Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-1522 (2016)

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Rozēns 67335072, Heinrihs.Rozens@mod.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (reģ. Nr.TA-1521) (likumprojektu pakete).

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2016. gada  9. augusta  sēdes protokola

Nr. 39 4. § izraksts

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"II nodaļa. Nacionālās drošības sistēmas subjektu un citu personu

tiesības un pienākumi"

 

2.  5. pantā:

papildināt 5. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā (turpmāk – dienēt ārvalstīs), izņemot gadījumu, ja:

1) Latvijas pilsonis dien Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes dienestā;

2) Latvijas pilsonis veic dienestu, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.";

 

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

 

3. Papildināt likumu ar 5.pantu šādā redakcijā:

 

"5.1 pants. Nepilsoņu dienests ārvalstīs

Nepilsonim aizliegts dienēt ārvalstīs."

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 13. punktu šādā redakcijā:

 

"13. Personām, kas uzsākušas dienēt ārvalstīs līdz 2017. gada 1. janvārim, šā likuma 5. panta otrajā daļā un 5.pantā paredzētais ierobežojums piemērojams ar 2018. gada 1. janvāri."

 

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

 

 

 

Aizsardzības ministra vietā –

labklājības ministrs

Jānis Reirs


Likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2016. gada 2. februāra sēdes protokollēmuma Nr. 5 38.§ „Par informatīvo ziņojumu „Par Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 18 68.§) „Par militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas ierobežošanas pasākumiem” 4. punktā dotā uzdevuma izpildi”” (turpmāk – Protokollēmums)
2. punktā dotais uzdevums „Izglītības ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai sagatavot informatīvajā ziņojumā minētos tiesību aktu projektus un līdz 2016. gada 1. jūnijam iesniegt tos noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā”.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Lai ierobežotu Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu Protokollēmumā doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi, ar likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) ir plānots noteikt nosacījumus, kad Latvijas pilsoņi var pildīt dienestu ārvalstīs.

 

Latvijas Republikas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs nepieciešams ierobežot, jo šādu darbību veikšana vērtējama kā potenciāli negatīva Latvijas Republikas iekšējās drošības situācijai, ņemot vērā to, ka valsts drošības iestādēm nav iespējams iegūt precīzu informāciju par to, kāds ir militārās pieredzes un kaujas pieredzes ārvalstīs saturs un ievirze. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs var radīt riskus Latvijas aizsardzības spējām, iekšējai drošībai, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus. Militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas pasākumi ārvalstīs var saturēt ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas Republikas valstisko suverenitāti un teritoriālo vienotību vai kas var būt vērsti uz pieredzes guvēja pieredzes stiprināšanu atšķirīgai ģeopolitiskajai telpai, graujot sabiedrības integrācijas attīstību Latvijā. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu iespējama militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs rada augstus pretizlūkošanas riskus, ņemot vērā to, ka nav saskatāmi šķēršļi, kas mudinātu personu, kas piekritusi dienestam ārvalstīs, atteikties no sadarbības ar ārvalstu izlūkošanas un speciālajiem dienestiem. Tādējādi pastāv augsts risks, ka personas, kas neatļauti devušās dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajās organizācijās vai struktūrvienībās, kas neietilpst likumprojekta 2.pantā minētajā izņēmumu sarakstā, var tikt izmantotas zināšanu un informācijas ieguvei par Latvijas un Latvijas sabiedroto aizsardzības spējām un militāro potenciālu, savukārt, pēc atgriešanās Latvijā, var tikt izmantotas pret Latviju vērstu darbību veikšanā.

 

 

Apdraudējuma intensitāte Latvijas nacionālās drošības un aizsardzības interesēm, kas var rasties no pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas ārvalstīs, nosaka tas, vai šī persona iepriekš Latvijā ir bijusi militārpersona, tiesību aizsardzības iestāžu amatpersona vai darbinieks, cita bijusī/esošā amatpersona, valsts vai pašvaldību institūciju darbinieks, kā arī tas, vai šai personai piemīt zināšanas par Latvijas valsts aizsardzības spējām, kritiskās infrastruktūras izvietojumu un aizsardzības režīmu tajos, kā arī cita šīs personas rīcībā esošā informācija. Latvijas pilsoņu un nepilsoņu dienests ārvalstīs var ietekmēt Latvijas starptautisko reputāciju, ja ārvalstīs dienošo pilsoņu un nepilsoņu skaits ir liels, tādējādi Latvijas partnervalstīm radot apdraudējumu. Latvijas Republikas pilsonim un nepilsonim bez atļaujas (slepeni) dodoties dienēt uz ārvalstīm, tiek grauta Nacionālās drošības likumā nostiprinātā nacionālās drošības sistēma. Šāda rīcība nav savienojama ar lojālas un patriotiskas sabiedrības izveidi, kas iesaistītos Nacionālās drošības likumā nostiprinātā mērķa sasniegšanā.

 

Pašlaik Nacionālās drošības likumā netiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz militāro dienestu ārvalstu bruņotajos spēkos, kā arī tādu valstu, kas nav Latvijas sabiedrotās valstis, bruņotajos spēkos, kas rada situāciju, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var iegūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, kas var tikt izmantot pretēji Latvijas valstiskuma interesēm un būtiski ietekmēt Latvijas iekšējās drošības situāciju. Ņemot vērā to, ka Nacionālās drošības likuma 5. pants nosaka, ka tikai Latvijas pilsoņiem ir tiesības piedalīties nacionālās drošības plāna izstrādē, pildīt militāro dienestu un ieņemt amatus valsts drošības iestādēs, Latvijas pilsoņu dienests ārvalstu bruņotajos spēkos un militārās un kaujas pieredzes gūšana ārvalstīs rada Latvijas valsts iekšējās drošības riskus, kas saistīti ar iespējamu ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu trešajām valstīm attiecībā uz Latvijas militārajām un aizsardzības spējām, kā arī militāri apmācītu un kaujas pieredzi guvušu personu skaita pieaugumu Latvijā, kas var izraisīt to saplūšanu grupējumos, kas darbojas pretēji Latvijas valstiskumam un tā interesēm. Lai mazinātu iespējamos drošības riskus, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu militāro dienestu trešajās valstīs, Likumprojekts paredz noteikt aizliegumu Latvijas pilsoņiem gūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos vai citās militārās vai drošības institūcijās, vienlaikus paredzot aizlieguma izņēmumu, kas attiecas uz militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīs, Austrālijas Savienībā, Brazīlijas Federatīvajā Republikā, Jaunzēlandē, kā arī obligāto dienestu vai dienestu vispārējās karaklausības ietvaros Latvijas pilsoņa otrās pilsonības valstī. Izveidotais tiesiskais regulējums paredz, ka Latvijas pilsoņiem ir tiesības dienēt Latvijas sabiedroto valstu bruņotajos spēkos un otrās pilsonības valstī, ja otrā pilsonība ir tikusi iegūta atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajām tiesību normām par dubulto pilsonību. Līdz ar to tiks mazināti Latvijas iekšējās drošības riski, kas varētu būt saistīti ar militārās un kaujas pieredzes gūšanu trešajās valstīs, kas var tikt izmantota pretēji Latvijas interesēm un tādā veidā, kas vērsts pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Likumprojektā iekļauti izņēmumi aizliegumam Latvijas pilsoņiem dienēt konkrētās ārvalstīs, jo tās ir Latvijas sabiedrotās valstis, ar kurām Latvijai ir izvērsta sadarbība drošības un aizsardzības spēju attīstībā un stiprināšanā.

 

Likumprojekts paredz izveidot aizliegumu nepilsoņiem gūt militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, paredzot aizliegumu gūt minētās pieredzes ārvalstīs vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos vai citās militārās vai drošības institūcijās. Ar šādu regulējumu plānots novērst situāciju, kad Latvijā palielinās tādu nepilsoņu skaits, kuri ieguvuši militāro un kaujas pieredzi ārvalstīs, kas var tikt izmantota pretēji Latvijas valstiskuma interesēm, vai novērst situāciju, ka nepilsoņi, kas militāro un kaujas pieredzi būtu guvuši Latvijas sabiedrotajās valstīs, to izmantotu dienestam trešajās valstīs, sniedzot tām informāciju par militāro un kaujas apmācību, procedūrām un kārtību Latvijā un Latvijas sabiedrotajās valstīs.

 

Likumprojektā lietotais termins „starptautisko tiesību subjekts” tiek saprasts kā valstis, starptautiskās organizācijas, valstij līdzīgi veidojumi. Zināma starptautiskā tiesībsubjektība tiek piešķirta arī nevalstiskiem veidojumiem (piemēram, federācijas dalībniekiem, nācijām, kas cīnās par savu neatkarību).

Likumprojektā lietotais termins “Bruņotie spēki”  tiek saprasts kā organizēti bruņotie spēki, bruņoti grupējumi un vienības, kas pakļautas vadībai, kura ir atbildīga par savu padoto rīcību šīs karojošās puses priekšā pat tad, ja šo pusi pārstāv tāda valdība vai vara, kuru pretējā puse neatzīst.  Šādi bruņotie spēki ir jāpakļauj iekšējās disciplīnas sistēmai, kurai savukārt jābūt pakārtotai bruņota konflikta gadījumos piemērojamajiem starptautisko tiesību likumiem. Par bruņotiem spēkiem var uzskatīt arī zemessardzi, organizētas pretošanās kustības, miliciju un brīvprātīgos partizānus, ja viņus vada komandieris, kas atbild par saviem padotajiem, tiek atklāti nēsāti ieroči un ir atšķirības zīmes, un ievēro kara likumus un paražās. Minētie principi noteikti 1907.gada Hāgas IV konvencijas par sauszemes kara likumiem un paražām pielikumā un precizēti 1949.gada Ženēvas konvenciju I Papildprotokolā.

Savukārt termins „militārā organizācija” tiek saprasts kā valsts organizēta vai deleģēta darbība - militārās vadības iestādes, militāri formējumi, militārās izglītības iestādes, uzņēmumi, kuros persona veic dienestu (ir stājies valsts dienesta attiecībās).

Likumprojektā lietotais termins „izlūkošanas un drošības dienests” ir attiecināms uz valsts institūcijām, kam deleģētas tiesības iegūt izlūkošanas un pretizlūkošanas informāciju ar mērķi iegūt apsteidzošas zināšanas par citas valsts vai starptautisko tiesību subjekta militārajām, aizsardzības, drošības spējām, iekšpolitisko situāciju, kā arī citu informāciju, kas var sniegt tai priekšrocības pār citu valsti.

Termins „Iekšējais karaspēks” likumprojektā tiek saprasts kā militāra vai paramilitāra tipa bruņoti spēki vai vienības, kas pamatā pilda drošības un kārtības uzturēšanas (policijas) funkcijas valsts iekšienē.

Termins „Tieslietu institūcija” likumprojektā tiek saprastā kā institūcija, kas, atbilstoši pieņemtajai tiesību praksei īsteno ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta pieņemto tieslietu politiku.

Savukārt termins „Dienests” Likumprojektā tiek saprasts kā tiesiskās attiecības starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem un ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izvietotiem bruņotajiem spēkiem, iekšējo karaspēku, militāro organizāciju, izlūkošanas vai drošības dienestu, policiju (miliciju) vai tieslietu institūciju dienestu, kas regulē Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa militārās pieredzes vai kaujas pieredzes gūšanu.

Dienesta forma ir tiesību institūts, kas var atšķirties katrā valstī. Līdz ar to likumprojekta ietvaros termins “dienests” pēc jēgas saprotams ar tā visplašāko saturu.

 

 

Visbeidzot termins “ dienests, kas nav atzīstams par brīvprātīgu” nosaka gadījumus, kad attiecīgā dubultpilsonības valsts paredz vispārēju obligātu dienestu noteiktu gadu skaitu sasniegušām personām vai valstī ir izcēlušies notikumi, kuru dēļ ir izsludināta daļēja vai vispārēja mobilizācija (karaklausība), kuras ietvaros personai ir obligāti jāstājas dienesta attiecībās. Attiecīgajai personai šāda darbība ir noteikta imperatīvi (obligāti) no attiecīgās dubultpilsonības valsts puses un tai nav bijusi izvēles (brīvprātības) tiesības šādu dienestu uzsākt pildīt vai atteikties no tā. Ja Latvijas pilsonis, veicot šo dienestu savas citas pilsonības (pavalstniecības) valstī ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajiem nosacījumiem, veiks darbības, kas ir pretrunā nacionālās drošības likuma 5.pantam (katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu), pret to var tikt piemēroti Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti.

 

Ņemot vērā to, ka plānotā kārtība par Latvijas pilsoņu un nepilsoņu dienestu ārvalstīs, ir jaunas tiesību normas, tām tiek paredzēts pārejas periods, nosakot, ka šajās normās noteiktie ierobežojumi stājas spēkā ar 2018. gada 1. janvāri tiem Latvijas pilsoņiem un tiem nepilsoņiem, kuri ir uzsākuši pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017. gada 1. janvārim.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekta virzība atbalstīta darba grupā, kurā piedalījās pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekta 2. punkts attiecas uz personām, kas ir Latvijas pilsoņi un citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsts, Austrālijas Savienība, Brazīlijas Federatīvā Republika vai Jaunzēlande, pilsoņi un kuriem dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajiem nosacījumiem (vīrieši vecumā no 18 līdz 50 gadiem (atbilstoši vidējam karaklausības vecumam)):

Valstiskā piederība*

Iedzīvotāju reģistrā iekļautā dzīvesvieta ir

Kopā

Latvijā

Ārpus Latvijas

Argentīna

1

15

16

Armēnija

1

0

1

Baltkrievija

9

6

15

Čīle

0

9

9

Dienvidāfrika

0

5

5

Gruzija

1

0

1

Izraēla

35

514

549

Izraēla; Krievija

0

1

1

Jordānija

1

1

2

Kazahstāna

0

2

2

Krievija

109

74

183

Libāna

1

0

1

Meksika

2

1

3

Moldova

5

1

6

Sīrija

1

0

1

Ukraina

29

7

36

Venecuēla

1

69

70

Kopā

196

705

901

*katrai no šīm personām ir arī aktuāla Latvijas pilsonība.

Iedzīvotāju reģistra aktuālie dati sagatavoti 2016. gada 19. jūlijā.

 

Cita informācija par Likumprojekta skarto personu skaitu atsevišķi netiek apkopota un uzkrāta. Paredzētais normatīvais regulējums attieksies uz tiem Latvijas pilsoņiem un tiem nepilsoņiem, kas vēlēsies iegūt militāro pieredzi un kaujas pieredzi ārvalstīs, dienot ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Tiesību apjoms attiecībā uz šīs anotācijas 2.sadaļas 1.punktā minēto sabiedrības mērķgrupu samazinās, jo tiek samazinātas līdzšinējās tiesības dienēt ārvalstu bruņotajos spēkos. Likumprojekta 2. punkts nosaka, Latvijas pilsoņiem tiek aizliegts dienēt ārvalstīs, izņemot Austrālijas Savienību, Brazīlijas Federatīvo Republiku un Jaunzēlandi, kā arī valstis, kas ir Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, un Latvijas pilsoņa otrās pilsonības valsti, palielinot to Latvijas pilsoņu tiesību apjomu, kas vēlas dienēt ārvalstīs. Likumprojekta 3. punkts nosaka, ka nepilsoņiem aizliegts dienēt ārvalstīs, tāpēc nepilsoņiem samazinās tiesību apjoms.

 

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaicīgi ar Likumprojektu spēkā stājas likumprojekts „Grozījums Krimināllikumā”, kas par Likumprojekta 2. un 3. punktā noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu paredz sodīšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

2. Cita informācija

Nav.

 

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Projekts pieejams sabiedrībai Aizsardzības ministrijas mājaslapas sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

 

Nav.

 

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija, Drošības policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekta izpilde notiks esošo pārvaldes funkciju ietvaros.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Aizsardzības ministra vietā –

labklājības ministrs                                               Jānis Reirs

 

17.08.2016 11:17

 

Edgars Svarenieks

Civilmilitārās sadarbības nodaļas vadītājs

Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departaments

tālr.: 67335029, fakss: 67335037,

e-pasta adrese: edgars.svarenieks@mod.gov.lv

 

Heinrihs Rozēns

Civilmilitārās sadarbības nodaļas vecākais referents

Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departaments

tālr.: 67335072, fakss: 67335037,

e-pasta adrese: heinrihs.rozens@mod.gov.lv

 

 

 

 

v_sk. = 2147


 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

Rīgā

Nr.39

2016.gada 9.augustā

 

4.§

Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"

     TA-1522

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā".

     3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

     4. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" (likumprojektu pakete).

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktora vietā - direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja

  

Inese Gailīte

 

 

2016-MK-PROT-39-0908-#04.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 12.12.2017 6:41:10 After doc accessing: 12.12.2017 6:41:10 After doc copying: 12.12.2017 6:41:10 End time: 12.12.2017 6:41:10 Doc created: 16.08.2016 14:41:13 Doc last mod: 17.08.2016 8:52:26 Doc manual: