Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-2357 (2016)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums". Likumprojektu izstrādāja Valsts kanceleja (atbildīgā amatpersona - Kušķe 67082910, Inese.Kuske@mk.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta pielikums

3. Likumprojekta anotācija

4. Ministru kabineta 2017. gada 7. marta sēdes protokola

Nr. 11 1. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Trauksmes cēlēju aizsardzības likums

 

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā persona – publiskās personas iestāžu augstākā līmeņa vadītāji vai privāto tiesību juridiskās personas valdes vai padomes locekļi, direktori un citas personas, kas tieši iesaistītas pārvaldībā;

2) darba pienākumu veikšana – noteikta darba veikšana vai pakalpojuma sniegšana, pildot dienestu valsts un pašvaldību institūcijā, pēc darba līguma vai uzņēmuma līguma noslēgšanas;

3) iekšējais trauksmes celšanas mehānisms – publiskās personas iestādes un privāto tiesību juridiskās personas noteikta kārtība, kādā tās nodarbinātie iesniedz trauksmes cēlēju ziņojumu un kādā ziņojums tiek izskatīts;

4) kompetentā iestāde ir:

a) publiskās personas iestāde, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir augstākā iestāde tai publiskās personas iestādei vai kapitālsabiedrībai, par kuru ziņo trauksmes cēlējs,

b) publiskās personas iestāde, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde nozarē vai kura īsteno uzraudzību vai kontroli vai citā veidā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs,

c) izmeklēšanas iestāde, kuras kompetencē ir izmeklēt noziedzīgo nodarījumu vai reaģēt uz likumpārkāpumu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, un prokuratūra, kas atbilstoši kompetencei reaģē uz likumpārkāpumu un nodrošina ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā;

5) kompetentā nevalstiskā organizācija – biedrība, nodibinājums, arodbiedrība vai arodbiedrību apvienība, kas sadarbojas ar trauksmes cēlējiem un darba ņēmējiem vai iesaistās skartās sabiedrības daļas interešu aizstāvībā;

6) pārkāpums noziedzīgs nodarījums, administratīvs pārkāpums vai cits tiesību normu pārkāpums, vai saistošu ētikas vai profesionālu normu pārkāpums;

7) trauksmes cēlējs – persona, kas labā ticībā sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības vai tās daļas interesēm, ja šī informācija gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu.

 

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un to novēršanu.

 


 

3. pants. Trauksmes celšana

(1) Sabiedrības interesēs ir celt trauksmi par šādu veidu pārkāpumiem:

1) publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;

2) krāpniecība;

3) atbildīgo personu bezdarbība, nolaidība vai pilnvaru ļaunprātīga izmantošana;

4) korupcija, arī ārvalstu amatpersonu kukuļošana;

5) sabiedrības veselības apdraudējums;

6) pārtikas drošības apdraudējums;

7) riski būvniecības drošībai;

8) draudi vides drošībai;

9) pārkāpumi publisko iepirkumu jomā;

10) darba drošības pārkāpumi;

11) izvairīšanās no nodokļu samaksas;

12) pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā;

13) citi pārkāpumi.

(2) Trauksmes celšana notiek sabiedrības vai tās daļas interesēs. Par trauksmes celšanu nav uzskatāms ziņojums par personīgu interešu aizskārumu.

(3) Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā personu sauc pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

 

4. pants. Trauksmes cēlēja ziņojums

(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt:

1) izmantojot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu;

2) kompetentajā iestādē;

3) kompetentajā nevalstiskajā organizācijā;

4) trauksmes cēlēju kontaktpunktā.

(2) Trauksmes cēlējs vēršas kompetentajā iestādē, ja:

1) pārkāpumā ir iesaistītas atbildīgās personas;

2) ziņojums par pārkāpumu ir iesniegts, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu, bet ir saņemts atteikums novērst pārkāpumu vai nav sniegta atbilde;

3) trauksmes cēlējam ir pamats uzskatīt, ka iekšējā trauksmes celšanas mehānisma izmantošanas gadījumā viņam var tikt radītas nelabvēlīgas sekas;

4) pārkāpumu nepieciešams novērst nekavējoties, jo tas var apdraudēt dzīvību, veselību vai vides drošību;

5) darba devējs nav izveidojis iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. 

(3) Trauksmes cēlējs ziņojumā sniedz tā rīcībā esošo informāciju:

1) par pārkāpumu, minot konkrētus faktus;

2) par pārkāpumā iesaistītajām fiziskām vai juridiskām personām;

3) par pārkāpuma norises laiku un vietu;

4) kā arī norāda, vai par šo pārkāpumu jau ir iepriekš ziņots un vai ir saņemta atbilde;

5) un norāda savu vārdu un uzvārdu. 

(4) Ja iespējams, trauksmes cēlējs ziņojumam pievieno rakstveida vai lietiskos pierādījumus.

(5) Lai nodrošinātu efektīvu trauksmes cēlēja aizsardzību, trauksmes cēlējs ziņojuma iesniegšanai izmanto trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu (pielikums) vai, iesniedzot ziņojumu brīvā formā, uz pirmās lapas norāda, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums saskaņā ar šo likumu.

 

5. pants. Iekšējie trauksmes celšanas mehānismi

(1) Publiskās personas iestādē un privāto tiesību juridiskā personā, ja tajā ir vairāk nekā 50 nodarbināto, darbojas iekšējais trauksmes celšanas mehānisms, ņemot vērā nozares specifiku un pārvaldes formu.

(2) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts izstrādā labās prakses vadlīnijas iekšējā trauksmes celšanas mehānisma izveidei.

(3) Par šā panta pirmajā daļā noteikto mehānismu darba devējs informē nodarbinātos, uzsākot ar tiem darba tiesiskās vai dienesta attiecības, un nodrošina viegli pieejamu informāciju darbavietā.

 

6. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana un izskatīšana kompetentajā iestādē

(1) Trauksmes cēlējs ziņojumu kompetentajā iestādē iesniedz, ievērojot šā likuma 1. panta ceturtajā daļā minēto atbildības sadalījumu un šā likuma 4. pantu.

(2) Kompetentā iestāde nosaka veidu, kādā tai var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, un informē par to trauksmes cēlēju kontaktpunktu. Minētajai informācijai un trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapai jābūt brīvi pieejamai (piemēram, kompetentās iestādes tīmekļvietnē).

(3) Saņemot personas iesniegumu, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, kompetentā iestāde anonimizē tajā ietvertos trauksmes cēlēja personas datus un nekavējoties uzsāk iesnieguma izvērtēšanu. Kompetentā iestāde:

1) konstatē, vai trauksme celta par jautājumu, kas ir iestādes kompetencē. Ja personas iesniegums nav iestādes kompetencē, tā septiņu darbdienu laikā pārsūta saņemto ziņojumu pēc piekritības, norādot uz nepieciešamību nodrošināt trauksmes cēlēja anonimitāti;

2) konstatē, vai personas iesniegums ir uzskatāms par trauksmes cēlēja ziņojumu, izvērtējot:

a) atbilstību šajā likumā noteiktajām trauksmes cēlēja un trauksmes celšanas pazīmēm,

b) atbilstību šā likuma 4. panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumiem,

c) vai saistībā ar iesniegumā ietvertajiem faktiem jau nav uzsākta pārbaude, administratīvā pārkāpuma lietvedība vai kriminālprocess vai pieņemts lēmums, kas stājies likumīgā spēkā.

(4) Ja kompetentā iestāde šā panta trešās daļas 2. punktā minētajā izvērtējumā konstatē, ka personas iesniegums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, tā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to rakstveidā informē personu.

(5) Ja personas iesniegums pēc būtības atbilst trauksmes cēlēja ziņojumam, kompetentā iestāde:

1) personas iesniegumu atzīst par trauksmes cēlēja ziņojumu;

2) nodrošina trauksmes cēlēja ziņojumā minētās informācijas objektīvu un efektīvu izskatīšanu;

3) konstatē pārkāpuma esību vai neesību;

4) piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

5) informāciju nosūta tālākai izskatīšanai pēc piekritības, ja lietas izskatīšanas laikā secina, ka ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav tās kompetencē.

(6) Kompetentajai iestādei ir tiesības pieprasīt un saņemt no juridiskām un fiziskām personām informāciju, kas nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai.

(7) Par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu kompetentajā iestādē trauksmes cēlēju informē divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

(8) Par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, kompetentā iestāde sniedz informāciju publiski, saglabājot trauksmes cēlēja anonimitāti. 

 

7. pants. Kompetento nevalstisko organizāciju atbalsts trauksmes celšanai

(1) Kompetentās nevalstiskās organizācijas var nodrošināt atbalstu un konsultācijas trauksmes cēlējiem, lai veicinātu trauksmes celšanu, trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību.

(2) Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt kompetentajā nevalstiskajā organizācijā, ievērojot šā likuma 4. panta trešās, ceturtās un piektās daļas nosacījumus. Kompetentā nevalstiskā organizācija sadarbībā ar trauksmes cēlēju ziņojumu nodod kompetentajai iestādei.

 

8. pants. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts

(1) Trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākumus veic Valsts kanceleja.

(2) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts sniedz konsultācijas par to, kurā kompetentajā iestādē un kādā kārtībā var iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu. 

(3) Ja trauksmes cēlēju kontaktpunkts saņem trauksmes cēlēja ziņojumu, tas identificē kompetento iestādi un septiņu darbdienu laikā pārsūta saņemto ziņojumu, norādot uz nepieciešamību nodrošināt trauksmes cēlēja anonimitāti.

(4) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts izveido un uztur tīmekļvietni trauksmes cēlējiem, kurā izvietota informācija par trauksmes celšanas mehānismu un kompetentajām iestādēm. 

(5) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts izstrādā metodiku iekšējo trauksmes celšanas mehānismu izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai kompetentajās iestādēs.

(6) Trauksmes cēlēju kontaktpunkts katru gadu publiskā pārskatā apkopo informāciju par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību (tajā skaitā par pārkāpumiem, kas atklāti pēc trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas).

 

9. pants. Trauksmes cēlēja anonimitāte

(1) Jebkura persona, kas saņem trauksmes cēlēja ziņojumu vai veic darbības ar to, nodrošina ziņojumā norādīto trauksmes cēlēja personas datu aizsardzību.

(2) Trauksmes cēlēja personas datus var nodot tikai personām, kurām tie nepieciešami trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai vai trauksmes cēlēja aizsardzībai. 

(3) Trauksmes cēlēja ziņojumam un tam pievienotajiem rakstveida vai lietiskajiem pierādījumiem, kā arī trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 

 

10. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam

(1) Trauksmes cēlēju aizliegts disciplināri vai citādi sodīt, atbrīvot no darba vai amata, pazemināt amatā, pārcelt citā darbā vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka trauksmes cēlējs ir sniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu. 

(2) Par trauksmes cēlējam nelabvēlīgu seku radīšanu valsts dienestā var saukt pie disciplinārās atbildības.

 

11. pants. Trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršana

(1) Ja trauksmes cēlējam, kas atrodas darba tiesiskajās attiecībās, ir radītas nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, viņam ir tiesības vērsties ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā. Trauksmes cēlējam, kas atrodas valsts dienestā, ir tiesības apstrīdēt vai pārsūdzēt iestādes administratīvo aktu vai faktisko rīcību Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar trauksmes celšanu saistītās negatīvās sekas novērš atbilstoši tiesību aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības vai citas civiltiesiskās vai valsts dienesta attiecības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam nav radītas saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanu vai tajā norādītajiem faktiem.

(4) Prasības pieteikumā sakarā ar nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes celšanas dēļ trauksmes cēlējam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Morālā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

(5) Ja tiesa savā spriedumā konstatējusi, ka personai radītas nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ, tiesa var pieņemt blakus lēmumu, kurā ierosina saukt atbildīgo personu pie disciplinārās atbildības par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.

(6) Valsts darba inspekcija nodrošina trauksmes cēlējam konsultācijas par iespējām novērst tam radītās nelabvēlīgās sekas darba tiesisko attiecību vai darba drošības jomā.

 

Pārejas noteikums

 

Šā likuma 5. pantā minētās prasības par iekšējā trauksmes celšanas mehānisma izveidošanu noteiktām privāto tiesību juridiskajām personām un publiskas personas iestādēm jāizpilda sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

 

 

 

Ministru prezidents

Māris Kučinskis

 

 


Projekts

 

Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma

pielikums

 

Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa

 

1. Ziņas par iespējamo pārkāpumu

Trauksmes cēlējs norāda faktus un apstākļus, kas liecina par iespējamo pārkāpumu, minot, kurā iestādē vai uzņēmumā tas noticis, zināmās iesaistītās personas, norises vietas un laikus. Trauksmes cēlējs norāda, kādu kaitējumu iespējamais pārkāpums varētu radīt

 

2. Informācija par trauksmes cēlēja saistību ar ziņojumā minētā iespējamā pārkāpuma izdarītāju

 

3. Informācija, vai par pārkāpumu ziņo pirmo reizi vai atkārtoti

Norāda, vai izmantota iespēja ziņot iekšēji (darba devējam), kurām institūcijām vēl ziņots par šo iespējamo pārkāpumu un vai ir saņemta atbilde

 

4. Pielikumi

Ziņojumam pievienoto rakstveida vai lietisko pierādījumu uzskaitījums

 

5. Vārds, uzvārds

6. Kontaktinformācija

7. Iesniegšanas datums

8. Paraksts

9. Piekrītu sniegt papildu informāciju

 

 

 

Ministru prezidents

Māris Kučinskis


Likumprojekta "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums"
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts izstrādāts, pildot 2014. gada jūnija izvērtējumā par Latvijas atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Pretkorupcijas konvencijai izteikto rekomendāciju izstrādāt visaptverošu un speciālu tiesisko regulējumu trauksmes cēlēju tiesiskajai aizsardzībai,[1] kā arī lai pildītu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) rekomendācijas korupcijas apkarošanas, publiskās pārvaldības un korporatīvās pārvaldības jomās, tostarp Latvijai sniegtās rekomendācijas iestāšanās procesā OECD, un Eiropas Padomes prasības (starptautiskās prasības uzskaitītas V sadaļā "Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām").

Ar Valsts kancelejas direktora 2014. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 58 tika izveidota darba grupa šā likumprojekta izstrādei. 

2015. gada 20. janvārī parakstīts Valsts kancelejas, Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) un biedrības "Sabiedrība par atklātību Delna" memorands par trauksmes cēlēju aizsardzības mehānisma praktisko ieviešanu, kurā atzīts par lietderīgu trauksmes cēlēja institūtu nostiprināt atsevišķā likumā.

Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2015. gada 28. aprīļa sēdē pēc informatīvā ziņojuma "Par ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas rekomendācijām un to izpildes nodrošināšanu" izskatīšanas VK uzdots līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādāt likumprojektu par trauksmes cēlēju mehānisma praktisko ieviešanu (MK 28.04.2015. sēdes protokollēmums (prot. Nr. 22  32. § 3. punkts)).

2015. gada 16. jūlijā apstiprinātajās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēs 2015.–2020. gadam rīcības virzienā "Trauksmes cēlēju aizsardzības pilnveidošana un sabiedrības informēšana par ziņošanas iespējām" Valsts kancelejai uzdots izstrādāt likumprojektu par to personu aizsardzību, kuras ziņojušas par likumpārkāpumiem (pamatnostādņu 8.1. apakšpunkts). Ar MK 2016. gada 2. februāra sēdes protokollēmumu noteiktais termiņš šim uzdevumam ir 2016. gada 31. decembris. 

2015. gada 27. oktobrī pieņemtā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma par Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņiem 22. nodaļā "Trauksmes cēlēju tiesiskās aizsardzības sistēmas ieviešanas nepieciešamība" secināts, ka jāparedz droši un konfidenciāli ziņošanas mehānismi, ar normatīvu regulējumu jānosaka institūcijas, kurās trauksmes cēlēji var vērsties, jāparedz skaidrāka iesniegumu izskatīšanas kārtība. Galaziņojumā ieteikts informēt sabiedrību par ziņošanas mehānismiem un, ja nepieciešams, palielināt resursus atbildīgajām iestādēm šādas funkcijas nodrošināšanai.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisija 2016. gada 15. martā izskatīja jautājumu par minētā galaziņojuma 22. nodaļu un atbalstīja tajā ietvertos secinājumus, kā arī darba turpināšanu Trauksmes cēlēju likumprojekta izstrādē

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

2.1. Esošais tiesiskais regulējums un tā piemērošanas problēmas

Pienākums ziņot par pārkāpumiem

Šobrīd vairāku likumu normas noteiktos gadījumos paredz atbildību par neziņošanu. Jebkuram indivīdam ir noteikta kriminālatbildība par neziņošanu par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem (Krimināllikuma 315. p.). Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) paredzēta administratīvā atbildība par neziņošanu par zāļu reklāmas pasākumiem (46.3 p.), Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņošanu ar kaitīgām vielām (82.2 p.), kaitīgu vielu emisiju vidē (84. p.), radioaktīvu vielu emisiju vidē un ūdeņos (87.p.), avārijām tautsaimniecībā (84.p.), maisījumos un izstrādājumos esošām ķīmiskām vielām (88.8 p.), bīstamās iekārtas avāriju (90. p.), administratīvā atbildība par kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu (115.1 p.) un par neziņošanu par dzīvojamās telpas atbrīvošanu (150.1 p.) vai aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielām (165.10 p.). Atbildīgajiem darbiniekiem jāziņo par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem (LAPK 165.4 p.). Valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums informēt, ja tas šaubās par tam dota uzdevuma likumību (Valsts civildienesta likuma 16. p.).

Izņēmums ir salīdzinoši pilnīgais ziņošanas mehānisms interešu konflikta novēršanas jomā. Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikts pienākums publiskas personas institūciju vadītājiem ziņot KNAB vai – noteiktos gadījumos – Satversmes aizsardzības biroja (turpmāk – SAB) direktoram par šā likuma pārkāpumiem, kurus izdarījušas attiecīgās institūcijas valsts amatpersonas (20. panta sestā daļa), valsts amatpersonām par saviem interešu konfliktiem ziņot augstākai amatpersonai (21. panta pirmā daļa) un par citu attiecīgās institūcijas amatpersonu interešu konfliktiem – augstākai amatpersonai vai KNAB, bet attiecībā uz valsts drošības iestādēm – SAB direktoram (likuma 21.1 pants. "Informēšana par citu amatpersonu interešu konfliktiem"). LAPK paredzēta atbildība amatpersonām par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā (LAPK 166.29 p.), kā arī valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem ir atbildība par negatīvu seku radīšanu personai, kas ziņojusi par citas valsts amatpersonas interešu konfliktu (LAPK 166.33 p.).

Citās valstīs, piemēram, Francijā, saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu valsts amatpersonām ir pienākums ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem vai pārkāpumiem valsts dienestā. Arī Austrijā Kriminālprocesa kodekss nosaka katram pienākumu par noziedzīgu nodarījumu ziņot prokuroram, bet valsts pārvaldē nodarbinātajiem par pārkāpumiem to kompetences jomās – prokuroram vai policijai. Igaunijā Pretkorupcijas likums nosaka valsts amatpersonām pienākumu ziņot par koruptīvām darbībām, Vācijā federācijas un federālo zemju institūciju vadītājiem ir pienākums par koruptīviem pārkāpumiem ziņot prokuratūrai. 

Iekšējie ziņošanas mehānismi

Iekšēji ziņošanas mehānismi valsts institūcijās tiek veidoti, lai stiprinātu labu pārvaldību, atklātas un godīgas iekšējās vides veidošanos. Trauksmes cēlēji iekšienē var palīdzēt novērst pārkāpumus, veicinot, lai valsts pārvalde strādātu kvalitatīvāk, tiesiskāk un sabiedrības interesēs. Starptautiskā augstāko revīzijas iestāžu organizācija INTOSAI norāda: "Alternatīviem saziņas kanāliem ir jābūt, lai nodotu sensitīvu informāciju, tādu kā ziņas par prettiesisku vai citu nepienācīgu rīcību. Uzņemoties atbildību informēt par novērotu neatbilstību ētikas kodeksam vai iekšējās kārtības normām, darbinieks piedalās valsts pārvaldes iestādes iekšējā kontrolē.''[2]

Pašreiz esošajā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm nav prasības noteikt iekšējo kārtību, kādā nodarbinātie var ziņot par novērotajiem pārkāpumiem. Tādas prasības nav, piemēram, iekšējās kontroles pasākumu kontekstā, kas ietverti Ministru kabineta 2012. gada 8. maija noteikumos Nr. 326 "Par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs". Vienlaikus KNAB vadlīnijās "Iekšējās kontroles standarti pretkorupcijas organizatorisko pasākumu kontekstā"[3] valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts izstrādāt procedūras, kā darbinieki var ziņot par iestādē novērotajiem pārkāpumiem. 

Atsevišķos gadījumos kārtība ziņošanai par pārkāpumiem iekļauta iestāžu ētikas kodeksos (piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldības dome, KNAB, Aizsardzības ministrija). Saskaņā ar KNAB 2016. gada 1. janvāra informatīvo ziņojumu "Par iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas novērtējumu publiskas personas institūcijās" no 1662 aptaujātajām institūcijām[4] 351 institūcijas iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, kādā institūcijas darbinieki var ziņot par iespējamiem attiecīgās institūcijas darbinieku pārkāpumiem.

Trauksmes celšana ir salīdzinoši pazīstamāks jēdziens uzņēmējdarbības vidē. Prasība veidot iekšējos trauksmes celšanas mehānismus ir saistīta gan ar pēdējā desmitgadē pastiprināto regulējumu naudas atmazgāšanas, krāpniecības un kukuļošanas apkarošanas jomās, gan ar augošo izpratni biznesa vidē par labas pārvaldības nozīmi un riskiem reputācijai un veiksmīgai komercdarbībai. 2015. gadā OECD aptaujā par godprātību biznesā un korporatīvo pārvaldību 86 % uzņēmumu atbildēja, ka tiem ir mehānisms, kā darbinieki var ziņot par korporatīviem pārkāpumiem.[5]

Iekšējos ziņošanas kanālus uzņēmējsabiedrības veido kā daļu no iekšējās kontroles, ētikas, atbilstības politikas vai korporatīvās pārvaldības politikas. Tajā var ietvert rakstisku uzņēmuma politiku, kas tiek komunicēta visiem darbiniekiem un partneriem, anonīmas karstās līnijas (angļu val. – ethics hotlines, compliance hotlines), par trauksmes celšanu atbildīgā uzņēmuma pārstāvja/struktūrvienības iecelšanu (atkarībā no uzņēmuma lieluma). 

Piemēri trauksmes celšanas politikai atrodami tādos uzņēmumos kā Siemens[6], Alstom,[7] Deutche Bahn Group[8] vai Latvijā strādājošos Statoil,[9] Swedbank[10] un Nordea[11]. Uzņēmumiem lietderīga informācija iekļauta Starptautiskās tirdzniecības kameras 2008. gadā izdotajās "Trauksmes celšanas vadlīnijās". Tajās uzsvērts: "Uzņēmuma darbinieki ir vērtīgs informācijas avots, kas ļauj identificēt problēmu un novērst to, pirms radīts kaitējums uzņēmuma reputācijai vai tā akcionāriem."[12]

G-20 un OECD Korporatīvās pārvaldības principos ieteikts tiesību aktā noteikt pienākumu uzņēmumiem veidot kārtību, kādā darbinieki vai to apvienības var informēt par novērotām prettiesiskām vai neētiskām darbībām uzņēmumā, veidot uzticamus kanālus un aizsargāt šos darbiniekus (dodot tiem iespēju ziņot anonīmi un nosakot aizliegumu par šādu ziņošanu vērsties pret darbinieku). Līdzīgi OECD Iekšējās kontroles, ētikas un atbilstības labās prakses vadlīnijās uzņēmējiem ieteikts veidot kanālus, lai to darbinieki varētu informēt par prettiesisku, neētisku rīcību uzņēmumā vai kādu profesionālu standartu pārkāpumu, ja iespējams, anonīmi.[13]

2016. gadā Ernst & Young uzņēmēju aptauja parāda, ka "krāpšanu, kukuļošanu un korupciju bieži ļauj atklāt tieši trauksmes cēlēji (darbinieki, kas iekšēji informē par pārkāpumiem)".[14] Arī Sertificēto krāpšanas analītiķu asociācijas pētījumā secināts, ka tieši trauksmes cēlēji ir galvenais informācijas avots, atklājot krāpšanu uzņēmumos. Pateicoties to sniegtajai informācijai, uzsākta 42 % krāpšanas gadījumu izmeklēšana.[15]

Pašlaik tiesiskajā regulējumā vienīgi kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir prasība nodrošināt darbiniekiem iespējas ziņot par nelikumīgiem vai neētiskiem darījumiem un šo ziņojumu konfidencialitāti un izskatīšanas kārtību (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) normatīvie noteikumi Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi").

OECD Kukuļošanas apkarošanas darba grupas 2015. gadā veiktajā Latvijas 2. fāzes novērtējumā teikts: "Lielākā daļa satikto biznesa vides pārstāvju atzīmēja, ka viņu uzņēmumos nav kanālu ziņošanai."[16] Arī OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas Latvijas izvērtējuma ziņojumā 2016. gadā Latvijai ieteikts turpināt darbu pie trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta, lai nodrošinātu iespējas paust bažas par pretlikumīgām vai neētiskām darbībām uzņēmumos, to paredzot iekšējas kontroles, ētikas un atbilstības programmās. 

Ārējās ziņošanas iespējas

Saskaņā ar OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2. fāzes ziņojuma 3(b) rekomendāciju Latvijai jānodrošina viegli pieejami ziņošanas kanāli trauksmes cēlējiem

Satversmes 100. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, par kuras izpausmi tiek uzskatīta trauksmes celšana. Saskaņā ar Satversmes 104. pantu ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības (104. pants). Iesniegumu likumā noteikts, ka privātpersona var iesniegt lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu jebkurā iestādē par tās kompetencē esošu jautājumu. Valsts pārvaldes iestādes ir hierarhiski organizētas un atrodas augstākas iestādes padotībā (izņemot atsevišķas neatkarīgās iestādes). Ir valsts pārvaldes institūciju loks, kurām tiesību aktos ir noteikta kompetence īstenot padotību, tajā skaitā pakļautību, kas tām ļauj dot rīkojumu zemākai iestādei vai atcelt zemākas iestādes lēmumu. Izveidotas iestādes, kuru uzdevums ir uzraudzība un kontrole noteiktos jautājumos. Katra ministrija uzrauga noteiktas nozares attīstību. Par noziedzīgiem nodarījumiem var informēt tiesībaizsardzības iestādes vai prokuratūru. Ir jomas, kur tiesību aktos paredzēta specifiska ziņošanas kārtība, piemēram, ar bīstamu vielu apriti saistītos jautājumos, ārstniecības personu ziņošanai par cilvēka veselībai bīstamiem produktiem u. c. 

Par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un valsts amatpersonu interešu konfliktiem, kā arī politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem var ziņot KNAB Ziņojumu centrā.[17] Par tā darbu pieejama šāda statistika:

 

2011. g.

2012. g.

2013. g.

2014. g.

Pieņemtie apmeklētāji ziņojumu centrā

162

200

170

106

Zvanu skaits uz uzticības tālruni

1 194

1 493

1 848

1 941

Iesniegumi par koruptīvām darbībām

933 (privātpersonas)

835

851

956

149 (juridiskas personas)

147

182

208

FKTK 2016. gada 17. augusta normatīvie noteikumi Nr. 139 ''Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem'' nosaka detalizētu kārtību, kā finanšu tirgus dalībnieki var FKTK ziņot par faktiskajiem vai iespējamiem Regulas Nr. 596/2014 pārkāpumiem (par finanšu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu). 

2014.–2015. gadā biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" sniedza konsultācijas trauksmes cēlējiem tādās jomās kā publiskā sektora pārvaldība, ES fondi, negodīga komercprakse, vides projekti, būvniecība (kopumā 63 konsultācijas 2014. gadā un 70 – 2015. gadā), un to rezultātā uzsākti tiesvedības procesi.[18]

Par pārkāpumiem būvniecības nozarē var ziņot, izmantojot tīmekļvietni http://www.mazaksslogs.gov.lv (arī anonīmi). Šo informāciju saņem Valsts kanceleja. 2014. gadā saņemti 70 šādu situāciju apraksti, bet 2015. gadā – 31. Valsts kanceleja pēc katras iesūtītās situācijas apraksta izvērtējuma lūdz kompetentās institūcijas nodrošināt turpmāku rīcību, tajā skaitā pārbaudīt, vai ir pārkāpumi, un tos novērst. Šo ziņojumu rezultātā konstatēti 18 patvaļīgas būvniecības gadījumi, 5 pārkāpumi darba un tehniskajā drošībā, neatbilstības būvniecības dokumentācijā, arī uzlikts par pienākumu veikt ēkas lietošanas veida maiņu. Tīmekļvietnē tiek ievietots situācijas izvērtējums, pārkāpumi, ja tādi ir konstatēti, un rīcība to novēršanā, ievērojot anonimitāti un izvērtējot, kāda informācija publicējama. No visiem iesūtītajiem priekšlikumiem un iespējamiem pārkāpumiem būvniecībā tikai daži neatbilst pēc būtības.

Tiesībsarga birojs pieņem privātpersonu un juridisku personu (piemēram, nevalstisku organizāciju) iesniegumus, tajā skaitā par noteiktiem tiesību pārkāpumiem. Tiesībsarga birojs var uz iesnieguma pamata uzsākt pārbaudes lietu, veikt monitoringu, sniegt atzinumus, vēršot kompetento iestāžu uzmanību uz trūkumiem, kurus nepieciešams novērst. Tiesībsarga biroja tīmekļvietnē ir norādīta kārtība, kādā vērsties ar iesniegumu birojā, un tas var būt paraugs citām kompetentām iestādēm.[19]

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam atzīmēts, ka "svarīgi būtu ne tikai uzlabot ziņošanu no ārstniecības personu puses, bet ziņošanā par bīstamu preču izraisītām traumām iesaistīt sabiedrību". Valsts kontroles stratēģijā 2014.–2017. gadam paredzēts iesaistīt sabiedrību informācijas sniegšanā par iespējamiem pārkāpumiem un trūkumiem valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību rīcībā esošo revīziju kontekstā.

Trauksmes cēlēju aizsardzība

Šobrīd pienākums nodrošināt konfidencialitāti darbinieku ziņojumiem par nelikumīgiem vai neētiskiem darījumiem ir kredītiestādēm un ieguldījumu sabiedrībām saskaņā ar FKTK noteikumiem Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi". Ciktāl trauksmes cēlēja sniegtā informācija ir iesniegums, Iesniegumu likuma 9. pants aizliedz bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, vai izpaust iesniegumā minētos faktus. Informācijas atklātības likuma 11. pants nosaka, ka iestādes sarakste ar informācijas pieprasītāju un ziņas par šo personu ir ierobežotas pieejamības informācija. 

Darba likuma 9. pants nosaka aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas darbiniekam, kas pieļaujamā veidā izmantojis savas tiesības. Šo normu var piemērot darba tiesiskajās attiecībās, un saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2. pantu tā ir attiecināma arī uz civildienesta tiesiskajām attiecībām. Vienlaikus ir grūti izvērtēt, vai jau šobrīd trauksmes celšana būtu savu tiesību izmantošana pieļaujamā veidā. Darba likuma 29. panta astotā daļa nosaka, ka, ja tiek pārkāpts aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Prokuratūras likuma 16. pants "Personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība" paredz iespēju prokuratūrai izdarīt pārbaudi, ja saņemts personas iesniegums par tās tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu gadījumos, kad pirms tam saņemts kompetentās iestādes atteikums novērst iesniegumā minēto likuma pārkāpumu.

Piemērošanas prakse trauksmes celšanai

Ir maz publiski zināmu piemēru, kad iedzīvotāji sabiedrības interesēs ziņotu par pārkāpumiem vai kad šādām personām trauksmes celšanas dēļ radītas nelabvēlīgas sekas būtu novērstas, piemēram, personas būtu atjaunotas darbā. Viena no aizsardzības formām, ko tiesībaizsardzības iestādes nodrošina, piemēram, koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, ir anonimitāte, taču grūti izvērtēt, cik bieži bijuši šādi gadījumi. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 2010. gada izdevumā "Darba likums ar komentāriem" teikts, ka tiesu praksē nav daudz spriedumu, kuros apmierināts prasības pieteikums par aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas. Arī "Sabiedrības par atklātību – Delna" 2012. gada pētījumā "Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā" secināts, ka nav nostiprinājusies tiesu prakse saistībā ar šīs normas piemērošanu. Iesniegumu likumā un Informācijas atklātības likumā noteiktie pasākumi, kurus varētu izmantot trauksmes cēlēju anonimitātes nodrošināšanai saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020. gadam, efektīvi nedarbojas. OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2. fāzes ziņojumā paustas bažas, vai, ņemot vērā nepietiekami plašo tiesisko regulējumu, trauksmes celšanas gadījumu Latvijā kļūs vairāk, ja trauksmes cēlējiem netiks nodrošināta pienācīgāka aizsardzība.

Jāsecina, ka, lai gan ir atsevišķas tiesību normas un institucionāli risinājumi, kurus var izmantot trauksmes celšanai noteiktos gadījumos, nav vienota un pietiekami aptveroša regulējuma, kas skaidri definētu, kas ir trauksmes celšana, kāds ir ziņošanas mehānisms, kā arī nav apzināti trauksmes cēlēju aizsardzības mehānismi. Likumprojekts iedrošinās personas ar augstu tiesisko apziņu ziņot par sabiedriski nozīmīgiem pārkāpumiem, nebaidoties par sekām. Esošais regulējums neveicina arī iekšēju ziņošanas kanālu veidošanos valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē. Visbeidzot – esošā regulējuma nepietiekamību pierāda arī tas, ka arī tajos nedaudzajos trauksmes celšanas gadījumos, kas ir publiski zināmi, trauksmes cēlējs nav pasargāts no vēršanās pret to. 

2.2. Lielā daļā sabiedrības vēl arvien nav pilnīgas izpratnes par iespējamiem ieguvumiem no trauksmes celšanas

2010. gadā "Sabiedrības par atklātību – Delna" pētījumā par trauksmes cēlēju aizsardzību tika atzīts, ka daudzām organizācijām un valsts pārvaldes iestādēm joprojām ir raksturīgs salīdzinoši autokrātisks un necaurspīdīgs vadības stils. Nevēloties apstrīdēt kolēģu darbības likumību un autoritāti, nodarbinātie nereti klusē par redzēto nesaimniecisko rīcību vai prettiesiskām darbībām, neraugoties uz to, kādas sekas tas var radīt iestādei un valstij.[20]

Saskaņā ar Eurobarometer aptaujas rezultātiem 92 % aptaujāto Latvijā nav ziņojuši par korupciju, ar kuru tie saskārušies (Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs vidēji šis rādītājs ir 74 %).[21] Šī aptauja parāda arī to, ka Latvijā salīdzinoši maz uzticas institūcijām, kurām citās ES valstīs iedzīvotāji visdrīzāk uzticētu savu ziņojumu par korupciju, proti, policijai, tiesai, prokuratūrai, arodbiedrībām vai tiesībsargam. Latvijā policijai ziņotu tikai 29 % salīdzinoši ar 80 % Somijā, tiesu sistēmai tikai 7 % (zemākais rādītājs ES) salīdzinoši ar 57 % Zviedrijā. 

Saskaņā ar "Latvijas Faktu" 2015. gada decembra aptauju par korupcijas gadījumiem Latvijā ir gatavi ziņot 40 % aptaujāto, un tas ir mazāk nekā 2012. un 2014. gadā. No tiem 34 % pastāstītu radiem un paziņām, 15 % – ziņotu policijai un/vai prokuratūrai, 14 % – iestādes vadītājam, 12 % – KNAB, 10 % ziņotu, bet nezina, kur,
10 % – informētu plašsaziņas līdzekļus.

2.3. Nepieciešamība pildīt starptautiskās saistības

Virknē starptautisku juridisku instrumentu, kuriem Latvija ir pievienojusies vai kuri tai kā dalībvalstij ir saistoši, kā arī Latvijai izteiktajās rekomendācijās ir prasība nodrošināt skaidrus un drošus iekšējos un ārējos ziņošanas kanālus un aizsargāt trauksmes cēlējus privātajā un publiskajā sektorā. Šādas prasības ir, piemēram, ANO Pretkorupcijas konvencijā, Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencijā, Eiropas Padomes rekomendācijā CM/Rec(2014)7 "Trauksmes cēlēju aizsardzība", kā arī OECD Padomes rekomendācijā "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos". 

Arī finanšu un kapitāla tirgus jomā Latvijai jānodrošina trauksmes celšanas iespējas un aizsardzība trauksmes cēlējiem un personām, par kurām tiek celta trauksme, lai Latvija varētu pilnībā ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/91/ES un Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas direktīvu 2015/2392. 

Vairākos starptautiskos izvērtējumos Latvijai izteiktas rekomendācijas veidot iekšējos trauksmes celšanas mehānismus un nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, tajā skaitā trijos OECD izvērtējumos Latvijas iestāšanās procesā. Par šo rekomendāciju izpildi regulāri jāsniedz pārskati arī pēc iestāšanās OECD

Sīkāka informācija sniegta anotācijas V sadaļā "Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām".

2.4. Tiesiskā regulējuma pamatmērķis un būtība

Šā likumprojekta pamatmērķis ir nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības, veidojot vienotu, skaidru un aptverošu tiesisko regulējumu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, kurš ietver:

·  skaidru definējumu, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē trauksmes celšana;

·  prasību sistemātiski veidot iekšējus trauksmes celšanas mehānismus;

·  trauksmes celšanu kompetentajām publiskās personas iestādēm, tajā skaitā kopīgas pamatprasības trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai;

·      trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumus: anonimitāte, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, nelabvēlīgo seku novēršana, vēršoties tiesā, pierādīšanas pienākums darba devējam, atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam valsts dienestā.

2.5. Ieguvumi no vienota trauksmes celšanas mehānisma ieviešanas

Speciāls trauksmes cēlēju aizsardzības likums veicinās sabiedrībā interesi ziņot par novērotiem pārkāpumiem, ļaujot gan tos novērst, pirms nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, gan veiksmīgi izmeklēt, panākot krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Likums vairos izpratni, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga, nevis nelojāla rīcība, kā arī vairos paļaušanos, ka pārkāpums var tikt novērsts un persona, kas ziņojusi, nebūs apdraudēta. 

Likums ļaus vairot uzticēšanos valstij, valsts pārvaldei, pašvaldībām un tiesībaizsardzības iestādēm. Tas veicinās uzticību un atklātību darba tiesiskajās attiecībās. Tiks veicināta ziņošana, piemēram, par korupciju, līdzekļu izšķērdēšanu, nodokļu nemaksāšanu vai pārkāpumiem tādās būtiskās jomās kā būvniecība, publiskais iepirkums, sabiedrības veselība un pārtikas drošība. 

Būtisks ieguvums ir atklātākas organizāciju kultūras veidošanās. "Ja darbiniekiem ir iespaids, ka to bažas netiek uzklausītas, iespēju, ka tie vēlēsies ziņot par pārkāpumiem, ir mazāk."[22] Veicinot atklātību valstī un pašās organizācijās, var sarukt to iedzīvotāju skaits, kas par pārkāpumiem zina, bet neziņo, samierinoties ar apspriešanu radu un draugu lokā. 

Likuma ieguvums ir gan pārkāpumu veiksmīga izmeklēšana un vainīgā notiesāšana, gan arī risku novēršana, piemēram, komerc­sabiedrības reputācijai vai uzticībai valsts pārvaldes iestādei, traģiska negadījuma novēršana, piemēram, vides, veselības, pārtikas vai būvniecības drošības jomās. 

Atšķirībā no esošā regulējuma vienkopus tiks noteiktas jebkuras personas tiesības ziņot par salīdzinoši plašu pārkāpumu loku, ieviests pienākums veidot iekšējos trauksmes celšanas mehānismus, vienkopus noteikti un iezīmēti trauksmes cēlēju aizsardzībai paredzētie pasākumi un noteikta dažādu institūciju un organizāciju atbildība trauksmes celšanas mehānisma ietvaros.

Pieņemot šo tiesību aktu, Latvija pildīs starptautiskajos un ES tiesību aktos un sniegtajās rekomendācijās noteikto. Ņemot vērā šos starptautiskos dokumentus un plašo citu valstu pieredzi līdzīga regulējuma izstrādē, Latvijai ir iespēja izveidot efektīvāku trauksmes celšanas mehānismu, nekā to ļauj esošais fragmentārais regulējums.

2.6. Likumprojektā iekļauto normu un lietoto terminu skaidrojums

Likumā lietotie termini (1. pants)

Darba pienākumu veikšana. Celt trauksmi nozīmē sniegt informāciju, kas gūta saistībā ar amata vai darba pienākumu pildīšanu valsts un pašvaldību institūcijās un privātajā sektorā. Dienests valsts un pašvaldību institūcijās ietver valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un darbiniekus, kas nosaukti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. pantā.

Informācija var būt par darba devēju, tajā skaitā par vadošu personu, valdi, padomi, vai par citu kolēģu rīcību. Informācija var būt arī par klientu, piemēram, uzņēmumu, kuru apkalpo. Trauksmes cēlējs var celt trauksmi neatkarīgi no tā, vai informācija gūta darba laikā vai pēc tā, atvaļinājuma, komandējuma vai citā saskaņotā prombūtnes laikā. Trauksmi ceļ par faktiem, par kuriem uzzina darba vai profesijas kontekstā, jo tieši šādi trauksmes cēlēji ir neaizsargāti no darba devēja vēršanās pret trauksmes cēlēju, un tāpēc ir nepieciešama likumā paredzētā aizsardzība. Vienlaikus tieši darbinieka profesionālās zināšanas un novērojumi, atrodoties organizācijā (tās iekšienē), ļauj konstatēt procesus un riskus, kas var kaitēt noteiktai sabiedrības daļai (piemēram, ārstniecības iestādes pacienti, pilsētas iedzīvotāji, uzņēmuma darbinieki) vai kopumā sabiedrības interesēm. Piemēram, darbinieks pārtikas ražošanas uzņēmumā var novērot, ka pārtikai tiek pievienotas vielas, kas ir veselībai bīstamas, vai netiek ievērotas sanitārās prasības, jurists valsts iestādē vai kapitālsabiedrībā var novērot, ka vadība sistemātiski sagatavo tādus publisko iepirkumu dokumentus, kas ļauj uzvarēt noteiktiem komersantiem, grāmatvedis var novērot, ka uzņēmumā tiek "vesta" paralēlā grāmatvedība. 

Pārkāpums ietver tiesību normu pārkāpumu vai saistošu ētikas vai profesionālu normu pārkāpumu. Pārkāpums šā likumprojekta izpratnē var būt gan ārēju tiesību normu, gan iekšējās kārtības normu pārkāpums, neētiska rīcība, kā arī profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātu standartu pārkāpums. Tiesību normu pārkāpums ir likuma, Ministru kabineta noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu, Eiropas Savienības regulu un citu saistošu priekšrakstu pārkāpums. Personai, kas vēlas sniegt informāciju, var nebūt juridisku zināšanu, lai izvērtētu, kā kvalificēt viņa novēroto darbību, bet var būt pietiekams pamats uzskatīt, ka šo darbību ir svarīgi novērst, jo tā radījusi, rada vai var radīt kaitējumu. 

Trauksmes cēlējs definēts, ņemot vērā šī termina skaidrojumu Eiropas Padomes rekomendācijā CM/Rec(2014)7 "Trauksmes cēlēju aizsardzība" un OECD Padomes rekomendācijā "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos". Daļēji ņemts vērā arī šī termina skaidrojums Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. SKA-380/2015 (sprieduma 6. punkts).

Trauksmes cēlējs ziņo labā ticībā jeb bona fide, proti, godīgi, godprātīgi. Šis ir vispārīgs tiesību princips, kas iekļauts Latvijas Civillikuma 1. pantā. Jēdziens skaidrots Eiropas Padomes rekomendācijā CM/Rec(2014)7: "Godīgs jeb bona fide nozīmē – bez krāpšanās vai mānīšanās. Tas nenozīmē, ka indivīdam ir taisnība vai ka tam nav nekāda cita, galēja motīva. Šo atšķirību ir būtiski izprast trauksmes celšanas kontekstā, jo tikai indivīds, kas zina, ka viņa sniegtā informācija ir nepatiesa vai melīga, var zaudēt šajā likumā noteikto aizsardzību."

Viena no būtiskākajām trauksmes celšanas pazīmēm ir rīkošanās sabiedrības interesēs (angļu val. – in the public interest), proti, trauksmes celšana ir par riskiem, kas apdraud sabiedrību vai kādu tās daļu, nevis tikai personīgi skar pašu trauksmes cēlēju. Trauksmes cēlējs ziņo par kādu sabiedrības daļu skarošu problēmu, apdraudējumu vai risku, lai šīs ziņas tiktu pārbaudītas un, ja nepieciešams, pārkāpums tiktu novērsts vai izmeklēts un vainīgais – sodīts.

"Sabiedrības daļas intereses" var būt, piemēram, nodarbināto intereses iestādē vai uzņēmējsabiedrībā vai klientu intereses. Piemēram, trauksmes cēlējs var ziņot par uzņēmuma finanšu datu slēpšanu, nodokļu nemaksāšanu, drošības standartu neievērošanu, vadības sistemātisku darbinieku vai, piemēram, ārstniecības iestādes darbinieks – par tās pacientu tiesību neievērošanu. 

Pārkāpuma novēršana, par kuru ziņojis trauksmes cēlējs, var labvēlīgi ietekmēt arī pašu trauksmes cēlēju. Trauksmes cēlējs kā aizskartās sabiedrības daļas loceklis vai sabiedrības loceklis var būt ieinteresēts pārkāpuma novēršanā vai izmeklēšanā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT)[23] spriedumā lietā "Guja vs. Moldova" konstatēts, ka trauksmes cēlēja rīcībā bija informācija par pārkāpumiem un nepiedienīga spiediena izdarīšanu uz amatpersonu, kas izrādījās patiesa, un to nodot sabiedrības zināšanai bija sabiedrības interesēs, lai veicinātu atvērtu diskusiju demokrātiskā sabiedrībā, un sabiedrības locekļi nav jāattur no šādas rīcības. ECT spriedumā lietā "Heinisch vs. Germany" uzsvērts, ka rīcība, kur galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga, tajā skaitā materiāla, labuma gūšana, nav trauksmes celšana. 

Izvērtēt, vai sniegtā informācija ir sabiedrības vai tās daļas interesēs, var, izskatot katru konkrēto gadījumu. Lietderīga var būt Latvijas vai starptautiskā tiesu prakse. Piemēram, ECT spriedumā lietā "Heinisch vs. Germany" vērtēts, kādu sabiedrības daļu tas skar, kā ietekmē sabiedrības uzticību valstij, vai apdraudēta būtisku valsts funkciju veikšana vai pakalpojumu nodrošināšana. 

Trauksmes cēlējs ziņošanas brīdī sniedzamo informāciju uzskata par patiesu un savu ziņojumu par pamatotu. Saskaņā ar "labās ticības" definīciju Eiropas Padomes rekomendācijā "Trauksmes cēlēju aizsardzība" trauksmes cēlējam nav jāuzņemas atbildība par sniegtās informācijas patiesumu, bet tam ir atbildīgi jāizvērtē sniegtā informācija. ECT spriedumā lietā "Heinisch vs. Germany" teikts: "Vārda brīvība sev līdzi nes pienākumus un atbildību, un persona, kas izlemj publiskot informāciju, cik tas ir iespējams, uzmanīgi pārbauda, ka tā ir patiesa un uzticama." Arī Eiropas Padomes rekomendācija "Trauksmes cēlēju aizsardzība" nosaka, ka trauksmes cēlējam jābūt pamatam uzskatīt (angļu val. – reasonable grounds), ka sniegtā informācija ir patiesa. Šāds regulējums ir arī vairāku valstu likumos, piemēram, "ja darbinieks saprātīgi jeb pamatoti uzskata (angļu val. – reasonably believes), ka viņam vai viņai ir informācija, kas var liecināt par pārkāpumu" (Kanādas likums "Par ziņošanu sabiedrības interesēs"), ".. jebkuras informācijas sniegšanu, kas saskaņā ar darbinieka pamatotu uzskatu (angļu val. – in the reasonable belief of the worker) norāda uz .. (kaut ko pretlikumīgu)" (Lielbritānijas likums "Par ziņošanu sabiedrības interesēs"). Līdzīgs regulējums ir Īrijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Slovēnijā. 

Minētajā Augstākās tiesas spriedumā teikts, ka trauksmes celšana ir pēc savas iniciatīvas un pamatojoties uz savu tiesisko apziņu un taisnīguma izjūtu. Šīs ir trauksmes cēlēju raksturojošas pazīmes noteiktos gadījumos, bet tās nav obligātas, jo galvenais nav trauksmes cēlēja motivācija, bet gan, ka tā sniegtā informācija ir pamatota un dod iespēju novērst pārkāpumu.

Trauksmes celšana (3. pants)

Lai veicinātu izpratni par trauksmes celšanu, 3. pantā nosauktas raksturīgākās jomas, kurās ir būtiski celt trauksmi, piemēram, korupcija, krāpšana vai līdzekļu izšķērdēšana. Trauksmes celšana var būt arī par citiem pārkāpumiem, proti, arī par jomām, kas likumā nav īpaši nosauktas. 

Trauksmes cēlēja ziņojums (4. pants)

Projektā paredzētas iespējas iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu šādos veidos: izmantojot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu, kompetentajām iestādēm vai ar kontaktpunkta vai nevalstiskas organizācijas starpniecību. Vispirms trauksmes cēlējs izvērtē iespējas ziņot, izmantojot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu, un, ja iespējams, ziņo šādā veidā, tādējādi ievērojot lojalitāti un veicinot problēmu risināšanu organizācijas iekšienē. Ja ziņojumu iekšēji iesniegt nav iespējams vai tas netiek pienācīgi izskatīts, trauksmes cēlējs ziņo "ārēji", proti, valsts institūcijai, kas ir atbildīga par attiecīgā pārkāpuma novēršanu vai jautājuma risināšanu. Šaubu gadījumā trauksmes cēlējs sazinās ar kontaktpunktu vai kompetento nevalstisko organizāciju.

Iekšējie trauksmes celšanas mehānismi (5. pants)

Iekšējs trauksmes celšanas mehānisms jāveido publiskās personas iestādēm, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, kā arī privāto tiesību juridiskām personām (komercsabiedrības, biedrības un nodibinā­jumi), kurās ir vairāk nekā 50 darbinieku. 5. panta prasības jāievieš sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās. 

Iekšējos ziņošanas mehānismus veido sasaistē ar jau esošiem vadības, ētikas, iekšējās kontroles, korporatīvās pārvaldības vai līdzīgiem pasākumiem. Piemēram, publiskās personas iestādē trauksmes celšanas kārtību paredz iestādes iekšējos darba kārtības noteikumos vai citos darbību reglamentējošos dokumentos

Iekšējā ziņošanas mehānisma mērķis ir izveidot skaidru, viegli pieejamu un drošu veidu, kā darbinieki var informēt par pārkāpumiem un riskiem, kurus tie novēro, veicot darba pienākumus. To var nodrošināt, nosakot, par kādiem pārkāpumiem nodarbinātie var ziņot, kam un kādā veidā, un kā šie pārkāpumi tiks izskatīti. Efektīvs iekšējais ziņošanas mehānisms ietver arī ieceltu vai ievēlētu atbildīgo vai uzticības personu par trauksmes celšanas jautājumiem – darbinieku vai struktūrvienību, bet var paredzēt, ka tā ir arodbiedrība. Lai šis mehānisms veiksmīgi darbotos, atbildīgajam jābauda darbinieku uzticība. Atbildīgā iecelšanas mērķis ir sniegt darbiniekam, kas vēlas celt trauksmi, konsultāciju par to, kādas ir trauksmes celšanas iespējas šajā organizācijā vai ārpus tās. Pirms trauksmes celšanas pie tā var vērsties arī anonīmi.

Trauksmes celšana kompetentajām iestādēm (1. pants, 6. pants)

Saskaņā ar 1. pantā doto skaidrojumu kompetentās iestādes ir augstākās iestādes, kas īsteno padotību pār valsts pārvaldes iestādi, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, vai arī iestādes, kuras ir vadošās nozarē vai uzrauga nozares darbību, vai saskaņā ar likumā noteikto atbild par tāda jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, vai atbildības piemērošanu gadījumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs. Ja trauksmes cēlējam ir pamats uzskatīt, ka izdarīts administratīvs pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, viņš ziņo kompetentai tiesībaizsardzības iestādei vai prokuratūrai.

Lai izprastu, kas ir kompetentās iestādes trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai šā likuma izpratnē, var minēt vairākus piemērus. VK ir pakļauta Ministru prezidentam, Pārtikas un veterinārais dienests ir padots Zemkopības ministrijai, Nacionālais veselības dienests ir padots Veselības ministrijai. Par drošību būvniecības jomā atbild Būvniecības valsts kontroles birojs, par uzraudzību veselības nozarē – Veselības inspekcija, par darba drošību – Valsts darba inspekcija. Par efektīvu nodokļu iekasēšanu atbild Valsts ieņēmumu dienests, bet par valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgu un efektīvu izmantošanu – Valsts kontrole. Korupciju novērš un apkaro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Banku darbību uzrauga Finanšu tirgus un kapitāla komisija un Latvijas Banka. Publiskās personas kapitālsabiedrībās uzraudzību veic Ministru kabinets, kas to deleģējis nozares ministrijai. 

6. panta trešā daļa nosaka kopīgas pamatprasības, kuras kompetentās iestādes ņem vērā, lai nodrošinātu trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka sniegto ziņu pārbaudei un pārkāpuma esības vai neesības konstatēšanai (piemēram, disciplināratbildības, administratīvo pārkāpumu, noziedzīgo nodarījumu vai citu to kompetencē esošo pārkāpumu izskatīšanai) kompetentās iestādes izmantos normatīvajos aktos jau noteikto kārtību. Trauksmes cēlējs var sniegt informāciju, uz kuras pamata uzsāk pārbaudi vai izmeklēšanu, kam jau ir likumā vai iestādes iekšējos normatīvajos aktos noteikta kārtība.

Definējot, par kādiem pārkāpumiem var ziņot trauksmes cēlēji, kompetentās iestādes ievēro to likumā noteiktās kompetences jomas, pienākumus un uzdevumus (tajā skaitā īstenot padotību, kontroli un uzraudzību). Šo informāciju līdztekus veidlapai kompetentā iestāde izvieto iedzīvotājiem viegli pieejamā vietā, piemēram, savā tīmekļvietnē. Kompetentā iestāde var piemērot veidlapu savām vajadzībām. 

Kompetento NVO atbalsts trauksmes cēlējiem (7. pants)

Lai veicinātu trauksmes celšanu un atbalstītu trauksmes cēlējus, kuri šaubās, vai attiecīgais ziņojums tiks izskatīts, kādai iestādei to uzticēt vai kā to aizpildīt, ir paredzēta iespēja vērsties kompetentā nevalstiskā organizācijā. Kompetentās nevalstiskās organizācijas ir Latvijā reģistrētas biedrības (piemēram, biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna"), nodibinājumi un arodbiedrības, kuru darbība ir saistīta ar trauksmes cēlējiem vai kādas sabiedrības grupas tiesību aizsardzību (termins "kompetentā nevalstiskā organizācija" definēts 1. pantā). Nevalstiskā organizācija izvērtē iesaisti trauksmes celšanas mehānismā, likums neuzliek par pienākumu to darīt.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts (8. pants)

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta izveides mērķis ir veicināt efektīvu trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšanu. Trauksmes cēlēju kontaktpunktā var noskaidrot, kurā kompetentajā iestādē var vērsties trauksmes cēlējs. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts nodrošina metodisko un informatīvo atbalstu trauksmes celšanas jomā, tajā skaitā ikgadēju pārskatu par trauksmes celšanu. Kontaktpunkts izveidos un uzturēs trauksmes cēlēju tīmekļvietni. 

Saskaņošanas sanāksmē 2016. gada 27. jūnijā tika izskatīti trīs varianti, kura iestāde var nodrošināt trauksmes cēlēju kontaktpunkta pienākumus, – Tiesībsarga birojs, Valsts kanceleja un Valsts kontrole. Lielāko atbalstu saņēma piedāvājums šos pienākumus uzticēt Tiesībsarga birojam. Valsts sekretāru sanāksmes 2016. gada 27. oktobra sēdē tika atbalstīts, ka kontaktpunkta pienākumus uzņemsies Valsts kanceleja.

Trauksmes cēlēja anonimitāte (5., 6. un 9. pants)

Ar trauksmes cēlēja anonimitāti (angļu val. šajā kontekstā lieto – confidentiality) saprot trauksmes cēlēja personas datu neizpaušanu trešajām pusēm, lai novērstu iespēju, ka trauksmes celšanas dēļ notiek vēršanās pret trauksmes cēlēju.

Trauksmes cēlēja personas dati šā likuma izpratnē ir jebkādi dati, kas ļauj identificēt personu saistībā ar tā ziņojumu. Anonimitāte attiecas uz trauksmes cēlēja vārdu, uzvārdu, darbavietu, bet tā var būt arī cita informācija, kas var liecināt par viņa saistību ar sniegto trauksmes cēlēja ziņojumu.

Anonimitāte jānodrošina gan institūcijām un organizācijām, kas saņem, pārsūta un izskata trauksmes cēlēja ziņojumus, gan arī institūcijām, kurās pēc piekritības vai procesuāli nonāk informācija vai daļa informācijas, ko sniedzis trauksmes cēlējs. Šī prasība attiecas arī uz nevalstiskām organizācijām, ar kuru starpniecību var ziņot trauksmes cēlējs. 

Anonimitātes mērķis ir iedrošināt nodarbinātos celt trauksmi, kā arī aizsargāt tos no darba devēja vai kolēģu represijām, neradīt šķēršļus to tālākai profesionālai darbībai un novērst riskus to drošībai un veselībai. 

Informācijai, kas ir trauksmes cēlēja ziņojumā un kas tiek apkopota uz tā pamata veiktu pārbaužu laikā, ir ar šo likumu noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. 

Likumprojektā arī paredzēta iespēja pirms trauksmes celšanas anonīmi lūgt konsultāciju iekšējā ziņošanas mehānisma ietvaros
(5. panta otrā daļa). 

4. pantā un pielikumā (veidlapa) paredzēts, ka trauksmes cēlējs savā ziņojumā norāda personas datus (vārds, uzvārds, kontaktinformācija). Tas ir nepieciešams, lai vajadzības gadījumā šai personai būtu iespējams nodrošināt valsts aizsardzību. Savukārt likuma 6. pantā ir paredzēts šos personas datus anonimizēt (noslepenot). Ziņojuma izskatīšanas laikā trauksmes cēlēja personas dati ir pieejami tikai ziņojuma izskatīšanas interesēs vai lai nodrošinātu trauksmes cēlēja aizsardzību. Tāpēc amatpersonas un iestāde, kas veic darbības ar trauksmes cēlēja ziņojumu, nodrošina, ka personām, kas nav saistītas ar jautājuma izskatīšanu, nav iespējams identificēt, kas ir sniedzis šo ziņojumu, vai saskatīt saistību starp šo personu un informāciju viņa ziņojumā. 

 

Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam (10. pants)

Lai novērstu vēršanos pret trauksmes cēlējiem darbavietā, ar šo likumu – līdzīgi kā Darba likuma 9. panta pirmajā daļā – tiek noteikts aizliegums radīt trauksmes cēlējam nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ. Ja tas tomēr notiek, likumā un esošajā tiesiskajā regulējumā, kas skaidrots tālāk tekstā, paredzēti mehānismi, kā šīs nelabvēlīgās sekas novērst. 

Lai runātu par negatīvām sekām trauksmes cēlējam, būtiski ir izvērtēt saistību ar trauksmes celšanu un konstatēt cēloņsakarību, proti, objektīvu saikni starp personai radītajām nelabvēlīgajām sekām un trauksmes celšanas faktu. Negatīvās sekas var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, darba pienākumu neuzdošana vai neizpildāmu darba pienākumu uzdošana, negatīvs darba snieguma novērtējums, psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana. Tie uzskatāmi par negatīvām sekām trauksmes celšanas dēļ, ja tieši trauksmes celšana, nevis citi apstākļi (piemēram, kāds Darba likumā minētais iemesls darba uzteikumam), ir bijuši par darba devēja rīcības noteicošo faktoru. 

Jāuzsver, ka kādu darbību var uzskatīt par negatīvām sekām trauksmes cēlējam tikai tad, ja tā notikusi pēc trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanas.

Darba devējam, nevis pašam trauksmes cēlējam ir pienākums pierādīt tiesā, ka trauksmes cēlējam nav radītas negatīvas sekas trauksmes celšanas dēļ, – līdzīgi, kā tas ir paredzēts Darba likuma 9. panta otrajā daļā. Pierādījumu nastas pārnešana attiecas uz trauksmes cēlēja prasību tiesā pret darba dēvēju.

Trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršanas mehānisms

Likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja trauksmes cēlējam radītas nelabvēlīgas sekas, tas var vērsties tiesā un tiesa var lemt par radīto seku novēršanu, kā arī par zaudējumu atlīdzību un morālās kompensācijas izmaksāšanu. 

Lai lūgtu novērst savu tiesību aizskārumu, trauksmes cēlējam, kas atrodas darba tiesiskajās vai citās civiltiesiskajās attiecībās, ir tiesības vērsties ar prasības pieteikumu vispārīgās jurisdikcijas tiesā. Savukārt trauksmes cēlējs valsts dienestā rīkojas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Prasības lietās par negatīvām sekām trauksmes celšanas dēļ tiek skatītas, ņemot vērā Darba likumā un Civildienesta likumā vai citos ar darba tiesiskajām attiecībām, civiltiesiskajām attiecībām vai valsts dienesta attiecībām saistītajos normatīvajos aktos noteikto. 

Lietās par negatīvām sekām trauksmes celšanas dēļ piemēro Darba likuma 31. pantā noteikto noilguma termiņu prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, – divi gadi

Gadījumi, ja trauksmes cēlējam radītās negatīvās sekas ir darba devēja uzteikums (gan darba tiesiskajās attiecībās, gan civildienestā), tiek skatīti saskaņā ar Civilprocesa likuma 149. panta astoto daļu, kas paredz, ka tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā 15 dienu laikā. 

Papildu garantijas paredzētas Civilprocesa likuma 205. pantā, kur pēc darba ņēmēja lūguma ir iespējams spriedumu pasludināt par nekavējoties izpildāmu (par darba samaksas piedziņu, par atjaunošanu darbā, kā arī atsevišķi citi tiesas spriedumi). 

Jautājumā par zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par nodarīto kaitējumu, tajā skaitā morālo kaitējumu, trauksmes cēlējam darba attiecību un citu civiltiesisko attiecību gadījumā piemērojams vispārējais Civillikuma regulējums par zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību: privātpersonai ir pienākums norādīt morālā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru. Faktisko apmēru nosaka tiesa likumā noteiktajās robežās. Vienlaikus piemēro arī līdzīgo Darba likuma 29. panta astotajā daļā paredzēto regulējumu: trauksmes cēlējam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu savā prasības pieteikumā tiesai. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata. Visbeidzot valsts dienestā ir tiesības pieprasīt atlīdzinājumu par zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu, arī morālo kaitējumu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Tas jādara vai nu vienlaikus ar administratīvā akta apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu, vai atsevišķi pēc tam, kad augstāka iestāde/tiesa ir pieņēmusi galīgo nolēmumu lietā par administratīvā akta tiesiskumu (šajā gadījumā to dara saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 8. nodaļas noteikumiem un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā regulēto kārtību). 

Zaudējumu atlīdzības un atlīdzības par morālo kaitējumu noteikšanā trauksmes cēlējam būtiski ņemt vērā, ka trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi godprātīgi un sabiedrības vai sabiedrības daļas interesēs, nevis vienīgi personīgās interesēs, cik būtisku pārkāpumu tas ļāvis atklāt un/vai novērst, kā arī izvērtēt, cik būtiskas sekas šīs trauksmes celšanas dēļ radītas viņa profesionālajai darbībai, veselībai un drošībai. 

Prasības celšanai tiesā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu nosakāms Civillikumā paredzētais noilguma termiņš – desmit gadi. Tas uzskatāms par ilgu laikposmu prasības celšanai par morālā kaitējuma atlīdzinājumu. 

Vairākās valstīs, pārsvarā anglosakšu kultūrā, lai veicinātu trauksmes celšanu, trauksmes cēlējs, kas ļāvis atklāt būtisku pārkāpumu, saņem par to naudas kompensāciju. Likumprojekta izstrādes gaitā tika izskatīta iespēja atlīdzībai par morālo kaitējumu noteikt minimālo apmēru. Vienlaikus prakse noteikt morālā kaitējuma minimālo apmēru Latvijas tiesiskajā regulējumā nav atrodama, tāpēc šis jautājums atstāts tiesas ziņā. 

Noteiktos gadījumos trauksmes cēlējam, pret kuru radītas nelabvēlīgas sekas, ir arī pamats vērsties iestādēs, kas savas kompetences ietvaros var nodrošināt konsultāciju vai aizsardzību. Valsts dienestā nodarbinātie var vērsties augstākā iestādē, bet Valsts darba inspekcijā var noskaidrot, kā rīkoties trauksmes cēlējam, ja tam radītās nelabvēlīgās sekas ir darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomās. Trauksmes cēlēji var vērsties Valsts policijā, ja apdraudēta to dzīvība vai veselība. 

Personu tiesību aizsardzībai noteiktos gadījumos efektīvi mehānismi un līdzekļi ir prokuratūrai. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 2. pantu prokuratūra likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses. Prokuratūras likuma otrā nodaļa paredz prokuroram plašas pilnvaras veikt likumības uzraudzību, ja tiek aizskartas privātpersonu likumīgās intereses. Saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. pantu prokuratūrā var vērsties ar iesniegumu par tiesību aizskārumu, ja tas jau vienu reizi iesniegts kompetentā valsts institūcijā, bet nav izskatīts vai atrisināts. Prokuratūras likuma 17. panta otrā daļa paredz prokurora pienākumu, konstatējot likuma pārkāpumu, brīdināt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību. 

Disciplināratbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam (10. pants)

Valsts institūciju dienestā par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam var piemērot disciplināratbildību. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā par nelabvēlīgu seku radīšanu civildienesta ierēdnim vai valsts iestādes darbiniekam par to, ka viņš ir iesniedzis trauksmes cēlēja ziņojumu, piemēro 37. pantu "Pilnvaru pārsniegšana". 

2.7. Trauksmes cēlēju aizsardzība un noziedzīga nodarījuma izmeklēšana

Attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību gadījumā, ja uz trauksmes cēlēja sniegtās informācijas pamata uzsāk kriminālprocesu un trauksmes cēlējam ir liecinieka statuss kriminālprocesā vai arī trauksmes cēlējs ir liecinājis kriminālprocesā, vai piedalās smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai iztiesāšanā, šis likums būs piemērojams tiktāl, ciktāl to neierobežos ar noziegumu atklāšanu saistītajos likumos noteiktais. 

Vienlaikus šim trauksmes cēlējam, tāpat kā citiem trauksmes cēlējiem, ir tiesības vērsties tiesā ar prasību novērst tam trauksmes celšanas dēļ radītās nelabvēlīgās sekas, piemēram, darba uzteikumu.

2.8. Tālākie soļi, lai pilnveidotu tiesisko regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzības jomā

Ņemot vērā, ka trauksmes cēlējs ziņo sabiedrības interesēs un ziņošanas dēļ tam var tikt radītas būtiskas negatīvas sekas, jāizvērtē, cik efektīvi esošais regulējums Civilprocesa likumā ļaus valstij aizsargāt trauksmes cēlēju arī citās negatīvo seku situācijās.

Jāizvērtē iespējas atsevišķi noteikt, ka prasībās par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam tiesai ir iespēja piemērot prasības nodrošinājumu jeb pagaidu aizsardzības līdzekli, piemēram, atcelt lēmumu, ar kuru trauksmes cēlējam uzteikts darbs, vai uzlikt par pienākumu pārtraukt nelabvēlīgu darba apstākļu radīšanu trauksmes cēlējam 

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Ar Valsts kancelejas direktora 2014. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 58 "Par darba grupu" izveidota darba grupa šā likumprojekta izstrādei. Darba grupā iekļauti pārstāvji no Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas, kā arī sabiedrības pārstāvji – biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Likumprojekta izstrādes procesā 2016. gadā notikušas konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Tiesībsarga biroju, kas arī snieguši viedokli par likumprojektu

4.

Cita informācija

Tiesiskais regulējums citās valstīs

Izstrādājot šo likumprojektu, pētīta labā prakse citās valstīs, tajā skaitā ASV, Beļģijā, Igaunijā, Īrijā, Izraēlā, Korejā, Kanādā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Slovēnijā, Slovākijā un Rumānijā.

84 % OECD dalībvalstu pastāv tiesisks regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai, pārsvarā attiecībā uz publisko sektoru, atzīts OECD pētījumā "Nodrošinot efektīvu trauksmes cēlēju aizsardzību". Pētījumā ieteikts veidot visaptverošu trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmu, ietverot gan valsts, gan privāto sektoru.[24]

Igaunijā trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi noteikti Pretkorupcijas likumā. Lietuvā trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts jau vairākus gadus ir izskatīšanā Seimā. 

Kopš 2015. gada 1. janvāra Slovākijā darbojas likums par trauksmes celšanu. Slovākijas Nacionālais cilvēktiesību centrs apkopo informāciju par trauksmes celšanu savā tīmekļvietnē, gatavo publiskus pārskatus, veic aptaujas, seminārus. Nacionālā darba inspekcija nodrošina to trauksmes cēlēju aizsardzību, pret kuriem vērsies darba devējs (saistošs lēmums, apstiprinot, ka personai piemēro likumā noteikto aizsardzību). Kopumā 2015. gadā Nacionālā darba inspekcija nodrošinājusi aizsardzību vienai personai administratīvā procesa un septiņām personām kriminālprocesa ietvaros.

2016. gada 1. jūlijā Nīderlandē stājās spēkā Trauksmes cēlēju likums, kas uzliek par pienākumu uzņēmējsabiedrībām veidot ziņošanas kanālus saviem darbiniekiem kā daļu no to korporatīvās pārvaldības politikas un paredz jaunas iestādes – Trauksmes cēlēju nama – izveidi ar ikgadējo budžetu 3 miljoni euro. Trauksmes cēlēju nams ir iecerēts kā neatkarīga valsts iestāde, kas konsultēs potenciālos trauksmes cēlējus un izmeklēs konkrētus ziņojumus. Rezonansi biznesa vidē izraisīja likuma norma publiskot izmeklēšanu rezultātā atklātos pārkāpumus, kam varētu būt būtiska preventīva loma.

2016. gada 10. decembrī Francijā stājās spēkā jauns trauksmes cēlēju aizsardzības tiesiskais regulējums (daļa no Likuma par atklātumu, cīņu pret korupciju un ekonomikas modernizāciju, tā sauktais Sapin II likums). Tajā definēta trauksmes celšana, paredzēta kārtība, kā ceļ trauksmi (sākotnēji iekšēji, augstākstāvošai vai atbildīgajai amatpersonai, tad, šī iesnieguma neizskatīšanas gadījumā, ārēji, kompetentai valsts iestādei, bet, ja 3 mēnešu laikā nav reakcijas, informāciju var publiskot), paredzēta atbildība par anonimitātes neievērošanu un apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu, Darba likumā un valsts dienesta tiesiskajā regulējumā iekļauts aizliegums vērsties pret trauksmes cēlēju, negatīvu seku gadījumā varēs vērsties tiesā. Likums tika izstrādāts, balstoties uz 2016. gada martā publicēto Francijas premjerministra izveidotās darba grupas pētījumu, kurā secināts, ka esošais trauksmes celšanas regulējums (līdzīgi kā Latvijā noteikts dažādos likumos) praksē nedarbojas un nepieciešams izstrādāt atsevišķu, speciālu likumu, paredzot vienotu trauksmes cēlēju definīciju un aizsardzību.[25]

Beļģijā kopš 2013. gada darbojas likums par trauksmes celšanu par ētikas pārkāpumiem federālās administrācijas iestādēs. Beļģijā var celt trauksmi, pirmkārt augstākai vai speciāli ieceltai amatpersonai, bet, otrkārt, Federālajā tiesībsarga birojā (franču val. Médiateur fédéral), kas uz ziņojuma pamata veic pārbaudi. Federālajam tiesībsarga birojam arī ziņo, ja radītas nelabvēlīgas sekas, un birojam ir pilnvaras lūgt šo darbību atcelt. 

Kopumā citās valstīs institucionālie risinājumi ir dažādi. Kas attiecas uz trauksmes cēlēju aizsardzību, ir piemēri, kad to nodrošina darba inspekcija (Slovākija), tiesībsargs (Izraēla, Beļģija), specializētas ētikas/pretkorupcijas iestādes (Koreja, Slovēnija), darba tribunāli (Īrija, Lielbritānija; angļu val. – employment tribunals).

Kanādā ir specializēta iestāde (angļu val. – Public Sector Integrity Commissioner) saņem ziņojumus no trauksmes cēlējiem valsts dienestā, tos izskata un saņem iesniegumus, ja radītas negatīvas sekas. Tālāk specializēts tribunāls (angļu val. – Public Servants Disclosure Protection Tribunal[26]) tos izvērtē un konstatē, vai negatīvas sekas radītas trauksmes celšanas dēļ. Tas var arī lemt par kompensāciju par radītajām negatīvajām sekām un piemērot disciplinārsodu personām, kas sekas radījušas

ASV ir vairākas iestādes, kas pieņem trauksmes cēlēju ziņojumus un nodrošina trauksmes cēlēju aizsardzību (angļu val. – Merit Systems Protection Board, Office of the Special Counsel, U.S. Securities and Exchange Commission Office of the Whistleblower), kā arī trauksmes cēlējiem tiek nodrošināta atlīdzība 10–30 % apmērā no piemērotā soda

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts ietekmēs fizisku un juridisku personu tiesības un pienākumus kā trauksmes cēlējiem. Likumprojekts ietekmēs valsts pārvaldes iestādes un privāto tiesību juridiskās personas, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto, jo tām būs jānodrošina iekšējie ziņošanas mehānismi trauksmes cēlējiem. Likumprojekts ietekmēs valsts pārvaldes iestādes (gan valsts, gan pašvaldību) un tiesībaizsardzības iestādes, kas kļūs par kompetentajām iestādēm, proti, saņems, izvērtēs un vai nu izskatīs trauksmes cēlēju ziņojumus to kompetences jomās vai tos pārsūtīs pēc piekritības

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Tiesību akta projekts paredz, ka kompetentās iestādes nosaka kārtību trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai un izskatīšanai un nodrošina viegli pieejamu iespēju tām ziņot, piemēram, izmantojot tīmekļvietni. Kompetentās iestādes izskatīs trauksmes cēlēju ziņojumus, lai novērstu tajos minētos pārkāpumus

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Šobrīd nav iespējams veikt precīzu kopējo administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu, jo nevar paredzēt, cik trauksmes cēlēju ziņojumu tiks saņemts un cik gadījumos trauksmes cēlējam tiks radītas nelabvēlīgas sekas un būs nepieciešams to aizsargāt.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums par informācijas sniegšanas prasību:

1. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana (4. pants):

2 h x 6,95 euro/stundā x 1 x 100 = 1395 euro

L – laika patēriņš, kas nepieciešams informācijas sagatavošanai un sniegšanai, ir divas stundas,

F – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams informācijas sniegšanas nodrošināšanai, ir 6,95 euro/stundā (Statistikas pārvaldes dati par vienas stundas darbaspēka izmaksām 2015. gada 4. ceturksnī),

N – subjektu skaits, uz ko attiecas informācijas sniegšanas prasības, ir viens ziņotājs,

B – paredzams, ka gada ietvaros tiks saņemts
100 ziņojumu.

2. Kompetentā iestāde informē par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas gaitu (6. panta septītā daļa):

3 h x 8,91 euro/stundā x 1 x 100 ziņojumi gadā = 2673 euro

L – laika patēriņš, kas nepieciešams informācijas sniegšanai,

F – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams informācijas sniegšanas nodrošināšanai, ir 8,91 euro/stundā (Statistikas pārvaldes dati par vienas stundas darbaspēka izmaksām valsts pārvaldē 2015. gada 4. ceturksnī),

N – subjektu skaits, uz ko attiecas informācijas sniegšanas prasības, ir viens ziņotājs,

B – paredzams, ka gada ietvaros tiks saņemts
100 ziņojumu.

3. Trauksmes cēlēju kontaktpunkta sniegtās konsultācijas personām, kas vēlas kļūt par trauksmes cēlēju (8. panta otrā daļa):

24 h x 8,91 euro/stundā x 1 x 1= 213,84 euro

(nevar prognozēt iespējamo konsultāciju skaitu, tāpēc izmaksas aprēķinātas vienai konsultācijai)

L – laika patēriņš, kas nepieciešams informācijas sagatavošanai un sniegšanai vienai personai, kas vēlas kļūt par trauksmes cēlēju,

F – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams informācijas sniegšanas nodrošināšanai, ir 8,91 euro/stundā (Statistikas pārvaldes dati par vienas stundas darbaspēka izmaksām valsts pārvaldē 2015. gada 4. ceturksnī),

N – subjektu skaits, uz ko attiecas informācijas sniegšanas prasības, ir viens ziņotājs,

B – vienu reizi. 

4. Publiskais pārskats par trauksmes celšanu (8. panta sestā daļa):

80 h x 8,91 euro/stundā x 1 x 1 pārskats = 712,80 euro

L – laika patēriņš, kas nepieciešams informācijas apkopošanai un pārskata sagatavošanai,

F – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams informācijas apkopošanai, ir 8,91 euro/stundā (Statistikas pārvaldes dati par vienas stundas darbaspēka izmaksām valsts pārvaldē 2015. gada 4. ceturksnī),

N – pārskatu skaits,

B – vienu reizi gadā. 

KOPĀ: 4968,45 euro

4.

Cita informācija

Nav

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2017. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2018. gads

2019. gads

2020. gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2017.) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2017.) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2017.) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

 0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

 

 

 

 

 

1.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

1.3. pašvaldību budžets

 0

 0

0

 0

2. Budžeta izdevumi:

 0

 

90 907

55 367

55 367

2.1. valsts pamatbudžets

 0

 

90 907

55 367

55 367

2.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

2.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

 0

 

–90 907

–55 367

–55 367

3.1. valsts pamatbudžets

 0

 

–90 907

–55 367

–55 367

3.2. speciālais budžets

 

 

 

 

 

3.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

 0

 0

 0

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

 0

–90 907

–55 367

–55 367

5.1. valsts pamatbudžets

 0

–90 907

–55 367

–55 367

5.2. speciālais budžets

 

 

 

 

5.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 

Minēto funkciju nodrošināšanai Valsts kancelejai papildus nepieciešamais finansējums 2018. gadā ir 90 907 euro, tajā skaitā:

 

1. Atlīdzība kopā:  43 967 euro, t.sk.,
1.1. Atalgojums – 35 575 euro, no tiem

Piemaksas darbiniekiem

No 1647 euro mēnešalgas piemaksa 60 % apmērā = 988,20 euro mēnesī

gadā 988,20 euro x 12 mēn. x 3 = 35 575 euro. 

1.2. Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (23,59%) :

35575 x 23,59% = 8 392 euro

2. Tīmekļvietnes izveide (tehniskais nodrošinājums) – 14 000 euro + 2 940 euro (PVN 21% ) = 16 940 euro

3. Informatīvā kampaņa (infografiku, foto, video, baneru,

vizuāļu izstrāde, informatīvu materiālu sagatavošana

un izplatīšana, dalība sabiedriski nozīmīgos pasākumos) –

20 000 euro

4. Ārpakalpojumi (gada pārskats, dalība tīmekļvietnes satura izstrādē) – 10 000 euro

 

Savukārt 2019. gadā un turpmāk ik gadu nepieciešamais finansējums ir 55 367 euro, tajā skaitā:

 

1. Atlīdzība kopā:
43 967 euro (sk. aprēķinus pie 2018. gada)

2. Tīmekļvietnes tehniskā uzturēšana – 1400 euro

3. Ārpakalpojumiem (gada pārskati, tīmekļvietnes satura aktualizēšanai un pilnveidošanai) – 10 000 euro

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Ja likums stājas spēkā ar 2018. gadu:

Jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu Valsts kancelejai minēto funkciju nodrošināšanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" sagatavošanas procesā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Gada laikā nepieciešams sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt grozījumus Civilprocesa likumā, lai paredzētu iespēju pieņemt pagaidu lēmumu nemantiskās prasībās, kuru iesniedzēji būs trauksmes cēlēji, kā arī izvērtēt, vai iespējami citi civilprocesuālie līdzekļi trauksmes cēlēju aizsardzībai

2.

Atbildīgā institūcija

Valsts kanceleja

3.

Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

1)     Komisijas 2015. gada 17. decembra Īstenošanas direktīva 2015/2392 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem (8. pants). Ieviešanas termiņš ir 03/07/2016.

2)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/91/ES, ar kuru groza 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem. Ieviešanas termiņš ir 18/03/2016

2.

Citas starptautiskās saistības

1)     2003. gada 31. oktobrī pieņemtā ANO Pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2006. gada 3. februārī)

2)     1999. gada 4. novembrī pieņemtā Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2005. gada 9. martā)

3)     2014. gada 30. aprīlī pieņemtā Eiropas Padomes rekomendācija CM/Rec(2014)7 "Trauksmes cēlēju aizsardzība"

4)     2009. gada 9. decembrī pieņemtā OECD Padomes rekomendācija "Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos"

5)     2015. gada 4.–5. septembrī pieņemtie G/20 un OECD Korporatīvās pārvaldības principi

6)     2015. gada 14. oktobrī pieņemtais OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojums

7)     2016. gada 6. aprīlī pieņemtā OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas novērtējuma ziņojuma rekomendācija Latvijai

3.

Cita informācija

Nav

 

 

1. tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

 

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

2015. gada 17. decembra Komisijas Īstenošanas direktīva 2015/2392 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 attiecībā uz ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem

A

B

C

D

8. pants 1. punkts

Likumprojekta 6. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana un izskatīšana kompetentajās iestādēs

Pārņemts pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

 8. pants 2. punkta ''a'' apakšpunkts

Likumprojekta 8. pants. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts un tīmekļvietne

Ieviests daļēji 

(nav paredzēta aizsardzība personai, par kuru ziņots)

Neparedz stingrākas prasības

 8. pants 2. punkta ''b'' apakšpunkts

Likumprojekta 6. pants. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana un izskatīšana kompetentajās iestādēs.

11. pants. Trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršana

Pārņemts pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/91/ES, ar kuru groza 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem

A

B

C

D

Jaunais 99. d. panta otrās daļas "b" punkts

Likumprojekta

10. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam,

11. pants. Trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršana

Pārņemts pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu

projektiem

Nav attiecināms

Cita informācija

Nav

2. tabula
Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.
Pasākumi šo saistību izpildei

2003. gada 31. oktobrī pieņemtā ANO Pretkorupcijas konvencija

A

B

C

"33. pants

Katrai Dalībvalstij jāizvērtē atbilstošu līdzekļu iekļaušana tās nacionālajā tiesību sistēmā, kas nodrošinātu aizsardzību pret jebkādu neattaisnotu rīcību pret personām, kas labticīgi un pamatoti ziņo kompetentām varas iestādēm par jebkuriem faktiem, kas attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar šo Konvenciju."

10. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam

11. pants. Trauksmes cēlējam radīto nelabvēlīgo seku novēršana

Izpildīts pilnībā

 

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas ietvaros veiktā Latvijas novērtējuma izteiktā rekomendācija (novērtējums apstiprināts 2014. gada 2.–6. jūnijā) [27]

Nav noteikts konkrēts rekomendāciju izpildes termiņš un atskaitīšanās kārtība

A

B

C

Izvērtēt iespēju ieviest visaptverošu un speciālu tiesisko regulējumu attiecībā uz personu – ziņotāju – tiesisko aizsardzību

 Likumprojekts kopumā

 Nav attiecināms

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

1999. gada 4. novembrī pieņemtā Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija

A

B

C

 "9. pants. Darbinieku aizsardzība

Katra Puse savā iekšējā likumdošanā nodrošina atbilstošu aizsardzību pret jebkādām neattaisnojamām sankcijām pret tiem darbiniekiem, kuriem ir pamatots iemesls aizdomām par korupciju un kuri labticīgi ziņo par savām aizdomām atbildīgajām personām vai iestādēm."

10. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam

 

 Izpilda pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav


 

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2014. gada 30. aprīlī pieņemtā Eiropas Padomes rekomendācija CM/Rec(2014)7 "Trauksmes cēlēju aizsardzība"

A

B

C

Ar šo rekomendāciju Eiropas Padomes dalībvalstīm izteikta rekomendācija nodrošināt tiesisku regulējumu un institucionālu un tiesu varas ietvaru, lai aizsargātu personas, kas darba kontekstā ziņo vai publisko informāciju par pārkāpumiem, kas var apdraudēt vai nodarīt kaitējumu sabiedrības interesēm. 

Rekomendācijā arī ietverti ieteikumi, kā šo tiesisko regulējumu izstrādāt (trauksmes cēlēja un trauksmes celšanas definīcija, ziņošanas kanāli, anonimitāte, reaģēšana uz ziņojumiem, aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām, sabiedrības informēšanas pasākumi)

Likumprojekts kopumā

 Izpilda daļēji

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

2009. gada 9. decembra OECD Padomes rekomendācija “Par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos”

A

B

C

"Ziņošana par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu

IX. Dalībvalstīm rekomendēts nodrošināt:

i) Viegli pieejamus ziņošanas kanālus par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskos biznesa darījumos izmeklēšanas un tiesu varas iestādēm, saskaņā ar to tiesību normām;

ii) Nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu valsts pārvaldē nodarbinātajiem iespējas informēt tieši vai netieši pa iekšējiem kanāliem vai izmeklēšanas un tiesu varas iestādēm par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskos biznesa darījumos, par ko tie uzzina, pildot darba pienākumus;

iii) Nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu no diskriminācijas vai disciplinārsoda privātā sektora un valsts pārvaldes darbiniekus, kas labā ticībā informē kompetentās iestādes par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu starptautiskos biznesa darījumos."

5. pants. Iekšējie trauksmes celšanas mehānismi

10. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam

 

 

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav


 

2015. gada 14. oktobrī pieņemtā OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumā ietvertā rekomendācija[28]

A

B

C

"3. Attiecībā uz trauksmes cēlējiem darba grupa iesaka:

(a) nodrošināt attiecīgus pasākumus, aizsargājot no diskriminēšanas vai disciplinārsodiem valsts un privātajā sektorā strādājošos, kuri labā ticībā un pamatoti ziņo kompetentām institūcijām par aizdomām par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu."

9.,10. un 11.   pants

Izpilda pilnībā

"3. Attiecībā uz trauksmes cēlējiem darba grupa iesaka:

(b)  veic pasākumus, iedrošinot trauksmes celšanu, tai skaitā informējot par labā ticībā (bona fide) veiktās trauksmes celšanas, kā publiskās un privātās godprātības sistēmas sastāvdaļas, svarīgumu un paaugstinot informētību par pieejamo aizsardzību privātā sektorā strādājošiem trauksmes cēlējiem, nodrošinot trauksmes cēlējiem viegli pieejamus ziņošanas kanālus."

1. panta septītā daļa, 3., 4. un 5. pants

Izpilda pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

2015. gada 4.–5. septembrī pieņemtie G/20 un OECD Korporatīvās pārvaldības principi

A

B

C

Korporatīvās pārvaldības principu IV. E sadaļā ietvertais:

"Ieinteresētajām personām, tai skaitā darbiniekiem un viņu pārstāvības orgāniem, jāvar padomei valdei un kompetentām iestādēm brīvi paust savas bažas par prettiesisku vai neētisku rīcību, un tas nedrīkst apdraudēt viņu tiesības.

Likumiem vai noteiktiem principiem jāstimulē padomes/valdes aizsargāt darbiniekus vai pārstāvības orgānus, kas ziņojuši par prettiesisku un neētisku rīcību un nodrošināt viņiem iespēju konfidenciāli un tieši informēt kādu neatkarīgu amatpersonu."

5. pants. Iekšējie trauksmes celšanas mehānismi

 

 Izpilda pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas 2016. gada 6. aprīlī pieņemtajā novērtējumā ietvertā rekomendācija

A

B

C

"Latvijai jāturpina pasākumi, kas vērsti uz pienācīgu kanālu veidošanu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzību, ņemot vērā to svarīgo lomu, ko trauksmes cēlēji var spēlēt, lai novērstu pārkāpumus."

5. pants. Iekšējie trauksmes celšanas mehānismi

10., 11.  pants

 Izpilda pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

Cita informācija

Nav

OECD Publiskās pārvaldības komitejas 2015. gada 24. novembrī pieņemtajā novērtējumā izteiktā rekomendācija

A

B

C

"Virzīties tālāk ar likumprojekta par trauksmes cēlēju aizsardzību izstrādi, ar mērķi izveidot tādu tiesisku regulējumu, kas ļautu aizsargāt personas, kas ceļ trauksmi valsts pārvaldē un privātajā sektorā. Likumprojektam jānodrošina skaidru un pieejamu ziņošanas kanālu veidošanās, un tas jāīsteno, izmantojot sabiedrības informēšanas pasākumus, komunikāciju, apmācības un tā ieviešana jāizvērtē."

Likumprojekts kopumā

 

 Izpilda pilnībā

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav

Cita informācija

Nav

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Valsts kanceleja 2015. gadā sagatavoja un izplatīja infografikas, kā arī sadarbībā ar biedrību "Sabiedrība par atklātību – Delna" sagatavoja izdevumu "Metodisks materiāls – vadlīnijas "Valsts amatpersonu un darbinieku rīcība trauksmes celšanas situācijās"".

2016. gadā Valsts kanceleja par iecerēto trauksmes cēlēju mehānismu aktīvi informēja sabiedrību, piedaloties diskusijās, sniedzot informāciju plašsaziņas līdzekļiem un Valsts kancelejas un Ministru kabineta interneta platformās, tostarp sociālajos tīklos. Regulāri tiek veidoti un izplatīti informatīvi materiāli (raksti, vizuāli materiāli, info­grafikas, audiovizuāls saturs), lai skaidrotu trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektā paredzēto regulējumu un ieguvumus no tā Latvijā, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības praksi Eiropā un citur pasaulē. Valsts kanceleja izveidojusi tīmekļvietni

http://www.mk.gov.lv/lv/content/trauksmes-celeji

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, izvēlēti šādi sabiedrības līdzdalības veidi: sabiedrības pārstāvju dalība likuma izstrādes darba grupā, dalība saskaņošanas sanāksmē, Valsts sekretāru sanāksmēs un Ministru kabineta komitejas sēdē, kur tika skatīts šis likumprojekts, atzinumu un citas informācijas sniegšana projekta izstrādes stadijā

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Biedrība "Sabiedrība par atklātību – Delna" un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās 2014. gadā izveidotajā likuma izstrādes darba grupā. "Sabiedrība par atklātību – Delna" sniegusi materiālus, kas izmantoti likuma izstrādē. Atzinumus par likumprojektu ir snieguši "Sabiedrība par atklātību – Delna", Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Lielo pilsētu apvienība un Latvijas Pašvaldību savienība. Šie atzinumi ir ņemti vērā likumprojekta izstrādē

4.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tās publiskās personas iestādes, kas atbilstoši likumā noteiktajam ir kompetentās iestādes trauksmes cēlēja ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai.

Trauksmes cēlēju kontaktpunkts (Valsts kanceleja) konsultēs trauksmes cēlējus, apkopos informāciju par kompetentajām iestādēm trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai, izveidos tīmekļvietni un uzturēs to, gatavos metodikas un pārskatus.

Valsts darba inspekcija konsultēs trauksmes cēlējus savas kompetences jautājumos

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. 

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas netiek veidotas, šajā likumā paredzētie pienākumi veicami esošo institūciju ietvaros

3.

Cita informācija

Nav

 

Ministru prezidents                                                       Māris Kučinskis

 

Kušķe 67082910

Inese.Kuske@mk.gov.lv

v_sk. = 9894

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Rīgā

Nr.11

2017.gada 7.martā

 

1

 

Likumprojekts "Trauksmes cēlēju aizsardzības likums"

     TA-2357

______________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidents.

 

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

 

 

 

 

 

 

Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja

  

Inese Gailīte

 

 

2017-MK-PROT-11-0703-#01.doc



[2] INTOSAI, ''Vadlīnijas iekšējās kontroles standartiem publiskajā sektorā" (GOV 9100), pieejams: https://www.knab.gov.lv/upload/free/intosai_ik_vadlinijas.pdf.

[3] Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (2009). Iekšējās kontroles standarti pretkorupcijas pasākumu kontekstā, Rīga: KNAB, 2009. Pieejams: https://www.knab.gov.lv/upload/free/ik_standarti_vadlinijas.pdf

[4] Tika aptaujātas valsts institūcijas, pašvaldības un kapitālsabiedrības.

[5] 2015 OECD Survey on Business Integrity and Corporate Governance, citēts: OECD (2016). ''Committing to Effective Whistleblower Protection'', Paris: OECD, 2016, 12 lp.

[13] G20 un OECD Korporatīvās pārvaldības principi. Pieejams: https://www.oecd.org/corporate/principles-corporate-governance.htm; 2010 OECD Good Practice Guidance on Internal Controls, Ethics, and Compliance. Pieejams: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/44884389.pdf. 

[14] Ernst & Young (2016). 14th Global Fraud Survey 2016, 20 lp.

[15] Association of Certified Fraud Examiners pētījums pieejams: http://www.acfe.com/rttn2016.aspx

[16] OECD (2015). Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas otrās fāzes ziņojums par Latviju. Pieejams: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/Latvia-Phase-2-Report-ENG.pdf

[18] Delna – Sabiedrība par atklātību, 2014. gada un 2015. gada pārskati, pieejami: www.delna.lv

[20] ''Sabiedrības par atklātību – Delna'' (2010), Alternatīva klusēšanai – trauksmes cēlēju aizsardzība 10 Eiropas valstīs'', http://delna.lv/wp-content/uploads/2011/04/Trauksmes-celeju-aizsardziba-LATVIJA_zinojums1.pdf

[21] Special Eurobarometer 397 (2014). Pieejams:  http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_397_en.pdf

[22] OECD (2016). ''Committing to Effective Whistleblower Protection'', Paris: OECD, 2016.

[23] European Court of Human Rights. Case of  HEINISCH v. GERMANY; Case of GUJA vs. MOLDOVA, http://hudoc.echr.coe.int/

[24] OECD (2016). ''Committing to Effective Whistleblower Protection'', Paris: OECD, 2016.

[25] Conseil d’État (2016). "Le Droit d’Alerte: signaler, traiter, proteger", Paris: La Documentation Francaise, 2016.

[26] Vairāk informācijas: http://www.psdpt-tpfd.gc.ca/

[27] ANO Pretkorupcijas konvencijas ieviešanas ietvaros  pieņemtais Latvijas novērtējuma ziņojums pieejams: http://www.unodc.org/documents/treaties/UNCAC/CountryVisitFinalReports/2014_10_24_Latvia_Final_Country_Report.pdf  

[28] 2.fāzes Latvijas novērtējuma ziņojums pieejams: http://www.oecd.org/daf/anti-bribery/Latvia-Phase-2-Report-ENG.pdf

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 22.11.2017 7:48:36 After doc accessing: 22.11.2017 7:48:36 After doc copying: 22.11.2017 7:48:36 End time: 22.11.2017 7:48:36 Doc created: 08.03.2017 16:28:28 Doc last mod: 10.03.2017 9:32:59 Doc manual: