Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

06.12.2011. Nr.90/TA-1853 (2011)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē ". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cirsis 67095457, kaspars.cirsis@fm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 1 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 11 lp.

3. Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra sēdes protokola Nr.70   56. izraksts uz 1 lp.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Stafecka 67082931


Likumprojekts

Grozījums Latvijas Republikas Satversmē

 

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādu grozījumu:

 

Izteikt 66.pantu šādā redakcijā:

 

"66. Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei. Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros. Budžeta projektus Saeimai iesniedz ministru kabinets, kas kārto valsts finanšu lietas sabalansēti.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinets iesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķinus par budžeta izpildīšanu."

Finanšu ministrs
A.Vilks


Likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

 Pamatojums

2010. gada 1. jūnijā Ministru kabinets (turpmāk – MK) pieņēma 2010. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 362 "Par Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju", ar kuru tika apstiprināta Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" ir izstrādāts, lai izpildītu MK 2010. gada 1. jūnija sēdē (protokols Nr. 28, 55. , 5. punkts) Finanšu ministrijai doto uzdevumu – mēneša laikā organizēt diskusiju ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju, lai vienotos par optimālāko risinājumu fiskālās disciplīnas augstākas hierarhijas nostiprināšanai tiesību sistēmā, kā arī lūgt konsultāciju Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijai un Saeimas Juridiskajam birojam, un, ja nepieciešams, citiem konstitucionālo tiesību ekspertiem.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 28.marta rīkojumu Nr.129 "Par darba grupu" ir izveidota darba grupa 10.Saeimas deputātes I.Viņķeles vadībā ar uzdevumu izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un konstitucionālā līmenī nostiprinātu ar fiskālās disciplīnas īstenošanu saistītus principus un institūtus.

Nepieciešamība izstrādāt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē ir saistīta ar vajadzību konstitucionālā līmenī nostiprināt ar fiskālās disciplīnas īstenošanu saistītus principus un institūtus. Ja tas netiek izdarīts, Fiskālās disciplīnas likumam, ar kuru tiek plānots šos principus iedarbināt, nevar tikt piešķirta nepieciešamā hierarhiski augstāka vieta tiesību sistēmā.

 2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Pašreizējo situāciju un no tās izrietošās problēmas, kas radījušas nepieciešamību izstrādāt likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", iespējams iezīmēt, identificējot trīs aplūkojamo jautājumu blokus.

 

1. Globālā ekonomiskā un finanšu krīze un tās ietekme uz Latvijas ekonomisko un valsts finanšu situāciju.

Līdz šim Latvijas Republikā tika īstenota procikliska fiskālā politika, kas bija viens no galvenajiem budžeta nesabalansētības cēloņiem. Latvijas Republikas straujo ekonomisko izaugsmi vairāku gadu garumā ir virzījis privātais patēriņš, kas tika finansēts caur banku kreditēšanas kanālu, iegūtie naudas līdzekļi pārsvarā tika ieguldīti nekustamajā īpašumā un citos neeksportējamo preču sektoros. Ekonomika nespēja efektīvi absorbēt tik lielu naudas līdzekļu apjoma ieplūdi, kas izpaudās kā straujš patēriņa cenu kāpums (šo efektu sauc arī par ekonomikas pārkaršanu). Spēcīgais privātais patēriņš īstermiņā deva pozitīvu fiskālo efektu, strauji palielinot nodokļu ieņēmumus. Atbilstoši pieauga arī budžeta izdevumi, kas patēriņu stimulēja vēl vairāk, jeb tika īstenota procikliska fiskālā politika. Strauji kāpjošās algas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā, paralēli salīdzinoši lēni augošajai produktivitātei, būtiski pasliktināja Latvijas konkurētspēju. Komercbanku izsniegto kredītu apjomi strauji palielināja valsts ārējo bruto parādu, kas kombinācijā ar krītošo konkurētspēju draudēja ar kredītņēmēju maksātnespēju, jo radās risks nesaražot pietiekoši daudz pievienotās vērtības, lai segtu kredītu atmaksas. Satricinājums globālajos finanšu tirgos šos riskus pastiprināja. Globālās finanšu krīzes un Latvijas Republikas kredītreitinga samazinājuma ietekmē 2008. gada otrajā pusē ārējo finanšu resursu pieejamība ļoti strauji samazinājās, kā rezultātā Latvijas Republikai bija nepieciešama starptautiska finanšu palīdzība (ievērojama likviditātes atbalsta veidā).

Straujas ekonomiskās izaugsmes gados īstenojot ekspansīvu fiskālo politiku, Latvijā ir tikusi papildus veicināta ekonomikas pārkāršana un budžeta nesabalansētība, kas, sākoties lejupslīdei, aizvien vairāk pasliktināja valsts finanšu situāciju.

 

Šāda rīcība bija pretrunā arī ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums), kas paredz, ka dalībvalstis izvairās no pārmērīga budžeta deficīta. Līgumam pievienotais protokols par Pārmērīgu deficītu paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka to procedūras budžeta jomā ļauj tām pildīt Līgumā uzliktās saistības. Savukārt Padomes 1997.gada 7.jūnija regula Nr. 1466/97 par budžeta pozīciju uzraudzības stiprināšanu un ekonomisko politiku koordināciju paredz, ka dalībvalstis stingri ievēro vidēja termiņa budžeta mērķi, kas ir tuvu līdzsvaram, vai ar pārpalikumu, kas ļautu dalībvalstij reaģēt uz normālām cikliskām svārstībām, vienlaicīgi noturot budžeta deficītu zem 3% no IKP atskaites līmeņa.

 

Latvija ar pašreizējo tiesisko regulējumu fiskālās politikas jomā nav varējusi nodrošināt, ka tās budžeta deficīts nepārsniedz Līgumā noteikto atskaites vērtību, kā rezultātā 2009.gada 7.jūlijā pret Latviju tika ierosināta Pārmērīga deficīta procedūra. Ekonomiskās un finanšu krīzes zemākajā punktā 2009.gadā Latvija piedzīvoja IKP kritumu par 18% salīdzināmās cenās, 2009.gadā tās budžeta deficīts sastādīja 9,7% no IKP, bezdarba līmenis 2010.gadā veidoja 18,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

 

Nākotnē ir nepieciešams mācīties no līdzšinējās politikas īstenošanā pieļautajām kļūdām, lai nodrošinātu, ka līdzīga situācija neatkārtojas un valsts ievainojamība nākamo iespējamo globālo ekonomikas un finanšu krīžu gadījumos tiek samazināta.

Taupības un uz uzkrājumu izveidošanu balstītu principu ievērošana fiskālajā politikā ļautu nodrošināt finanšu stabilitāti ilgtermiņā un mazinātu iespējamās nākotnes finanšu un ekonomiskās krīzes radītas negatīvās sekas, dodot iespēju ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē veicināt ekonomikas attīstību. Faktiski, šāda politika nozīmētu pretcikliskas jeb ekonomikas ciklam pretējas fiskālās politikas ieviešanu, kad ekonomikas cikla augšupejas fāzē pielietojot ierobežojošo fiskālo politiku, savukārt ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē mazinot tās negatīvās svārstības.

 

2. Esošā tiesiskā regulējuma efektivitātes problēma

Saskaņā ar pašreiz spēkā esošā Likuma par budžetu un finanšu vadību 16.2 panta pirmo daļu finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru gadu aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru (turpmāk – Ietvars) nākamajiem trijiem gadiem un iesniedz to MK. Minētā likuma ceturtajā daļā noteikts, ka Ietvaru apstiprina MK. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ir nepieciešama šīs sistēmas uzlabošana, jo pašreiz Ietvarā noteiktie izdevumu maksimālie apjomi ir saistoši tikai MK un viegli grozāmi, tādējādi nenodrošinot fiskālo disciplīnu.

 

Atbilstoši labākajai praksei, budžeta ilgtermiņa plānošanas pieeju un Ietvara apstiprināšanas kompetenci nepieciešams transformēt parlamentārā līmenī.

 

Ar Satversmes grozījumiem un Fiskālās disciplīnas likumu vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram tiek plānots piešķirt juridisku statusu, tādējādi nodrošinot, ka Ietvars tiek pildīts un fiskālās disciplīnas principi tiek ievēroti vidējā termiņā.

 

Neskatoties uz to, ka ES normatīvie akti (Līgums un Padomes 1997.gada 7.jūnija regula Nr. 1466/97 par budžeta pozīciju uzraudzības stiprināšanu un ekonomisko politiku koordināciju) Latvijā ir tieši piemērojami, Latvija tos nav ievērojusi.

 

Tāpat ir jāņem vērā arī tas, ka tuvākajā laikā ES līmenī tiks pieņemta Padomes direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta ietvariem, kas noteiks minimālās prasībās attiecībā uz uzskaiti un statistiku, prognozēm, skaitliskajiem fiskālajiem nosacījumiem, vidēja termiņa budžeta ietvaru, vispārējās valdības finanšu caurspīdīgumu un tvērumu, kuru ieviešanu Latvija nespēs nodrošināt, ja netiks apstiprināts piedāvātais Satversmes grozījums un secīgi arī Fiskālās disciplīnas likums.

 

3. Iespējamie problēmu risinājumi

Sākotnēji aplūkoto problēmu risinājumus piedāvā MK 2010. gada 1. jūnija sēdē ar 2010. gada 29. jūnija rīkojumu Nr. 362 "Par Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepciju" apstiprinātā Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcija, paredzot Fiskālās disciplīnas likuma izstrādi, kurā definētajiem fiskālajiem nosacījumiem būtu pakārtota vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošana.

 

2010. gada 25. maijā Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcijas projekts tika prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Minētās komisijas pārstāvji izteica alternatīvus risinājumus fiskālās disciplīnas ievērošanas nostiprināšanai un proti:

1. noteikt Satversmē budžeta bilances un vispārējās valdības parāda nosacījumus;

2. noteikt Saeimas kārtības rullī, ka gadskārtējais valsts budžeta likums Saeimā izskatāms vienā lasījumā (pieņemts MK iesniegtais budžeta projekts vai noraidīts ar sekojošu valdības demisiju).

 

2010. gada 30. jūnijā Finanšu ministrija organizēja neformālas konsultācijas ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, kurās piedalījās ES Justīcijas tiesas tiesnesis un valsts tiesību eksperts E. Levits, Valsts prezidenta kancelejas pārstāves S. Sondore – Kukule un I. Lībiņa – Egner, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs G. Kusiņš, Publisko tiesību institūta pārstāvis A. Dravnieks, zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes lektors L. Liepa, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāve S. Mertena.

Konsultāciju rezultātā tika secināts, ka nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, paredzot divus iespējamos variantus:

1.      normatīvo tiesību aktu un to pakārtotības identificēšana, kā arī to grozīšanas gadījumu noteikšana, (piemēram, nosakot, ka grozījumus var veikt tikai ar 55 vai 60 deputātu balsu vairākumu);

2.      saturisku grozījumu Latvijas Republikas Satversmē sagatavošana, definējot pamatprincipus un izņēmuma gadījumus, kad no šiem principiem pieļaujams atkāpties.

 

2010. gada 27. augustā Finanšu ministrijā notikušas neformālas konsultācijas, piedaloties Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem. Konsultāciju gaitā tika secināts, ka, izstrādājot likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", nepieciešams iespējami aptveroši identificēt konstitucionāli nostiprināmos principus valsts budžeta plānošanai un vadībai, kuru satura turpmāka detalizācija līdz noteiktai pakāpei nozari reglamentējošajos normatīvajos tiesību aktos vispilnīgāk ļaus sasniegt nepieciešamo rezultātu.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 28.marta rīkojumu Nr.129 "Par darba grupu" tika izveidota darba grupa 10.Saeimas deputātes I.Viņķeles vadībā ar uzdevumu izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un konstitucionālā līmenī nostiprināt ar fiskālās disciplīnas īstenošanu saistītus principus un institūtus (turpmāk – Darba grupa). Darba grupas sastāvā darbojās:

- I.Viņķele – 10.Saeimas deputāte,

- G.Bērziņš – 10.Saeimas deputāts,

- M.Bičevskis – Finanšu ministrijas valsts sekretārs,

- G.Daudze – 10.Saeimas deputāts (no aprīļa no politisko partiju apvienības "Zaļo un zemnieku savienība saņemts lūgums aizstāt ar Andri Bērziņu),

- E.Dreimane – Valsts kancelejas direktore,

- I.Pimenovs – 10.Saeimas deputāts,

- J.Reirs – 10.Saeimas deputāts,

- A.Šķēle – 10.Saeimas deputāts,

- A.Ūbelis – Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos.

 

Darba grupas sēžu laikā tika secināts, ka likumprojektā "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", nepieciešams noteikt tādus fiskālās disciplīnas principus kā taupīgums, uzkrājumu veidošana, sabalansētība un daudzgadu budžeta veidošana, attiecīgi nosakot arī Saeimas un MK atbildību.

 3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" būtība ir nostiprināt konstitucionālā līmenī Latvijas Republikas Satversmē šādus ar fiskālās disciplīnas īstenošanu saistītus principus:

 

  valsts attīstības princips, kas paredz valsts tautsaimniecības augšupeju, ko atspoguļo nacionālā kopprodukta u. c. apkopojošo rādītāju pieaugums noteiktā laika periodā. Par tautsaimniecības attīstību liecina kapitālieguldījumu un darba ražīguma palielināšanās, kā arī reālās algas, vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanās. Tautsaimniecības attīstībai ir dažādi nosacījumi: lieli uzkrājumi investīciju finansēšanai, labi izveidota infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis, zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana u.c.;

 

  finanšu stabilitātes princips – valsts parāds tiek samazināts līdz ilgtspējīgam apjomam, kas nozīmē arī to, ka krīzes brīdī ir iespējams finansēt pieaugošu deficītu vai nu par saprātīgām cenām aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos vai izmantojot iepriekš izveidotos uzkrājumus (šeit ir svarīgi, ka šādi uzkrājumi ir likvīdi); finanšu stabilitāte paredz ekonomikā iespēju nepārtraukti sekmīgi īstenot norēķinus;

 

  taupības principu, kas paredz esošo resursu, tajā skaitā aizņemto līdzekļu, ja tādi ir, saprātīgu izlietošanu un izvairīšanos no liekiem izdevumiem. Princips paredz, ka valstij ir jāsaimnieko taupīgi, ne tikai t.s. sliktajos laikos, bet arī "labajos" laikos. Valstij, neizlietojot visus ienākumus vai neiztērējot visus izdevumus, ir iespējams gūt ietaupījumus vai nu deficīta samazināšanai vai pārpalikuma palielināšanai, kas savukārt ir priekšnosacījums uzkrājuma veidošanai;

 

  uzkrājuma principu, kas primāri piedāvātā Satversmes grozījuma priekšlikuma vajadzībām nozīmē budžeta līdzekļu uzkrājumu, kuru var izveidot, plānojot un realizējot budžetu ar pārpalikumu. Uzkrājums ir nepieciešams nākotnes saistību segšanai (valsts maksātspējas nodrošināšanai) ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un budžeta neizpildes gadījumā. Papildus ar uzkrājumu saprot arī ienākumu un peļņas daļas atlikšanu nākotnes vajadzībām, peļņas daļas pārveidošanu kapitālā krājumu palielinājumu ar materiāliem un īpašumiem, valsts kapitāla un pamatlīdzekļu palielināšanu;

 

  budžeta plānošanas vidējā termiņa princips paredz valsts budžeta plānošanu vairākiem gadiem uz priekšu, sagatavojot un apstiprinot daudzgadu budžeta ietvaru;

 

  sabalansētības principu – kas paredz iespēju valdībai īstenot pretciklisku fiskālo politiku un sabalansēt budžetu ekonomikas cikla ietvaros, t.i. ekonomikas izaugsmes laikā veidot pārpalikumu, savukārt ekonomikas krituma laikā atļaut dzīvot ar deficītu, kas tiek segts no ekonomikas izaugsmes laikā izveidotajiem uzkrājumiem; Ekonomikas cikli, savukārt, ir ekonomiskās aktivitātes līmeņa krituma un uzplaukuma periodi, kas var sekot viens otram vairāku mēnešu vai gadu garumā. Tiek izdalītas četras ekonomikas cikla fāzes (lejupslīde, krīze, atveseļošanās, uzplaukums), kas būtiski atšķiras viena no otras ar ilgumu un intensitāti.

 

Minēto principu nostiprināšana konstitucionālā līmenī paredzēta, izdarot grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 66. pantā, saskaņā ar kura pašreizējo redakciju Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz Ministru kabinets. Panta otrajā daļā noteikts, ka, ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Savukārt panta trešajā daļā noteikts, ka pēc budžeta gada notecēšanas MK jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

 

Ar likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" paredzēts 66. pantā pirmajā daļā sākotnēji konstitucionāli nostiprināt Saeimas atbildību par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei, to, ka Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros, kuru projektus tai iesniedz ministru kabinets, kā arī to, ka ministru kabinets kārto valsts finanšu lietas sabalansēti.

Minēto principu nostiprināšana konstitucionālā līmenī, ir pamatojama ar nepieciešamību izvairīties no situācijas, kad ekonomikas cikla augšupejas fāzē valdībai un Saeimai nav pietiekamas motivācijas samazināt valsts budžeta deficītu, savukārt ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tām nav finansiālu iespēju stimulēt tautsaimniecības attīstību.

Minēto principu ieviešana tiks noteikta Fiskālās disciplīnas likumā.

 

Satversmes grozījumu teksts ir izstrādāts, ņemot vērā Satversmes vēsturisko stilu. Tas ir pietiekami lakonisks un kodolīgs, lai iekļautos Satversmes kopējā struktūrā, kuru raksturo valsts pārvaldes jautājumu atstāšana noregulēšanai likumu līmenī (piemēram Satversmes 57. pantā noteiktais, ka ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpējās attiecības nosaka likums).

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izstrādi ir veikusi Darba grupa deputātes I.Viņķeles vadībā. Darba grupas darbā piedalījās

10.Saeimas deputāti un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī tika pieaicināts Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

 7.

 Cita informācija

Nav

 

 

 


 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" paredz apstiprināt Fiskālās disciplīnas likumu un Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu.

 

Pamatojoties uz MK apstiprināto Fiskālās disciplīnas likuma koncepciju, ir sagatavots un Ministru kabinetam iesniegts likumprojekts "Fiskālās disciplīnas likums" (kuru laika gaitā ir radusies nepieciešamība precizēt, atbilstoši precizētajām Satversmes grozījumu redakcijas izmaiņām). Tāpat likumprojekts "Fiskālās disciplīnas likums" šobrīd atrodas konsultāciju ar starptautiskajiem aizdevējiem stadijā. Iespējams, ka arī šo konsultāciju rezultātā var rasties nepieciešamība precizēt minēto likumprojektu.

 2.

 Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

 1.

 Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.

 Citas starptautiskās saistības

Likumprojekts šo jomu neskar.

 3.

 Cita informācija

Izstrādājot likumprojektu, Eiropas Savienības vienotās pieejas fiskālās disciplīnas nodrošināšanā izpētes ietvaros tika aplūkotas fiskālās disciplīnas principu konstitucionālas iedzīvināšanas izpausmes arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu konstitūcijās.

Piemēram, līdzīgi, kā paredz izstrādātais likumprojekts, arī Vācijas Federatīvās Republikas konstitūcijas (Grundgesetz) 110.panta pirmajā daļā ir noteikts budžeta plānošanas vairākiem gadiem princips, paredzot, ka valsts ieņēmumi un izdevumi tiek atspoguļoti budžeta plānā, kas tiek izstrādāts vienam vai vairākiem gadiem. Raksturojot fiskālās disciplīnas principu konstitucionālo nozīmi, Vācijas literatūras avotos rodama atziņa, ka fiskālās disciplīnas noteikšana konstitūcijā ir spēcīgākais instruments, ar kuru nodrošināt konsolidācijas un izbalansēta budžeta kursu, neskatoties uz valdību maiņām ik pa četriem gadiem. (Prof. Dr. Gustav Horn).

Polijas Republikas Konstitūcijas 126.panta piektajā daļā reglamentēts pieļaujamais valsts parāda apjoms un pasākumi tā stabilizācijai. Proti, saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 125.panta piekto daļu nav atļauts izsniegt aizdevumus un garantijas, ja tā rezultātā valsts parāds pārsniedz trīs piektdaļas no gada iekšzemes kopprodukta. Gada iekšzemes kopprodukta vērtības un valsts parāda vērtības aprēķināšanas metodi nosaka speciāls likums.

Savukārt Igaunijas Republikas Konstitūcijas 116.pantā noteikts, ka ja ierosinātie grozījumi valsts budžetā vai tā projektā rada ietekmi uz paredzamo ieņēmumu samazināšanos, izdevumu palielināšanos vai izdevumu pārdali, grozījumu ierosinātājam ir jāpievieno aprēķini, kas norāda avotus šo izdevumu segšanai. Minētie aprēķini kalpo kā pierādījums fiskālās disciplīnas saglabāšanai, kā arī Igaunijas Republikas institūcijas fiskālo disciplīnu budžeta plānošanas kontekstā ir definējušas kā augstāko prioritāti.

 

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 126.pantā (bijušais 104.pants) noteikts, ka dalībvalstis izvairās no pārmērīga budžeta deficīta. Nopietnu kļūdu novēršanai Eiropas Komisija uzrauga budžeta un valsts parāda kopapjoma dinamiku Eiropas Savienības dalībvalstīs, īpaši pārbaudot budžeta disciplīnas ievērošanu, pamatojoties uz diviem kritērijiem (Māstrihtas kritēriji):

  vai plānotā vai reālā valsts budžeta deficīta attiecība pret iekšzemes kopproduktu pārsniedz atsauces vērtību;

  vai valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu, ja vien šī attiecība pietiekami strauji nesamazinās un netuvinās atsauces vērtībai. (saskaņā ar Protokolu par pārmērīga budžeta novēršanas procedūru atsauces vērtības ir noteiktas - valsts plānotais vai faktiskais budžeta deficīts proporcionāli iekšzemes kopproduktam tirgus cenās – 3 %, savukārt - valsts parāds proporcionāli iekšzemes kopproduktam tirgus cenās – 60 %).

Tādējādi secināms, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līgums prezumē dalībvalstu atbildību budžeta disciplīnas neievērošanas gadījumā un paredz tiesības tām ar atbilstošu politikas plānošanas un nacionālā tiesiskā regulējuma palīdzību tuvoties Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 126.pantā noteikto saistību izpildes nodrošināšanai.

 

2.tabula

Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem

Pasākumi šo saistību izpildei

Latvijas Republika ir apņēmusies turpināt attīstīt fiskālo ietvaru, lai veicinātu uzticamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, arī starptautiskajā līmenī. Šī apņemšanās ir noteikta Nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam un Saprašanās memorandā starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

2010. gada 30. jūnijā Finanšu ministrija organizēja konsultācijas ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, kurās piedalījās Eiropas Savienības tiesas tiesnesis un tiesību eksperts E. Levits, Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji S. Sondore – Kukule un I. Lībiņa – Egner, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs G. Kusiņš, Publisko tiesību institūta pārstāvis A. Dravnieks, zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes lektors L. Liepa, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāve S. Mertena.

 

2010. gada 27. augustā Finanšu ministrijā notika neformālas konsultācijas, piedaloties Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

2010.gada 30.jūnija konsultāciju rezultātā tika nonākts pie secinājuma, ka Fiskālās disciplīnas likuma normu augstāka juridiskā spēka nostiprināšanai nepieciešams grozīt Satversmi, paredzot divus iespējamos variantus:

1. normatīvo tiesību aktu un to pakārtotības identificēšana, kā arī to grozīšanas gadījumu noteikšana, (piemēram, nosakot, ka grozījumus var veikt tikai ar 55 vai 60 deputātu balsu vairākumu);

2. saturisku grozījumu Latvijas Republikas Satversmē sagatavošana, definējot pamatprincipus un izņēmuma gadījumus, kad no šiem principiem pieļaujams atkāpties.

 

2010. gada 27. augusta konsultāciju gaitā nonākts pie secinājuma, ka, izstrādājot likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē", nepieciešams iespējami visaptveroši identificēt konstitucionāli nostiprināmos principus valsts budžeta plānošanai un vadībai, kuru satura turpmāka detalizācija līdz noteiktai pakāpei nozari reglamentējošajos normatīvajos tiesību aktos vispilnīgāk ļaus sasniegt nepieciešamo rezultātu.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

2010. gada 25. maijā Fiskālās disciplīnas likumprojekta koncepcijas projekts tika prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Minētās komisijas pārstāvji piedāvāja alternatīvus risinājumus disciplīnas ievērošanas nodrošināšanai.

 

2011. gada 01. jūlijā darbu noslēdza Darba grupa Satversmes grozījumu izstrādei. Darba grupa apstiprināja galīgo variantu likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" grozījumiem, nosakot Saeimas atbildību par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu un lemšanu par budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros, kā arī dodot uzdevumu Ministru kabinetam kārtot valsts finanšu lietas sabalansēti.

 5.

 Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Par likumprojekta tālāko virzību atbildīga Finanšu ministrija.

 2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Ar likumprojektu konstitucionāli tiek nostiprināti principi, kuru ieviešana tiek reglamentēta ar vispārīgajiem likumiem, kuru regulējums attiecas valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostu pārvaldēm, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētiem un finansētiem komersantiem.

 3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Jaunas institūcijas netiks veidotas

 4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojektā ietverto mērķu īstenošana notiks esošajā institucionālajā ietvarā.

 6.

 Cita informācija

Nav

Finanšu ministrs A.Vilks

v_sk = 3077


LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.70

2011.gada 29.novembrī

 

 

56.

 

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"

     TA-1853

___________________________________________________________

(K.Cirsis, I.Gailīte, G.Bērziņš, I.Viņķele, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktora vietā - Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece

  

I.Gailīte

 

 

2011-MK-PROT-70-2911-#56.doc

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

TA_1853_061211.docTA_1853_061211.doc

Start time: 25.06.2017 9:49:33 After doc accessing: 25.06.2017 9:49:33 After doc copying: 25.06.2017 9:49:33 End time: 25.06.2017 9:49:33 Doc created: 06.12.2011 15:59:46 Doc last mod: 06.12.2011 16:02:21 Doc manual: