Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-1498 (2017)

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Kooperatīvo sabiedrību likums". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Latkovskis 67036953, Aivars.Latkovskis@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (reģ. Nr. TA-1497) (likumprojektu pakete).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta sēdes protokola

Nr. 38 34. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Kooperatīvo sabiedrību likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir radīt labvēlīgus pārvaldes nosacījumus kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk – sabiedrība) – brīvprātīgām personu apvienībām, kuru nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu realizāciju.

 

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums regulē sabiedrības darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, dibināšanu, likvidāciju un reorganizāciju.

(2) Ja sabiedrība īsteno izšķirošo ietekmi kapitālsabiedrībā, tai piemēro koncernu regulējošos normatīvos aktus.

(3) Sabiedrībai piemēro Komerclikuma noteikumus par komercnoslēpumu, uzņēmumu un filiāli, prokūru un parasto komercpilnvaru.

(4) Sabiedrības darījumiem, izņemot darījumus starp sabiedrību un tās biedru sabiedrības sniegto pakalpojumu ietvaros, piemēro Komerclikuma noteikumus par komercdarījumiem.

 

3. pants. Sabiedrības tiesiskais statuss

(1) Sabiedrība ir juridiska persona.

(2) Sabiedrība uzskatāma par nodibinātu un iegūst juridiskās personas statusu ar dienu, kad tā ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

4. pants. Sabiedrības atbildības norobežošana

(1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Sabiedrība neatbild par tās biedra saistībām.

(3) Sabiedrības biedrs neatbild par sabiedrības saistībām.

 

5. pants. Sabiedrības nosaukums un simbolika

(1) Sabiedrības nosaukumā ietver norādi "kooperatīvā sabiedrība".

(2) Sabiedrības nosaukumā var norādīt attiecīgās sabiedrības darbības veidu.

(3) Sabiedrība, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot šo nosaukumu vai simboliku, kā arī lai atlīdzina sabiedrībai ar tās nosaukuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus.

 


 

6. pants. Fiziskajai personai noteiktie komercdarbības ierobežojumi

(1) Ja fiziskajai personai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, attiecīgajā nolēmumā noteiktajā aizlieguma periodā tai ir aizliegts:

1) būt par sabiedrības dibinātāju;

2) kļūt par sabiedrības biedru, izņemot gadījumu, kad sabiedrības pajas tiek mantotas;

3) kļūt par pārstāvi sabiedrības pārstāvju sapulcē;

4) būt par sabiedrības valdes locekli;

5) būt par sabiedrības padomes locekli;

6) būt par sabiedrības revidentu;

7) būt par sabiedrības likvidatoru;

8) sniegt padomus, dot norādījumus šajā daļā minētajām personām vai citādi tās ietekmēt.

(2) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, šā panta pirmajā daļā minētie aizliegumi attiecināmi tikai uz attiecīgajā nolēmumā noteikto komercdarbības veidu. Ja šādai personai tiesiskais statuss ļauj pieņemt lēmumus sabiedrībā vai pārstāvēt sabiedrību, tai nav balsstiesību un ir aizliegts pārstāvēt sabiedrību jautājumos par attiecīgajā nolēmumā noteikto komercdarbības veidu.

(3) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, tās pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt sabiedrību un tās biedrus.

 

7. pants. Fiziskajai personai noteiktie amatu ieņemšanas ierobežojumi

(1) Ja fiziskajai personai, pamatojoties uz kriminālprocesa vai administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus sabiedrībā vai tās pārvaldes institūcijās, tai ir aizliegts būt par sabiedrības:

1) valdes locekli;

2) padomes locekli;

3) revidentu;

4) likvidatoru.

(2) Ja tiesa, pamatojoties uz civilprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju (garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ vai personas izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ), attiecīgā fiziskā persona nav tiesīga ieņemt šā panta pirmajā daļā minētos amatus.

(3) Ja fiziskajai personai atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus sabiedrībā vai tās pārvaldes institūcijās vai ja tiesa ir ierobežojusi pilngadīgas fiziskās personas rīcībspēju, tās pienākums ir nekavējoties pēc attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās par to informēt sabiedrību un tās biedrus. Ja fiziskajai personai ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, informēšanas pienākums ir attiecīgās fiziskās personas aizgādnim, kas informāciju sniedz nekavējoties, tiklīdz ir uzzinājis vai viņam vajadzēja uzzināt, ka attiecīgā persona ieņem noteiktu amatu.

(4) Šajā pantā noteiktais pārstāvības tiesību ierobežojums nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

 

8. pants. Atbalsts atsevišķiem sabiedrību veidiem

(1) Atbalstu lauku attīstībai sabiedrība var saņemt, ja tā atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Ministru kabinets nosaka sabiedrību atbilstības kritērijus un šo sabiedrību izvērtēšanas kārtību. Zemkopības ministrija izvērtē sabiedrības atbilstību, pieņem lēmumu par atbilstības statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbilstības statusu un par atbilstības statusa anulēšanu, kā arī veic atbilstīgo sabiedrību darbības uzraudzību.

(3) Zemkopības ministrija šā panta otrajā daļā minēto uzdevumu var Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Ja atbilstības izvērtēšana deleģēta privātpersonai vai publiskai personai, lēmumu, kas pieņemts saistībā ar tai deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, var apstrīdēt Zemkopības ministrijā. Zemkopības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Ministru kabinets nosaka valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

 

II nodaļa

Sabiedrības dibināšana

 

9. pants. Sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Sabiedrības dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par trim.

(2) Dibinot sabiedrību, dibinātāji veic šādas darbības:

1) izstrādā un paraksta sabiedrības dibināšanas dokumentus saskaņā ar šā likuma 11. un 12. pantu;

2) apmaksā pamatkapitālu noteiktā apmērā, dibināmās sabiedrības vārdā atver kontu kredītiestādē un organizē dibinātāju naudas iemaksāšanu;

3) organizē mantiskā ieguldījuma novērtēšanu (ja tiek izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) izveido sabiedrības pārvaldes institūcijas un, ja tas ir sabiedrībā paredzēts, ieceļ revidentu;

5) samaksā valsts nodevu par ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un maksu par reģistra ierakstu izsludināšanu;

6) iesniedz pieteikumu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs).

(3) Dibinātāji ar sabiedrības dibināšanu saistītās darbības veic kopīgi, ja dibināšanas līgumā nav noteikts citādi.

 

10. pants. Sabiedrības dibināšanas dokumenti

(1) Sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti.

(2) Pēc grozījumu izdarīšanas sabiedrības dibināšanas dokumentos Uzņēmumu reģistram iesniedz grozījumu tekstu, kā arī pilnu šo dokumentu tekstu jaunajā redakcijā.

 

11. pants. Sabiedrības dibināšanas līgums

(1) Dibināšanas līgumā norāda:

1) ziņas par dibinātājiem:

a) fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tā sasniedzama,

b) juridiskajai personai un personālsabiedrībai – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tās pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi), amatu un adresi, kurā tas sasniedzams, kā arī personu, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā paraksta dibināšanas līgumu;

2) sabiedrības nosaukumu;

3) sabiedrības mērķi un uzdevumus;

4) pamatkapitāla lielumu, pajas nominālvērtību, paju sadalījumu starp dibinātājiem un to apmaksas termiņus;

5) sabiedrības valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tie sasniedzami;

6) sabiedrības padomes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tie sasniedzami, ja sabiedrībai ir padome;

7) revidenta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tas sasniedzams, ja revidents sabiedrībā ir paredzēts;

8) citus noteikumus, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibināšanas līgumu paraksta visi dibinātāji.

 

12. pants. Sabiedrības statūti

(1) Sabiedrības statūtos norāda:

1) sabiedrības nosaukumu;

2) darbības mērķi un uzdevumus;

3) darbības termiņu (ja sabiedrība dibināta uz noteiktu laiku);

4) valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

5) padomes skaitlisko sastāvu (ja sabiedrībai paredzēta padome);

6) pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību (ja sabiedrībai paredzēta pārstāvju sapulce);

7) pamatkapitāla minimālo lielumu un pajas nominālvērtību;

8) iestāšanās maksas un biedra naudas lielumu (ja tādas paredzētas);

9) kritērijus biedra statusa iegūšanai;

10) citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

(2) Dibinot sabiedrību, statūtus paraksta visi dibinātāji.

 

13. pants. Pieteikums ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā

(1) Pieteikumā sabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā sabiedrība norāda likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" minētās ziņas.

(2) Pieteikumu paraksta visi dibinātāji.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) dibināšanas dokumentus;

2) kredītiestādes izziņu vai citu dokumentu par pamatkapitāla apmaksu (ja pamatkapitāls vai tā daļa apmaksāta naudā);

3) dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību (ja izdarīts mantiskais ieguldījums);

4) katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli;

5) katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli (ja sabiedrībai ir padome);

6) valdes paziņojumu par sabiedrības juridisko adresi.

(4) Pieteikumu sabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā sabiedrība iesniedz pēc tam, kad dibinātāji izpildījuši šā likuma 9. panta otrajā daļā minētās darbības.

 

III nodaļa

Biedri

 

14. pants. Sabiedrības biedri

(1) Biedrs ir persona, kas ierakstīta biedru reģistrā.

(2) Persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedru reģistrā, bet zaudē biedra statusu, kad tā izslēgta no biedru reģistra.

(3) Par sabiedrības biedru var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem.

(4) Sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar brīdi, kad sabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 


 

15. pants. Biedra uzņemšana sabiedrībā

(1) Persona, kas vēlas kļūt par biedru, iesniedz sabiedrībai rakstveida pieteikumu. Pieteikumā norāda biedra uzņemšanai un biedru reģistra vešanai nepieciešamās ziņas.

(2) Personas rakstveida pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā izskata nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Lēmumu par biedra uzņemšanu pieņem valde, ja statūtos nav noteikta cita pārvaldes institūcija.

(3) Personai var atteikt uzņemšanu sabiedrībā šādos gadījumos:

1) persona neatbilst statūtos vai likumā noteiktajiem biedra statusa kritērijiem;

2) persona izslēgta no sabiedrības saskaņā ar šā likuma 18. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu;

3) atbilstoši statūtiem sabiedrība apkalpo tikai savus biedrus un nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu.

(4) Ja personai atteikta uzņemšana, sabiedrība piecu dienu laikā rakstveidā informē pieteikuma iesniedzēju, norādot atteikuma iemeslu. Pieteikuma iesniedzējs viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var prasīt jautājuma izskatīšanu nākamajā padomes sēdē vai, ja tādas nav, biedru kopsapulcē. Sabiedrības statūtos var noteikt citu iekšējās apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka lēmums apstrīdams vismaz vienā sabiedrības institūcijā.

 

16. pants. Sabiedrības biedru reģistrs

(1) Sabiedrības valde ved biedru reģistru. Reģistrā norāda:

1) ziņas par biedriem:

a) fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tā sasniedzama,

b) juridiskajai personai un personālsabiedrībai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) datumu, kad biedrs ierakstīts biedru reģistrā;

3) katram biedram piederošo paju skaitu un to nominālvērtību;

4) ziņas par biedra balsstiesību ierobežojumu;

5) izmaiņas, kas notikušas ar pajām;

6) datumu, kad biedrs izslēgts no biedru reģistra un kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru;

7) citu informāciju, kuru sabiedrība uzskata par būtisku.

(2) Valde izdara ierakstu biedru reģistrā nekavējoties pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu par izmaiņām biedru reģistrā ierakstāmajās ziņās. Ja valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu, izmaiņas biedru reģistrā veic vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu. Ja lēmumu par biedra uzņemšanu pieņem cita sabiedrības institūcija, valde veic izmaiņas biedru reģistrā ne vēlāk kā triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas.

(3) Lai izlietotu savas likumā noteiktās tiesības, biedri, padomes locekļi, revidents, kā arī kompetentas publiskas iestādes ir tiesīgas iepazīties ar biedru reģistru.

(4) Biedram ir tiesības saņemt valdes apliecinātu sabiedrības biedru reģistra izrakstu par sevi.

 

17. pants. Izstāšanās no sabiedrības

(1) Biedrs var izstāties no sabiedrības, iesniedzot sabiedrībai rakstveida paziņojumu. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu vai lēmums par maksātnespējas procesa lietas ierosināšanu.

(2) Biedru izslēdz no biedru reģistra nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts paziņojums par izstāšanos.

 

18. pants. Izslēgšana no sabiedrības

(1) Biedru var izslēgt no sabiedrības, ja:

1) viņš neatbilst likumā vai statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem;

2) viņš būtiski pārkāpis šā likuma vai statūtu noteikumus;

3) biedra darbība negatīvi ietekmē sabiedrības reputāciju vai nodara būtisku kaitējumu tās interesēm.

(2) Lēmumu par izslēgšanu pieņem valde, ja statūtos nav noteikta cita institūcija.

(3) Sabiedrība piecu dienu laikā rakstveidā paziņo biedram lēmumu, norādot tā pamatojumu.

(4) Biedrs viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var prasīt jautājuma izskatīšanu nākamajā padomes sēdē vai, ja tādas nav, biedru kopsapulcē. Sabiedrības statūtos var noteikt citu iekšējās apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka lēmums apstrīdams vismaz vienā sabiedrības institūcijā.

(5) Ja biedrs lēmumu par izslēgšanu nav apstrīdējis, biedru nekavējoties izslēdz no biedru reģistra pēc šā panta ceturtajā daļā minētā termiņa notecējuma. Ja biedrs lēmumu ir apstrīdējis, biedru izslēdz no biedru reģistra pēc tam, kad iekšējās apstrīdēšanas kārtībā atbildīgā sabiedrības institūcija pieņēmusi biedram nelabvēlīgu lēmumu.

 

19. pants. Biedra dalības izbeigšanās sekas

(1) Ja biedru izslēdz no biedru reģistra, sabiedrība dzēš tam piederošās pajas.

(2) Sabiedrība izmaksā pajas personai, kura izslēgta no biedru reģistra, gada laikā no nākamā gada pārskata apstiprināšanas.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajai izmaksai sabiedrība pieskaita peļņu vai ietur no tās zaudējumus par pēdējo pārskata gadu proporcionāli laikam, kad persona, kura izslēgta no biedru reģistra, bijusi biedra statusā.

(4) Sabiedrība var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto termiņu, ja izmaksa, kura veicama pārskata gada laikā, vienai vai vairākām personām kopā pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Termiņa pagarinājumu piemēro izmaksas daļai, kas pārsniedz trīs procentus no sabiedrības pamatkapitāla.

(5) Ja sabiedrība pagarinājusi izmaksu termiņu saskaņā ar šā panta ceturto daļu, izmaksu veic vienmērīgi pa gadiem, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no šā panta otrajā daļā minētā gada pārskata apstiprināšanas. Sabiedrības statūtos var noteikt citu izmaksu termiņu.

(6) Sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām izmaksām personai, kura izslēgta no biedru reģistra.

 

20. pants. Rīcība ar pajām biedra nāves gadījumā

(1) Biedra nāves gadījumā pajas manto mantinieks.

(2) Mantinieks var kļūt par biedru šā likuma 15. pantā noteiktajā kārtībā. Ja mantinieks kļūst par sabiedrības biedru, tas nemaksā iestāšanās maksu.

(3) Ja biedra nāves gadījumā mantinieks nekļūst par sabiedrības biedru, sabiedrība veic izmaksas mantiniekam atbilstoši šā likuma 19. panta noteikumiem.

 

21. pants. Biedra tiesības uz informāciju

Biedram ir tiesības saņemt no sabiedrības informāciju jebkurā ar tās darbību saistītā jautājumā, ja tai nav noteikts komercnoslēpuma statuss.

 

22. pants. Biedra tiesības uz dokumentu pieejamību

(1) Ja šajā likumā paredzētas tiesības biedriem iepazīties ar dokumentiem vai informāciju, sabiedrība likumā noteiktajā termiņā nodrošina visiem biedriem iespējas iepazīties ar tiem sabiedrības juridiskajā adresē. Biedriem ir tiesības saņemt dokumentu kopijas vai izrakstus.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja sabiedrība nodrošina dokumentu vai informācijas nepārtrauktu bezmaksas pieejamību un to lejupielādi elektroniskajā vidē.

 

IV nodaļa

Sabiedrības pamatkapitāls un peļņas izlietošana

 

23. pants. Sabiedrības pamatkapitāls

(1) Sabiedrības pamatkapitālu veido paju nominālvērtību kopsumma. Pamatkapitāls ir mainīgs.

(2) Pamatkapitāla minimālo lielumu nosaka sabiedrības statūtos.

(3) Ja pašu kapitāls kļūst mazāks par sabiedrības statūtos noteikto pamatkapitāla minimālo lielumu, valde triju mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci, kurā lemj par sabiedrības tālāko darbību.

 

24. pants. Paja

(1) Paja ir biedra ieguldījuma daļa sabiedrības pamatkapitālā. Visām pajām ir vienāda nominālvērtība.

(2) Katrs biedrs veic ieguldījumu pamatkapitālā vismaz vienas pajas apmērā.

(3) Visiem biedriem ir vienāds paju skaits, ja statūtos nav noteikts citādi. Ja atbilstoši statūtiem biedriem var būt atšķirīgs paju skaits, statūtos norāda kārtību paju skaita noteikšanai un paju apmaksai.

 

25. pants. Pamatkapitāla palielināšana un apmaksa

(1) Biedrs veic papildu ieguldījumu pamatkapitālā statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā noteiktajā kārtībā. Papildu ieguldījumus veic proporcionāli katra biedra ieguldījuma apmēram, ja statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā, kas pieņemts atbilstoši šā likuma 38. panta piektās daļas noteikumiem, nav noteikts citādi.

(2) Pamatkapitālu apmaksā naudā, ja dibināšanas dokumenti neparedz mantisko ieguldījumu.

(3) Mantiskajam ieguldījumam piemēro Komerclikuma 153. pantu.

(4) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu sniedz visi biedri (dibinātāji) vai arī mantiskā ieguldījuma novērtēšanu veic atbilstoši Komerclikuma 154. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem.

(5) Personas, kas novērtējušas mantisko ieguldījumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti ar nepareizu mantiskā ieguldījuma novērtēšanu.

(6) Pamatkapitālā ieguldītās lietas kļūst par sabiedrības īpašumu.

 

26. pants. Sabiedrības gada pārskats

(1) Pēc pārskata gada beigām valde sastāda un paraksta sabiedrības gada pārskatu un iesniedz to padomei, ja tāda ir izveidota, un zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk – zvērināts revidents).

(2) Sabiedrības gada pārskatu pārbauda (revidē) un atzinumu par to sniedz biedru kopsapulcē ievēlēts zvērināts revidents, ja to paredz likums, statūti vai biedru kopsapulces lēmums.

(3) Pēc zvērināta revidenta un padomes, ja tāda ir izveidota, atzinumu saņemšanas valde sasauc biedru kopsapulci, kas apstiprina sabiedrības gada pārskatu.

(4) Ja biedru kopsapulce sasaukta šā likuma 32. panta ceturtajā vai piektajā daļā minētajā kārtībā, biedru kopsapulce var apstiprināt sabiedrības gada pārskatu bez padomes atzinuma saņemšanas.

 

27. pants. Sabiedrības peļņas izlietošana

(1) Valde sagatavo un iesniedz biedru kopsapulcei priekšlikumu par peļņas izlietošanu. Priekšlikumā norāda:

1) sabiedrības pārskata gada peļņas apmēru;

2) biedriem izmaksājamās peļņas daļu;

3) peļņas izlietošanu citiem mērķiem.

(2) Biedram izmaksājamās peļņas daļu nosaka proporcionāli viņa izmantoto sabiedrības pakalpojumu apjomam.

(3) Sabiedrības statūtos var noteikt, ka visu vai daļu no biedram izmaksājamās peļņas nosaka proporcionāli viņa apmaksāto paju skaitam.

(4) Ja biedrs līdz peļņas sadalei nav apmaksājis savas pajas, neapmaksāto summu ietur no biedram pienākošās peļņas daļas.

 

28. pants. Sabiedrības zaudējumi

(1) Ja sabiedrība noslēdz saimnieciskās darbības gadu ar zaudējumiem, biedru kopsapulce lemj par zaudējumu segšanas kārtību.

(2) Lai segtu zaudējumus, biedru kopsapulce var lemt par papildu vienreizēju iemaksu veikšanu. Biedra iemaksas apmēru nosaka proporcionāli viņa ieguldījumam sabiedrības pamatkapitālā, ja statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā, kas pieņemts atbilstoši šā likuma 38. panta piektās daļas noteikumiem, nav noteikts citādi.

 

V nodaļa

Sabiedrības pārvalde

 

29. pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas

Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un valde, kā arī pārstāvju sapulce un padome (ja tādas ir izveidotas).

 

30. pants. Biedru kopsapulce

Biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija.

 

31. pants. Biedru kopsapulces kompetence

(1) Tikai biedru kopsapulces kompetencē ietilpst:

1) valdes un padomes locekļu un revidenta ievēlēšana un atsaukšana;

2) atlīdzības noteikšana valdes un padomes locekļiem un revidentam;

3) gada pārskata apstiprināšana, iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņas sadale vai zaudējumu segšanas kārtības noteikšana;

4) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;

5) grozījumu izdarīšana statūtos;

6) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes vai padomes locekli vai par atteikšanos no prasības pret viņiem;

7) lēmuma pieņemšana par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret valdes vai padomes locekli, kā arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību.

(2) Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšana ir vienīgi biedru kopsapulces kompetencē.

 

 

32. pants. Biedru kopsapulces sasaukšana

(1) Biedru kopsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa padome, revidents vai vismaz viena desmitdaļa biedru.

(2) Ja valde saņēmusi pieprasījumu biedru kopsapulces sasaukšanai, tā sasauc biedru kopsapulci ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

(3) Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas neizsludina biedru kopsapulci, to sasauc padome vai revidents.

(4) Ja biedru kopsapulce nav notikusi triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, to var sasaukt vismaz viena desmitdaļa biedru.

(5) Ja pienākums sasaukt biedru kopsapulci izriet no likuma vai statūtiem un biedru kopsapulce nav notikusi paredzētajā termiņā, to nekavējoties sasauc padome vai revidents. Šīs tiesības var izlietot arī vismaz viena desmitdaļa biedru.

 

33. pants. Biedru kopsapulces sasaukšanas kārtība

(1) Paziņojumu par biedru kopsapulces sasaukšanu valde rakstveidā dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces. Sabiedrība statūtos var paredzēt citu paziņošanas veidu, kas nodrošina visiem biedriem paziņojuma saņemšanu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) sabiedrības nosaukumu un reģistrācijas numuru;

2) institūciju, kura sasauc biedru kopsapulci;

3) kopsapulces norises vietu un laiku;

4) darba kārtību;

5) vietu un laiku, kur un kad biedri var iepazīties ar lēmuma projektiem un dokumentiem, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā.

(3) Ja biedru kopsapulci sasauc šā likuma 32. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētā institūcija (persona), paziņojumā norāda kontakt­informāciju, kur pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai.

(4) Ja biedru kopsapulcē paredzēts grozīt sabiedrības statūtus, lēmuma projektam par statūtu grozījumiem pievieno dokumentu, kurā norāda, kurus statūtu punktus ierosināts atzīt par spēku zaudējušiem vai grozīt, un šo punktu jauno redakciju.

(5) Biedriem ir tiesības iepazīties ar šā panta otrās daļas 5. punktā minēto informāciju vismaz 10 dienas pirms biedru kopsapulces.

(6) Ja sabiedrības statūtos noteikts, ka sabiedrība sasauc biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus, šā panta pirmajā daļā minēto paziņojumu valde dara zināmu visiem biedriem vismaz 20 dienas pirms biedru kopsapulces.

 


 

34. pants. Lēmuma pieņemšana bez biedru kopsapulces sasaukšanas

(1) Biedri var pieņemt lēmumu bez biedru kopsapulces sasaukšanas, izņemot šā likuma 31. panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5. punktā noteiktos jautājumus. Sabiedrības statūtos var noteikt citus jautājumus, par kuriem var lemt tikai biedru kopsapulce.

(2) Valde visiem biedriem nosūta rakstveida lēmuma projektu un dokumentus, kuriem ir nozīme lēmuma pieņemšanā, norādot termiņu, kurā biedrs rakstveidā var balsot par lēmuma pieņemšanu. Šāds termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām no paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja valde nosūta lēmuma projektu un dokumentus, izmantojot elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām.

(3) Par balsošanas rezultātiem valde sastāda protokolu un piecu dienu laikā no šā panta otrajā daļā minētā termiņa beigām nosūta to visiem biedriem. Protokolā norāda:

1) lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un balsošanai noteikto termiņu;

2) šā likuma 40. panta pirmās daļas 1., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto informāciju.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši vairāk par pusi no visiem balsstiesīgajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(5) Ja biedrs šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

(6) Biedru lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu piemēro šā likuma 41. panta noteikumus.

 

35. pants. Biedru kopsapulces darba kārtība

(1) Biedru kopsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka institūcija (persona), kas ierosina sasaukt sapulci.

(2) Biedrs 10 dienu laikā no šā likuma 33. panta otrajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas dienas var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, ja statūtos vai paziņojumā nav noteikts garāks termiņš. Ja sabiedrības statūtos noteikts, ka biedrs var prasīt papildu jautājumu iekļaušanu biedru kopsapulces darba kārtībā, izmantojot tikai elektroniskos līdzekļus, šo termiņu var samazināt līdz piecām dienām.

(3) Papildu jautājumus iekļauj biedru kopsapulces darba kārtībā un paziņo par izmaiņām darba kārtībā šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā 10 dienas pirms biedru kopsapulces.

(4) Biedru kopsapulce var pieņemt lēmumus tikai tajos darba kārtības jautājumos, kuri iekļauti šā likuma 33. panta otrajā daļā un šā panta trešajā daļā minētajā paziņojumā.

 


 

36. pants. Piedalīšanās biedru kopsapulcē

(1) Biedrs var piedalīties biedru kopsapulcē personiski vai ar pilnvarnieka starpniecību. Pilnvara piedalīties un balsot biedru kopsapulcē izdodama rakstveidā. Pilnvaru pievieno sapulces protokolam.

(2) Viena persona uz pilnvaras pamata var pārstāvēt ne vairāk kā trīs sabiedrības biedrus, izņemot gadījumu, ja pilnvarā ietverts balsošanas uzdevums par katru attiecīgās biedru kopsapulces darba kārtības jautājumu.

(3) Sevišķa pilnvara nav vajadzīga personām, kuras biedru pārstāv uz likuma pamata. Šīs personas uzrāda dokumentu, kas apliecina to pārstāvības tiesības.

(4) Sabiedrība statūtos var paredzēt biedriem tiesības:

1) piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

2) balsot par biedru kopsapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, savu balsojumu sabiedrībai nosūtot ne ātrāk kā 10 dienas pirms biedru kopsapulces, ja saskaņā ar šā likuma 35. panta trešo daļu nav noteikts cits termiņš.

(5) Ja biedrs izmantojis šā panta ceturtajā daļā minētās tiesības, to iekļauj šā likuma 39. pantā minētajā sarakstā.

(6) Sabiedrības statūtos var paredzēt tiesības sasaukt biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

(7) Šā panta ceturtās daļas 1. punktā un sestajā daļā paredzētās tiesības var izlietot tikai tad, ja sabiedrība nodrošina drošu biedru identifikāciju un kārtību šo tiesību izlietošanai.

 

37. pants. Biedra balsstiesības

(1) Kopsapulcē katram sabiedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita ir viena balss.

(2) Biedram nav balsstiesību biedru kopsapulcē, ja:

1) viņš līdz biedru kopsapulcei nav nokārtojis sabiedrības statūtos un biedru kopsapulces lēmumos noteiktās saistības;

2) viņam, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, atņemtas tiesības veikt visu veidu komercdarbību.

(3) Biedram nav balsstiesību, ja:

1) viņš ir padomes vai valdes loceklis, likvidators, revidents, – pieņemot lēmumu par prasības celšanu pret viņu;

2) tiek pieņemts lēmums par tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;

3) tiek pieņemts lēmums par darījuma slēgšanu ar viņu vai saistīto personu;

4) pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, viņam ir atņemtas tiesības veikt noteikta veida komercdarbību, – jautājumos par attiecīgajā nolēmumā noteikto komercdarbības veidu.

 

38. pants. Biedru kopsapulces norise

(1) Biedru kopsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no kopsapulcē klātesošo biedru skaita, ja statūtos nav noteikta pārstāvības norma.

(2) Ja biedru kopsapulce nav tiesīga statūtos noteiktās pārstāvības normas dēļ, viena mēneša laikā tiek sasaukta atkārtota biedru kopsapulce ar tādu pašu darba kārtību un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita.

(3) Biedru kopsapulcē balsošana notiek atklāti, izņemot gadījumu, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru.

(4) Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar klātesošo biedru balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(5) Lēmumu par grozījumu izdarīšanu statūtos, sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu un sabiedrības reorganizāciju pieņem, ja par to balso ne mazāk par trim ceturtdaļām kopsapulcē klātesošo biedru, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

(6) Biedru kopsapulces lēmums attiecībā uz sabiedrību, tās padomes un valdes locekļiem, revidentu un biedriem ir spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā lēmumā vai likumā nav noteikts cits lēmuma spēkā stāšanās termiņš.

 

39. pants. Biedru kopsapulcē klātesošo biedru saraksts

(1) Pirms biedru kopsapulces atklāšanas valde sastāda klātesošo biedru sarakstu.

(2) Ja biedrs piedalās ar pilnvarnieka starpniecību, biedru sarakstā norāda pilnvarnieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi), bet juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un tās pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi).

(3) Biedrs ar parakstu apliecina savu klātbūtni biedru kopsapulcē, izņemot gadījumu, ja biedrs piedalās biedru kopsapulcē vai balso šā likuma 36. panta ceturtajā un sestajā daļā minētajā kārtībā.

(4) Biedru sarakstu pievieno biedru kopsapulces protokolam.

 

40. pants. Biedru kopsapulces protokols

(1) Biedru kopsapulces gaita tiek protokolēta. Protokolā norāda:

1) sabiedrības nosaukumu;

2) institūciju (personu), kura sasauc kopsapulci;

3) kopsapulces norises vietu un laiku;

4) laiku, kad paziņots par kopsapulces sasaukšanu, un paziņošanas veidu;

5) sabiedrības kopējo balsstiesīgo biedru skaitu;

6) pārstāvju skaitu, kāds nepieciešams, lai būtu pārstāvēti visi biedri (ja sasaukta pārstāvju sapulce);

7) kopsapulcē klātesošo biedru skaitu;

8) darba kārtības jautājumus;

9) balsošanas rezultātus, norādot par katru lēmumu nodoto "par" balsu skaitu;

10) pieņemtos lēmumus;

11) kopsapulces vadītāju un protokolētāju.

(2) Protokolu paraksta sapulces vadītājs un protokolētājs. Ja, pieņemot biedru kopsapulces lēmumu, nepieciešams pieteikt izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai pieteikt dokumentu reģistrāciju, Uzņēmumu reģistram iesniedz biedru kopsapulces protokolu vai tā atvasinājumu.

(3) Biedrs ir tiesīgs iepazīties ar protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem.

 

41. pants. Biedru kopsapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

(1) Pamatojoties uz biedra, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt biedru kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā.

(2) Prasību par biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par kopsapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no biedru kopsapulces dienas.

(3) Ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru vai nav ievērota kopsapulces sasaukšanas kārtība, lēmums nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi sabiedrības biedri.

 

42. pants. Atbildība par biedru kopsapulces lēmuma nepamatotu apstrīdēšanu

Prasītājs atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies biedru kopsapulces lēmuma nepamatotas apstrīdēšanas dēļ, ja viņš prasību cēlis ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības.

 

43. pants. Pārstāvju sapulce

(1) Biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, ja to paredz statūti un sabiedrībā ir vairāk nekā 100 balsstiesīgo biedru. Statūtos var paredzēt lielāku minimālo biedru skaitu, kāds nepieciešams, lai sasauktu pārstāvju sapulci.

(2) Par pārstāvi var būt tikai sabiedrības biedrs.

(3) Pārstāvjus ievēlē un atsauc sabiedrības biedri atbilstoši statūtos noteiktajai pārstāvju ievēlēšanas kārtībai, pilnvaru termiņam un pārstāvības normai.

(4) Minimālais pārstāvju skaits ir 20.

(5) Pārstāvju sapulces darbībai un kompetencei piemēro šā likuma normas par biedru kopsapulces darbību un kompetenci. Pārstāvju tiesībām piemēro šā likuma 31.–42. pantu, izņemot 36. panta pirmo un otro daļu un 39. panta otro daļu.

(6) Ja biedru kopsapulces pienākumus pilda pārstāvju sapulce, biedriem saglabājas šā likuma 33. panta piektajā daļā, 40. panta trešajā daļā, 41. un 42. pantā, 81. panta trešajā un ceturtajā daļā, 95. panta trešajā daļā un 98. pantā minētās tiesības un pienākumi.

 

44. pants. Pārstāvju saraksts

(1) Ja atbilstoši statūtiem biedru kopsapulces pienākumus pilda pārstāvju sapulce, valde ved pārstāvju sarakstu, kurā norāda pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi), pārstāvības termiņu, kontaktinformāciju, kā arī pārstāvamos biedrus vai pārstāvamo biedru kopumu.

(2) Katram biedram ir tiesības iepazīties ar pārstāvju sarakstu un tā pārstāvja kontaktinformāciju, kas pārstāv attiecīgo biedru.

 

45. pants. Padome

(1) Padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv biedru intereses biedru kopsapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību.

(2) Ja sabiedrība padomi neizveido, tās funkcijas pilda biedru kopsapulce.

 

46. pants. Padomes uzdevumi

Padomei ir šādi uzdevumi:

1) pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību un raudzīties, lai sabiedrība darbotos saskaņā ar likumiem, sabiedrības statūtiem un biedru kopsapulces lēmumiem;

2) sniegt atzinumu par biedru kopsapulces darba kārtības jautājumiem;

3) pēc vienas trešdaļas biedru motivēta pieprasījuma pārbaudīt valdes darbu. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas neizdara, biedriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai biedru kopsapulcei;

4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem;

5) sagatavot ziņojumu par valdes iesniegto gada pārskatu, ziņojumā iekļaujot sabiedrības darbības un finansiālā stāvokļa izvērtējumu, valdes izvērtējumu un pārskatu par padomes darbību pārskata periodā.

 

47. pants. Padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības:

1) jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par sabiedrības stāvokli un iepazīties ar visām valdes darbībām;

2) pārbaudīt sabiedrības reģistrus, dokumentus un sabiedrības mantu;

3) iesniegt biedru kopsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izteikt priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu;

4) uz sabiedrības rēķina pieaicināt ekspertus sabiedrības darbības pārbaudei.

(2) Padomei nav tiesību izlemt jautājumus, kas ir valdes kompetencē.

 

48. pants. Padomes sastāvs

(1) Par padomes locekli var būt tikai fiziska persona.

(2) Par padomes locekli nevar būt sabiedrības valdes loceklis, revidents un prokūrists. Statūtos var noteikt stingrākus ierobežojumus padomes loceklim.

(3) Minimālais padomes locekļu skaits ir trīs.

(4) Padomes locekli ievēlē uz pieciem gadiem, ja statūtos nav noteikts īsāks termiņš.

(5) Padomes locekļi no sava vidus ievēlē padomes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka padomes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce.

 

49. pants. Padomes sēdes sasaukšana

(1) Padomes sēdi sasauc padomes priekšsēdētājs ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

(2) Katrs padomes loceklis, kā arī valde var pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību.

(3) Ja divu nedēļu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā pieprasījuma saņemšanas padomes sēde nav notikusi, sēdes sasaukšanas ierosinātājs var sasaukt padomes sēdi, paskaidrojot lietas apstākļus.

 

50. pants. Padomes lēmumu pieņemšana

(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.

(2) Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Sabiedrības statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

(3) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokola pareizību apliecina visi klātesošie padomes locekļi.

(4) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta padomes sēdes protokolā.

 

51. pants. Valde

(1) Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību.

(2) Valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību.

(3) Valde pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, sabiedrības statūtiem un biedru kopsapulces lēmumiem.

(4) Par valdes locekli var būt tikai fiziska persona.

 

52. pants. Valdes tiesības vadīt sabiedrību

Valdes locekļi sabiedrību vada tikai kopīgi.

 

53. pants. Valdes tiesības pārstāvēt sabiedrību

(1) Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Kopīgas pārstāvības gadījumā valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairākus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus.

(3) Valdes pārstāvības tiesības attiecībā uz trešajām personām nevar ierobežot. Statūtos noteiktās valdes locekļu tiesības pārstāvēt sabiedrību kopīgi vai atsevišķi nav uzskatāmas par valdes pārstāvības tiesību ierobežojumu šā panta izpratnē.

 

54. pants. Valdes locekļu ievēlēšana

(1) Valdes locekli ievēlē amatā uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu.

(2) Valdes locekļi no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju. Statūtos var noteikt, ka valdes priekšsēdētāju ievēlē biedru kopsapulce.

 

55. pants. Valdes lēmumu pieņemšana

(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.

(2) Valde pieņem lēmumu ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Ja valde sastāv no vismaz trim valdes locekļiem, sabiedrības statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

(3) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgo viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta valdes sēdes protokolā.

(4) Valdes sēdes protokola pareizību apliecina visi klātesošie valdes locekļi.

 

56. pants. Piekrišana valdes rīcībai

(1) Statūtos var noteikt, ka svarīgu jautājumu izlemšanā valdei vajadzīga biedru kopsapulces vai padomes piekrišana. Par svarīgiem uzskatāmi šādi jautājumi:

1) līdzdalības iegūšana citā sabiedrībā vai komercsabiedrībā, līdzdalības palielināšana, samazināšana vai izbeigšana;

2) citas sabiedrības vai komercsabiedrības dibināšana, darbības izbeigšana, turpināšana vai reorganizācija;

3) uzņēmuma iegūšana vai atsavināšana;

4) nekustamo īpašumu pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana ar lietu tiesībām;

5) filiāļu un pārstāvniecību atvēršana vai slēgšana;

6) tādu aizdevumu izsniegšana, kuri nav saistīti ar sabiedrības parasti veicamo saimniecisko darbību;

7) jaunu darbības veidu uzsākšana, kā arī esošo darbības veidu izbeigšana.

(2) Ja padome noraida valdes iesniegto priekšlikumu, valde var ierosināt šā jautājuma izskatīšanu biedru kopsapulcē.

(3) Fakts, ka valde nav saņēmusi biedru kopsapulces vai padomes piekrišanu, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama biedru kopsapulces vai padomes piekrišana un ka tā nav dota.

 

57. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējā revīzija

(1) Biedru kopsapulce sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības iekšējās revīzijas veikšanai var iecelt vienu vai vairākus revidentus (turpmāk šā panta ietvaros – iekšējais revidents). Ja sabiedrība finansiālās un saimnieciskās darbības kontrolei ir piesaistījusi iekšējo revidentu, tā nav atbrīvota no pienākuma likumā noteiktajā gadījumā piesaistīt zvērinātu revidentu sabiedrības gada pārskata pārbaudei (revīzijai).

(2) Iekšējais revidents nevar būt sabiedrības valdes loceklis.

(3) Iekšējais revidents:

1) veic sabiedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju, pārbauda saimniecisko darbību;

2) dod atzinumu par sabiedrības budžetu;

3) izvērtē sabiedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;

4) sniedz ieteikumus par sabiedrības finansiālās un saimnieciskās darbības uzlabošanu.

(4) Valdei ir pienākums sniegt iekšējam revidentam visas revīzijas veikšanai nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(5) Par gada laikā atklātām nepilnībām iekšējais revidents ziņo sabiedrības pārvaldes institūcijām, iesniedzot atzinumu par revīzijas rezultātiem.

 

VI nodaļa

Atbildība

 

58. pants. Dibinātāju atbildība par sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā

(1) Dibinātāji, kuri dibināmās sabiedrības vārdā rīkojušies pirms sabiedrības ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā, solidāri atbild par saistībām, kas izriet no šīs rīcības.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās saistības pāriet sabiedrībai, ja sabiedrības valde vai vismaz viena desmitdaļa no balsstiesīgajiem biedriem triju mēnešu laikā pēc sabiedrības ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā neceļ iebildumus pret šo saistību pāreju sabiedrībai. Ja šādi iebildumi ir celti, jautājumu par saistību pāreju izlemj biedru kopsapulce. Saistību pāreja sabiedrībai neierobežo tās tiesības prasīt no dibinātājiem saistību izpildi.

(4) Ja sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai sabiedrības mantas nepietiek, dibinātāji atbild solidāri kreditoriem par sabiedrības saistībām tā sabiedrības mantas samazinājuma apjomā, kāds radies no saistībām, kuras uzņēmusies dibināmā sabiedrība. Šādi prasījumi noilgst triju gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

59. pants. Dibinātāju atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Sabiedrības dibinātāji solidāri atbild sabiedrībai par tādu nepatiesu ziņu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kuras sniegtas līdz sabiedrības ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

60. pants. Dibinātāju atbildība par sabiedrībai un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem

(1) Dibinātāji atbild solidāri sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrības dibināšanas laikā pašu dibinātāju ļaunprātīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ.

(2) Rīcība, kura ir pretrunā ar likumu vai dibināšanas līgumu, jebkurā gadījumā uzskatāma par ļaunprātīgu.

(3) Šajā pantā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no dienas, kad sabiedrība ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

61. pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam.

(2) Valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

(3) Valdes un padomes loceklis neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Valdes un padomes locekļi neatbild par nodarīto zaudējumu, ja rīkojušies labā ticībā saskaņā ar biedru kopsapulces likumīgu lēmumu. Tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā.

(5) Prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas brīža.

 

62. pants. Atbrīvošana no atbildības

(1) Biedru kopsapulce var atbrīvot valdes vai padomes locekļus no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu tikai par viņu faktiski veiktu konkrētu biedru kopsapulcē atklātu rīcību, kuras rezultātā nodarīts zaudējums sabiedrībai.

(2) Biedru kopsapulces lēmums par valdes vai padomes locekļu atbrīvošanu no atbildības vai par izlīguma slēgšanu neierobežo biedru mazākuma tiesības celt prasību saskaņā ar šā likuma 66. panta noteikumiem.

 

63. pants. Atbildība par sabiedrības valdes, padomes locekļu, prokūristu un komercpilnvarnieku ietekmēšanu

(1) Persona, kura ar ļaunu nolūku panāk to, ka sabiedrības valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji šīs sabiedrības vai tās biedru interesēm, atbild sabiedrībai par šādas rīcības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir pamats sabiedrības valdes vai padomes locekļa saukšanai pie atbildības saskaņā ar šā likuma 61. pantu, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi. Ja ir pamats saukt pie atbildības prokūristu vai komercpilnvarnieku, viņš atbild solidāri ar personu, kura izmantojusi savu ietekmi.

(3) Sabiedrības valdes loceklis, padomes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks neatbild saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no prasījuma tiesību rašanās dienas.

 

64. pants. Sabiedrības revidenta atbildība

Revidents ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, tās biedriem vai trešajām personām, ja viņš apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījis viņam uzticētos pienākumus.

 

65. pants. Sabiedrības likvidatora atbildība

Likvidatora atbildībai piemēro šā likuma 61. panta noteikumus.

 

66. pants. Sabiedrības prasības celšana

(1) Prasību pret dibinātājiem, valdes vai padomes locekļiem vai revidentu sabiedrība ceļ, pamatojoties uz biedru kopsapulces lēmumu.

(2) Sabiedrībai ir pienākums celt prasību pret šā panta pirmajā daļā minētajām personām arī tad, ja to pieprasa biedru mazākums – vismaz viena desmitdaļa sabiedrības biedru.

(3) Lietas kārtošanai biedru kopsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa biedru mazākums saskaņā ar šā panta otro daļu, tā izraudzītās personas tiek pilnvarotas par pārstāvjiem lietas kārtošanā.

(4) Par zaudējumiem, kas sabiedrībai radušies nepamatotas prasības dēļ, atbild solidāri tie par prasības celšanu balsojušie biedri vai biedru mazākums, kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība.

 

VII nodaļa

Sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija

 

67. pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Sabiedrības darbība izbeidzas:

1) ar biedru kopsapulces lēmumu;

2) ar valdes lēmumu;

3) ar tiesas nolēmumu;

4) ar Uzņēmumu reģistra lēmumu;

5) ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu;

6) saskaņā ar maksātnespējas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

7) citos likumā noteiktajos gadījumos.

 

68. pants. Pienākums lemt par sabiedrības darbības izbeigšanu

(1) Biedru kopsapulce pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu:

1) ja sabiedrības biedru skaits vismaz trīs mēnešus pēc kārtas ir bijis mazāks par likumā vai statūtos noteikto;

2) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam, ja sabiedrība dibināta uz noteiktu termiņu;

3) sasniedzot statūtos noteiktos mērķus, ja sabiedrība dibināta noteiktu mērķu sasniegšanai;

4) ja iestājas cits statūtos noteikts gadījums.

(2) Ja biedru kopsapulce triju mēnešu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu iestāšanās brīža nav pieņēmusi šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu vai nav novērsusi minētos apstākļus, lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem valde.

 

69. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

(1) Sabiedrības biedrs, valdes loceklis vai padomes loceklis var celt prasību tiesā par sabiedrības darbības izbeigšanu:

1) ja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu;

2) ja sabiedrība neiesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas vai dokumentus;

3) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Uzņēmumu reģistrs var celt prasību tiesā šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos, ja sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus.

(3) Trešā persona, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, var celt prasību tiesā šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā.

(4) Līdz brīdim, kad pieņemts nolēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu, tiesa var noteikt termiņu, kurā sabiedrībai jānovērš trūkumi, kas ir pamats tās darbības izbeigšanai. Trūkumu novēršanai noteiktais termiņš nevar būt ilgāks par trim mēnešiem.

(5) Ja tiesā celta prasība par sabiedrības darbības izbeigšanu, likvidatoru ieceļ tiesa, pamatojoties uz jebkuras sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas ieteikumu. Likvidācijā ieinteresētā persona norāda šā likuma 76. panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu un pievieno šā likuma 76. panta otrajā daļā minēto dokumentu.

 

70. pants. Sabiedrības darbības izbeigšana ar Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu

(1) Sabiedrības darbību var izbeigt ar Uzņēmumu reģistra lēmumu, ja:

1) sabiedrības valdei ilgāk par trim mēnešiem nav pārstāvības tiesību un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu;

2) sabiedrība nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un sabiedrība viena mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

(2) Sabiedrības darbību var izbeigt ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ja:

1) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši;

2) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas par sešu mēnešu periodu;

3) sabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

(3) Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā brīdī, kad tas paziņots adresātam. Uzņēmumu reģistrs veic ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā par sabiedrības darbības izbeigšanu pēc tam, kad Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu ir kļuvis neapstrīdams.

(4) Ja sabiedrības darbība izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona ir tiesīga pieteikt likvidatoru Uzņēmumu reģistram šā likuma 74. pantā noteiktajā kārtībā.

 

71. pants. Likvidācija

(1) Ja sabiedrības darbība ir izbeigta, notiek tās likvidācija.

(2) Sabiedrības likvidācija nenotiek un Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai (šā likuma 69. panta piektā daļa) vai Uzņēmumu reģistram (šā likuma 74. pants) pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process.

(3) Manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 416. panta noteikumiem.

(4) Likvidācijas laikā sabiedrības nosaukumam pievieno vārdu "likvidējamā".

 


 

72. pants. Likvidatora tiesības un pienākumi

(1) Likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi.

(2) Par likvidatoru var būt tikai fiziska persona.

(3) Likvidatoram ir pienākums paziņot biedriem par iespējamiem šķēršļiem amata ieņemšanai saskaņā ar šā likuma 6. un 7. pantu vai apliecināt, ka viņam šādu šķēršļu nav.

(4) Likvidators piedzen parādus, apmierina kreditoru prasījumus un sadala atlikušo sabiedrības mantu starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu.

(5) Likvidators drīkst slēgt tikai tos darījumus, kuri nepieciešami sabiedrības likvidācijai.

(6) Ja sabiedrības likvidāciju veic vairāki likvidatori, viņiem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Likvidatori var pilnvarot vienu vai vairākas personas no sava vidus atsevišķu darbību vai atsevišķu darbības veidu veikšanai.

(7) Likvidatora pārstāvības ierobežojumi nav saistoši trešajām personām.

 

73. pants. Likvidatora iecelšana

Likvidāciju veic valdes locekļi, ja likumā, statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā nav noteikts citādi.

 

74. pants. Likvidatora iecelšana, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu

(1) Šā likuma 70. pantā minētajā gadījumā Uzņēmumu reģistrs pēc tam, kad Uzņēmumu reģistra žurnālā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā pieteikumā sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona norāda šā likuma 76. panta pirmās daļas 2. punktā minētās ziņas par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu. Pieteikumam pievieno šā likuma 76. panta otrajā daļā minēto dokumentu.

(3) Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu par likvidatora iecelšanu, pamatojoties uz pirmo sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas iesniegto pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

(4) Šajā pantā minēto kārtību piemēro arī gadījumā, ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, un neviena ieinteresētā persona nav ieteikusi tiesai likvidatora kandidātu.

 

75. pants. Likvidatora atlīdzības noteikšana

(1) Likvidatoram ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.

(2) Ja likvidatoru ieceļ biedru kopsapulce, tā nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

(3) Ja likvidatoru ieceļ tiesa saskaņā ar šā likuma 69. panta piekto daļu, likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka tiesa.

(4) Ja likvidatoru ieceļ saskaņā ar šā likuma 74. pantu, likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona, kura iesniegusi pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

 

76. pants. Pieteikums par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju

(1) Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu sabiedrība triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram ierakstīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā. Pieteikumā norāda:

1) darbības izbeigšanas pamatu;

2) likvidatora vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tas sasniedzams.

(2) Pieteikumam pievieno katra likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tās sabiedrības nosaukumu un reģistrācijas numuru, par kuras likvidatoru piekrīt kļūt.

(3) Ja likvidāciju veic valdes locekļi, šo faktu norāda pieteikumā un tam nav jāpievieno šā panta otrajā daļā minētie dokumenti.

(4) Ja lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu pieņem valde vai biedru kopsapulce, pieteikumam pievieno protokola izrakstu ar lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(5) Ja tiesa pieņem nolēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, tā triju dienu laikā no nolēmuma spēkā stāšanās dienas nosūta attiecīgo nolēmumu ieraksta izdarīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā.

(6) Ja sabiedrība darbību izbeidz, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests pēc tam, kad lēmums kļuvis neapstrīdams, nosūta attiecīgo lēmumu ieraksta izdarīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

77. pants. Likvidatora atcelšana

(1) Likvidatoru var atcelt ar biedru kopsapulces lēmumu. Likvidatoru var atcelt ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz biedra vai trešās personas, kuras likumiskās tiesības ir aizskartas, pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(2) Tiesas iecelto likvidatoru var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu, ja tam ir svarīgi iemesli.

(3) Likvidatoru, kurš iecelts, pamatojoties uz sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu Uzņēmumu reģistram, var atcelt tikai tiesa vai ieinteresētā persona, kura likvidatoru iecēlusi.

(4) Ar lēmumu par likvidatora atcelšanu persona (institūcija), kas atceļ likvidatoru, ieceļ jaunu likvidatoru.

(5) Lēmumu par likvidatora atcelšanu iesniedz Uzņēmumu reģistram triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

 

78. pants. Likvidācijas izmaksu segšana

(1) Likvidācijas izmaksas sedz no sabiedrības mantas.

(2) Šā likuma 74. pantā minētajā gadījumā likvidācijas izmaksas sedz sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona, kura ir iesniegusi šā likuma 74. panta trešajā daļā minēto pieteikumu. Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas segtās likvidācijas izmaksas atmaksā no sabiedrības mantas.

 

79. pants. Kreditoru informēšana

(1) Uzņēmumu reģistrs uz likvidējamās sabiedrības rēķina izsludina paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un tās likvidāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" triju dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas Uzņēmumu reģistra žurnālā.

(2) Likvidators paziņo par likvidācijas uzsākšanu visiem zināmajiem sabiedrības kreditoriem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā paziņojumā par sabiedrības darbības izbeigšanu sabiedrības kreditori uzaicināmi pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja biedru kopsapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš. Prasījumā norāda prasījuma saturu, pamatu un apmēru, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti.

 

80. pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Ja zināms kreditors nepiesaka savu prasījumu, nepieņem izpildījumu vai saistība vēl nav izpildāma, viņam pienākošās summas deponē pie zvērināta notāra pēc sabiedrības juridiskās adreses.

(2) Ja pastāv strīdīgs kreditora prasījums, sabiedrības mantu var sadalīt starp biedriem tikai tad, ja attiecīgajam kreditoram ir dots nodrošinājums.

 

81. pants. Slēguma finanšu pārskats un mantas sadales plāns

(1) Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

(2) Likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj biedru kopsapulce.

(3) Likvidators nosūta visiem biedriem likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu.

(4) Ja likvidācijas slēguma finanšu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanā ir pārkāpts likums, statūti vai biedru kopsapulces lēmumi, tiesa, pamatojoties uz ieinteresētās personas prasību, var lemt par jaunas likvidācijas slēguma finanšu pārskata un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāna sastādīšanu vai par papildu likvidācijas darbību veikšanu. Prasības celšanas termiņš ir divi mēneši no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir paziņots biedriem.

 

82. pants. Sabiedrības atlikušās mantas sadale

(1) Sabiedrības atlikušo mantu sadala starp biedriem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra biedra ieguldījuma daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi.

(2) Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir paziņots biedriem.

(3) Mantu drīkst sadalīt pirms šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi biedri.

 

83. pants. Sabiedrības darbības turpināšana

(1) Ja sabiedrība tiek likvidēta, pamatojoties uz valdes vai biedru kopsapulces lēmumu, biedru kopsapulce līdz mantas sadales sākumam var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu vai sabiedrības reorganizāciju. Lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso klātesošie biedri ar tādu balsu skaitu, kāds paredzēts lēmuma pieņemšanai par sabiedrības darbības izbeigšanu.

(2) Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, vienlaikus izveido sabiedrības valdi un citas statūtos paredzētās institūcijas.

(3) Sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par sabiedrības darbības turpināšanu. Lēmums par sabiedrības darbības turpināšanu stājas spēkā pēc tā ierakstīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

84. pants. Sabiedrības dokumentu glabāšana

Likvidators, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodrošina sabiedrības dokumentu saglabāšanu un pieejamību. Sabiedrības dokumentus likvidators nodod glabāšanā vienam no sabiedrības biedriem vai trešajai personai Latvijā, saskaņojot ar Latvijas Nacionālo arhīvu to glabāšanas vietu. Sabiedrības arhīviski vērtīgos dokumentus, ievērojot Arhīvu likuma noteikumus, nodod glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu nodošanu glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam, tiek segti no likvidējamās sabiedrības mantas.

 


 

85. pants. Sabiedrības izslēgšana no Uzņēmumu reģistra žurnāla

(1) Pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno:

1) likvidācijas slēguma finanšu pārskatu;

2) sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu;

3) revidenta atzinumu, ja tika veikta revidenta pārbaude.

(2) Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

1) likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;

2) visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi;

3) sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā atbilstoši šā likuma 84. pantam;

4) šā likuma 82. panta trešajā daļā minētajā gadījumā visi biedri ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms šā likuma 82. panta otrajā daļā noteiktā termiņa.

 

VIII nodaļa

Reorganizācija

 

86. pants. Reorganizācijas veidi

Sabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.

 

87. pants. Sabiedrību apvienošana

(1) Sabiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana.

(2) Pievienošana ir process, kurā pievienojamā sabiedrība nodod visu savu mantu iegūstošajai sabiedrībai.

(3) Saplūšana ir process, kurā divas vai vairākas pievienojamās sabiedrības nodod visu savu mantu jaundibināmai iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

(5) Apvienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(6) Apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības biedri kļūst par iegūstošās sabiedrības biedriem.

 

88. pants. Sabiedrību sadalīšana

(1) Sadalīšana ir process, kurā sadalāmā sabiedrība nodod savu mantu vienai vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām sašķelšanas vai nodalīšanas ceļā.

(2) Sašķelšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

(3) Sašķelšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības biedri kļūst par iegūstošo sabiedrību biedriem, ja visi biedri nevienojas par citu sadalījumu.

(4) Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība nodod daļu savas mantas vienai vai vairākām iegūstošajām sabiedrībām. Nodalīšanas gadījumā sadalāmā sabiedrība turpina pastāvēt.

(5) Nodalīšanas gadījumā visi sadalāmās sabiedrības biedri kļūst par iegūstošās sabiedrības biedriem, ja visi biedri nevienojas par citu sadalījumu.

 

89. pants. Sabiedrības pārveidošana

(1) Pārveidošana ir process, kurā sabiedrību pārveido par kapitālsabiedrību. Ja iegūstošā kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tās pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par Komerclikuma 185. pantā noteikto.

(2) Pārveidošanas gadījumā visa pārveidojamās sabiedrības manta pāriet iegūstošajai kapitālsabiedrībai.

(3) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamās sabiedrības biedri kļūst par iegūstošās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem).

(4) Pārveidošanas gadījumā pārveidojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa.

 

90. pants. Reorganizācijas līgums

(1) Ja reorganizācijas procesā piedalās divas vai vairākas pastāvošas sabiedrības, tās rakstveidā slēdz reorganizācijas līgumu (turpmāk – līgums), kurā norāda:

1) reorganizācijā iesaistīto sabiedrību nosaukumus, juridiskās adreses un reģistrācijas numurus;

2) paju apmaiņas koeficientu un piemaksas (ja tādas paredzētas) lielumu;

3) paju sadalījumu starp iegūstošās sabiedrības biedriem;

4) dienu, ar kuru pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības darījumi iegūstošās sabiedrības grāmatvedībā tiks uzskatīti par iegūstošās sabiedrības darījumiem;

5) reorganizācijas sekas reorganizācijā iesaistīto sabiedrību darbiniekiem;

6) reorganizācijas procesā veicamās darbības un to veikšanas termiņus.

(2) Ja līgums paredz atliekošus nosacījumus un tie neiestājas triju gadu laikā no līguma noslēgšanas dienas, katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība drīkst vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to pārējām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja līgums neparedz īsāku paziņošanas termiņu.

(3) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram paziņojumu par reorganizāciju, pievienojot līguma projektu. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina līguma projekta un tā grozījumu reģistrācijas datumu un tās Uzņēmumu reģistra lietas numuru, kurā līguma projekts atrodas.

 

91. pants. Reorganizācijas prospekts

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība rakstveidā sagatavo reorganizācijas prospektu (turpmāk – prospekts), kurā norāda un izskaidro:

1) līguma projekta noteikumus;

2) reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus;

3) paju apmaiņas koeficientu un piemaksu (ja tādas paredzētas) lielumu.

(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu. Šādā gadījumā katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība prospektā norāda šā panta pirmajā daļā minētās ziņas.

(3) Sabiedrībai prospekts nav jāsagatavo, ja tam piekrīt visi biedri.

 

92. pants. Revidenta pārbaude

(1) Līguma projektu pārbauda zvērināts revidents. Reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības var ievēlēt kopīgu revidentu.

(2) Līgumu revidents nepārbauda, ja tam piekrīt visi biedri.

(3) Sabiedrības, kuras piedalās reorganizācijas procesā, nodrošina revidentam pieeju visiem dokumentiem un informācijai, kam ir nozīme revidenta pienākumu veikšanā.

 

93. pants. Revidenta atzinums

(1) Par līguma projekta pārbaudes rezultātiem revidents sastāda rakstveida atzinumu un iesniedz to sabiedrībai. Ja ir ievēlēts viens revidents visām sabiedrībām, viņš iesniedz atzinumu visām sabiedrībām.

(2) Atzinumā norāda:

1) vai revidentam ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

2) vai līguma projektā norādītais paju apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir taisnīgs un pamatots;

3) vai reorganizācija var radīt zaudējumus sabiedrības kreditoriem;

4) vai metodes, kuras izmantotas paju apmaiņas koeficienta un piemaksu lieluma noteikšanai, ir atbilstošas;

5) īpašās grūtības, kuras radušās, vērtēšanā piemērojot izraudzītās metodes.

 

94. pants. Saimnieciskās darbības pārskats

(1) Ne agrāk kā trīs mēnešus līdz šā likuma 90. panta trešajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība sagatavo saimnieciskās darbības pārskatu.

(2) Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu sagatavo saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu.

(3) Sabiedrībai saimnieciskās darbības pārskats nav jāsagatavo, ja iepriekšējais gada pārskats sastādīts ne agrāk kā sešus mēnešus pirms šā likuma 90. panta trešajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Uzņēmumu reģistram vai ja tam piekrīt visi biedri.

 

95. pants. Lēmums par reorganizāciju

(1) Līguma projektu izskata un lēmumu par reorganizāciju pieņem katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības biedru kopsapulce, kuru notur ne agrāk kā mēnesi pēc tam, kad saskaņā ar šā likuma 90. panta trešo daļu izsludinātas ziņas par līguma projektu.

(2) Ja sakarā ar reorganizāciju izdarāmi sabiedrības statūtu grozījumi, tos apstiprina vienlaikus ar lēmumu par reorganizāciju.

(3) Ne vēlāk kā mēnesi līdz dienai, kad paredzēta biedru kopsapulce par līguma apstiprināšanu, visiem biedriem ir tiesības iepazīties ar:

1) līguma projektu;

2) prospektu;

3) revidenta atzinumu;

4) visu reorganizācijā iesaistīto sabiedrību gada pārskatiem par pēdējiem trim pārskata gadiem;

5) sabiedrības saimnieciskās darbības pārskatu (ja tāds saskaņā ar likumu sagatavojams).

(4) Biedru kopsapulcē sabiedrības valdei pēc biedra pieprasījuma jāsniedz paskaidrojumi par līguma projektu un prospektu, par reorganizācijas tiesiskajām un saimnieciskajām sekām, kā arī ziņas par citām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(5) Lēmums par reorganizāciju sastādāms atsevišķa dokumenta veidā.

(6) Pamatojoties uz lēmumu par reorganizāciju, attiecīgā sabiedrība noslēdz līgumu.

(7) Lēmumam par reorganizāciju pievienojams to biedru saraksts (ar viņu parakstiem), kuri biedru kopsapulcē balsojuši pret šo lēmumu vai šā panta astotajā daļā minētajā kārtībā informējuši, ka nepiekrīt reorganizācijai.

(8) Ja biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, biedrs ir tiesīgs viena mēneša laikā no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas informēt sabiedrību, ka nepiekrīt reorganizācijai. Pārstāvju sapulces lēmums par reorganizāciju stājas spēkā, ja mēneša laikā vismaz viena ceturtdaļa no balsstiesīgajiem biedriem neinformē, ka nepiekrīt reorganizācijai.

 

96. pants. Paziņošanas pienākums par būtiskajām izmaiņām sabiedrības mantiskajā stāvoklī

Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības valde paziņo biedru kopsapulcei un iegūstošajai sabiedrībai par visām būtiskajām izmaiņām pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības mantiskajā stāvoklī, kuras notikušas līdz valdes pilnvaru beigām vai līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim.

 

97. pants. Kreditoru aizsardzība

(1) Katrai reorganizācijas procesā iesaistītajai sabiedrībai ir pienākums 15 dienu laikā no lēmuma par reorganizāciju spēkā stāšanās publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka pieņemts lēmums par reorganizāciju. Paziņojumā kreditoriem norāda:

1) sabiedrības nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) pārējo reorganizācijā iesaistīto sabiedrību nosaukumus, reģistrācijas numurus un juridiskās adreses;

3) reorganizācijas veidu;

4) kreditoru prasību pieteikšanas vietu un termiņu, kurš nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no paziņojuma publicēšanas dienas.

(2) Pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība nodrošina kreditora prasījumu, ja viņš to prasa un ja tas pieteikts šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā noteiktajā termiņā.

(3) Iegūstošās sabiedrības kreditors var prasīt sava prasījuma nodrošināšanu tikai tad, ja pierāda, ka reorganizācija apdraud viņa prasījuma apmierināšanu.

(4) Nodrošinātais kreditors var prasīt nodrošinājumu tikai parāda nenodrošinātās daļas apmērā.

(5) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja sabiedrību pārveido par kapitālsabiedrību.

 

98. pants. Lēmuma par reorganizāciju apstrīdēšana

(1) Pamatojoties uz reorganizācijā iesaistītās sabiedrības biedra, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt lēmumu par reorganizāciju par spēkā neesošu, ja tas pieņemts, pārkāpjot likumu vai sabiedrības statūtus, un šos pārkāpumus nav iespējams novērst vai tie netiek novērsti tiesas noteiktajā termiņā.

(2) Prasības celšanas termiņš ir trīs mēneši pēc šā likuma 97. panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas.

(3) Sabiedrībai, kuras biedru kopsapulces lēmums par reorganizāciju atzīts par spēkā neesošu, ir pienākums par to publicēt paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 15 dienu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(4) Lēmuma par reorganizāciju atzīšana par spēkā neesošu neietekmē saistības, kuras sabiedrība ir uzņēmusies reorganizācijas procesā pret trešajām personām.

(5) Lēmumu par reorganizāciju nevar atzīt par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka noteikts pārāk zems paju apmaiņas koeficients vai piemaksu lielums.

(6) Ja noteikts pārāk zems paju apmaiņas koeficients, pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības biedrs var prasīt no iegūstošās sabiedrības vienreizēju papildu samaksu.

 

99. pants. Pieteikums Uzņēmumu reģistram

(1) Katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā trīs mēnešus pēc šā likuma 97. panta pirmajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas dienas iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu, lai Uzņēmumu reģistra žurnālā izdarītu ierakstu par reorganizāciju. Pieteikumam pievieno:

1) līgumu vai tā attiecīgi apliecinātu kopiju;

2) protokola izrakstu un lēmumu par reorganizāciju;

3) šā likuma 95. panta septītajā daļā minēto biedru sarakstu;

4) prospektu (ja likumā noteikta prospekta sagatavošana);

5) revidenta atzinumu (ja likumā noteikta revidenta pārbaude);

6) pievienojamās vai sašķelšanas ceļā sadalāmās sabiedrības slēguma finanšu pārskatu (ja iesniegumu iesniedz pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība);

7) iegūstošās sabiedrības statūtus (ja reorganizācijas rezultātā izveido jaunu sabiedrību);

8) iegūstošās sabiedrības valdes locekļu sarakstu, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (ja reorganizācijas rezultātā izveido jaunu sabiedrību);

9) iegūstošās sabiedrības padomes locekļu sarakstu (ja reorganizācijas rezultātā izveido jaunu sabiedrību un ja iegūstošajai sabiedrībai paredzēta padome).

(2) Pieteikumā sabiedrība apliecina, ka:

1) ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktajā termiņā;

2) lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai attiecīgā prasība nav apmierināta;

3) šā likuma 91. panta trešajā daļā minētajā gadījumā visi biedri ir piekrituši, ka reorganizācijas prospekts netiek sagatavots;

4) šā likuma 92. panta otrajā daļā minētajā gadījumā visi biedri ir piekrituši, ka revidents nepārbauda līgumu;

5) šā likuma 94. panta trešajā daļā minētajā gadījumā visi biedri piekrituši, ka saimnieciskās darbības pārskats nav jāsagatavo.

 

100. pants. Iegūstošās sabiedrības nosaukums

(1) Iegūstošā sabiedrība pēc reorganizācijas drīkst izmantot pievienojamās sabiedrības nosaukumu.

(2) Sadalāmās sabiedrības nosaukuma turpmākās izmantošanas noteikumus paredz līgumā.

 

101. pants. Ieraksts par reorganizāciju Uzņēmumu reģistra žurnālā

(1) Ierakstu par pievienojamo vai sadalāmo sabiedrību Uzņēmumu reģistra žurnālā veic pēc tam, kad izdarīti ieraksti par visām iegūstošajām sabiedrībām.

(2) Pēc ieraksta izdarīšanas par reorganizāciju Uzņēmumu reģistra žurnālā pievienoto sabiedrību izslēdz no Uzņēmumu reģistra žurnāla.

(3) Pēc ieraksta izdarīšanas par sadalāmās sabiedrības reorganizāciju iegūstošo sabiedrību lietām pievieno attiecīgus izrakstus no sadalāmās sabiedrības lietas un, ja sadalīšana notiek sašķelšanas ceļā, sadalāmā sabiedrība tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra žurnāla.

(4) Pārveidošanas gadījumā iegūstošo kapitālsabiedrību var ierakstīt komercreģistrā pēc tam, kad izdarīts ieraksts par pārveidojamās sabiedrības reorganizāciju.

 

102. pants. Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksta par reorganizāciju tiesiskā nozīme

(1) Reorganizācija uzskatāma par spēkā stājušos ar brīdi, kad Uzņēmumu reģistra žurnālā (pārveidošanas gadījumā – arī komercreģistrā) izdarīti ieraksti par visām reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām.

(2) Ar reorganizācijas spēkā stāšanās brīdi:

1) pievienojamās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošās sabiedrības īpašumā;

2) sadalāmās sabiedrības manta uzskatāma par pārgājušu iegūstošo sabiedrību īpašumā.

(3) Līdz ar sabiedrības izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla šī sabiedrība uzskatāma par likvidētu.

(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības biedri kļūst par iegūstošās sabiedrības biedriem, un viņu pajas apmaina pret iegūstošās sabiedrības pajām proporcionāli viņiem piederošajām pajām. No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pārveidojamās sabiedrības biedri kļūst par iegūstošās kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), un viņu pajas apmaina pret iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām (akcijām) proporcionāli viņiem piederošajām pajām.

(5) Trešo personu tiesības uz pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pajām saglabājas attiecībā uz iegūstošās sabiedrības pajām (pamatkapitāla daļām vai akcijām).

(6) Pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības pajas, kas piederējušas iegūstošajai sabiedrībai vai personai, kura darbojas savā vārdā, bet attiecīgi pievienojamās, sadalāmās vai iegūstošās sabiedrības labā, netiek apmainītas un ir dzēšamas.

(7) Reorganizāciju pēc tās stāšanās spēkā nevar apstrīdēt tiesā.

 

103. pants. Reorganizācijas procesā iesaistīto sabiedrību atbildība

(1) Iegūstošā sabiedrība atbild par visām pievienojamās vai pārveidojamās sabiedrības saistībām.

(2) Par sadalāmās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim, atbild solidāri visas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības, ieskaitot jaundibinātās sabiedrības. Solidāro parādnieku savstarpējās attiecībās par saistīto subjektu uzskatāma tikai tā persona, kuras saistības paredzētas līgumā.

(3) Ja kādas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības saistības nav noteiktas līgumā, tā atbild solidāri līdz ar citām sadalīšanā iesaistītajām sabiedrībām par sadalāmās sabiedrības saistībām, kuras radušās līdz reorganizācijas spēkā stāšanās brīdim un kuru izpildes termiņš iestājas piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

(4) Sašķelšanas gadījumā mantu, kuras sadalījums nav noteikts līgumā, sadala starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli mantas daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar līgumu.

 

104. pants. Valdes un padomes locekļu atbildība

(1) Reorganizācijā iesaistīto sabiedrību padomes un valdes locekļi atbild solidāri par zaudējumiem, kas reorganizācijas gaitā viņu vainas dēļ nodarīti tās biedriem vai kreditoriem.

(2) Šī panta pirmajā daļā minētie prasījumi noilgst piecu gadu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža.

 

105. pants. Paju izmaksa biedram, kas nepiekrīt reorganizācijai

(1) Sabiedrības biedrs, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža pieprasīt, lai iegūstošā sabiedrība izmaksā iegūstošās sabiedrības pajas. Pajas izmaksā triju mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās tiesības ir biedram, kurš ierakstīts šā likuma 95. panta septītajā daļā minētajā sarakstā.

(3) Ja sabiedrību pārveido par kapitālsabiedrību, šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautais biedrs ir tiesīgs prasīt, lai iegūstošā kapitālsabiedrība atpērk viņa daļas (akcijas) iegūstošajā sabiedrībā Komerclikuma 353. pantā minētajā kārtībā.

(4) No reorganizācijas spēkā stāšanās brīža iegūstošā sabiedrība maksā likumiskos procentus par paredzētajā apmērā un termiņā neizdarītajām paju izmaksām.

 

106. pants. Sabiedrības dibināšana, sabiedrībām saplūstot

(1) Dibinot jauno sabiedrību, piemērojami sabiedrības dibināšanas noteikumi, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Līgumā papildus šā likuma 90. panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās sabiedrības nosaukumu un juridisko adresi. Līgumam pievieno dibināmās sabiedrības statūtu projektu, ko apstiprina ar visu pievienojamo sabiedrību biedru kopsapulču lēmumiem par reorganizāciju.

(3) Pievienojamās sabiedrības iesniedz Uzņēmumu reģistram kopīgu pieteikumu par jaunās sabiedrības ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

107. pants. Sabiedrības dibināšana, sabiedrībai sadaloties

(1) Iegūstošās sabiedrības dibināšanā ievēro sabiedrības dibināšanas noteikumus, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ja, sabiedrībai sadaloties, dibina jaunu iegūstošo sabiedrību un reorganizācijā nav iesaistīta cita jau pastāvoša sabiedrība, sadalāmā sabiedrība pieņem lēmumu par sadalīšanu, kas aizstāj šā likuma 90. pantā minēto līgumu. Lēmumā par sadalīšanu papildus šā likuma 90. panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi un sadalāmās sabiedrības mantas sadali starp iegūstošajām sabiedrībām. Mantas sadales aktu var pievienot lēmumam atsevišķa dokumenta veidā.

(3) Līguma vai lēmuma projektam pievieno iegūstošās sabiedrības statūtu projektu.

(4) Kopā ar reorganizācijas pieteikumu sadalāmā sabiedrība iesniedz Uzņēmumu reģistram arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā.

 

108. pants. Kapitālsabiedrības dibināšana, sabiedrību pārveidojot

(1) Sabiedrības pārveidošanā piemēro kapitālsabiedrības dibināšanas noteikumus, ja šajā nodaļā nav noteikts citādi.

(2) Ja sabiedrība tiek pārveidota, biedru kopsapulce pieņem lēmumu par pārveidošanu, kas aizstāj šā likuma 90. pantā minēto līgumu. Lēmumā papildus šā likuma 90. panta pirmajā daļā minētajām ziņām norāda iegūstošās kapitālsabiedrības veidu, nosaukumu un juridisko adresi.

(3) Lēmumam pievieno iegūstošās kapitālsabiedrības statūtu projektu, ko apstiprina ar biedru kopsapulces lēmumu par reorganizāciju.

(4) Vienlaikus ar lēmumu par pārveidošanu ievēlē iegūstošās kapitālsabiedrības valdi un padomi, ja tāda saskaņā ar likumu vai statūtiem ir nepieciešama.

 

109. pants. Mantas novērtēšana sabiedrības pārveidošanā

(1) Ja sabiedrība tiek pārveidota, nepieciešams novērtēt mantisko ieguldījumu, lai konstatētu pārveidojamās sabiedrības mantas pietiekamību iegūstošās kapitālsabiedrības pamatkapitāla izveidošanai.

(2) Mantu novērtē Komerclikumā noteiktajā kārtībā, un novērtējumu apliecinošos dokumentus iesniedz Uzņēmumu reģistrā kopā ar pieteikumu par pārveidošanu.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Kooperatīvo sabiedrību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 6. nr.; 2000, 10. nr.; 2002, 16., 22. nr.; 2006, 21. nr.; 2007, 23. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 154. nr.; 2013, 193. nr.; 2015, 208. nr.).

 

2. Ja sabiedrībai saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu nav noteikts komersanta statuss, Komerclikuma noteikumus par komercdarījumiem piemēro šīs sabiedrības darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2019. gada 1. janvāri.

 

3. Sabiedrība, kas ierakstīta Uzņēmumu reģistra žurnālā līdz 2018. gada 31. decembrim, savā nosaukumā var saglabāt vārdus "kopdarbības sabiedrība" vai "kooperatīvā biedrība", ja tā nepiesaka Uzņēmumu reģistram izmaiņas sabiedrības nosaukumā.

 

4. Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt lēmumu par sabiedrības ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā, izmaiņu veikšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā, kā arī dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai), ja dibināšanas dokumenti un pieteikums atbilst Kooperatīvo sabiedrību likuma prasībām un pieteikums Uzņēmumu reģistram iesniegts līdz 2018. gada 31. decembrim.

 

5. Ja persona, kas vēlas kļūt par biedru, līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz sabiedrībai rakstveida pieteikumu par uzņemšanu sabiedrībā, personas uzņemšanai piemēro likuma un statūtu noteikumus, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.

 

6. Ja biedrs līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz sabiedrībai paziņojumu par izstāšanos no sabiedrības, biedra izstāšanās kārtībai un paju izmaksai piemēro likuma un statūtu noteikumus, kas bija spēkā paziņojuma iesniegšanas dienā.

 

7. Ja sabiedrība līdz 2018. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par biedra izslēgšanu no sabiedrības, biedra izslēgšanas kārtībai un paju izmaksai piemēro likuma un statūtu noteikumus, kas bija spēkā lēmuma pieņemšanas dienā.

 

8. Sabiedrībai, kas reģistrēta Uzņēmumu reģistra žurnālā vai pieteikta reģistrēšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā līdz 2018. gada 31. decembrim un kuras statūtos nav paredzēts, ka biedriem var būt atšķirīgs paju skaits, var saglabāt paju sadalījumu starp biedriem, kāds tas bija 2018. gada 31. decembrī.

 

9. Šā likuma noteikumus par peļņas izlietošanu (27. pants) un zaudējumu segšanu (28. pants) piemēro, sākot ar 2019. gada pārskata gadu. Peļņas sadalei un zaudējumu segšanai par 2018. pārskata gadu piemēro Kooperatīvo sabiedrību likuma normas un statūtu noteikumus, kas bija spēkā lēmuma par peļņas izlietošanu vai zaudējumu segšanu pieņemšanas dienā.

 

10. Ja biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izziņota līdz 2018. gada 31. decembrim, biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kā arī atkārtotas biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) kompetencei, sasaukšanai, norisei, biedru (pilnvaroto) dalībai un balsstiesību noteikšanai piemēro likuma un statūtu noteikumus, kas bija spēkā sapulces izziņošanas dienā.

 

11. Ja sabiedrības valdes vai padomes loceklis ievēlēts līdz 2018. gada 31. decembrim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar likuma un statūtu noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā.

 

12. Ja sabiedrības statūtos noteikts, ka sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, uzskatāms, ka sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi.

 

13. Ja sabiedrības statūtos noteikts, ka sabiedrību pārstāv valdes locekļi kopīgi ar prokūristu un sabiedrība līdz 2019. gada 1. janvārim nav pieteikusi attiecīgus statūtu grozījumus, Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, veic izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnālā, aizstājot kopīgu pārstāvību ar prokūristu ar valdes locekļu kopīgu pārstāvību.

 

14. Līdz 2018. gada 31. decembrim ievēlētā revīzijas komisija (revidents) ir uzskatāma par iekšējo revidentu šā likuma 57. panta izpratnē. Ja revīzijas komisijas loceklis ievēlēts līdz 2018. gada 31. decembrim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar likuma un statūtu noteikumiem, kas bija spēkā revīzijas komisijas locekļa ievēlēšanas dienā.

 

15. Ja 2019. gada 1. janvārī dibinātāju, valdes un padomes locekļu atbildības noilguma termiņš atbilstoši Civillikumam nav notecējis, piemērojams šā likuma 60. un 61. pantā noteiktais noilguma termiņš, kurš skaitāms no 2019. gada 1. janvāra. Ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš ir garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu.

 

16. Likvidācijas vai reorganizācijas procesam, kas uzsākts līdz 2018. gada 31. decembrim, piemēro likuma un statūtu normas, kas bija spēkā likvidācijas vai reorganizācijas procesa uzsākšanas brīdī.

 

17. Sākot ar 2019. gada 1. jūliju, sabiedrība, piesakot Uzņēmumu reģistram izmaiņas Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstos vai piesakot dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus iesniedz Uzņēmumu reģistram statūtu grozījumus, kas nodrošina to atbilstību šā likuma prasībām.

 

18. Ministru kabinets šā likuma 8. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus izdod līdz 2019. gada 1. jūlijam.

 

19. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 19. punktā paredzēto noteikumu izdošanai sabiedrību atbilstības kritērijus lauku atbalsta saņemšanai un to izvērtēšanas kārtību nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 2. februāra noteikumiem Nr. 77 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu".

 


 

20. Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

 

 

 

Tieslietu ministrs

Dzintars Rasnačs


Likumprojekta "Kooperatīvo sabiedrību likums"
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Tieslietu ministrijas iniciatīva.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I. Vispārīgie noteikumi

1. Tiesiskais statuss

Kooperatīvā sabiedrība (turpmāk – KS) ir juridiskā persona, un tās biedru atbildība par KS ir norobežota. KS būtība ir biedru kooperēšanās kopīgo ekonomisko un citu interešu realizācijai. KS pārvaldību raksturo vairāki pamatprincipi, kas atšķir to no citām saimnieciskās darbības formām. Pirmkārt, KS ir atvērta organizācija. Atvērtība nozīmē, ka KS var iestāties ikviena persona, kas vēlas saņemt KS sniegtos pakalpojumus un apņemas pildīt biedra pienākumus. KS ir ierobežotas iespējas atteikt jaunu biedru uzņemšanu. Otrkārt, KS raksturo demokrātiska pārvalde. Katram biedram neatkarīgi no veiktā ieguldījuma KS pamatkapitālā biedru kopsapulcē ir viena balss. Biedru kontroles tiesības pār KS nav nododamas citām personām. Arī gadījumā, ja biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce, biedri saglabā savu netiešo kontroli KS pārvaldībā, ieceļot un atceļot pārstāvjus. Ņemot vērā šīs biedru kontroles tiesības, KS nevar būt par atkarīgo koncerna sabiedrību, bet var pildīt tikai valdošās sabiedrības lomu. Treškārt, KS raksturo biedru ekonomiskās līdzdalības princips, paredzot tiesības un pienākumus KS pamatkapitāla apmaksā, kā arī KS izdevumu un zaudējumu segšanā.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam Kooperatīvo sabiedrību likumam KS ir komersanta statuss. Izņēmums ir likumā paredzētie speciālie KS veidi – lauksaimniecības pakalpojumu KS, mežsaimniecības pakalpojumu KS, dzīvokļu īpašnieku KS, automašīnu garāžu īpašnieku KS un dārzkopības KS. Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) statistikai (20.01.2017.) šīs likumā minētās KS veido vairāk nekā divas trešdaļas no visām KS. Saskaņā ar esošo regulējumu komersanta statusa noteikšana ir atkarīga nevis no KS mērķa un tās veiktās saimnieciskās darbības būtības, bet gan no nosaukuma. Tādējādi likumā neminētās KS, kas veic savu saimniecisko darbību pēc līdzīga principa, nepamatoti atrodas nevienlīdzīgā situācijā ar likumā minētajām KS. Tas nozīmē, ka šādam KS iedalījumam nav pamatojuma. Ņemot vērā minēto, likumprojektā "Kooperatīvo sabiedrību likums" (turpmāk – likumprojekts) nav paredzēts KS iedalīt komersantos un nekomersantos. Komersanta statuss KS būs noteikts vien gadījumā, ja tas izrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem (piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likuma).

Lai arī spēkā esošajā likumā ir nodalīti vairāki KS veidi, tikai lauksaimniecības pakalpojumu KS un mežsaimniecības pakalpojumu KS ir definētas un ir skaidri noteikti pakalpojumi, ko tās var veikt. Citām KS šādu definīciju nav. Daļai no spēkā esošajā regulējumā minētajām KS ir paredzēti tikai atsevišķi kritēriji tās biedriem. Piemēram, dzīvokļu īpašnieku KS spēkā esošajā likumā nav noteikti nekādi kritēriji vai ierobežojumi attiecībā uz tās saimniecisko darbību un sniegtajiem pakalpojumiem, bet ir ierobežots personu loks, kas var būt par biedru attiecīgajā KS. Turpretim, piemēram, laivu un garāžu īpašnieku KS ir nodalītas kā atsevišķs KS veids, tomēr tām nav noteikti nekādi ierobežojumi attiecībā uz saimniecisko darbību un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz biedra statusu.

Likumprojektā vairs nav paredzēts KS veidu iedalījumus. Konkrētu KS veidi vēsturiski tika ieviesti, lai nodalītu komersanta statusa esamību vai neesamību. Likumprojekts vairs neparedz šādu dalījumu (komersantos un nekomersantos). Savukārt no tiesību sistēmas viedokļa nav atbalstāms, ka likumos, kas attiecas vienādi uz visiem tiesību subjektiem, tiek izdalīts regulējums atkarība no tiesību subjekta darbības veida. Vēršam uzmanību, ka Komerclikums, Biedrību un nodibinājumu likums, Arodbiedrību likums u. c. šāda veida normatīvie akti (tā sauktie tiesību subjektu "jumta likumi") neparedz atsevišķu regulējumu attiecībā no tā, kādā sfērā darbojas konkrētais tiesību subjekts. Piemēram, Komerclikums paredz regulējumu, kas vienādi attiecas uz pilnīgi visām Latvijas kapitālsabiedrībām, tomēr pastāv virkne ar speciālajiem nozaru normatīvajiem aktiem, kas izvirza īpašus kritērijus un prasības kapitālsabiedrībām, kas darbojas konkrētā nozarē, t. sk. nosaukuma (firmas) lietošanas ierobežojumus. Līdz ar to, ja attiecīgās nozares ministrija uzskata, ka ir nepieciešams sevišķs regulējums konkrētās nozares tiesību subjektiem (piemēram, lauksaimniecības pakalpojumu KS, mežsaimniecības pakalpojumu KS vai dzīvokļu īpašnieku KS), tad šāds regulējums ir jāiestrādā šajā sevišķajā normatīvajā aktā. Vienlaikus apstāklis, ka Kooperatīvo sabiedrību likumā turpmāk nebūs regulēts KS veidu iedalījums, pats par sevi nesaasinās un arī neatrisinās problēmas konkrētās nozares tiesību subjektiem. Jautājums par KS veidu iedalījumu saistīts arī ar plānoto nodokļu reformu – jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms atbilstoši Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam.

Līdzīgi kā līdz šim arī jaunajā regulējumā plānots iekļaut pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz atbalsta saņemšanu un kritērijiem šī atbalsta saņemšanai. Turpmāk Ministru kabineta noteikumos plānots definēt noteikta veida KS, kas varēs pretendēt uz atbalsta pasākumiem, ja šī KS un tās biedri atbildīs Ministru kabineta noteikumos minētiem kritērijiem.

2. Nosaukums

Attiecībā uz KS nosaukumu tāpat kā līdz šim piemēros gan likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" vispārējās normas, gan arī likumprojektā paredzētās speciālās normas. Likumprojekts paredz pienākumu KS tās nosaukumā iekļaut norādi "kooperatīvā sabiedrība". Ja KS būs definējusi konkrētu darbības veidu, tā varēs nosaukumā iekļaut šo darbības veidu.

II. KS dibināšana

1. Atteikšanās no obligāta pienākuma rīkot dibināšanas sapulci

Spēkā esošais likums paredz, ka KS dibināšanai ir nepieciešams organizēt dibināšanas sapulci. Ņemot vērā, ka KS dibināšanas līgumu un statūtus ir pienākums parakstīt visiem dibinātājiem, šāda dibināšanas sapulces sasaukšana var būt lieka un rada nevajadzīgu administratīvo slogu dibinātājiem. Līdz ar to likumprojekts vairs neparedz pienākumu dibinātājiem organizēt dibināšanas sapulci. Turpmāk gan nebūs liegts šādu sapulci sasaukt, ja dibinātāji to uzskatīs par nepieciešamu. Likumprojekts arī paredz atteikšanos no regulējuma par dibināšanas sapulces protokola sastādīšanu un tā iesniegšanas Uzņēmumu reģistram.

2. Dibināšanas līguma saturs

Dibināšanas līgums primāri regulē tiesiskās attiecības līdz KS reģistrācijai uzņēmumu reģistra žurnālā, tāpēc likumprojekts vairs neparedz pienākumu iekļaut dibināšanas līgumā tādu informāciju, kas primāri attiecas uz tiesiskajām attiecībām pēc KS reģistrēšanas uzņēmumu reģistra žurnālā (piemēram, pamatkapitāla veidošanas kārtība). Vienlaikus, atsakoties no obligāta pienākuma rīkot KS dibināšanas sapulci un sastādīt dibināšanas sapulces protokolu, precizētas dibināšanas līgumā iekļaujamās ziņas, paredzot, ka dibināšanas līgumā norāda informāciju par KS amatpersonām.

3. Statūtu saturs

Likumprojekts samazina to ziņu apjomu, kas ir obligāti norādāms KS statūtos. Atbilstoši likumprojektam statūtos būs pienākums norādīt KS nosaukumu, darbības mērķi un uzdevumus, pamatkapitāla minimālo lielumu un pajas nominālvērtību, kā arī informāciju par valdes locekļiem. Informācija par padomes locekļiem un pārstāvju sapulci būs jāiekļauj statūtos tikai tad, ja attiecīgā pārvaldes institūcija tiks izveidota, savukārt informācija par KS darbības termiņu, iestāšanās naudu un biedra naudu – ja tāda būs paredzēta. Likumprojekts vairs neparedzēs pienākumu statūtos iekļaut tādu kārtību, kas jau tiks regulēta ar likuma noteikumiem. Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma statūtos nebūs jānorāda biedra tiesības un pienākumi, biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtība, peļņas sadales kārtība, zaudējumu segšanas kārtība, KS likvidācijas un reorganizācijas kārtība, biedru kopsapulču sasaukšanas kārtība un biedru kopsapulces apstrīdēšanas kārtība. Šī informācija nebūs obligāti jānorāda statūtos, jo likumprojekts katrā no minētajiem jautājumiem paredz pamatregulējumu. Ja KS vēlēsies noteikt no likumprojekta atšķirīgu kārtību vai arī noteikt lielāku detalizācijas pakāpi kādam no jautājumiem, tas nebūs liegts (ja vien likumprojekts šādu atkāpi tieši pieļauj). Turpmāk statūtos nebūs obligāti jānorāda arī KS juridiskā adrese, kas šobrīd būtiski apgrūtina tās maiņu (statūtu grozījumiem nepieciešama biedru kopsapulces piekrišana). Tāpat statūtos nebūs jānorāda komercsabiedrību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība, jo šāda informācija tieši neattiecas uz pašu KS un tā ir regulēta citos normatīvajos aktos (Komerclikumā).

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, KS grozot tās statūtus, Uzņēmumu reģistrā nereti tiek iesniegts tikai KS statūtu grozījumu teksts, nevis pilns statūtu teksts jaunajā redakcijā. Uzņēmumu reģistram nav pamata atteikt šāda grozījumu teksta pievienošanu reģistrācijas lietai, tomēr šādas rīcības rezultātā nevar nepārprotami noteikt aktuālo KS statūtu saturu. Līdz ar to likumprojektā noteikts, ka pēc grozījumu izdarīšanas KS dibināšanas dokumentos, Uzņēmumu reģistrā iesniedzams grozījumu teksts, kā arī pilns teksts jaunajā redakcijā.

4. Uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāmās ziņas

Par KS uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāmās ziņas noteiktas likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 6. pantā, kas attiecas ne tikai uz KS, bet arī citiem tiesību subjektiem (individuālajiem uzņēmumiem). Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā regulējuma uzņēmumu reģistra žurnālā par KS netiks ierakstīts KS minimālais pamatkapitāla apmērs, paju skaits un to nominālvērtība. Tāpat uzņēmumu reģistra žurnālā netiks ierakstītas ziņas, kas nav saistoša trešajām personam (KS galvenais un papildu nodarbošanās veids; statūtu parakstīšanas datums).

III. Biedri

1. Biedra statusa kritēriji un biedru reģistrs

Atbilstoši spēkā esošajam likumam persona iegūst un zaudē biedra statusu ar brīdi, kad atbildīgā institūcija pieņem attiecīgo lēmumu. Likumprojekts paredz, ka biedrs ir tā persona, kas ir ierakstīta valdes vestajā biedru reģistrā. Tādējādi persona iegūst biedra statusu ar brīdi, kad tā ierakstīta biedru reģistrā, un zaudē, kad tā izslēgta no biedru reģistra. Šāds regulējums par biedra statusa iegūšanu un zaudēšanu noteikts, lai visām ieinteresētajām personām (t.sk. arī citiem biedriem) būtu iespējams iepazīties ar biedru sarakstu vienā dokumentā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja biedrs vēlas pārbaudīt kāda biedru kopsapulces lēmuma tiesiskumu, viņam nav jāizprasa atbildīgās institūcijas lēmumi, bet gan jāieskatās biedru reģistrā.

Lai izvairītos no situācijām, kad par biedra uzņemšanu atbildīgā institūcija kavējas ar ieraksta veikšanu biedru reģistrā, likumprojektā nostiprināts brīdis, kad tiek veikts ieraksts biedru reģistrā. Gadījumā, ja valde ir noteikta kā atbildīgā institūcija par biedru uzņemšanu, izmaiņas biedru reģistrā veic vienlaicīgi ar lēmumu par biedra uzņemšanu. Savukārt gadījumā, ja šāda lēmuma pieņemšana ir uzticēta citai KS institūcijai, valdei ir pienākums veikt izmaiņas biedru reģistrā ne vēlāk kā trīs dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

Likumprojektā ir nostiprināts, ka par biedru var būt tikai tā persona, kas izmanto KS pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem kritērijiem (ja tādi paredzēti).

Atbilstoši spēkā esošajam likumam KS ir pienākums tās biedram izsniegt paju jeb biedra karti, kas ļauj īstenot visas biedra tiesības. Tā kā atbilstoši likumprojektam KS valde vai cita persona (tajā skaitā pats biedrs) var pārliecināties par konkrētā biedra tiesībām atbilstoši biedru reģistram, šāda biedra jeb paju karšu izsniegšana vairs nav obligāta.

2. Biedra uzņemšana

Spēkā esošais regulējums paredz valdei pienākumu pieņemt lēmumu par personas uzņemšanu biedra statusā. Ar šo valdes lēmuma pieņemšanas brīdi rodas arī biedra tiesības un pienākumi. Tajā pašā laikā spēkā esošais likums paredz arī pienākumu biedra uzņemšanu apstiprināt nākamajā biedru kopsapulcē. Tas nozīmē, ka biedra uzņemšanu pēc būtības apstiprina divas reizes. Ja biedru kopsapulce neapstiprina valdes lēmumu, tad valdes lēmums atzīstams par spēkā neesošu. Līdz ar to var veidoties absurda situācija, ka jaunais biedrs ilgstoši (piemēram, gadu) izmanto KS pakalpojumus, pilda biedra pienākumus un ievēro biedra tiesības, bet biedru kopsapulce neapstiprina viņa uzņemšanu. Tā kā likumprojektā ir skaidri noteikti gadījumi, kad KS var atteikt personu uzņemt KS, valdei ir jābūt spējīgai šos apstākļus konstatēt bez biedru kopsapulces apstiprinājuma. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka lēmumu par biedra uzņemšanu pieņem valde bez citas pārvaldes institūcijas apstiprinājuma. Vienlaikus statūtos būs ļauts izvēlēties citu institūciju (padomi, biedru kopsapulci, speciāli izveidotu biedru uzņemšanas komisiju), kas būs atbildīga par biedru uzņemšanu.

KS būs tiesīga atteikt uzņemt personu biedra statusā tikai šādos gadījumos: 1) persona neatbilst biedra statusa kritērijiem; 2) KS nespēj apkalpot lielāku biedru skaitu un tā apkalpo tikai savus biedrus; 3) persona jau bijusi izslēgta no KS par būtiskiem likuma vai statūtu pārkāpumiem vai arī par biedra rīcību, kas negatīvi ietekmējusi KS reputāciju vai radījusi kaitējumu KS interesēm.

Likumprojektā nostiprināts, ka atteikumu par biedra uzņemšanu vienmēr var apstrīdēt vismaz vienā citā KS institūcijā pirms vēršanās vispārējās jurisdikcijas tiesā. Likumiskais modelis paredz, ka lēmumu var apstrīdēt KS padomē, bet, ja tādas nav, tad biedru kopsapulcē. Statūtos var noteikt arī citas institūcijas, kurās var apstrīdēt atteikumu uzņemt kādu personu biedra statusā.

3. Biedra izstāšanās

Tā kā KS ir brīvprātīga organizācija, biedrs var jebkurā brīdī izstāties no KS. Lai izstātos no KS, tās biedrs iesniedz attiecīgu paziņojumu KS. Likumprojekts paredz, ka valdei ir pienākums izslēgt attiecīgo personu no biedru reģistra nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus no attiecīgā paziņojuma iesniegšanas. Likumprojektā paredzētā iespēja atlikt biedra izslēgšanu piemērojama īpašos gadījumos, piemēram, lai dotu iespējas KS pārvaldes institūcijai pārliecināt biedru par biedra statusa saglabāšanu (ņemot vērā, ka biedra izstāšanās var nozīmēt finansiālas sekas pašai KS). Tā kā biedra izstāšanās ir labprātīga un KS nav tiesību ierobežot biedra izstāšanos, par biedru reģistra vešanu atbildīgajai KS pārvaldes institūcijai nav jāpieņem lēmums, bet gan jāveic tikai faktiskas izmaiņas biedru reģistrā.

4. Biedra izslēgšana

Likumprojekts nosaka vairākus gadījumus, kad KS ir tiesīga izslēgt biedru: 1) ja biedrs neatbilst likumā vai statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem (piemēram, ja statūtos vai likumā noteikts, ka par KS biedru var būt tikai meža īpašnieks un attiecīgais biedrs ir atsavinājis sev piederošo mežu, KS ir tiesības izslēgt to no KS); 2) biedrs būtiski pārkāpis šā likuma vai statūtu noteikumus (piemēram, biedrs ilgstoši nemaksā statūtos noteikto biedra maksu); 3) biedra darbība negatīvi ietekmē sabiedrības reputāciju vai nodara būtisku kaitējumu tās interesēm (piemēram, biedrs izplata nepatiesu informāciju par KS). Pirmajā gadījumā biedra statusa kritēriji ir skaidri noteikti likumā vai statūtos, tāpēc biedra neatbilstība tiem ir samērā viegli konstatējama. Otrajā un trešajā gadījumā ir nepieciešams padziļināti vērtēt, vai attiecīgais likuma vai statūtu pārkāpums ir tik būtisks, lai biedru izslēgtu no KS, vai biedra rīcības rezultātā ir nodarīts kaitējums KS.

Likumprojektā nostiprināts, ka lēmumu par biedra izslēgšanu pieņem valde. Tajā pašā laikā ir ļauts noteikt arī citu atbildīgo institūciju. Tas nozīmē, ka statūtos var paredzēt, ka lēmumu par biedra izslēgšanu var pieņemt gan kāda cita no likumā minētajām pārvaldes institūcijām (padome, biedru kopsapulce), gan arī KS speciāli izveidota institūcija (piemēram, speciāli izveidota biedru izslēgšanas komisija). Par izslēgšanu atbildīgajai institūcijai ir pienākums piecu dienu laikā paziņot biedram par pieņemto lēmumu, pamatojot šādas rīcības iemeslus. Respektīvi, KS ir pienākums norādīt uz faktiem, kas kalpo par pamatu izslēgšanai, nevis tikai atsaukties uz kādu no likumā minētajiem biedra izslēgšanas pamatiem.

Likumprojektā nostiprināts, ka lēmums par biedra izslēgšanu vienmēr ir apstrīdams vismaz vienā citā KS institūcijā pirms izslēgtā biedra vēršanās vispārējās jurisdikcijas tiesā. Likumiskais modelis paredz, ka lēmumu var apstrīdēt KS padomē, bet, ja tādas nav, tad biedru kopsapulcē. Statūtos var noteikt arī citas institūcijas lēmuma par biedra izslēgšanu apstrīdēšanai.

5. Biedra nāve

Biedra nāves gadījumā tā mantinieks automātiski nekļūst par KS biedru. Šādā gadījumā mantiniekam piemērojams vispārējais regulējums par iestāšanos KS. Ja biedra mantinieks izteiks vēlmi iestāties KS, atteikt tā uzņemšanu varēs tikai tad, ja mantinieks neatbilst biedra statusa kritērijiem vai ir iepriekš izslēgts no KS. KS būs ļoti ierobežotas tiesības atteikt mantinieka uzņemšanu KS, pamatojoties uz to, ka KS nespēj apkalpot lielāku biedru skaitu (ņemot vērā, ka mantinieka iestāšanās pēc būtības nemaina biedru skaitu). Atšķirībā no vispārējās iestāšanās kārtības mantinieks būs atbrīvots no iestāšanās maksas, jo KS administratīvie izdevumi saistībā ar mantinieka uzņemšanu KS parasti ir salīdzinoši daudz mazāki nekā ar cita jauna biedra uzņemšanu. Ja mantinieks nevēlēsies kļūst par KS biedru, tam pienākošos biedra ieguldījumu pamatkapitālā KS izmaksās vispārējā kārtībā.

6. Biedra dalības izbeigšanās sekas

Neatkarīgi no tā, vai biedrs ir izstājies no KS labprātīgi vai arī pati KS ir pieņēmusi lēmumu par biedra izslēgšanu, KS dzēš no pamatkapitāla bijušajam biedram piederošās pajas un veic šo paju izmaksu. Tādējādi biedra dalības izbeigšanās gadījumā paja kļūst par KS parādu attiecībā pret bijušo biedru. KS veic izmaksas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas, pieskaitot šai izmaksai peļņu vai ieturot zaudējumus proporcionāli laikam, kad šī persona bijusi biedra statusā. Likumprojekts paredz ierobežojumu izmaksu veikšanai nolūkā aizsargāt pašas KS finansiālās intereses un turpmāko darbību. Sabiedrība var pagarināt paju izmaksas termiņu, ja izmaksa, kura veicama pārskata gada laikā, vienam vai vairākiem bijušajiem biedriem pārsniedz 3 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Termiņa pagarinājumu piemēro izmaksas daļai, kas pārsniedz 3 procentus no sabiedrības pamatkapitāla. Ja KS pagarinājusi izmaksu termiņu, izmaksu veic vienmērīgi pa gadiem, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no gada pārskata apstiprināšanas. Vienlaikus statūtos var noteikt arī citu maksimālo izmaksu termiņu.

IV. Pamatkapitāls un peļņas izlietošana

1. Pamatkapitāls un pajas

Likumprojektā saglabāts KS pamatkapitāla mainīguma princips. Tā kā KS ir brīvprātīga organizācija, personām ir tiesības brīvi iestāties KS un izstāties no tās. Personas iestāšanās un izstāšanās no KS attiecīgi rada izmaiņas KS pamatkapitālā. KS mainīgais pamatkapitāls nozīmē to, ka ne KS statūtos, ne arī publiskajos reģistros šis pamatkapitāls nav fiksēts (statūtos būs obligāti jānorāda tikai pamatkapitāla minimālais apmērs). Tādējādi biedra iestāšanās un izstāšanās gadījumā nav nepieciešams grozīt dibināšanas dokumentus. Atšķirībā no kapitālsabiedrībām KS pamatkapitāls ļoti ierobežoti pilda kreditora interešu aizsardzības funkciju.

Likumprojekts paredz, ka pamatkapitālu veido paju nominālvērtību kopsumma. Tas nozīmē, ka pats pamatkapitāls ir sadalīts daļās – pajās, tomēr atšķirībā no kapitālsabiedrību pamatkapitāla daļām (akcijām) pajas nenosaka biedra finansiālo un pārvaldes tiesību apmēru, bet gan kalpo tikai kā faktors, kas ļauj būt par biedru KS un dod tiesības saņemt pakalpojumus no KS. Tādējādi pajas arī nav brīvi atsavināmas. Biedrs sev piederošo paju nevar atsavināt trešajai personai, jo pajas iegūšana nenozīmē biedra statusa iegūšanu. Biedra statusu persona var iegūt tikai ar attiecīgās institūcijas lēmumu un biedra ierakstīšanu biedru reģistrā.

Spēkā esošais paju regulējums iedala tās pamatpajās un papildpajās, paredzot, ka papildpajām nav balsstiesību. Tā kā KS raksturo demokrātiska pārvalde un katram biedram biedru kopsapulcē ir tikai viena balss, nav loģiska pamatojuma, kāpēc balsstiesības būtu jāpiesaista pie pajas kategorijas. Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz atteikšanos no spēkā esošā paju regulējuma, kas iedalīja pajas pamatpajās un papildpajās. Turklāt spēkā esošais likums paredz iespēju noteikt kārtību, kā nosaka pamatpaju skaitu katram biedram un kādā veidā veic pamatpaju pārreģistrāciju par papildpajām. Šis spēkā esošais regulējums, kas piedāvā statūtos noteikt vienu veidu (paredzot tiesības noteikt arī citu kārtību paju noteikšanai), ir ne tikai lieks, bet savā ziņā neloģisks un sarežģīts normu piemērotājiem. Līdz ar to likumprojekts vienkāršo regulējumu attiecībā uz paju skaita noteikšanas kārtību.

2. Minimālais pamatkapitāla apmērs

Atbilstoši spēkā esošajam likumam KS pamatkapitāla minimālais lielums ir 2800 euro (likumā minētajiem speciālajiem KS veidiem – 280 euro). KS minimālais pamatkapitāla lielums tiek ierakstīts uzņēmumu reģistra žurnālā. Tas nozīmē, ka teorētiski šim ierakstam vajadzētu kalpot trešo personu (kreditoru) interešu aizsardzībai, tomēr praksē šādu funkciju minimālā pamatkapitāla apmēra ieraksts neveic. Piemēram, gadījumā, ja KS statūtos noteikusi minimālo pamatkapitāla apmēru 25 000 euro apmērā, KS nav liegts grozīt statūtus un samazināt šo minimālo pamatkapitāla apmēru līdz likumā noteiktajam minimālajam pamatkapitāla apmēram (2800 euro). Spēkā esošais likums neparedz speciālu minimālā pamatkapitāla apmēra samazināšanas kārtību, kas būtu vērsta uz kreditoru informēšanu un nodrošinājumu sniegšanu. Ņemot vērā, ka minimālā pamatkapitāla apmēra ierakstīšana uzņēmumu reģistra žurnālā nenodrošina pilnīgi nekādu kreditoru aizsardzību, likumprojekts paredz, ka minimālais pamatkapitāla apmērs būs tikai statūtos ierakstāmā ziņa un to neierakstīs Uzņēmumu reģistra vestajā publiskajā reģistrā.

Nepieciešamība noteikt minimālā pamatkapitāla apmēru KS statūtos saistīta tikai ar pašas sabiedrības un tās biedru interešu aizsardzību. Likumprojektā paredzēts pienākums valdei sasaukt biedru kopsapulci, ja KS pašu kapitāls ir kļuvis mazāks par KS statūtos noteikto pamatkapitāla minimālo apmēru. Tādējādi statūtos noteiktais pamatkapitāla minimālais apmērs kalpo par sava veida atskaites punktu, lai pārvaldes institūcijai iestātos pienākums veikt pasākumus, lai izvairītos no KS ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

3. Peļņas sadale starp biedriem

Likumprojekts paredz divus veidus, kā nosaka biedriem izmaksājamās peļņas apmēru. Likumiskais modelis paredz, ka peļņu sadala starp biedriem atbilstoši biedru izmantoto pakalpojumu apjomam. Neatkarīgi no biedra veiktā ieguldījuma KS pamatkapitālā, vislielāko peļņas daļu iegūs tas biedrs, kas attiecīgajā gadā ir visvairāk izmantojis KS pakalpojumus un attiecīgi vairojis KS peļņu. Vienlaikus statūtos būs ļauts noteikt, ka KS peļņu sadala atbilstoši biedra ieguldījuma apjomam (pajām) pamatkapitālā. Tāpat statūtos varēs nostiprināt abus divus peļņas sadales veidus, paredzot, ka daļu no peļņas sadala atbilstoši biedra izmantoto pakalpojumu apjomam, bet daļu - atbilstoši ieguldījumam pamatkapitālā. Tādējādi atkarībā no KS veida un tās darbības mērķiem, KS tās statūtos varēs noteikt katrai KS visatbilstošāko peļņas sadales veidu. Piemēram, ja KS vēlēsies piesaistīt investora tipa biedru, tā savos statūtos varēs noteikt, ka daļu no KS peļņas sadala atbilstoši biedra veiktā ieguldījuma apmēram.

 

V. Biedru kopsapulce

1. Biedru kopsapulces sasaukšana

Likumprojektā ir vispārīgi noteikts, ka par biedru kopsapulces sasaukšanu rakstveidā dara zināmu tās biedriem. Vispārīgs regulējums noteikts, lai katra KS izvēlētos ērtāko paziņošanas veidu, piemēram, paziņotu par biedru kopsapulces sasaukšanu KS interneta mājaslapā, informētu biedrus ar īsziņas, e-pasta vēstules starpniecību vai arī publicētu informāciju pie ziņojuma dēļa katras dzīvojamās mājas kāpņu telpā (ja sasaukta sapulce KS, kura apsaimnieko konkrēto dzīvojamo māju). Normas mērķis ir nodrošināt, ka visi biedri ir informēti par biedru kopsapulces sasaukšanu. Tā kā dalība kopsapulcē ir biedra pamattiesības, tad KS nevar šo informēšanas pienākumu izpildīt tikai formāli (piemēram, publicēt informāciju uz ziņojuma dēļa KS juridiskajā adresē). Vienlaikus statūtos KS ir ļauts noteikt citu paziņošanas kārtību, kas atšķiras no likumā noteiktā (piemēram, telefoniski informēt biedrus) vai precizē likumā noteikto (paziņojumu nosūta uz katra biedra e-pasta adresi).

Likumprojekts paredz, ka paziņojumu par biedru kopsapulci dara zināmu visiem biedriem vismaz 30 dienas pirms biedru kopsapulces. Tas nozīmē, ka 30 dienas pirms biedru kopsapulces visi biedri ir saņēmuši attiecīgo paziņojumu, vai ir uzskatāms, ka šāds paziņojums ir saņemts. Desmit dienu laikā no šī paziņojuma saņemšanas biedriem ir tiesības pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai. Pēc šī papildu jautājumu pieteikšanas termiņa notecējuma KS desmit dienu laikā ir pienākums paziņot par izmaiņām biedru kopsapulces darba kārtībā. Šāds termiņš noteikts, lai adresātam būtu iespējas pilnvērtīgi iepazīties ar dokumentiem un nosūtīt savus ierosinājumus, pieņemot, ka nosūtīšana tiek veikta pa pastu. Vismaz desmit dienas pirms biedru kopsapulces biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu un nemainīgu darba kārtību biedru kopsapulcē.

Īsāks termiņš paziņojumam par biedru kopsapulci ir iespējams gadījumā, ja KS sasauc biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Šādā gadījumā paziņojumu dara zināmu vismaz 20 dienas pirms biedru kopsapulces. Saīsināts termiņš piemērojams, jo elektronisko līdzekļu izmantošanas gadījumā ir īsāks laiks informācijas saņemšanai. Piemēram, ja statūtos būs noteikts, ka biedri var pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai tikai ar elektronisko līdzekļu palīdzību, tad šo termiņu papildu jautājumu pieteikšanai varēs samazināt no desmit līdz piecām dienām. Šis termiņš faktiski samazināts par tik dienām, kāda ir atšķirība informācijas nosūtīšanai un saņemšanai pa pastu vai e-pasta starpniecību. Tas pats attiecas arī uz termiņu par pilnas un nemainīgas darba kārtības izsludināšanu. Šādi saīsināti termiņi būs piemērojami vien gadījumā, ja visiem biedriem informācija tiks nosūtīta ar elektronisko līdzekļu palīdzību un arī biedri varēs pieteikt papildu jautājumus biedru kopsapulces darba kārtībai tikai ar elektronisko līdzekļu palīdzību. Ja statūtos būs noteikts, ka KS informē biedrus gan nosūtot paziņojumu pa pastu, gan izmantojot elektroniskos līdzekļus attiecībā uz tiem biedriem, kas to vēlas, tad piemērot likumā noteiktos saīsinātos termiņus nevarēs.

Jaunais regulējums neparedz kvoruma prasību biedru kopsapulcē. Tā kā KS ir brīvprātīgas organizācijas, kurās var iestāties ikviena persona, kas atbilst biedra statusa kritērijiem, KS biedru skaita ziņā var būt lielas organizācijas. Līdz šim nereti bijušas situācijas, kad skaitliski lielām KS ir jānomā telpas, lai sasauktu kopsapulci un konstatētu kvoruma trūkumu. Pēc tam seko atkārtotas biedru kopsapulces sasaukšana, kas rada papildu izmaksas KS. Lai mazinātu finansiālo slogu KS, atbilstoši jaunajam regulējumam biedru kopsapulce ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita (ja vien statūtos kvorums nav paredzēts). Vienlaikus, lai stiprinātu biedru aizsardzību, paredzēts palielināt nepieciešamo balsu skaitu par svarīgiem lēmumiem (piemēram, reorganizācija, likvidācija). Tāpat biedra tiesību aizsardzība pastiprināta attiecībā uz biedru kopsapulces izsludināšanu, proti, biedram būs iespējas laicīgi iepazīties ar nemainīgu darba kārtību (biedru kopsapulce nebūs tiesīga lemt par citiem jautājumiem, kas nav iepriekš iekļauti darba kārtībā).

2. Atvieglojumi lēmumu pieņemšanai

Ņemot vērā, ka KS lielais biedru skaits var būtiski apgrūtināt KS pārvaldi, likumprojekts rada jaunus un uzlabo jau esošus institūtus, kas vērsti uz biedru kopsapulces lēmumu pieņemšanas procesa atvieglošanu: 1) pārstāvju sapulce; 2) lēmumu pieņemšana bez biedru kopsapulces sasaukšanas; 3) tiesības sasaukt biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus; 4) tiesības nodrošināt biedra elektronisko dalību biedru kopsapulcē; 5) biedra tiesības pirms kopsapulces rakstveidā informēt par savu balsojumu.

2.1. Pārstāvju sapulce

Lai atvieglotu KS lēmumu pieņemšanas procesu, jaunais regulējums ļauj KS biedru kopsapulcei statūtos noteikt, ka biedru kopsapulces kompetence tiek nodota pārstāvju sapulcei. Pārstāvju ievēlēšana ir pašu biedru (nevis biedru kopsapulces) kompetencē. Visiem biedriem ir vienlīdzīgas tiesības ievēlēt savus pārstāvjus. Ja biedru kopsapulce būs lēmusi par šādas pārvaldes institūcijas izveidi, pārstāvju ievēlēšanas detalizētu kārtību, pārstāvju pilnvaru termiņus un pārstāvības normu būs pienākums iekļaut KS statūtos.

Atšķirībā no spēkā esošā regulējuma, kas ļauj pārstāvju sapulcei pieņemt tikai daļu no biedru kopsapulces kompetencē esošajiem jautājumiem, likumprojekts paredz, ka pārstāvju sapulces ievēlēšanas gadījumā šī pārvaldes institūcija pilnībā aizstāj biedru kopsapulci un tās abas paralēli nepastāv. Tādējādi pārstāvju sapulce darbojas kā mazāka formāta biedru kopsapulce, nodrošinot efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu KS ar lielu biedru skaitu. Lai nodrošinātu, ka pārstāvju sapulces institūtu izmanto KS atbilstoši tā mērķim, ir paredzēti vairāki ierobežojumi. Pirmkārt, pārstāvju sapulci varēs izveidot un sasaukt tikai tās KS, kurām ir vairāk nekā 100 biedru. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atbilstoši KS statūtiem biedru kopsapulci aizstāj pārstāvju sapulce un KS ir mazāk nekā 100 biedru, turpinās darboties biedru kopsapulce. Tikai tad, kad biedru skaits sasniegs likumā minimālo noteikto biedru skaitu, KS būs pienākums sasaukt pārstāvju sapulci, nevis biedru kopsapulci. Otrkārt, jaunais regulējums paredz, ka pārstāvju sapulce sastāv no vismaz 20 pārstāvjiem. Šāds minimālais pārstāvju skaits noteikts, lai izvairītos no situācijām, kad KS svarīgus lēmumus pieņem atsevišķas (dažas) personas, un vienlaikus nodrošinātu tādu pārstāvju skaitu, kas ļauj nodrošināt konstruktīvu lēmumu pieņemšanas procesu.

Likumprojekts paredz, ka pārstāvju sapulces darbībai un kompetencei piemēro normas par biedru kopsapulces darbību un kompetenci. Likumprojektā arī paredzēts, ka pārstāvjiem piemēro likumprojektā nostiprinātās biedru tiesības. Izņēmums ir pārstāvja tiesības piedalīties sapulcē ar pilnvarnieka starpniecību. Respektīvi, pārstāvis nevar nodot savas tiesības citai personai, un tas pārstāvju sapulcē var piedalīties tikai personīgi.

Vienlaikus ar biedru kopsapulces lēmumu par pārstāvju sapulces izveidi, statūtos nepieciešams noteikt arī kārtību, kādā tiek ievēlēti pārstāvji. Tādējādi, kamēr nav izvēlēti pastāvīgie pārstāvji pārstāvju sapulcei, KS jārēķinās ar ilgākiem termiņiem pārstāvju sapulces sasaukšanai (salīdzinājumā ar biedru kopsapulces sasaukšanu), jo biedriem jānodrošina laiks arī savu pārstāvju ievēlēšanai. Kārtībai pārstāvju ievēlēšanā jābūt tādai, kas nodrošina visiem biedriem vienlīdzīgas tiesības pārstāvju izvēlē, kā arī nodrošina, ka katrs pārstāvis sapulcē pārstāv līdzīgu biedru skaitu. Tikai tad, kad biedri ir izraudzījušies savus pārstāvjus, valde kā par biedru kopsapulces sasaukšanu atbildīgā pārvaldes institūcija var sasaukt pārstāvju sapulci. Informāciju par pārstāvju sapulci valde sūta tikai pārstāvjiem. Biedriem informācija par pārstāvju sapulces sasaukšanu sūtīta netiek, tomēr tiem ir tiesības KS juridiskajā adresē vai arī elektroniskajā vidē iepazīties ar pārstāvju sapulces darba kārtību un dokumentiem vismaz 10 dienas pirms pārstāvju sapulces. Pārstāvju sapulces norisei (lēmumu pieņemšanas kārtībai, pārstāvju balsstiesībām, klātesošo pārstāvju saraksta veidošanai, protokola sastādīšanai) piemēro normas par biedru kopsapulci.

Biedru izvēlētie pārstāvji ir atbildīgi to biedru priekšā, kurus šie pārstāvji pārstāv. Pārstāvim ir jāuzklausa šo biedru viedoklis (piemēram, par konkrēto pārstāvju sapulces darba kārtības jautājumu), tomēr savā balsojumā pārstāvju sapulcē pārstāvis ir neatkarīgs. Pārstāvim nav juridiski saistoši biedru sniegtie norādījumi. Ja biedri nav apmierināti ar sava pārstāvja rīcību pārstāvju sapulcē, tie ir tiesīgi atbilstoši statūtos noteiktajai kārtībai nākamajai pārstāvju sapulcei izraudzīties citu pārstāvi.

Ja pārstāvju sapulce aizstāj biedru kopsapulci, biedriem saglabājas vairākas tiesības. Bez jau minētajām tiesībām iepazīties ar pārstāvju sapulces darba kārtību un dokumentiem, tiem ir tiesības iepazīties arī ar pārstāvju sapulces protokolu un šim protokolam pievienotajiem dokumentiem. Tāpat biedriem ir tiesības apstrīdēt pārstāvju sapulces lēmumus, iepazīties ar KS finanšu pārskatu un KS atlikušās mantas sadales plānu KS likvidācijas gadījumā, tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem KS reorganizācijas gadījumā, informēt, ka nepiekrīt pārstāvju sapulces pieņemtajam reorganizācijas lēmumam (kas var ietekmēt pārstāvju sapulces spēkā esamību), kā arī apstrīdēt pārstāvju sapulces pieņemto lēmumu par KS reorganizāciju.

Lai biedrs varētu sekot līdzi pārstāvju sapulces lēmumu pieņemšanas procesam un lai varētu informēt pārstāvi par savu nostāju kādā jautājumā, likumprojekts paredz KS valdei pienākumu vest pārstāvju sarakstu. Ar pārstāvju sarakstu varēs iepazīties visi biedri, taču biedrs varēs iegūt tikai tā pārstāvja kontaktinformāciju, kas pārstāv attiecīgo biedru. Ja pārstāvjus ievēl, piemēram, pēc reģionālā principa un no attiecīgā reģiona ir, piemēram, trīs pārstāvji, tad biedram ir jābūt tiesībām noskaidrot šo visu trīs pārstāvju kontaktinformāciju.

2.2. Biedru kopsapulces elektroniska sasaukšana

Likumprojekts paredz KS tiesības sasaukt biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Tas nozīmē, ka ar elektronisko līdzekļu palīdzību KS var ne tikai informēt par kopsapulci, bet arī to pilnībā noturēt. Lai biedru kopsapulci varētu īstenot elektroniskajā vidē, elektronisko līdzekļu platformai jābūt tādai, kas nodrošina visas likumā un statūtos noteiktās tiesības – balsot, diskutēt, iepazīties ar informāciju, uzdot jautājumus valdei, kā arī citas likumprojektā vai statūtos noteiktās tiesības. Pretējā gadījumā, ja KS būs sasaukusi biedru kopsapulci, izmantojot elektroniskos līdzekļus, tomēr nebūs īstenojusi iespēju biedram realizēt kādu no likumā vai statūtos noteiktajām tiesībām, būs pamats vērtēt, vai šāds biedru kopsapulces lēmums nav atzīstams par spēkā neesošu. Atbilstoši likumprojektam tiesības sasaukt biedru kopsapulci elektroniski KS var izmantot tikai tad, ja nodrošina drošu biedru identificēšanu un kārtību šo tiesību izmantošanai. Respektīvi, valde ir atbildīga par tādu elektronisko līdzekļu esamību, kas ļauj pārliecināties par katra biedra klātesamību, tā balsojumu un citām veiktajām darbībām. Lai arī līdz šim spēkā esošais likums neaizliedz sasaukt biedru kopsapulci elektroniski, tomēr tas nerada labvēlīgus nosacījumus šāda institūta pielietošanai praksē.

2.3. Biedra elektroniska dalība biedru kopsapulcē

KS ir tiesīga sasaukt klātienes biedru kopsapulci, taču vienlaikus (lai nodrošinātu augstāku biedru līdzdalību) nodrošināt iespēju biedriem piedalīties sapulcē, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Respektīvi, tiek nodrošināta klātienes biedru kopsapulce, paralēli ļaujot nodot balsojumu par konkrēto jautājumu arī attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus. Arī šādas tiesības KS var izmantot tikai tad, ja nodrošina drošu biedru identificēšanu un kārtību šo tiesību izmantošanai.

2.4. Balsojuma nodošana pirms biedru kopsapulces

Likumprojekts ļauj KS statūtos noteikt, ka biedrs var balsot par biedru kopsapulcē izskatāmajiem jautājumiem pirms biedru kopsapulces. Tas nozīmē, ka biedriem var paredzēt tiesības informēt par savu nostāju par kādu no biedru kopsapulces darba kārtības jautājumiem pirms pašas kopsapulces. Tā kā likumprojekts paredz, ka vismaz 10 dienas pirms biedru kopsapulces visiem biedriem ir tiesības iepazīties ar pilnu un nemainīgu darba kārtību, tad arī iepriekšēja balsojuma nodošana ir piesaistīta šim termiņam. Respektīvi, biedrs nevar nodot balsojumu par kādu no biedru kopsapulcē minētajiem jautājumiem, pirms nav zināma pilna un nemainīga biedru kopsapulces darba kārtība.

2.5. Lēmuma izskatīšana bez biedru kopsapulces sasaukšanas

Lai atvieglotu biedru kopsapulces lēmumu pieņemšanu, likumā iekļauts jauns regulējums par lēmumu pieņemšanu bez biedru kopsapulces sasaukšanas, tādējādi ļaujot KS salīdzinoši ar biedru kopsapulci par daudz mazākām izmaksām pieņemt lēmumu par kādu KS svarīgu jautājumu. Likumprojektā skaidri uzskaitīti tie jautājumi, kurus nevar izlemt šajā kārtībā. Bez biedru kopsapulces sasaukšanas nevar pieņemt lēmumus par tādiem jautājumiem kā KS amatpersonu ievēlēšana un atsaukšana, gada pārskata apstiprināšana, grozījumu izdarīšana KS statūtos.

3. Piedalīšanās biedru kopsapulcē.

Līdzšinējais regulējums paredz, ka biedrs savas balsstiesības nevar nodot citam, ja vien statūti neparedz īpašu pilnvarošanas kārtību. Šāda kārtība ir pretrunā ar demokrātijas principu, jo būtiski ierobežo biedra tiesības piedalīties KS pārvaldē. Ja biedrs pats personīgi nevar piedalīties biedru kopsapulcē, viņš savas biedra tiesības var realizēt ar pilnvarnieka starpniecību. Statūtos nebūs ļauts ierobežot biedra dalību biedru kopsapulcē ar pilnvarnieka starpniecību. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad viena vai dažas personas, izmantodamas pārējo biedru pasivitāti, iegūst nepieciešamo balsu skaitu sev vēlamo jautājumu pieņemšanai. Lai novērstu šādas situācijas, likumprojekts paredz, ka viena persona uz pilnvaras pamata var pārstāvēt ne vairāk kā trīs sabiedrības biedrus, izņemot, ja pilnvarā ietverts balsošanas uzdevums par katru attiecīgās biedru kopsapulces darba kārtības jautājumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pilnvarā norādīts balsošanas uzdevums par katru biedru kopsapulces darba kārtības jautājumu, viena persona var pārstāvēt neierobežotu biedru skaitu. Pretējā gadījumā (ja pilnvarā nav norādīts konkrēts balsošanas uzdevums par biedru kopsapulces darba kārtības jautājumiem) viena persona uz šādas pilnvaras pamata var pārstāvēt ne vairāk kā trīs KS biedrus. Šāds ierobežojums attiecas tikai uz līgumiskās pilnvarošanas gadījumiem. Vairāku KS biedru – juridisko personu valdes loceklis kā likumiskais pārstāvis varēs pārstāvēt biedru kopsapulcē visas šīs juridiskās personas. Tāpat arī situācijā, kad viena persona ir aizgādnis četriem biedriem, tā biedru kopsapulcē būs tiesīga rīkoties visu šo biedru vārdā.

4. Biedru kopsapulces lēmuma atzīšana par spēkā neesošu

Atšķirtībā no spēkā esošā regulējuma likumprojekts paredz biedru kopsapulces lēmumu pārsūdzēšanas kārtību. Biedru kopsapulces lēmumu tiesa varēs atzīt par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra būs pretrunā ar likumu vai statūtiem vai būs pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Prasību par biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu varēs celt biedrs, valdes vai padomes loceklis triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai kad viņam vajadzēja uzzināt par biedru kopsapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no kopsapulces dienas. Par būtisku pārkāpumu kopsapulces sasaukšanā būs uzskatāms arī gadījums, kad kāds biedrs KS vainas dēļ nebūs informēts par biedru kopsapulci un tādējādi viņam būs liegts piedalīties tajā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja lēmums pieņemts, pārkāpjot lēmuma pieņemšanas procedūru vai nav ievērota kopsapulces sasaukšanas kārtība, tas nav apstrīdams, ja par tā pieņemšanu nobalsojuši visi sabiedrības biedri. Tādējādi pēc būtības biedri var neievērot likumā vai statūtos noteikto kārtību sapulces sasaukšanā, ja visi biedri atbalsta šādu kārtību (netiek aizskartas neviena biedra intereses).

VI. Padome

Likumprojekts pēc būtības saglabā līdzšinējo KS padomes kompetenci. Likumprojektā nostiprināts, ka biedru kopsapulce nolūkā nodrošināt lielāku valdes darba pārraudzību var ievēlēt padomi vismaz trīs padomes locekļu sastāvā. Padomes locekļus (līdzīgi kā tas paredzēts attiecībā uz valdes locekļiem) varēs ievēlēt uz piecu gadu termiņu, nevis trīs gadu termiņu kā tas paredzēts līdz šim. Statūtos varēs noteikt īsāku termiņu. Saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem gadījumā, ja KS padomes loceklis ievēlēts līdz 2018. gada 31. decembrim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar likuma noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā. Likumprojekts arī paredz, ka par padomes locekļiem varēs ievēlēt arī personas, kas nav biedri, tādējādi radot iespēju KS un tās biedriem nodrošināt lielāku padomes profesionalitāti.

VII. Valde

Likumprojekts pēc būtības saglabā līdzšinējo valdes kompetenci. Izmaiņas skar valdes locekļu maksimālo pilnvaru termiņu, kas palielināts no trim līdz pieciem gadiem. Statūtos varēs noteikt īsāku termiņu. Saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem gadījumā, ja KS valdes loceklis ievēlēts līdz 2018. gada 31. decembrim, viņa pilnvaru termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar likuma noteikumiem, kas bija spēkā valdes vai padomes locekļa ievēlēšanas dienā.

Esošais regulējums paredz, ka valde pieņem lēmumu ar klātesošo balsstiesīgo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss. Ja valde sastāv no diviem valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam ir izšķirošā balss, otrs valdes loceklis faktiski ir izstumts no lēmumu pieņemšanas. Līdz ar to šāda situācija ir pretrunā ar vispārīgo principu, ka valdes locekļi vada KS tikai kopīgi. Ņemot vērā minēto, likumprojektā paredzēts, ka valdes priekšsēdētājam var būt izšķirošā balss, ja tas ir paredzēts KS statūtos un valde sastāv no vismaz trim valdes locekļiem.

VIII. Revidents

1. Iekšējais revidents

Spēkā esošais likums paredz pienākumu KS izveidot (iecelt) revīzijas komisiju (revidentu). Šīs revīzijas komisijas (revidenta) uzdevumi un tiesības pilnībā pārklājas ar padomes uzdevumiem un tiesībām, kas ļauj konstatēt, ka pēc būtības šī revīzijas komisija (revidents) pilda iekšējo revīziju. Tajā pašā laikā regulējumu savā ziņā maldinošu padara atsauces uz zvērinātu revidentu (zvērināta revidenta iekļaušana revīzijas komisijā), kas pēc būtības ir ārējais revidents. Tādējādi konstatējams, ka spēkā esošais regulējums nenošķir iekšējo no ārējās revīzijas, lai gan tām ir atšķirīgi principi.

Likumprojekts neuzliek obligātu pienākumu KS izveidot (iecelt) revīzijas komisiju (revidentu) iekšējās revīzijas veikšanai, bet atstāj šī jautājuma izlemšanu pašas KS ziņā. Vienlaikus likumprojekts paredz minimālās neatkarības prasības iekšējās revīzijas veikšanai, kā arī nosaka iekšējā revidenta pienākumus. Likumprojekts neliedz iekšējās revīzijas veikšanai iecelt vairākus revidentus vai izveidot koleģiālu institūciju - revīzijas komisiju.

2. Ārējais revidents

Likumprojekts paredz, ka pienākums KS piesaistīt ārējo revidentu – biedru kopsapulcē ievēlētu zvērinātu revidentu gada pārskata pārbaudei rodas gadījumā, ja iestājas kāds no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā minētajiem apstākļiem (piemēram, ja KS bilances kopsumma, neto apgrozījums vai vidējais darbinieku skaits pārskata gadā pārsniedz divas no šajā likumā minēto kritēriju robežvienībām) vai arī zvērināta revidenta pārbaudes nepieciešamība izriet no KS statūtiem vai biedru kopsapulces lēmuma. Ja attiecībā uz gada pārskata apstiprināšanu ir paredzēta zvērināta revidenta pārbaude, valdei ir pienākums sagatavoto gada pārskatu iesniegt zvērinātam revidentam. Tikai pēc atzinuma saņemšanas, valde ir tiesīga sasaukt biedru kopsapulci gada pārskata apstiprināšanai.

IX. Atbildība

Likumprojekts pēc būtības saglabā līdzšinējo KS atbildības regulējumu. Precizējumi veikti attiecībā uz atbildību par KS prasības celšanu. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu KS jāceļ prasība tiesā pret biedriem vai amatpersonām, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa sabiedrības biedru. Biedru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, ir pienākums kompensēt KS tiesas izdevumus, ja tiesa prasību noraida. Šāda kārtība nozīmē, ka biedru mazākumam ir pienākums kompensēt izdevumus pat tad, ja prasība celta labā ticībā, bet tā noraidīta. Turpretim biedriem, kas biedru kopsapulces ietvaros ļaunā nolūkā cēluši prasību pret kādu KS amatpersonu, nav pienākums kompensēt KS zaudējumus. Ņemot vērā minēto, likumprojekts nosaka, ka par zaudējumiem, kas KS radušies nepamatotas prasības dēļ, atbild solidāri tie par prasības celšanu balsojušie biedri vai biedru mazākums, kuru rīcībā konstatēts ļauns nolūks vai rupja neuzmanība.

X. Darbības izbeigšana un likvidācija

Likumprojekts nodala vairākus KS pārvaldes institūciju un publisko iestāžu lēmumus, kas kalpo par pamatu KS darbības izbeigšanai: 1) biedru kopsapulces lēmums; 2) valdes lēmums; 3) tiesas nolēmums; 4) Uzņēmumu reģistra lēmums; 5) Valsts ieņēmumu dienesta lēmums. Atšķirībā no spēkā esošā regulējuma konkrētu apstākļu iestāšanās (piemēram, biedru skaits trīs mēnešus ir mazāks par likumā noteikto) vairs nav uzskatāms par darbības izbeigšanas pamatu, bet gan par nosacījumu, kuram iestājoties, biedru kopsapulcei rodas pienākums lemt par KS darbības izbeigšanu.

1. Biedru kopsapulces brīvprātīgs lēmums par darbības izbeigšanu

Ja KS biedru kopsapulce pieņēmusi brīvprātīgu lēmumu par KS darbības izbeigšanu, valdei ir pienākums triju dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumu par KS darbības izbeigšanu, norādot KS likvidatoru. Likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos vai biedru kopsapulces lēmumā nav noteikts citādi.

2. Biedru kopsapulces un valdes lēmums par darbības izbeigšanu

Biedru kopsapulcei ir tiesības brīvprātīgi lemt par KS darbības izbeigšanu. Likumprojekts paredz vairākus gadījumus, kad biedru kopsapulcei ir pienākums lemt par KS darbības izbeigšanu: 1) ja KS biedru skaits vismaz trīs mēnešus ir bijis mazāks par likumā vai statūtos noteikto; 2) ja KS dibināta uz noteiktu termiņu un iestājas minētais darbības termiņš; 3) ja KS dibināta noteiktam mērķim un iestājas minētais mērķis; 4) kā arī citos statūtos noteiktajos gadījumos. Ja iestājas, kāds no minētajiem apstākļiem, valdei rodas likumisks pienākums sasaukt biedru kopsapulci, kurai ir jālemj par darbības izbeigšanu. Biedru kopsapulce var nelemt par darbības izbeigšanu, ja novērš šos četrus likumā minētos apstākļus. Piemēram, biedru kopsapulcē var nolemt mainīt sabiedrības statūtus un svītrot no tās konkrēto mērķi vai darbības termiņu. Tāpat biedru kopsapulce var mainīt statūtos noteikto minimālo biedru skaitu, ja biedru skaita neatbilstība KS statūtiem ir bijusi par pamatu biedru kopsapulces sasaukšanai, lai lemtu par darbības izbeigšanu. Ja valde ir izpildījusi savu pienākumu attiecībā uz biedru kopsapulces sasaukšanu, tomēr biedru kopsapulce trīs mēnešu laikā no attiecīgo apstākļu iestāšanās nav pieņēmusi lēmumu par darbības izbeigšanu, kā arī nav novērsusi šos apstākļus, kas kalpo par pienākumu pieņemt lēmumu par darbības izbeigšanu, valde ir tiesīga pieņemt attiecīgo lēmumu. Šādā gadījumā likvidāciju veic paši valdes locekļi, ja vien statūtos nav noteikts citādi.

3. Darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

Likumprojekts paredz divus gadījumus, kad tiesa var pieņemt nolēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu: pirmkārt, ja sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pretrunā ar likumu; otrkārt, ja KS nesniedz likumā paredzētās ziņas un dokumentus. Prasību tiesā var celt ikviens KS biedrs, valdes un padomes loceklis. Uzņēmumu reģistrs var celt prasību tiesā, ja KS triju mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājumu saņemšanas nav novērsusi norādītos trūkumus, savukārt jebkura trešā persona, kuras likumiskās intereses ir aizskartas, var celt prasību tiesā, ja KS nesniedz Uzņēmumu reģistram likumā paredzētās ziņas. Tiesa var noteikt termiņu trūkumu novēršanai.

Ja tiesa pieņēmusi nolēmumu par KS darbības izbeigšanu, tā nolēmumu nosūta Uzņēmumu reģistram attiecīgo ierakstu veikšanai uzņēmumu reģistra žurnālā. Ja kāda KS likvidācijā ieinteresētā persona ieteikusi likvidatora kandidātu un tiesa iecēlusi šo personu par likvidatoru, norisinās KS likvidācija vispārējā kārtībā.

Ja tiesa pieņēmusi nolēmumu par KS darbības izbeigšanu, bet neviena likvidācijā ieinteresētā persona nav ieteikusi likvidatora kandidātu, Uzņēmumu reģistrs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" izsludina paziņojumu par KS darbības izbeigšanu, aicinot likvidācijā ieinteresētās personas trīs mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu uzņēmumu reģistra žurnālā par likvidatoru, pamatojoties uz pirmo KS likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu. Ja, izmantojot šādus informēšanas līdzekļus, KS likvidators tiek atrasts, norisinās KS likvidācija vispārējā kārtībā. Ja tomēr neviena likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram par likvidatora iecelšanu un KS nav pasludināts maksātnespējas process, KS likvidācija nenotiek un Uzņēmumu reģistrs izslēdz attiecīgo KS no uzņēmumu reģistra žurnāla. Savukārt manta, kas palikusi pēc KS izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla, tiek pielīdzināta bezmantinieka mantai un piekrīt valstij saskaņā ar Civillikuma 416. panta noteikumiem.

4. Darbības izbeigšana ar Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu

Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem ir reģistrēta 1881 (dati iegūti 16.11.2016.) KS. Tā kā daļa no šīm KS ir ekonomiski neaktīvas, likumprojekts paredz jaunu KS darbības izbeigšanas pamatu – Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmums. Šāds darbības izbeigšanas pamats noteikts pēc līdzības ar spēkā esošo kapitālsabiedrību regulējumu, kas ļauj ātri un efektīvi no komerctiesiskās vides izslēgt ekonomiski neaktīvās kapitālsabiedrības. Atbilstoši plānotajam regulējumam KS darbība var tikt izbeigta ar minēto iestāžu lēmumiem gadījumā, ja ir konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem pārkāpumiem, piemēram, KS ilgstoši nav valdes, KS pēc soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas u.c. likumprojektā minēti pārkāpumi.

Ja KS darbība izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, Uzņēmumu reģistram ir pienākums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēt paziņojumu par KS darbības izbeigšanu, kā arī aicinājumu KS likvidācijā ieinteresētajām personām pieteikt likvidatoru. Ja neviena persona neizrāda interesi par KS likvidāciju, kā arī KS nav pasludināts maksātnespējas process, KS tiek izslēgta no uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas uzsākšanas. Savukārt manta, kas palikusi pēc KS izslēgšanas no uzņēmumu reģistra žurnāla, tiek pielīdzināta bezmantinieka mantai un piekrīt valstij saskaņā ar Civillikuma 416. panta noteikumiem.

Gadījumā, ja sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona piesaka likvidatoru, Uzņēmumu reģistrs izdara ierakstu par likvidatoru uzņēmumu reģistra žurnālā un tiek uzsākts KS likvidācijas process vispārējā kārtībā. Persona, kas ieteikusi likvidatoru, nosaka likvidatora atlīdzību, kā arī sākotnēji sedz likvidācijas izmaksas, vēlāk šīs likvidācijas izmaksas sedzot no KS mantas.

5. Kreditoru aizsardzība

Likumprojekts paredz, ka pēc tam, kad veikts ieraksts uzņēmumu reģistra žurnālā par KS likvidāciju, Uzņēmumu reģistrs izsludina attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Likvidatoram ir arī pienākums paziņot par likvidācijas uzsākšanu visiem KS kreditoriem, aicinot tos pieteikt savus prasījumus triju mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas dienas, ja biedru kopsapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā par KS darbības izbeigšanu nav noteikts garāks kreditoru pieteikšanās termiņš. Šāds paziņojums un kreditoru pieteikšanās termiņš primāri vērts uz nezināmo kreditoru interešu aizsardzību. Ja kāds kreditors nepiesaka savu prasījumu vai arī nokavē prasījuma pieteikšanas termiņu, kreditors nezaudē savu prasījuma tiesību.

XI. Reorganizācija

Atšķirībā no spēkā esošā regulējuma likumprojekts paredz reorganizācijas kārtību. KS reorganizācijas regulējums pēc būtības līdzinās Komerclikumā noteiktajam komercsabiedrību reorganizācijas regulējumam, un tas ļauj nošķirt trīs reorganizācijas veidus: apvienošanu, sadalīšanu un pārveidošanu. Pārveidošanas gadījumā KS pārveido par kapitālsabiedrību. Šāds reorganizācijas veids paredzēts, lai ļautu KS, kas attīstības gaitā ir sākusi sniegt pakalpojumus pārsvarā trešajām personām (nevis biedriem), bez KS likvidācijas nodrošināt sev vēlamo saimnieciskās darbības formu.

Biedru interešu aizsardzība, ja lēmumu par reorganizāciju pieņem pārstāvju sapulce

Likumprojekts paredz, ka saskaņā ar KS statūtiem biedru kopsapulci var aizstāt pārstāvju sapulce. Tas nozīmē, ka arī lēmumu par KS reorganizāciju var pieņemt pārstāvju sapulce. Tā kā KS reorganizācija ir svarīgs jautājums, likumprojekts paredz īpašu regulējumu attiecībā uz biedru interešu aizsardzību. Plānots, ka mēneša laikā no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas katram biedram būs tiesības informēt KS, ka nepiekrīt reorganizācijai. Ja vismaz viena ceturtdaļa no balsstiesīgajiem biedriem informē, ka nepiekrīt reorganizācijai, pārstāvju sapulcē pieņemtais lēmums uzskatāms par spēkā neesošu. Šāds biedru skaits noteikts, ņemot vērā, ka svarīgu lēmumu pieņemšanai nepieciešamas vismaz trīs ceturtdaļas no nodotajām balsīm. Tātad viena ceturtdaļa biedru var nobloķēt šāda lēmuma pieņemšanu. Ja pārstāvju sapulces lēmums būs atzīstams par spēkā neesošu, KS būs pienākums par to publicēt paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Paju izmaksa biedram, kurš nepiekrīt reorganizācijai

Biedrs, kurš nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs prasīt paju izmaksu. Atšķirībā no parastās biedra izstāšanās kārtības reorganizācijas gadījumā ir paredzēti īsāki termiņi paju izmaksai. Ja biedrs nav piekritis reorganizācijai, tas ir tiesīgs divu mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās brīža prasīt, lai KS izmaksā viņa veikto ieguldījumu pamatkapitālā. KS ir pienākums pajas izmaksāt trīs mēnešu laikā no reorganizācijas spēkā stāšanās. Atšķirībā no vispārējās kārtības, kas nosaka biedra veikto ieguldījumu izmaksu, reorganizācijas gadījumā neatkarīgi no biedra kopējā ieguldījuma apjoma KS nav tiesīga pagarināt izmaksas termiņu. Šāds saīsinātais paju izmaksu termiņš noteikts, jo reorganizācijas rezultātā biedrs pret viņa gribu var kļūt par biedru KS, kurā viņš nav vēlējies būt (balsojis pret reorganizāciju).

Ja KS pārveido par kapitālsabiedrību, biedrs, kas nepiekrīt reorganizācijai, ir tiesīgs prasīt, lai iegūstošā kapitālsabiedrība atpērk viņa daļas (akcijas) atbilstoši Komerclikuma 353. panta noteikumiem. Tas nozīmē, ka pārveidošanas gadījumā biedram izmaksā nevis sākotnējo ieguldījumu pamatkapitālā, bet gan likvidācijas kvotu - tādu summu, ko dalībnieks (akcionārs) iegūtu, sadalot mantu likvidācijas gadījumā. Atšķirīgs regulējums pārveidošanas gadījumā noteikts, ņemot vērā, ka iegūstošās kapitālsabiedrības dalībnieks (akcionārs) var pārdot savas daļas (akcijas) nevis tikai par nominālvērtību, bet gan par tirgus vērtību. Līdz ar to būtu bezjēdzīgi paredzēt tiesības saņemt atpakaļ sākotnējo ieguldījumu, ja pēc pārveidošanas dalībnieks var realizēt daļas (akcijas) par tirgus vērtību.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra 2015. gada 15. novembra rīkojumu Nr. 1-1/388 izveidota darba grupa Kooperatīvo sabiedrību likuma grozījumu izstrādei. Darba grupas sastāvā bez Tieslietu ministrijas pārstāvjiem ir Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Uzņēmumu reģistra un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Privāto sektoru darba grupā pārstāv Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs", mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Mežsaimnieks" un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Bāka - 2". Likumprojekts skatīts 15 darba grupas sēdēs.

4.

Cita informācija

Nav.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts ietekmēs visas KS. Atbilstoši Uzņēmumu reģistra statistikai (07.06.2017.) ir reģistrētas 1872 KS. Likumprojekts ietekmēs arī KS biedrus un KS pārvaldes institūciju amatpersonas. Tā kā likumprojekts kopumā vērsts uz KS darbības un pārvaldes atvieglošanu, pieļaujams, ka tas varētu netieši sekmēt arī jaundibināmo KS skaita pieaugumu.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopumā likumprojekts vērsts uz KS darbības un pārvaldes atvieglošanu. Līdz ar to likumprojekta regulējums salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu ir kļuvis daudz liberālāks, virkni jautājumu ļaujot regulēt arī pašai KS. Stingrākas prasības ir ieviestas tikai atsevišķos jautājumos (piemēram, ierobežojums, cik viena persona uz pilnvaras pamata ir tiesīga pārstāvēt biedrus biedru kopsapulcē; garāki termiņi biedru kopsapulces sasaukšanai, kā arī kvalificētais balsojums par svarīgiem jautājumiem). Daļa no šiem jautājumiem visticamāk ir regulēti KS statūtos un būs pretrunā ar jauno KS regulējumu.

Ja KS statūti neatbildīs likumprojektā paredzētajām prasībām, KS būs pienākums ievērot likumprojektā paredzētās prasības. Vienlaikus likumprojekta pārejas noteikumi paredz pienākumu šādu pretrunu gadījumā veikt attiecīgus grozījumus KS statūtos un iesniegt tos Uzņēmumu reģistram. Lai likumprojektā noteiktais jaunais regulējums neradītu administratīvo slogu KS saistībā ar izmaiņu pieteikšanu Uzņēmumu reģistram, KS pusgadu no likumprojekta spēkā stāšanās varēs pieteikt Uzņēmumu reģistram jebkādus statūtu grozījumus, vēl nenodrošinot visu statūtu noteikumu atbilstību likumprojekta normām. Likumprojektā paredzētie pārejas noteikumi paredz, ka tikai pusgadu pēc likumprojekta spēkā stāšanās, KS piesakot jebkādas izmaiņas uzņēmumu reģistra ierakstos vai piesakot dokumentus reģistrācijai (pievienošanai reģistrācijas lietai), būs pienākums vienlaikus iesniegt arī statūtu grozījumus, nodrošinot statūtu atbilstību likumprojektā minētajām normām. Tādējādi KS būs pienākums nodrošināt statūtu atbilstību likumprojektā paredzētajām normām tikai gadījumā, ja KS pēc savas iniciatīvas vēlēsies veikt jebkādas izmaiņas uzņēmumu žurnāla ierakstos (piemēram, nomainīs valdes locekli) vai pieteiks dokumentu reģistrāciju. Līdz ar to pārejas regulējums ļauj izvairīties no administratīvā sloga radīšanas KS.

Tā kā vairāki jautājumi likumprojektā ir kļuvuši liberālāk regulēti, KS varētu būt ieinteresētas ieviest šīs liberālākās normas savos statūtos (gadījumā, ja tās savos statūtos ir iekļāvušas šobrīd spēkā esošās likuma normas). Piemēram, likumprojekts ļauj ievēlēt valdes un padomes locekļus uz piecu gadu termiņu (šobrīd spēkā esošais likums ļauj ievēlēt uz trīs gadu termiņu). Šādas izmaiņas statūtos nebūs pienākums ieviest. Tā būs pašas KS un tās biedru iniciatīva.

Tāpat iespējams, ka KS gribēs tieši pretēji savos statūtos pastiprināt prasības, kas līdz ar jauno likumprojektu būs kļuvušas liberālākas. Piemēram, likumprojekts salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu vairs neparedz kvorumu biedru kopsapulcē un attiecīgi arī atkārtotas biedru kopsapulces sasaukšanu. Ja KS un tās biedri uzskatīs, ka likumprojekta regulējums ir pārāk liberāls, tad šīm KS būs nepieciešams veikt attiecīgus statūtu grozījumus un pieteikt tos Uzņēmumu reģistram. Nav iespējams konstatēt, cik būs tādu KS, kas būs ieinteresēta veikt šādas darbības.

Ar statūtu grozījumiem tiešās finansiālās izmaksas: valsts nodeva 10 euro apmērā, ja pieteikta viena izmaiņa, vai 25 euro, ja pieteiktas divas vai vairākas izmaiņas, kā arī publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 9,25 euro apmērā.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Mērķgrupa ir 1872 KS. Atbilstoši Uzņēmumu reģistra pieejamiem datiem (KS statūti) un prognozēm aptuveni 85 % no visām KS būs nepieciešams precizēt statūtus, lai nodrošinātu atbilstību likumprojektā paredzētajam. Proti, nepieciešamība grozīt statūtus varētu attiekties uz aptuveni 1600 subjektiem (kopā). Ņemot vērā plānoto likumprojekta spēkā stāšanos un paredzēto pārejas regulējumu,  prognozējams, ka KS nepieciešamos statūtu grozījumus pieņems kādā no plānotajām biedru kopsapulcēm un tām neradīsies papildu izdevumi, kas saistīti tieši ar sapulces organizēšanu. Tātad administratīvās izmaksas veidos tikai papildu darba kārtības iekļaušana sapulces norisē un attiecīga protokollēmuma sagatavošana un izlemšana. Administratīvās izmaksas veidos arī laiks pieteikuma (tajā skaitā tam pievienoto dokumentu) sagatavošanai un iesniegšanai Uzņēmumu reģistram, kā arī laiks maksājumu veikšanai. Šīs ir tehniska rakstura darbības, kas pēc būtības nav laikietilpīgas. Proti, var pieņemt, ka visu minēto darbību veikšanai nepieciešams laiks vienam darbiniekam nepārsniedz piecas stundas. Statūtu grozījumus var sagatavot gan pati valde, gan arī dažādi speciālisti (piemēram, juristi, grāmatveži). Līdz ar to stundas samaksas likmei ņemti dati par valstī vidējām darbaspēka izmaksām (vienas stundas darbaspēka izmaksas juridiskajiem vai grāmatvežu pakalpojumiem 2016. gada 3 ceturksnī).

C = (f x l) x (n x b) = (8,12 x 5) x (1600 x 1) = 64 960

C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas;

f – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir);

l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu informāciju, kuras sniegšanu paredz projekts;

n – subjektu skaits, uz ko attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības;

b – cik bieži gada laikā projekts paredz informācijas sniegšanu.

Līdz ar to kopējās administratīvās izmaksas ir prognozējamas ap 64 960 euro. Šīs izmaksas veidosies vairāku gadu garumā, ņemot vērā plānoto pārejas regulējumu, kas paredz, ka statūtu atbilstību likumprojektā noteiktajām normām nodrošina vien tad, ja piesaka izmaiņas Uzņēmumu reģistra ierakstos vai piesaka dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai).

4.

Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2017. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2018

2019

2020

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo 2017. gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo 2017. gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo 2017. gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

2.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

 

 

 

 

 

3.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

 

 

 

 

5.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Tieslietu ministrija (Uzņēmumu reģistrs) likumprojektā paredzēto normu izpildi nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, nepieprasot papildu finansējumu.

Uzņēmumu reģistram 2018. gadā būs nepieciešams nodrošināt informācijas sistēmas uzturēšanu 16 843 euro apmērā.

Nepieciešami izdevumi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas pielāgojumu veikšanai (58 cilvēkdienas):

Izmaiņas reģistrācijas procesā – 10 cilvēkdienas;

Izmaiņas informācijas izsniegšanas procesā – 10 cilvēkdienas;

Datu aktualizēšana (anulēšana) – 5 cilvēkdienas;

E-pakalpojuma (EP119) pielāgošana 33 cilvēkdienas.

 

58 cilvēkdienas x 240,00 euro/cilvēkdiena= 13 920 euro

x 1,21 (PVN)=16 843 euro (ar PVN).

  

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektā paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros noteikti KS atbilstības kritēriji lauku atbalsta saņemšanai un šo KS izvērtēšanas kārtība. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai KS atbilstības izvērtēšanai piemēros šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2016. gada 2. februāra noteikumus Nr. 77 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu".

Šobrīd spēkā esošā Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktās normas attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām par sabiedrības nosaukumu un simboliku, dibinātāju un biedru kritērijiem, biedru pienākumiem un tiesībām, kā arī statūtos norādāmām ziņām tiks izvērtētas un nepieciešamības gadījumā paredzētas Ministru kabineta noteikumos, kas noteiks sabiedrību atbilstības kritērijus un šo sabiedrību izvērtēšanas kārtību.

Grozījumi nepieciešami likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", lai precizētu uzņēmumu reģistra žurnālā par kooperatīvajām sabiedrībām ierakstāmo informāciju. Atbilstoši plānotajām izmaiņām attiecībā uz KS pamatkapitālu, minimālais pamatkapitāla apmērs, kā arī pajas nominālvērtība vairs nebūs uzņēmumu reģistra žurnālā ierakstāmā informācija. Uzņēmumu reģistra žurnālā neierakstīs direktora vārdu un uzvārdu, kā arī citu informāciju, kas nav saistoša trešajām personām (statūtu parakstīšanas datumu, KS nodarbošanās veidu). Gan šis  likumprojekts, gan arī likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (VSS-108) Ministru kabinetā un Saeimā skatāmi vienlaicīgi.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs.

3.

Cita informācija

Spēkā esošā Kooperatīvo sabiedrību likuma 33. pants paredz, ka nodokļu atvieglojumus KS saņem nodokļu likumos paredzētajā kārtībā. Lai gan likumprojektā šis noteikums vairs nav iekļauts, norādāms, ka šī panta noteikums attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem atbilstīgajām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām tiks saglabāts un nodokļu atvieglojumus KS saņems spēkā esošo nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Šobrīd spēkā esošajā Kooperatīvo sabiedrību likumā attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām tiek lietots termins "pārpalikums" un "pārpalikuma daļa". Likumprojektā attiecībā uz visām kooperatīvajām sabiedrībām tiek lietots tikai termins "peļņa" un "peļņas daļa", jo likumprojektā netiek izdalīti atsevišķi kooperatīvo sabiedrību veidi.

Attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām termins "pārpalikuma daļa" tiek lietots likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kā arī Ministru kabineta 2016. gada 2. februāra noteikumos Nr. 77 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu". Tomēr termina "pārpalikums" aizstāšana (ietveršana) ar terminu "peļņa" ir tikai redakcionāls precizējums, nevis normatīvā akta grozījums pēc būtības. Šāda terminu lietošana pēc būtības nemaina lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pamatdarbības mērķi sniegt pakalpojumus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ar mērķi veicināt lauksaimniecības produkcijas noietu tirgū un attiecīgi peļņas (pārpalikuma) daļu statūtos noteiktā kārtībā izmaksāt sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam. Līdz ar to arī citos normatīvajos aktos šādi redakcionāli precizējumi, ja tādi ir nepieciešami, ir izstrādājami vienlaikus ar citiem normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāra 2015. gada 15. novembra rīkojumu 1-1/388 izveidotajā darba grupā Kooperatīvo sabiedrību likuma grozījumu izstrādei.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 2016. gada 21. decembrī ievietots Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Līdz 2017. gada 13. janvārim saņemti iebildumi un priekšlikumi par likumprojektu tikai no personām, kas iekļautas darba grupā Kooperatīvo sabiedrību likuma grozījumu izstrādei. Visi saņemtie iebildumi, priekšlikumi un jautājumi skatīti Tieslietu ministrijas darba grupas 2017. gada 13. janvāra sēdē un rasts šo pieteikto problēmjautājumu kompromiss.

4.

Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Uzņēmumu reģistrs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Saskaņā ar spēkā esošo likumu gadījumā, ja tiesa apmierina Uzņēmumu reģistra prasību par KS darbības izbeigšanu, Uzņēmumu reģistrs veic šīs KS likvidāciju. Tā kā šādu funkciju veikšana neatbilst Uzņēmumu reģistra kompetencei, atbilstoši plānotajam regulējumam Uzņēmumu reģistrs vairs nevarēs būt par KS likvidāciju veicošo iestādi.

Vienlaikus likumprojekts paredz tiesības Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienestam pieņemt lēmumu par KS darbības izbeigšanu.

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams reorganizēt esošās institūcijas, veidot jaunas institūcijas vai likvidēt esošās institūcijas.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                   Dzintars Rasnačs

 

 

Latkovskis 67036953

Aivars.Latkovskis@tm.gov.lv

 

 

v_sk. = 9148


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.38

2017.gada 8.augustā

 

 

34.§

 

Likumprojekts "Kooperatīvo sabiedrību likums"

     TA-1498

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"".

     

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja

  

Inese Gailīte

 

 

2017-MK-PROT-38-0808-#34.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 12.12.2017 6:45:56 After doc accessing: 12.12.2017 6:45:56 After doc copying: 12.12.2017 6:45:56 End time: 12.12.2017 6:45:56 Doc created: 14.08.2017 14:43:43 Doc last mod: 25.08.2017 10:45:14 Doc manual: