Drukāt    Aizvērt

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr. 90/TA-726 (2017)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Par likumprojekta nosūtīšanu

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kučāne 67046138, Jevgenija.Kucane@tm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa sēdes protokola

Nr. 19 26. § izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

Māris Kučinskis

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

Borovika 67082896


Likumprojekts

 

Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā

 

Izdarīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 1. nr.; 2008, 7. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 106. nr.; 2012, 50. nr.; 2014, 228. nr.; 2016, 101., 230., 241. nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 11. panta otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

 

"3) gadījumu, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā par kadastra objekta sadalīšanu, apvienošanu vai dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā un ierosināta kadastra objekta sadale vai apvienošana, kas atbilst zemesgrāmatā ierakstītajam nekustamā īpašuma sastāvam."

 

2.  24. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

 

"12) persona, kura lieto inženierbūvi un iesniedz inženierbūves datu deklarāciju, ja inženierbūvei nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.";

 

papildināt ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Ja tiek veikta zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu izvērtēšana un atjaunošana, minētās personas iesniegumu kadastra datu aktualizācijai neiesniedz."

 

3. Papildināt 57. pantu ar 1.2 punktu šādā redakcijā:

 

"12) šā likuma 24. panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā attiecībā uz veikto zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu izvērtēšanu un atjaunošanu zemes kadastrālais uzmērītājs iesniedz zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentus;".

 

4. Aizstāt 68. panta pirmajā daļā vārdu "divos" ar vārdu "četros".

 

5. Izteikt pārejas noteikumu 33. punktu šādā redakcijā:

 

"33. Šā likuma 69. panta trešo daļu sāk piemērot, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023. gadam."

 

6. Aizstāt pārejas noteikumu 34. punktā skaitli un vārdu "2018. gada" ar skaitli un vārdu "2020. gada".

 

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39. un 40. punktu šādā redakcijā:

 

"38.  2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. gada un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. septembrim pieņem tiesību aktu par grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016. un 2017. gadam" un grozījumiem Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", nosakot izņēmumus attiecībā uz atsevišķām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, atsevišķām jaunajām ēkām, kā arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu un paredzot, ka minētie izņēmumi piemērojami līdz brīdim, kamēr stājas spēkā jaunā kadastrālo vērtību bāze 2020.–2023. gadam.

         

39. Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. martam pieņem attiecīgus normatīvos aktus, lai nodrošinātu, ka Kadastrā tiek saņemti dati, kas  nepieciešami kadastrālo vērtību bāzes izstrādei no 2020. gada atbilstoši uzlabotajai kadastrālās vērtēšanas metodikai.

 

40. Valsts zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un pašvaldības līdz 2018. gada 31. martam sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gadu tām ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 13. septembra un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads."

 

 

 

Tieslietu ministrs                                              

Dzintars Rasnačs

 


Likumprojekta

"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ar likumprojektu "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā" (turpmāk – projekts) ir paredzēts izdarīt grozījumus saistībā ar kadastrālās vērtības aprēķināšanu un citus grozījumus, kas nepieciešami steidzamu problēmu novēršanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (turpmāk – Kadastra likums).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

1. Projekts ir izstrādāts, jo ir nepieciešams iesaldēt kadastrālās vērtības saistībā ar nodokļu politikas pārskatīšanu. 2014. gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017. gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Vienlaikus projektā ir paredzēti vairāki gadījumi, kad var izdarīt izņēmumus 2014. gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē. Paredzēts:

1.1. Noteikt, ka turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās un apstiprinās Ministru kabinetā reizi četros gados, nevis divos gados.

1.2. Noteikt, ka 2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze ir piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. septembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016. un 2017. gadam" un Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", kuros var izdarīt izņēmumus attiecībā uz atsevišķām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, atsevišķām jaunajām ēkām, kā arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu. Izņēmumi varētu būt nepieciešami, lai:

– koriģētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrētos nekustamā īpašuma datus, tajā skaitā informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi;

– noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra.. Lai noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2000. gada 1. janvāra, ir jāiegūst ziņas par visu ēku pirmreizējiem ekspluatācijā pieņemšanas gadiem un tie jāreģistrē Kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to, lai Valsts zemes dienests varētu aprēķināt precīzas kadastrālās vērtības ēkām, ir nepieciešams Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt ēku ekspluatācijā pieņemšanas gadu. Ņemot vērā, ka pašvaldību būvvaldes izdod aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā un tās šo informāciju noteiktu laikposmu līdz nodošanai valsts arhīvā uzglabā, Valsts zemes dienests sagatavos un iesniegs pašvaldībām ēku sarakstus, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995.gada 10.augusta un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts ekspluatācijā pieņemšanas gads. Pašvaldībām nosūtītajā sarakstā būtu jānorāda pirmreizējo ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gadu.

– noteiktu koeficientu atbilstoši Valsts zemes dienesta veiktajam izvērtējumam kadastrālo vērtību zonās, kurās būtiski (vairāk kā 30 %) atšķiras dzīvojamo ēku, biroja ēku un viesnīcu kadastrālās bāzes vērtības, kas pakāpeniski izlīdzina minēto ēku tipu kadastrālās bāzes vērtības, tuvinot tās augstākajai vērtībai;

– samazinātu vai atceltu atsevišķu apgrūtinājumu ietekmi uz kadastra objekta kadastrālo vērtību – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas (šobrīd samazina vērtību par 20 %) un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (šobrīd samazina vērtību līdz 30 %). Jau Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "LATIO" veiktajā pētījumā "Kadastrālās vērtēšanas modeļu izvērtējums un pilnveidošanas iespējas" ir norādīts par nepieciešamību kadastrālajā vērtēšanā neizvērtēt apgrūtinājumus, kas saistīti ar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu. Vairāku gadu tirgus datu analīze liecina, ka apgrūtinājumi, kas saistīti ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām lauksaimniecības zemēs, neietekmē tirgus cenas. Analizējot nekustamā īpašuma tirgus informāciju un pētot, cik lielā mērā aizsargājamajās dabas teritorijās noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi ietekmē cenas, konstatēts, ka ietekmi atstāj tikai ciršanas aizliegumi, bet uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenām ierobežojumi neatstāj nekādu iespaidu. Līdz ar to kā apgrūtinājumu dabas teritoriju zonās nepieciešams saglabāt tikai ciršanas aizliegumu izvērtējumu.

Lai īstenotu minēto , nepieciešams grozīt Kadastra likuma pārejas punktus, nosakot, ka:

– normu, kas paredz, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija attiecīgā gada 1. jūlijā), piemēro tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023. gadam;

– normu, kas paredz, ka kadastrālo vērtību aprēķina, nodrošinot kadastrālo vērtību vidējo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām, kādas tās bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija attiecīgā gada 1. jūlijā), vidēji 85 % apmērā (koeficients 0,85), piemēro tikai, aprēķinot kadastrālās vērtības 2020. gada 1. janvārī.

Tāpat pārejas noteikumos paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un pašvaldības līdz 2017. gada 30. oktobrim sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gadu ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995.gada 13.septembra (kad stājās spēkā Būvniecības likums) un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads..

1.3. Noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2018. gada 30. martam izdara grozījumus vai pieņem nepieciešamos normatīvos aktus, lai nodrošinātu datu saņemšanu kadastrā, kas būs nepieciešami kadastrālo vērtību aprēķināšanai no 2020.gada atbilstoši noteiktajai kadastrālās vērtēšanas metodikai, paredzot kārtību, kādā dažādas personas Valsts zemes dienestam iesniedz informāciju, kas izmantojama kadastrālajā vērtēšanā, un tās apjomu. Informāciju varētu sniegt šādas personas:

 1) kadastra subjekts iesniedz deklarāciju par pirkuma darījuma objektu un darījuma apstākļiem;

2) pašvaldība, valsts institūcijas, tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori sniedz informāciju par kadastra objektu izsolēm un šo objektu tirgus vērtējumiem;

3) komercobjektu īpašnieki pēc objekta pārdošanas sniedz ziņas par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas;

4) Valsts ieņēmumu dienests sniedz ziņas par ieņēmumiem no nekustamā īpašuma iznomāšanas;

5) Būvniecības valsts kontroles birojs sniedz ziņas par iepriekšējā gada vidējām tiešajām būvizmaksām būvju klasifikācijas griezumā;

6) Lauku atbalsta dienests sniedz informāciju par lauksaimniecības zemju nomām;

7) Uzņēmumu reģistrs sniedz ziņas par patiesā labuma guvēju rezidences valsti;

8) AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" sniedz ziņas par nekustamo īpašumu tirgus vērtējumiem.

Kadastrālās vērtēšanas sistēmas, tai skaitā vērtēšanas modeļu pilnveide, iespējama tikai gadījumā, ja ir pilnīga nekustamā īpašuma tirgus informācija un aktuāli, pilnīgi dati par objektiem – gan pārdotajiem, gan vērtējamajiem. Nekustamā īpašuma nomas un būvizmaksu informācija dotu iespēju kadastrālajā vērtēšanā (kadastrālo vērtību bāzes izstrādē) pilnvērtīgi izmantot visas vērtēšanas metodes. Informācija no dažādiem avotiem pilnveidotu brīvam tirgum neatbilstošo darījumu izslēgšanu no kadastrālo vērtību bāzi veidojošo tirgus darījumu loka kā arī padarītu efektīvāku darījuma apstākļu izvērtēšanu.

2. Lai novērstu citas praksē atklātās steidzamās problēmas, saistītas ar kadastra objektu reģistrāciju vai to datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā, projektā ir paredzēts:

2.1. Kadastra likumā nostiprināt tiesības personai, kura lieto inženierbūvi, ja inženierbūvei nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, iesniegt inženierbūves datu deklarāciju inženierbūves reģistrācijai vai datu aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā. Inženierbūves deklarācijas iesniegšanas kārtība nosakāma Ministru kabineta noteikumos kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā.

Atbilstoši Kadastra likuma 24. panta pirmās daļas 1. un 8. punktam, nekustamā īpašuma objekta noteikšanu ir tiesīgs ierosināt nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs vai kadastra subjekts, kā arī zemes īpašnieks – attiecībā uz būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kuras atrodas uz viņa zemes.

Lai šobrīd reģistrētu inženierbūvi, inženierbūves datu deklarācijai ir jāpievieno dokumenti par būves tiesisku iegūšanu vai likumīgu būvniecību (Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumu Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 263) 29.2. apakšpunkts). Tomēr norādītie dokumenti inženierbūves datu deklarācijai nav pievienojami obligāti. Tādā gadījumā inženierbūvei var tikt reģistrēts tās lietotājs, kas ir ierosinājis inženierbūves reģistrāciju un norādījis, ka ir inženierbūves lietotājs. Reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā nerada faktiskajam lietotājam ne tiesiskā valdītāja, ne īpašnieka tiesības attiecībā uz reģistrēto inženierbūvi. Tiesiskā valdītāja tiesības persona iegūst tikai gadījumā, ja tai ir inženierbūves tiesisku iegūšanu apliecinoši dokumenti, savukārt īpašuma tiesības – tikai ar šādu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Līdz tam deklarācijas iesniedzējs Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēts kā inženierbūves lietotājs.

2.2. Noregulēt procedūru nekustamā īpašuma sadalīšanai, apvienošanai vai dzīvojamās mājas sadalei dzīvokļa īpašumos, ja persona (ierosinātājs) vai nekustamā īpašuma jaunais ieguvējs ir mainījis savu ieceri un vairs nevēlas nostiprināt šīs izmaiņas zemesgrāmatā.

Projekts paredz, ka gadījumā, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā par kadastra objekta sadalīšanu, apvienošanu vai dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos vēl nav ierakstītas zemesgrāmatā, bet persona ir mainījusi ieceri un nevēlas vairs šīs izmaiņas ierakstīt zemesgrāmatā, bet gan vēlas, lai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati atbilstu zemesgrāmatas ierakstiem par nekustamā īpašuma sastāvu, tad persona var ierosināt tādu kadastra objekta sadali vai apvienošanu Kadastra informācijas sistēmā, kas atbilst zemesgrāmatas ierakstiem par īpašuma sastāvu. Tādā gadījumā personai jāierosina apvienošana vai sadale noteikumos Nr.263 noteiktajā kārtībā, tai skaitā ierosinot kadastrālo uzmērīšanu, kas nepieciešama kadastra objekta sadalei vai apvienošanai.

Kadastra likuma 11. panta pirmā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma objektu nosaka vai nekustamo īpašumu veido, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā ir ierakstītas zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ja objekts vēl nav ierakstīts zemesgrāmatā, Kadastra informācijas sistēmā nedrīkst mainīt objekta apjomu (mainīt zemes robežas, sadalīt vai apvienot objektus). Izņēmumi, kad Kadastra informācijas sistēmā ir pieļaujams mainīt objekta apjomu pirms izdarītās izmaiņas ir ierakstītas zemesgrāmatā, ir noteikti minētā panta otrajā daļā.

Zemes ierīcības likuma 22. pantā ir noteikts, ka zemes ierīcības projekts ir īstenots, ja projektētā teritorija ir kadastrāli uzmērīta, reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā un ierakstīta zemesgrāmatā. Tomēr daudzos gadījumos projektētā teritorija ir kadastrāli uzmērīta un reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā, bet nav veiktas secīgās darbības zemes vienību ierakstīšanai zemesgrāmatā. Šādi gadījumi pamatā attiecas uz laika periodu pirms 2015. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā grozījumi Kadastra likumā un grozījumi Zemesgrāmatu likumā par vienotas procedūras īstenošanu Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatu nodaļu sadarbībā attiecībā uz īpašnieka ierosinātas zemes vienības sadalīšanas vai apvienošanas gadījumiem viena nekustamā īpašuma ietvaros.

Praksē Valsts zemes dienests saskaras ar gadījumiem, kad īpašnieks daļēji realizētās zemes ierīcības projekta rezultātā Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības nevēlas ierakstīt zemesgrāmatā, bet vēlas saglabāt tādu zemes vienību, kāda tā ir ierakstīta zemesgrāmatā. Šādas situācijas lielākoties rodas gadījumos, kad ir slēgti darījumi vai veikta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana un atsavināts ir zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums un tā sastāvā esošais objekta apjoms. Līdzīgi gadījumi rodas arī situācijās, kad veikta dzīvojamās mājas sadale dzīvokļa īpašumos un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās izmaiņas nekustamā īpašuma sastāvā nav ierakstītas zemesgrāmatā.

No administratīvā sloga un ieguldāmo resursu viedokļa nav lietderīgi šādos gadījumos pieprasīt obligātu izmainītā nekustamā īpašuma objekta ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Piedāvātais regulējums risinās arī datu sakritību starp Kadastra informācijas sistēmu un valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu.

2.3. Noteikt, ka zemes kadastrālais uzmērītājs (mērnieks) ierosinātāja iesniegumu kadastra datu aktualizācijai neiesniedz, ja tiek veikta zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu izvērtēšana un atjaunošana un nemaksā par šo datu reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā.

Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 4. nodaļā paredzētas darbības par zemes vienības robežas izvērtēšanu un atjaunošanu. Šajā procesā mērnieks veic robežas priekšizpēti, robežas apsekošanu, robežas atjaunošanu, ja tāda ir nepieciešama un robežas neatbilstības novēršanu, ja tāda ir nepieciešama (šo noteikumu 47. punkts).

Savukārt šo noteikumu 48. punktā noteikts, kādos gadījumos mērnieks veic robežas izvērtēšanu un atjaunošanu. Šo noteikumu 48.6. apakšpunktā noteikts, ka minētās darbības var veikt kā atsevišķu darbību pēc ierosinātāja pieprasījuma. Ja robežas izvērtēšanu un atjaunošanu ir paredzēts veikt kā atsevišķu darbību, tad tās rezultātā netiek sagatavots jauns zemes robežu plāns, jo zemes robežu atjaunošana tiek veikta atbilstoši iepriekšējās zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem. Šādos gadījumos zemes robežu plānos robežas netiek izmainītas. Robežu izvērtēšanas un atjaunošanas rezultātā zemes vienībai, kurai robeža noteikta ar grafiskām metodēm, tās robežzīmēm un robežpunktiem var tikt noteiktas koordinātas, līdz ar to robežas novietojums tiek precizēts grafiskajos materiālos.

Līdz ar to veidojas situācija, ka atsevišķo zemes kadastrālās uzmērīšanas darbību veikšanas rezultātā Valsts zemes dienestā tiek iesniegts noteikts dokumentu kopums, kas ir salīdzinoši mazāks, nekā veicot pilno zemes kadastrālās uzmērīšanas procesu (kur par dokumentu izvērtēšanu un Kadastra informācijas sistēmas datu aktualizāciju Valsts zemes dienests piemēro samaksu 30 euro). Dati par robežas atjaunošanu būtiski uzlabotu Kadastra informācijas sistēmas telpisko datu (kadastra kartes) kvalitāti. Tā kā Valsts zemes dienestā iesniegto dokumentu apjoms par atsevišķajām darbībām ir neliels (aptuveni 200 – 300 zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas) un atsevišķo darbību veikšanas rezultātā netiek mainīta zemes vienības juridiskā platība, tad ir paredzēts izdarīt grozījumus Kadastra likuma 24. panta ceturtajā daļā un 57. pantā, nosakot, ka zemes vienības robežas izvērtēšanas un atjaunošanas gadījumā, kas tiek veikta kā atsevišķa darbība, Valsts zemes dienests aktualizē kadastra kartes datus un atsevišķus Kadastra informācijas sistēmas teksta datu laukus bez maksas, neizmainot zemes vienības platību, kāda tā ir noteikta zemes robežu plānā, un neiesaistot personu (ierosinātāju) – nebūs jāiesniedz iesniegums par kadastra datu aktualizāciju. Savukārt, tā kā kadastra karte ir būtisks kartogrāfiskais materiāls, kas tiek izmantots citās informācijas sistēmās, piemēram, Valsts meža dienesta ģeotelpiskā informācijas sistēmā, Lauku atbalsta dienestā, akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" informācijas sistēmā u.c., kā arī pašvaldībās, tad tās precizēšana (aktualizācija) ir uzskatāma par nozīmīgu ieguvumu tautsaimniecībā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija (Valsts zemes dienests).

4.

Cita informācija

Ņemot vērā projekta steidzamību un virzību kā Ministru kabineta lietu, sabiedrības līdzdalība nav iespējama.

                

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Visas fiziskās un juridiskās personas, kuras ir nekustamā īpašuma īpašnieki vai, ja tāda nav, – tiesiskie valdītāji, vai, ja tāda nav, – lietotāji. Saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem valstī ir vairāk kā 800 000 nekustamā īpašuma īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai lietotāji.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

2017. gadā spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam, tāpēc kadastrālās vērtības un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis pamatā nepieaugs. Prognozēts, ka vērtības pieaugs praktiski visām pēc 2000. gada 1. janvāra pirmreizēji ekspluatācijā nodotām ēkām. Zemes vērtība pieaugs zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20 %, un lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamās dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību līdz 30 %. Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo pašvaldībām ir tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņas, attiecīgi kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā nav viennozīmīgi saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Zemes vienības robežas izvērtēšanas un atjaunošanas gadījumā Valsts zemes dienests aktualizēs kadastra kartes datus un atsevišķus Kadastra informācijas sistēmas teksta datu laukus bez maksas. Izmaksu samazinājums ir neliels un nav precīzi aprēķināms, jo šobrīd kadastra datu aktualizācija šādos gadījumos pamatā netika ierosināta un netika veikta.

Attiecībā uz pārējo regulējumu projekts tiešā veidā neietekmē administratīvās izmaksas privātpersonām.

4.

Cita informācija

Nav.

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2017. gads

Turpmākie trīs gadi (euro)

2018.

2019.

2020.

saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2017.) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2017.) gadu

izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (2017.) gadu

1. Budžeta ieņēmumi:

 0

 0

nav precīzi aprēķināms

nav precīzi aprēķināms

 0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

 0

 0

 0

 0

 0

1.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

1.3. pašvaldību budžets

 0

 0

nav precīzi aprēķināms

nav precīzi aprēķināms

 0

2. Budžeta izdevumi:

 0

 0

 0

 0

 0

2.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 0

 0

2.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

2.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

3. Finansiālā ietekme:

 0

 0

nav precīzi aprēķināms

nav precīzi aprēķināms

 0

3.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 0

 0

3.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

3.3. pašvaldību budžets

 0

 0

nav precīzi aprēķināms

nav precīzi aprēķināms

 0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

 0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

 0

nav precīzi aprēķināms

nav precīzi aprēķināms

 0

5.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 0

 0

5.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

5.3. pašvaldību budžets

 0

nav precīzi aprēķināms

nav precīzi aprēķināms

 0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Nav.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Tā kā atbilstoši likumam "Par nekustama īpašuma nodokli" pašvaldībām ir tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa likmes izmaiņas, tad kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā nav viennozīmīgi saistāmas ar nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma apmēru un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem pašvaldībās.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016. un 2017. gadam";

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi";

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos 2012. gada 25. janvāra noteikumos Nr. 47 "Noteikumi par Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu", paredzot kārtību, kādā dažādas personas Valsts zemes dienestam iesniedz informāciju, kas izmantojama kadastrālajā vērtēšanā;

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", nosakot kārtību Kadastra informācijas sistēmas datu aktualizācijai, ja tiek veikta zemes vienības vai zemes vienības daļas robežu izvērtēšana un atjaunošana kā atsevišķa darbība.

2.

Atbildīgā institūcija

Tieslietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

Projekts šo jomu neskar

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Valsts zemes dienests, vietējās pašvaldības un valsts institūcijas, īpaši Valsts ieņēmumu dienests, Būvniecības valsts kontroles birojs, Lauku atbalsta dienests un Uzņēmumu reģistrs.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projektam nebūs ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Projekta izpildes rezultātā nenotiks jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija un reorganizācija. Projektam nav paredzēta ietekme uz institūciju cilvēkresursiem.

3.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                               Dzintars Rasnačs

 

 

 

Pētersone 67038652

rita.petersone@vzd.gov.lv

 

 

v_sk = 2877


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.19

2017.gada 11.aprīlī

 

 

26.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"

     TA-726

___________________________________________________________

(Dz.Rasnačs, L.Medina, S.Šķiltere, I.Vircavs, M.Kučinskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai kopīgi ar Tieslietu ministriju precizēt likumprojektu, pārejas noteikumu 40.punktā paredzot, ka pašvaldības informāciju sniedz līdz 2018.gada 31.martam, un Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     3. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

     4. Tieslietu ministrijai ar Latvijas Pašvaldību savienību un Rīgas pilsētas būvvaldi turpināt saskaņot viedokli par atsevišķiem jautājumiem likumprojekta izskatīšanas procesā Saeimā.

 

 

Ministru prezidents

  

Māris Kučinskis

Valsts kancelejas direktors

  

Jānis Citskovskis

 

 

2017-MK-PROT-19-1104-#26.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 23.10.2017 18:10:02 After doc accessing: 23.10.2017 18:10:02 After doc copying: 23.10.2017 18:10:02 End time: 23.10.2017 18:10:02 Doc created: 19.04.2017 11:09:02 Doc last mod: 19.04.2017 11:16:02 Doc manual: