Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-1091 (2017)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Likumprojektu izstrādāja Labklājības ministrija (atbildīgā amatpersona - Slaidiņa 67021646, Inta.Slaidina@lm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija sēdes protokola

Nr. 30 21. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt likumu ar VII nodaļu šādā redakcijā:

 

"VII nodaļa

Administratīvā atbildība sociālo pakalpojumu jomā un kompetence sodu piemērošanā

 

49. pants. Administratīvā atbildība par normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību vai sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu, kas rada vai var radīt tiešus draudus pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselībai

Par normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteikto prasību vai sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu, kas rada vai var radīt tiešus drau­dus sociālā pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselībai, piemēro naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no 12 līdz 128 naudas soda vienībām, juridiskajai personai no 16 līdz 260 naudas soda vienībām.

 

50. pants. Administratīvā atbildība par sociālā pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā

Par sociālā pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no 8 līdz 128 naudas soda vienībām, juridiskajai personai no 14 līdz 260 naudas soda vienībām.

 

51. pants. Kompetence sodu piemērošanā

Administratīvo pārkāpumu procesu par šā likuma 49. un 50. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Labklājības ministrija."

 

Likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

 

 

Labklājības ministra vietā –

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs

Arvils Ašeradens


Likumprojekta „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

  I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (turpmāk – Likumprojekts) izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 22.aprīļa sēdes protokola (Nr.24 26.§)Informatīvais ziņojums „Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma”” 2.punktā dotajam uzdevumam.

 2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Latvijā pastāvošais administratīvās atbildības regulējums ietverts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – kodekss), kurš ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija un līdz šim laikam tas ir grozīts aptuveni 150 reižu. Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka turpmāki grozījumi kodeksā nespēs nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošu administratīvo sodu sistēmas attīstību. Ministru kabinets 2013.gada 4.februārī izdeva rīkojumu Nr.38 „Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju” (turpmāk – rīkojums) ar kuru tika atbalstīti koncepcijas kopsavilkumā ietvertie risinājumi, tai skaitā nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācija.

Kā izriet no Ministru kabineta 2014.gada 22.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.24 26.§) „Informatīvais ziņojums „Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēma”” (turpmāk – informatīvais ziņojums) nozaru ministrijām, kuras šobrīd piemēro administratīvos sodus, atbilstoši protokollēmumam jāizvērtē kompetencē esošie administratīvie pārkāpumi, jāsniedz priekšlikumi par šo pārkāpumu turpmāku saglabāšanu administratīvo pārkāpumu sistēmā.

Viens no Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 14.pantā Labklājības ministrijai noteiktajiem uzdevumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir pārraudzīt šā likuma īstenošanu, kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām un administratīvi sodīt sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem.

Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumi Nr.291 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” nosaka vispārējās un speciālās prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru neievērošanas un būtisku pārkāpumu gadījumā var iestāties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības 14.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktās sekas - Labklājības ministrija administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzēju.

Savukārt kodekss nosaka tiesības Labklājības ministrijai sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus (kodeksa 204.13 pants) par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām, vai par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem Sodu reģistrā laika periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim par kodeksa 204.13 panta pirmajā daļā noteikto administratīvo pārkāpumu (par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām) ir reģistrētas 10 administratīvo pārkāpumu lietas, par kodeksa 204.13 panta trešajā daļā noteikto administratīvo pārkāpumu (par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā) ir reģistrētas 13 administratīvā pārkāpuma lietas.

Labklājības ministrija, kontrolējot sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, administratīvo sodu piemēro tikai gadījumos, kad sociālā pakalpojuma sniedzējs neievēro vai pārkāpj vairākas normatīvajos aktos noteiktās prasības konkrētajam sociālo pakalpojumu sniedzējam, kas var radīt vai rada draudus sociālā pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselībai, vai ilgstošā laika periodā neievieš Labklājības ministrijas ieteikumus pakalpojuma atbilstības normatīvo aktu prasībām nodrošināšanai. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tiek uzsākta nekavējoties, ja pārbaudes laikā tiek konstatēts pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselībai bīstams stāvoklis, kas saistīts ar pakalpojuma sniegšanu. Piemēram, ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāde pensijas vecuma personām sniedz pakalpojumu nepiemērotās telpās, nodrošina nekvalitatīvu personas aprūpi ar neatbilstoša skaita un neatbilstošas kvalifikācijas vai izglītības darbiniekiem, nenodrošina ēdināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kvalitātē un apjomā, nenodrošina medicīnisko aprūpi, tas rada risku šajā institūcijā dzīvojošo personu veselībai un drošībai. Administratīvā soda galvenais mērķis ir novērst tādu sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas var radīt vai rada draudus pakalpojuma saņēmēja – konkrētas personas vai personu grupas drošībai vai veselībai.

Atbilstoši informatīvā ziņojuma 1.pielikuma “Nozaru administratīvo pārkāpumu ieviešanas shēma” noteiktajam, kodeksā ietvertie administratīvo pārkāpumu sastāvi tiek saglabāti un integrēti likumā, pēc to atbilstības Tieslietu ministrijas noteiktajiem kritērijiem (nodarījuma bīstamība, sabiedriskais kaitīgums, nodarījuma sekas, nodarījuma aktualitāte, nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām) izvērtēšanas Labklājības ministrijā.

Ar Likumprojektu likums tiek papildināts ar atsevišķu nodaļu – „VII nodaļa Administratīvā atbildība sociālo pakalpojumu jomā un kompetence sodu piemērošanā”.

Likumprojekts paredz papildināt likumu ar 49.pantu, kas nosaka administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kas var radīt vai rada tiešus draudus sociālā pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselībai, piemērojot naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no 12 līdz 128 naudas soda vienībām, juridiskajai personai no 16 līdz 260 naudas soda vienībām. Kodeksa 204.13 pants nosaka administratīvos sodus par sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kur viena no soda sankcijām ir brīdinājums. Sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšana vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām ne visos gadījumos ir saistīta ar apdraudējumu klientu drošībai vai veselībai, tāpēc šajos gadījumos piemērojamais sods – brīdinājums ir adekvāts izdarītajam pārkāpumam. Savukārt Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām, kas rada vai var radīt tiešus draudus sociālā pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselībai. Līdz ar to likumprojektā sods paredzēts par daudz smagākiem pārkāpumiem nekā kodeksā.  Šajos gadījumos, paredzot brīdinājumu kā sankciju, tā nebūtu samērojama ar administratīvā pārkāpuma smagumu un sekām, kādas administratīvais pārkāpums var radīt vai rada sociālā pakalpojuma saņēmējam. Attiecīgi par kodeksa 204.13 pantā minētajiem pārkāpumiem, kas nerada draudus sociālā pakalpojuma saņēmēja drošībai vai veselības, ministrija turpmāk administratīvā pārkāpuma procesu neuzsāks, bet, piemēram, resoriskās pārbaudes ietvaros sagatavos aktu par pārbaudes rezultātiem, ieteikumus pārkāpuma novēršanai, ieteikumus piemērot citus ietekmēšanas līdzekļus, piemēram,  disciplinārsodu.

Labklājības ministrija, nosakot minimālā naudas soda apmēru, ņēma vērā likumprojektā "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" noteiktos principus, administratīvā pārkāpuma nozīmību un vispārpieņemto praksi naudas soda apmēra noteikšanā par administratīviem pārkāpumiem.

Likumprojektā paredzētais likuma 50.pants nosaka administratīvo atbildību par sociālā pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā: piemēro brīdinājumu vai naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam - fiziskajai personai vai amatpersonai no 8 līdz 128 naudas soda vienībām, juridiskajai personai no 14 līdz 260 naudas soda vienībām.

Likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" paredz, ka vienas naudas soda vienības vērtība ir pieci euro.

Kodeksa 204.13 panta trešajā daļā sociālo pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumos administratīvie sodi noteikti fiziskām personām, amatpersonām un juridiskām personām. Minētais regulējums tiek saglabāts arī Likumprojektā.

Kodeksa 204.13 panta trešajā daļā noteikts, ka par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā administratīvo sodu uzliek sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam.

Likumprojektā likuma 50.pants paredz paplašināt sociālo pakalpojumu sniedzēju loku, kuri var tikt administratīvi sodīti par nereģistrēšanos sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.  Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumu Nr.951 „Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā” 3.punktā noteikts, ka sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrē privātpersonas, valsts un pašvaldību iestādes un to institūcijas, filiāles un struktūrvienības, kuras sniedz  likumā noteiktos sociālos pakalpojumus. Savukārt likuma 1.panta 24.punktā skaidrots termins - sociālā pakalpojuma sniedzējs. Tā ir persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus. Tādējādi sociālo pakalpojumu sniedzēju administratīvā atbildība attiecināma uz visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, arī uz profesionālās sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojektā, lai nodrošinātu soda sankcijas atbilstību pārkāpuma kaitējumam, iepriekš piemērojamā brīdinājuma vietā paredzēts minimālais soda apmērs. Likumprojektā soda maksimālais apmērs tiek noteikts atbilstoši maksimālajam apmēram, kāds bija noteikts par atkārtoti izdarītu administratīvo pārkāpumu attiecībā uz nereģistrēšanos sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Kompetentā institūcija, kas piemēro administratīvos sodus ir Labklājības ministrija.

Naudas sodus, kas piemēroti par paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem sociālo pakalpojumu jomā, ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

Paredzēts, ka Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

 

 3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts tika iesniegts vērtēšanai Tieslietu ministrijas organizētajā darba grupā un 2016.gada 24.novembrī un 2017.gada 9.februārī izskatīts darba grupas sēdē.  Likumprojekta tālāka virzība atbalstīta 2017.gada 9.februāra darba grupas sēdē.

 4.

 Cita informācija

Nav

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

 1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts attiecināms uz Labklājības ministriju, juridiskām un fiziskām personām, kas sniedz sociālos pakalpojumus.

 2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina Likumprojektā noteikto administratīvo pārkāpumu subjektu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

 3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

 4

 Cita informācija

Nav

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

 

  IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojektā noteikts, ka tas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

2.

Atbildīgā institūcija

Administratīvo pārkāpumu procesa likums 2016.gada 6.oktobrī pieņemts Saeimā 2.lasījumā (Nr.16/Lp12).

3

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

 

 VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

 1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekts 2017.gada 8.februārī ievietots Labklājības ministrijas tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai ar termiņu līdz 2017.gada 22.februārim.

 2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Līdz 2017.gada 22.februārim viedokļi par projektu netika iesniegti.

 3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Priekšlikumi netika saņemti.

 4.

Cita informācija

Nav

 

 VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Labklājības ministrija

 2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Pārvaldes funkciju un uzdevumu apjoms netiek mainīts, jaunas institūcijas netiek veidotas, reorganizētas vai likvidētas.

 3.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Labklājības ministra vietā –

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs                                              Arvils Ašeradens

 

 

 

 

Slaidiņa 67021646

Inta.Slaidina@lm.gov.lv

 

v_sk = 1528


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.30

2017.gada 13.jūnijā

 

 

21.§

 

Likumprojekts "Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā"

     TA-1091

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir labklājības ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-30-1306-#21.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 24.04.2018 21:10:30 After doc accessing: 24.04.2018 21:10:30 After doc copying: 24.04.2018 21:10:30 End time: 24.04.2018 21:10:30 Doc created: 15.06.2017 17:04:42 Doc last mod: 15.06.2017 18:26:43 Doc manual: