Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-758 (2018)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā". Likumprojektu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija (atbildīgā amatpersona - Depkovska 67047772, Anita.Depkovska@izm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2018. gada 22. maija sēdes protokola

Nr. 25 24. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

 

Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10. nr.; 2007, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 47., 68., 74., 205. nr.; 2013, 61. nr.; 2016, 249. nr.; 2017, 203. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izslēgt 13. panta otrās daļas 3. punktā vārdus "kā arī nosaka to īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību".

 

2. Izslēgt 28. panta pirmās daļas 7. punktu.

 

3.  35. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno Latvijas Zinātnes padome.";

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Valsts pētījumu programmu projektu pieteikšanas, ekspertīzes, īstenošanas, finansēšanas un valsts pētījumu programmu projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 27. un 28. punktu šādā redakcijā:

 

"27. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 35. panta trešajā daļā minētos noteikumus.

 

28. To valsts pētījumu programmu īstenošanā, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 558 "Par valsts pētījumu programmām" un Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 559 "Par papildu valsts pētījumu programmām", līdz 2018. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumus Nr. 443 "Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība" un Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumus Nr. 597 "Kārtība, kādā veic valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

 

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas 2016/801 par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā."

 

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs

Kārlis Šadurskis


Likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

Tiesību akta projekta anotācijas kopsavilkums

Mērķis, risinājums un projekta spēkā stāšanās laiks (500 zīmes bez atstarpēm)

     Likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” mērķis ir nodrošināt Ekonomikas ministrijai izveidot un finansēt jaunu, starpdisciplināru valsts pētījumu programmu Enerģētikā atbilstoši Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm  2016.  – 2020.gadam, kuras īstenošanai saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam”  un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" ir piešķirts ik gadu 2 milj. euro.

     Ar likumprojektu paredzēts panākt risinājumu, ka ar valsts pētījumu programmu enerģētikas nozarē tiks īstenots   tehnoloģijas un inovāciju valsts pasūtījums enerģētikā un, pēc nepieciešamības, citās nozaru ministriju atbildību jomās. 

     Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (turpmāk – likumprojekts), ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 10.oktobra sēdes (prot. Nr. 50 20. §) 3.punktā noteikto, ka Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministrijai un sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām precizēt likumprojektu un iesniegt to Valsts kancelejā.

Likumprojekts sagatavots, lai izpildītu Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2016.  – 2020.gadam[1], ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu, starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, kas veido zināšanu bāzi inovācijām visās pamatnostādnēs ietvertajās tematiskajās jomās, kuras īstenošanai Ekonomikas ministrijai saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2018. gadam”  un likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" ir piešķirts ik gadu 2 milj. euro.     

Likumprojekts sagatavots, ievērojot Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014. – 2020. gadam[2] noteikto, ka valsts pētījumu programmas finansē no attiecīgās nozaru ministrijas budžeta, kā arī piesaistot pašvaldību un industrijas finansējumu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Zinātniskās darbības likuma 35.pants nosaka, ka valsts pētījumu programmas (turpmāk – programma) ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību. Programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Programmas tiek īstenotas Ministru kabineta apstiprinātajos prioritārajos zinātnes virzienos. Izglītības un zinātnes ministrija konkursa kārtībā piešķir programmām finansējumu no zinātnes finansēšanai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Programmas kā valsts pasūtījums ir politikas  īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, un noteikti zinātniskās pētniecības uzdevumi. Ievērojot minēto, jānodrošina, ka valsts stratēģiski investē budžeta līdzekļus zinātniskajā darbībā, lai radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, tajā skaitā valsts drošībai un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai nepieciešamo zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu.

Problēma ir, ka Zinātniskās darbības likums neparedz Ekonomikas ministrijai un citai nozaru ministrijai (izņemot Izglītības un zinātnes ministriju) iespēju finansēt savu programmu. Ievērojot minēto, ir izveidojusies situācija, ka Ekonomikas ministrijai nav tiesību finansēt savu programmu, kuras īstenošana ir noteikta Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.  – 2020.gadam, un tai ir piešķirts valsts budžeta finansējums.

Valsts pētījumu programmas enerģētikas jomā īstenošanai ar likuma “Par valsts budžetu 2018. gadam” 52.pantu ir novirzīti 2 milj. euro Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.05.00 "Valsts pētījumu programma enerģētikā".  Ar likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” 23.pantu ir noteikts, ka  Ekonomikas ministrijas budžetā izdevumu segšanai tiek novirzīti 2 000 000 euro ik gadu valsts pētījumu programmai enerģētikā.

Ievērojot minēto, likumprojekts ir nepieciešams, lai izpildītu:

1)    Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2016. – 2020.gadam 10.rīcības virziena “Inovatīvi risinājumi enerģētikas nozares problēmām” 10.1.2.uzdevumu – “Izstrādāt jaunu, starpdisciplināru valsts pētījumu programmu enerģētikas jomā, kas veido zināšanu bāzi inovācijām visās pamatnostādnēs ietvertajās tematiskajās jomās”;

2)    Zinātnes un tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014. – 2020.gadam rīcības virziena Nr. 2 “Zinātnes, Tehnoloģiju un Inovāciju sasaiste ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām” 25.uzdevumā noteikto - “Turpināt īstenot Valsts Pētījumu Programmas iesaistot industriju, citu nozaru ministrijas un pašvaldības to formulēšanā un finansēšanā”.

Ar likumprojektu tiks:

1)                 īstenots Latvijas Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020.gadam[3] (turpmāk – NAP) noteiktais par Latvijas zinātnes lomu tautsaimniecības izaugsmes kontekstā, tas ir NAP rīcības virzienā „Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība” noteikts privātā sektora ieguldījums pētniecībā un attīstībā [172] un radīt zinātniekus, kas nodarbināti privātajā sektorā, skaita pieaugumu [173], kā arī šī rīcības virziena 2. mērķis nosaka: [177] „Komercializējot zināšanas, veicināt inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, šādi paaugstinot minēto produktu izlaides apjoma īpatsvaru tautas saimniecībā”;

2)                 veicināta Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā[4] noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu, izaugsmes prioritāšu un specializācijas jomu attīstība.

Likumprojekts nodrošinās, ka Ekonomikas ministrija, kā arī cita nozaru ministrija varēs finansēt savas programmas, ja tām zinātnes finansēšanai ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi, lai īstenotu tādu tautsaimniecības nozaru pētniecības, tehnoloģijas un inovāciju valsts pasūtījumu, kas nodrošina pieprasījumu pēc zinātniskās pētniecības, jaunām tehnoloģijām un inovatīviem risinājumiem un fokusē to sabiedrībai nozīmīgos virzienos.

Likumprojekts nosaka, ka katra nozaru ministrija programmas mērķi un uzdevumus nosaka patstāvīgi, nepieciešamības gadījumā, konsultējoties ar Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk – padome) un Latvijas Zinātņu akadēmiju (turpmāk – akadēmija). Padome un akadēmija var nodrošināt atbalsta sniegšanu nozares ministrijām programmas sagatavošanas posmā ar mērķi, lai tiktu ievērota pētniecības komponente, ievērojot Zinātniskās darbības likuma 1.panta 2.punktu, ka pētniecība ir mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā vai pilnveidošanā.

Minēto atbalstu konsultāciju veidā padome un akadēmija sniedz, ievērojot:

a) padomes nolikuma 4.7.apakšpunktu, ka padome piedalās valsts pētījumu programmu, tirgus orientēto pētījumu un citu valsts pasūtīto pētījumu programmu mērķu un uzdevumu noteikšanā[5];

b) akadēmijas hartas[6] noteiktie darbības mērķi un pamatvirzieni ir: zinātnes attīstīšana, pētījumu veicināšana un veikšana fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā, Latvijas tautas un valsts vēstures, kultūras un valodas izpētes un izkopšanas veicināšana, kā arī ar Latvijas dabas resursiem, to optimālas izmantošanas iespēju un apkārtējās vides aizsardzību saistītu pētījumu atbalstīšana.

No likumprojekta izriet, ka programmu mērķu un uzdevumu definēšanā, ka arī programmu īstenošanā vairs nav obligāta sasaiste ar prioritārajiem virzieniem zinātnē. Prioritārie virzieni zinātnē, kurus Ministru kabinets apstiprina reizi četros gados, nepieciešami fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai, kur pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki[7] atbilstoši bottom–up[8] pieejai, tas ir, ka pētniecības tēmas definē paši zinātnieki ar nosacījumu, ka fundamentālo  un lietišķo pētījumu projektiem ir jānodrošina prioritāro virzienu zinātnē attīstība atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai. Savukārt programmas ir attiecīgās nozaru ministrijas veidots valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā valstij prioritārā nozarē ar mērķi to attīstīt[9]. Ievērojot minēto, ka valsts pasūtījumu ietvaros ir nepieciešamība pētniecības ietvaros risināt valstiski stratēģiskus jautājumus (t.sk. Eiropas Savienības uzdevumu kontekstā), tad valstij prioritāro virziena mērķi un uzdevumi var atšķirties no prioritārajiem virzieniem zinātnē. Taču, ja prioritārie virzieni zinātnē aptver valstij prioritāras nozares uzdevumu īstenošanu, tad nozaru ministrija var izmantot arī prioritāros virzienus zinātnē,  definējot  savas programmas mērķi un uzdevumus.

Lai nodrošinātu Ekonomikas ministrijai tās programmas enerģētikā finansēšanu, ar likumprojektu nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija vai “citas nozaru ministrijas” programmas projektu konkursa kārtībā var piešķirt programmas projektiem finansējumu no nozares ministrijai zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ar likumprojektu Zinātniskās darbības likuma 35.pants tiek papildināts ar jaunu trešo daļu, kas nosaka, ka programmu projektu pieteikšanas, ekspertīzes, īstenošanas, finansēšanas un valsts pētījumu programmu projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Ar šo deleģējumu Ministru kabinetam, tiks apvienoti Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas pirmajā daļā Ministru kabinetam noteiktais deleģējums par valsts pētījumu programmām piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli un 35.panta otrajā daļā – valsts pētījumu programmu pieteikšanu, ekspertīzi un finansēšanu. Līdz ar to būs tikai viens tiesību akts, kura ietvaros regulēs programmu projektu pieteikšanu, ekspertīzi, īstenošanu, finansēšanu un programmu projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli  (turpmāk – jauni MK noteikumi). Tagad programmu īstenošanu un tās īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli regulē {"value":"21.06.2006","iso_value":"2006/06/21","content":"<font class='s-1'>21.06.2006.-16.12.2008.</font> <font class='s-2'>Pamata</font>"}Ministru kabineta 2006.gada 30.maijā noteikumi Nr.443 “Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība” un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.597 “Kārtība, kādā veic valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli”.

Ar likumprojektu tiks jauni MK noteikumi tiks izdoti līdz 2018.gada 30.jūnijam.

Savukārt, lai nodrošinātu 2014. – 2017.gada programmu izpildi, ar likumprojektu noteikts, ka līdz 2018.gada 31.decembrim ir piemērojami {"value":"21.06.2006","iso_value":"2006/06/21","content":"<font class='s-1'>21.06.2006.-16.12.2008.</font> <font class='s-2'>Pamata</font>"}Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.443 “Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība” un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.597 “Kārtība, kādā veic valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli”. 2014. – 2017.gada valsts pētījumu programmu izpildes termiņš līdz 2018.gada 31.decembrim ir noteikts ar Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra rīkojuma Nr.558 “Par valsts pētījumu programmām” 8.punktu un Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra rīkojuma Nr.559 “Par papildu valsts pētījumu programmām” 10.punktu.

Likumprojekts nosaka, ka programmu projektu konkursu organizē un īsteno padome. Tas ir nepieciešams, lai padomei noteiktu šādu kompetenci, tādējādi, atslogojot nozaru ministrijas no tām neraksturīgo funkciju veikšanas un nodrošinātu vienveidīgu pieeju programmas konkursu organizēšanā un īstenošanā, ievērojot,  Zinātniskas darbības likuma 1.panta 2.punktā noteikto, ka pētniecība ir mērķtiecīga darbība ar zinātnes metodēm iegūto faktu, teoriju un dabas likumu izmantošanai jaunu produktu, procesu un metožu radīšanā un pilnveidošanā. Padomes pienākumu un uzdevumu kopumu programmas projektu konkursa organizēšanā un īstenošanā tiks noteikti ar jaunajiem MK noteikumiem.

Gadījumā, ja programmas projektu konkursā rezultātā netiek apstiprināts neviens no pieteiktajiem programmas projektiem, tad, lai nodrošinātu programmas mērķa un uzdevumu izpildi nozaru ministrija var izvērtēt nepieciešamību sludināt atkārtotu konkursu (nepieciešamības gadījumā, precizējot programmas projektu konkursa nolikumu).

     Jaunie MK noteikumi paredzēs, ka pēc tam, kad programmas ir apstiprinātas Ministru kabinetā (Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts), programmas projektu konkursa nolikumu izstrādā ministrija vai padome sadarbībā ar Studiju un zinātņu administrāciju, saskaņo ar nozares ministriju (ja izstrādātāja ir padome) un Izglītības un zinātnes ministriju, un apstiprina programmas īstenošanas un uzraudzības komisija. Programmas projektu konkursa īstenošanu veiktu padome, lai nozaru ministrijām nebūtu administratīvais slogs un neraksturīgo funkciju veikšana, piemēram: 1) programmas projektu konkursa izsludināšana, projektu pieteikumu pieņemšana un to administratīva izvērtēšana (papildus administratīvos kritērijus var noteikt pati nozaru ministrija programmas projektu konkursa nolikumā), 2) programmas projektu zinātniskās ekspertīzes nodrošināšana (piesaistot Eiropas Komisijas ekspertu datubāzē iekļautos ekspertus) atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 16.panta 4.punktam, 3) sagatavot sarakstu ar projektu pieteikumiem, ievērojot iegūto punktu summu zinātniskajā ekspertīzē un iesniedzot minēto sarakstu turpmākai izvērtēšanai un apstiprināšanai nozares ministrijas izveidotajai programmas īstenošanas un uzraudzības komisijai. Attiecīgi šī komisija projektus turpmāk izvērtē pēc saviem īpašajiem kritērijiem, kuri atrunāti programmas projektu konkursa nolikumā, un pieņem lēmumu par īstenojamajiem un finansējamajiem programmas projektiem. Savukārt administrācija pēc tam, kad nozares ministrijas izveidota programmas īstenošanas un uzraudzības komisija apstiprinājusi finansējamos programmas projektus, nodrošinātu projekta īstenošanas līguma noslēgšanu, kā arī veikt programmu projektu administratīvu un finansiālu uzraudzību, informācijas apkopošanu un pieejamību, kā arī nodrošināt programmas projektam piešķirtā valsts budžeta līdzekļu izlietošanas pārbaudes un kontroli. Ar jaunajiem MK noteikumiem varēs paredzēt ari citas nozaru ministrijas, programmas īstenošanas un uzraudzības komisijas, padomes un administrācijas kompetences.

Izstrādājot jaunos MK noteikumus ir paredzēts, ka  nozaru ministrijai definējot savas programmas virsmērķi, mērķi un uzdevumus, izveidos programmas stratēģisko padomi, kuras kompetencē būtu, piemēram, tādi uzdevumi kā: 1) sniegt viedokli par ministrijas sagatavoto programmu pirms tās apstiprināšanas Ministru kabinetā; 2) sniegt konsultatīvu atbalstu ministrijai programmas izstrādes un īstenošanas gaitā; 3) sniegt priekšlikumus ministrijai programmas pilnveidei un citus uzdevumus, ja tādi tiks noteikti šīs padomes nolikumā, kuru izstrādā un apstiprina pati nozaru ministrija. Programmas stratēģiskās padomes sastāvu nosaka nozaru ministrija, kura izvērtē nepieciešamību iekļaut ekspertus, speciālistus, kā arī valsts institūciju, nevalstisko organizāciju, kapitālsabiedrību, zinātni pārstāvošās institūciju vai organizāciju pārstāvjus. Programmas stratēģiskās padomes sastāvā ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis, lai nodrošinātu programmas pētniecības raksturu un tiktu īstenota zinātniskā darbība, kas ir radoša darbība, kas ietver zinātni, pētniecību un inovācijas[10]. Programmas stratēģiskajai padomei būs iespēja konsultēties ar padomi un akadēmiju par izstrādājamās programmas mērķi un uzdevumiem.

Savukārt, lai nozaru ministrija nodrošinātu programmas uzdevumu izpildi programmas projektu vērtēšanas, atlases un īstenošanas gaitā, jaunie MK noteikumi paredzēs, ka nozares ministrija izveido valsts pētījumu programmas īstenošanas un uzraudzības komisiju, kuras sastāvā ar padomdevēju funkcijām tiks piesaistīta padome un administrācijā. Minētās komisijas doto uzdevumu izpildi nodrošinās administrācija, ievērojot jaunos MK noteikumus un noslēgto projekta īstenošanas līgumu. Jaunie MK noteikumi ir izstrādes stadijā, un starpinsitūciju saskaņošanas gaitā tas vēl tiks precizēts, ievērojot nozaru ministriju norādījumus un priekšlikumus. Jaunos MK noteikumus izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. 

Ar likumprojektu ir paredzēts veikt tehnisku precizējumu, proti, izslēgt Zinātniskā darbības likuma 28.panta pirmās daļas 7.punktu, kas nosaka, ka reģistrā par zinātnisko institūciju norāda personas ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju noslēgts darba līgums. Minētais precizējums ir nepieciešams, ievērojot, ka Zinātniskās darbības likuma 26.1 pants nosaka, ka zinātniskajās institūcijās akadēmiskajos amatos ievēlētā personāla reģistra (turpmāk – reģistrs) izveidi. Reģistrā ievada ziņas par visām zinātniskajā institūcijā akadēmiskajos amatos ievēlētām personām, tai skaitā kurām ir doktora zinātniskais grāds. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 26. panta ceturtajā daļā noteikto, akadēmiskajā amatā ievēlētā persona slēdz darba līgumu ar zinātnisko institūciju. Vienlaikus Zinātniskās darbības likuma 28. panta pirmās daļas 7. punkts nosaka, ka zinātnisko institūciju reģistrā iekļauj ziņas par personām ar doktora zinātnisko grādu, kurām ar zinātnisko institūciju ir noslēgts darba līgums. Ņemot vērā, ka ziņas par personām ar doktora grādu, kuras ievēlētas zinātniskās institūcijas akadēmiskajā amatā un, ar kuru ir noslēgts darba līgums, ir jau norādāmas reģistrā, secināms, ka tādējādi tiek dublēts Zinātniskās darbības likuma 26. un 26.1 pantā noteiktais, kā arī rada nepamatotu administratīvo slogu ievācot ziņas par tām zinātniskajās institūcijās nodarbinātajām personām, kuras nav ievēlētas amatos, bet kurām ir doktora zinātniskais grāds. Šādu ziņu ievākšana nav nepieciešama.

Ar 2018.gada 23.maiju zaudē spēku Zinātniskās darbības likuma informatīvajā atsaucē uz Eiropas savienības direktīvu norādītā Padomes 2005.gada 12.oktobra direktīva 2005/71/EK (turpmāk – direktīva 2005/71/EK) par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos. Direktīvas 2005/71/EK normas ir jau iekļautas Zinātniskā darbības likuma 26. un 37.² pantā un Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.568 “Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku”. Ievērojot minēto, ar likumprojektu Zinātniskās darbības likuma informatīvā atsauce tiks izteikta jaunā redakcijā, ietverot norādi uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11.maija direktīvu 2016/801/ES (turpmāk – direktīva 2016/801/ES) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukle darba nolūkā," kuras normas ir iekļautas likumā.

Direktīvas 2016/801/ES  8., 9. un 10. panta normas jau ir iekļautas Zinātniskās darbības likuma 26. un 37.² pantā un Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.568 “Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku”, līdz ar to nav nepieciešams pārņemt citas normas no šīs direktīvas.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības

Izglītības un zinātnes ministrija

4.

Cita informācija

Jautājums par finansējumu no nozaru ministriju budžeta valsts pētījumu programmām jāskata valsts budžeta izstrādes procesa ietvaros, kā iespējamos finansējuma avotus izvērtējot finansējumu resora ietvaros, prioritāros valsts budžeta pasākumus vai valsts kapitālsabiedrību peļņas daļas izmantošanu, tai skaitā apsverot iespēju noteikt noteiktu proporciju no peļņas daļas novirzīt nozares attīstībai nepieciešamās valsts pētījumu programmu finansēšanai. 

Laikā no 2018. līdz 2020.gadam ikgadēji pieejamais valsts budžeta finansējums pētniecības projektiem ir 13,6 milj. euro, no kuriem:

1)  9,5 milj. euro ir fundamentālo un lietišķo pētījumu (turpmāk – FLP) īstenošanai (no kura 2018.gadā 1 milj. euro tika pārdalīts bāzes finansējumam zinātniskajām institūcijām Izglītības un zinātnes ministrija budžeta programmā 05.02.00 “Zinātnes bāzes finansējums”, lai nodrošinātu zinātnisko institūciju darbību 2018. gadā, kamēr tiks uzsāktas jaunas programmas)[11];

2) 2,1 milj. euro Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta finansējums programmām Letonikā un Latviešu valodā;

 3) 2 milj. euro Ekonomikas ministrijas valsts budžeta finansējums programmai enerģētikā.

2014.-2017.gada programmu ietvaros uzsāktos zinātniskos pētījumus varēs turpināt FLP projektu[12] ietvaros, jo programmām paredzētais valsts finansējums ir pārdalīts, palielinot FLP valsts finansējumu ar mērķi finansēt zinātnisko izcilību, kur Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.01.00 “Zinātniskās darbības nodrošināšana” ietvaros tas ir 9 479 699 euro gadā (salīdzinot ar 2016. gadu – 4 388 212 euro un 2017. gadu – 1 195 442 euro).

FLP uzdevumi tiek definēti atbilstoši bottom–up[13] pieejai, tas ir, ka pētniecības tēmas definē paši zinātnieki ar nosacījumu, ka FLP projektiem ir jānodrošina prioritāro virzienu zinātnē attīstība.

2018.gada 8.martā noslēdzās pirmā 2018.gada FLP projektu konkursa (turpmāk – FLP projektu konkurss)[14] projektu iesniegšanas termiņš, kura pieejamais kopējais finansējums ir 18 900 000 euro 36 mēnešu periodam.

FLP projektu konkursā ir saņemti 397 FLP projekti (no tiem 243 – starpnozaru un 46 – starpinstitūciju), kuros iesaistīti   3163 zinātniskie darbinieki (zinātniskais darbinieks var piedalīties vairākos projektos), no kuriem 1185 – studējošie. 390 projekti ir nodoti starptautiskajiem ekspertiem zinātniskajai izvērtēšanai.

FLP projektu konkursā ir iesniegti projekti visās 6 Latvijas zinātnes nozaru grupās[15]. Dalījums starp zinātņu nozaru grupām ir sekojošs (projektu skaits; procenti attiecībā pret kopējo projektu skaitu):

1. Dabaszinātnes – 120 projekti (30%);

2. Inženierzinātnes un tehnoloģijas – 102 projekti (26%);

3. Medicīna un veselības zinātnes – 68 projekti (17%);

4. Lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs – 27 projekti (7%);

5. Sociālās zinātnes – 36 projekti EUR (9%);

6. Humanitārās un mākslas zinātnes – 44 projekti (11%).

FLP projektu konkursā iesniegtie projekti nodrošina visu 9 prioritāro virzienu zinātnē 2018.-2021. gadā[16] pārklājumu:

 

Nr.

prioritārais virziens zinātnē

Projektu skaits

1.

Tehnoloģijas, materiāli un inženiersistēmas produktu un procesu pievienotās vērtības palielināšanai un kiberdrošībai

157

2.

Energoapgādes drošuma stiprināšana, enerģētikas sektora attīstība, energoefektivitāte, ilgtspējīgs transports

52

3.

Klimata pārmaiņas, dabas aizsardzība un vide

73

4.

Vietējo dabas resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana uz zināšanām balstītas bioekonomikas attīstībai

76

5.

Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla

45

6.

Sabiedrības veselība

114

7.

Zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskajai ilgtspējai

40

8.

Demogrāfija, sports, atvērta un iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja

22

9.

Valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība

28

 

Vēršama uzmanība, ka 243 FLP projekti (ap 61% no kopējā projektu skaita) ir starpnozaru projekti, norādot uz to, ka Latvijas zinātniskā sabiedrība ir orientēta uz starpdisciplināru pieeju pētījumiem, kas risina sabiedrībai aktuālus jautājumus.

FLP projektu konkursā piedalās 35 zinātniskās institūcijas, tajā skaitā 13 augstskolas  (281 projekts), no kurām visaktīvākās ir:

1)    Latvijas Universitāte – 114 projekti;

2)    Rīgas Tehniskā universitāte – 81 projekts;

3)    Rīgas Stradiņa universitāte – 40 projekti;

4)    Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 16 projekti; 

5)    Daugavpils Universitāte – 8 projekti.

 

     Ievērojot minēto, ka programmām paredzētais valsts finansējums ir pārdalīts, palielinot FLP valsts finansējumu ar mērķi finansēt zinātnisko izcilību, kas tādējādi ir samazinājis valsts finansējumu veselības nozarē lietišķajiem pētījumiem, ir nepieciešams papildus valsts budžeta finansējums šiem pētījumiem veselības nozarē, jo veselības nozarei nav citu finansējumu avotu. Ievērojot minēto, jautājums par papildu finansējumu programmām ir skatāms Ministru kabinetā likumprojektā par valsts budžeta kārtējam gadam un likumprojektā par vidējā termiņa ietvara kopā ar visu ministriju citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem, ievērojot valsts budžeta iespējas, tas nozīmē, ka atvērtu īpašu sadaļu, skatot budžetu par zinātni, par to runājot atsevišķi.

 

     Pamatojoties uz 2018.gada 29.marta starpministriju saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos, ka, lai nodrošinātu valsts pētījumu programmas Enerģētikā īstenošanu 2018.-2020.gadā, tika panākta vienošanās atbalstīt likumprojekta virzību  pirms konceptuālā ziņojuma projekta izskatīšanas Ministru kabinetā, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums turpināt darbu pie konceptuālā ziņojuma projekta “Par Valsts pētījumu programmu finansēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem izskatīšanas” (MK 19.12.2017. sēdes Nr.19 65.§ 5.punkts) izstrādes, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, lūdzot Ministru kabinetam pagarināt tā izpildes termiņu. Minētā konceptuālā ziņojuma projekta ietvaros tiek risināts jautājums   par nepieciešamību izpildīt Zinātniskās darbības likuma 33.panta otrajā daļā noteikto, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Minētais ir skatāms kopsakarībā ar minētā protokollēmuma 4.punktā noteikto, paredzot nozaru ministrijām noteikt valsts pētījumu programmu valsts finansējuma nodrošināšanu kā vienu no nākamā perioda Nacionālā attīstības plāna prioritātēm zinātnē. Ievērojot Zinātniskās darbības likuma 35.pantā noteikto, ka valsts pētījumu programmas ir attiecīgās nozaru ministrijas valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību, tad valsts finansējuma palielinājuma panākšana zinātniskajai darbībai visās valstij prioritārajās nozarēs piekrīt visām nozaru ministrijām, ievērojot to kompetenci valsts pārvaldē.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās institūcijas un tajā nodarbinātie;  augstskolas un tajās nodarbinātie, kā arī studējošie un zinātniskā grāda pretendenti; privātpersonas (fiziskās un juridiskās), valsts pārvaldes institūcijas un tajā nodarbinātie.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Likumprojekts radīs ietekmi uz tautsaimniecību, veicinot:

1) uz zinātni balstītas politikas īstenošanu un attiecīgu lēmumu pieņemšanu;

2) jaunu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un to pārnesi tautsaimniecības attīstībai;

3) nozares attīstībai nepieciešamā cilvēkkapitāla pieaugumu;

4) valsts kapitālsabiedrību attīstībai nepieciešamās pētniecības un attīstības vides radīšanu.

Ietekmi uz administratīvo slogu pašreiz nav iespējams noteikt.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

5.

Cita informācija

Nav

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2018.gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2019.gads

2020.gads

2021.gads

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam

saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam

izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam

1

2

3

4

5

6

7

8

1. Budžeta ieņēmumi

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

 0

 0

 0

0

 0

 0

 0

1.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

1.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

2. Budžeta izdevumi

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

2.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

2.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

2.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

3. Finansiālā ietekme

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

3.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

3.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

3.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

X

X

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme

 

 

 

 

 

X

0

 

 

 

 

 

X

0

 

 

 

 

 

X

 0

 0

5.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 0

5.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

5.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

 Detalizētu aprēķinu nav.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Amata vietu skaita izmaiņas

Likumprojekts šo jomu neskar.

8. Cita informācija

Izglītības un zinātnes ministrija 2018. – 2020. gadā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta 05.00.00 “Zinātne” apakšprogrammas 05.12.00 “Valsts pētījumu programmas” ietvaros par  2,1 milj. euro gadā finansēs valsts pētījumu programmas Letonikā un Latviešu valodā.

 

Zemkopības ministrija savas kompetences valsts pētījumu programmas finansē no a/s “Latvijas valsts meži” ikgadējā valsts budžetā iemaksātajām dividendēm, ikgadēji 2 milj. euro apmērā.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Saistītie tiesību aktu projekti

Būs nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks valsts pētījumu programmu projektu pieteikšanas, ekspertīzes, īstenošanas, finansēšanas un valsts pētījumu programmu projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroles kārtību.

2.

Atbildīgā institūcija

Izglītības un zinātnes ministrija.

3.

Cita informācija

Jaunie Ministru kabineta noteikumi būs attiecināmi uz jaunām valsts pētījumu programmām, savukārt uz 2014.-2017.gada valsts pētījumu programmu īstenošanas laiku (līdz 2018.gada 31.decembrim) būs piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.443 “Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtība” un Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.597 “Kārtība, kādā veic valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli”. 2014.-2017.gada valsts pētījumu programmu īstenošanas termiņš līdz 2018.gada 31.decembrim ir noteikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 559 “Par papildu valsts pētījumu programmām” 10.punktu un Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra rīkojumu Nr. 558 “Par valsts pētījumu programmām” 8.punktu.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Ar likumprojektu tiks nodrošināts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11.maija direktīvas 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (turpmāk – direktīva 2016/801/ES)  aizstās Padomes 2005.gada 12.oktobra direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos (turpmāk – direktīva 2005/71/EK).

2.

Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts so jomu neskar.

3.

Cita informācija

Tā kā direktīvas 2005/71/EK attiecībā uz pētniekiem un pētniecības iestādēm jau ir  ietvertas Zinātniskās darbības likuma 37.² pantā un, tad  Direktīvas 2016/801/ES 8., 9. un 10.panta normas likumprojektā vairs nav jāpārņem.

 

1. tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11.maija direktīvas 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.
Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.
Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.
Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.
Norāda iespējamās alternatīvas (t. sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

direktīvas 2016/801/ES 10.pants

Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumi Nr.568
“Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku”.

Izglītības un zinātnes ministrija direktīvas 2016/801/ES 10.pantu pārņems pilnībā, veicot grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumos Nr.568
“Noteikumi par kārtību, kādā zinātniska institūcija noslēdz un izbeidz darba līgumu ar ārvalsts pētnieku”.

Neparedz stingrākas prasības

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?

Likumprojekts šo jomu neskar.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

Cita informācija

Nav.

2. tabula
Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.
Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Likumprojekts šo jomu neskar.

A

B

C

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.
Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Ja pasākumi vai uzdevumi, ar ko tiks izpildītas starptautiskās saistības, tiek noteikti projektā, norāda attiecīgo projekta vienību vai dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta starptautisko saistību izpilde

Informācija par to, vai starptautiskās saistības, kas minētas šīs tabulas A ailē, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji.
Ja attiecīgās starptautiskās saistības tiek izpildītas daļēji, sniedz skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā starptautiskās saistības tiks izpildītas pilnībā.
Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

Cita informācija

Nav.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības līdzdalība netika īstenota, jo likumprojekta tiesiskā regulējuma mērķis panākt, ka Ekonomikas ministrija, līdz ar to arī citas nozaru ministrijas varētu finansēt savas valsts pētījumu programmas, ja šādam mērķim ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts šo jomu neskar.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētās zinātniskās institūcijas un tajā nodarbinātie;  augstskolas un tajās nodarbinātie, kā arī studējošie un zinātniskā grāda pretendenti; privātpersonas (fiziskās un juridiskās), valsts pārvaldes institūcijas.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.
Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Nav ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

3.

Cita informācija

Nav

 

 

Izglītības un zinātnes ministrs                                Kārlis Šadurskis

 

Depkovska, 67047772

anita.depkovska@izm.gov.lv

 

 

v_sk. = 4814


LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.25

2018.gada 22.maijā

 

 

24.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā"

     TA-758

___________________________________________________________

(K.Šadurskis, J.Dūklavs, A.Kiopa, A.Čakša, A.Siliņš, J.Garisons, M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Izglītības un zinātnes ministrijai papildināt likumprojekta 3.pantā ietvertā 35.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latvijas Zinātnes padomi", attiecīgi precizēt likumprojekta anotāciju, kā arī anotācijā svītrot tekstu, ka tuvākajos trīs gados valsts pētījumu programma veselības nozarē netiks īstenota, un iesniegt precizēto likumprojektu Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir izglītības un zinātnes ministrs.

     5. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

     6. Noteikt, ka Zemkopības ministrija savas kompetences valsts pētījumu programmas var finansēt no akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ikgadējā valsts budžetā iemaksātajām dividendēm, ikgadēji 2 milj. EUR apmērā.

     7. Jautājums par papildu finansējumu valsts pētījumu programmām skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

               

     

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

2018-MK-PROT-25-2205-#24.doc



[1] http://polsis.mk.gov.lv/documents/5499 apstiprinātas ar Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra rīkojumu Nr.129 “Par Enerģētikas attīstības pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam” ( http://polsis.mk.gov.lv/documents/5499)

[2]apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 28.decembra rīkojumu Nr.685 “Par Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam” ( http://polsis.mk.gov.lv/documents/4608)

[3] apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī (http://polsis.mk.gov.lv/documents/4247)

[4]izskatīts 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta sēdē (Nr.67 96. §) http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40291636

[5]{"value":"19.05.2006","iso_value":"2006/05/19","content":"<font class='s-1'>19.05.2006.-03.07.2009.</font> <font class='s-2'>Pamata</font>"}Ministru kabineta 2006.gada 9.maija noteikumu Nr.383 “Latvijas Zinātnes padomes nolikums”.

[6] Apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima 1997. gada 23. janvārī http://saeima.lv/steno/st_97/st2301.html

[7] Zinātnes darbības likuma 34.pants.

[9] Zinātniskās darbības likuma 35.panta otra daļa

[10] Zinātniskās darbības likuma 1.panta 4.punkts.

[11] https://likumi.lv/doc.php?id=262508

[12] Ministru kabineta 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 725 “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība”.

[15] Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 49Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm”.

[16] Ministru kabineta 2017. gada 13. decembra rīkojums Nr. 746 “Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021. gadā”.

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 22.06.2018 19:43:57 After doc accessing: 22.06.2018 19:43:57 After doc copying: 22.06.2018 19:43:57 End time: 22.06.2018 19:43:57 Doc created: 29.05.2018 16:16:11 Doc last mod: 29.05.2018 16:34:48 Doc manual: