Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-758 (2017)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Upeniece 67335077, Vita.Upeniece@mod.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa sēdes protokola

Nr. 21 3. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.) šādus grozījumus:

 

1.     Izteikt 2. panta 7. punktu šādā redakcijā:

 

"7) rezerves karavīrs – Latvijas pilsonis, kas pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē:

a) pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim – aktīvā dienesta un ierindas dienesta),

b) pēc līguma par dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē (turpmāk – Zemessardze) izbeigšanas,

c) pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas un aizsardzības ministra noteiktā jaunsargu izglītības programmas speciālā kursa noslēguma pārbaudījumu brīvprātīgas un sekmīgas nokārtošanas,

b) pēc brīvprātīgas pieteikšanās dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgas Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktā militārās apmācības kursa apgūšanas;".

 

2. Izteikt 12. panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī normas, kuras nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā."

 

3. 13. pantā:

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

 

"3) atvairītu uzbrukumu apsargājamai personai vai objektam vai atbrīvotu apbruņotu personu ieņemtus objektus;";

 

papildināt ceturto daļu ar 7. punktu šādā reakcijā:

 

"7) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu.";

 

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci likuma "Par aviāciju" 47.1 pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.";

 

izslēgt astoto daļu.

 

4. 14. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

 

"3) savaldītu personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas, un pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām, kuras izvirzījis karavīrs, pildot dienesta pienākumus, vai ja ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev.";

 

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

 

"4) notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai ūdeni un pārkāpj normatīvajos aktos noteikto aizliegumu iekļūt militārajā objektā, atrodas karakuģa tuvumā vai rada pamatotus draudus personām vai objektiem, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktu.";

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs lietot speciālos līdzekļus likuma "Par aviāciju" 47.1 pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā."

 

5. 16. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

 

"1) kas ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu, nonāvēšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;";

 

izteikt otrās daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

 

"3) kas par šās daļas 1. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;".

 

6. Papildināt 17.1 pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas jaunsargs, kas atbilst šā likuma 16. pantā noteiktajām prasībām un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, var brīvprātīgi apgūt aizsardzības ministra apstiprinātu jaunsargu interešu izglītības programmas speciālo kursu. Pēc šā kursa noslēguma pārbaudījumu sekmīgas nokārtošanas jaunsargs dod zvērestu, viņu ieskaita Nacionālo bruņoto spēku rezervē un viņam piešķir kareivja dienesta pakāpi. Ja jaunsargs iestājas profesionālajā dienestā, viņam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāpabeidz kareivja pamatapmācības kurss."

 

7. Aizstāt 18. panta otrajā daļā skaitli "30" ar skaitli "35".

 

8. Aizstāt 19. panta piektajā daļā vārdus "Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība" ar vārdiem "Nacionālie bruņotie spēki".

 

9. Papildināt 20. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko Nacionālo bruņoto spēku komandieris slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu prombūtnē (ilgāka par sešiem mēnešiem) esoša karavīra vai vakanta amata pienākumu pildīšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Šajā gadījumā profesionālā dienesta līgumu slēdz uz profesionālā dienesta karavīra prombūtnes laiku, bet ne ilgāk kā uz trim gadiem."

 

10. Papildināt 21. pantu ar 3.3 daļu šādā redakcijā:

 

"(33) Ja Nacionālajos bruņotajos spēkos objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt karavīra amatu, Nacionālo bruņoto spēku komandieris šajā likumā noteiktajā kārtībā var slēgt profesionālā dienesta līgumu ar rezerves karavīru, kuram ir attiecīgajam amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, uz laiku līdz karavīra iecelšanai amatā, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā, izņemot komandiera (priekšnieka) amata pienākumus."

 

11. Izteikt 22. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Militāro amatu klasifikatoru apstiprina aizsardzības ministrs. Klasifikatorā nosaka militāro profesiju vispārējās profesionālās kvalifikācijas prasības.

(3) Nacionālo bruņoto spēku komandieris apstiprina Nacionālo bruņoto spēku vienību štatus un nosaka katram amatam nepieciešamo izglītību un profesionālās kvalifikācijas prasības."

 

12. Papildināt 24. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ja dienestam tas nepieciešams, dižkareivi (dižmatrozi) var iecelt kareivja (matroža) dienesta pakāpes amatā."

 

13. Aizstāt 28. panta otrajā daļā vārdus "vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks" ar vārdiem "Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks vai viņa vietnieki".

 

14. Izslēgt 32.1 panta trešo daļu.

 

15. 33. pantā:

aizstāt pirmās daļas 9. punktā vārdu "triju" ar vārdu "divu";

aizstāt pirmās daļas 10. punktā vārdu "četru" ar vārdu "triju".

 

16. Papildināt 35. pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Militārajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam bijušajam zemessargam pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Aktīvajā dienestā pieņemtajam no obligātā militārā dienesta atvaļinātajam karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā, bet ne augstāku par dokumentāri pierādīto dienesta pakāpi."

 

17. Izteikt 55. panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru vai Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam rezervē, nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos – teltī."

 

18. 63. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

 

"1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim – aktīvā dienesta un ierindas dienesta), ja viņi sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālas apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;";

 

papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 punktu šādā redakcijā:

 

"11) zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši zemessarga pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

12) Latvijas pilsoņus, kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apguvuši Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

13) jaunsargus, kas sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprinātā jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu;".

 

19. 66. pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.";

 

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Nacionālo bruņoto spēku komandieris vienu reizi gadā var atbrīvot rezerves karavīru no iesaukšanas uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atzinis par attaisnojošiem.";

 

papildināt pantu ar 5.daļu šādā redakcijā:

 

"(51) Rezerves karavīru kārtējo mācību starplaikos var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes mācībām, pārsniedzot šā panta piektajā daļā minēto laiku, bet ne biežāk kā reizi gadā gan no darba brīvajā laikā, gan darba laikā, ja rezerves karavīrs un darba devējs tam piekrīt. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.";

 

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(71) Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram kompensē transporta izdevumus, kas radušies, izmantojot personīgo vai sabiedrisko transportu no deklarētās dzīvesvietas Latvijā līdz pavēstē noteiktajai dienesta pienākumu izpildes vietai un atpakaļ. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram, kuram pastāvīgā dzīvesvieta Iedzīvotāju reģistrā norādīta ārpus Latvijas robežām, transporta izdevumu kompensācijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 euro, ja pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropā, bet, ja pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Eiropas, kompensācijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 250 euro. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzina. Ministru kabinets nosaka nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezerves karavīram izmaksā transporta izdevumu kompensāciju."

 

20. Papildināt likumu ar 67.1 pantu šādā redakcijā:

 

"67.1 pants. Brīvprātīga pieteikšanās dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē

(1) Latvijas pilsonis, kas atbilst šā likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem, var brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un sekmīgi apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. Mācību laiku un vietu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(2) Militārās apmācības laikā Latvijas pilsonis pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Kārtību, kādā organizē brīvprātīgo militāro apmācību, kā arī materiāltehnisko, finansiālo un apgādes nodrošinājumu nosaka aizsardzības ministrs.

 

(4) Militārās apmācības laikā Latvijas pilsonim par katru militārās apmācības dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, izmaksā kompensāciju, un kompensācijas apmēru. Uz Latvijas pilsoni militārās apmācības laikā attiecas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļa."

 

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:

 

"23. Šā likuma 33. panta pirmās daļas 9. un 10. punktā paredzētie dienesta pakāpes nosacījumi attiecībā uz triju un divu gadu nodienēšanu esošajā dienesta pakāpē karavīriem, kas pieņemti aktīvajā dienestā pirms šo grozījumu spēkā stāšanās, piemērojami ar 2018. gada 1. janvāri."

 


 

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

 

 

Aizsardzības ministra vietā –

satiksmes ministrs

Uldis Augulis


Likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Aizsardzības ministrija ir apkopojusi aktuālus grozījumus Militārā dienesta likumā (turpmāk – MDL), un virza tos pēc savas iniciatīvas. 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

MDL 2. panta 7. punkts un ar to saistītie grozījumi 17.¹, 35., 63.  pantā un 67.¹ pantā

Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) rezervi veido rezerves karavīri – Latvijas pilsoņi, kas atvaļināti no profesionālā dienesta vai dienesta Zemessardzē un pilda dienestu NBS rezervē un rezervisti – Latvijas pilsoņi (vīrieši un sievietes (ja viņas izteikušās šādu vēlmi)), kas sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam. 

Šobrīd NBS uzskaitē ir aptuveni 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs līdz 2018. gadam ir noteicis apmācīt 3000 rezerves karavīru. Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienestā NBS rezervē.

Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu un nav sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu, ja viņš atbilst MDL 16. pantā dienestam noteiktajām prasībām, sev vēlamā laikā (piemēram, atvaļinājumā) varēs pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu apmācības kursu. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā un iecels attiecīgās vienības rezerves karavīra amatā. Plānots, ka brīvprātīgo Latvijas pilsoņu apmācību veiks NBS saskaņā ar apstiprināto mācību programmu „Zemessarga un rezervista pamatapmācību kurss”.

Grozījumi paredz arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri atbilst MDL 16. pantā noteiktajām prasībām, brīvprātīgi pieteikušies, apguvuši un sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprināto jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi kareivis. Šīs apmācības ir speciālais kurss, kura apgūšanu jaunsargs izvēlēsies brīvprātīgi, un paredzēts vienīgi tiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem jaunsargiem, kuri vēlas savu profesionālo karjeru saistīt ar dienestu NBS. Noslēguma pārbaudījuma sekmīga nokārtošana  apliecina, ka jaunietis ir apguvis dienestam NBS rezervē minimāli nepieciešamās individuālas zināšanas un iemaņas, kā arī ir sagatavots turpināt apmācību rezerves karavīra statusā.

Likumprojekts nosaka Latvijas pilsoņa, kas ir pieteicies dienestam, NBS rezervē nepieciešamo mācību saturu (prasmes un iemaņas, kas jāapgūst NBS dienestam rezervē) un nepieciešamās sociālās garantijas. Vienlaikus likumprojekts nosaka dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumus gadījumā, ja rezervists ir dienējis obligātajā militārajā dienestā.

Ar vārdiem „atbilst šī likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem” tiek saprasts rezervists, kas atbilstoši MDL 2. panta 7.¹ punktam, 63. panta 2. punktam un 64. panta trešajai daļai ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts NBS rezervē vecumā no 18 līdz 55 gadiem, ir derīgs militārajam dienestam, proti, uz viņu nav attiecināmi MDL 16. panta otrās daļas nosacījumi un mobilizācijas gadījumā viņš var tikt iesaukts aktīvajā dienestā.

 

MDL 12. pants

Saskaņā ar MDL 12. pantu uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas. Attiecībā uz ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 40. panta pirmajā daļā noteikts, ka amatpersonu (darbinieku) atvaļinājumus, to ilgumu un piešķiršanas kārtību, kā arī citus ar atvaļinājumiem saistītus jautājumus regulē attiecīgās Darba likuma normas, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Aizsardzības ministrija 2016. gadā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Atlīdzības likuma (VSS-3) 40. pantā un saņēma Tieslietu ministrijas (20.01.2016. Nr.1-9.1/69), Finanšu ministrijas (18.01.2016. Nr. A-AIM-22/315) un Valsts kancelejas (e-pastā 20.01.2016.) atzinumus ar lūgumu izslēgt no likumprojekta grozījumus 40. pantā, jo Atlīdzības likumā var paredzēt tikai regulējumu, kas ir atšķirīgs no Darba likuma.

Ņemot vērā minēto, ir secināts, ka ne Atlīdzības likumā, ne MDL nav noregulēts jautājums par gadījumiem, kā aprēķināt ikgadējā atvaļinājuma laiku, ja karavīram piešķir bērna kopšanas atvaļinājumu vai atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas. Līdz laikam, kad stājās spēkā Atlīdzības likums, minēto jautājumu regulēja MDL, proti, MDL 37. pantā bija noteikts, ka laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

Pamatojoties uz MDL 12. panta otro daļu, uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kas nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī normas, kas nosaka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu, atvaļinājuma piešķiršanu bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu, un bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršanu un izmantošanu, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā un Atlīdzības likumā noteikto.

Grozījuma mērķis ir noteikt atsevišķu regulējumu attiecībā uz ikgadējā atvaļinājuma laika aprēķināšanas kārtību karavīriem, precizējot to MDL un papildinot likuma 12. panta otro daļu. Tādējādi tiks novērsta atšķirīga tiesību normu interpretācija ikgadējā atvaļinājuma laika aprēķināšanas gadījumos, kad karavīrs ir izmantojis arī bērna kopšanas atvaļinājumu vai atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas.

 

 

 

 

MDL 13. pants

MDL 13. panta ceturtajā daļā ir apkopotas situācijas, kad karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci.

Lai karavīrs valsts apdraudējuma gadījumā, kamēr nav izsludināts izņēmuma stāvoklis, būtu tiesīgs ātri un efektīvi rīkoties un nepieciešamības gadījumā atbrīvotu arī bruņotu personu ieņemtu objektu, ir nepieciešams papildināt MDL 13. panta 3. punktā noteiktos gadījumus, kad karavīrs ir tiesīgs pielietot dienesta šaujamieroci.

Attīstoties tehnoloģijām, NBS praksē vairākkārt ir konstatēti pārkāpumi, ka bezpilota gaisa kuģi vai cita veida lidaparāti, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, apdraud militāros objektus, lidlaukus un aviācijas poligonus, kā arī rada nekontrolētas izlūkošanas darbības riskus un objekta drošības integritātes apdraudējumu. Detalizētus ieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas nosacījumus un kārtību pret bezpilota gaisa kuģiem nosaka likuma ,,Par aviāciju” 47.¹ pants un, pamatojoties uz to, izdota Ministru kabineta instrukcija. Tādēļ MDL 13. pants tiek papildināts ar 4.¹daļu, kas satur atsauci uz likuma „Par aviāciju” 47.¹ panta regulējumu.

Līdzīgs regulējums tiek noteikts attiecībā uz attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai atrodas ūdenī (virs ūdens vai zem tā).

Izņēmums MDL 13. panta ceturtās daļas 7. punktā un 14. panta pirmās daļas 4.punktā, attiecībā uz attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai atrodas ūdenī (virs ūdens vai zem tā) paredzēts, jo šobrīd nav neviens normatīvais akts, kas noteiktu kārtību, kādā karavīrs to var apstādināt vai iznīcināt, pielietojot dienesta šaujamieroci vai speciālos līdzekļus, ja šī ierīce apdraud apsargājamu amatpersonu vai objektu.

Šajā gadījumā nav nepieciešams NBS komandiera vai viņa pilnvarotas personas lēmums pielietot dienesta šaujamieroci vai speciālos līdzekļus, jo plānots, ka karavīrs, pildot dienesta pienākumus, drīkstēs pielietot dienesta šaujamieroci, tikai galējās nepieciešamības gadījumā, lai atvairītu uzbrukumu apsargājamam objektam vai amatpersonai, vai izvērtējot apdraudējumu – speciālos līdzekļus.

MDL 13. panta desmitajā daļā noteikts, ka karavīram visos dienesta šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas gadījumos jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību. Tādējādi karavīram jānovērtē situācija un viņa rīcībai jābūt samērīgai attiecībā pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem. Savukārt MDL 13. panta astotā daļa nonāk pretrunā ar 13. panta desmitajā daļā noteikto, aizliedzot pielietot vai izmantot dienesta šaujamieroci, ja pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas.

Ievērojot, ka Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 31. panta ceturtajā daļā noteiktais regulējums attiecībā uz karavīriem ir vispārējais, bet speciālais regulējums noteikts MDL 13. pantā, grozījumus par dienesta šaujamieroču pielietošanu ir nepieciešams noteikt MDL, nevis vispārējā regulējumā. Proti, Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteikts, ka šā likuma 9.panta trešajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz NBS.

Jebkurā gadījumā NBS garantē, lai aizsargātu Latvijas Republikas Satversmes 93. pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz dzīvību, no karavīru kā valsts varas institūcijas pārstāvju puses, tiks izvērtēti visi apdraudējumi, vēršoties pret likuma pārkāpējiem, lai novērstu apdraudējumu citas personas dzīvībai. Krimināllikuma 28. pantā starp apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību ir norādīta nepieciešamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu un galējā nepieciešamība, kas atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2. panta otrajā daļā noteiktajam. Spēka pielietošanas robeža tiek noteikta katram apstāklim atsevišķi un tiek izvērtēta, ievērojot gan starptautisko tiesisko regulējumu, gan nacionālo. Kriminālatbildību par personas dzīvības atņemšanu izslēdz arī galējā nepieciešamība, ja briesmu avots ir apdraudējis dzīvību, briesmas ir bijušas reālas, tiešas un tās nav bijis iespējams novērst, nenodarot kaitējumu personas dzīvībai, nodarītais kaitējums nav lielāks par novērsto.

 

MDL 14. pants

Lai karavīrs būtu tiesīgs ātri un efektīvi rīkoties un nepieciešamības gadījumā savaldīt personu, ja ir pamats uzskatīt, ka tā var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev, ir nepieciešams noteikt MDL 14. pantā, ka karavīrs ir tiesīgs lietot speciālos līdzekļus.

Vienlaikus jāpapildina MDL noteiktais gadījumu saraksts, kad karavīrs ir tiesīgs lietot speciālos līdzekļus. Saskaņā ar MDL 4. pantu visi karavīri dod karavīra zvērestu. Vispārīgie karavīru dienesta pienākumi noteikti MDL 7. pantā, proti, karavīra pienākums ir pildīt militāro dienestu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un komandiera (priekšnieka) pavēlēm. Karavīram bez ierunām jāpilda komandiera (priekšnieka) likumīgas pavēles. Ja karavīrs pilda dienesta pienākumus, karavīram ir tiesības prasīt citām personām ievērot tā likumīgas prasības. Bieži, veicot dienesta pienākumus, apsargājot valsts augstākās amatpersonas, karavīri ir saskārušies ar situāciju, ka ārējā normatīvajā aktā nav noteiktas karavīru tiesības lietot speciālos līdzekļus vai fizisku spēku, lai savaldītu personas, kurām nav piešķirts procesuālais statuss. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23. panta piekto daļu un Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.¹panta trešo daļu gan valsts apdraudējuma gadījumā, gan miera laikā, izpildot noteiktos NBS uzdevumus, karavīri sniedz atbalstu sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apdraudējuma seku likvidēšanā.

Karavīri, pildot dienesta pienākumus, ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā. Ikreiz, kad karavīram nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, karavīrs sniedz personām paskaidrojumu, kurā pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc personu pieprasījuma karavīrs nosauc savu uzvārdu, amatu un dienesta vietu, kā arī uzrāda dienesta apliecību. Ja persona uzskatīs, ka ir pārkāptas tās tiesības un brīvības, tā var iesniegt sūdzību NBS komandierim.

Detalizētus ieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas nosacījumus un kārtību pret bezpilota gaisa kuģiem nosaka likuma „Par aviāciju” 47.¹ pants un, pamatojoties uz to, izdota Ministru kabineta instrukcija. Tādēļ 14. pants tiek papildināts ar 1.¹daļu, kas satur atsauci uz likuma ,,Par aviāciju” 47.¹ panta regulējumu.

Līdzīgs regulējums tiek noteikts attiecībā uz attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci, kura pārvietojas pa sauszemi vai atrodas ūdenī (virs ūdens vai zem tā), jo šāds regulējums nav noteikts nevienā citā normatīvajā aktā.

 

MDL 16. pants

Atbilstoši pašreizējam tiesiskajam regulējumam dienestā neuzņem personas, kuras ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma, personas vainas pakāpes un sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Likumprojekts precizē to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Izstrādājot redakciju, tika ņemti vērā citās valstij nozīmīgās jomās paredzētie ierobežojumi kriminālsodīto personu pieņemšanai dienestā (darbā) (piemēram, likums „Par policiju”, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums, Valsts drošības iestāžu likums, Valsts civildienesta likums).

 

MDL 18. pants

MDL 18. panta otrajā daļā noteikts, ka virsnieka pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam, bet karavīrus ar akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību līdz 30 gadu vecumam. Ievērojot to, ka Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā studiju programmā „Sauszemes spēku militārā vadība” (uzņem kandidātus ar vidējo izglītību) kopējais studiju ilgums ir 5 gadi un studiju programmā „Komandējošā sastāva virsnieks” (uzņem kandidātus, kuri jau ieguvuši akadēmisko izglītību (bakalaura vai maģistra) vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību) kopējais studiju ilgums ir 1 gads un 11 mēneši, un kandidātu maksimālais iesaukšanas vecums abās studiju programmās  ir vienāds (27 gadi), kā arī, ņemot vērā apstākli, ka jaunieši augstāko izglītību Latvijā vidēji iegūst pēc 24 gadu vecuma, iespējamo kandidātu, kuri pretendē uz studiju programmu „Komandējošā sastāva virsnieks”, vecums pašreiz ir no 24 līdz 27 gadiem. Ņemot vērā minēto, MDL nepieciešams noteikt, ka virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus ar akadēmisko (bakalaura vai maģistra) izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, izņemot virsniekus speciālistus, līdz 35 gadu vecumam, ievērojami palielinot iespējamo pretendentu skaitu.

Virsnieks speciālists ir virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai citu tam pielīdzinātu kursu, saskaņā ar MDL virsnieks speciālists var dienēt līdz sasniedz 60 gadu vecumu. Ņemot vērā, ka aizsardzības ministrs jau 2007. gadā ir noteicis, ka virsnieks speciālists NBS ir kapelāns, jurists, ārsts, diriģents un no 2014. gada arī psihologs, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju eksperts, lai iegūtu virsnieka dienesta pakāpi, šīs personas profesionālajā dienestā pieņem jau ar augstāko izglītību. Tādēļ vecuma ierobežojums (35 gadi) nav šķērslis pieņemšanai dienestā virsnieka speciālista amatā.

 

MDL 19. panta piektā daļa

Pašreiz MDL 19. panta piektā daļa nosaka, ka kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam veic NBS Mācību vadības pavēlniecība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Šīs funkcijas veikšanai NBS tiek izveidota jauna struktūrvienība NBS Apvienotajā štābā.

Lai novērstu turpmākus likuma grozījumus sakarā ar NBS struktūrvienību nosaukumu maiņu, nepieciešams vispārīgi noteikt, ka kandidātu rekrutēšanu un atlasi veic NBS aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

MDL 20.un 21. pants

MDL 20. panta trešajā daļā noteikts, ka profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz līdz šā likuma 41. pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.

Praksē ir konstatēti gadījumi, ka uz prombūtnē esoša karavīra (komandējums ilgāks par sešiem mēnešiem, karavīrs nosūtīts dienesta pienākumu izpildei uz starptautisko operāciju rajonu vai karavīram piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums utt.) vai ilgstoši vakantu amatu nevar atlasīt nepieciešamos speciālistus (mediķus, mehāniķus utt.). Lai nodrošinātu valsts aizsardzības intereses un NBS varētu efektīvāk plānot uzdevumu izpildi, nepieciešams MDL noteikt, ka valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris var noslēgt profesionālā dienesta līgumu ar Latvijas pilsoni (rezerves karavīru), kuram ir amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija - arī uz laiku līdz trim gadiem.

 

MDL 22. pants

Pēc Militāro amatu klasifikatora apstiprināšanas 2014. gadā un tā ieviešanas ir konstatēts, ka klasifikatora darbības nodrošināšanai pietiek ar vispārēju militāro profesiju kvalifikācijas prasību noteikšanu, kas ļauj sakārtot militāros amatus pa funkcionālajām jomām un dienesta pakāpēm. Katra amata kvalifikācijas prasību noteikšana klasifikatorā nav nepieciešama un ne vienmēr ir iespējama, jo NBS darbības specifikas dēļ atsevišķiem viena nosaukuma amatiem dažādās NBS vienībās var tikt noteiktas papildu veicamās funkcijas un attiecīgi arī papildu nepieciešamā kvalifikācija amata izpildei.

Tāpēc kvalifikācijas prasību noteikšana konkrētiem amatiem deleģējama NBS komandierim. Līdz ar militāro amatu klasifikatora izstrādi, ir zudusi nepieciešamība pēc NBS komandiera apstiprināta amatu saraksta, jo šo funkciju jau pilda klasifikators.

 

 

 

MDL 24. pants

MDL 33. panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka dižkareivja dienesta pakāpi var piešķirt kareivim ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai kā apbalvojumu. Tas nozīmē, ka dižkareivja pakāpes piešķiršanai nav citu prasību un tā ir vienīgā militārā dienesta pakāpe, kas tiek piešķirta kā sekmīgas dienesta pieredzes novērtējums.

Gan NBS vienībās, gan starptautiskajās operācijās komandieris izvēlas motivēt labākos kareivjus, piešķirot viņiem dižkareivja dienesta pakāpi, kas ir efektīvākā motivācija dižkareivim. NBS ir ieinteresēti saglabāt šo apbalvojuma veidu – apbalvošanu ar dižkareivja pakāpi, jo tam ir motivējošs efekts – kareivis tiek izcelts uz pārējo kareivju fona kā viens no vislabāk dienējošajiem karavīriem, un kareivis saņem nelielu finansiālu stimulu – mēnešalgas izmaiņas (algu starpība 30 EUR apmērā).

Ja kareivi par labu dienestu vienības komandieris apbalvo, piešķirot dižkareivja dienesta pakāpi, šo dižkareivi var iecelt tikai dižkareivja dienesta pakāpes amatā. Dižkareivja dienesta pakāpes amatu skaits ir ierobežots.

Tāpēc ir nepieciešams veikt grozījumus MDL, lai turpmāk nodrošinātu kareivju sastāva dienesta pienākumu izpildi amatos atbilstoši iegūtajai specialitātei, saglabājot iespējas labākos karavīrus paaugstināt dižkareivja dienesta pakāpē, un atļautu dižkareivi iecelt kareivja dienesta pakāpes amatā.

MDL 28. pants

Lai atvieglotu NBS darba organizāciju, sūtot karavīrus komandējumos, MDL 28. panta otrajā daļā nepieciešams paredzēt, ka karavīru komandējumā uz ārvalstīm ir tiesīgs nosūtīt ne tikai aizsardzības ministrs, NBS komandieris vai NBS Apvienotā štāba priekšnieks, bet arī NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieki.

MDL 32.¹ pants

Saskaņā ar Augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas līdz 2010. gadam 1.2.apakšpunktu Latvijas orientācija uz Eiropas Savienību prasīja panākt, lai tās augstākās izglītības sistēma būtu atpazīstama ārvalstīs, lai Latvijas augstskolu izsniegtos diplomus atzītu tur. Šī iemesla dēļ 1999.gada 19.jūnijā Eiropas valstis – Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās telpas un visas asociētās valstis (t.s. arī Latvija) - Boloņas deklarācijā „Par vienoto Eiropas augstākās izglītības telpu” (turpmāk - Boloņas deklarācija) vienojās reformēt izglītības sistēmas līdz 2010.gadam.

Ņemot vērā minēto, Boloņas deklarācijā nosprausto mērķu sasniegšanai bija jāievieš triju ciklu (bakalaura, maģistra, doktora) grādu sistēma, kurā, savukārt, tiktu izšķirta akadēmiskā un profesionālā izglītība. Šāda sistēma paredzēja jaunu akadēmisko un profesionālo grādu un studiju programmu ilguma ieviešanu.

Atbilstoši Izglītības likuma 1. panta 1.punktam, akadēmiskā izglītība ir zinātņu teorētisko pamatu studijas un to rezultāts, savukārt atbilstoši šā likuma 1. panta 20.punktam profesionālā izglītība — praktiska un teorētiska sagatavošanās darbībai noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei. Tas nozīmē, ka profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ir iespējams iegūt, tikai un vienīgi iegūstot profesionālo izglītību jeb absolvējot profesionālās studiju programmas. Profesionālās izglītības likuma 4.panta otrā daļa nosaka divu līmeņu profesionālo augstāko izglītību - pirmā līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžas izglītību un otrā līmeņa profesionālo augstāko jeb augstskolas izglītību.

MDL 2. panta 10.punktā noteikts, ka virsnieks speciālists ir virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai citu tam pielīdzinātu kursu.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” jurista profesijas standarts šobrīd nosaka piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz 2010. gada 1. jūlijam uzsāktās studijās iegūtu piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms. Tādējādi profesionālais maģistra grāds (izglītība iegūta pēc Boloņas sistēmas – kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi) ir nepieciešams (obligāts kritērijs), lai iegūtu jurista kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka personām, lai iestātos virsnieka speciālista kursā, jāuzrāda augstākās izglītības diploms par profesionālā maģistra grāda un attiecīgās kvalifikācijas iegūšanu. Tāpēc ir nepieciešams no Militārā dienesta likuma izslēgt 32.¹ panta trešo daļu, jo no 2010.gada 1.jūlija nav tiesiska pamata virsnieku speciālistu kursā uzņemt personu bez profesionālā maģistra grāda.

 

MDL 33.pants

Atbilstoši MDL 33.panta pirmās daļas 9.punktam virsleitnanta dienesta pakāpi var piešķirt virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieka pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē. Savukārt MDL 33. panta pirmās daļas 10. punkts nosaka, ka kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi var piešķirt virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē.

NBS ir grūtības nokomplektēt apmēram 70 jaunāko virsnieku amatu. Līdz 2021. gadam jauno politikas iniciatīvu ietvaros izveidoti papildu apmēram 230 jaunāko virsnieku amati. Tādēļ ir nepieciešams risināt jautājumu par dienesta karjeras gaitas modeļa maiņu attiecībā uz virsleitnantiem un kapteiņiem, lai nodrošinātu NBS personālsastāva komplektēšanu un motivētu jaunākos virsniekus dienestam.

Prognozēts, ka samazinot izdienas laiku leitnanta un virsleitnanta dienesta pakāpē par vienu gadu, pozitīvi rezultāti tiks sasniegti jau pēc četriem vai pieciem gadiem, samazinot vidēji par 25% vakanto jaunāko virsnieku amatu skaitu. Lai samazinātu ietekmi uz jaunāko virsnieku sagatavošanas līmeni un kvalitāti, NBS plāno ātrāk uzņemt leitnantus un virsleitnantus jaunākā štāba virsnieka līmeņa izglītības kursā.

 

MDL 35. pants

MDL ir jānosaka karavīra dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas un militārajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam Latvijas pilsonim (bijušajam zemessargam).

MDL arī jānosaka karavīra dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi aktīvajā dienestā pieņemtajam no obligātā militārā dienesta atvaļinātajam karavīram.

 

MDL 66. pants

Šobrīd aizsardzības ministra pavēle par rezerves karavīru iesaukšanu tiek sagatavota, pamatojoties uz NBS komandiera priekšlikumu, jo NBS veic gan rezerves karavīru uzskaiti, gan plāno nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus rezerves karavīru mācību sekmīgai norisei. Lai mazinātu administratīvo slogu, ātri un efektīvi nodrošinātu rezerves karavīru mācību plānošanu, savlaicīgi varētu izsūtīt pavēstes, ir nepieciešams MDL noteikt, ka rezerves karavīru mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka NBS komandieris.

NBS ir saņēmuši informāciju, ka rezerves karavīri nevar ierasties uz mācībām attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, sievai paredzētas dzemdības, un karavīrs lūdz pārcelt iesaukšanu uz citu laiku, vai rezerves karavīrs atrodas civildienestā un ir norīkots pildīt dienestu ārvalstīs, vai atrodas citās valsts aizsardzības interesēm atbilstošās mācībās – kibermācībās), tādēļ likumprojekts paredz iespēju rezerves karavīram iesniegt pamatotu lūgumu NBS komandierim atbrīvot viņu no kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām. NBS komandieris, izvērtējot katru gadījumu individuāli, būs tiesīgs pieņemt lēmumu par rezerves karavīra iesaukšanas mācībās pārcelšanu. Rezerves karavīru var atbrīvot no iesaukšanas uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām vienu reizi gadā. Saskaņā ar Militārā dienesta likumu virsnieku sastāva rezerves karavīru var iesaukt uz militārajām mācībām — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām, bet instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām (nav mazāks par četriem gadiem) attiecas tikai uz tiem rezerves karavīriem, kuri ir piedalījušies militārajās mācībās. Tas nozīmē, ka tiem rezerves karavīriem, kuri piedalījušies militārās mācības 2016. gadā nākamās militārās mācības tiek organizētas  pēc četriem gadiem, lai ikviens rezerves karavīrs būtu apmācīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, plānots, ka rezerves karavīrs, kurš saskaņā ar NBS komandiera lēmumu ir atbrīvots no iesaukšanas uz militārajām mācībām, piemēram 2016. gada augusta militārajām mācībām, tad šī rezerves karavīra mācības tiek pārceltas uz 2016. gada novembra vai decembra mācībām, nevis uz četriem gadiem.

Ievērojot, ka 2018. gada 1. martā stāsies spēkā Oficiālās elektroniskās adreses likums, atbilstoši tā 5. panta pirmās daļas 3.punktam rezerves karavīriem būs obligāta oficiālās elektroniskās adreses izmantošana.

Pants ir papildināts ar 5.¹daļu, kas paredz iespēju iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes mācībām rezerves karavīrus, pārsniedzot pantā noteikto pārbaudes mācību ilgumu ar rezerves karavīra un, gadījumā, ja mācības notiek darba laikā arī ar viņa darba devēja piekrišanu.

Pants ir papildināts ar 7.¹daļu, kas paredz ceļa izdevumu kompensēšanu uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram un kompensācijas maksimālos apmērus atkarībā no valsts, kurā deklarēta rezerves karavīra dzīvesvieta. Izdevumus par taksometra izmantošanu neatlīdzinās. Nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezerves karavīram kompensē transporta izdevumus, noteiks Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumos, būs paredzēts, ka izdevumus kompensē atbilstoši ekonomiskās klases vai tai pielīdzināmas klases tarifiem.

 

Pārejas noteikumi

Lai nodrošinātu likumprojektā paredzēto likuma 33. panta grozījumu ieviešanu, ir paredzēts papildināt MDL pārejas noteikumus ar 23. punktu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

NBS, Aizsardzības ministrija

4.

Cita informācija

Likumprojekta izpildi Aizsardzības ministrija nodrošinās atbilstoši tai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem budžeta programmas 22.00.00 ,,Nacionālie bruņotie spēki” ietvaros. Jaunā 67.¹ panta ceturtās daļas izpildei līdzekļi nodrošināti no Aizsardzības ministrijas budžeta apakšprogrammas 22.10.00 ,,Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums” 2016. gada neatliekamā pasākuma „Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšana” ietvaros.

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

NBS karavīri, Latvijas pilsoņi, kas vēlas pildīt dienestu NBS rezervē rezerves karavīra statusā

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Projekts šo jomu neskar.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.


 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ar šo likumprojektu Ministru kabinetam MDL 66. panta 7.1 daļā un 67.1 panta ceturtajā daļā noteikto deleģējumu izpildei līdz 2017. gada 1. jūlijam tiks izstrādāti grozījumi:

1) Ministru kabineta 2010. gada 16. novembra noteikumos Nr. 1042 „Noteikumi par karavīru sociālajām garantijām”, kas noteiks nosacījumus, kārtību un apmēru, kādā rezerves karavīram izmaksā transporta izdevumu kompensāciju;

Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēta kārtībā, kādā uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram pārskaita faktiski iztērētos izdevumus, kas radušies, izmantojot sabiedrisko transportu vai personīgo vai valdījumā esošu transportlīdzekli. Ministru kabineta noteikumu projektā tiks paredzēts, ka rezerves karavīram būs jāizvēlas ekonomiski izdevīgākais transporta veids (piem., Latvijā ierasties ar personīgo transportlīdzekli tikai tādā gadījumā, ja nav nodrošināta iespēja ierasties ar sabiedrisko transportu (starppilsētu autobusu vai vilcienu), vai ierodoties no ārvalstīm izmantot lidsabiedrības pakalpojumus (atbilstoši ekonomiskās klases vai tai pielīdzināmas klases tarifiem nokļūšanai) vai izmatot starptautisko pasažieru pārvadājumu pakalpojumus (autobuss vai vilciens)) no rezerves karavīra Iedzīvotāju reģistrā norādītās deklarētās dzīvesvietas līdz pavēstē noteiktajai mācību un veselības pārbaudes vietai un atpakaļ.

Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts, ka rezerves karavīrs iesniedz iesniegumu tās NBS vienības vai Zemessardzes komandierim vai viņa pilnvarotai personai, kura norādīta pavēstē. Iesniegumam rezerves karavīrs pievieno izdevumu apliecinošus dokumentus, t.i., aviobiļetes, starppilsētu (autobusu vai vilcienu) biļetes vai, ja izmanto personīgo transportu - degvielas iegādes apliecinošu dokumentu, kurā norādīts rezerves karavīra vārds, uzvārds un personas kods. Ja rezerves karavīrs, ir iesniedzis visus norādītos dokumentus, viņam paredzēts pārskaitīt transporta kompensāciju uz viņa iesniegumā norādīto kontu kredītiestādē mēneša laikā no dokumentu saņemšanas dienas.

2) Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumos Nr. 780 „Noteikumi par kārtību, kādā izmaksājama kompensācija uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem, un kompensācijas apmēru” kārtību, kādā Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, izmaksā kompensāciju un kompensācijas apmēru.

Ievērojot, ka Latvijas pilsonis nekad nav bijis dienestā un viņa militārā apmācība tiks uzsākta ar pamatapmācību, tad Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēts, ka par katru mācību dienu Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam NBS rezervē, tiks izmaksāta kompensācija piecu procentu apmērā no profesionālā dienesta karavīra bāzes mēnešalgas. Mācību laikā Latvijas pilsonis, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam NBS rezervē, tiks nodrošināts ar karavīra uzturdevu, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Kompensāciju paredzēts izmaksāt no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3) atbilstoši ar šo likumprojektu MDL 66. panta pirmajā daļā noteiktajam, papildus līdz 2017. gada 1. jūlijam tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumos Nr. 779 „Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.779), kas noteiks, ka mācību vietu, laiku, skaitu un iesaucamo rezerves karavīru sarakstu apstiprina NBS komandieris. Aizsardzības ministra pavēle par rezerves karavīru iesaukšanu tiek gatavota, pamatojoties uz NBS komandiera priekšlikumu, jo NBS veic gan rezerves karavīru uzskaiti, gan plāno nepieciešamos materiāltehniskos līdzekļus rezerves karavīru militāro mācību sekmīgai norisei. Lai mazinātu administratīvo slogu, ātri un efektīvi nodrošinātu rezerves karavīru mācību plānošanu, savlaicīgi varētu izsūtīt pavēstes, ir nepieciešams grozīt MK noteikumu Nr.779 19. un 20.punktu, nosakot, ka rezerves karavīru mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu turpmāk saskaņā ar Militārā dienesta likuma 66. pantu nosaka NBS komandieris.

2.

Atbildīgā institūcija

Aizsardzības ministrija, NBS

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

 VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Projekts šo jomu neskar.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Aizsardzības ministrija, NBS.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts šo jomu neskar

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

Aizsardzības ministra vietā –

satiksmes ministrs                                                               Uldis Augulis

 

Upeniece 67335077, Vita.Upeniece@mod.gov.lv;

Ruka-Kāpostiņa 67071901, Inita.Ruka@mil.lv

 

v_sk = 4329


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.21

2017.gada 25.aprīlī

 

 

3.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā"

     TA-758

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-21-2504-#03.doc

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 12.12.2017 6:43:17 After doc accessing: 12.12.2017 6:43:17 After doc copying: 12.12.2017 6:43:17 End time: 12.12.2017 6:43:17 Doc created: 28.04.2017 15:53:41 Doc last mod: 28.04.2017 16:02:48 Doc manual: