Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-2469 (2016)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Ševčuks 67013230, Arturs.Sevcuks@em.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu un izskatīt to Saeimas š. g. pavasara sesijā.

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (reģ. Nr.TA-2542) (likumprojektu pakete).

 

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 9. maijā sēdes protokola

Nr. 23 13. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Konkurences likumā

 

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 22. nr.; 2004, 10. nr.; 2008, 9., 24. nr.; 2009, 14., 194. nr.; 2013, 188. nr.; 2015, 107. nr.; 2016, 104. nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1. pantā:

papildināt pantu ar 2.punktu šādā redakcijā:

 

"21karteļa vienošanās – konkurentu vienošanās, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem (iepirkuma vai pārdošanas cenu vai citu tirdzniecības nosacījumu (tai skaitā saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām) noteikšana vai koordinēšana, ražošanas vai pārdošanas kvotu sadale, tirgu un klientu sadale (tai skaitā piedalīšanās vai nepiedalīšanās konkursos vai izsolēs vai vienošanās par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem), importa vai eksporta ierobežošana vai pret konkurenci vērstas darbības attiecībā uz citiem konkurentiem);";

 

papildināt pantu ar 7.1, 7.2 un 7.punktu šādā redakcijā:

 

"71netiešais pircējs – fiziska vai juridiska persona, kas nevis tieši no pārkāpēja, bet no tiešā pircēja vai kāda turpmāka pircēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums, vai preci, kas iegūta vai kas sastāv no šādām precēm;

72pārkāpējs – tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieku apvienība, kas ir pārkāpusi konkurences tiesības;

73pārmaksa – faktiski samaksātās cenas un tās cenas starpība, kāda pastāvētu, ja konkurences tiesību pārkāpuma nebūtu bijis;";

 

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

 

"81tiešais pircējs – fiziska vai juridiska persona, kas tieši no pārkāpēja ir iegādājusies preci, uz kuru attiecas konkurences tiesību pārkāpums;".

 

2. Izslēgt 7. panta pirmās daļas 6. punktā vārdu "aizsardzības".

 

3. Izteikt 12.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Iecietības programma tirgus dalībniekam ļauj par slepena karteļa vienošanās atklāšanu, kas veikta neatkarīgi no citiem kartelī iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un sadarbībā ar konkurences iestādi tās izmeklēšanā, kā arī brīvprātīgi sniedzot sev zināmo informāciju par karteli un savu lomu tajā, saņemt atbrīvojumu no naudas soda vai naudas soda samazinājumu."

 

4. Papildināt 20. panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Lietas par šā likuma un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu un zaudējumu atlīdzināšanu izskata Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa."

 

5.  21. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Persona, kura cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt un saņemt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību, tai skaitā atrauto peļņu un procentus no dienas, kad zaudējumi radušies, līdz dienai, kad samaksāta atlīdzība, lai nodrošinātu tādu stāvokli, kādā persona būtu bijusi, ja konkurences tiesību pārkāpums nebūtu izdarīts. Ja konkurences tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu apmēru praktiski nav iespējams noteikt vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt, tiesa novērtē zaudējumu apmēru, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.";

 

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Pārkāpēji ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kopīgi nodarīta konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, izņemot šā panta ceturtajā un sestajā daļā minētos gadījumus.

(4) Mazs vai vidējs uzņēmums ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem tikai attiecībā pret saviem tiešajiem un netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tā tirgus daļa konkrētajā tirgū visā konkurences tiesību pārkāpuma laikā bija mazāka par pieciem procentiem;

2) šā panta trešajā daļā minētās solidārās atbildības piemērošana neatgriezeniski apdraudētu tā ekonomisko dzīvotspēju un izraisītu tā aktīvu pilnīgu vērtības zudumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētais izņēmums neattiecas uz pārkāpēju, kurš iepriekš ir izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu vai kurš organizējis vai vadījis konkurences tiesību pārkāpumu, vai piespiedis citus tirgus dalībniekus veikt konkurences tiesību pārkāpumu.

(6) Pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, ir solidāri atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem:

1) tikai saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem;

2) citām personām, kas nav tā tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, tikai tad, ja pilnu zaudējumu atlīdzību nav iespējams iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem, kas piedalījās konkurences tiesību pārkāpuma izdarīšanā.

(7) Pārkāpējs, kas solidārās atbildības ietvaros ir atlīdzinājis nodarītos zaudējumus personai, kura cietusi zaudējumus, ir tiesīgs no jebkura cita pārkāpēja prasīt atbilstošu atlīdzību. Minēto atlīdzību nosaka, ņemot vērā konkrētā pārkāpēja atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

(8) Atbilstošās atlīdzības apmērs, ko pārkāpējs, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, sniedz citiem pārkāpējiem, nevar pārsniegt zaudējumu apmēru, kādu viņš nodarījis saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem. Ja atbilstošās atlīdzības apmērs, ko minētais pārkāpējs sniedz citiem pārkāpējiem, attiecas uz zaudējumu atlīdzību citām personām, kas nav pārkāpēju tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, sniedzamās atbilstošās atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā minētā pārkāpēja atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem."

 

6. Papildināt VI nodaļu ar 21.1, 21.2, 21.3 un 21.pantu šādā redakcijā:

 

"21.pants. Pārmaksas pārnešana

(1) Šā likuma 21. panta pirmajā daļā minētās tiesības attiecas arī uz tiesībām saņemt atlīdzību par negūto peļņu sakarā ar pilnīgu vai daļēju pārmaksas pārnešanu. Pārmaksas pārnesto daļu tiesa ir tiesīga noteikt aplēses veidā. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību pārmaksas pārnešanas rezultātā attiecas arī uz pārkāpējam veiktajām piegādēm.

(2) Ja atbildētājs, atbildot uz prasību, norāda, ka prasītājs visu konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radušos pārmaksu vai tās daļu ir pārnesis citām personām, viņam ir pienākums to pierādīt.

(3) Ja zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma pastāvēšana vai piespriežamās atlīdzības summa ir atkarīga no tā, vai un kādā mērā pārmaksa ir pārnesta uz prasītāju, prasītājs no lejupējā piegādes ķēdes posma pierāda pārmaksas pārnešanas faktu un apmēru. Prasītājam ir tiesības lūgt tiesu izprasīt pierādījumus no atbildētāja vai trešās personas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Uzskatāms, ka netiešais pircējs ir pierādījis, ka uz to tika pārnesta pārmaksa, ja netiešais pircējs pierāda, ka:

1) atbildētājs ir izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu;

2) konkurences tiesību pārkāpums atbildētāja tiešajam pircējam ir radījis pārmaksu; un

3) netiešais pircējs ir iegādājies preces, uz kurām attiecas konkurences tiesību pārkāpums, vai ir iegādājies preces, kas ir iegūtas vai kas sastāv no šādām precēm.

(5) Šā panta ceturtā daļa neattiecas uz gadījumiem, ja atbildētājs var līdz tiesisku pierādījumu paticamības pakāpei pierādīt, ka pārmaksa uz netiešo pircēju netika pārnesta vai netika pārnesta pilnā apmērā.

 

21.pants. Dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības

Lai izvairītos no tā, ka dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības rada vairākkārtīgu atbildību vai pārkāpēja atbildības neesību, tiesas (kurās celtas zaudējumu atlīdzināšanas prasības), novērtējot, vai ir izpildīts pierādīšanas pienākums, kas izriet no šā likuma 21.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas piemērošanas, ņem vērā:

1) zaudējumu atlīdzināšanas prasības, kuras attiecas uz vienu un to pašu konkurences tiesību pārkāpumu, bet kuras ir cēluši citos piegādes ķēdes posmos esoši prasītāji;

2) nolēmumus, kas pasludināti attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām;

3) publiski pieejamu informāciju par konkurences tiesību pārkāpumu.

 

21.3 pants. Strīdu izšķiršana ar izlīgumu un izlīguma ietekme uz turpmākām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām

(1) Kamēr notiek konkurences tiesību pārkāpuma izraisīta strīda izšķiršana vienošanās ceļā, lai noslēgtu izlīgumu, noilguma termiņš zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai tiek apturēts. Noilguma termiņa apturēšana attiecas vienīgi uz pusēm, kuras ir vai bija iesaistītas vai pārstāvētas strīda izšķiršanā, lai noslēgtu izlīgumu.

 (2) Ja konkurences tiesību pārkāpuma izraisīts strīds tiek izšķirts, noslēdzot izlīgumu, attiecīgās zaudējumu atlīdzināšanas prasības apmērs tiek samazināts par izlīgumu noslēgušā pārkāpēja daļu.

(3) Izlīgumu noslēgusī persona, kas cietusi konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, jebkuru atlikušo zaudējumu prasījuma daļu var vērst tikai pret izlīgumu nenoslēgušajiem pārkāpējiem. Izlīgumu nenoslēgušie pārkāpēji nav tiesīgi prasīt iemaksu par atlikušo daļu no izlīgumu noslēgušā pārkāpēja.

(4) Ja vien izlīgumā nav skaidri noteikts pretējais, izlīgumu noslēgusī persona, kas cietusi konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, var prasījuma atlikušo daļu vērst pret izlīgumu noslēgušo pārkāpēju, ja no izlīgumu nenoslēgušajiem pārkāpējiem zaudējumu piedziņa nav iespējama.

(5) Nosakot iemaksas summu, ko viens no pārkāpējiem var atgūt no jebkura cita pārkāpēja atbilstoši to atbildības pakāpei par konkurences tiesību pārkāpuma radītajiem zaudējumiem, tiek ņemti vērā jebkādi zaudējumi, kas ir atlīdzināti, ievērojot iepriekšēju izlīgumu, kuru noslēdza attiecīgais pārkāpējs.

 

21.pants. Noilguma iesākums un noilguma tecējuma apturēšana

(1) Noilguma termiņu zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai sāk skaitīt ar to dienu, kad konkurences tiesību pārkāpums ir beidzies un prasītājs zina vai varēja zināt:

1) par pārkāpēja rīcību un to, ka tas ir konkurences tiesību pārkāpums;

2) ka konkurences tiesību pārkāpuma dēļ viņam ir nodarīti zaudējumi; un

3) pārkāpēja identitāti.


 

(2) Noilguma tecējums tiek apturēts uz laiku, kamēr konkurences iestāde izvērtē konkurences tiesību pārkāpumu, uz kuru attiecas zaudējumu atlīdzināšanas prasība. Noilguma tecējuma apturēšana beidzas vienu gadu pēc tam, kad lēmums par pārkāpumu ir stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams vai minētās darbības izbeigtas citādi."

 

7. Izslēgt 34. panta nosaukumā un tekstā vārdu "aizsardzības".

 

8. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra direktīvas 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem."

 

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.

 

 

 

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs

Arvils Ašeradens

 


Likumprojekta „Grozījumi Konkurences likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi Konkurences likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts, lai ieviestu Latvijas tiesību aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra direktīvu 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva 2014/104/ES).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 

 

 

 

 

 

                             

2014.gada 26.novembrī tika pieņemta Direktīva 2014/104/ES, lai palielinātu patērētāju un tirgus dalībnieku lomu iespējamo konkurences tiesību pārkāpēju disciplinēšanā, atvieglojot to iespēju pieprasīt zaudējumu atlīdzību no konkurences tiesību pārkāpējiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Latvijai kā ES dalībvalstij ir jānodrošina Direktīvā 2014/104/ES noteikto prasību pārņemšana nacionālajos tiesību aktos līdz 2016.gada 27.decembrim.

Saskaņā ar Direktīvas 2014/104/ES 1.pantu tajā ir paredzēti konkrēti noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ikvienai personai, kurai ir nodarīti zaudējumi, jo uzņēmums vai uzņēmumu apvienība ir pārkāpusi konkurences tiesību aktus, var efektīvi īstenot tiesības prasīt pilnīgu atlīdzinājumu par šo kaitējumu no minētā uzņēmuma vai apvienības.  Tajā papildus tiek paredzēti noteikumi, ar kuriem veicina godīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Jau šobrīd Konkurences likuma 21.pantā ir noteikts, ka personām, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, ir tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu, taču minētais regulējumus ir vispārīgs, tas neietver Direktīvas 2014/104/ES prasības.

Likumprojekta mērķis ir ieviest Direktīvas 2011/104/ES prasības, paaugstināt personu, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma, tiesību aizsardzību un iestrādāt pienākumu tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādēm un publisku personu tiešā vai netiešā izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām savā darbībā nodrošināt godīgu konkurenci, kā arī aizliegumu diskriminēt tirgus dalībnieku, radot atšķirīgus konkurences apstākļus, vai citādi  kavēt konkurenci.

Ievērojot Direktīvas 2014/104/ES prasības, ar Likumprojektu ir paredzēts papildināt Konkurences likumu:

1)      definīcijas (karteļa vienošanās, netiešais pircējs, pārkāpējs, pārmaksa, tiešais pircējs, strīdu izšķiršana vienošanās ceļā un iecietības programma (precizējot tās ietvaru);

2)      zaudējuma atlīdzināšana (paredzot arī pārmaksas pārnešanu);

3)      solidārā atbildība;

4)      netiešie pircēji;

5)      dažādos piegādēs ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības;

6)      strīdu izšķiršanu vienošanās ceļā un tās rezultātā panāktu izlīgumu ietekme uz turpmākām zaudējumu atlīdzināšanas prasībām;

7)      noilguma iesākums un noilguma tecējuma apturēšana.

 

1)      Definīcijas

Likumprojekts paredz papildināt Konkurences likuma 1.pantu ar šādām definīcijām - karteļa vienošanās, netiešais pircējs, pārkāpējs, pārmaksa, strīdu izšķiršana vienošanās ceļā, tiešais pircējs un precizēt 12.pantā noteikto terminu “iecietības programma”.

Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.798 “Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam” 2.9.apakšpunktā ir definēts termins kartelis. Transponējot Direktīvas 2014/104/ES normas Latvijas nacionālajos tiesību aktos, tika secināts, ka karteļa termina definēšana būtu nepieciešama arī Konkurences likumā.

Likumprojektā tiek definēts termins netiešie pircēji, ar to saprotot personas, kuras no konkurences tiesību pārkāpuma ir cietušas netieši, proti, personas, kuras ir iegādājušas preci no tiešā pircēja, piemēram, patērētāji. Savukārt attiecīgi tiešais pircējs ir persona, kura iegādājas preces vai pakalpojumus no konkurences tiesību pārkāpēja. Likumprojekts precizē Konkurences likuma 12.1 pantu, kurā ir definēts termins iecietības programma. Iecietības programma ir svarīgs rīks konkurences tiesību aktu publiski tiesiskajai īstenošanai, jo veicina konkurences tiesību aktu nopietnāko pārkāpumu atklāšanu, efektīvu saukšanu pie atbildības un sodu piemērošanu. Iecietības programmas ietvaros tirgus dalībnieku atbrīvo no konkurences iestādes piemērotā naudas soda, taču tas neliedz personām, kuras cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma prasīt pilnīgu zaudējumu atlīdzināšanu. Atbilstoši Direktīvai Iecietības programmu turpmāk varēs piemērot attiecībā uz slepenām karteļa vienošanām. Likumā paredzētais regulējums iecietības programmas iesnieguma aizsardzībai attiecas gan uz Eiropas Komisijas, gan citu dalībvalstu konkurences iestāžu rīcībā esošajiem iesniegumiem iecietības programmas piemērošanai.

 

2)      Zaudējumu atlīdzināšana (pārmaksas pārnešana)

Atbilstoši Direktīvas 2014/104/ES 3.pantam ikvienai personai, t.sk. tiešiem un netiešiem pircējiem ir tiesības uz pilnīgu zaudējumu atlīdzināšanu. Pilnīga zaudējumu atlīdzināšana ietver faktiskos zaudējumus, atrauto peļņu un procentus. Procentu apmēru sāk skaitīt no dienas, kad kaitējums ir radies, līdz dienai, kad samaksāts pilnīgs atlīdzinājums.

Ar Likumprojektu ir paredzēts izteikt Konkurences likuma 21.pantu jaunā redakcijā, papildinot tā pirmo daļu un paredzot tiesas tiesības noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru, balstoties uz pierādījumu kopumu.

Zaudējumu atlīdzināšanas prasībās tiesām un pusēm būtiskas grūtības rada tas, kā noteikt radītā zaudējuma apmēru. Šā apmēra noteikšanā pamatojas uz to, ka salīdzina prasītāju faktisko situāciju ar to, kādā tie būtu, ja pārkāpums nebūtu izdarīts. Hipotētiskajos novērtējumos par to, kā pārkāpuma neizdarīšanas gadījumā būtu attīstījušies tirgus apstākļi un tirgus dalībnieku mijiedarbība, bieži rodas sarežģīti un specifiski ekonomikas un konkurences tiesību jautājumi. (Skat.: Komisijas paziņojums par kaitējuma apmēra noteikšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem 8.p.).

Ja konkurences tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu, tomēr praktiski nav iespējams vai ir pārmērīgi grūti precīzi noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru, tiesa ir tiesīga zaudējumu atlīdzības apmēru novērtēt, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, atkāpjoties no Civillikumā noteiktā tiesisku pierādījumu paticamības pakāpes pierādīšanas standarta.

 Attiecīgi attiecībā uz cenas paaugstinājuma (pārmaksas) apmēra noteikšanu tiesa primāri to vērtē balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem un pieejamajiem empīriskajiem pētījumiem par karteļu ietekmi un tikai tad, ja nav pieejamas nekādas norādes par pārmaksas lielumu, tiesa piemēro Konkurences likuma 21.panta otrajā daļā noteikto 10% cenu paaugstinājuma prezumpciju. Pierādīšanas pienākums, standarts u.c. procesuālie jautājumi, kas skar Direktīvas pierādījumu sadaļu tiks ietverti Civilprocesa likuma grozījumos, tādā veidā nosakot noteikumus prasītājam, kuri ir jāizpilda, lai pierādītu tam nodarītā kaitējuma apmēru, kādas metodes var izmantot, lai noteiktu attiecīgo summu, un kādas ir sekas, ja persona nespēj pilnībā izpildīt minētās prasības.

Nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru tiesa un puses var izmantot Komisijas dienestu darba dokumentu "Praktiskas norādes kaitējuma apmēra noteikšana zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem” (Pavaddokuments Komisijas paziņojumam par kaitējuma apmēra noteikšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem).

Direktīvas 16.pants paredz arī pienākumu Komisijai pieņemt skaidras, vienkāršas un visaptverošas pamatnostādnes valstu tiesām par to, kā aplēst daļu, kura no pārmaksas ir attiecināma uz netiešajiem pircējiem. Pārmaksas daļas, kas attiecināma uz netiešo pircēju aplēšanā (novērtēšanā), tiesa balstās uz tai pieejamajiem pierādījumiem, kā arī zinātniskām atziņām, attiecīgi pārmaksas daļas novērtēšanā, nav nepieciešams ievērot Civillikumā noteiktā tiesisku pierādījumu paticamības pakāpes pierādīšanas standartu, ciktāl likums to tieši nenosaka.

 

3)      Solidārā atbildība

Likumprojekts papildina Konkurences likumu 21.pantu ar trešo daļu un turpmākām daļām, kurās tiek paredzēts, ka līdz pārkāpēji ir solidāri atbildīgi par visu konkurences tiesību pārkāpuma nodarīto kaitējumu un to atbildība ir solidāra. Taču atbilstoši direktīvas prasībām likumprojektā ir paredzēti ierobežojumi, attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (atbilstoši Eiropas Komisijas Rekomendācijai 2003/361/EK) atbildību, ja to tirgus daļa visā konkurences tiesību pārkāpumu laikā bija mazāka par 5 procentiem un tas neatgriezeniski apdraudētu tā ekonomisko dzīvotspēju un izraisītu tā aktīviem pilnīgu vērtību zudumu. Taču, norādāms, ka iepriekš minētie gadījumi neattiecas uz tirgus dalībnieku, kurš jau iepriekš ir izdarījis konkurences tiesību pārkāpumu, vai, kas organizējis vai vadījis, vai piespiedis citus tirgus dalībniekus veikt konkurences tiesību pārkāpumu.

Attiecīgi pret noteiktajiem kritērijiem atbilstošiem MVU zaudējumu atlīdzības prasību var celt tikai tā tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji.

Likumprojektā ir paredzēts, ka tirgus dalībnieks, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, ko uzlikusi konkurences iestāde, ir solidāri atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem tikai saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem, bet citām personām tikai gadījumos, kad pilnīgu zaudējumu atlīdzību nav iespējams iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem, kuri bija iesaistīti konkurences tiesību pārkāpumā.

Attiecīgi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pret tirgus dalībnieku, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, var celt tikai tā tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, kuri vienlaikus ir tiesīgi celt prasību arī pret pārējiem līdzpārkāpējiem. Citas cietušās personas pret tirgus dalībnieku, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, var vērsties ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu tikai gadījumos, kad pilnīgu zaudējumu atlīdzību nav iespējams iegūt no pārējiem tirgus dalībniekiem, kuri bija iesaistīti konkurences tiesību pārkāpumā.

Vienlaikus pārējiem pārkāpuma dalībniekiem solidārās atbildības ietvaros, no tirgus dalībnieka, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, piešķiramā atlīdzinājuma apmērs nevar pārsniegt zaudējumu apmēru, kādu tas nodarījis saviem tiešajiem vai netiešajiem pircējiem vai piegādātājiem. Attiecībā uz zaudējumu atlīdzību citām personām, kuri nav pārkāpēju, tiešie vai netiešie pircēji vai piegādātāji, tirgus dalībnieka, kurš iecietības programmas ietvaros ir atbrīvots no naudas soda, pārējiem pārkāpuma dalībniekiem solidārās atbildības ietvaros sniedzamās atbilstošās atlīdzības apmērs nosakāms, ņemot vērā tā atbildības pakāpi par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

 

4)      Netiešie pircēji

Direktīvas 2014/104/ES 14.pantā ir paredzēts, ka personas, kuras nav tieši cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma ir tiesīgas saņemt pilnīgu zaudējumu atlīdzinājumu. Attiecīgi Likumprojekts papildina Konkurences likumu ar 21.1 pantu, kurā paredzēts, ka arī personām, kuras nav tieši cietušas no konkurences tiesību pārkāpuma ir tiesības saņemt pilnīgu atlīdzinājumu, kas līdz šim nav bijis paredzēts 21.panta ietvarā, kā arī ir attiecināms uz pārmaksas pārnešanu.

Konkurences tiesību pārkāpēja (atbildētāja)  pienākums ir pierādīt, ka prasītājs (tiešais pircējs) pārmaksu ir pārnesis tālāk netiešajam pircējam. Ceļot zaudējumu atlīdzības prasību, tas ir netiešā pircēja pienākums, pierādīt pārmaksas pārnešanas faktu un apmēru. Likumprojektā noteikts, kādi pierādījumi uzskatāmi par pietiekamiem, lai konstatētu pārmaksas pārnešanas faktu, tomēr attiecībā uz to noteikts izņēmums, ja atbildētājs līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei var pierādīt, ka pārmaksa netika pārnesta.

 

5)      Dažādos piegādes ķēdes posmos esošu prasītāju zaudējumu atlīdzināšanas prasības

Atbilstoši Direktīvas 2014/104/ES 13.apsvērumam,  pilnīgam atlīdzinājumam saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu novest pie pārmērīgi liela atlīdzinājuma vai sodīšanas nolūkā piemērotiem, daudzkāršiem, vai citiem zaudējumu atlīdzināšanas veidiem. Tādējādi ir būtiski izvērtēt iesniegtos pierādījumus, novērtējot, vai ir izpildīts pierādīšanas pienākums.

Ņemot vērā minēto, Likumprojekts papildina Konkurences likumu ar  21.2 pantu, kas paredz, ka kārtību, kādā dažādos piegādes ķēdes posmos esoši prasītāji pieprasa zaudējumu atlīdzināšanu. Lai izvērtētu, vai ir izpildīts pierādīšanas pienākums, tiesas ņem vērā zaudējumu atlīdzināšanas prasības, kuras attiecas uz vienu un to pašu konkurences tiesību pārkāpumu, bet kuras ir cēluši citos piegādes posmos esoši prasītāji, jau spēkā stājušos nolēmumus citās lietās par to pašu konkurences tiesību pārkāpumu vai publiski pieejamo informāciju par konkrēto konkurences tiesību pārkāpumu.

 

6)      Strīdu izšķiršana vienošanās ceļā un tās rezultātā panāktu izlīgumu ietekme uz turpmākajam zaudējumu atlīdzināšanas prasībām

Strīdu izšķiršana vienošanās ceļā tiek uzskatīta par vienu no instrumentiem, kā atlīdzināt nodarītos zaudējumus. Atbilstoši Direktīvas 2014/104/ES 49.apsvērumam noilguma termiņi zaudējumu atlīdzināšanas prasības celšanai var nebūt pietiekami, lai cietusī persona un pārkāpējs varētu vienoties par zaudējumu atlīdzināšanu. Lai abām pusēm būtu iespēja panākt strīda risinājumu vienošanās ceļā pirms prasības celšanas tiesā, noilguma termiņš jāaptur, kamēr notiek strīda izšķiršana vienošanās ceļā. Pie tam noilguma termiņa apturēšanas iespējai jāpastāv arī gadījumos, kad cietusī persona prasību jau ir cēlusi tiesā.

Atbilstoši Direktīvas 2014/104/ES 51.apsvērumam, lai veicinātu izlīgumu vienošanās ceļā, pārkāpējam, kurš atlīdzina zaudējumus, risinot strīdu vienošanās ceļā, nevajadzētu nonākt sliktākā stāvoklī salīdzinājumā ar līdzpārkāpējiem nekā tad, ja izlīgums nebūtu panākts.

Taču tā var notikt, ja izlīgumā iesaistītais pārkāpējs pat pēc šā izlīguma panākšanas joprojām būtu pilnā mērā solidāri atbildīgs par konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu. Tādēļ izlīgumā iesaistītajam pārkāpējam principā nevajadzētu veikt iemaksu izlīgumā neiesaistītajiem līdzpārkāpējiem, kad tie atlīdzinājuši zaudējumus cietušajai personai, ar kuru pirmais pārkāpējs iepriekš panācis izlīgumu. Šis noteikums par iemaksas neveikšanu vienlaikus nozīmē, ka cietušās personas prasījums tiek samazināts par izlīgumā iesaistītā pārkāpēja daļu nodarītajā kaitējumā neatkarīgi no tā, vai izlīguma summa ir vienāda ar kaitējuma relatīvo daļu, ko izlīgumā iesaistītais līdzpārkāpējs ir nodarījis izlīgumā iesaistītajai cietušajai personai, vai arī tā atšķiras. Minētā relatīvā daļa būtu nosakāma saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kurus izmanto, lai noteiktu iemaksu starp pārkāpējiem. Ja prasījumu nesamazinātu, izlīgums nepamatoti ietekmētu pārkāpējus, kuri šajā izlīgumā nepiedalījās. Tomēr, lai nodrošinātu tiesības saņemt atlīdzinājumu pilnā apmērā, un ja vien izlīgumā nav skaidri noteikts pretējais, izlīgumā iesaistītajam līdzpārkāpējam būtu jāsamaksā atlīdzinājums par zaudējumu, ja tā ir vienīgā iespēja, kā izlīgumā iesaistītajai cietušajai personai saņemt atlīdzinājumu par prasījuma atlikušo daļu.

Vienlaikus līdzpārkāpējam ir tiesības regresa kārtībā pieprasīt no citiem līdzpārkāpējiem, kuri nav atlīdzinājuši savu daļu par konkurences tiesību pārkāpumu, atlīdzināt radušās izmaksas, ņemot vērā jebkādus zaudējumus, kas jau iepriekš ir atlīdzināti.

 

7)      Noilguma iesākums un noilguma tecējuma apturēšana

Atbilstoši Direktīvas 2014/104/ES 36.apsvērumam noteikumi par noilguma sākumu, ilgumu, apturēšanu vai pārtraukšanu nevar būt tādi, kas nepamatoti kavē zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanu. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz prasībām, kuras pamatojas uz konkurences iestādes vai tiesas  konstatētu konkurences tiesību  pārkāpumu.

Vienlaikus norādāms, ka uz konkurences tiesību pārkāpumu attiecas Civillikumā noteiktais vispārējais noilgums 10 gadi, proti, Civillikuma 1895.pants. Attiecīgi Likumprojekts papildina Likumu ar 21.4 pantu, kurā paredzēts, kad tiek sākts un pārtraukts noilguma termiņš zaudējumu atlīdzināšanas prasībās. Noilgums termiņš par konkurences tiesību pārkāpumu nesāk tecēt gadījumos, kad konkurences tiesību pārkāpums nav izbeigts vai cietusī persona zina vai varēja zināt par pārkāpēja rīcību un to, ka tas ir konkurences tiesību pārkāpums, kā arī to, ka konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā tam nodarīts kaitējums, kā arī konkurences tiesību pārkāpēja identitāti. Savukārt noilguma tecējums tiek apturēts uz laiku, kamēr konkurences iestāde attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu veic izmeklēšanu vai procesuālu darbību un beidzas vienu gadu pēc tam, kad lēmums par konkurences tiesību pārkāpumu ir stājies spēkā.

Papildus jānorāda, ka ievērojot to, ka celtās zaudējumu atlīdzināšanas prasības tiek izskatītas civiltiesiskā kārtībā nav nepieciešams dublēt tās normas, kas jau vispārīgi ir iekļautas Civillikumā un Civilprocesa likumā un nav pretrunā ar Direktīvu vai arī Direktīvā nav konkretizētas, paredzot vienīgi principu vai mehānismu, piemēram, procentu aprēķina ierobežojumi, kas jau paredzēti Civillikumā.

Ņemot vērā to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir saistīts ar šo Likumprojektu un virzāms vienlaicīgi, ir nepieciešams arī noteikt, ka likums stājas spēkā 2016. gada 27. decembrī.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts izstrādāts sadarbībā ar KP.

4.

Cita informācija

Nav

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Tirgus dalībnieki, t.i., visas personas, kas veic saimniecisko darbību un var ietekmēt konkurenci, kā arī patērētāji un jebkura cita persona, kas cietusi zaudējumus no konkurences tiesību pārkāpuma.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekts efektivizēs konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicinās konkurences tiesību ievērošanu, tiesisko pienākumu izpildi, ar konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību, tādējādi sekmējot godīgu konkurenci un veicinās tautsaimniecības attīstību.

Personas savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

4.

Cita informācija

Nav

 

 

 III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

 

 

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus ar likumprojektu virzāms likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Papildus ir precizēti Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr. 798 “Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam”.

2.

Atbildīgā institūcija

Ekonomikas ministrija

3.

Cita informācija

Nav

 

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem. Saskaņā ar Direktīvas 2014/104/ES 27.pantu tās ieviešanas termiņš ir 2016.gada 27.decembris

2.

Citas starptautiskās saistības

Projekts šo jomu neskar

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.novembra direktīva 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem.

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

1.pants

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” un likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

2.panta 1. un 3.punkts

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

2.panta 14.punkts

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 1.pants (1.panta 2.1.punkts)

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

2.panta 15.punkts

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 4.pants (12.1 panta pirmā daļa).

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

2.panta 20.punkts

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 1.pants (1.panta 7.3punkts)

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

2.panta 23.punkts

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 1.pants (1.panta 7.4punkts)

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

2.panta 24.punkts

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 1.pants (1.panta 7.1punkts)

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

3.pants

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21.panta pirmā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

4.pants

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” un likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tiks pārņemta pilnībā

Direktīvas pants nosaka vispārēju prasību dalībvalstīm nodrošināt efektivitāti un līdzvērtīgumu starp nacionālajām un ES konkurences tiesībām. Likumprojekts neparedz atšķirīgu regulējumu starp nacionālajām un ES konkurences tiesībām.

5.pants 4.daļa

Civilprocesa likuma 11.pants un likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

5.panta 6.daļa

Latvijas Republikas Advokatūras likuma 6.pants 

Pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

5.panta 7.daļa

Civilprocesa likuma 149.panta trešā daļa

Pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

8.panta 2.daļa

Civilprocesa likuma 112.panta ceturtā daļa

Pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

9.panta 2.daļa

Civilprocesa likuma 97., 110.un 111.pants

Pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

10.panta 1.daļa

Civillikuma 1895.pants

Pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

10.panta 2.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.4 panta pirmā daļa)

Pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

10.panta 3.daļa

Civillikuma 1895.pants

Pārņemta pilnībā.

Paredz stingrākas prasības. Saglabāts CL  noteiktais vispārējais noilguma termiņš - 10 gadi. Direktīvas prasība ir noilguma termiņš vismaz 5 gadi.

10.panta 4.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.4 panta otrā daļa)

Pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

11.panta 1.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta trešā daļa);

Civillikuma 1682.pants

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

11.panta 2.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta ceturtā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

11.panta 3.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta piektā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

11.panta 4.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta sestā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

11.panta 5.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta septītā un astotā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

11.panta 6.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta astotā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

12.panta 1. daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta pirmā daļa);

Civillikuma 1770., 1775., 1779. un 1784.pants

Pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

12.panta 2. daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.2 pants)

Civillikuma 1770., 1775., 1779. un 1784.pants

Pārņemta pilnībā

Neparedz stingrākas prasības.

12.panta 4.un 5. daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.1 panta pirmā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

13.pants

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.1 panta otrā daļa);

 

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

14.panta 1.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.1 panta trešā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

14.panta 2.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.1 panta ceturtā un piektā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

15.pants

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.2 pants)

 

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

17.panta 1.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta pirmā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

17.panta 2.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 9.pants (21. panta pirmā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

17.panta 3. daļa

Konkurences likuma 20.1 panta otrā daļa

Pārņemts pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

18.panta 1. daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.3 panta pirmā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

18.panta 3. daļa

MK 29.05.2016. noteikumi Nr.179 “Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem”

Pārņemts pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

19.panta 1.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.3 panta otrā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

19.panta 2.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.3 panta trešā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

19.panta 3.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.3 panta ceturtā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

19.panta 4.daļa

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” 10.pants (21.3 panta piektā daļa)

Tiks pārņemta pilnībā.

Neparedz stingrākas prasības.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Projekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu nekar

Cita informācija

Saskaņā ar Direktīvas 2014/104/ES 27. pantu tās ieviešanas termiņš ir 2016.gada 27.decembris. Par direktīvas ieviešanu atbildīga ir Ekonomikas ministrija.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Īpašas komunikācijas aktivitātes nav plānotas.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

 

Lai informētu sabiedrību par Likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, Likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” ievietots Ekonomikas  ministrijas interneta mājas lapā 2016. gada 7. janvārī sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

4.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Konkurences padome

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Jaunas institūcijas veidotas netiek.

3.

Cita informācija

Nav

 

 

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs                                              Arvils Ašeradens

 

 

 

09.05.2017. 13:54

3556        

I. Eglītis

67013236; Intars.Eglitis@em.gov.lv

D. Dzērviniece

67365225; Dita.Dzerviniece@kp.gov.lv

A. Apsītis

67365225; Antis.Apsitis@kp.gov.lv

 

v_sk = 3553


 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.23

2017.gada 9.maijā

 

 

13.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā"

     TA-2469

___________________________________________________________

(J.Dūklavs, A.Ašeradens, I.Gailīte, U.Augulis, D.Reizniece-Ozola, Dz.Rasnačs, J.Stinka, M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu daļā, kas attiecas uz direktīvas pārņemšanu.

     2. Ekonomikas ministrijai steidzami precizēt likumprojektu, ņemot vērā šī protokollēmuma 1.punktā minēto, un iesniegt precizēto likumprojektu Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.

     5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un izskatīt to vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (likumprojektu pakete).

     6. Pieņemt zināšanai, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Lielo pilsētu asociācija līdz 2017.gada 1.oktobrim organizēs diskusijas, lai vienotos par darbībām, kuras nepieciešams veikt, lai publisku personu iesaiste komercdarbībā atbilstu sabiedrības interesēm un sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu.

     

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-23-0905-#13.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 13.12.2017 5:22:31 After doc accessing: 13.12.2017 5:22:31 After doc copying: 13.12.2017 5:22:31 End time: 13.12.2017 5:22:31 Doc created: 24.05.2017 10:13:38 Doc last mod: 24.05.2017 10:24:25 Doc manual: