Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-1153 (2016)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Macuka 67046134, Jekaterina.Macuka@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta pielikums

3. Likumprojekta anotācija

4. Ministru kabineta 2017. gada  14. marta  sēdes protokola

Nr. 12 16. § izraksts

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Babkina 67082851


Likumprojekts

 

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums

 

1. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.

(2) Likuma uzdevums ir noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību un ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

 

2. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturiskā vērtība

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa. Rīgas Svētā Pētera baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuru 6598. Tajā esošie mākslas pieminekļi iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ar valsts aizsardzības numuriem 7336–7361, 8819 un 8904.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīca atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā, un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības numurs 7442) un valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Vecrīgas arheoloģiskais komplekss" (valsts aizsardzības numurs 2070) teritorija un daļa.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tajā esošo mākslas vērtību saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu reglamentē šis likums, likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citi normatīvie akti.

 

3. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridiskā piederība

(1) Ar šo likumu Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tiek noteiktas īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku (kadastra apzīmējums 0100 001 0055 001) un zemes vienību 2788 m 2 platībā (zemes kadastra apzīmējums 0100 001 0055) Rīgā, Skārņu ielā 19.

Nekustamā īpašuma (Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēkas un zemes zem tās) robežas norādītas šā likuma pielikumā un var tikt precizētas pēc zemes gabala uzmērīšanas dabā un zemes robežu plāna izgatavošanas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais nekustamais īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vārda ar kadastra numuru 0100 001 0055.

(3) Nostiprinot īpašuma tiesības uz šā panta pirmajā daļā minēto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

 

4. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošana

(1) Reliģisko darbību Rīgas Svētā Pētera baznīcā reglamentē Reliģisko organizāciju likums, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums un citi normatīvie akti.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīcu izmanto par kulta celtni, koncertu norises vietu, tematiskām izstādēm par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu vietu, kultūras pasākumu vietu, kā arī par starptautiska kultūras tūrisma objektu, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas skatu torni izmanto par tūrisma objektu.

(4) Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo likumu tiek noteiktas tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu par pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

(5) Rīgas Svētā Pētera baznīcu var izmantot citiem šajā likumā neminētiem mērķiem, saskaņojot to ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu, ievērojot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības.

 

5. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome

(1) Šā likuma 4. panta otrajā un ceturtajā daļā minēto pasākumu saskaņotai plānošanai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un Rīgas pilsētas pašvaldība, savstarpēji vienojoties, izveido konsultatīvu institūciju – Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomi, kuras nolikumu izstrādā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, saskaņojot to ar Rīgas pilsētas pašvaldību.

(2) Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomes sastāvā ir pieci locekļi – trīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji un divi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji.

(3) Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome katru gadu līdz 31. janvārim apstiprina pasākumu plānu, kurš ir saistošs abām iesaistītajām pusēm.

(4) Rīgas Svētā Pētera baznīcas padomes sekretariāta darbību nodrošina Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

 

6. pants. Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšana

(1) Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

(2) Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šiem mērķiem paredzēto finanšu līdzekļu apmērā.

(3) Pašvaldības var piedalīties Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

 


 

Pārejas noteikumi

 

1. Līdz 2017. gada 31. decembrim Rīgas pilsētas pašvaldība nodod un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pārņem savā īpašumā šā likuma 3. pantā minēto nekustamo īpašumu, sastādot par to nodošanas un pieņemšanas aktu.

2. Līdz 2018. gada 1. martam Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome uzsāk darbību.

 

 

 

Tieslietu ministrs

Dzintars Rasnačs


Pielikums

Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumam

 

Nekustamā īpašuma – Rīgas Svētā Pētera baznīcas

un zemes zem tās – robežas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

Dzintars Rasnačs

 


Likumprojekta „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992. gada 12. maija lēmuma „Par Latvijas Republikas likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” (turpmāk - Padomes lēmums) 3. punkts noteic, ka likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem.

2005. gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu (turpmāk – Pētera baznīca) šāds speciālais likums joprojām nav pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 2. pantu „reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940. gada 21. jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti”, izņemot likumā noteiktus gadījumus. Saskaņā ar minētā likuma 6. panta pirmo daļu tiesības atgūt nelikumīgi atsavinātos īpašuma objektus atbilstoši saviem statūtiem (satversmei, nolikumam) ir reliģiskajām organizācijām, kuras 1940. gadā bija reģistrētas Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departamentā vai Sabiedrisko lietu ministrijas Preses un biedrību departamentā, ja tās netika pārtraukušas reliģisko darbību un ir atjaunojušas savu juridiskās personas statusu. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka gadījumā, ja draudze vai cita reliģiskā organizācija vairs nepastāv, tās īpašumu pārņem attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā.

Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem Pētera baznīca piederēja vācu evaņģēliski luterāņu draudzei, kas bija Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (turpmāk – LELB) sastāvā.

Saskaņā ar LELB 1928. gada satversmes 43. punktu noslēgt baznīcas nekustamu īpašumu iegūšanas, pārdošanas un maiņas līgumus, kā arī šos īpašumus apgrūtināt ar parādiem un citām saistībām, var tikai ar baznīcas virsvaldes atļauju. Interpretējot minētos noteikumus sistēmiski ar citiem LELB 1928. gada satversmes noteikumiem, kas nosaka virsvaldes kompetenci, var secināt, ka jebkurš draudzei piederošs nekustamais īpašums bija nevis katras draudzes atsevišķa manta, ar kuru draudze varēja brīvi rīkoties pēc saviem ieskatiem, bet bija LELB manta un draudzes rīcības tiesības ar šo īpašumu tika ierobežotas un atkarīgas no LELB izpildinstitūcijas lēmuma.

Saskaņā ar 1939. gada 30. oktobrī parakstīto Līguma par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju XIII.pantu baznīcu draudžu, bezpeļņas biedrību un savienību un citu tamlīdzīgo organizāciju nekustamos īpašumus likvidē pēc Latvijas likumiem. Atbilstoši 1934. gada likuma Par evaņģēlisko luterisko baznīcu 9. pantam, ja kāda pie evaņģēliski luteriskās baznīcas piederīga juridiskā persona likvidējas, tās manta pāriet evaņģēliski luteriskās baznīcas īpašumā. Pamatojoties uz 1939. gada 30. oktobrī parakstīto Līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, pēc vācu luterāņu draudžu likvidēšanas tās īpašumus pārņēma LELB, jo līdz 1939. gadam vācu evaņģēlisko luterāņu draudzes bija LELB sastāvdaļa un laika posmā no 1939. gada līdz 1940. gadam LELB pārņēma vācu evaņģēlisko luterāņu draudžu īpašumus.

LELB darbojās nepārtraukti kā reliģiskā organizācija laika posmā no 1940. gada līdz 1991. gadam.

1990. gada 11. septembrī tika pieņemts likums „Par reliģiskajām organizācijām”, kura 5. panta piektā daļa paredzēja, ka no brīža, kad statūti (satversme, nolikums) reģistrēti Latvijas Republikas Ministru padomes Reliģijas lietu departamentā (turpmāk – Reliģijas lietu departaments), reliģiskā draudze, reliģiskais centrs vai cita reliģiskā organizācija iegūst juridiskās personas statusu. 1991. gada 25. februārī Reliģijas lietu departamentā ar Nr. 20 tika reģistrēta LELB satversme, paredzot, ka reliģiskās savienības (baznīcas) nosaukums ir „Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīcas Konsistorija”. Līdz ar to LELB satversme atbilstoši minētajos likumos noteiktajam tika reģistrēta, LELB attiecīgi iegūstot juridiskās personas statusu. Mainoties regulējumam, vēlāk tā tika pārreģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā kā LELB.

Ar reģistrācijas brīdi LELB ieguva Reliģisko organizāciju likuma 3. panta trešajā daļā noteikto reliģiskās savienības (baznīcas) statusu, kā arī uz to tika attiecināta likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” lietotā reliģiskā centra definīcija.

Tādējādi ir secināms, ka LELB laika posmā no 1939. gada līdz 1940. gadam ir pārņēmusi vācu luterāņu draudžu īpašumus, darbojās nepārtraukti laika posmā no 1940. gada līdz 1991. gadam un 1991. gadā atjaunoja savu juridiskās personas statusu. Ņemot vērā, ka vācu luterāņu draudzes bija LELB sastāvdaļa un likvidēšanas laikā to īpašumi tika nodoti LELB, tieši LELB ir attiecīgais reliģiskais centrs Latvijā, kas ir tiesīgs pārņemt līdz 1939. gadam reģistrēto vācu luterāņu draudžu īpašumus likuma „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” izpratnē.

Ir jāatzīmē, ka LELB ir atguvusi vairākus nelikumīgi atsavinātos īpašumus, kuri piederēja vācu luterāņu draudzēm. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 1992. gada 12. maija Padomes lēmuma 3. punktam likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz Pētera baznīcu, kuras statuss tiek noteikts ar īpašu likumu. Līdz ar to LELB nevarēja atgūt Rīgas Svētā Pētera baznīcu (turpmāk – Pētera baznīca) „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” noteiktajā kārtībā. Ja šāds izņēmums nebūtu paredzēts minētajā Padomes lēmumā, LELB būtu atzīta par bijušās īpašnieces (Pētera baznīcas) īpašuma tiesību pārmantotāju un atguvusi Pētera baznīcu likumā „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 6. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, līdzīgi kā LELB ir atguvusi citus vācu evaņģēliski luteriskajām draudzēm piederējušos īpašumus.

Šobrīd Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas ar kadastra numuru 0100 001 0055 zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem Rīgas pilsētas pašvaldība ir tās tiesiskais valdītājs. Zemes vienība ap Pētera baznīcas ēku ar kadastra numuru 0100 001 0064 ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Pētera baznīcas ēkas apsaimniekošana ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) pārziņā. Saskaņā ar Rīgas domes 2009. gada 17. decembra nolikuma Nr. 36 pielikumu Pārvalde ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde.

Pārvalde organizē un nodrošina Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Pētera baznīcas – vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Pētera baznīcas skatu torni.

Tomēr Pētera baznīcas galvenā pamatfunkcija, izņemot padomju okupācijas laiku, bijusi reliģiskā darbība un Pētera baznīca tika izmantota kā kulta celtne.

Lai ievērotu Padomes lēmuma 3. punktā paredzēto un noteiktu Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt likumprojektu „Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (turpmāk – likumprojekts).

Likumprojekts nosaka Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus.

Likumprojektā tiek paredzēts noteikt LELB īpašuma tiesības uz Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Tas nozīmē arī īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, uzturot to, kā arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Reģistrējot LELB īpašuma tiesības, būtu jāizveido nekustamais īpašums, kura sastāvā būtu zemes vienība un uz tās esošā Pētera baznīcas ēka. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, t.sk. arī attiecīgi iekārtojot Pētera baznīcas interjeru (arī kustamos kultūras pieminekļus), saglabājot  tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Attiecībā uz kustamo mākslas pieminekļu piederību un rīcību ar tiem būtu jāpiemēro vispārīgais normatīvajos aktos noteiktais regulējums.

Likumprojektā atrunāta Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kas reizi gadā apstiprinās pasākumu plānu Pētera baznīcā. Šīs institūcijas pamatfunkcijas būs nodrošināt Pētera baznīcas arī turpmāku funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu. Pētera baznīcas padomes darbību nav plānots finansēt atsevišķi. Katra organizācija nodrošina savu pārstāvju finansēšanu padomes darbībā.

Rīgas pilsētas pašvaldībai papildus tiek rezervētas tiesības bez atlīdzības izmantot Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija un LELB.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

LELB, Pārvalde.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

LELB atgūs īpašuma tiesības uz kulta celtni – Pētera baznīcu.

Tiks nodrošināta iespēja pilnvērtīgi izmantot ēku pēc tās nozīmes kā kulta ēku. Nosakot ēkas īpašnieku, būs iespējams efektīvi apsaimniekot kultūras pieminekli, piesaistot ar Eiropas Savienības fondu resursus.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Nav.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2017.

Turpmākie trīs gadi (euro)

2018.

2019.

2020.

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas,salīdzinot ar kārtējo gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

2. Budžeta izdevumi:

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

740 846

0

-740 846

-740 846

-740 846

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepie­ciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pie­vienot anotācijas pielikumā):

Likumprojekts neparedz ietekmi uz valsts budžetu. Ar likumprojekta pieņemšanu Pārvaldei samazināsies izdevumi par Pētera baznīcas uzturēšanu, kā arī samazināsies ieņēmumi no tās izmantošanas, jo, nostiprinot īpašuma tiesības uz Pētera baznīcu uz LELB vārda, ieņēmumi no Pētera baznīcas kā kultūras un tūrisma objekta izmantošanas tiks ieskatīti LELB budžetā un atbilstoši likumprojektā noteiktajam tiks izmantoti tikai un vienīgi Pētera baznīcas renovācijai un uzturēšanai.

Nekustamā īpašuma īpašnieks sedz izdevumus par īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegto informāciju:

I Ieņēmumi no Pētera baznīcas izmantošanas 2017.gadā plānoti 740 846 EUR apmērā, tajā skaitā:

-ieņēmumi par telpu nomu 9986 EUR;

-ieņēmumi par biļešu realizāciju 729 614 EUR (ieejas biļetes eksploziju zālē un Pētera baznīcas tornī un ieejas biļetes uz koncerti, festivālu pasākumiem, sarīkojumiem, izstādēm u.c. Rīgas pašvaldības Kultūru iestāžu apvienības rīkotajiem pasākumiem).

-pārējie iepriekš neklasificētie pašu ieņēmumi 1246 EUR (suvenīru tirdzniecība).

II Izdevumi Pētera baznīcas uzturēšanai 2017.gadā plānoti 740 846 EUR apmērā, tajā skaitā:

- ēkas uzturēšanai 104 074 EUR;

- ieguldījumi ēkas un tās sistēmu remontos 84 076 EUR;

- pasākumu, izstāžu un koncertu darbības nodrošināšanai 311 173 EUR;

- personāla atlīdzībai 241 523 EUR.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

 

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Nav.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, 2015.gada 23.aprīlī likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13. punktu tika ievietots Tieslietu ministrijas mājaslapā. Sabiedrības pārstāvjiem tika nodrošināta iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, līdz 2015.gada 23.maijam sniedzot rakstiski viedokli par likumprojektā iekļauto regulējumu, kā arī priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

Tieslietu ministrija bija nosūtījusi likumprojektu LELB viedokļa sniegšanai. Likumprojekts ir saskaņots ar LELB.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

LELB atbalsta likumprojektu.

Sabiedrības līdzdalības procesā neviens viedoklis vai priekšlikums par likumprojektu Tieslietu ministrijā netika iesniegts.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Rīgas pilsētas pašvaldība.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošās institūcijas netiek likvidētas vai reorganizētas.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                   Dzintars Rasnačs

 

 

 

 

J.Macuka

67046134, Jekaterina.Macuka@tm.gov.lv

 

V. sk. = 2028


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.12

2017.gada 14.martā

 

 

16.§

 

Likumprojekts "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums"

     TA-1153

___________________________________________________________

(J.Dūklavs)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     

 

 

Ministru prezidenta vietā - zemkopības ministrs

  

Jānis Dūklavs

Valsts kancelejas direktora vietā – direktora vietniece juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītāja

  

Inese Gailīte

 

 

2017-MK-PROT-12-1403-#16.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 22.11.2017 7:43:33 After doc accessing: 22.11.2017 7:43:33 After doc copying: 22.11.2017 7:43:33 End time: 22.11.2017 7:43:33 Doc created: 16.03.2017 15:45:21 Doc last mod: 16.03.2017 16:13:19 Doc manual: