Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-2516 (2016)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Baltā 67335270, Marina.Balta@mod.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra sēdes protokola

Nr. 68 1. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14. nr.; 2003, 2., 15. nr.; 2004, 14. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 3. nr.; 2009, 2., 14., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 51./52., 178. nr.; 2012, 203. nr.; 2013, 40., 187., 191. nr.; 2015, 49., 245. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 2. pantu ar 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"15) atšķirības zīme – zīme, ko valkā pie karavīra formas tērpa un kas norāda dienesta pakāpi, identitāti, specialitāti, kā arī piederību Nacionālo bruņoto spēku vienībai;

16) karavīra formas tērpa vai atšķirības zīmju aprite – karavīra formas tērpa vai atšķirības zīmju pasūtīšana, izgatavošana, iegāde vai izplatīšana."

 

2. Izteikt 45. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes, kā arī to valkāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

3. Papildināt 47. panta otro daļu pēc vārdiem "personiskajiem līdzekļiem un" ar vārdiem "Ministru kabineta noteiktajā kārtībā".

 

4. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

 

"XIV nodaļa

Administratīvā atbildība aizsardzības jomā un kompetence soda piemērošanā

 

76. pants. Karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesiska aprite

Par karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesisku apriti piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

 

77. pants. Karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesiska valkāšana

Par karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesisku valkāšanu piemēro naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.

 


 

78. pants. Atšķirības zīmju prettiesiska aprite

Par atšķirības zīmju prettiesisku apriti piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

 

79. pants.  Atšķirības zīmju prettiesiska valkāšana

Par atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu piemēro naudas sodu līdz četrsimt naudas soda vienībām.

 

80. pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites kārtības neievērošana

Par Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona, piemēro naudas sodu līdz četrpadsmit naudas soda vienībām.

 

81. pants. Rezerves karavīra neierašanās uz militārajām mācībām

Par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā piemēro naudas sodu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.

 

82. pants. Kompetence sodu piemērošanā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šajā likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Militārā policija."

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

 

 

 

Aizsardzības ministrs

Raimonds Bergmanis

 


Likumprojekta „Grozījumi Militārā dienesta likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2014. gada 22. aprīļa sēdes protokollēmums (prot. Nr. 24, 26.§) par informatīvo ziņojumu „Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma” 2. punkts.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Latvijā administratīvo pārkāpumu procesuālās un materiālās tiesību normas nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk – LAPK). Ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju” tika atbalstīti administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas kopsavilkumā ietvertie risinājumi, tajā skaitā nozares kodifikācija. Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas ieviešanai ir izstrādāts likumprojekts “Administratīvo pārkāpumu procesa likums”, kas noteiks administratīvo pārkāpumu procesuālās normas. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 22. aprīļa lēmuma (sēdes protokols Nr. 24, 26.§) par informatīvo ziņojumu “Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma” 2. punktam atbildīgajām ministrijām (institūcijām) jāizstrādā grozījumi nozares likumos vai jāizstrādā jauni likumprojekti, kuros iekļaujami attiecīgās nozares administratīvo pārkāpumu sastāvi, kā arī jānosaka kompetentā institūcija, kurai būs piekritīga soda piemērošana. Līdz ar likumprojekta Administratīvo pārkāpumu procesa likums” un grozījumiem nozares likumos, kas noteiks attiecīgās nozares administratīvo pārkāpumu sastāvus un kompetenci soda piemērošanā, spēkā stāšanos - LAPK zaudēs spēku.

Izpildot Informatīvajā ziņojumā doto uzdevumu, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk – NBS), izstrādāja likumprojektu „Grozījumi Militārā dienesta likumā” (turpmāk – likumprojekts). Ar likumprojektu paredzēts:

1. Papildināt Militārā dienesta likumu ar XIV nodaļu Administratīvā atbildība aizsardzības jomā un kompetence soda piemērošanā”, iekļaujot tajā LAPK 175.3, 200. un 200.1 pantā noteikto administratīvo pārkāpumu sastāvus.

1.1. LAPK 175.3 pants paredz personas administratīvo atbildību par karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu. Sankcija par šo pārkāpumu ir naudas sods līdz 210 euro, bet, ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tad - naudas sods līdz 350 euro.   

Izvērtējot LAPK 175.3 pantā ietvertā administratīvā pārkāpuma sastāva tvērumu un sankciju, konstatēts, ka ar to nepietiek, lai atturētu personu no karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju nelikumīgas izmantošanas.

Nacionālo bruņoto spēku likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka NBS mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. Atbilstoši Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 2. pantam

Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.

Militārā dienesta likuma 45. panta otrā daļa nosaka karavīra (atvaļinātā karavīra) ekskluzīvas tiesības valkāt karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes. Savukārt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 37. pants un 38. panta otrā daļa nosaka zemessarga (bijušā zemessarga) ekskluzīvās tiesības valkāt karavīra formas tērpu un Zemessardzes atšķirības zīmes (norāda piederību Zemessardzes vienībai). Tādējādi karavīra formas tērps un atšķirības zīmes, tostarp Zemessardzes atšķirības zīmes pozicionē personu kā NBS pārstāvi, kas tiesīgs veikt valstiski svarīgus Nacionālo bruņoto spēku likumā vai Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktos uzdevumus.

Līdz ar to tās personas, kurām likums nav piešķīris tiesības valkāt karavīra formas tērpu un nēsāt NBS atšķirības zīmes, nav tiesīgas to darīt. Arī karavīrs (atvaļinātais karavīrs) vai zemessargs (bijušais zemessargs) ir tiesīgi valkāt karavīra formas tērpu ar atšķirības zīmēm tikai tādās situācijās un veidos, kādos to nosaka tiesību akti.

Valkājot karavīra formas tērpu, tā sastāvdaļas vai atšķirības zīmes, ja to dara NBS nepiederoša persona, ārvalstis, Latvijas sabiedrība un valsts varas iestādes tiktu maldinātas par šo personu piederību NBS, par šo personu tiesībām veikt Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktos NBS uzdevumus vai Latvijas Republikas Zemessardzes likumā noteiktos uzdevumus, kas var apdraudēt šo uzdevumu izpildi. Turklāt pārkāpēja ar karavīra vai zemessarga statusu nesavienojamā rīcība var kaitēt NBS tēlam sabiedrībā. Karavīru formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesiska aprite var būt priekšnoteikums turpmākai prettiesiskai karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju lietošanai.

Kopš 2014. gada Eiropā pastāv hibrīdkara draudi. Viens no hibrīdkara izpausmes veidiem ir informatīvo pasākumu īstenošana, ar mērķi maldināt politiskus un militārus līderus, kā arī sabiedrību. Piemēram, komuflētos tērpos tērptu cilvēku izmantošana maldinošo vai valsts drošību apdraudošo darbību veikšanā. Ņemot vērā, ka karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju prettiesiskai izmantošanai var būt smagas sekas, jāpaplašina situāciju loks, kādās valsts paredz sodu par nelikumīgām darbībām ar karavīra formas tērpu, tā sastāvdaļām vai NBS atšķirības zīmēm, kā arī jāpalielina sankcijas līdz maksimāli iespējamiem apmēriem.

Likumprojekta „Administratīvo pārkāpumu procesa likums” 14. pants nosaka, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Administratīvā soda mērķa sasniegšana atkarīga arī no soda apmēra.

Tādējādi LAPK 175.3 panta administratīvā pārkāpuma sastāvs paplašināts un palielinātas sankcijas par pārkāpumiem līdz maksimāli iespējamam apmēram. Proti, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 76. pantu, personu varēs saukt pie administratīvās atbildības par karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesisku apriti. Savukārt Militārā dienesta likuma 78. pants paredz saukt personu pie administratīvās atbildības par atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu. Par šiem pārkāpumiem tiek noteikts naudas sods fiziskajām personām līdz četrsimts naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

Pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 77. pantu personu varēs saukt pie administratīvās atbildības par karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesisku valkāšanu, bet, pamatojoties uz 79. pantu, par atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu. Par šiem pārkāpumiem tiek noteikts naudas sods līdz četrsimts naudas soda vienībām.

Grozījumi Militārā dienesta likuma 2. pantā definēs, kas ir atšķirības zīme, kā arī formas tērpa un atšķirības zīmju aprite. Proti:

1)                        atšķirības zīme - zīme, kuru valkā pie karavīra formas tērpa, kas norāda dienesta pakāpi, specialitāti un piederību NBS vienībai;

2)                        aprite - karavīra formas tērpa vai atšķirības zīmju pasūtīšana, izgatavošana, iegāde vai izplatīšana.

Likumprojektā ar karavīra formas tērpa sastāvdaļām saprotamas karavīra formas tērpa atsevišķi elementi, piemēram, karavīra formas tērpa bikses, jaka, cepure utml.

Militārā dienesta likuma 45. panta trešā daļa nosaka, ka vienīgi Aizsardzības ministrijai un NBS ir tiesības pasūtīt karavīra formas tērpu un atšķirības zīmju izgatavošanu. Tādējādi karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes ir tiesības izgatavot tikai pēc Aizsardzības ministrijas vai NBS pasūtījuma.

Ar likumprojektu paredzēts precizēt Militārā dienesta likuma 47. panta otrajā daļā noteikto, proti, ka karavīram, kurš atvaļināts no dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu (arī Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940. gada 21. jūlijam dienējuši Latvijas armijā), ir tiesības aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņa dienesta pakāpei un amatam.

Tādējādi karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes ir tiesības iegādāties tikai Aizsardzības ministrijai, NBS un likumā noteiktajos gadījumos atvaļinātajiem karavīriem.

Militārā dienesta likuma 49. pants nosaka, ka katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra formas tērpu, bet Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 33. pants nosaka, ka katrs zemessargs tiek nodrošināts ar formas tērpu. Tādējādi tikai AM vai NBS izplata (izsniedz) karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes tām personām, kurām likums atļauj to valkāt.

Militārā dienesta likuma VIII nodaļa nosaka karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju valkāšanas nosacījumus, bet Latvijas Republikas Zemessardzes likuma IX nodaļa nosaka karavīra formas tērpa un Zemessardzes atšķirības zīmju valkāšanas nosacījumus. Šobrīd, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 45. panta pirmo daļu karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes, kā arī to lietošanas kārtību apstiprina aizsardzības ministrs. Ņemot vērā, ka karavīra formas tērpa un atšķirības zīmju vizuālais izskats un to valkāšanas kārtība ir noteikta karavīriem un zemessargiem saistošajos iekšējos normatīvajos aktos, ar grozījumiem Militārā dienesta likuma 45. panta pirmajā daļā plānots noteikt, ka karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes, kā arī to valkāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Ar likumprojektu paredzēts papildināt Militārā dienesta likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka, pamatojoties uz Ministru kabineta 45. panta pirmo daļu izdotie noteikumi, kas noteiks karavīra formas tērpu un atšķirības zīmes, kā arī to valkāšanas kārtību, stāsies spēkā vienlaicīgi ar šo likumu.

1.2. LAPK 200. pantā paredzēta atbildība par NBS rezerves uzskaites noteikumu neievērošanu. Proti, par ziņu nesniegšanu NBS rezerves uzskaites struktūrvienībām vai uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona. Sankcija par šo pārkāpumu ir brīdinājums vai naudas sods līdz septiņdesmit euro.

Likumprojekts papildina Militārā dienesta likumu ar 80. pantu, kas paredz atbildību par NBS rezerves uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona, un sods par šo pārkāpumu paredzēts līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, kas ir ekvivalents septiņdesmit euro.

Šobrīd Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumi Nr. 779 Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē un uzskaita, rezerves karavīrus iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem” 7. punkts nosaka pienākumu no profesionālā dienesta atvaļinātajiem karavīriem un no dienesta Zemessardzē atvaļinātiem zemessargiem Militārā dienesta likumā norādītajos gadījumos stāties rezerves karavīru uzskaitē.

1.3.                  LAPK 200.1 pants paredz personu saukt pie administratīvās atbildības par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām NBS rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā. Sankcija par šo pārkāpumu ir naudas sods līdz divi simti desmit euro, bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, - naudas sods līdz trīssimti piecdesmit euro.

Likumprojekts papildina Militārā dienesta likumu ar 81. pantu, kas paredz saukt personu pie administratīvās atbildības par analoģisku pārkāpumu, paredzot sankciju par šo administratīvo pārkāpumu līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, kas ir ekvivalents trīssimti piecdesmit euro.

2. Militārā dienesta likuma 82. pants noteiks, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem veiks NBS Militārā policija.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Aizsardzības ministrija un NBS.

4.

Cita informācija

Likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts Tieslietu ministrijas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa darba grupā.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Personas, kuras pārkāps attiecīgās tiesību normas.

2.

           

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

 Ar likumprojekta Administratīvo pārkāpumu procesa likums” spēkā stāšanos tiks mainīta LAPK 213. pantā pastāvošā kārtība, ka rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata LAPK 175.3, 200. un 200.1 pantā noteikto administratīvo pārkāpumu (kas iekļauti likumprojekta 76.-79. pantā) lietas. Pamatojoties uz Informatīvā ziņojuma 1. pielikuma 291., 328. un 329. punktu pēc LAPK 175.3, 200. un 200.1 pantā noteikto administratīvo pārkāpumu sastāvu iekļaušanas nozares likumos un LAPK spēkā zaudēšanas, NBS Militārā policija būs kompetentā iestāde veikt likumprojektā Administratīvā pārkāpuma procesa likums” noteiktās darbības šo administratīvo pārkāpumu lietās. Līdz ar to rajonu (pilsētu) tiesām administratīvais slogs samazināsies, bet NBS Militārajai policijai pieaugs.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2016. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2017

2018

2019

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

1.2. valsts speciālais budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

1.3. pašvaldību budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

2. Budžeta izdevumi:

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

2.1. valsts pamatbudžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

2.2. valsts speciālais budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

2.3. pašvaldību budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

3. Finansiālā ietekme:

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

3.1. valsts pamatbudžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

3.2. speciālais budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

3.3. pašvaldību budžets

0

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

5.1. valsts pamatbudžets

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

5.2. speciālais budžets

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

5.3. pašvaldību budžets

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

Nav precīzi aprēķināms

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

Ieņēmumu apmērs nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas no likumprojektā regulēto subjektu puses.

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

Izdevumu apmērs nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas no likumprojektā regulēto subjektu puses.

7. Cita informācija

Valsts budžeta ieņēmumi nav precīzi aprēķināmi, jo nav iespējams paredzēt, kāds būs administratīvi sodītu personu skaits un tām piemēroto un samaksāto administratīvo sodu apmērs. Ieņēmumi no naudas sodiem, ko par likumprojektā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzliks Militārā policija, tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektam jāstājas spēkā līdz ar likumprojekta Administratīvo pārkāpumu procesa likums” spēkā stāšanās bīdi.

Pamatojoties uz likumprojekta 2. pantu, Ministru kabinetam jāapstiprina karavīru formas tērpi un atšķirības zīmes, kā arī jānosaka to valkāšanas kārtība. Attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem jāstājas spēkā vienlaicīgi ar šo likumprojektu.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija ir atbildīga par likumprojekta Administratīvo pārkāpumu procesa likums” izstrādi un virzīšanu pieņemšanai.

Aizsardzības ministrija atbildīgā par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi un virzīšanu pieņemšanai, kas noteiks karavīru formas tērpus un atšķirības zīmes, kā arī to valkāšanas kārtību.

3.

Cita informācija

Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) tika publicēti tīmekļa vietnē www.mod.gov.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība”.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Sabiedrības līdzdalība likumprojekta izstrādē tika nodrošināta, ievietojot likumprojektu un tā anotāciju tīmekļa vietnē www.mod.gov.lv un aicinot sabiedrības pārstāvjus rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā izstrādes stadijā – nosūtot elektroniski uz e-pastu: marina.balta@mod.gov.lv.

 

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi noteiktajā laika periodā netika sniegti.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

NBS Militārā policija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

NBS Militārajai policijai tiek piešķirta jauna funkcija.

 

3.

Cita informācija

NBS Militārā policija nodrošinās administratīvo pārkāpumu procesu tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

 

 

Aizsardzības ministrs                                      Raimonds Bergmanis

 

 

 

 

 

 

 

10.10.2016.   10:48

Marina Baltā

Marina.Balta@mod.gov.lv; 67335270

 

 

V. sk. = 2433


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.68

2016.gada 13.decembrī

 

 

1.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā"

     TA-2516

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Mārtiņš Krieviņš

 

 

2016-MK-PROT-68-1312-#01.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 20.07.2017 21:33:30 After doc accessing: 20.07.2017 21:33:30 After doc copying: 20.07.2017 21:33:30 End time: 20.07.2017 21:33:30 Doc created: 19.12.2016 10:48:51 Doc last mod: 19.12.2016 11:15:26 Doc manual: