Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-2161 (2017)

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Drobiševska 67036954, Evita.Drobisevska@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (reģ. Nr. TA-2490) (likumprojektu pakete).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 31. oktobra sēdes protokola

Nr. 53 10. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Civilprocesa likumā

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr.; 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 2., 6., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 166., 183., 206. nr.; 2011, 16., 95., 132., 148. nr.; 2012, 50., 63., 100., 190., 197. nr.; 2013, 87., 112., 188. nr.; 2014, 2., 41., 63., 108., 194., 228. nr.; 2015, 42., 91., 118., 227., 251. nr.; 2016, 31., 123., 241., 249. nr.; 2017, 117., 132. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā vārdus "Maksātnespējas administrācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests" (attiecīgā locījumā).

 

2. Papildināt 43. panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārdiem "ar tām saistīti" ar vārdiem "tajā skaitā iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu".

 

3. Papildināt 56. panta 2.1 un 2.3 daļu pēc vārdiem "tiesu izpildītājam" ar vārdu "administratoram".

 

4. Papildināt piekto sadaļu ar 30.6 nodaļu šādā redakcijā:

 

"30.6 nodaļa

Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās

 

250.65 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās izskata tiesa, kurā iesniegta sūdzība par administratora lēmumu, šā likuma 363.17 panta ceturtajā un 4.1 daļā noteiktajā gadījumā. Lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

(2) Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās šīs nodaļas izpratnē ir arī lietas par prasījumu atzīšanu, neatzīšanu vai daļēju atzīšanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

(3) Ja lieta par strīda izskatīšanu par tiesībām ir ierosināta pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas tiesā un nav uzsākta šīs lietas par strīdu par tiesībām izskatīšana pēc būtības, tiesa pārsūta šo lietu izskatīšanai tai tiesai, kurai piekritīga sūdzības izskatīšana par administratora lēmumu, ja ir ievērots Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš.

 

250.66 pants. Prasības pieteikuma saturs

Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128. pantā noteiktajam norāda:

1) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā;

2) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē (pamatojot savu lūgumu).

 

250.67 pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesa atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128. panta otrajā vai trešajā daļā un 250.66 pantā noteikto rekvizītu;

2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129. pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un trūkumu novēršanai nosaka termiņu līdz 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad lēmums izsniegts prasītājam.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam. Prasības pieteikumu atkārtoti tiesā iesniegt nevar. Lēmums par prasības pieteikuma atdošanu prasītājam nav pārsūdzams.

(5) Tiesa vienlaikus ar lēmumu par prasības pieteikuma atdošanu prasītājam pieņem lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli.

 

250.68 pants. Pagaidu aizsardzības noteikšanas pamats un līdzekļi maksātnespējas procesa lietās

(1) Tiesa pēc sūdzības iesniedzēja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka ar administratora lēmumu varētu tikt pārkāptas Maksātnespējas likumā noteiktās kreditora tiesības. Pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšana pieļaujama, izskatot jautājumu par sūdzības pieņemšanu par administratora lēmumu šā likuma 363.17 panta 1.1, ceturtajā, 4.1, 4.2 un 4.3 daļā noteiktajos gadījumos, ja nav nokavēts Maksātnespējas likuma 73. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš.

(2) Tiesa, izskatot jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, papildus sūdzībā par administratora lēmumu norādītajiem apstākļiem ņem vērā arī citus maksātnespējas procesa lietas materiālus.

(3) Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis vai tiesības, kuras tiesu lūdz noteikt līdz sprieduma taisīšanai.

(4) Ja kreditors ir pārsūdzējis administratora lēmumu par kreditora prasījumu, viņam ir tiesības lūgt, lai tiesa pieņem pagaidu lēmumu, ar kuru uz laiku līdz sprieduma taisīšanai nosaka tiesības:

1) saņemt Maksātnespējas likuma 81. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto informāciju un sniegt iebildumus par to;

2) saņemt administratora darbības pārskatus;

3) piedalīties kreditoru sapulcē bez balsstiesībām;

4) Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā vērsties Maksātnespējas kontroles dienestā ar sūdzību par administratora rīcību.

(5) Ja administratora lēmumu ir pārsūdzējusi Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktā persona, tai ir tiesības lūgt tiesai noteikt šādus pagaidu aizsardzības līdzekļus:

1) aizliegumu kreditoram, par kura atzīto prasījumu ir iesniegta sūdzība, piedalīties kreditoru sapulcē ar balsstiesībām;

2) aizliegumu kreditoram, par kura atzīto prasījumu ir iesniegta sūdzība, sniegt iebildumus par saņemto Maksātnespējas likuma 81. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto informāciju.

(6) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad saņemta sūdzība par administratora lēmumu, iepriekš nepaziņojot administratoram un kreditoriem.

(7) Administrators ir atbildīgs par noteiktu darbību veikšanas aizlieguma vai tiesību ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa paziņo atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā, par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

(8) Tiesa pēc tam, kad saņemts iesniedzēja pieteikums par sūdzību par administratora lēmumu, var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(9) Tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(10) Ja pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, bet prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām nav celta un tiesa nav noteikusi termiņu prasības celšanai, tad, pieņemot lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā, tiesa vienlaikus atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli.

(11) Ja pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts pirms prasības celšanas par strīda izskatīšanu par tiesībām un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(12) Noraidot prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(13) Ja prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa vienlaikus pieņem lēmumu sūdzības par administratora lēmumu lietā un atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā.

(14) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

 

250.69 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana

(1) Lietas izskatīšana rakstveida procesā uzsākama ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas, laikus paziņojot lietas dalībniekiem par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Tiesa informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņa skaitījumu.

 

250.70 pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē, ja ir saņemts lietas dalībnieka pamatots lūgums un ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesa nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tad nākamo tiesas sēdes dienu nosaka ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumu, ja pastāv objektīvs pamats garākam termiņam.

 

250.71 pants. Sprieduma pārsūdzēšana, spēkā stāšanās un lēmuma par sūdzības izskatīšanu spēkā stāšanās

(1) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā (54.1 nodaļa), ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

(2) Spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai.

(3) Ja spriedums ir pārsūdzēts un apelācijas instances tiesa atsaka apelācijas tiesvedības ierosināšanu, pirmās instances tiesas spriedums un lēmums par sūdzību par administratora lēmumu stājas spēkā vienlaikus ar lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt apelācijas tiesvedību.

(4) Tiesas lēmums par sūdzību par administratora lēmumu šā likuma 363.17 panta ceturtajā un 4.1 daļā noteiktajā gadījumā stājas spēkā, ja likumā noteiktajā termiņā nav iesniegta apelācijas sūdzība.

(5) Pēc šajā pantā minēto nolēmumu stāšanās spēkā to norakstus nosūta arī administratoram un Maksātnespējas kontroles dienestam."

 

5. 341.8 pantā:

aizstāt trešās daļas otrajā teikumā vārdus "spēkā stāšanās" ar vārdu "pieņemšanas";

papildināt septītās daļas otro teikumu pēc vārdiem "ir pārsūdzams" ar vārdiem "daļā par konstatēto normatīvo aktu prasību neievērošanu vai tiesas nolēmuma nepildīšanu, vai neatbilstību Maksātnespējas likuma prasībām".

 

6. 363.14 pantā:

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "spēkā stāšanās" ar vārdu "pieņemšanas";

papildināt divpadsmitās daļas otro teikumu pēc vārdiem "ir pārsūdzams" ar vārdiem "daļā par konstatēto normatīvo aktu prasību neievērošanu vai tiesas nolēmuma nepildīšanu";

izteikt sešpadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(16) Šā panta četrpadsmitajā daļā minēto lēmumu norakstus apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas kontroles dienestam."

 

7. 363.17 pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Ja ir pamats uzskatīt, ka sūdzības iesniedzēja tiesības varētu tikt aizskartas, sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs vienlaikus ar sūdzības par administratora lēmumu iesniegšanu lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus vai pieņemt pagaidu lēmumu šā likuma 30.6 nodaļā noteiktajā kārtībā.";

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa pēc savas iniciatīvas konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tā nosaka termiņu, ne garāku par 15 dienām, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību šā likuma 30.nodaļā noteiktajā kārtībā. Ja tiesa pēc savas iniciatīvas konstatē, ka ir strīds, kas nav izskatāms civilprocesuālā kārtībā, tā nosaka termiņu, ne garāku par 15 dienām, kādā sūdzības iesniedzējs var iesniegt pieteikumu iestādē vai tiesā vispārējā kārtībā.";

 

papildināt pantu ar 4.1, 4.2 un 4.3 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Ja administratora lēmumā konstatēts iespējamais strīds par tiesībām vai arī sūdzības iesniedzēja ieskatā pastāv strīds par tiesībām, sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs vienlaikus ar sūdzības par administratora lēmumu iesniegšanu lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus pirms prasības celšanas tiesā un celt prasību tiesā šā likuma 30.nodaļā noteiktajā kārtībā. Tiesa, apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, nosaka termiņu prasības celšanai, ne garāku par 15 dienām. Ja tiesa konstatē, ka strīda par tiesībām izskatīšana cita procesa kārtībā nav pabeigta, tā, apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības apturēšanu.

(42) Sūdzības iesniedzējs, kurš prasību par strīda izskatīšanu par tiesībām ir cēlis tiesā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, vienlaikus ar sūdzības par administratora lēmumu iesniegšanu ir tiesīgs lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus, kā arī lūgt to tiesu, kuras lietvedībā atrodas pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas uzsāktā tiesvedība, atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību.

(43) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa pēc savas iniciatīvas konstatē, ka pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas ir celta prasība par strīda izskatīšanu par tiesībām vai strīda izskatīšana cita procesa kārtībā nav pabeigta, tā, apmierinot pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, pieņem lēmumu par sūdzības tiesvedības apturēšanu."

 

8. 363.28 pantā:

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "spēkā stāšanās" ar vārdu "pieņemšanas";

papildināt devītās daļas otro teikumu pēc vārdiem "ir pārsūdzams" ar vārdiem "daļā par konstatēto normatīvo aktu prasību neievērošanu vai tiesas nolēmuma nepildīšanu";

izteikt trīspadsmito daļu šādā redakcijā:

 

"(13) Šā panta vienpadsmitajā daļā minēto lēmumu norakstus apgabaltiesa nosūta Maksātnespējas kontroles dienestam."

 

9. Papildināt 440.1 pantu pēc vārdiem "maksātnespējas procesa pieteikums" ar vārdiem "lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās".

 

10. 440.11 pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās izskatīšana rakstveida procesā uzsākama ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas.";

 

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās tiesa nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas."

 

11. Papildināt 447. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Blakus sūdzību lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās (30.nodaļa) tiesa izskata 15 dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas."

 

12. Papildināt 449. panta otro daļu pēc vārdiem "Apgabaltiesas lēmumu par blakus sūdzību" ar vārdiem un skaitli "izņemot lietās par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās (30.6 nodaļa)".

 

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 130. un 131. punktu šādā redakcijā:

 

"130. Šā likuma 30.nodaļa, kas nosaka kārtību, kādā izskatāmi strīdi lietās par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pieteikumi par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, piemērojama tiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem, kuros kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas termiņš iestājies pēc 2018. gada 1. janvāra.

 

131. Pirmās instances tiesas lēmumiem par administratora atcelšanu no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, kuri pieņemti līdz 2018. gada 1. janvārim, piemēro šā likuma 341.8 panta trešo un septīto daļu, 363.14 panta trešo un divpadsmito daļu, 363.28 panta trešo un devīto daļu tādā redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2018. gada 1. janvārim."

 

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                              

Dzintars Rasnačs

 

 


Likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojektā paredzētais regulējums izstrādāts, pamatojoties uz Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plāna 2.10.1. pasākumu "Pārskatīt kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā" un realizējot Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju maksātnespējas politikas pamatnostādnēs, t.sk. tiesvedības procesa efektivizēšanā. Leģislatīvs atbalsts nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu kreditoru tiesību aizsardzību maksātnespējas procesā, konstatējot strīdu par tiesībām, vienlaikus samērojot maksātnespējas procesa ietekmi uz tautsaimniecību ar tiesībām uz taisnu tiesu.

 

Likumprojekts vienlaikus nepieciešams, lai nodrošinātu procesuālo normu atbilstību izstrādātajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā (VSS-574). Likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" tiek arī virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā

Regulējums izstrādāts, pamatojoties uz Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plāna 2.10.1. pasākumu "Pārskatīt kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā".

Likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā.

Likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus:

- ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti;

- stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses.

Svarīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, attiecināmas tieši uz šādu strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam.

Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu nodaļu – 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās un pagaidu aizsardzība prasībām maksātnespējas procesa lietās", tādējādi paredzot strīdiem par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā atsevišķu regulējumu. Paredzēts, ka tiesa lietas izskatīs prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot jaunajā nodaļā paredzētos izņēmumus, kas balstīti uz vienkāršotu, ātru procesu, kas samērots ar tiesībām uz taisnu tiesu.

Lai nodrošinātu šo kategoriju lietu izskatīšanas efektivitāti, likumprojektā noteikti termiņi, kādos tiesām jāuzsāk lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietā izskatīšana, vienlaikus likumprojekts paredz objektīvi pamatotus izņēmumus termiņu piemērošanā, kas attaisnojami ar objektīviem apstākļiem (piemēram, ja nepieciešama ekspertīze lietā).

Lietas izskatīšanas pamatā ir rakstveida process, tomēr, ja tiesa uzskatīs par nepieciešamu vai lietas dalībnieki norādīs uz kādiem objektīviem apstākļiem, ko tiesa atzīs par pamatotiem, lieta var tikt izskatīta tiesas sēdē.

Ja tiesa lietu lems skatīt rakstveida procesā, tad likumprojekts paredz, ka skatīšana jāuzsāk 30 dienu laikā no paskaidrojumu saņemšanas brīža, savukārt tiesas sēde lietas iztiesāšanai nozīmējama ne vēlāk 30 dienas pēc paskaidrojumu saņemšanas vai to iesniegšanas termiņa notecēšanas.

Likumprojekts tiesvedības procesa efektivitātes nodrošināšanai paredz vēl vairākas izmaiņas attiecībā uz termiņiem. Piemēram, tiesai, pretstatā līdzšinējam regulējumam ir jānosaka termiņš, kas nepārsniedz 15 dienas prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā, ja tiesa, izskatot sūdzību par administratora lēmumu ir konstatējusi strīdu par tiesībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka ne visos gadījumos pamatā esošais jautājums ir risināms civilprocesuālā kārtībā un attiecīgi to pilnībā piesaistīt maksātnespējas procesa lietai nav iespējams. Tomēr tas nenozīmē, ka šādos gadījumos kreditoram nebūtu pamata lūgt pagaidu aizsardzību. Tādējādi likumprojektā noteikts, ka gadījumos, kad sūdzības iesniedzēja pieteikums nav izskatāms civilprocesuālā kārtībā, tiesa nosaka termiņu ne garāku par 15 dienām, kādā sūdzības iesniedzējs var iesniegt pieteikumu iestādē vai tiesā vispārējā kārtībā. Šāda kārtība, līdzīgi kā Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā  noteiktais pienākums apturēt tiesvedību nerada tiesai, kura izskata maksātnespējas procesa lietu, papildu pienākumus, vienlaikus neatstājot šādu kreditoru ārpus konkrētās maksātnespējas procesa lietas.

Tāpat blakus sūdzības šo kategoriju lietās (attiecībā uz tiem lēmumiem, kas ierobežo tiesības uz tiesu ietvaros) apgabaltiesai jāizskata noteiktā - 15 dienu termiņā, savukārt apgabaltiesas lēmumus šajās lietās pārsūdzēt nevarēs.

Mērķorientētu un līdz ar to atšķirīgu no vispārējā principa pieeju likumprojekts paredz attiecībā uz tiem gadījumiem, kad prasības pieteikumam nav visu rekvizītu vai nav samaksāta valsts nodeva, tādā gadījumā pieļaujot prasību atstāt bez izskatīšanas, nosakot termiņu trūkumu novēršanai. Tas skaidrojams ar no šo trūkumu izrietošo seku līdzsvarošanu, jo likumprojekts paredz, ka prasības pieteikumu atkārtoti tiesā iesniegt nevarēs, ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērsīs. Savukārt lēmumu par pieteikuma atdošanu  nevarēs pārsūdzēt.

Likumprojekts paredz termiņa ierobežojumus arī attiecībā uz trūkumu novēršanu celtajām prasībām, tiesai paredzot noteikt termiņu trūkumu novēršanai termiņā līdz 20 dienām (vispārējā kārtībā – termiņš nav īsāks par 20 dienām).

Ja ir pamats uzskatīt, ka sūdzības par administratora lēmumu iesniedzēja - tiesību subjekta tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa pēc pieteicēja motivēta pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

Par pagaidu aizsardzības līdzekļiem kalpo sūdzības iesniedzēja tiesības piedalīties maksātnespējas procesā bez balsstiesībām (būt informētam par darbībām procesā, aizstāvēt intereses Maksātnespējas administrācijā) un atsevišķos gadījumos - tiesību liegšana, piemēram uz balsstiesībām kreditoru sapulcē. Šādu aizsardzības līdzekļu piemērošana ir līdzsvarota un efektīva, jo neaptur maksātnespējas procesa efektīvu realizēšanu, vienlaikus samērojot kreditoru kopuma intereses.

Pieteikums par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu izlemjams nākamajā dienā (par lēmumu nevar iesniegt blakus sūdzību) pēc pieteikuma saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem, lai kavēšanās nevarētu izraisīt neatgriezenisku kaitējumu. Savukārt, atbilstoši publisko ierakstu mērķim, par pieņemto lēmumu tiesai būs jāpaziņo maksātnespējas reģistram atzīmes izdarīšanai. Savukārt, ja pieteikums būs iesniegts pirms prasības celšanas tiesā vienlaikus ar sūdzību par administratora lēmumu, tiesa noteiks termiņu, kas nav garāks par 15 dienām, kurā prasība būs ceļama tiesā. Ja prasība netiks celta noteiktajā termiņā, tiesai pagaidu aizsardzības līdzekli jāatceļ.

Tiesa pēc prasītāja pieteikuma varēs aizstāt noteiktos pagaidu aizsardzības līdzekļus ar citiem līdzekļiem, savukārt pagaidu aizsardzības līdzekļus varēs atcelt tā pati tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma.

Tiesvedības apturēšana sūdzības par administratora lēmumu lietā paredzēta līdz brīdim, kamēr tiks izšķirts strīds par tiesībām maksātnespējas procesa lietā 30.nodaļā noteiktajā kārtībā (atbilstoši Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā noteiktajam regulējumam).

Noraidot prasību, tiesai vienlaikus būs jāpieņem lēmums sūdzības par administratoru lietā un jāatceļ pagaidu aizsardzības līdzeklis. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums sūdzības par administratora lēmumu lietā stājas likumīgā spēkā. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesai lēmumā būs jāatceļ pagaidu aizsardzības līdzeklis.

Būtiskas izmaiņas attiecināmas uz šādu kategoriju strīdu izskatīšanas piekritību – likumprojekts paredz, ka strīdu par tiesībām izskatīs tā pati tiesa, kas izskatīs sūdzību par administratora lēmumu.

Šāda mērķorientēta pieeja balstās procesa efektivitātē. Izņēmumus likumprojekts paredz, ja strīda risināšana jau uzsākta pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas un strīdus lietas izskatīšana pēc būtības tiesā ir uzsākta. Tomēr šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs varēs prasīt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus (sūdzības lietā).

Likumprojekts paredz, ka strīda risināšana varēs tikt uzsākta šādos gadījumos un kārtībā:

a)      ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē strīda esamību, tā nosaka termiņu prasības iesniegšanai vai izskaidro tiesības lūgt atjaunot tiesvedību;

b)      strīda esamība tiek konstatēta administratora lēmumā, par ko iesniegta sūdzība tiesā;

c)      strīds pastāv sūdzības iesniedzēja ieskatā attiecībā uz administratora pieņemtu lēmumu (piemēram, administrators nepamatoti atzinis kāda kreditora prasījumu, un tas, iespējams, skar cita kreditora intereses).

Likumprojekts paredz, ka prasību var celt kreditors, trešās personas vai parādnieka pārstāvis, kuru likumiskās intereses ir aizskartas. Tas nozīmē, ka prasību, piemēram, par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt arī tāds kreditors, kas nav apstrīdētā darījuma dalībnieks (pretstatā vispārējam civilprocesa principam uz tiesībām savu aizskarto civilo tiesību aizsardzībai tiesā), tāpēc likumprojekts paredz noteikt, ka lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas procesa lietās šīs nodaļas izpratnē ir arī lietas par atzīšanas prasībām, vai tiesiska attiecība pastāv vai nepastāv, saskaņā ar Maksātnespējas likuma 80. panta otrajā un trešajā daļā noteikto.

Strīda risināšana jaunajā kārtībā (t.sk. izmantot iespēju lūgt pagaidu aizsardzību) pieļaujama būs tikai tad, ja ievērots Maksātnespējas likuma 73. panta pirmās daļas termiņš (attiecībā uz sūdzības iesniedzēju).

Likumprojekts paredz, ka, ja tiesā tiks iesniegta sūdzība par administratora lēmumu, ieinteresētā persona varēs lūgt tiesai, kuras lietvedībā atrodas pirms maksātnespējas procesa uzsāktā tiesvedība, atjaunot tiesvedību (lietu tiks turpināts skatīt vispārējā kārtībā). Pagaidu aizsardzības līdzekli varēs lūgt noteikt tikai tiesai, kas izskata sūdzības lietu.

Savukārt, ja nebūs uzsākta lietas izskatīšana, kas iesniegta tiesā pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, tiesa pārsūtīs lietu izskatīšanai tiesai, kas izskata sūdzību.

Papildus attiecībā uz jauno piedāvāto 363.17 panta 1.1 daļu, kas paredz, ka, ja ir pamats uzskatīt, ka sūdzības iesniedzēja tiesības varētu tikt aizskartas, sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs vienlaikus ar sūdzības par administratora lēmumu iesniegšanu lūgt tiesu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekļus vai pieņemt pagaidu lēmumu Civilprocesa likuma 30.6 nodaļā noteiktajā kārtībā, jāmin sekojošais. Apzīmējums "iesniedzēja tiesības varētu tikt aizskartas" ir vērtējams ciešā sakarībā ar Maksātnespējas likumā ietvertajām atsevišķu subjektu tiesībām un pienākumiem. Saskaņā ar minētā likuma regulējumu administratora pieņemtā lēmuma rezultātā maksātnespējas procesā iesaistītai personai tieši vai netieši rodas sekas, turklāt ne vienmēr konkrētā persona ir kreditors, par kura iesniegto prasījumu administrators ir pieņēmis lēmumu. Tāpat ne vienmēr kreditors, par kura prasījumu (gan atzītu, gan neatzītu) ir šaubas, patiešām var ietekmēt maksātnespējas procesa norisi. Piemēram, ja kreditora prasījums veido ārkārtīgi mazu daļu no prasījumu summas (skat. Maksātnespējas likuma 86. panta septīto daļu), tad ir maz ticams, ka šāds kreditors kreditoru sapulcē ar savu balsojumu varētu būtiski ietekmēt pieņemto lēmumu un tādējādi šādā gadījumā nebūtu lietderīgi ierobežot viņa tiesības piedalīties kreditoru sapulcē ar balsstiesībām. Turpretī tāds kreditors, kura prasījums veido ievērojamu daļu no prasījumu summas,– varētu ietekmēt. Attiecīgi tas, vai ir aizskartas sūdzības iesniedzēja tiesības, ir individuāli vērtējams jautājums katrā situācijā atsevišķi, ņemot vērā visa maksātnespējas procesa apstākļus kopumā, un vienotu pieeju noteikt nav iespējams, tā kā apstākļi visos maksātnespējas procesos nav vienādi.

Papildus likumprojektā nepieciešams paredzēt pārejas noteikumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie likumprojektā iekļautie grozījumi piemērojami tiem juridiskās personas maksātnespējas procesiem, kuros kreditoru prasījumu reģistra sastādīšanas termiņš iestājies pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās. Tādējādi pārejas noteikums nepieciešams, lai nodrošinātu jau esošo maksātnespējas lietu netraucētu norisi, ņemot vērā materiāltiesiski prekluzīvos maksātnespējas procesa termiņus.

 

Par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu un administratoru nekavējošu atcelšanu

Civilprocesa likuma 363.14 panta trešā daļa un 363.28 panta trešā daļa noteic: "Ja pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiesa ir pieņēmusi lēmumu par administratora atcelšanu pēc tā spēkā stāšanās, tā nosūta šā lēmuma norakstu Maksātnespējas administrācijai jauna administratora amata kandidāta ieteikšanai. Saņēmusi Maksātnespējas administrācijas priekšlikumu par jauno administratora amata kandidātu, tiesa ieceļ par administratoru Maksātnespējas administrācijas ieteikto administratora amata kandidātu." Līdzīga norma ir paredzēta arī tiesiskās aizsardzības procesa lietās.

Praksē šī norma nereti tiek izmantota negodprātīgi, paildzinot brīdi, kad administratoram būs jānodod attiecīgā maksātnespējas procesa lieta citam administratoram. Šāda rīcība paildzina maksātnespējas procesu un nav vērsta uz tā efektīvu norisi. Pirmkārt, arī tad, ja atceltais administrators nevēlas lēmumu pārsūdzēt, ir nepieciešams laiks, lai tas stātos spēkā. Otrkārt, ja lēmums tiek pārsūdzēts, sūdzības izskatīšana var aizņemt ievērojamu laikposmu, jo īpaši tad, ja administrators aktīvi strīdas vai pat apzināti neveic visas nepieciešamās darbības, piemēram, nesamaksā valsts nodevu par sūdzības iesniegšanu. Attiecīgi tiesa ir tiesīga atstāt sūdzību bez izskatīšanas trūkumu novēršanai.

Likumprojektā paredzēts ieviest regulējumu, kas nodrošina gan attiecīgā procesa efektīvu un pēc iespējas netraucētu norisi, gan arī garantējot atceltajai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai vai maksātnespējas procesa administratoram iespēju aizstāvēt savas tiesības atrasties profesijā. Proti, likumprojektā paredzēts noteikt, ka tiesas lēmums daļā par atcelšanu nav pārsūdzams, vienlaikus noteicot, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai maksātnespējas procesa administrators ir tiesīgs pārsūdzēt lēmumu daļā par konstatēto normatīvo aktu prasību neievērošanu vai tiesas nolēmuma nepildīšanu, vai neatbilstību Maksātnespējas likuma prasībām (tikai tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošās personas gadījumā). Ja apgabaltiesa, izskatot iesniegto sūdzību, konstatēs, ka atcelšanas pamatā esošie pārkāpumi nav bijuši pamatoti, personai neiestāsies negatīvas sekas (skat. Maksātnespējas likuma 12.3 panta otrās daļas 6. punktu un 13. panta otrās daļas 2. punktu) saistībā ar tiesībām veikt pienākumu vai atrašanos profesijā. Līdz ar to ar likumprojektu ir pārskatīta apgabaltiesas rīcība pēc tam, kad maksātnespējas procesa lietas ietvaros ir izskatīta sūdzība, nosakot, ka lēmumu nosūta Maksātnespējas kontroles dienestam (iepriekš -  Maksātnespējas administrācijai), bet vairs nav nepieciešama kandidāta ieteikšana.

Šāda regulējuma noteikšana saglabā visu iesaistīto personu interešu samērīgu ievērošanu. Proti, tas, ka administrators ir izvēlējies pārsūdzēt tiesas lēmumu, nedrīkstētu ietekmēt maksātnespējas procesa efektīvu norisi. Turklāt administratoram, nepamatotas atcelšanas gadījumā, ir citas iespējas, kā nodrošināt savu interešu aizsardzību.

Papildus jāmin, ka likumprojekts papildināts arī ar pārejas noteikumu, kas paredz, ka pirmās instances tiesas lēmumiem par administratora atcelšanu no attiecīgā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, kuri pieņemti līdz likumprojekta spēkā stāšanās dienai (2018. gada 1. janvārim) piemēro veco kārtību kāda bija spēkā līdz tam. Proti, pašlaik Civilprocesa regulējums paredz, ka tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma atsevišķiem pamatiem ir pārsūdzams, iesniedzot blakus sūdzību, ko apgabaltiesa izskata 15 dienu laikā. Ņemot vērā Civilprocesa likumā noteiktos termiņus lēmuma paziņošanai un sūdzības iesniegšanai, pastāv augsta iespējamība, ka vairākos gadījumos nekavējošas atcelšanas regulējums varētu stāties spēkā brīdī, kad pilsētas (rajona) tiesā vēl tiek izskatīts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas vai administratora atcelšanu vai arī sūdzība apgabaltiesā par pilsētas (rajona) tiesas pieņemto lēmumu. Tādējādi, lai netraucētu tiesas uzsāktās darbības un sniegtu skaidru regulējumu konkrētā tiesiskā situācijā tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošai personai vai administratoram, ir nepieciešams noteikt, ka nekavējošas atcelšanas regulējums tiek piemērots tajos gadījumos, kad pirmās instances tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu.

 

Par vārdu "Maksātnespējas administrācija" aizstāšanu ar vārdiem "Maksātnespējas kontroles dienests".

Maksātnespējas administrācija ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros īsteno valsts politiku tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos, aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā un likumā noteiktajā kārtībā īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa jautājumos.

Lai īstenotu Maksātnespējas likuma 173. pantā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, Maksātnespējas administrācija:

1) veic maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administrators) uzraudzību;

2) izskata sūdzības par administratora rīcību, izņemot tos likumā noteiktos gadījumus, kad sūdzības par administratora lēmumiem izskatāmas tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta;

3) izskata administratīvo pārkāpumu lietas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajai kompetencei;

4) izskata iesniegumus par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu;

5) izskata iesniegumus par juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu;

6) izskata iesniegumus par Maksātnespējas likuma 118.1 pantā noteikto līdzekļu izmaksu;

7) informē sabiedrību par maksātnespējas politikas īstenošanas rezultātiem un maksātnespējas jomas aktuālajiem jautājumiem;

8) organizē administratora eksāmenu un kvalifikācijas eksāmenu;

9) ieceļ amatā administratorus;

10) atbrīvo, atceļ un atstādina no amata administratoru, kā arī aptur administratora amata darbību;

11) Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos un apmērā veic tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību un izskata sūdzības par to rīcību;

12) izveido, uztur un attīsta Elektronisko maksātnespējas uzraudzības sistēmu (turpmāk – Sistēma);

13) nodrošina administratoru un citu normatīvajos aktos noteikto personu, kurām ir pienākums iesniegt ziņas Maksātnespējas administrācijai, iesniegto dokumentu pārveidošanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē Sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par arhīvu pārvaldību;

14) nodrošina maksātnespējas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību;

15) veic citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību.

Ņemot vērā to, ka iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība, likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" ((VSS-574), kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu) paredz mainīt iestādes nosaukumu no "Maksātnespējas administrācija" uz "Maksātnespējas kontroles dienests". Ņemot vērā minēto, attiecīgi grozījumi ir jāizdara arī šajā likumprojektā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija. Likumprojekts ir vairākkārtīgi izskatīts ar tieslietu ministra 2015. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā un ar tieslietu ministra 2014. gada 23. maija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā Civilprocesa likuma darba grupā.

4.

Cita informācija

Nav.

                

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Sabiedrības mērķgrupa, kuras intereses tieši ietekmē šis likumprojekts, ir maksātnespējas procesa dalībnieki – maksātnespējas procesa administratori, kreditori, parādnieka pārstāvji.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Administratīvais slogs netiek ietekmēts.

 

Vienlaikus likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus:

- ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti;

- stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Šis likumprojekts virzāms vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (VSS-574). Likumprojektā "Grozījumi Maksātnespējas likumā" ietverti korespondējoši grozījumi Maksātnespējas likumā attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Minētajā likumprojektā papildus ietvertas normas attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas jomā, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu. Arīdzan ietverti grozījumi attiecībā uz maksātnespējas procesa administratora atlīdzības apmēru, par kreditoru prasījumu segšanai novirzāmo līdzekļu apmēru fiziskās personas maksātnespējas procesā un citi grozījumi.

2.

Atbildīgā institūcija

Šo likumprojektu un likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" izstrādāja Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plāns, uz kuru pamatojoties likumprojekts izstrādāts, publicēts Tieslietu ministrijas mājaslapā.

Tieslietu ministrijas mājaslapā ir izveidota atsevišķa sadaļa "Maksātnespējas politikas reforma", kur tiek iekļauta visa aktuālākā jomas informācija. Saite: https://www.tm.gov.lv/lv/maksatnespejas-politikas-reforma

 

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts apspriests ar tieslietu ministra 2015. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā Maksātnespējas regulējuma pilnveidošanas darba grupā un  ar tieslietu ministra 2014. gada 23. maija rīkojumu Nr. 1-1/208 izveidotajā pastāvīgajā Civilprocesa likuma darba grupā, kur piedalās arī nevalstisko organizāciju pārstāvji – Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekta apspriešanā iesaistītie nevalstisko organizāciju pārstāvji nav izteikuši iebildumus pret likumprojektu.

4.

Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Vispārējās jurisdikcijas tiesas, Maksātnespējas kontroles dienests (Maksātnespējas administrācija).

2.

 

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Iesaistītās institūcijas likumprojekta izpildi nodrošina to esošo funkciju un uzdevumus ietvaros.

Likumprojekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas vai likvidēt esošās institūcijas, kā arī nav nepieciešams reorganizēt esošās institūcijas.

3.

Cita informācija

Nav

 

 

Tieslietu ministrs                                               Dzintars Rasnačs

 

 

Vārna 67036956

Dace.Varna@tm.gov.lv

Ozola 67036147

Liene.Ozola@tm.gov.lv

 

v_sk = 3023


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.53

2017.gada 31.oktobrī

 

 

10.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā"

     TA-2161

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (VSS-574).

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (VSS-574) (likumprojektu pakete).

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-53-3110-#10.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 22.05.2018 19:02:29 After doc accessing: 22.05.2018 19:02:29 After doc copying: 22.05.2018 19:02:29 End time: 22.05.2018 19:02:29 Doc created: 11.12.2017 10:07:59 Doc last mod: 11.12.2017 10:23:50 Doc manual: