Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-2490 (2017)

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ozola 67046147, Liene.Ozola@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (reģ. Nr. TA-2161) (likumprojektu pakete).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra sēdes protokola

Nr. 60 16. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

 

Babkina 67082851


Likumprojekts

 

Grozījumi Maksātnespējas likumā

 

Izdarīt Maksātnespējas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 124., 170. nr.; 2012, 33. nr.; 2013, 142., 188. nr.; 2014, 204., 257. nr.; 2015, 42. nr.; 2017, 5. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus un skaitļus "Padomes regula Nr. 1346/2000" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848" (attiecīgā locījumā).

 

2. Aizstāt visā likumā vārdu "likvidators" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "administrators" (attiecīgā locījumā).

 

3.  Aizstāt A sadaļā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

4. Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās administratora tiesības un pienākumi ir arī administratoram Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) izpratnē."

 

5. Papildināt 11. panta otro daļu pēc vārda "atlīdzība" ar vārdiem "un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā".

 

6. 12.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma (turpmāk – Sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Maksātnespējas kontroles dienests, bet turētājs – Tiesu administrācija.";

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Sistēmā iekļauj ziņas no citām valsts informācijas sistēmām par tiesiskās aizsardzības procesa subjektu, maksātnespējīgo juridisko un fizisko personu, administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām."

 

7. Aizstāt 12.3 panta otrās daļas 5. punktā, 13. panta otrās daļas 6. punktā un 17.2 panta pirmās daļas 10. punktā vārdus "tiesību atņemšana" ar vārdu "aizliegums".

 

8. Papildināt 27. panta pirmo daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

 

"21) pieprasīt un bez maksas saņemt no tiesas tās rīcībā esošo nepie­ciešamo informāciju par parādnieku juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā, kurā administrators iecelts;".

 

9. Aizstāt 31.1 panta otrās daļas 3. un 4. punktā vārdu "konstatējusi" ar vārdu "konstatējis".

 

10. 31.6 pantā:

aizstāt pirmās daļas 6. punktā vārdus "tā izskaidro" ar vārdiem "tas izskaidro";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, disciplinārlietu komisija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz trim mēnešiem no disciplinārlietas ierosināšanas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams."

 

11. Aizstāt B sadaļā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

12. Papildināt 33. pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz otro reizi gada laikā, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir šā likuma 62. panta pirmajā daļā noteiktā depozīta iemaksa. Parādnieks var vienoties, ka šā likuma 62. panta pirmajā daļā noteikto depozītu iemaksā kreditors vai kreditori."

 

13. 36. panta pirmajā daļā:

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

 

"5) datums, kad pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, tiesas nosaukums, lietas numurs un termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. vai 39. pantā noteiktā sūdzība;";

 

papildināt daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

 

"61) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;";

 

papildināt daļu ar 9.1 punktu šādā redakcijā:

 

"91) maksātnespējas procedūras veids saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;".

 

14. Aizstāt 38. panta septītajā daļā vārdus "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ar vārdiem "administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros piemērotajiem".

 

15. Aizstāt C sadaļā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

16. 58. panta pirmajā daļā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

 

"4) datums, kad tiesā pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, tiesas nosaukums, lietas numurs un termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. pantā noteiktā sūdzība;";

 

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

 

"7) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;";

 

aizstāt 10. punktā skaitļus un vārdus "1. vai 2. punktu" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2. vai 4. punktu".

 

17. Aizstāt 60. panta pirmās daļas 3. punktā skaitli un vārdus "29. panta "a" punktā" ar skaitļiem un vārdiem "37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā".

 

18. 62. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "izmaksas" ar vārdiem "(tai skaitā pievienotās vērtības nodokli, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā)";

aizstāt 7.2 daļā vārdus "valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai attiecīgos gadījumos" ar vārdiem "no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem".

 

19. 66. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitļus un vārdus "22. panta 2. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "29. panta 1. punktā";

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdus "2. panta "h" punkta izpratnē" ar skaitļiem un vārdiem "2. panta 10. punkta izpratnē" un skaitļus un vārdus "21. panta 2. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "28. panta 1. punktā";

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

 

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;";

 

aizstāt trešajā daļā skaitļus un vārdus "21. panta 1. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "28. panta 2. punktā";

izteikt ceturtās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

 

"2) tiesas nosaukumu, sprieduma pasludināšanas dienu, lietas numuru un termiņu, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 39. pantā noteiktā sūdzība;

3) administratora vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi;";

 

aizstāt ceturtās daļas 4. punktā skaitļus un vārdus "1. vai 2. punktu" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2. vai 4. punktu".

 

20. 73. pantā:

aizstāt devītajā daļā vārdus "tās piešķirto" ar vārdiem "tā piešķirto";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

 

"(10) Maksātnespējas kontroles dienesta prasījumu atmaksāt darbinieku prasījumu apmierināšanai tā piešķirtos naudas līdzekļus ieraksta kreditoru prasījumu reģistrā, kad Maksātnespējas kontroles dienests ir izmaksājis darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtās summas."

 

21. 75. pantā:

aizstāt 4.1 daļā vārdus "strīdu par administratora lēmumu" ar vārdiem "sūdzību par administratora lēmumu";

papildināt pantu ar devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Pēc tam, kad tiesa izskatījusi sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, administrators, ja nepieciešams, triju darbdienu laikā pēc tiesas lēmuma saņemšanas pieņem lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu.

(10) Ja administratora lēmums par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu tiek sastādīts rakstveidā, tajā ietver:

1) parādnieka firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pieteikto kreditora prasījumu (apmēru un veidu);

3) norādi par pieteiktā kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu;

4) ja kreditora prasījums ir pilnībā vai daļēji atzīts, – atzīto apmēru un prasījuma veidu, kā arī to, vai kreditoram ir piešķiramas balsstiesības atbilstoši šā likuma 87. panta nosacījumiem;

5) ja kreditora prasījums pilnībā vai daļēji nav atzīts, – neatzīto apmēru un prasījuma veidu, kā arī neatzīšanas pamatojumu un to, vai pastāv iespējamais strīds par tiesībām;

6) informāciju par lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu;

7) citas ziņas, ja nepieciešams."

 

22. 78. pantā:

papildināt otro daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

 

"8) atzīme par pagaidu aizsardzības piemērošanu kreditoram, norādot tiesas noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus vai tiesības.";

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Administrators septiņu dienu laikā pēc šā likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktā termiņa beigām kreditoru prasījumu reģistru šajā likumā noteiktajā kārtībā nosūta kreditoriem, parādnieka pārstāvim, Maksātnespējas kontroles dienestam un tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process.

(4) Administrators piecu dienu laikā paziņo par izmaiņām kreditoru prasījumu reģistrā kreditoriem, parādnieka pārstāvim, Maksātnespējas kontroles dienestam un tiesai, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process."

 

23. 80. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Kreditors administratora lēmumu par sava prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā divu nedēļu laikā no lēmuma saņemšanas dienas, vienlaikus lūdzot tiesu izskatīt strīdu par tiesībām un noteikt Civilprocesa likuma 250.68 panta ceturtajā daļā noteikto pagaidu aizsardzību. Lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzību ir tiesīgs tāds kreditors, kurš savu prasījumu ir iesniedzis šā likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.";

 

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Kreditors, kurš prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām tiesā ir cēlis pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, vienlaikus ar sūdzības iesniegšanu par administratora lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.68 panta ceturtajā daļā noteikto pagaidu aizsardzību, bet nav tiesīgs celt prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām.

(12) Iesniedzot sūdzību par administratora lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, vienlaikus lūdzot tiesu izskatīt strīdu par tiesībām, kreditors papildus pievieno tikai tos pierādījumus, kas kreditora prasījuma iesniegšanas brīdī nebija kreditora rīcībā objektīvu apsvērumu dēļ.";

 

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Kreditors, kura prasījums ir atzīts un par kura prasījumu nepastāv strīds, administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu vai daļēju atzīšanu ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā triju nedēļu laikā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Pārsūdzot administratora lēmumu, vienlaikus var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.68 panta piektajā daļā noteikto pagaidu aizsardzību. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, kreditors ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Parādnieka pārstāvis administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā triju nedēļu laikā pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām. Pārsūdzot administratora lēmumu, vienlaikus var lūgt tiesu noteikt Civilprocesa likuma 250.68 panta piektajā daļā noteikto pagaidu aizsardzību. Ja attiecīgais kreditora prasījums iesniegts pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, parādnieka pārstāvis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā administratora lēmumu, ar kuru apstiprināts no darījuma izrietošs prasījums, kuru parādnieka pārstāvis neatzīst, mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas dienas."

 

24. Aizstāt D sadaļā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

25. 129. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(21) Ja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu parādnieks iesniedz kopā ar šā likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām ieinteresētajām personām, fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēram papildus pieskaitāms depozīts vienas minimālās mēnešalgas apmērā par katru ieinteresēto personu.";

 

papildināt trešo daļu pēc vārda "atlīdzību" ar vārdiem "un pievienotās vērtības nodokli, ja administrators reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā".

 

26. 132. panta pirmajā daļā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

 

"2) datums, kad pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, tiesas nosaukums, lietas numurs un termiņš, kādā iesniedzama Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 5. vai 39. pantā noteiktā sūdzība;";

 

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

 

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 1. punktā noteiktajā maksātnespējas procedūrā iesaistītā administratora vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, tālruņa numurs vai elektroniskā pasta adrese;";

 

aizstāt 6. punktā skaitļus un vārdus "1. vai 2. punktu" ar skaitļiem un vārdiem "1., 2. vai 4. punktu".

 

27. Aizstāt 133. panta pirmās daļas 2. punktā skaitli un vārdus "29. panta "a" punktā" ar skaitļiem un vārdiem "37. panta 1. punkta "a" apakšpunktā".

 

28. Izteikt 155. panta ceturtās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas. Saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:".

 

29. Aizstāt 164. panta ceturtās daļas 4. punktā vārdus "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ar vārdiem "administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros piemērotajiem".

 

30. Aizstāt 168. panta otrajā daļā vārdus "no valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļiem, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai attiecīgos gadījumos" ar vārdiem "no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem".

 

31. 169. pantā:

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdus "divu minimālo mēnešalgu" ar vārdiem un skaitli "šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētā depozīta";

papildināt otro daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

 

"11) divu minimālo mēnešalgu apmērā, ko sedz no parādnieka mantas, papildus šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktajai atlīdzībai, ja parādnieks pēc pēdējā noslēgtā finanšu gada datiem atbilst šādiem kritērijiem:

a) parādnieks ir nodarbinājis vairāk nekā 250 darbiniekus,

b) parādnieka gada apgrozījums ir pārsniedzis 50 miljonus euro vai gada bilances kopsumma ir pārsniegusi 43 miljonus euro;";

 

papildināt otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

 

"4) ja juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā tiek turpināta saimnieciskā darbība, – viens procents no neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā divu minimālo mēnešalgu apmērā mēnesī. Administrators pēc kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas kreditoru sapulcē var vienoties ar kreditoriem par citu atlīdzības apmēru.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Gadījumos, kad administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, kā arī maksātnespējas procesa izdevumi ir sedzami no šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētā depozīta, kopējā no depozīta izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt šā likuma 62. panta pirmajā daļā minētā depozīta apmēru."

 

32. 171. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību:

1) ja tiek pasludināta saistību dzēšanas procedūra:

a) par laika periodu no iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai – pusi no šā likuma 129. panta otrajā un 2.daļā minētā depozīta apmēra,

b) par laika periodu no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas (ja administrators iecelts pirms saistību dzēšanas pasludināšanas dienas) līdz saistību dzēšanas procedūras izbeigšanai vai par laika periodu no iecelšanas dienas (ja administrators iecelts pēc saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas) līdz saistību dzēšanas procedūras izbeigšanai – pusi no šā likuma 129. panta otrajā un 2.daļā minētā depozīta apmēra;

2) par laika periodu no iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai vai izbeigšanai, ja netiek pasludināta saistību dzēšanas procedūra, – šā likuma 129. panta otrajā un 2.daļā minēto depozīta apmēru.";

 

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Gadījumos, kad administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir sedzams no šā likuma 129. panta otrajā un 2.daļā minētā depozīta, kopējā no depozīta izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt šā likuma 129. panta otrajā un 2.daļā minētā depozīta apmēru."

 

33. Aizstāt F sadaļā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

34. Aizstāt 174.1 panta 3. punktā vārdus "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" ar vārdiem "šajā likumā".

 

35. Papildināt 174.2 panta pirmo daļu ar 11., 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

 

"11) pieprasīt un bez maksas saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, Tiesu administrācijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju, kas Maksātnespējas kontroles dienestam ir nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei;

12) pieprasīt un saņemt informāciju par administratoru un personu, kura vēlas ieņemt administratora amatu, un nodot to eksaminācijas komisijai;

13) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, administratoru un personu, kura vēlas ieņemt administratora amatu, un nodot to disciplinārlietu komisijai."

 

36. Aizstāt 176. panta ceturtajā daļā vārdus "ir tiesīga pieprasīt no pusēm tai nepieciešamās ziņas" ar vārdiem "ir tiesīgs pieprasīt no pusēm tam nepieciešamās ziņas".

 

37. Papildināt F sadaļu ar XXXIII nodaļu šādā redakcijā:

 


"XXXIII nodaļa

Administratīvā atbildība par pārkāpumiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā un kompetence sodu piemērošanā

 

178. pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana

Par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 60 līdz 200 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

 

179. pants. Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšana

Par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no 20 līdz 300 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komerc­sabiedrībās vai bez tā.

 

180. pants. Kompetence sodu piemērošanā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 178. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienesta un Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 179. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Maksātnespējas kontroles dienesta amatpersonas."

 

38. Aizstāt pārejas noteikumu 50. punktā vārdus "Maksātnespējas administrācijas" ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienesta".

 

39. Papildināt pārejas noteikumus ar 51.1 punktu šādā redakcijā:

 

"51.1 Grozījumi šā likuma 12.1 panta pirmajā un ceturtajā daļā stājas spēkā 2018. gada 1. jūlijā."

 

40. Aizstāt pārejas noteikumu 52. un 57. punktā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

41. Papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59., 60., 61., 62., 63. un 64. punktu šādā redakcijā:

 

"58. Šā likuma grozījumi attiecībā uz pienākumu iemaksāt juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu, otro reizi gada laikā iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, ir attiecināmi uz tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kuras uzsāktas, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

 

59. Šā likuma grozījumi attiecībā uz kārtību, kādā ir pārsūdzams administratora lēmums par kreditora prasījuma atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, vienlaikus izsakot lūgumu izskatīt strīdu par tiesībām un noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli, piemērojami tām juridiskās personas maksātnespējas procesa lietām, kuras uzsāktas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

 

60. Šā likuma grozījumi attiecībā uz depozīta apmēru fiziskajām personām, kuras iesniedz fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu kopā ar šā likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām ieinteresētajām personām, attiecināmi uz fiziskās personas maksātnespējas procesa lietām, kuras uzsāktas, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

 

61. Šā likuma grozījumi attiecībā uz administratora atlīdzību, ja fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros ir vairāk nekā viens parādnieks un ja parādnieks – juridiskā persona – pēc pēdējā noslēgtā finanšu gada datiem ir nodarbinājis vairāk nekā 250 darbiniekus un tā gada apgrozījums ir pārsniedzis 50 miljonus euro vai gada bilances kopsumma pārsniegusi 43 miljonus euro, un parādnieka maksātnespējas procesa laikā tiek turpināta saimnieciskā darbība, kā arī attiecībā uz depozīta izmaksāšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros ir piemērojami juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietām, kuras uzsāktas, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

 

62. Šā likuma XXXIII nodaļa un grozījumi, ar kuriem precizēta atsauce uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un tajā esošo tiesisko regulējumu, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

 

63. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūlijam pieņem grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas noteic kārtību, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā, nosakot Maksātnespējas kontroles dienesta rīcību ar depozītu, kas iemaksāts tiesiskās aizsardzības procesa lietas ietvaros, un nosakot jaunu kārtību fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksai.

 

64. Grozījumi šā likuma 36., 58., 66. un 132. pantā attiecībā uz ziņām, ko atbildīgā iestāde ieraksta maksātnespējas reģistrā, ir piemērojami, sākot ar 2018. gada 26. jūniju."

 


Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                      

Dzintars Rasnačs

 

 


Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 22. aprīļa sēdes protokola Nr. 24 26. § 2. un 3. punktu par nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu, kā arī ar Ministru kabineta 2016. gada 21. septembra rīkojumu Nr. 527 apstiprināto Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plāna 2.10.1. pasākumu "Pārskatīt kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā" un 2.2.1. pasākumu "Veikt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nododot administratīvās sodīšanas funkciju par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu Maksātnespējas administrācijai".

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

              

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Par kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā

Maksātnespējas likuma (turpmāk - MNL) 75. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka administrators pilnībā vai daļēji neatzīst kreditora prasījumu, par kuru pastāv strīds starp parādnieku un kreditoru. Savukārt no Civilprocesa likuma 363.17 panta ceturtās daļas izriet, ka pieteikumu par strīda izšķiršanu pēc būtības kreditors ir tiesīgs vispārējā kārtībā iesniegt tikai pēc tam, kad tiesa ir uzsākusi izskatīt sūdzību par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) lēmumu un konstatējusi, ka pastāv strīds par tiesībām.

Likumprojekts paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu. Grozījumi MNL 75., 78. un 80. pantā galvenokārt paātrinātu to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubas par strīda esamību, taču tā atrisināšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste, vienlaikus saglabājot tiesības tiesai konstatēt, ka pastāv strīds par tiesībām.

Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts ieviest pagaidu aizsardzības piemērošanu noteiktos gadījumos arī juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Saistītā likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" 4. pantā noteikts, ka prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu izskatīs tiesa, kurā iesniegta sūdzība par administratora lēmumu. Tādējādi grozījumi MNL 80. pantā paredz, ka kreditors vai parādnieka pārstāvis ir tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā. Likumprojektā detalizēti noteikti gadījumi, kad konkrētas iesaistītās personas ir tiesīgas vienlaikus ar sūdzību par administratora lēmumu iesniegt prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām, un kad – lūgumu par pagaidu aizsardzības noteikšanu. Papildus, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izskatīšanu tiesā, kā arī, ņemot vērā MNL 73. panta sestajā un 6.1 daļā paredzēto pienākumu iesniegt kreditoru prasījumu pamatojošos dokumentus, likumprojekts (grozījums, lai papildinātu MNL 80. pantu ar 1.2 daļu) paredz, ka kreditors tiesā var iesniegt tikai tos dokumentus, kas viņa rīcībā kreditora prasījuma iesniegšanas brīdī nebija objektīvu apsvērumu dēļ.

Attiecīgi likumprojekts (grozījums, kas paredz papildināt MNL 75. pantu ar desmito daļu) paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām.

Praksē konstatētas situācijas, kad administrators pieņem lēmumu par kreditora prasījuma atzīšanu, tomēr atzīstot kreditoru par nenodrošināto, nevis nodrošināto kreditoru. Savukārt tiesu praksē šādi lēmumi netiek uzskatīti par tādiem, kas prasījumus atzīst daļēji, līdz ar ko gadījumā, kad iespējamais nodrošinātais kreditors ir atzīts par nenodrošināto kreditoru, viņam nav iespējas panākt administratora lēmuma atcelšanu. Šāda interpretācija būtiski ietekmē kreditora intereses. Ievērojot minēto, likumprojektā piešķirtas tiesības kreditoram iesniegt sūdzību arī par sava prasījuma atzīšanu.

Likumprojektā papildus noteiktas prasības administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā, kas nodrošinās to, ka kreditors tiek skaidrāk informēts par lēmuma būtību un ka administratora lēmumā tiek ietverta visaptveroša informācija.

Likumprojektā paredzēta iespēja, ka administrators, saņemot tiesas nolēmumu, ar kuru izlemts strīds par tiesībām, var nepieņemt atsevišķu lēmumu, bet tikai izdarīt izmaiņas kreditoru prasījumu reģistrā. Grozījumi nodrošinātu efektīvāku kreditora, par kura prasījumu bija strīds, tiesību noteikšanu, jo administratora rīcībā jau būtu visa nepieciešamā informācija.

Pagaidu aizsardzības līdzeklis un pagaidu lēmums maksātnespējas procesa lietās ir tāds līdzeklis un lēmums, kuru piemērojot, tiks ietekmētas ne tikai attiecīgā kreditora intereses, bet gan – visu kreditoru kā kopuma. Tādējādi, piešķirot vai atņemot kreditoram tiesības kā pagaidu aizsardzību, informācija ir sniedzama visiem kreditoriem. Līdz ar to likumprojekts paredz papildināt kreditoru prasījumu reģistrā norādāmo informāciju, papildus ietverot nepieciešamību izdarīt atzīmi par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Likumprojekts arīdzan paredz precizējošu grozījumu MNL 75. panta 4.1 daļā, ņemot vērā MNL 80. pantā un Civilprocesa likuma 363.17 pantā lietoto terminoloģiju. Proti, minētā norma precizējama, jo persona, pārsūdzot administratora lēmumu, tiesā iesniedz procesuālu dokumentu – sūdzību.

Likumprojektā paredzēts īss termiņš, kādā jāveic grozījumi kreditoru prasījumu reģistrā. Tāpat papildināts to personu loks, kurām administratoram ir pienākums nosūtīt kreditoru prasījumu reģistru gan sākotnēji, gan katru reizi, kad tas tiek precizēts. Tiesai kreditoru prasījumu reģistrs ir nepieciešams, lai bez liekas vilcināšanās varētu izvērtēt interešu konflikta esamību. Savukārt Maksātnespējas administrācija kreditoru prasījumu reģistrus izmanto, īstenojot administratoru uzraudzību. Šāds papildu pienākums neradīs nesamērīgus maksātnespējas procesa izdevumus, jo administrators ar kreditoriem, tiesu, kurā pasludināts attiecīgais maksātnespējas process, un Maksātnespējas administrāciju sazinās elektroniski.

Lai nodrošinātu uzsākto sūdzību par administratora lēmumu un uzsākto strīdu par tiesībām izskatīšanu, grozījumus attiecībā uz strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā paredzēts attiecināt uz tām maksātnespējas procesa lietām, kuras uzsāktas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās (papildinot MNL pārejas noteikumus ar 59. punktu).

 

Par administratīvajiem pārkāpumiem maksātnespējas jomā

Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā maksātnespējas jomā ir noteikti divi administratīvie pārkāpumi – par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu (166.35 pants) un par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu (166.36 pants).

Administratīvā soda par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu (166.35 pants) saglabāšana ir būtiska, lai veicinātu, ka personas, kurām piekrīt šāds pienākums, savlaicīgi iesniegtu maksātnespējas procesa pieteikumu. Saskaņā ar maksātnespējas reģistrā norādīto informāciju[1] 2016. gadā 447 gadījumos (no 958 gadījumiem kopā) juridiskās personas maksātnespējas process tika izbeigts, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu. Minētais liecina par augstu iespējamību tam, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tika iesniegts novēloti, kad parādniekam vairs nebija nekādu aktīvu, no kā segt vismaz daļu no kreditora prasījumiem. Kaut arī kreditoram ir tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ne vienmēr kreditori to vēlas darīt vai spēj izdarīt ievērojamo izmaksu dēļ (kreditoram, iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāmaksā valsts nodeva – 355,72 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 4,70 euro un juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts – divas minimālās mēnešalgas (minimālā mēnešalga 2017. gadā – 380 euro); tādējādi izmaksas, kas kreditoram pašlaik rodas tikai pieteikuma iesniegšanai tiesā, ir 1120,42 euro).

Vēl aizvien lielais juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, kuros sastādīts ziņojums par mantas neesamību, liecina par to, ka soda apmērs nesasniedz administratīvā soda mērķa preventīvo daļu. Tādējādi, paredzot likumprojektā papildināt MNL ar 178. pantu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, administratīvo atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nepieciešams palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru.

Papildus savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku kreditoru prasījumu segšanu, būtiski ir arī tas, lai pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, tā norise būtu efektīva un likumīga. Maksātnespējas jomu regulējošie normatīvie akti paredz dažādas tiesības un pienākumus ne tikai administratoram, bet arī citām personām, piemēram, parādnieka pārstāvim. Parādnieka pārstāvja aktīva un pilnvērtīga savu pienākumu pildīšana ir būtiska maksātnespējas procesa norisē, jo visbiežāk tikai ar publiski, tai skaitā publiskajos reģistros, pieejamo informāciju nav pietiekami, lai administrators iegūtu pilnīgu priekšstatu par maksātnespējīgo personu, tās mantu, saistībām, kreditoriem un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt maksātnespējas procesa norisi. Tomēr parādnieka pārstāvis nav subjekts, kura rīcību Maksātnespējas administrācija ir tiesīga kontrolēt saskaņā ar MNL 174. panta pirmajā daļā noteikto.

No 2015. gada 1. janvāra administratīvos sodus par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu (166.36 pants) piemēro Maksātnespējas administrācija. Ierosināto administratīvo pārkāpumu lietu skaits ir ievērojams (2015. gadā – 113, 2016. gadā – 142), turklāt pieņemto lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu skaits (2015. gadā – 52, 2016. gadā – 93) veido būtisku daļu no ierosinātajām lietām. Tomēr praksē ir konstatēts, ka administratīvais sods pašreizējā maksimālajā apmērā ne vienmēr sasniedz soda mērķi, tādējādi neradot personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, vēlmi laboties. Līdz ar to, paredzot likumprojektā papildināt MNL ar 179. pantu par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, administratīvo atbildību par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, nepieciešams palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru, tādējādi uzlabojot arī plānoto no sodiem uzlikto faktisko ieņēmumu apjomu.

Likumprojektā naudas sodi izteikti atbilstoši likumprojektā "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (Nr. 16/Lp12) noteiktajai naudas soda izteiksmes formai – naudas soda vienības. Pašlaik minētajā likumprojektā paredzēts, ka vienas vienības vērtība ir 5 euro, ko nepieciešamības gadījumā būs iespējams mainīt, nemainot visus nozares likumus. Likumprojektā ietvertajos grozījumos 178. un 179. pantā norādītos papildsodus izpildīs Administratīvo pārkāpumu procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat likumprojektā ietvertas normas, kas precizē esošo MNL regulējumu, lai tas atbilstu likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (Nr. 16/Lp12) terminoloģijai.

Likumprojektā paredzēts pārejas noteikums (pārejas noteikumu 62. punkts), kas noteic, ka grozījumi attiecībā uz administratīvo atbildību stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

Likumprojektā mainīta institūciju kompetence administratīvo pārkāpumu lietu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu (166.35 pants) izskatīšanai. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214. panta pirmajā daļā un 215.1 panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvo pārkāpumu lietas par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu izskata Valsts policija un Valsts ieņēmumu dienests. Likumprojektā paredzēts Valsts policijas vietā noteikt Maksātnespējas administrāciju, jo tā jau šobrīd pierādījusi spēju nodrošināt šādas funkcijas izpildi, piemērojot sodus par pārkāpumiem maksātnespējas procesa ietvaros, kas Maksātnespējas administrācijai ir nodoti kopš 2015. gada 1. janvāra. Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana ir tāds pārkāpums, kas būtu jāizvērtē maksātnespējas jomas speciālistiem, kuri spēj kompetenti izvērtēt lietas apstākļus un pārkāpuma smagumu, turklāt tādējādi Valsts policija netiek noslogota ar šādu lietu izskatīšanu. Maksātnespējas administrācijai minētās jaunās funkcijas nodrošināšanai nepieciešami divi juriskonsulti.

 

Par administratora tiesībām saņemt informāciju no tiesas attiecīgajā procesā bez maksas

Gan juridiskās personas maksātnespējas procesa, gan fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis (MNL 4. panta pirmā daļa un 5. panta pirmā daļa) ir pēc iespējas lielākā apmērā segt kreditoru prasījumus. Tamdēļ MNL administratoram ir noteikta virkne pienākumu, kas veicami, lai mērķi sasniegtu likumīgi un pēc iespējas efektīvāk. Tomēr ir daļa informācijas, kas nav administratora rīcībā, ja vien viņš to īpaši nepieprasa, piemēram, juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums. Maksātnespējas procesa pieteikums ir tas dokuments, kas vienkopus var dot administratoram ieskatu tajā, kas ir noticis līdz šim saistībā ar konkrēto parādnieku, un piekļuve šādam dokumentam ir īpaši būtiska tajos gadījumos, kad administrators nesaņem nekādu informāciju no paša parādnieka vai tā pārstāvja. Nereti, padziļināti analizējot pieteikumā norādīto informāciju, administratori atklāj faktus, kas ir par pamatu fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai, jo konstatēti MNL noteiktie ierobežojumi. Ņemot vērā, ka šādu pārbaužu veikšana ir tieši saistīta ar administratora darbībām maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanai, secināms, ka tās ir nozīmīgas maksātnespējas procesā. Tā, piemēram, kopš 2008. gada 76 fizisko personu maksātnespējas procesi izbeigti, jo konstatēti maksātnespējas procesa ierobežojumi, 144 – jo konstatēti saistību dzēšanas procedūras piemērošanas ierobežojumi un 3 – jo fiziskā persona sniegusi nepatiesas ziņas.

Tomēr saskaņā ar pašreizējo kārtību katru reizi, kad administrators pilda valsts noteikto pienākumu, par ko viņš nav atbrīvots no pakalpojuma saņemšanas maksas, tās kļūst par maksātnespējas procesa izmaksām. Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra noteikumu Nr. 96 "Noteikumi par tiesas sniegtajiem maksas pakalpojumiem" 5.4. apakšpunkts noteic, ka no samaksas par pakalpojumu atbrīvo, ja informācija personai nepieciešama likumā paredzēto pienākumu pildīšanai un atbrīvojums no maksas par informācijas saņemšanu paredzēts attiecīgajā likumā. Savukārt minēto noteikumu 5.1.7. apakšpunkts noteic, ka no samaksas par pakalpojumu atbrīvo, ja pakalpojumu pieprasa lietas dalībnieks – fiziskā persona –, kura atbilstoši procesuālajiem likumiem ir atbrīvota no tiesas izdevumu vai valsts nodevas samaksas. Atbrīvojums no maksas par informācijas saņemšanu atbilstoši norādītajiem noteikumiem ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad administrators ceļ prasību to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu MNL 51. panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā (Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punkts), bet ne citos gadījumos.

Ievērojot minēto, likumprojektā paredzēts papildināt MNL 27. panta pirmajā daļā jau uzskaitītās administratora tiesības ar papildu noteikumu, kas noteic, ka administrators ir tiesīgs saņemt no tiesas bez maksas informāciju, kas nepieciešama konkrētā procesā tādā lietā, kurā administrators ir iecelts.

Papildus jāņem vērā, ka minētais nebūtu attiecināms uz tādiem dokumentiem, kas jau ir administratora rīcībā, jo tiesa tos ir nosūtījusi elektroniski. Tādējādi likumprojektā ietvertā norma būtu jāattiecina tikai uz tādiem dokumentiem, kas objektīvi nav administratora rīcībā, nevis tādiem, ko administrators vēlas iesniegt kādai citai institūcijai vai citai tiesai kādā tiesvedībā.

 

Par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksu kā priekšnoteikumu, ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz otro reizi gada laikā

Saskaņā ar MNL 62. panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa divu minimālo mēnešalgu apmērā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotajā kontā. Attiecībā uz tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu šāds priekšnoteikums nav paredzēts.

Tomēr tiesa var pasludināt maksātnespējas procesu tiesiskās aizsardzības procesa lietas ietvaros, ja konstatē, ka pastāv kāds no MNL 51. panta otrajā daļā noteiktajiem apstākļiem. Tādējādi šādā situācijā maksātnespējas procesā nav juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu, nav līdzekļu, no kā segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

Līdz ar to likumprojektā (grozījums MNL 33. pantā) noteikts, ka, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu otro reizi gada laikā, ir piemērojams papildu priekšnoteikums – juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta iemaksa. Šāda pienākuma ierobežošana tikai attiecībā uz tiem tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumiem, ko iesniedz otro reizi gada laikā nodrošinās samērīgu ierobežojumu pieteicējiem, ņemot vērā, ka šādā situācijā ir krietni augstāks risks, ka attiecīgās lietas ietvaros tiek pasludināts maksātnespējas process.

Saskaņā ar MNL 3. panta pirmo daļu tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Tātad tiesiskās aizsardzības process ir tieši vērsts uz kreditoru interesēm. Tādējādi likumprojektā papildus paredzēta iespēja parādniekam vienoties ar kreditoru vai kreditoriem par šā MNL 62. panta pirmajā daļā noteiktā depozīta iemaksāšanu. Līdz ar to, ja parādnieks nav varējis vienoties ar visiem kreditoriem ārpus tiesas (ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa kārtībā), tomēr ir viens vai vairāki kreditori, kuri saskata iespēju, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns varētu tikt īstenots, šāds kreditors vai kreditori varēs sniegt savu atbalstu un izrādīt uzticēšanos parādniekam.

Ja netiks pasludināts maksātnespējas process, šādā kārtībā iemaksātais depozīts būs atgriežams tā iemaksātājam.

Grozījumu mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums tiek negodprātīgi iesniegts otro reizi gada laikā, lai iestātos tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas sekas.

Grozījumi attiecināmi uz tām tiesiskās aizsardzības procesa lietām, kas uzsāktas pēc grozījumu pieņemšanas, ja pieteikums tiek iesniegts otro reizi gada laikā un varētu izpildīties MNL 51. panta otrās daļas 1. punkta nosacījums.

 

Par "ģimenes maksātnespējas procesa" depozītu

Administratora ieguldītā darba apjoms "ģimenes maksātnespējas procesā" palielinās proporcionāli attiecīgā procesa parādnieku skaitam. Tā sauktā "ģimenes maksātnespējas procesa" ieviešanas mērķis bija atvieglot savstarpēji saistītu personu iespējas dzēst savas parādsaistības.[2] Kaut arī piedāvātais mehānisms praksē tiek plaši izmantots un ir atbalstāms, vienlaikus arī konstatēts, ka norma nenodrošina visu maksātnespējas procesā iesaistīto personu interešu samērīgu ievērošanu. Proti, pasludinot šādu procesu, būtībā norit tik fizisko personu maksātnespējas procesi, cik tajā esošās personas. Tomēr šāds atlīdzības modelis nav stimulējošs, lai administrators nodrošinātu maksimāli efektīvu maksātnespējas procesa norisi. Tā rezultātā tiek patērēts ievērojams valsts resurss šādu procesu norises un administratoru rīcības uzraudzībai, kas nav samērīgi ar esošā regulējuma ieguvumu.

Kopš attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā līdz 2017. gada 1. martam ir ierosināta 351 "ģimenes maksātnespējas procesa" lieta, pasludināti 344 "ģimenes maksātnespējas procesi" un parādnieku kopējais skaits pasludinātajos "ģimenes maksātnespējas procesos" ir 724. Tas nozīmē, ka apmēram divu gadu laikā administratori 344 reizes ir bijuši iesaistīti fiziskās personas maksātnespējas procesā, kas būtībā ir izpaudušies kā divi vai vairāki maksātnespējas procesi, tomēr saņemot vienu atlīdzību. Likumprojektā, papildinot MNL 129. pantu ar 2.1 daļu paredzēts salāgot plaši izmantoto "ģimenes maksātnespējas procesu" ar motivējošu atlīdzību administratoram. Proti, turpinot nodrošināt atvieglotus nosacījumus parādniekiem, paredzot samazinātu depozīta maksas apmēru, tomēr nodrošināt, ka ir depozīts vienas minimālās mēnešalgas apmērā, no kā var segt nosacīti atsevišķā maksātnespējas procesa izmaksas.

Turklāt būtiski ņemt vērā, ka papildu vienas minimālās algas pieskaitīšana depozītam ir vērsta pret "ģimenes maksātnespējas procesa" ļaunprātīgu izmantošanu, jo praksē "ģimenes maksātnespējas procesa" iespēja nereti tiek izmantota tamdēļ, lai samazinātu maksātnespējas procesa izmaksas, nevis nodrošinātu kopīgu parādu dzēšanu vai kopīgu aktīvu realizēšanu.

Grozījumi attiecināmi uz tām fiziskās personas maksātnespējas procesa lietām, kas uzsāktas pēc grozījumu spēkā stāšanās.

 

Par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru fiziskās personas maksātnespējas procesā (saistību dzēšanas procedūras ietvaros)

MNL 155. panta ceturtajā daļā noteikts, ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt šā panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Praksē minētā norma nereti ir raisījusi diskusijas par to, vai saistību dzēšanai novirzāmais apmērs ir noteicams no parādnieka ienākumiem pirms vai pēc nodokļu nomaksas. Vairāki praktiķi uzskata, ka apmērs visos gadījumos ir noteicams no ienākumiem pirms nodokļu nomaksas. Šāds viedoklis ir pausts arī Augstākās tiesas 2016. gada 28. decembra lēmuma lietā Nr. SPC-21/2016 7.5. punktā.

Šāda interpretācija nenodrošina parādnieka un kreditoru interešu sabalansēšanu, kā arī nesniedz pietiekamu pamatojumu parādnieka interešu papildu ierobežošanai.

MNL 155. panta ceturtajā daļā ietvertā norāde par personas ienākumiem ir interpretējama kā ienākumi pēc nodokļu nomaksas (neto), bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu nomaksas (bruto). MNL 5. pantā ir noteikts fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis. Atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa mērķa, fiziskās personas maksātnespējas procesā tas nav vērsts tikai uz kreditoru interešu aizsardzību. Fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis vienlaikus noteic iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Tādējādi ir būtiski ņemt vērā ne tikai kreditoru intereses, bet arī – parādnieka.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumiem Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" 2. punktam šī likumprojekta izstrādes laikā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 380 euro. Tādējādi secināms, ka minimālā mēnešalga ir konkrēti fiksēts lielums. Ja šāds apmērs tiek mainīts, tad tas tiek mainīts attiecībā uz ikvienu personu, kura saņem atalgojumu šādā apmērā. Tomēr ir jāņem vērā, ka ne visas personas saņem vienādu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas, ievērojot atšķirīgos faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemēram, apgādājamo skaita atšķirību un citus normatīvajos aktos noteiktos apstākļus. Līdz ar to, noteicot minimālo slieksni kreditoru prasījumu segšanai novirzāmajai summai, likumdevēja mērķis ir bijis nodrošināt kreditoru interešu minimālu aizsardzību.

Savukārt parādnieka interešu aizsardzība ir skatāma kopsakarā ar MNL 161. panta 1. punktā noteiktajām parādnieka tiesībām paturēt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu savas uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar Civillikuma 2098. pantu ar uzturu, ja nav norunāts citādi, jāsaprot ēdiens, miteklis, apģērbs un kopšana, bet ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšana un skološana obligātoriskās skolās. Tātad uzturēšanas izmaksās nav ietverta nodokļu nomaksa, ar kuriem tiek aplikti personas saņemtie ienākumi.

Tādējādi secināms, ka saskaņā ar MNL 155. panta ceturtajā daļā noteikto, parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, bet ne mazāk kā vienu trešdaļu no minimālās mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas.

Tādējādi, lai izvairītos no gadījumiem, kad praksē MNL 155. panta ceturtā daļa tiek interpretēta pretēji fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim, ir nepieciešams precizēt minēto normu, tajā ietverot nepārprotamu norādi par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru.

 

Par administratora atlīdzību

Administratora atlīdzības apmērs juridiskās personas maksātnespējas procesā noteikts MNL 169. pantā, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesā – 171. pantā.

Praksē ir salīdzinoši mazāka iespēja, ka par maksātnespējīgu tiek pasludināts lielais uzņēmums, tā kā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē pieejamiem datiem, kas balstīti uz vienu no lielā uzņēmuma rādītāju – darbinieku skaits – 2013. gadā lielo uzņēmumu, t.i., uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk par 250 darbiniekiem, īpatsvars no visiem uzņēmumiem veidoja 0,15 %, 2014. gadā – 0,15 % un 2015. gadā – 0,15 %. Tomēr šādu gadījumu iespējamību nevar izslēgt. MNL 169. pants neparedz īpašus nosacījumus gadījumiem, kad parādnieks uzskatāms par lielo uzņēmumu. Nenoliedzami lielā uzņēmuma maksātnespējas procesa gadījumā administratora ieguldījums ir lielāks, nekā tad, ja maksātnespējas process ir pasludināts mazajam vai vidējam uzņēmumam.

Tādējādi MNL 169. panta otro daļu paredzēts papildināt ar 1.1 punktu, kas noteic, ka gadījumā, ja parādnieks atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem, administrators papildus saņem atlīdzību divu minimālo mēnešalgu apmērā, ko sedz no parādnieka mantas.

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par lielajiem uzņēmumiem, likumprojektā tiešas norādes vietā ir doti divi kritēriji, kuriem izpildoties vienlaikus, administrators būtu tiesīgs saņemt papildu atlīdzību. Kritērijiem par pamatu ir ņemts Komisijas ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju[3].

Līdzīgi likumprojektā ietverta norma (grozījums MNL 169. panta otrajā daļā), kas paredz stimulējošāku atlīdzību gadījumā, kad tiek turpināta saimnieciskā darbība, ja tā ir ekonomiski pamatota. Saimnieciskās darbības turpināšana arī maksātnespējas procesa ietvaros ir būtiska, ja plānots pārdot uzņēmumu kā kopumu, jo tādējādi netiek pazaudēti uzņēmējdarbībai tik būtiskie resursi, piemēram, cilvēkresursi, kā arī klientu loks.

Tādējādi MNL 169. panta otrā daļa ir papildināta ar 4. punktu, kas paredz ikmēneša atlīdzību 1 procenta apmērā no neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā divas minimālās mēnešalgas. Atlīdzības maksimālo apmēru var mainīt ar kreditoru sapulces piekrišanu pēc tam, kad ir sastādīts kreditoru prasījumu reģistrs.

Administratora atlīdzības apmērs proporcionāli administratora veicamajām darbībām maksātnespējas procesos ar šādiem apstākļiem ir samērīgs un nesamazinās piekļuvi procesam.

Grozījumus paredzēts attiecināt uz tiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem, kas uzsākti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

 

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. panta pirmās daļas 2. punktu pakalpojumu sniegšana par atlīdzību ir ar nodokli apliekami darījumi. Saskaņā ar MNL 169. panta pirmo daļu un 171. panta pirmo daļu administrators saņem atlīdzību par pienākumu veikšanu juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesā. Turklāt jāņem vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likums neparedz iespēju neaplikt administratora atlīdzību ar pievienotās vērtības nodokli. Tādējādi pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ir obligāts maksājums, tā kā administratora atlīdzība un pievienotās vērtības nodoklis ir nesaraujami saistīti.

Līdz ar to MNL 169. panta septītajā daļā un 171. panta sestajā daļā noteikts, ka likumā noteiktajai administratora atlīdzībai par administratora pienākumu veikšanu juridiskās personas maksātnespējas procesā papildus tiek pieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis, ja administrators ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Tomēr ne visi administratori ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un tādējādi – norma nav attiecināma uz visiem gadījumiem.

Nereti administrators, kurš ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, pieprasa, lai parādnieks (parasti – fiziskā persona) papildus maksātnespējas procesa depozītam sedz izdevumus, ko veido pievienotās vērtības nodoklis, lai gan depozīta iemaksa pēc savas ekonomiskās būtības nav atlīdzība par pakalpojuma sniegšanu, un tādējādi tai nav piemērojamas Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas, ja nav zināms, kādiem mērķiem šis depozīts tiks izmantots. Praksē konstatēts, ka tādējādi veidojas nevienlīdzīga attieksme pret parādniekiem jautājumā par vienreizējās administratora atlīdzības apmēru.

Ņemot vērā to, ka fiziskajai personai nav tiesību izvēlēties administratoru, tāpat kā juridiskajai personai, kuras maksātnespējas procesā nejaušības kārtībā iecelts administrators, kurš saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu ir atzīstams par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, maksātnespējas procesa izmaksas palielinās par pievienotās vērtības nodokļa summu – likumprojekta izstrādes laikā par 155,40 euro. Šādas izmaksas nebūtu uzskatāmas par pamatotām maksātnespējas procesa izmaksām, ņemot vērā, ka ir atkarīgas nevis no attiecīgā maksātnespējas procesa un tā norises, bet gan no administratora personības un viņa faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, proti, no tā, vai administrators labprātīgi vai obligātā kārtā ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā.

Ievērojot minēto, likumprojektā ietverta skaidra norāde par to, ka izmaksas, kas sedzamas no juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt attiecīgā depozīta apmēru, tādējādi nodrošinot personu vienlīdzīgu piekļuvi procesam.

 

MNL 171. panta pirmā daļa noteic, ka par administratora pienākumu veikšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā administrators saņem atlīdzību no savas iecelšanas dienas līdz bankrota procedūras pabeigšanai vai izbeigšanai – vienreizēju atlīdzību divu minimālo mēnešalgu apmērā. Tomēr pārsvarā fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros pēc bankrota procedūras norit saistību dzēšanas procedūra. Tādējādi, kaut arī administrators lielu daļu savus pienākumus jau ir izdarījis bankrota procedūras ietvaros, viņa iesaiste vēl nav beigusies. Tāpat praksē nereti ir gadījumi, kad saistību dzēšanas procedūras laikā tiek nomainīti administratori, un vēlāk ieceltais nesaņem nekādu atlīdzību, ja vien parādnieks nav lūdzis atbalstu, piemēram, sagatavot saistību dzēšanas plānu. Vienlaikus administratoram saglabājas pienākumi.

Tādējādi likumprojektā noteikts, ka administrators saņem pusi no fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēra pēc bankrota procedūras pabeigšanas, savukārt otru pusi – pēc saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas. Gadījumos, kad vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiks izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, administrators saņemtu visu depozīta apmēru.

Minētais arīdzan nodrošinās administratora efektīvāku un proaktīvāku iesaisti fiziskās personas maksātnespējas procesā, ņemot vērā, ka administratora pienākumi izbeidzas tikai pēc tam, kad ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nevis pēc bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas (MNL 25. panta 4. punkts).

Grozījumus paredzēts attiecināt uz tiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kas uzsākti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

 

Par Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu

Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

Lai īstenotu MNL 173. pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas administrācija:

1) veic administratoru uzraudzību;

2) izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta;

3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kompetencei;

4) izskata iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

5) izskata iesniegumus par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;

6) izskata iesniegumus par MNL 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;

7) informē sabiedrību par maksātnespējas politikas īstenošanas rezultātiem un maksātnespējas jomas aktuālajiem jautājumiem;

8) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu;

9) ieceļ amatā administratorus;

10) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratoru, kā arī aptur administratora amata darbību;

11) MNL noteiktajos gadījumos un apmērā veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo (turpmāk – uzraugošā persona) personu uzraudzību un izskata sūdzības par to rīcību;

12) izveido, uztur un attīsta Elektronisko maksātnespējas uzraudzības sistēmu (turpmāk – Sistēma);

13) nodrošina administratoru un citu normatīvajos aktos noteikto personu, kurām ir pienākums iesniegt ziņas Maksātnespējas administrācijai, iesniegto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē Sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par arhīvu pārvaldību;

14) nodrošina maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību;

15) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratora rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību.

Ņemot vērā to, ka iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība, likumprojekts paredz mainīt iestādes nosaukumu no "Maksātnespējas administrācija" uz "Maksātnespējas kontroles dienests".

Ja tiek veikti grozījumi šādos likumos un Ministru kabineta noteikumos, pēc likumprojekta pieņemšanas nepieciešams izstrādāt un iesniegt priekšlikumus grozījumiem likumos vai Ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu precīzu Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu: Civilprocesa likums (grozījumi jau ir ietverti saistītajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā"; VSS–573), likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums, kā arī Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr. 751 "Maksātnespējas administrācijas nolikums" un citi likumiem pakārtotie normatīvie akti.

 

Par Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija)

Likumprojektā ietverti nepieciešamie tehniskie grozījumi, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Regula) piemērošanu tām maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc regulas piemērošanas uzsākšanas (2017. gada 26. jūnija). Likumprojektā ietvertas normas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Regulas 24. panta 1. punktā noteikto ziņu ierakstīšanu maksātnespējas reģistrā, precizējot ziņas, kas norādāmas attiecībā uz administratora kontaktinformāciju, termiņu un tiesu, kurā iesniedzama sūdzība saistībā ar pamatotām šaubām par starptautisko piekritību, kā arī ziņas par maksātnespējas procedūras veidu saskaņā ar Regulas 3. pantu.

Likumprojekts papildināts ar pārejas noteikumu, lai nodrošinātu, ka grozījumi attiecībā uz maksātnespējas reģistrā ierakstāmajām ziņām, ir piemērojami no 2018. gada 26. jūnija, kā ir noteikts Regulas 92. panta otrās daļas "b" apakšpunktā.

 

Par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta segšanu, ja darbinieks no tā atbrīvots

Spēkā esošās MNL redakcijas 62. panta 7.2 daļā noteikts – ja šā panta 7.1 daļā noteiktajā gadījumā no parādnieka līdzekļiem nav iespējams segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas un kreditori nav nolēmuši izmantot citu finansēšanas avotu, juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas valsts budžeta un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļu ietvaros, kuri Maksātnespējas administrācijai piešķirti juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksu segšanai attiecīgos gadījumos. Proti, no Maksātnespējas administrācijas budžeta apakšprogrammas 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" (turpmāk – MPI). MPI ir apakšprogramma, kas tiks izmantota līdz brīdim, kamēr tiks pabeigti visi maksātnespējas procesi, kas tika uzsākti līdz 2010. gada 31. oktobrim, jo no tās tiek segti maksātnespējas procesa izdevumi šajos procesos. Šādi procesi uz 2017. gada augustu ir nedaudz vairāk par simtu. Tāpat no MPI tiek segts maksātnespējas procesa depozīts maksātnespējas procesos, kas pasludināti pēc 2010. gada 31. oktobra, ja darbinieks no tā ir atbrīvots saskaņā ar MNL nosacījumiem – šādi gadījumi ir – aptuveni 10 gadījumi gadā, kas sastāda apmēram 6000-7000 euro gadā. Ņemot vērā, ka MPI apakšprogramma ir terminēta, savukārt darbinieki, kuri pie noteiktiem nosacījumiem tiek atbrīvoti no depozīta iemaksas, būs arī turpmāk, piedāvāts risinājums, ka maksātnespējas procesa depozīts (kurš arī ir saistīts ar darbinieku prasījumus segšanu) šādos gadījumos tiek segts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nevis no MPI apakšprogrammas.

Lai ieviestu iepriekš minēto priekšlikumu, ir sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"", kas ir iesniegts un tiek izskatīts Saeimā (Nr. 1046/Lp12). Vienlaikus ir nepieciešams izdarīt grozījumus MNL 62. panta 7.2 daļā un noteikt, ka maksātnespējas procesa depozīts tiek segts no darbinieku prasījumu garantiju fonda gadījumā, ja tiesa saskaņā ar MNL noteikumiem darbinieku atbrīvo no tā daļējas vai pilnīgas samaksas.

 

Par Sistēmu, tajā iekļaujamo ziņu apjomu un avotiem

Sagatavojot priekšlikumus Sistēmas izveidei un darbības nodrošināšanai, tika secināts, ka šīs informācijas sistēmas informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un informācijas apriti visefektīvāk var nodrošināt Tiesu administrācija. Tiesu administrācijai ir ilgstoša un veiksmīga pieredze valsts informācijas sistēmu darbības nodrošināšanā un attīstīšanā, kā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšanā tiesu iestādēm, līdz ar to Tiesu administrācija visefektīvāk varēs veikt valsts informācijas sistēmas – Sistēmas – turētāja funkcijas. Tiesu administrācija jau līdz šim savā darbībā ir nodrošinājusi, tai skaitā administratoru, nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanu elektronisko izsoļu vietnē. Līdz ar to MNL būtu jāprecizē norādi par to, kura institūcija ir Sistēmas pārzinis un kura – turētājs.

 

MNL pārejas noteikumu 51. punktā noteikts, ka 2018. gada 1. jūlijā stājas spēkā MNL 12.1 pants. Sistēmas mērķis ir sekmēt Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikšanu, un tajā iekļauj ziņas, kas saistītas ar administratoriem, uzraugošajām personām, maksātnespējas procesiem un tiesiskās aizsardzības procesiem. MNL 12.1 panta ceturtajā daļā noteikts, ka Sistēmā iekļaujamās ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa subjektu, maksātnespējīgo juridisko un fizisko personu, administratoru un uzraugošo personu sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Tomēr, lai Sistēma sekmīgi sasniegtu mērķi, tajā nepieciešams apstrādāt plašāku informācijas apjomu, nekā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošā informācija.

Lai īstenotu Maksātnespējas likuma 174.1 panta 1. punktā noteikto Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikt administratoru uzraudzību, kā arī lai nodrošinātu maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību (Maksātnespējas likuma 174.1 panta 14. punkts) no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, iespējams, būs nepieciešamas šādas ziņas:

·         Administratora vārds, uzvārds, amata apliecības numurs, amata apliecības izdošanas datums, amata apliecības derīguma termiņš, prakses vieta, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

·         Administratora amata darbības apturēšanas datums un termiņš;

·         Administratora atstādināšanas datums un termiņš;

·         Administratora lietvedībā esošo un bijušo maksātnespējas procesu skaits;

·         Administratora lietvedībā esošo un bijušo tiesiskās aizsardzības procesu skaits, kas uzsākti līdz 2017. gada 1. jūlijam;

·         Uzraugošās personas vārds, uzvārds, piešķirtais identifikācijas numurs, prakses vieta, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese;

·         Uzraugošās personas lietvedībā esošo un bijušo tiesiskās aizsardzības procesu skaits un procesu izbeigšanas pamats;

·         Parādnieka juridiskās personas nosaukums un reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

·         Parādnieka fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods (dzimšanas datums);

·         Tiesiskās aizsardzības procesa parādnieka nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese;

·         Maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas datums, procesā ieceltā administratora/uzraugošās personas vārds, uzvārds, izbeigšanas datums;

·         Datums, kad pieņemts lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināts plāns un tiesas nosaukums;

·         Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna metodes, īstenošanas termiņš;

·         Datums, kad apstiprināti tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumi;

·         Tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanas pamats (plāna izpilde, pasludināts maksātnespējas process), datums un tiesa;

·         Maksātnespējas procesā pilnvarotā administratora vārds, uzvārds;

·         Informācija par to, vai parādnieks – juridiskā persona, ir izdevusi pilnvaru vai prokūru.

Lai īstenotu Maksātnespējas likuma 174.1 panta 1. punktā noteikto Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikt administratoru uzraudzību, kā arī lai nodrošinātu maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību (Maksātnespējas likuma 174.1 panta 14. punkts) no Tiesu informatīvās sistēmas, iespējams, būs nepieciešamas šādas ziņas:

·         Zinas par administratora amata darbības apturēšanas, atstādināšanas no amata, atbrīvošanas no amata, atcelšanas no amata pārsūdzību;

·         Ziņas par tiesas lēmuma, ar kuru izskatītas sūdzības par Maksātnespējas administrācijas pieņemto lēmumu, datumu, numuru, rezultātu, pārsūdzību;

·         Tiesas lēmums par administratora neiecelšanu;

·         Tiesas nolēmuma, ar ko atzīts pārkāpums administratora un uzraugošās personas darbībā datums un numurs, tiesas nosaukums, pārkāptās tiesību normas, ziņas par procesu, ziņas par pārsūdzību;

·         Ziņas par administratora atcelšanu no konkrēta maksātnespējas procesa (datums, numurs, pamats, pārsūdzība);

·         Maksātnespējas procesa lietas ierosināšanas datums;

·         Parādnieka pārstāvja vārds, uzvārds, amats, personas kods.

Lai īstenotu Maksātnespējas likuma 173. panta pirmajā daļā noteikto Maksātnespējas administrācijas funkciju aizsargāt darbinieku intereses viņu darba devēju maksātnespējas gadījumā, un pildītu Maksātnespējas likuma 174.1 panta 4. punktā noteikto uzdevumu izskatīt iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 8. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteikto pieņemt un izskatīt maksātnespējīgo darba devēju administratoru iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un apstiprina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksājamās summas un apmierina darbinieku prasījumus no Iedzīvotāju reģistra, iespējams, būs nepieciešamas šādas ziņas:

·         Personas vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese;

·         Norāde, vai personai Iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēts miršanas fakts.

Lai īstenotu Maksātnespējas likuma 173. panta pirmajā daļā noteikto Maksātnespējas administrācijas funkciju aizsargāt darbinieku intereses viņu darba devēju maksātnespējas gadījumā, un pildītu Maksātnespējas likuma 174.1 panta 4. punktā noteikto uzdevumu izskatīt iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmas, iespējams, būs nepieciešamas ziņas par darbinieka attaisnoto prombūtni.

Lai īstenotu Maksātnespējas likuma 174.1 panta 1. punktā noteikto Maksātnespējas administrācijas uzdevumu veikt administratoru uzraudzību, kā arī lai īstenotu Maksātnespējas likuma 173. panta pirmajā daļā noteikto Maksātnespējas administrācijas funkciju aizsargāt darbinieku intereses viņu darba devēju maksātnespējas gadījumā, un pildītu Maksātnespējas likuma 174.1 panta 4. punktā noteikto uzdevumu izskatīt iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no Datu noliktavas sistēmas, iespējams, būs nepieciešamas šādas ziņas:

·         Maksātnespējīgās juridiskās personas pārskata gada apgrozījums no gada pārskata datiem;

·         Ziņas par to, vai maksātnespējīgajai juridiskajai personai ir aktīva vai apturēta saimnieciskā darbība;

·         Nodarbināto skaits maksātnespējīgajā juridiskajā personā;

·         Ziņas par to, vai maksātnespējīgā darba devēja darbinieks ir pensionārs, vai tam ir noteikta invaliditāte;

·         Laika periods, kurā darbinieks ir reģistrēts darba ņēmēja statusā pie maksātnespējīgā darba devēja;

·         Maksātnespējīgā darba devēja aprēķinātā darba alga (bruto);

·         Maksātnespējīgā darba devēja iedzīvotāju ienākumu nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumi par darbinieku.

Norādītās ziņas ir uzskaitītas provizoriski. Veicot nepieciešamās darbības ziņu apmaiņai starp valsts informācijas sistēmām, tiks nodotas tās ziņas, kuru nodošana neprasa papildu līdzekļus no valsts budžeta valsts informācijas sistēmu pielāgošanai, tai skaitā ziņas, kuras nepieciešamas MNL 12.2 panta īstenošanai.

Ņemot vērā to, ka tiesību norma būtiski jāpapildina, tā izteikta jaunā redakcijā.

 

Par Maksātnespējas administrācijas tiesībām saņemt informāciju no valsts informācijas sistēmām

Maksātnespējas likuma 174.2 panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka Maksātnespējas administrācijai ir tiesības pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām un bez maksas saņemt no tām jebkuru Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildei nepieciešamo ar tiesiskās aizsardzības procesu vai maksātnespējas procesu saistīto informāciju. Ņemot vērā to, ka tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa uzraudzības mērķa sasniegšanai Maksātnespējas administrācijai informācija ir jāiegūst operatīvi, sevišķi Sistēmas sekmīgai funkcionēšanai un mērķa sasniegšanai, ir nepieciešams noteikt konkrētas institūcijas, no kurām Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieprasīt informāciju.

Maksātnespējas administrācijai nepieciešama informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzdevumu veikšanai, jo minētā iestāde ved publiskos reģistrus. Informācija no Valsts ieņēmumu dienesta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Maksātnespējas administrācijai nepieciešama maksātnespējīgo juridisko personu darbinieku prasījumu apstrādāšanai. Maksātnespējas administrācijai nepieciešama informācija no Tiesu administrācijas MNL 174.1 pantā noteikto uzdevumu izpildei.

 

Par Maksātnespējas administrācijas tiesībām pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama eksaminācijas komisijai un disciplinārlietu komisijai to funkciju izpildei, un nodot to attiecīgajai komisijai

No MNL 16.1 panta pirmajā daļā noteiktā izriet, ka eksaminācijas komisija ir neatkarīga un koleģiāla institūcija. Savukārt no Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 288 "Maksātnespējas procesa administratora pretendentu apmācības, eksaminācijas kārtība, eksaminācijas komisijas darbības kārtība un maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas, atcelšanas un atstādināšanas no amata un amata darbības apturēšanas kārtība" izriet, ka Maksātnespējas administrācija veic nepieciešamās darbības eksaminācijas komisijas funkciju izpildes nodrošināšanai, tai skaitā apkopo un pārbauda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.

Tomēr pašlaik MNL regulējums neparedz Maksātnespējas administrācijai tiesības šo informāciju nodot eksaminācijas komisijai.

Tāpat saskaņā ar MNL 31.4 panta pirmo un piekto daļu arī disciplinārlietu komisija ir neatkarīga un koleģiāla institūcija, kuras darbu nodrošina un organizē Maksātnespējas administrācija.

Arī attiecībā uz disciplinārlietu komisiju Maksātnespējas administrācijai MNL nav noteiktas tiesības par tās rīcībā esošās informācijas nodošanu.

Ievērojot minēto, likumprojektā ietvertas normas, kas noteic Maksātnespējas administrācijai tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par administratoru un personu, kura vēlas ieņemt administratora amatu, un nodot to eksaminācijas komisijai, kā arī pieprasīt un saņemt informāciju par uzraugošo personu, administratoru un personu, kura vēlas ieņemt administratora amatu, un nodot to disciplinārlietu komisijai.

Nepieciešamo ziņu apjomu vai to sniedzēju nav iespējams noteikt iepriekš, ņemot vērā eksaminācijas komisijas un disciplinārlietu komisijas darbības īpatnības, piemēram, nepieciešamību izvērtēt administratora vai personas, kura vēlas ieņemt administratora amatu, reputāciju, un nepieciešamību izvērtēt administratora vai uzraugošās personas rīcības ētiskumu.

Tādējādi ar normu tiek saglabāta esošā kārtība, ka nepieciešamības gadījumā Maksātnespējas administrācija katrā gadījumā individuāli pieprasīs kompetentai institūcijai sniegt informāciju, neiesaistot Sistēmu.

 

Par precizējošiem jautājumiem saistībā ar disciplinārlietu izskatīšanu

Saskaņā ar MNL pašreizējo regulējumu disciplinārlietu komisija mēneša laikā pieņem kādu no MNL 31.6 panta pirmajā daļā noteiktiem lēmumiem. Attiecīgi pēc minētā termiņa iestāšanās vairs nav iespējams saukt uzraugošo personu vai administratoru pie disciplināratbildības.

Tomēr ar mēneša termiņu var nebūt pietiekami lēmuma pieņemšanai, it īpaši, ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs iegūt papildu informāciju, papildu paskaidrojumus, lietpratēja atzinumu, kā arī citu iespējamu objektīvu iemeslu dēļ. Tādējādi, lai nodrošinātu, ka uzraugošā persona vai administrators nepamatoti neizvairītos no saukšanas pie disciplināratbildības, likumprojektā paredzētas disciplinārlietu komisijas tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija, Maksātnespējas administrācija.

4.

Cita informācija

Nav.

                

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Personas, kuras iesaistītas tiesiskās aizsardzības, fiziskās personas un juridiskās personas maksātnespējas procesa norisē.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojektam būs pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Savlaicīga kreditoru prasījumu strīdu izskatīšana veicinās kreditoru kā sabiedrības daļas vēlmi aktīvi iesaistīties maksātnespējas procesa norisē, jo galīgo risinājumu būs iespējams saņemt pirms izbeigts juridiskās personas maksātnespējas process. Stimulējoša atlīdzība motivēs administratorus aktīvāk un pilnvērtīgāk iesaistīties savu pienākumu pildīšanā. Kopumā likumprojekts pozitīvi ietekmēs ekonomisko vidi, tā kā veicinās efektīvāku maksātnespējas procesa norisi, tādējādi pozitīvi ietekmējot uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Personām, kuras vēlēsies iesniegt "ģimenes maksātnespējas procesa" pieteikumu, palielināsies fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmērs par vienu minimālo mēnešalgu par katru ieinteresēto personu.

Personām, kuras vēlēsies otro reizi gada laikā iesniegt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, papildus būs jāiemaksā juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīts (divas minimālās mēnešalgas).

Tiesas izsniegs maksātnespējas procesā ieceltajam administratoram informāciju par parādnieku bez maksas. Šāda informācijas izsniegšanas kārtības maiņa samazinās administratīvo slogu administratoriem un atvieglos efektīvāku maksātnespējas procesa norisi, vienlaikus nemainot tiesas pienākumus.

Piemērojot dalītu fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksāšanas kārtību, Maksātnespējas administrācija viena procesa ietvaros pieņems vienu papildu lēmumu.

Informācijas apjoms, ko sniegs Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Tiesu administrācija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, nemainīsies salīdzinājumā ar pašlaik sniedzamo, bet mainīsies sniegšanas veids.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2017. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2018

2019

2020

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo 2017. gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo 2017. gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo 2017. gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

53 300

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

 

 

 

 

 

 

0

0

   53 300

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

52 827

2.1. valsts pamatbudžets

 

0

0

0

0

52 827

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

0

473

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

473

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar “+” zīmi)

X

0

0

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

 

X

0

0

0

473

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

473

5.2. speciālais budžets

 

 

 

 

5.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā).

Ieņēmumu prognoze par administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu:

 Gads

Lēmumu skaits

Kopējā uzlikto naudas sodu summa (euro) (lēmumu skaits x 650 euro)

Iekasējamās summas saskaņā ar % sadalījumu pa gadiem (euro)

2020

205

133 250

53 300

2021

205

133 250

58 630

2022 un turpmāk

205

133 250

63 960

Lēmumu skaits prognozēts, ņemot vērā Maksātnespējas administrācijas iepriekšējo pieredzi, pārņemot administratīvo pārkāpumu lietas par maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu no Valsts policijas, kuras rādītāji bija divas lietas gadā pretstatā Maksātnespējas administrācijas 113 lietām 2015. gadā un 143 lietām 2016. gadā. Saskaņā ar Sodu reģistrā pieejamo informāciju, 2016. gadā Valsts policijai ir bijušas 32 lietas par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Kopējās uzliktās naudas sodu summas rādītājs veidots, pieņemot, ka naudas sods uzlikts vidējā apmērā no minimālā un maksimālā naudas soda (min 300 un max 1000 – vidējais 650 euro).

Iekasējamā summas prognoze 2020. gadā veidota 40 % apmērā no kārtējā gadā uzlikto naudas sodu summas. 2021. gadā – 40 % apmērā no kārtējā gadā uzlikto naudas sodu summas + 10 % no 2020. gadā uzliktā naudas soda summas (lietas, kas 2020. gadā nodotas piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem, lēmumu apstrīdēšanas u.c.). 2022. gadā 40% apmērā no kārtējā gadā uzlikto naudas soda summas + 10 % no 2021. gadā uzliktās naudas soda summas (lietas, kas 2021. gadā nodotas piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem, lēmumu apstrīdēšanas u.c.) + 10 % no 2020. gadā uzliktā naudas soda summas (lietas, kas 2020. gadā nodotas piespiedu izpildei tiesu izpildītājiem, lēmumu apstrīdēšanas u.c.).

Aprēķins.

2020. gads 205 lēmumi * 650 euro/vidēji = 133 250 * 40 % = 53 300 euro

2021. gads 205 lēmumi * 650 euro/vidēji = 133 250 * 40 % = 53 300 + (2018. gads 53 300 * 10 % = 5330 euro) = 58 630 euro

2022. gads 205 lēmumi * 650 euro/vidēji = 133 250 * 40 % = 53 300 + (2019. gads 53 300 * 10% = 5330 euro (2018. gads 53 300 * 10% = 5330 euro) = 53 300 + 5330 + 5330 = 63 960 euro

Izdevumu aprēķins:

Papildus nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.03.00. "Maksātnespējas procesa pārvaldība" 2020. gadā – 52 827 euro:

Atlīdzībai (IKK 1000) – 47 911 euro:

2 juriskonsulti (26.3 amatu saime, III B amatu līmenis, 10 mēnešalgu grupa) 1287 euro * 12 mēn. = 30 888 euro;

Vispārējā piemaksa 10 % apmērā no plānoto amata vietu skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas 30 888 euro * 10 % = 3089 euro;

Prēmijas un naudas balvas 10 % apmērā no plānoto amata vietu skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas 30 888 euro * 10 % = 3089 euro;

Sociālās garantijas, plāno 5 % apmērā no plānoto amata vietu skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas 30 888 euro * 5 % = 1544 euro.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (30 888 euro +3089 euro +3089 euro +1544 euro) * 24,09 % = 9301 euro.

Precēm un pakalpojumiem (IKK 2000) - 2916 euro, t.sk. vienreizējie izdevumi – 780 euro apmērā:

Sakaru pakalpojumi (t.sk. internets) 2 juriskonsulti * 15 euro * 12 mēn = 360 euro;

Izdevumi par ūdeni un kanalizāciju 2 juriskonsulti * 2 euro * 12 mēn = 48 euro;

Izdevumi par elektroenerģiju 2 juriskonsulti * 15 euro * 12 mēn = 360 euro;

Izdevumi par saņemtajiem apmācību pakalpojumiem 2 juriskonsulti * 60 euro * 1 pasākums = 120 euro;

Datortehnikas apkalpošana 2 juriskonsulti * 5 euro * 12 mēn = 120 euro;

Informācijas sistēmas uzturēšana 2 juriskonsulti * 40 euro * 12 mēn = 960 euro;

Kancelejas preces 2 juriskonsulti * 7 euro * 12 mēn = 168 euro;

Vienreizējie izdevumi:

Krēsls 2 juriskonsulti * 100 euro = 200 euro;

Galds 2 juriskonsulti * 210 euro = 420 euro;

UPS 2 juriskonsulti * 80 euro = 160 euro.

Kapitāliem izdevumiem (IKK 5000) - 2000 euro:

Datortehnika 2 juriskonsulti * 1000 euro = 2000 euro.

 

Papildus nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.03.00. "Maksātnespējas procesa pārvaldība" 2021. gadā un turpmākajiem gadiem – 50 047 euro. 2021. gadam un turpmākajiem gadiem papildus nepieciešamais finansējums plānots 2020. gadā plānotā papildus nepieciešamā finansējuma apmērā, izņemot vienreizējos izdevumus.

 

7.Cita informācija

Maksātnespējas administrācijai papildus nepieciešamās divas amata vietas tiks pārdalītas Tieslietu ministrijas resora ietvaros, pārdalot vakantās amata vietas, kurām to aizpildīšanai nav finansējuma.

Amata vietu finansēšanas avots paredzēts no ieņēmumiem par uzliktajiem un iekasētajiem administratīvajiem sodiem.

 

Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.03.00. "Maksātnespējas procesa pārvaldība" 2020. gadā un turpmākajos gados, likumprojektā noteikto normu īstenošanai, izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvaru likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā, vienlaicīgi, izskatot arī jautājumu par valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu, ņemot vērā plānotos ieņēmumus no uzliktajiem un iekasētajiem sodiem.

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 88 "Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā", nosakot Maksātnespējas administrācijas rīcību ar depozītu, kas iemaksāts tiesiskās aizsardzības procesa lietas ietvaros, kā arī nosakot jaunu kārtību fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksai.

Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" (VSS-573). Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Svarīgākās izmaiņas attiecināmas tieši uz šādu strīdu izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā procesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam.

Par pagaidu aizsardzības līdzekļiem kalpo sūdzības iesniedzēja tiesības piedalīties maksātnespējas procesā bez balsstiesībām (būt informētam par darbībām procesā, aizstāvēt intereses Maksātnespējas administrācijā) un atsevišķos gadījumos – tiesību liegšana, piemēram uz balsstiesībām kreditoru sapulcē. Šādu aizsardzības līdzekļu piemērošana ir līdzsvarota un efektīva, jo neaptur maksātnespējas procesa efektīvu realizēšanu, vienlaikus samērojot kreditoru kopuma intereses. Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" saskaņā ar MNL 80. panta otrajā un trešajā daļā noteikto, paredz, ka prasību strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā var celt kreditors (t.sk. arī tāds kreditors, kas nav apstrīdētā darījuma dalībnieks), trešās personas vai parādnieka pārstāvis, kuru likumiskās intereses ir aizskartas (pretstatā vispārējam civilprocesa principam uz tiesībām savu aizskarto civilo tiesību aizsardzībai tiesā), kas civilprocesa izpratnē ir arī lietas par atzīšanas prasībām, vai tiesiska attiecība pastāv vai nepastāv.

Ja tiek veikti grozījumi šādos likumos un Ministru kabineta noteikumos, pēc likumprojekta pieņemšanas nepieciešams izstrādāt un iesniegt priekšlikumus grozījumiem likumos vai Ministru kabineta noteikumos, lai nodrošinātu precīzu Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu: Civilprocesa likums (grozījumi jau ir ietverti saistītajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā"; VSS–573), likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums, kā arī Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumi Nr. 751 "Maksātnespējas administrācijas nolikums" un citi likumiem pakārtotie normatīvie akti.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā ietvertas normas, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) sekmīgu piemērošanu.

2.

Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Nav.

 

1. tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Regula).

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību - pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) - kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

Regulas 2. panta 5. punkts.

Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 3. un 12. pants.

Regulas tiesību normas ieviestas daļēji.

Regula pilnībā tiks ieviesta, veicot grozījumus Civilprocesa likumā un likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kuru izstrādi nodrošina Tieslietu ministrija.

Neparedz stingrākas prasības.

Regulas 24. pants.

Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 10., 13., 16. un 21. pants.

Regulas tiesību normas ieviestas pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

Regulas 91. pants.

Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 1., 3., 13., 14. un 16. pants.

Regulas tiesību normas ieviestas daļēji.

Regula pilnībā tiks ieviesta, veicot grozījumus Civilprocesa likumā un likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kuru izstrādi nodrošina Tieslietu ministrija.

Neparedz stingrākas prasības.

Regulas 92. pants.

Likumprojekta "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 28. pants.

Regulas tiesību normas ieviestas pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?
Kādēļ?

Regulas 24. panta 4. punktā noteiktā rīcības brīvība netiek izmantota, attiecīgi Regulas 24. panta 1. punktā noteikto pienākumu piemērojot arī attiecībā uz fiziskām personām, kuras neveic neatkarīgu darījumdarbību vai profesionālo darbību.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

Cita informācija

Nav.

2. tabula
Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.
Pasākumi šo saistību izpildei

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekts izskatīts ar Tieslietu ministrijas 2015. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā, ar Tieslietu ministrijas 2014. gada 23. maija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā Civilprocesa likuma darba grupā un ar Tieslietu ministrijas 2010. gada 19. janvāra rīkojumu Nr. 1-1/25 izveidotajā pastāvīgajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa darba grupā. Likumprojekts daļā par Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu ir atbalstīts Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes 2017. gada 15. jūnija sēdē.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Tieslietu ministrija ir nodevusi likumprojektu apspriešanai nozares speciālistiem, kuri maksātnespējas jomu regulējošos normatīvos aktus piemēro ikdienā, tai skaitā vairākiem nevalstisko organizāciju (Latvijas Kredītņēmēju asociācija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība) pārstāvjiem. Nozares speciālistu vērtējums un praktiskā pieredze ņemta vērā, izstrādājot likumprojektu.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekta izstrādē ņemti vērā darba grupās panāktie kompromisa risinājumi.

Tomēr attiecībā uz grozījumiem saistībā ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija ir izteikusi šādu viedokli.

Organizācijas piekrīt, ka viena no lielākajām problēmām maksātnespējas procesa norisē ir nesodāmība par veiktajām darbībām, kā arī atbalsta maznozīmīgāko pārkāpumu dekriminalizāciju, saglabājot administratīvas sodīšanas iespēju. Tomēr būtu vērtējama MNL 180. panta piedāvātā redakcija, sadalot kompetenci starp dažādām institūcijām, ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests 2016. un 2017. gadā samazina maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegšanas gadījumus, turklāt Valsts policijas aktivitāte administratīvo sodu piemērošanā iepriekšējos gados ir bijusi zema. Vienlaikus vērš uzmanību, ka nevienai no norādītajām institūcijām nav iespēju sekot uzņēmumu norēķinu termiņu ievērošanai. Arīdzan norāda, ka nodrošināto kreditoru interese maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai ir zema, ņemot vērā lielās izmaksas (2017. gadā – 1120,42 euro) un "tukšo" maksātnespējas procesu gadījumā šīs izmaksas atgūt nav iespējams. Savukārt nodrošinātajiem kreditoriem ir aizliegts iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumus.

Organizācijas ierosina iespējamus risinājumus, uz kuriem neuzstāj, bet atgādina par tiem: 1) pārskatīt juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta nepieciešamību; 2) piešķirt nodrošinātajam kreditoram tiesības iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu; 3) ja sodīšanas funkcija par maksātnespējas pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu tiktu nodota Maksātnespējas administrācijai, izstrādāt kārtību, kā kreditors var iesniegt pierādījumus administrācijai par debitora pieļautajiem MNL 57. panta pārkāpumiem.

Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas biedri ir vairākkārt novērojuši aktīvu nobēdzināšanu, gatavojoties maksātnespējas procesiem. To pašu apliecina arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā veiktais pētījums par krāpniecību maksātnespējas procesos un Latvijas tautsaimniecībai nodarītajiem zaudējumiem.

Tieslietu ministrijas ieskatā viedoklis ir vispārīgs un neprasa konkrētus precizējumus likumprojektā.

4.

Cita informācija

Nav

 

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Maksātnespējas administrācija, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, tiesas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas, esošās institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas.

Maksātnespējas administrācijai nepieciešamas divas amata vietas, kas tiks nodrošinātas Tieslietu ministrijas resora ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                       Dzintars Rasnačs

 

 

 

 

 

Ozola 67046147

Liene.Ozola@tm.gov.lv

 

v_sk = 8942


 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.60

2017.gada 5.decembrī

 

 

16.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā"

     TA-2490

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (TA-2161).

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (TA-2161).

     4. Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu Tieslietu ministrijai budžeta apakšprogrammā 06.03.00. "Maksātnespējas procesa pārvaldība" 2020.gadā un turpmākajos gados likumprojektā noteikto normu īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvaru likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā, kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem, vienlaicīgi izskatot arī jautājumu par valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu, ņemot vērā plānotos ieņēmumus no uzliktajiem un iekasētajiem sodiem.

 

 

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs

  

Uldis Augulis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-60-0512-#16.doc

 



[2] Skat. Latvijas Republikas Saeimas 2014. gada 25. septembra sēdes stenogrammu (82. priekšlikums). Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/E0F32356F44300C7C2257D6D0032EF57?OpenDocument

[3] Komisijas ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju. I pielikuma 2. pants. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32003H0361.

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 16.08.2018 14:59:28 After doc accessing: 16.08.2018 14:59:28 After doc copying: 16.08.2018 14:59:28 End time: 16.08.2018 14:59:28 Doc created: 11.12.2017 10:08:57 Doc last mod: 11.12.2017 10:23:50 Doc manual: