībai. Ja es pareizi saprotu, šī deklarācija varētu būt pirmais starptautiskais dokuments, kurā Latvija īpaši uzsver savas tiesības un pienākumus rūpēties par saviem bērniem un aicina to darīt arī citas valstis.

Ar šo deklarāciju Latvija ierindosies to valstu vidū, kuras ir skaidri noteikušas savas prioritātes bērnu aizsardzības jomā, un, iespējams, gūs domubiedrus un līdzgaitniekus šajā cīņā par saviem pilsoņiem.

Godātie kolēģi! Jāsecina, ka manā skatījumā abi deklarācijas varianti ir gana labi. Kā viena no līdzautorēm es cīnījos par to, lai dažas lietas tomēr paliktu. Tāpēc konsekventi atbalstīšu abus variantus, vienlaikus saprotot, ka otrais variants juridiski ir korektāks un diplomātiskāks.

Es vēlos pateikties kolēģiem par ieguldīto darbu deklarācijas tapšanā. Tāpat vēlos pateikties tiem ministriju un konsulārā departamenta darbiniekiem un vēstniekiem, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus mūsu pilsoņu interešu aizsardzībā. Es ticu, ka mēs varam diplomātiskā veidā, tomēr uzstājīgi atgādināt par savām interesēm, un no tā nav jābaidās.

Valdības veidotāji, lai kas jūs arī būtu un lai kas jums būtu padomā, es aicinu jūs ņemt vērā šo deklarāciju un iestāties par tās izpildi pēc iespējas ātrāk.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Papildus tam, ko jau teikušas abas kolēģes, es gribu pievērst to deputātu uzmanību, kuri pieļauj, ka mūsu deklarācija ir mēģinājums iejaukties citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesvedībā un tiesiskajā sistēmā, jo mūsu deklarācija nav iejaukšanās. Tā atgādina par tām tiesībām, par tām normām, kuras ir pasaulē pieņemtas un kurām aicina sekot starptautiskās organizācijas, kā arī Vīnes konvencija.

Situācija ir ļoti sarežģīta. Piemēram, tajā pašā Lielbritānijā ģimenes lietu ministrs īstenībā piekopj politiku saskaņā ar konkrētu plānu par bērnu adopciju Lielbritānijā. Un par tiem pieciem tūkstošiem, kuri jau tika minēti, ministrs ir teicis, ka tas ir maz un ka vēl lielāks bērnu skaits gaida savas jaunās ģimenes, līdz ar to sociālajiem dienestiem ir jāstrādā vēl stingrāk un noteiktāk. Kaut arī augstākais tiesnesis pagājušā gada aprīlī ir atzinis, ka sociālie dienesti Lielbritānijā ģimenes lietās patiesībā ir pārkāpuši pasaulē pieņemtās normas, kuras ir saistošas Lielbritānijai.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Mūsu valsts neizdarība, dažos gadījumos Lielbritānijas un citu valstu tiesvedībā pieļautās kļūdas un konkrētu sociālo dienestu rīcība piespieda mūsu līdzpilsoņus patiesībā pārkāpt attiecīgo valstu likumus un skriet uz Latviju, projām no tām valstīm. Lai normalizētu šo situāciju, lai iesaistītu mūsu iestādes likumīgos procesos, kas nodrošinātu mūsu bērnu un mūsu ģimeņu tiesības, ir jāpieņem attiecīgs dokuments, kurš būtu stiprāks nekā tā prakse, kas tika īstenota līdz šim, arī piedaloties mūsu republikas iestādēm un konkrētiem speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā.

Es aicinu Saeimu atbalstīt komisijas izstrādāto deklarāciju. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?

L.Čigāne. Cienījamie kolēģi! Kā jau debates apliecināja, komisija patiešām pamatīgi strādāja ar šo alternatīvo deklarācijas projektu, konstruktīvi iesaistot visas puses, tādēļ komisijas vārdā es lūdzu noraidīt sākotnēji iesniegto deklarācijas projektu un lemt par tā deklarācijas projekta apstiprināšanu, kuru Saeimai ir piedāvājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Jāņa Dombravas, Ingas Bites, Andreja Elksniņa, Jūlijas Stepaņenko, Gunāra Kūtra, Igora Pimenova, Riharda Kola, Gaida Bērziņa un Borisa Cileviča iesniegto lēmuma projektu “Deklarācija “Par nepilngadīgo Latvijas valsts piederīgo aizsardzību ārvalstīs bērna tiesību jomā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 12. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāto alternatīvo lēmuma projektu “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Saeimas lēmums “Deklarācija par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo tiesību aizsardzību ārvalstīs” ir pieņemts.

Start time: 22.06.2018 19:43:08 After doc accessing: 22.06.2018 19:43:08 After doc formatting: 22.06.2018 19:43:08 End time: 22.06.2018 19:43:08 Doc created: 05.02.2016 10:53:42 Doc last mod: 05.02.2016 10:55:25 Doc manual: