Drukāt    Aizvērt
11.Saeimas likumprojekta LP0243_0 virzība ...LP0243_0 (Sēde: 19.04.2012)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC).

Labdien!

Tātad tas ir starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Bieži vien to sauc par Eiropas fiskālo līgumu.

Valdība parakstīja šo līgumu un tagad iesniedz to ratifikācijai Saeimā.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atļaujiet man atgādināt jums, kā arī tiem, kas mūs klausās, ka ekonomiskā un monetārā savienība nozīmē eirozonu. Līgums attiecas uz visām Eiropas valstīm, kuras jau ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli vai plāno pāriet uz eiro. Tātad līgums tieši attiecas arī uz Latviju. Pēc sava politiskā svarīguma šis dokuments ir likumprojekts numur viens šīsdienas darba kārtībā un viens no galvenajiem likumprojektiem šinī politiskajā sezonā.

Par līguma būtību. Līgums ievieš fundamentālus ierobežojumus gada budžeta plānošanā, šo ierobežojumu īstenošanas piespiedu mehānismu un ārējās sankcijas par līguma noteikumu neievērošanu. Līgums, ja tas būs ratificēts, uz ilgu laiku, uz ilgu perspektīvu sašaurinās Latvijas valsts iespējas ietekmēt ekonomikas attīstību. Tas neļaus valstij nepieciešamajā apjomā uzsākt investīcijas infrastruktūrā, darba vietu radīšanā, zinātnē, izglītībā un samilzušo demogrāfijas izaicinājumu risināšanā. Un rezultātā Latvija ilgtermiņā var zaudēt savu konkurētspēju. Tas apdraudēs valsts un nācijas tālāko pastāvēšanu, tāpēc „Saskaņas Centrs” neatbalsta līguma ratifikāciju un aicina neatbalstīt likumprojekta nodošanu skatīšanai komisijā.

Jums un vēlētājiem var rasties jautājums: ja līgums ir tik nevēlams, tad kāpēc līgums tomēr tika izstrādāts un parakstīts Eiropā kā starpvaldību dokuments?

Pirmkārt, līgums tika izstrādāts, lai nepieļautu turpmāku bezatbildīgo aizņemšanos, kuru veica dažas eirozonas dalībvalstis starptautiskajos finanšu tirgos. Aizņēmās, izmantojot augsto eiro autoritāti, kuru nodrošināja eirozonas attīstīto valstu, Vācijas, Francijas, Austrijas un Nīderlandes, ekonomika, bet bankrotējošās ekonomikas kļuva par nastu visai ekonomiskajai un monetārajai savienībai, un tas nevarēja patikt attīstītām dalībvalstīm. Bet Latvija taču neaizņēmās, Latvija pildīja Māstrihtas prasības pilnā mērā. Latvijas valdības izšķērdība, kuru mēs kritizējam šeit, no šīs tribīnes, tomēr nekaitēja valsts saistību izpildei. Tātad šis līguma izstrādes motīvs uz Latviju neattiecas. Latvijai šis skatāmais līgums nav vajadzīgs!

Vienlaikus un otrkārt, līgums neaizsargās dalībvalstis, tajā skaitā Latviju, no jaunām krīzēm, jo tas ierobežo tikai valsts tēriņus, bet neregulē patēriņu un naudas plūsmas privātajā sektorā. Taču tieši privātā kapitāla ieplūšana kļuva par iemeslu kredītu burbuļiem un ekonomikas pārkaršanai.

Vienlaikus un treškārt, kā jau teicu, līgums izņem no Latvijas ekonomikas attīstības līdzekļiem tādu rīku kā fiskālo stimulāciju. Vēl sliktāk ir tas, ka tas notiek papildus monetārās politikas autonomijas pazaudēšanai.

Ceturtkārt, līgums ir pretrunā ar mūsu suverenitātes principu, jo pieprasa fundamentālus ierobežojumus fiskālajā politikā nostiprināt mūsu likumdošanā un Satversmē. Ja Briselē uzņemtos atbildību par Latvijas teritorijas attīstību apmaiņā pret mūsu suverenitātes sašaurināšanu, tad būtu viela pārdomām, bet pagaidām mēs cīnāmies par lielākiem, taisnīgākiem tiešmaksājumiem mūsu lauksaimniekiem, kā arī par vismaz tāda paša līmeņa kohēzijas finansējumu.

Kam līgums ir vajadzīgs? Kas var atļauties pievienoties līgumam? Dalībvalstis, kurām ir liels eksporta pārsniegums pār importu. Kāpēc līgums tām ir izdevīgs? Tāpēc, ka līgums iemūžina Eiropas dalībvalstu sadalījumu eksportētājos (ražotājos), kuri nosaka ekonomisko konjunktūru tirgū, un importētājos (patērētājos), kuri paliek no šīs konjunktūras atkarīgi uz mūžu.

Esam lielas izvēles priekšā. Aicinu Saeimu neatbalstīt likumprojekta nodošanu komisijām, balsot „pret” vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” nodotu Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 25, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

LP0243_0.htmLP0243_0.htm

Start time: 30.04.2017 23:33:24 After doc accessing: 30.04.2017 23:33:24 After doc formatting: 30.04.2017 23:33:24 End time: 30.04.2017 23:33:24 Doc created: 24.04.2012 9:27:26 Doc last mod: 24.04.2012 9:34:38 Doc manual: