Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90 /TA-1524 (2016)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Grīnberga 67013095, Ilze.Grinberga@em.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2016. gada 23. augustā sēdes protokola Nr. 42 3. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām"

 

          Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7. nr.; 1996, 15. nr.; 1997, 24. nr.; 1998, 2., 18., 22., 24. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 11. nr.; 2001, 3., 8., 12. nr.; 2002, 2., 22. nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 11. nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 7., 12. nr.; 2008, 1., 6., 13. nr.; 2009, 2., 11., 13., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205. nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206. nr.; 2011, 68., 80., 85., 169. nr.; 2012, 24., 50., 56., 109., 157., 186., 199., 203. nr.; 2013, 61., 92., 187., 194., 232. nr.; 2014, 6., 51., 119., 189., 204., 214., 220., 257. nr.; 2015, 29., 68., 118., 190., 208., 245., 248., 251. nr.; 2016, 2., 91. nr.) šādu grozījumu:

 

Papildināt 11. panta otro daļu ar 137. punktu šādā redakcijā:

 

"137) par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu."

 

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. aprīlī.

 

 

 

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs

Arvils Ašeradens

 


Likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

 

 

Energoefektivitātes likuma 13.pants, kas paredz energoefektivitātes nodevas noteikšanu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

 

 

Energoefektivitātes likuma 13.pants nosaka energoefektivitātes nodevu un attiecīgi minētā likuma 13.panta trešā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību. Atbilstoši Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 2.punktam noteikumus par energoefektivitātes nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību Ministru kabinetam jāizdod līdz 2016.gada 1.oktobrim.

Energoefektivitātes nodevas mērķis ir veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli. Minētā nodeva ir uzskatāma par energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles instrumentu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā valstij noteiktā mērķa sasniegšanai, t.i., ietaupīt 9896 GWh (līdz 2020.gadam) enerģijas galapatēriņa sektoros. Energoefektivitātes nodevas maksātājs ir komersants, uz kuru attiecināms lielā patērētāja vai lielā uzņēmuma kritērijs atbilstoši Energoefektivitātes likuma regulējumam (komersants, kas uzskatāms par lielo elektroenerģijas patērētāju, kuram elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh/gadā) un tam nav iespējams radīt apstākļus (ieviest energoauditu, papildināt esošu vides pārvaldības sistēmu vai ieviest energopārvaldības sistēmu) efektīvai energoresursu izmantošanai un realizēt energoresursu ietaupījumu. Vienlaikus ar valsts nodevas apmēru, kuru paredzēts noteikt ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, tiks stimulēts, lai komersants būtu ieinteresēts un tam rastos labvēlīgāki apstākļi energoaudita vai  energopārvaldības sistēmas ieviešanā nekā šo prasību nepildīšanas gadījumā. Tāpat ar valsts nodevas noteikšanu tiek novērsta  nevienlīdzīgas situācijas iespējamība starp tiem komersantiem, kas ir ieviesuši energoauditu vai energopārvaldības sistēmu un komersantiem, kas to nav izdarījuši. Turklāt pats fakts, ka ir samaksāta valsts nodeva, nenozīmē, ka komersantam turpmāk nav jāpilda likumā noteiktie nosacījumi. Valsts nodevas noteikšanas būtība nav aizstāt  energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanu ar valsts nodevas maksājumu, bet, lai stimulētu komersantus energoresursu efektīvākai izmantošanai un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanai.

Ievērojot paredzēto energoefektivitātes nodevas mērķi, minētā nodeva atbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteiktajai valsts nodevas definīcijai. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 2.panta ceturto daļu, ja Ministru kabineta noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam „nodeva”, bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Līdz ar to ir veicams grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”, nosakot jaunu valsts nodevas objektu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu, tādējādi nodrošinot Ministru kabineta noteikumu par valsts nodevas apmēru, aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību piemērošanu.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Ekonomikas ministrija

4.

Cita informācija

Nav

 

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Tiesiskais regulējums varētu ietekmēt lielos elektroenerģijas patērētājus Energoefektivitātes likuma 12.panta pirmās daļas izpratnē, kā arī minētā likuma 10.panta pirmās daļas regulējumam atbilstošos lielos uzņēmumus (ja to ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas), kam nav iespējams izpildīt Energoefektivitātes likuma 10.panta piektajā, sestajā un septītajā daļā, kā arī 12.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos pienākumus. Proti, no minētajiem pienākumiem izriet prasības sertificētas energopārvaldības sistēmas vai sertificētas un papildinātas vides pārvaldības sistēmas, vai arī energoaudita ieviešanai, kas nodrošinātu nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, kā arī ziņošanai par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu.    

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam prognozējama pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Energoefektivitātes nodevas, kuras pamatmērķis ir  veicināt energoefektivitāti, ieviešana uzskatāma kā ilgtermiņa ieguvums no energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Energoefektivitātes pasākumu īstenošana, kas būtībā nozīmē energoresursu efektīvāku izmantošanu, padarītu Latvijas tautsaimniecību konkurētspējīgāku, radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kā arī mazinot ar enerģijas patēriņu saistītas izmaksas. Tādējādi energoefektivitāte un taupība dod labumu Latvijas tautsaimniecībai kopumā.

Administratīvā sloga palielināšanās ir iespējama komersantam gadījumos, kad tam nav iespējams izpildīt Energoefektivitātes likumā noteiktos nosacījumus un jāveic valsts nodevas maksājums.   

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Administratīvās izmaksas nav paredzamas

4.

Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

          Rādītāji

2016. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

 

2017

2018

2019

 

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

553 140

2 520 000

1 449 000

 

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

553 140

2 520 000

1 449 000

 

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 

1.3. pašvaldību budžets

 

 

0

0

0

 

2. Budžeta izdevumi:

0

0

553 140

2 520 000

1 449 000

 

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

553 140

2 520 000

1 449 000

 

2.2. valsts speciālais budžets

 

 

0

0

0

 

2.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

0

0

0

           

3. Finansiālā ietekme:

 

0

0

0

0

0

 

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

 

3.2. speciālais budžets

 

 

0

0

0

 

3.3. pašvaldību budžets

 

0

0

0

0

 

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

 

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

 

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

 

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Likumprojekts ietekmē valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu. Taču šobrīd precīza ietekme uz valsts budžetu nav nosakāma, ievērojot to, ka līdz šim energoefektivitātes nodeva nav piemērota. Turklāt atbilstoši Energoefektivitātes likuma regulējumam minētā nodeva būs maksājama tikai pie nosacījuma, ja komersantam nav iespējams realizēt normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tādējādi uz šo brīdi nav precīzi prognozējams komersantu skaits, uz kuru būtu attiecināms nodevas maksāšanas pienākums. Nodevu ieņēmumu apjoms ir atkarīgs no komersantu skaita un tā pieaugums vai samazinājums nav precīzi prognozējams, jo lielā mērā tas ir saistīts ar komersantu spējām nodrošināt Energoefektivitātes likumā noteikto prasību izpildi. Tāpat prognozējamais nodevas apmērs, kura aprēķināšanas metodika ir atkarīga no dažādiem ietekmējošajiem faktoriem, piemēram, tādiem kā vidējā elektroenerģijas tirgus cena (euro/MWh), pārdotās enerģijas daudzums, izmaksas par ietaupīto enerģijas vienību u.c., var būt mainīgs.

Veicot provizoriskus ieņēmumu aprēķinus, prognozējams, ka kopējie ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas varētu būt aptuveni  553 140 euro 2017.gadā, ar kuru tiek noteikts pienākums komersantam maksāt nodevu, attiecīgi 2018.gadā plānotie ieņēmumi varētu būt 2 520 000 euro apmērā, bet 2019.gadā kopējie ieņēmumi varētu sastādīt 1 449 000 euro.

Minēto nodevu ieņēmumu aprēķini veidojas, ievērojot šādus apsvērumus:

Pēc AS Sadales tīkls sniegtajiem datiem 2014.gadā bija 1149 lielie elektroenerģijas patērētāji, no kuriem 1006 ir mazie un vidējie komersanti, kuru kopējais gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh un 143 komersanti, kas ir lielie uzņēmumi Energoefektivitātes likuma 10.panta pirmās daļas izpratnē, kuru elektroenerģijas patēriņš arī pārsniedz 500 MWh.

Līdz ar Energoefektivitātes likumā noteiktā pienākuma attiecībā uz pirmā energoaudita veikšanu un ziņošanu par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu neizpildi līdz 2017.gada 31.martam, lielajam uzņēmumam iestājas pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu. Pieņemot, ka attiecīgo uzņēmumu skaits un elektroenerģijas patēriņš būtiski nemainīsies tuvāko triju gadu laikā, pieļaujamais komersantu skaits, uz kuru būtu attiecināms pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu noteiktajā apmērā, pirmajā gadā varētu būt ap 10 komersantiem (kas nebūs izpildījuši likumā noteiktās prasības). Šāds pieņēmums balstīts uz to, ka lielie uzņēmumi savlaicīgi jau pirms Energoefektivitātes likuma spēkā stāšanās tika informēti par tiem paredzamo pienākumu attiecībā uz energopārvaldības sistēmas ieviešanu un energoaudita veikšanu, kā arī tika publicēti ieteikumi obligāto energoauditu veikšanai. Tādējādi vairākums lielo uzņēmumu, kuriem ir pieejami lielāki finanšu resursi un kompetence energoauditu savlaicīgai ieviešanai, ir spējīgi veikt minētā pienākuma izpildi. Turklāt energopārvaldības ieviešana ir noteikta kā obligāts kritērijs, lai uzņēmums varētu pretendēt uz obligātā iepirkuma komponentes samazinājumu elektroenerģijas cenai. Papildus tam energopārvaldības un energoaudita ieviešana ir paredzēta projektu iesniegumu vērtēšanas kvalitātes kritērijos darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa “4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” ietvaros, kas uzskatāms par stimulējošu faktoru ātrākai energopārvaldības ieviešanai. Savukārt turpmākajos gados paredzama šo komersantu kā potenciālo nodevas maksātāju samazināšanās līdz pat 5% no kopējā komersantu skaita, līdz ar to paredzama arī nodevu ieņēmumu samazināšanās.

Nodevas likme tiek aprēķināta 6,30 euro apmērā par katru patērēto megavatstundu, kas ir 7 % no Eurostat publicētās 2015.gada vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā.

Pieņemts, ka kopējais vidējais elektroenerģijas patēriņš lielajiem uzņēmumiem, ievērojot AS Sadales tīkls 2014.gadā apkopotos datus, gadā varētu sasniegt 8780 MWh, kas ir ar nodevu apliekamā bāze. Tādējādi 2017.gadā plānotie nodevu ieņēmumi veidojas atbilstoši šādam aprēķinam:

  (8780 MWh × 6,30 euro) x 10 = 553 140 euro.

Savukārt visiem tiem komersantiem, kas saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12.panta pirmo daļu ir arī lielie elektroenerģijas patērētāji, bet kas nav uzskatāmi par lielajiem uzņēmumiem Energoefektivitātes likuma 10.panta pirmās daļas izpratnē, likumā noteiktās prasības jāizpilda līdz 2018.gada 1.aprīlim. Pienākumu neizpildes gadījumā no noteiktā termiņa tiek uzsākta nodevas piemērošana saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 13.panta otro daļu. Tādējādi, pieņemot, ka 2018.gadā komersantu loks, uz kuru būtu attiecināms nodevas maksāšanas pienākums, paplašināsies. Ievērojot to, ka Energoefektivitātes likuma 12.panta pirmajā daļā noteikatajiem komersantiem, kas būtībā ir mazie un vidējie komersanti, pirmajā gadā finansiālu apsvērumu dēļ nebūs iespējams savlaicīgi nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanu un energoaudita veikšanu, prognozējamais kopējais komersantu skaits 2018.gadā varētu būt ap 800 komersantiem, kuriem tiktu piemērota nodeva. Taču nodevu apliekamā bāze šiem komersantiem salīdzinoši ar lielajiem uzņēmumiem plānojama ievērojami mazāka un pieļaujamais slieksnis, no kura varētu uzsākt budžetā plānojamo kopējo nodevu ieņēmumu aprēķināšanu un izmantot nodevu ieņēmumu prognozēšanai ir 500 MWh. Līdz ar to kopējie 2018.gada ieņēmumi no nodevas veidojas atbilstoši šādam aprēķinam:

(500 MWh × 6,30 euro) x 800 = 2 520 000 euro.

Savukārt 2019.gadā ir iespējama komersantu loka sašaurināšanās par 40% no kopējā komersanta skaita, kā rezultātā prognozējama nodevu ieņēmumu samazināšanās. (500 MWh x 6,30) x 460 = 1 449 000 euro.

Atbilstoši Energoefektivitātes likuma 7.panta trešās daļas  2.punktam 90 % no energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem tiks pārskaitīti valsts energoefektivitātes fondam, tā pārvaldītājam akciju sabiedrībai “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Attiecīgi 10% no energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem tiks nodrošināti Ekonomikas ministrijai izdevumu segšanai, kas saistīti ar energoefektivitātes mērķu sasniegšanas uzraudzību, ziņošanas nodrošināšanai, kā arī enerģijas ietaupījumu datubāzes uzturēšanu.

 

Izdevumu aprēķins:

 1) energoefektivitātes mērķu sasniegšanas uzraudzības nodrošināšana.

 Ekonomikas ministrija, ievērojot Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumos Nr.1 “Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus” noteikto kārtību, veiks ārpakalpojumu iepirkumus, t.i., pētījumus, kuri pamato enerģijas ietaupījumu aprēķinus jomās, kurās nav pieejami tieši enerģijas patēriņa mērījumi (nodokļu pasākumi, informatīvie pasākumi u.c. pasākumi, kas saistīti ar enerģijas patērētāju izturēšanos.) Pavisam tiek plānoti 3 pētījumi, kuru kopējā summa sastādīs 30 000 euro (ar PVN 21%)) 2017.gadā. Izdevumu aprēķinā iekļautās izmaksas ir pielīdzinātas līdzšinējo pētījumu izmaksām atkarīgi no nepieciešamajām tehniskās specifikācijas prasībām (patērētais laiks stundās, vienas stundas izmaksa).

2) ziņošanas nodrošināšana Eiropas Komisijai.

Ziņošanas un plānošanas pienākumi Eiropas parlamenta un padomes direktīvu (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (turpmāk – EED) EED un Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam no 2020.gada līdz 2030.gadam (KEPS2030) ietver enerģētikas datu apstrādi, aprēķinu un analīzes veikšanu, tai skaitā, ja nepieciešams, stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu šādiem EK ziņojumu dokumentiem:

-        Ikgadējais progresa ziņojums par gūtajiem panākumiem virzībā uz valsts energoefektivitātes mērķi saskaņā ar EED XIV pielikumu;

-        Augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas izmantošanas potenciāla visaptverošs izvērtējums (ārpakalpojums), kas veicams ik pēc 5 gadiem);

-        Pēc Eiropas Komisijas Komisijai apstiprinātā parauga izstrādājamā Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata stratēģija un valsts energoefektivitātes rīcības plāns.

Lai nodrošinātu minēto dokumentu sagatavošanu, paredzamas šādas izmaksas:

2017.gadā – 25 314 euro apmērā;

2018.gadā – 42 000 euro apmērā;

2019.gadā -  24 900 euro apmērā

 

3) enerģijas ietaupījumu informācijas sistēmas ieviešana  un uzturēšana:

  tehniskās specifikācijas izstrāde (ārpakalpojums) 2018.gadā - 20 000 euro;

• informācijas sistēmai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana (skaitļošanas jauda [serveris], datu glabāšanas un apstrādāšanas iekārtas [disku masīvs, komutācijas iekārtas u.tml.] un nepieciešamās programmatūras licences) 2018.gadā - 40 000 euro;

• informācijas sistēmas izstrāde, ieskaitot integrācijas risinājumu un garantijas uz 2 gadiem 2018.gadā – 120 000 euro un 2019.gadā 90 000 euro (aprēķinā ietverts izstrādātāju darba 375 cilvēkdienas un garantijas apkalpošana, dienas likme 320 euro);

• programmatūras uzturēšana un jaunu izmaiņu pieprasījumi nākamos 2 gadus pēc ieviešanas 2018.gadā 30 000 euro un 2019.gadā 30 000 euro.

 

7. Cita informācija

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2017. gadam” un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam" sagatavošanas procesā Ekonomikas ministrija iesniegs Finanšu ministrijai informāciju par valsts budžeta ieņēmumu no energoefektivitātes nodevas prognozi, atbilstoši kurai jaunizveidojamajā Ekonomikas ministrijas budžeta programmā/apakšprogrammā tiks ieplānota dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un tai atbilstoši izdevumi.

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz noteikt energoefektivitātes nodevas apmēru, piemērošanas un kontroles kārtību. 

2.

Atbildīgā institūcija

Ekonomikas ministrija

3.

Cita informācija

Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

 1.

 Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Informācija par likumprojektu 2016.gada 19.aprīlī tika ievietota Ekonomikas ministrijas mājas lapā, publicējot informāciju par likumprojekta  “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izstrādi. Likumprojekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Sabiedrības turpmāka līdzdalība tiks nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullī noteiktajai kārtībai.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Par Ekonomikas ministrijas mājas lapā publicēto likumprojektu   sabiedrības viedoklis netika saņemts.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Par Ekonomikas ministrijas mājas lapā publicēto likumprojektu  sabiedrības viedoklis netika saņemts.

 4.

 Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Ekonomikas ministrija

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošo institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Ministru prezidenta biedrs,

ekonomikas ministrs                                                 Arvils Ašeradens

 

 

 

 

 

 

 

14.07.2016 12:44

2252

I.Grīnberga

67013231, Ilze.Grinberga@em.gov.lv 

 

 

 

 

 

 

 

V. sk. = 2252


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.42

2016.gada 23.augustā

 

 

3.§

 

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām""

     TA-1524

___________________________________________________________

(M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.

     

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Mārtiņš Krieviņš

 

 

2016-MK-PROT-42-2308-#03.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

647.docx647.docx

Start time: 22.09.2018 3:17:25 After doc accessing: 22.09.2018 3:17:25 After doc copying: 22.09.2018 3:17:25 End time: 22.09.2018 3:17:25 Doc created: 31.08.2016 12:30:12 Doc last mod: 31.08.2016 12:38:05 Doc manual: