Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-2555 (2016)

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Gratkovska 67036961, Indra.Gratkovska@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (reģ. Nr. TA-2556) (likumprojektu pakete).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra sēdes protokola

Nr. 68 20. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Krimināllikumā

 

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 12., 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 11., 16., 22., 23. nr.; 2003, 10., 15. nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13. nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21. nr.; 2006, 1., 7., 22. nr.; 2007, 3., 15. nr.; 2008, 3., 24. nr.; 2009, 13., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178., 199. nr.; 2011, 99., 117., 148., 199. nr.; 2012, 202. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 66., 70., 105., 204., 214. nr.; 2015, 11., 34., 227., 235. nr.; 2016, 31., 59., 81. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 41. panta 2.2 daļā vārdus "vai psihiskas dabas traucējumus".

 

2.  48. pantā:

aizstāt pirmās daļas 6. punktā vārdu "sešpadsmit" ar vārdu "astoņpadsmit";

papildināt pirmo daļu ar 16. punktu šādā redakcijā:

 

"16) noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību vai tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē."

 

3. Izslēgt 49. panta otrajā daļā vārdus "vai psihiskas dabas traucējumus".

 

4. Papildināt 56. panta 1.daļu pēc vārda "dzimumneaizskaramību" ar vārdiem "vai ar ko nodarīti smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu, vai cilvēku tirdzniecībā, vai piespiešanā veikt abortu".

 

5. Papildināt 63. panta devīto daļu pēc vārda "sekas" ar vārdiem "izņemot tās, kuras likumā paredzētas, ja pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums".

 

6. Papildināt 98. panta trešās daļas dispozīciju pēc vārda "vai" ar vārdiem "par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".

 

7. Izteikt 99. panta ceturtās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(4) Par šā panta otrajā vai trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, –".

 

8. Aizstāt 109. panta ceturtās daļas dispozīcijā vārdus "patvaļīgu koku ciršanu, iznīcināšanu vai bojāšanu" ar vārdiem "šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".

 

9.  125. pantā:

izteikt pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(1) Par smaga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, –";

 

papildināt otro daļu ar 9. punktu šādā redakcijā:

 

"9) tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, –".

 

10.  126. pantā:

izteikt pirmās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(1) Par vidēja smaguma miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, –";

 

papildināt otro daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

 

"7) tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, –".

 

11. Papildināt 130. panta trešo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

 

"6) tās izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, –".

 

12. Papildināt likumu ar 132.1 pantu šādā redakcijā:

 

"132.pants. Vajāšana

Par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, –

soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

 

13. Papildināt 148. panta trešās daļas dispozīciju pēc vārdiem "apmērā vai" ar vārdiem "par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".

 

14.  150. pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda "soda" ar vārdiem "ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai";

papildināt trešās daļas dispozīciju pēc vārdiem "draudiem vai" ar vārdiem "par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu".

 

15. Izteikt 190. panta trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā, –".

 

16.  195.2 pantā:

izslēgt otrās daļas dispozīcijā vārdus "vai ja to izdarījusi organizēta grupa";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

 

17. Izteikt 206. panta trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(3) Par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citādas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes apzinātu izmantošanu vai izplatīšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, –".

 

18.  215. pantā:

izteikt otrās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(2) Par tiesas, kreditoru sapulces vai citu institūciju vai personu maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina, ja to izdarījis administrators maksātnespējas procesā, –";

 

izteikt trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(3) Par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesa gaitā, kas parādnieka (juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta) pārstāvja vai fiziskās personas (fiziskās personas maksātnespējas procesā) rīcībā izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas slēpšana, nelikumīga mantas atsavināšana, mantas vai darījumu slēpšana vai dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana, ".

 

19.  215.1 pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "ierobežotas maksātspējas gadījumiem paredzētā";

izteikt otrās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(2) Par šķēršļu likšanu tiesiskās aizsardzības procesā, kas izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas slēpšana, nelikumīga mantas atsavināšana, mantas vai darījumu slēpšana vai dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana, –".

 

20. Aizstāt 218. panta trešās daļas dispozīcijā vārdus "paredzētajām darbībām, ja tās" ar vārdiem "paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to".

 

21.  220.1 pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda "soda" ar vārdiem "ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai";

izteikt trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, –";

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem."

 

22.  221. pantā:

papildināt pirmās daļas sankciju pēc vārda "soda" ar vārdiem "ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai";

izteikt trešās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(3) Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā, vai par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, –".

 

23. Izteikt 243. panta piektās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

 

"(5) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās vērstas pret automatizētu datu apstrādes sistēmu, kas apstrādā informāciju, kura saistīta ar valsts politisko, ekonomisko, militāro, sociālo vai citu drošību, vai par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, –".

 

24.  321. pantā:

aizstāt pirmās daļas sankcijā vārdus "vienam gadam" ar vārdiem "trim gadiem";

aizstāt otrās daļas sankcijā vārdu "trim" ar vārdu "četriem";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tas izdarīts lielā apmērā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

(4) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās."

 

Pārejas noteikumi

 

1. Personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības saskaņā ar tām Krimināllikuma normām, kuras bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā par to netiek paredzēta kriminālatbildība.

 

2. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā netiek paredzēta kriminālatbildība, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro administratīvais sods, nepieciešamos materiālus nosūta kompetentajai institūcijai vai amatpersonai izskatīšanai Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

 

3. Kriminālprocesus, kuri pabeigti, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par nodarījumiem, par kuriem pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Krimināllikumā netiek paredzēta kriminālatbildība, un lēmums nav stājies spēkā pilnā apjomā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu.

 

4. Šā likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu.

 

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

 

 

 

Tieslietu ministrs

Dzintars Rasnačs


Likumprojekta ''Grozījumi Krimināllikumā'' sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2016. gada 16. maija rīkojuma Nr. 292 "Par konceptuālu ziņojumu "Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu" (turpmāk - MK rīkojums) 5.punkts.

 

Citi grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – KL) izstrādāti pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta ''Grozījumi Krimināllikumā'' (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir pilnveidot KL tiesisko regulējumu šādās jomās:

 

1. Ar vardarbības novēršanu saistītie grozījumi:

-         lai paplašinātu atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu;

-         lai tiktu paredzēts pietiekami ilgs noilguma periods, kas ļautu uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību;

-         lai tiktu paredzēta kriminālatbildība par personas vajāšanu;

-         lai precizētu un papildinātu tiesisko regulējumu par smagiem, vidēji smagiem un viegliem miesas bojājumiem.

 

2. Ar organizēto grupu saistītie grozījumi – lai pilnveidotu noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju, kas tiek izdarīti organizētā grupā.

 

3. Ar maksātnespējas procesu saistītie grozījumi – lai kriminālatbildība tiktu paredzēta par smagākajiem maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumiem, pārējos gadījumos personas saucot pie administratīvās atbildības.

 

4. Citi aktuāli grozījumi:

-         lai konkretizētu sodāmības nozīmi krimināllietā, kad sodāmība dzēšas lietas izskatīšanas gaitā;

-         lai pastiprinātu atbildību par kukuļa piesavināšanos.

 

5. Pārejas noteikumi.

 

Grozījumi ir izskatīti un atbalstīti Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā (turpmāk - darba grupa). 2.-5.punktā minētie grozījumi izstrādāti atbilstoši darba grupas priekšlikumiem.

 

1. Ar vardarbības novēršanu saistītie grozījumi:

 

Saskaņā ar MK rīkojuma 5.punktu Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai tika uzdots sagatavot un līdz 2017. gada 1. aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību aktu projektus par grozījumiem normatīvajos aktos atbilstoši ziņojuma 10. pielikumam ''Prioritāri veicamie grozījumi normatīvajos aktos''. Minētajā pielikumā noteikts, ka nepieciešams izdarīt grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" un saistītajos normatīvajos aktos atbilstoši Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija). Konvencija ir stājusies spēkā 2014. gada 1. augustā. Latvija Konvenciju ir parakstījusi 2016. gada 18. maijā. Vienlaikus uz likumprojekta izstrādes brīdi Latvija Konvenciju nav ratificējusi un Latvijā tā nav spēkā.

 

1.1. Saskaņā ar Eiropas Padomes 1996. gada 25. janvāra Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu 1. panta 1.punktu par bērniem tiek atzītas personas, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Tāpat saskaņā ar Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību 3. pantu ar terminu "bērns" apzīmē ikvienu personu, kas jaunāka par 18 gadiem. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI 2. panta 1. punktā noteikts, ka ''bērns'' ir jebkura persona, kas jaunāka par 18 gadiem.

 

Konvencijas 46. pantā ir noteikti apstākļi, kuri uzskatāmi par atbildību pastiprinošiem, nosakot sodu par Konvencijā minētajiem nodarījumiem. Minētajā pantā noteikts, ka, cita starpā, par atbildību pastiprinošu apstākli uzskatāms tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret bērnu. Šobrīd par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar KL 48. pantu var atzīt to, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmo daļu bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Vienlaikus saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta trešo daļu administratīvo pārkāpumu tiesību un krimināltiesību jomā personai līdz 18 gadu vecumam piemēro visas attiecīgās tiesību normas, kas piemērojamas nepilngadīgām personām.

 

Tādējādi KL 48. pants neatbilst Eiropas Padomes 1996. gada 25. janvāra Konvencijas par bērnu tiesību piemērošanu, Eiropas Padomes 2007. gada 25. oktobra Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI un Konvencijas prasībām. Līdz ar to paredzēts grozīt KL 48. panta pirmās daļas 6. punktu, nosakot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli varēs atzīt arī apstākli, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu.

 

Tāpat Konvencijas 46. pantā noteikts, ka, cita starpā, par atbildību pastiprinošu apstākli uzskatāms tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts bērna klātbūtnē.

 

Ar likumprojektu paredzēts KL 48. panta pirmo daļu papildināt ar jaunu 16.punktu, tādējādi paplašinot atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu un nosakot, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt arī to, ka noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai tīšs noziedzīgs nodarījums pret personas veselību, vai pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts nepilngadīgā klātbūtnē.

 

Šāds formulējums izvēlēts, lai ar to tiek aptverti tie nodarījumi, kuri paredzēti Konvencijā (fiziska vardarbība, seksuāla vardarbība, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija) un kuru izdarīšana nepilngadīgā klātbūtnē var atstāt negatīvu ietekmi uz nepilngadīgā attīstību. Vienlaikus tādējādi tiek ievērots arī samērīguma princips, jo minētais atbildību pastiprinošais apstāklis netiek attiecināts uz visiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, mantiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem.

 

1.2. Konvencijas 58. pantā ir noteikts, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka noilguma iestāšanās periods tiesas procesa ierosināšanai par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri noteikti šīs Konvencijas 36. (seksuāla vardarbība, izvarošana), 37. (piespiedu laulības), 38. (sieviešu dzimumorgānu kropļošana) un 39. pantā (piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija), ir pietiekami ilgs, lai varētu efektīvi uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, un ka šis periods ir samērīgs ar konkrētā nodarījuma smagumu.

 

Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā ir norādīts, ka noilguma iestāšanās periods tiesas procesa ierosināšanai turpinās pietiekami ilgu laiku, lai varētu efektīvi uzsākt tiesas vajāšanu pēc tam, kad vardarbības upuris ir sasniedzis pilngadību. Tāpēc šis pienākums attiecas vienīgi uz bērniem, kas cietuši no vardarbības un kas bieži vien dažādu iemeslu dēļ līdz pilngadības sasniegšanai nespēj ziņot par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri pret viņiem izdarīti. Nosacījums ''periods ir pietiekami ilgs, lai varētu efektīvi uzsākt tiesvedību'' nozīmē, pirmkārt, to, ka pēc tam, kad šie bērni ir pieauguši, viņu rīcībā jābūt pietiekami ilgam laikam, lai pārvarētu gūto traumu, tādējādi gūstot iespēju iesniegt pieteikumu, un, otrkārt, kriminālvajāšanas iestādēm jābūt iespējai uzsākt kriminālvajāšanu par konkrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

 

Ievērojot proporcionalitātes prasības, kas attiecas uz kriminālprocesu, Konvencijas autori paredzējuši to, ka šis princips piemērojams vienīgi attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri minēti Konvencijas 36. (seksuāla vardarbība, tostarp izvarošana), 37. (piespiedu laulības), 38. (sieviešu dzimumorgānu kropļošana) un 39. pantā (piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija).

 

KL 56. panta 1.1 daļa jau pašreiz nosaka, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietusī persona sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, ir pagājuši divdesmit gadi, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu. Vienlaikus šī norma neaptver tādus Konvencijā minētos nodarījumus kā: 1) piespiedu laulības; 2) sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; 3) piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija.

 

Līdz ar to, lai aptvertu minētos gadījumus, kā arī, lai nodrošinātu nepilngadīgajiem, kuri cietuši no minētajiem nodarījumiem, iespēju aizsargāt savas tiesības un likumiskās intereses, likumprojekts paredz papildināt KL 56. panta 1.1 daļu arī ar trim šādiem noziedzīgo nodarījumu veidiem:

 

1) Smagi miesas bojājumi, kas saistīti ar dzimumorgānu kropļošanu vai reproduktīvo spēju zaudējumu. Kriminālatbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu ir paredzēta KL 125. pantā ''Tīšs smags miesas bojājums'', savukārt konkrētās smagu miesas bojājumu pazīmes ir atrunātas likuma ''Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību'' (turpmāk – PKLS) 3. pielikumā.

 

2) Cilvēku tirdzniecība. Kriminālatbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu ir paredzēta KL 154.1 pantā ''Cilvēku tirdzniecība'', savukārt cilvēku tirdzniecības jēdziens ir skaidrots 154.2 pantā. Atzīmējams, ka saskaņā ar KL 154.1 pantu piespiedu laulības arī ir sodāmas kā cilvēku tirdzniecība. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvas 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI 9. panta 2. punktā minēts, ka dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai gadījumos, kad tas ir pamatoti nodarījuma veida dēļ, kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, varētu veikt pietiekami ilgu laikposmu pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Minētās direktīvas 15. apsvērumā arī ir uzsvērts, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs nodarījuma būtības dēļ, kriminālvajāšanai vajadzētu būt atļautai pietiekami ilgu laikposmu pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Pietiekama kriminālvajāšanai paredzētā laikposma ilgums būtu jānosaka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

 

3) Piespiešana veikt abortu. Kriminālatbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu ir paredzēta KL 136. pantā "Piespiešana izdarīt abortu".

 

 

1.3. Attiecībā uz personas vajāšanu Konvencijas 34. pantā ir noteikts, ka Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tāda tīša rīcība, kad pret citu personu vairākkārt tiek vērsti draudi, kas liek šai personai baidīties par savu drošību (vajāšana; stalking).

 

Konvencijas 78. panta trešajā daļā noteikts – ikviena valsts vai Eiropas Savienība var paziņot to, ka tā saglabā tiesības kriminālsodu vietā paredzēt citus sodus par 34. pantā paredzēto nodarījumu, ja vien tie ir efektīvi, samērīgi un preventīvi. Jāuzsver, ka Konvencijas autoru nolūks bija saglabāt kriminalizācijas principu attiecībā uz vajāšanu, vienlaikus paužot piekāpīgu attieksmi, ja kādas Konvencijas dalībvalsts tiesību sistēmā par vajāšanu kriminālsodu vietā paredzēti citi sodi.

 

Konvencijas paskaidrojošā ziņojumā norādīts, ka tā ir jebkāda tāda atkārtota draudīga izturēšanās pret konkrētu personu, kas iedveš šai personai bailes. Draudīga izturēšanās var būt vairākkārtēja citas personas izsekošana, iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ar citu personu vai paziņošana citai personai par to, ka tā tiek novērota. Tā var būt fiziska sekošana vardarbības upurim, ierodoties viņa darba vietā, sporta vai izglītības iestādē, kā arī sekošana vardarbības upurim virtuālajā vidē (tērzētavās, sociālo tīklu tīmekļa vietnēs u. c.). Iesaistīšanās nevēlamā saskarsmē ir arī aktīva sazināšanās ar vardarbības upuri, izmantojot jebkādus pieejamos sakaru līdzekļus. Lai šis pants attiektos uz šādu draudīgu izturēšanos, tai jābūt veiktai tīši un ar nolūku iedvest bailes vardarbības upurim. Šī panta nolūks ir atklāt tādas vardarbīgas rīcības modeļa kriminālo būtību, kuras atsevišķie elementi, ja tie tiek apskatīti atsevišķi, ne vienmēr ir nelikumīga darbība. Tas attiecas uz rīcību, kas tieši vērsta pret vardarbības upuri. Tomēr Konvencijas dalībvalstis šo pantu var attiecināt arī uz rīcību, kas vērsta pret jebkuru personu vardarbības upura sociālajā vidē, tostarp pret ģimenes locekļiem, draugiem un darbabiedriem. Tāpat vajāšanas upuru pieredze liecina, ka daudzi minētās vardarbības izdarītāji vajā ne tikai savu faktisko upuri, bet bieži vien arī šī vardarbības upura tuvus radiniekus un draugus. Bieži vien tas būtiski palielina baiļu sajūtu un liedz kontrolēt situāciju, tāpēc šis pants attiecas arī uz šādiem gadījumiem.

 

Vajāšana ir viens no vardarbības veidiem un ir ļoti izplatīts vardarbīgās partnerattiecībās – starp laulātajiem vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošām personām, kā arī starp bijušajiem partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākam ir ļoti daudz informācijas par upuri – upura ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta, radinieki, utt.

 

Saskaņā ar 2014. gada martā publicēto Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) pētījumu ''Vardarbība pret sievietēm - ES mēroga apsekojums'', kas veikts 28 Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstīs, kopumā 18% sieviešu savas dzīves laikā ir cietušas no vajāšanas, un 5% cieta no vajāšanas pēdējā gada laikā. Katra piektā (21%) sieviete, kas cietusi no vajāšanas, norādīja, ka tā ilga vairāk nekā divus gadus. 14% sieviešu saņēma atkārtotus aizvainojošus vai draudošus zvanus no vienas un tās pašas personas, 8% sieviešu tika izsekotas, 3% – pieredzēja, ka viena un tā pati persona atkārtoti bojā viņu īpašumu. Katru desmito sievieti vajāja bijušais partneris.

 

Pēdējos gados vērojams, ka ES valstīs vajāšana tiek noteikta kā īpašs noziedzīga nodarījuma veids, vienlaikus piedāvājot cietušajiem nepieciešamo aizsardzību, jo vajāšana ir atkārtotu darbību kopums. Vismaz 15 ES valstu krimināllikumos ir īpaša norma, kas attiecas uz vajāšanas sodīšanu. Šāds regulējums ir: Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Ungārijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Slovākijā, Zviedrijā, Lielbritānijā. Tā kā vajāšanas paņēmieni var būt dažādi un laika gaitā arī mainīties, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, lielākā daļa valstu, kas atzīst vajāšanu par sodāmu noziedzīgu nodarījumu, normatīvajos aktos neiekļauj izsmeļošu darbību uzskaitījumu, vienlaikus saglabājot divus būtiskus elementus – atkārtota uzvedība un nodoms.

 

Pašreiz KL 132. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Ar šo pantu pilnībā netiek aptverti visi Konvencijā minētie personas vajāšanas gadījumi.

 

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt KL ar jaunu 132.1pantu ''Vajāšana'', kurā paredzēta kriminālatbildība par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

 

No valodniecības aspekta latviešu valodā – ''vajāt'' nozīmē 1) ''sekot (kam), lai to notvertu; dzīties pakaļ''; 2) uzmācīgi, neatlaidīgi vērsties (pie kāda), traucēt; pastāvīgi nodarbināt kāda prātu, domas. Vajāšanas jēdziena skaidrojums ietver nepieciešamību darbībām būt neatlaidīgām, traucējošām un ilgstošām, lai tās varētu definēt kā vajāšanu.

 

Lai atzītu draudīgās darbības par vajāšanu, tām jābūt veiktām tīši un ar nolūku iedvest bailes upurim, rīcībai jāietver atkārtotus nozīmīgus notikumus.

 

Vajāšanu var izdarīt vairākos veidos – tā var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla. Tā var izpausties kā pietuvošanās personai vai tās konfrontēšana, ierašanās personas darba vietā, vai sazināšanās ar darba devēju, darba kolēģiem vai ar kaimiņiem. Vajāšanu var realizēt arī vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla. Vajāšana var ietvert arī informācijas ievākšanu par personu, komunicēšanu ar vajātajai personai tuvu cilvēku.

 

Būtisks KL 132.1 panta elements ir tajā noteiktais, ka personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Tas nozīmē, ka jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem, piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām. Vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat vajātājam var būt objektīvi motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība, mantkārība.

 

Atzīmējams, ka KL 132. pants būs speciālais pants attiecībā pret KL 132.1 pantu, jo paredz atbildību par konkrēti definētiem draudiem, t.i., izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī šādiem draudiem nav vairākkārtējs vai ilgstošs raksturs, t.i., pietiek ar vienreizēju šādu draudu izteikšanu.

 

1.4. 2015. gada 13. oktobrī notika Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas (turpmāk – apakškomisija) sēde, kurā tika skatīts likumprojekts ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā'' (Nr. 276/12).

 

Būtiskākās diskusijas izvērtās par to, ka ar likumprojektu ''Grozījumi Kriminālprocesa likumā'' (Nr. 276/12) paredzēts no Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 7. panta izslēgt nosacījumu, ka kriminālprocesu par KL 130. panta otro daļu (tīšu vieglu miesas bojājumu) uzsāk tikai gadījumā, ja saņemts pieteikums no personas, kura cietusi attiecīgajā noziedzīgajā nodarījumā.

 

No Konvencijas 55. panta izriet, ka dalībvalstu pienākums ir pieņemt tādus tiesību aktus, lai kriminālprocesa uzsākšana par fizisku vardarbību nebūtu atkarīga vienīgi no vardarbības upura pieteikuma vai sūdzības.

 

Valsts policija norādīja, ka būtu nepieciešams diskutēt par izņēmumu, lai cietušā pieteikums nebūtu nepieciešams tikai tajos gadījumos, ja KL 130. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījumus ir saistīts ar vardarbību ģimenē.

 

Saeimas Juridiskais birojs norādīja, ka KPL 7. panta otrajā daļā varētu saglabāt atsauci uz KL 130. panta otro daļu, bet KL 130. panta trešo daļu papildināt ar kvalificēto sastāvu, kas attiecas uz tīšiem viegliem miesas bojājumiem ģimenes locekļu/tuvinieku starpā, jo Konvencijas mērķis ir novērst tieši vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm. Apakškomisija aicināja šo priekšlikumu izvērtēt darba grupā.

 

Ievērojot minēto, darba grupa secināja, ka KL 130. panta trešā daļa ir papildināma ar jaunu kvalificējošo pazīmi, izmantojot formulējumu, kāds jau ir ietverts KL 48. panta pirmās daļas 15. punktā.

 

Vienlaikus darba grupa secināja, ka šāds jauns kvalificējošs apstāklis ir ietverams ne tikai KL 130. panta trešajā daļā, bet arī KL 125. panta otrajā daļā un 126. panta otrajā daļā, jo arī pie smagiem un vidēji smagiem miesas bojājumiem ir jābūt paredzētai pastiprinātai atbildībai par vardarbību ģimenē. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt KL 125. panta otro daļu ar 9. punktu, 126. panta otro daļu ar 7. punktu un KL 130. panta trešo daļu ar 6. punktu, ietverot tajos kvalificējošo apstākli – darbības, kas izdarītas pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

 

1.5. Likumprojekts paredz KL 125. panta pirmās daļas un 126. panta pirmās daļas dispozīcijas tekstuāli vienkāršot, nosakot atbildību par smagu un vidēji smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu, bet neatrunājot miesas bojājumu saturu, jo tas jau ir atrunāts likuma PKLS 3. pielikumā. Miesas bojājuma apraksta ietveršana KL 125. panta pirmās daļas un 126. panta pirmās daļas dispozīcijās bija aktuāla laikā, kad PKLS vēl nebija 3. pielikuma. Pašreizējais KL 125. panta pirmās daļas un 126. panta pirmās daļas dispozīcijās ietvertais miesas bojājumu apraksts tikai daļēji aptver to, kas ir minēts PKLS 3. pielikumā, līdz ar to nav nepieciešams minētajās normās atkārtot to, kas detalizēti ir formulēts citā normatīvajā aktā.

 

Ievērojot minēto, ar likumprojektu no KL 41. panta 2.daļas un KL 49. panta otrās daļas tiek arī izslēgta atsauce uz  psihiskas dabas traucējumiem, jo tie aptversies ar smagiem miesas bojājumiem, kas minēto pantu daļās jau ir atrunāti.

 

2. Ar organizēto grupu saistītie grozījumi:

Augstākā tiesa saistībā ar tās tiesvedībā esošās krimināllietas izskatīšanu 2015. gadā vērsa Tieslietu ministrijas uzmanību problēmām, kas saistītas ar KL 190. panta ''Kontrabanda'' trešās daļas un KL 21. panta ''Organizēta grupa'' savstarpējo interpretāciju.

 

KL 190. panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot tās no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), ja tā izdarīta ievērojamā apmērā. KL 190. panta pirmajā daļā ir atrunāta kontrabandas definīcija, kas sevī neietver ievērojama apmēra kvalificējošo pazīmi. Savukārt KL 190. panta trešajā daļā paredzēta kriminālatbildība par kontrabandu, ja to izdarījusi organizēta grupa. Ievērojot to, ka KL 190. panta trešajā daļā nav dota atsauce uz visu KL 190. panta pirmo daļu, atbildība par kontrabandu organizētā grupā paredzēta arī gadījumos, kad tā nav izdarīta ievērojamā apmērā, jo šajā gadījumā organizēta grupa pati par sevi ir kvalificējoša pazīme, kas saskaņā ar likumdevēja mērķi ir definēta kā kaitīgāka pazīme nekā ievērojams apmērs, ko apliecina tās atrašanās KL 190. panta trešajā daļā. Tas nozīmē, ka KL 190. panta trešajā daļā atbildība ir noteikta par kontrabandu neatkarīgi no tās apmēriem (priekšmeta vērtības).

 

Vienlaikus KL 21. panta pirmajā daļā ir ietverts organizētas grupas jēdziens, t.i., organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus. Tas nozīmē, ka KL 190. panta trešajā daļā taisnīgi būtu paredzēt kriminālatbildību par kontrabandu organizētā grupā tikai gadījumos, kad ir konstatējamas ne tikai kontrabandas pazīmes, bet arī kad ir konstatējamas kaitīgas sekas – būtisks kaitējums, jo bez šīm sekām, personas, kas darbojas organizētā grupā, izdara tikai administratīvo pārkāpumu atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 201.12 pantam.

 

Darba grupa konstatēja, ka līdzīga problēma pastāv arī citos KL Sevišķās daļas pantos, kad organizētās grupas dalībniekiem kriminālatbildība iestājas par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, gadījumos, ja netiek konstatētas attiecīgā panta pamatsastāvā paredzētās kaitīgās sekas, tādējādi radot pretrunu ar KL 21. pantā ietverto organizētas grupas definīciju, proti, organizēta grupa ir radīta nolūkā kopīgi izdarīt vienu vai vairākus noziegumus, nevis administratīvos pārkāpumus.

 

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz izdarīt grozījumus KL 98., 99., 109., 148., 150., 190., 195.2, 206., 218., 221. un 243.pantā, kvalificējošo pazīmi – organizēta grupa –, paredzot tikai gadījumos, ja tiek izdarītas ne tikai attiecīgā panta pamatsastāvā paredzētās darbības, bet kad ir iestājušās arī attiecīgā panta pamatsastāvā paredzētās kaitīgās sekas, t.i., sniedzot atsauci, nevis uz attiecīgās panta daļas darbībām, bet uz visu noziedzīga nodarījuma sastāvu.

 

Vienlaikus darba grupa secināja, ka KL 220.1 panta trešajā daļā organizētu grupu nepieciešams aizstāt ar personu grupu pēc iepriekšējas vienošanās, jo nelikumīgas naftas produktu uzglabāšanas, pārvietošanas (pārvadāšanas) un realizācijas gadījumos praksē biežāk konstatējama un pierādāma ir personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, nevis organizēta grupa.

 

3. Ar maksātnespējas procesu saistīties grozījumi:

Maksātnespējas administrācija 2015. gada 21. oktobrī ar vēstuli (Maksātnespējas administrācijas lietvedībā reģistrēta ar Nr. 1–39/180) vērsās Tieslietu ministrijā saistībā ar praktiskiem problēmjautājumiem atbildības noteikšanai par pārkāpumiem maksātnespējas procesā.

 

Saskaņā ar LAPK 214.4 pantu Maksātnespējas administrācijai ir noteikta kompetence izskatīt LAPK 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. LAPK 166.36 pantā paredzēta atbildība par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona. Piemērojot LAPK 166.36 pantu, Maksātnespējas administrācija atsevišķos gadījumos ir saskārusies ar problēmjautājumiem saistībā ar minētajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma un Krimināllikuma 215. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tiesiskā sastāva pazīmju nošķiršanu, jo tie savstarpēji pārklājas.

 

LAPK 9. panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvā atbildība par LAPK norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība, līdz ar to saskaņā ar LAPK 245. pantā noteikto, ja lietas izskatīšanas gaitā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai izmeklēšanas iestādei. Vienlaikus no tiesiskās noteiktības un samērīguma principa ir nepieciešams konkretizēt, kādi maksātnespējas procesa pārkāpumi ir krimināli sodāmi, bet par kādiem būtu samērīgi paredzēt tikai administratīvo atbildību.

 

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka, nošķirot krimināltiesisko atbildību no citiem juridiskās atbildības veidiem, ir nozīme attiecīgās darbības vai bezdarbības kaitīguma pakāpei, proti, kriminālatbildības iestāšanās priekšnoteikums ir tāda darbības vai bezdarbības kaitīguma pakāpe, kas raksturīga noziedzīgam nodarījumam salīdzinājumā ar citiem tiesībpārkāpumiem. Vienlaikus Kriminālsodu politikas koncepcijā norādīts, ka KL nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi ir jādekriminalizē, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību, neatkarīgi no to izdarīšanas biežuma.

 

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz no KL 215. panta otrās daļas izslēgt atbildību administratoram maksātnespējas procesā par informācijas nesniegšanu tiesai, kreditoru sapulcei vai citām likumā paredzētajām institūcijām vai personām.  KL 215. panta otrajā daļā tiek saglabāta kriminālatbildība par smagākajiem pārkāpumiem, t.i., par tiesas, kreditoru sapulces vai citu institūciju vai personu maldināšanu, kā arī par darījumu veikšanu par labu vienam vai vairākiem kreditoriem uz citas kreditoru daļas rēķina, ja to izdarījis administrators maksātnespējas procesā.

 

Ar LAPK 166.36 pantu pārklājas šādi KL 215. panta otrajā daļā nosauktie noziedzīgie nodarījumi:

1) informācijas nesniegšana tiesai, kreditoru sapulcei vai citām likumā paredzētajām institūcijām vai personām, ko tīši izdarījis administrators maksātnespējas procesā. Maksātnespējas likuma 26. panta trešās daļas 2. punktā ir paredzēts administratoram pienākums sniegt informāciju par tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa norisi tiesai, kreditoriem, Maksātnespējas administrācijai un citām normatīvajos aktos noteiktajām personām un institūcijām;

2) šķēršļu likšana tiesiskās aizsardzības procesā, kas izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana, dokumentu nenodošana vai citas tīšas darbības, kuras kavē tiesiskās aizsardzības procesa gaitu. Maksātnespējas likuma 49. panta trešās daļas 5. punktā paredzētā parādnieka pienākuma pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus neievērošana.

 

Minēto nodarījumu radītā vai iespējamā kaitējuma smaguma pakāpe nav raksturīga noziedzīgam nodarījumam, un, kaut arī tie rada apdraudējumu sabiedrības interesēm, tas nav samērojams ar kriminālatbildību. Dokumentu nenodošana un informācijas nesniegšana ir apzināta administratora, parādnieka izpildinstitūciju (tiesiskās aizsardzības procesā), parādnieka pārstāvja (juridiskās personas maksātnespējas procesā) vai parādnieka (fiziskās personas maksātnespējas procesā) rīcība, tā var būt nevis attiecīgo personu tīšu darbību (tādu kā slēpšana, iznīcināšana vai viltošana) rezultāts, bet gan, minētajām personām nerīkojoties kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Līdz ar to nav samērīgi šajā gadījumā paredzēt pašu bargāko atbildības formu – kriminālatbildību.

 

Papildus likumprojekts paredz no KL 215. panta otrās daļas izslēgt vārdu ''tīši'', jo tiesas, kreditoru sapulces vai citu institūciju vai personu maldināšanu var izdarīt tikai tīši, t.i., apzināti.

 

Likumprojekts paredz no KL 215. panta trešās daļas izslēgt atbildību parādnieka (juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta) pārstāvim un fiziskai personai (fiziskās personas maksātnespējas procesā) maksātnespējas procesā par izvairīšanos no piedalīšanās lietas izskatīšanā vai kreditoru sapulcē juridiskās personas maksātnespējas procesā, informācijas nesniegšanu, dokumentu nenodošanu un citām tīšām darbībām, kuras kavē maksātnespējas procesa gaitu. KL 215. panta trešajā  daļā tiek saglabāta kriminālatbildība par smagākajiem pārkāpumiem, t.i., par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesa gaitā, kas parādnieka (juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta) pārstāvja vai fiziskās personas (fiziskās personas maksātnespējas procesā) rīcībā izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas slēpšana, nelikumīga mantas atsavināšana, mantas vai darījumu slēpšana, vai dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana.

 

Piemērojot LAPK 166.36 pantu, Maksātnespējas administrācija ir saskārusies ar problēmjautājumiem saistībā ar minētajā normā paredzētā administratīvā pārkāpuma un KL 215. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tiesiskā sastāva pazīmju nošķiršanu.

 

Izvērtējot KL 215. panta trešo daļu (daļā par izvairīšanos no piedalīšanās lietas izskatīšanā vai kreditoru sapulcē, dokumentu nenodošanu un informācijas nesniegšanu) un LAPK 166.36 pantu, var secināt, ka tajos paredzētos attiecīgos noziedzīga nodarījuma un administratīvā pārkāpuma sastāvus veido: objekts – maksātnespējas procesa likumīga un efektīva gaita; objektīvā puse – bezdarbība, kas izpaužas kā izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā vai kreditoru sapulcē, informācijas nesniegšana, dokumentu nenodošana, kā rezultātā tiek traucēta normāla maksātnespējas procesa gaita; subjekts – parādnieka pārstāvis juridiskās personas maksātnespējas procesā; subjektīvā puse – bezdarbības nodoms (tīšums).

 

Saskaņā ar LAPK 166.36 pantu administratīvā atbildība iestājas par Maksātnespējas likuma 70. panta pirmās daļas pārkāpumu – neierašanās uz kreditoru sapulci vai tiesas sēdi; par Maksātnespējas likuma 70. panta otrās daļas pārkāpumu – dokumentu nenodošanu; par Maksātnespējas likuma 71. panta pirmās un otrās daļas pārkāpumu – informācijas nesniegšanu.

 

Līdz ar to parādnieka pārstāvja (juridiskās personas maksātnespējas procesā) rīcībā, izvairoties no piedalīšanās lietas izskatīšanā vai kreditoru sapulcē, nenododot dokumentus vai nesniedzot informāciju, saskatāmas gan KL 215. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, gan LAPK 166.36 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

 

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām normām pārklājas KL 215. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma un LAPK 166.36 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvs, iestādei, kas izvērtē uzsāktās administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, pirmšķietami, konstatējot noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, rodas pienākums nodot lietas materiālus izmeklēšanas iestādei. Līdz ar to, ja kriminālprocesa uzsākšana pēc attiecīgā KL panta tiek atteikta, ir ierobežota savlaicīga parādnieka pārstāvja saukšana pie administratīvās atbildības par LAPK 166.36 pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

 

Ievērojot minēto, par mazāk kaitīgiem pārkāpumiem, t.i., izvairīšanos no piedalīšanās lietas izskatīšanā vai kreditoru sapulcē juridiskās personas maksātnespējas procesā, informācijas nesniegšanu, dokumentu nenodošanu un citām tīšām darbībām, kuras kavē maksātnespējas procesa gaitu, ir paredzama tikai administratīvā atbildība.

 

No KL 215.1 panta pirmās un otrās daļas tiek izslēgts termins ''ierobežotā maksātspēja'', kas KL 215.1 pantā tiek lietots, lai raksturotu tiesiskās aizsardzības procesu.

 

Ņemot vērā, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 3. panta pirmajai daļai tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanas priekšnoteikums ir personas esošās vai paredzamās finansiālās grūtības, kas pēc būtības ir ierobežotās maksātspējas stāvoklis, termina ''ierobežotā maksātspēja'' izmantošana KL 215.1 pantā ir atzīstama par liekvārdību. Turklāt nevienā spēkā esošā maksātnespējas procesu regulējošajā normatīvajā aktā netiek lietots termins ''ierobežota maksātspēja'', kā arī nav sniegta tā definīcija.

 

Likumprojekts paredz no KL 215.1 panta otrās daļas izslēgt atbildību par informācijas nesniegšanu, dokumentu nenodošanu un citām tīšām darbībām, kuras kavē tiesiskās aizsardzības procesa gaitu. KL 215.1 panta otrajā daļā tiek saglabāta kriminālatbildība par smagākajiem pārkāpumiem, t.i., par šķēršļu likšanu maksātnespējas procesa gaitā, kas parādnieka (juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta) pārstāvja vai fiziskās personas (fiziskās personas maksātnespējas procesā) rīcībā izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas slēpšana, nelikumīga mantas atsavināšana, mantas vai darījumu slēpšana, vai dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana.

 

KL 215.1 panta otrajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par šķēršļu likšanu tiesiskās aizsardzības procesā, kas izpaužas kā tiesas vai administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana, dokumentu nenodošana vai citas tīšas darbības, kuras kavē tiesiskās aizsardzības procesa gaitu. Savukārt, Maksātnespējas likuma 49. panta trešās daļas 5. punktā paredzētais parādnieka pienākums – pēc administratora pieprasījuma nekavējoties rakstveidā sniegt visas ziņas par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanu un nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka saimniecisko darbību un dokumentus neievērošana, ir LAPK 166.36 panta pārkāpums. Ievērojot minēto, atbildība par informācijas nesniegšanu, dokumentu nenodošanu vai citām tīšām darbībām, kuras kavē tiesiskās aizsardzības procesa gaitu, KL 215.1 panta otrajā daļā pārklājas ar LAPK 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

 

Vienlaikus jānorāda, ka pēc tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pasludināšanas parādnieka izpildinstitūcijas turpina pārvaldīt attiecīgās juridiskās personas darbību. Savukārt administrators kontrolē tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna izpildi, kā arī parādnieka rīcības ierobežojumu ievērošanu. Līdz ar to parādniekam nav uzlikts par pienākumu nodot administratoram juridiskās personas dokumentus, bet gan uzrādīt pārbaudes veikšanai, kā tas ir noteikts Maksātnespējas likuma 49. panta trešās daļas 5. punktā. Ievērojot minēto, saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām Maksātnespējas likuma normām nepastāv objektīvs pamats parādnieka saukšanai pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības par dokumentu nenodošanu tiesiskās aizsardzības procesā.

 

Dekriminalizējot KL 215.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, par attiecīgajiem nodarījumiem tiks noteikta administratīvā atbildība saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem LAPK 166.36 pantā, kas Saeimā tika pieņemti 2016. gada 9. jūnijā, un kas paredz noteikt administratīvo atbildību arī par tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpumiem.

 

4. Citi aktuāli grozījumi:

4.1. KL 63. panta devītajā daļā ir noteikts, ka sodāmības dzēšana un noņemšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas.

 

Vienlaikus Ģenerālprokuratūra vērsa darba grupas uzmanību uz KL 55. un 63. panta normu konkurenci, kas izveidojusies pēc grozījumiem KL, kas stājās spēkā 2013. gada 1. aprīlī, kad tika izslēgta KL 63. panta sestā daļa par sodāmības dzēšanas termiņa pārtraukšanu. Jautājums radās saistībā ar  nosacīti notiesātajiem, kuri pārbaudes laikā izdarījuši jaunu noziedzīgu nodarījumu un kuriem uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi sodāmība par pirmo noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņi bija notiesāti nosacīti, dzēsta. Atsevišķās tiesās bija izveidojusies prakse, ka, izskatot jaunu krimināllietu pret personu, netika vērtēts tas, vai personai, izdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu, pastāvēja sodāmība, bet tas, vai uz sprieduma taisīšanas brīdi, tai vēl pastāv sodāmība. Tādējādi netika ņemts vērā fakts par personas sodāmību jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī.

 

Ievērojot minēto, Augstākā tiesas Krimināllietu departaments ar 2016. gada 11. februāra lēmumu lietā Nr. SKK–45/2016 laboja šādu tiesu praksi, norādot – apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.

 

Neskatoties uz Augstākās tiesas nostiprināto judikatūru, darba grupa secināja, ka, lai turpmāk izvairītos no neatbilstošas tiesību normu interpretācijas, KL 63. panta devītajā daļā nepieciešams sniegt norādi uz to, ka likumā paredzētajos gadījumos sodāmība ir jāvērtē uz nodarījuma izdarīšanas, nevis sprieduma taisīšanas brīdi. Vienlaikus šī grozījuma mērķis nav paredzēt iepriekšējās sodāmības dzēšanas termiņa apturēšanu.

 

Ievērojot minēto, likumprojekts paredz papildināt KL 63. panta devīto daļu ar izņēmumu par to, kādas juridiskās sekas joprojām saglabājas pēc sodāmības dzēšanas, t.i., tās, kuras likumā paredzētas, ja pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas izdarīts jauns noziedzīgs nodarījums.

 

Vienlaikus atzīmējams, ka saskaņā ar KL 63. panta ceturto daļu sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja personai sodi tiek saskaitīti saskaņā ar KL 50. panta piekto daļu vai KL 51.pantu, tai sodāmības termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu, ar kuru veikta sodu saskaitīšana.

 

4.2. Pašreiz KL 321. pantā ''Kukuļa piesavināšanās'' paredzētās sankcijas būtiski atšķiras no KL 322. pantā ''Starpniecība kukuļošanā'' paredzētajām sankcijām. Ģenerālprokuratūra vērsa uzmanību uz to, ka praksē ir krimināllietas, kurās tiek pierādīta kukuļa piesavināšanās no starpnieka puses, bet netiek pierādīts kukuļa tālāknodošanas fakts. Šajos KL pantos sankcijas nav samērīgas, jo nav pamata atzīt, ka kukuļa piesavināšanās ir mazāk kaitīga, salīdzinot ar starpniecību kukuļdošanā. Ievērojot minēto, likumprojekts paredz KL 321. panta pirmajā daļā palielināt brīvības atņemšanas sodu no viena uz trim gadiem, savukārt otrajā daļā paredz palielināt sodu no trim uz četriem gadiem.

 

Papildus darba grupa secināja, ka KL 321. pantu nepieciešams papildināt ar jaunu trešo daļu, kurā tiktu paredzēta kriminālatbildība par kukuļa piesavināšanos, ja to izdarījusi organizēta grupa vai ja tas izdarīts lielā apmērā, tādējādi paredzot augstāku atbildību par šādām kvalificējošām pazīmēm. Tas nepieciešams, lai par kukuļa piesavināšanos organizētā grupā vai lielā apmērā atbildības slieksnis tiktu pietuvināts KL 320. pantā paredzētai kukuļņemšanai ar šādām pašām kvalificējošām pazīmēm.

 

5. Pārejas noteikumi:

Likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktā noteikts, ka personas, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saucamas pie kriminālatbildības pēc KL, kas bijis spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevar iestāties, ja pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas par to netiek paredzēta kriminālatbildība KL. Tas nozīmē, ka nodarījums kvalificējams atbilstoši tai KL redakcijai, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā, vienlaikus paredzot, ka kriminālatbildība par noziedzīgo nodarījumu nevar iestāties, ja pēc attiecīgā grozījumu likuma spēkā stāšanās dienas par to vairāk netiek paredzēta kriminālatbildība.

 

Likumprojekta pārejas noteikumu 2. punktā tiek paredzēts, ka izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem, par kuriem pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas KL netiek paredzēta kriminālatbildība, ir jāizbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, sakarā ar kuriem personai būtu jāpiemēro administratīvais sods, tad nepieciešamos materiālus nosūta kompetentajai institūcijai vai amatpersonai izskatīšanai LAPK noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par KL 215. un 215.1 pantā dekriminalizētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem kriminālprocess ir izbeidzams. Ievērojot to, ka par šiem dekriminalizētajiem nodarījumiem atbildība ir paredzēta LAPK 166.36 pantā, tad kriminālprocesa virzītāja pienākums ir nepieciešamos materiālus nosūtīt kompetentajai institūcijai vai amatpersonai izskatīšanai LAPK noteiktajā kārtībā. Uzsāktās lietas kriminālprocesa ietvaros ir nepieciešams turpināt LAPK noteiktajā kārtībā, jo administratīvajiem pārkāpumiem ir krimināla nodarījuma raksturs, un par tiem ir noteikta tikai cita atbildības forma, kas ir vieglāka salīdzinājumā ar kriminālatbildību, t.i., šai gadījumā, dekriminalizējot nodarījumu, nodarījums joprojām tiek atzīts par sodāmu, tikai par to paredzot vieglāku atbildības formu.

 

Likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkts nosaka, ka kriminālprocesus, kuri izbeigti, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet par kuriem lēmums nav stājies spēkā pilnā apjomā, izbeigt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu, ja kriminālprocess tika uzsākts par nodarījumiem, par kuriem pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas KL netiek paredzēta kriminālatbildība. Saskaņā ar minēto pārejas noteikumu visi kriminālprocesi, kuri izbeigti, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, bet par kuriem lēmums vēl nav stājies spēkā pilnā apjomā, ir izbeidzami attiecībā uz tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem pēc šī likuma spēkā stāšanās dienas KL 215. un 215.1 pantā netiek paredzēta kriminālatbildība.

 

Likumprojekta pārejas noteikumu 4. punkts nosaka, ka šā likuma nosacījumi neattiecas uz personām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu. Ievērojot to, ka ar likumprojektu tiek būtiski grozīti KL paredzētie noziedzīgu nodarījumu sastāvi, ir nepieciešams nodrošināt to, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās notiesātās personas neinterpretētu grozījumus tādā veidā, ka attiecībā uz tām būtu piemērojams KL 5. panta otrajā daļā paredzētais likuma atpakaļejošais spēks, sakarā ar izmaiņām noziedzīga nodarījuma sastāvā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts izskatīts un atbalstīts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kas izveidota ar tieslietu ministra 2010. gada 5. jūlija rīkojumu Nr. 1-1/256 un ar 2011. gada 16. novembra rīkojumu Nr. 1-1/388 darba grupas sastāvs atjaunots. Tajā piedalās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Sabiedriskās politikas centra ''PROVIDUS'', Saeimas Juridiskā biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts probācijas dienesta un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, kā arī pārstāvji no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas tiesu psiholoģijas ekspertu apvienības un Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra.

4.

Cita informācija

Nav.

            

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Ar likumprojektu preventīvi tiks aizsargāta indivīda un sabiedrības drošība no noziedzīgiem nodarījumiem, savukārt noziedzīga nodarījuma izdarītājs tiks saukts pie kriminālatbildības atbilstoši noziedzīgā nodarījuma kaitīgumam.

 

Amatpersonas un institūcijas, kas veic kriminālprocesu, kā arī maksātnespējas procesa dalībnieki – maksātnespējas procesa administratori, kreditori, parādnieka pārstāvji u.c.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Sabiedrības grupām un institūcijām likumprojekta tiesiskais regulējums kopumā nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

 

Nošķirot krimināltiesisko un administratīvi tiesisko atbildību par tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumiem, tiek nodrošināta iespēja savlaicīgi identificēt maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumus, kas veicinās maksātnespējas procesa likumīgu gaitu. Ņemot vērā to, ka maksātnespējas process ir viens no juridiskās personas darbības izbeigšanas veidiem, tā likumīgas un efektīvas gaitas nodrošināšana atstāj pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

 

Dekriminalizējot anotācijas I sadaļas 2. punktā aprakstītos nodarījumus tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesā, Valsts policija šo noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai atvēlēto administratīvo slogu turpmāk varēs novirzīt citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu ''Grozījumi likumā ''Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību'''' (VSS-758), kurā tiek izdarīti saistītie grozījumi 3. pielikumā, lai pilnveidotu kritērijus miesas bojājumu noteikšanai, un kas Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts 2016. gada 4. augustā (prot. Nr. 30 10. §).

 

Nepieciešams nodrošināt, lai abi likumprojekti stātos spēkā vienlaikus, tāpēc tiem abiem ir noteikts viens spēkā stāšanās datums.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.

Citas starptautiskās saistības

Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

3.

Cita informācija

Nav.

 

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula
Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.
Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk - starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

A

B

C

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.

Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību vai dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde

Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

34. pants. Vajāšana

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tāda tīša rīcība, kad pret citu personu vairākkārt tiek vērsti draudi, kas liek šai personai baidīties par savu drošību.

Likumprojekta 12. pants – KL papildināts ar jaunu 132.1 pantu ''Vajāšana''.

Starptautiskās saistības tiek izpildītas pilnībā.

46. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai

turpmāk minētie apstākļi, ja vien tie neveido izdarītā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar valsts

tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem var tikt atzīti par atbildību pastiprinošiem apstākļiem,

nosakot sodu par šajā Konvencijā minētajiem nodarījumiem:

a) nodarījums izdarīts pret bijušo vai esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka valsts tiesību

akti, to izdarījis ģimenes loceklis, persona, kas dzīvo kopā ar vardarbības upuri, vai persona,

kura ļaunprātīgi izmantojusi savu varu;

b) nodarījums vai līdzīgi nodarījumi izdarīti atkārtoti;

c) nodarījums izdarīts pret personu, kura ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ;

d) nodarījums izdarīts pret bērnu vai tā klātbūtnē;

e) nodarījumu kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas;

f) nodarījums, pirms kura vai kura laikā notikusi vardarbība;

g) nodarījums izdarīts, izmantojot ieroci vai draudot to izmantot;

h) nodarījuma dēļ vardarbības upuris cietis no smaga fiziska vai psiholoģiska kaitējuma;

i) vardarbības izdarītājs agrāk bijis notiesāts par līdzīgiem nodarījumiem.

Likumprojekta 2. pants – grozījums KL 48. panta pirmās daļas 6. un 16. punktā.

Starptautiskās saistības tiek izpildītas pilnībā.

55. pants. Ex parte un ex officio tiesvedība

1. Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka to nodarījumu izmeklēšana, kas konstatēti saskaņā ar šīs Konvencijas 35., 36., 37., 38. un 39. pantu, un kriminālvajāšana par tiem nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts Konvencijas dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.

2. Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar savos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem valsts un nevalstiskajām organizācijām un konsultantiem vardarbības ģimenē jautājumos nodrošinātu iespēju pēc vardarbības upuru lūguma tiem palīdzēt un/vai tos atbalstīt izmeklēšanas un tiesvedības laikā attiecībā uz nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā.

Likumprojekta 9., 10. un 11. pants – grozījums KL 125. panta otrajā daļā, 126. panta otrajā daļā un 130. panta trešajā daļā.

Starptautiskās saistības tiek izpildītas pilnībā.

58. pants. Noilgums

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka noilguma iestāšanās periods tiesas procesa ierosināšanai par nodarījumiem, kuri noteikti šīs Konvencijas 36., 37., 38. un 39. pantā, ir pietiekami ilgs, lai varētu efektīvi uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, un ka šis periods ir samērīgs ar konkrētā nodarījuma smagumu.

Likumprojekta 4. pants – grozījums KL 56. panta 1.1 daļā.

Starptautiskās saistības tiek izpildītas pilnībā.

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Nav pretrunā.

Cita informācija

Nav.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt viedokli, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 ''Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā'' tika ievietots Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā no 2016. gada 11. jūlija līdz 25. jūlijam.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts ir izskatīts un saskaņots darba grupā, kurā cita starp piedalās arī Sabiedriskās politikas centra ''PROVIDUS'' un Latvijas Universitātes pārstāvji.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Viedokļi par likumprojektu pēc tā ievietošanas Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā netika saņemti.

4.

Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                   Dzintars Rasnačs

 

 

27.10.2016. 10:33

U.Zemzars

67036943, Uldis.Zemzars@tm.gov.lv

 

V. sk. = 6803


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.68

2016.gada 13.decembrī

 

 

20.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

     TA-2555

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"".

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (likumprojektu pakete).

     

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Mārtiņš Krieviņš

 

 

2016-MK-PROT-68-1312-#20.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 22.11.2017 7:45:31 After doc accessing: 22.11.2017 7:45:31 After doc copying: 22.11.2017 7:45:31 End time: 22.11.2017 7:45:31 Doc created: 19.12.2016 10:47:30 Doc last mod: 19.12.2016 11:05:11 Doc manual: