Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-1297 (2017)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā". Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija (atbildīgā amatpersona - Jaunkalne-Kapustāne 67228985, Dace.Jaunkalne-Kapustane@lnkc.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta sēdes protokola

Nr. 39 13. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā

 

Izdarīt Dziesmu un deju svētku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14. nr.; 2006, 9. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 53., 119. nr.) šādus grozījumus:

 

1.        Papildināt 7. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

"(9) Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredz nepieciešamo papildu finansējumu."

 

2.        8.pantā:

papildināt pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Rīcības komiteja izveido kārtējo Dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

         "(5) Ārkārtas situācijās rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumus. Rīcības komitejas priekšsēdētāja lēmums ir saskaņojams ar operatīvās vadības grupu, ja ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku pasākuma netraucēta un droša norise. Pēc vienpersoniska lēmuma pieņemšanas rīcības komitejas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc rīcības komitejas sēdi."

 

3.        Papildināt likumu ar 8.2 pantu šādā redakcijā:

 

"8.2 pants. Operatīvās vadības grupa

(1) Operatīvās vadības grupas sastāvu apstiprina rīcības komitejas priekšsēdētājs.

(2) Operatīvās vadības grupā iekļauj Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvi un pārstāvjus no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta.

(3) Operatīvās vadības grupas vadītājs ir Dziesmu un deju svētku rīkotāja pārstāvis.

(4) Operatīvās vadības grupa atbilstoši Dziesmu un deju svētku pasākumu norišu plānam un apstiprinātajām norises vietām izveido pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas. Pasākumu operatīvās vadības apakšgrupu sastāvu apstiprina operatīvās vadības grupas vadītājs.

(5) Operatīvās vadības grupas pienākums ir Dziesmu un deju svētku rīkotāja vārdā nodrošināt Dziesmu un deju svētku pasākumu nepārtrauktu un preventīvu drošības vadību un, ja nepieciešams, arī ārkārtas situācijas vadību.

(6) Operatīvās vadības grupas un pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas atrodas apstiprinātajās Dziesmu un deju svētku pasākumu norises vietās un nodrošina to drošu un nepārtrauktu norisi.

(7) Operatīvās vadības grupas un pasākumu operatīvās vadības apakšgrupu pārstāvjiem ārkārtas situācijās ir tiesības rīkoties un pieņemt lēmumus saskaņā ar tiem speciālajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē to darbību. Par pieņemtajiem lēmumiem nekavējoties informē operatīvās vadības grupas vadītāju un attiecīgās pasākumu operatīvās vadības apakšgrupas vadītāju.

(8) Operatīvās vadības grupas vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, kas attiecas uz Dziesmu un deju svētku pasākumu pārtraukšanu vai atcelšanu, par to nekavējoties informējot rīcības komitejas priekšsēdētāju.

(9) Pasākuma operatīvās vadības apakšgrupas vadītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, kas attiecas uz attiecīgā Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu, par to nekavējoties informējot operatīvās vadības grupas vadītāju.

(10) Operatīvās vadības grupai, ja nepieciešams, ir tiesības tās uzdevumu izpildē piesaistīt citas institūcijas un organizācijas."

 

4.        Izteikt 9. panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Kora, orķestra, tautas mūzikas ansambļa, deju vai cita kolektīva darbībai nepieciešamās mēģinājumu telpas, mēģinājumiem nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiālu, deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta, koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus Dziesmu un deju svētku starplaikā un svētku norises laikā nodrošina attiecīgā kolektīva dibinātājs (publiska persona vai privātpersona)."

 

 

 

Kultūras ministre                                               

Dace Melbārde


Likumprojekta

Grozījumi Dziesmu svētku un deju svētku likumā

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, pamatojoties uz Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275) 70.punktu un Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.53 42.§) „Informatīvais ziņojums „Par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai”” 3.punktu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2015.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.363 „Par izvērtēšanas komisijas izveidošanu” tika izveidota komisija, lai izvērtētu XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizāciju, t.sk. atbildīgo dienestu koordināciju, un sniegtu ieteikumus turpmākai Dziesmu un deju svētku (turpmāk – Svētki) organizēšanai. Komisijas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts izglītības satura centra, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā ģilde” jauniešu kora „Balsis”, Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī no Neatliekamās medicīnas asociācijas.

Komisija ierosināja veikt virkni uzlabojumu Svētku un citu valstiski nozīmīgu publisku pasākumu organizēšanas procesā, t.sk. Svētku norises vietās, kurās ir liels dalībnieku un apmeklētāju skaits, nodrošināt operatīvās vadības grupas darbību, kura ārkārtas situācijās ir tiesīga pieņemt ātrus un izsvērtus lēmumus par situācijas risinājumiem, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju un priekšlikumus Svētkos iesaistītajām institūcijām, organizācijām un iestādēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.53 42.§) „Informatīvais ziņojums „Par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai”” 3.punktu Kultūras ministrijai tika dots uzdevums sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un Labklājības ministriju līdz 2016.gada 5.septembrim sagatavot grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, nosakot nepieciešamību izveidot kārtējo dziesmu un deju svētku operatīvās vadības grupu, tās sastāvu, funkcijas, uzdevumus un tiesības, un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 27.septembra sēdes protokollēmumu (prot.Nr.48 24.§) „Par Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.53 42.§) „Informatīvais ziņojums „Par XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai”” 3.punktā dotā uzdevuma izpildi” minētā uzdevuma termiņš pagarināts līdz 2017.gada 31.martam.

Likumprojekta mērķis ir veikt Svētku pasākumu drošai norisei nepieciešamos grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, nodrošinot ārkārtas situācijās atbildīgo dienestu darbību ātru saskaņošanu savā starpā un ar Svētku rīkotāju, kā arī pārdomātu lēmumu pieņemšanu Svētku dalībnieku un pasākumu apmeklētāju interesēs.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.1 panta ceturto daļu rīcības komiteja izskata un pieņem lēmumus Svētku sagatavošanas un norises organizatoriskajos jautājumos un nodrošina Svētku rīkošanā iesaistīto institūciju darbības koordināciju. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz paplašināt rīcības komitejas funkcijas ar operatīvās vadības grupas izveides funkciju. Operatīvās vadības grupas uzdevums ir nodrošināt Svētku pasākumu nepārtrauktu preventīvu vadību, kā arī ārkārtas situācijas vadību. Operatīvās vadības grupas sastāvu apstiprina rīcības komitejas priekšsēdētājs – kultūras ministrs vai attiecīgi izglītības un zinātnes ministrs.

Likumprojektā paredzētās rīcības komitejas priekšsēdētāja tiesības pieņemt vienpersonisku lēmumu ārkārtas situācijās ir pamatotas ar nepieciešamību noregulēt jebkāda rakstura ārkārtas gadījumus, t.sk., arī gadījumus, kas paredzēti likumā „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Turpretī Svētkiem izveidotās operatīvās vadības grupas kompetencē ir izvērtēt tieši Svētku pasākuma drošības riskus. Ja šādi tiek apdraudēts Svētku pasākums vai pasākumi, tad arī organizatoriski rīcības komitejas priekšsēdētāja lēmums ir jāsaskaņo ar operatīvo vadības grupu jeb dienestiem, kas atbild par cilvēku dzīvību, veselību un organizētu pārvietošanos.

Likumprojekts paredz papildināt Dziesmu un deju svētku likumu ar jaunu pantu, kurā tiesiski nostiprināta operatīvās vadības struktūra, mērķi, uzdevumi un tiesības. Saskaņā ar likumprojekta izstrādes darba grupā iesaistītās Valsts policijas sniegto informāciju šāda pieredze ar operatīvām grupām jau pastāv. Svētkos ir bijusi drošības iestāžu izveidota operatīva grupa, kas katru dienu sanāk kopā un analizē aizvadītās diennakts notikumus un lemj par nākamajiem uzdevumiem.

Likumprojekts paredz, ka operatīvās vadības grupas sastāvā tiek iekļauti pārstāvji no visām tām institūcijām, kas saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu un citiem speciālajiem normatīvajiem aktiem (Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, Operatīvās darbības likums, Ārstniecības likums, likums „Par policiju” u.c.) atbild par pasākumu preventīvu vadību un drošību. Pēc likumprojekta izstrādes darba grupā iesaistīto institūciju – Valsts policijas, Drošības policijas un Veselības ministrijas – pārstāvju ierosinājuma operatīvās vadības grupas sastāvā iekļauti pārstāvji no visām Svētku norisē iesaistītajām struktūrām un dienestiem (t.i., Valsts policija, Drošības policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Rīgas pašvaldības policija un Rīgas domes Satiksmes departaments).

Ievērojot Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10.pantu par pasākuma organizatora atbildību un pienākumiem, Svētku rīkotāja pārstāvis noteikts kā operatīvās vadības grupas vadītājs. Likumprojekta izstrādes gaitā Drošības policijas pārstāvis ir paudis atšķirīgu viedokli, ka operatīvās vadības grupas vadība jāuztic Valsts policijas pārstāvim. Tomēr, ievērojot Publisku izklaides un svētku pasākumu likuma 10.panta otrās daļas 10.punktā paredzēto pasākumu organizatora tiesību pārtraukt pasākumu drošības apsvērumu dēļ, likumprojektā nostiprinātas tieši Svētku rīkotāja tiesības pārtraukt vai atcelt Svētku pasākumu.

Likumprojektā ietverts Valsts policijas pārstāvja priekšlikums operatīvajai vadības grupai ar likumu piešķirt tiesības izveidot apakšgrupas, tādejādi nodrošinot operatīvās vadības grupas pārraudzību un klātbūtni visos Svētku pasākumos.

Likumprojekta izstrādes darba grupā tika uzsvērts, ka operatīvās vadības grupas darbs var būt nepietiekošs, lai nodrošinātu visu pasākumu drošu norisi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas pārstāvju norādīto, uz lieliem pasākumiem tiek slēgti līgumi ar apsardzes pakalpojumu firmām. Līdz ar to likumprojektā ir norāde par iespējām uz Svētku laiku piesaistīt arī citas institūcijas un organizācijas.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji norādījuši, ka Dziesmu un deju svētku likumā nav ietverts sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pienākums atspoguļot un popularizēt Svētku norisi. Tāpēc likumprojektā, līdztekus citu valstu institūciju kompetencei, ir norādīta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu loma Svētku atspoguļošanā un popularizēšanā (t.sk. pienākums informēt par Svētku translācijām, Svētku norises pasākumiem u.c.). Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71.panta pirmās daļas 12. un 20.punktu viens no sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem ir novērtēt, saglabāt un izplatīt nacionālo un Eiropas kultūras mantojumu, kā arī nodrošināt plašai auditorijai būtisku notikumu (politisku, sociālu, kultūras, sporta u.c.) tiešu atspoguļojumu. Tāpat arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 68.panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotie vai to programmām veidotie audio un audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību ir nacionālā kultūras mantojuma un Latvijas nacionālā arhīva fonda sastāvdaļa, kuru uzrauga, saglabā un izmanto atbilstoši attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajam. Svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā 2003.gadā iekļauti Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā, savukārt 2016.gadā Svētku tradīcija un simbolisms Latvijā saskaņā ar Nemateriālā kultūras mantojuma likuma 6.panta trešo daļu iekļauti Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Līdz ar to Svētku kā nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu priekšrocībām tā saglabāšanas nodrošināšanā ir būtiska loma.

Likumprojekta izstrādes darba grupā iesaistīto Rīgas domes pārstāvju ieskatā Dziesmu un deju likumā nav definēts, kas ir kolektīva dibinātājs. Rīgā vien darbojas un Svētkos piedalās vairāk nekā 100 kolektīvi, kuru dibinātāji nav ne valsts, ne pašvaldība. Šādi kolektīvi, gatavojoties Svētkiem, sagaida pašvaldības atbalstu. Likumprojekta izstrādes darba grupa vienojās likumprojektā skaidrot kolektīva dibinātāja jēdzienu kā „publiska persona vai privātpersona”, attiecinot arī uz šādām personām pienākumu nodrošināt kolektīvu ar mēģinājumu telpām, tehnisko aprīkojumu, nošu materiālu un deju aprakstiem, darba samaksām un transporta pakalpojumiem.

Likumprojekts tiks īstenots vidēja termiņa budžeta ietvara likumā paredzēto līdzekļu ietvaros.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa Latvijas Nacionālā kultūras centra vadībā, kurā iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Rīgas domes, Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.

4.

Cita informācija

Nav.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts attiecas uz visām Svētku organizēšanā un drošas norises nodrošināšanā iesaistītajām institūcijām un personām, t.i., XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku rīcības komiteju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Valsts izglītības satura centru, Valsts policiju, Drošības policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Slimību profilakses un kontroles dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Rīgas domes Satiksmes departamentu, Rīgas pašvaldības policiju, Pārtikas un veterināro dienestu.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Likumprojekta izstrādei tika izveidota darba grupa Latvijas Nacionālā kultūras centra vadībā, kurā iekļauti pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Rīgas domes, Finanšu ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Darba grupas sēdes notika 2016.gada 28.jūnijā un 2017.gada 9.februārī.

2017.gada 7.februārī jautājums par grozījumiem Dziesmu un deju svētku likumā konceptuāli tika izskatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

Likumprojekts tika apspriests XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku rīcības komitejas 2017.gada 17.februāra sēdē, kā arī Dziesmu un deju svētku padomes 2017.gada 15.marta sēdē.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts tika saskaņots likumprojekta izstrādes darba grupā klātienē un elektroniskā veidā, kā arī izskatīts XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku rīcības komitejas un Dziesmu un deju svētku padomes sēdēs.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekta izstrādes darba grupas locekļu priekšlikumi ir ņemti vērā un saskaņoti. Likumprojekta turpmākā virzība atbalstīta XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku rīcības komitejas 2017.gada 17.februāra sēdē un Dziesmu un deju svētku padomes 2017.gada 15.marta sēdē.

4.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Valsts izglītības satura centrs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

 

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Dziesmu un deju svētku norises laikā likumprojekts paredz institūciju funkciju īstenošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likumā paredzēto līdzekļu ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Kultūras ministre                                                Dace Melbārde

 

 

 

Jaunkalne-Kapustāne 67228985

Dace.Jaunkalne-Kapustane@lnkc.gov.lv

 

v_sk = 1732


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.39

2017.gada 16.augustā

 

 

13.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā"

     TA-1297

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir kultūras ministrs.

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-39-1608-#13.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 17.10.2017 11:00:01 After doc accessing: 17.10.2017 11:00:01 After doc copying: 17.10.2017 11:00:01 End time: 17.10.2017 11:00:01 Doc created: 23.08.2017 9:52:18 Doc last mod: 23.08.2017 10:03:33 Doc manual: