Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

26.11.2012.                Nr.90/TA-1734 (2012)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Mediācijas likums". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Ilgaža 67036814, inita.ilgaza@tm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienotā paketē ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (reģ. Nr.TA-1733).

 

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2012.gada  6.novembra  sēdes protokola Nr.62   18.§ izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

 

V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


Likumprojekts

 

Mediācijas likums

 

I nodaļa

 Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mediācija – strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību; 

2) mediators – mediācijas vadītājs;

3) puses – personas, kuras vēlas domstarpību risināt, izmantojot mediāciju;

4) mediācijas dalībnieki – puses un personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās;

5) mediācijas līgums starp pusēm noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko var noformēt kā atsevišķu rakstisku dokumentu;

6) līgums ar mediatoru – starp pusēm un mediatoru noslēgts rakstisks līgums par mediācijas izmantošanu;

7) apliecinājums par mediācijas rezultātu – mediatora izsniegts rakstisks dokuments, kas šajā likumā noteiktajos gadījumos apliecina mediācijas izbeigšanos ar pušu vienošanos vai bez pušu vienošanās;

8) vienošanās – mediācijas rezultāts, ar kuru puses atrisina savas domstarpības un kuru var noformēt kā atsevišķu rakstisku dokumentu;

9) sertifikāts dokuments, kas izsniegts uz šā likuma pamata un apliecina sertificēta mediatora kvalifikāciju;

10) sertificēts mediators – mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediāciju un saņēmis sertifikātu, kas rada tiesību tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā;

11) sertificētu mediatoru saraksts saraksts, kurā ietverta informācija par praktizējošiem sertificētiem mediatoriem, viņu sertifikātu un kompetenci.

 

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot un atbalstot attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpēju ētiku tiesiskajās attiecībās.

(2) Likums attiecas uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšana iespējama, izmantojot mediāciju. Likums attiecas uz domstarpību risināšanu arī citās tiesību nozarēs, ciktāl šajā vai citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Mediāciju domstarpību risināšanai var izmantot pirmstiesas procesā, kā arī pēc tiesvedības procesa uzsākšanas, tajā skaitā pēc tiesneša ieteikuma (tiesas ieteikta mediācija).

(4) Mediāciju var vadīt mediatori un sertificēti mediatori.

 

II nodaļa

 Mediācijas pamatprincipi

 

3.pants. Brīvprātība

Pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vienošanās noslēgšanu vai bez tās.

 

4.pants. Konfidencialitāte

(1) Informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.

(2) Mediators pusei neizpauž otras puses sniegto informāciju, ja otra puse tam nav piekritusi.

(3) Mediatoru aizliegts nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti. Mediācijas dalībniekiem ir tiesības atteikties liecināt par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti.

(4) Šis pants neattiecas uz gadījumiem, ja:

1) šāda informācija nepieciešama tiesību aizsardzības un tiesu varas institūcijām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;

2) tās izpaušana ir nepieciešama, lai nodrošinātu bērna tiesību vai interešu aizsardzību, kā arī novērstu kaitējumu personas fiziskai vai psiholoģiskai integritātei;

3) mediācijā panāktas vienošanās satura izpaušana ir vajadzīga, lai īstenotu vai izpildītu konkrēto vienošanos.

 

5.pants. Pušu vienlīdzība un sadarbība

Pusēm ir tiesības uz vienādu iespēju un tiesību nodrošināšanu mediācijā. Puses pieņem lēmumus sadarbības rezultātā.

 

6.pants. Mediatora neitralitāte un neieinteresētība

(1) Mediatoram ir neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators ir personiski neieinteresēts konkrētajā mediācijas iznākumā.

(2) Mediators nekavējoties paziņo pusēm visus apstākļus, kas var ietekmēt mediatora neitralitāti vai neieinteresētību. Šāds pienākums uz mediatoru attiecas visas mediācijas ietvaros. Mediators ir tiesīgs uzsākt vai arī turpināt jau iesāktu mediāciju, ja puses tam piekrīt.

 

III nodaļa

 Mediācijas process

 

7.pants. Mediācijas līgums

(1) Puses var mutiski vai rakstiski vienoties par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē. Minēto  vienošanos kā atsevišķu noteikumu (mediācijas klauzulu) var ietvert jebkurā rakstiskā līgumā.

(2) Ja puses līgumā ir ietvērušas mediācijas klauzulu, prasības pieteikumu tiesā var iesniegt šādos gadījumos:

1) priekšlikums risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, ir noraidīts;

2) mediācija izbeigusies bez vienošanās, ko apliecina mediatora sastādīts rakstisks apliecinājums.

(3) Priekšlikums risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, uzskatāms par noraidītu, ja netiek saņemta otras puses piekrišana. Ja puses nav vienojušās citādi, termiņš, lai dotu piekrišanu, ir 30 dienas no mediācijas izmantošanas priekšlikuma nosūtīšanas dienas.

(4) Ja piekrišana mediācijai saņemta, bet puses nevar vienoties par mediatoru vai citiem jautājumiem un tādēļ līgums ar mediatoru netiek noslēgts 30 dienu laikā no piekrišanas saņemšanas, puse pirms prasības celšanas tiesā lūdz biedrību "Mediācijas padome" (turpmāk – Mediācijas padome) noteikt mediatoru. Mediācijas padome 10 dienu laikā no lūguma saņemšanas izvēlas mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta un paziņo pusēm mediatora vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, kā arī vietu un laiku līguma noslēgšanai ar mediatoru. Minētā līguma noslēgšanas termiņš ir 14 dienas no Mediācijas padomes paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja puse, kas noteiktajā laikā nevar ierasties, iepriekš mediatoram paziņo attaisnojošus neierašanās iemeslus, mediators nosaka jaunu līguma noslēgšanas dienu un laiku turpmāko 14 dienu laikposmā un paziņo par to pusēm. Ja kāda no pusēm neattaisnoti vai atkārtoti neierodas noslēgt līgumu ar mediatoru vai līgumu ar mediatoru nevar noslēgt cita iemesla dēļ, mediators izsniedz apliecinājumu par to, ka līgumu ar mediatoru noslēgt nebija iespējams.

 

8.pants. Mediācijas ietekme uz noilgumu

(1) Normatīvajos aktos noteikta prasības celšanas noilguma tecējums tiek apturēts brīdī, kad izteikts priekšlikums domstarpības risināt, izmantojot mediāciju.

(2) Noilguma tecējums atjaunojas ar dienu, kad priekšlikums risināt domstarpības, izmantojot mediāciju, ir noraidīts vai mediācija saskaņā ar šo likumu tiek izbeigta.


 

 

9.pants. Mediatora izvēle

Puses, savstarpēji vienojoties, izvēlas vienu vai vairākus mediatorus. Ja puses nevar vienoties, mediatoru nosaka šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minētajā kārtībā.

 

10.pants. Līgums ar mediatoru

(1) Mediāciju uzsāk, noslēdzot līgumu ar mediatoru.

(2) Puses un mediators rakstiski noslēdz līgumu, kurā norāda:

1) pušu un mediatora piekrišanu mediācijas izmantošanai;

2) domstarpību būtību;

3) mediatora un pušu tiesības un pienākumus;

4) mediatora pakalpojuma samaksas noteikumus un mediācijas izdevumus.

(3) Līgumā var norādīt arī citu informāciju, ko puses un mediators uzskata par nepieciešamu.

(4) Līguma noteikumus var grozīt, ja mediators un puses tam ir piekritušas.

 

11.pants. Mediatora pienākumi un tiesības

(1) Pirms mediācijas uzsākšanas mediators pusēm izskaidro mediatora funkcijas, mediācijas dalībnieku tiesības un pienākumus mediācijā, kā arī mediācijas pamatprincipus.

(2) Mediators vada mediāciju saskaņā ar šā likuma noteikumiem, mediācijas pamatprincipiem un noslēgto līgumu.

(3) Mediators var tikties ar pusēm kopīgi vai arī ar katru no pusēm individuāli.

(4) Mediators savā darbībā ievēro mediatora profesionālās ētikas normas.

 

12.pants. Vienošanās

(1) Vienošanos panāk, ja puses savas domstarpības atrisina.

(2) Mediators pēc pušu lūguma var piedalīties rakstiskas vienošanās noformēšanā.

(3) Mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi un termiņā, ja puses par tādu ir vienojušās. Ārpustiesas mediācijā panākta vienošanās var tikt nodota izpildei tādos gadījumos un kārtībā, kas noteikta Notariāta likumā un Civilprocesa likumā.

(4) Ja mediācija noslēdzas ar vienošanos, pēc puses lūguma mediators sastāda rakstisku apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos ar vienošanos.

 

13.pants. Mediācijas izbeigšanās bez vienošanās

(1) Mediācija izbeidzas bez vienošanās, ja:

1) vismaz viena puse paziņo mediatoram vai otrai pusei, ka iebilst mediācijas turpmākai izmantošanai;

2) mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu;

3) iestājas vienas puses vai abu pušu, vai mediatora nāve vai juridiska persona tiek likvidēta;

4) citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.

(2) Ja mediācija izbeidzas bez vienošanās, mediators sastāda rakstisku apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos bez vienošanās un izsniedz to pusēm.

 

14.pants. Mediācijas atsākšana

Pēc mediācijas izbeigšanās pusēm ir tiesības atsākt mediāciju par tām pašām domstarpībām.

 

IV nodaļa

 Tiesas ieteikta mediācija

 

15.pants. Tiesas ieteiktas mediācijas regulējums

(1) Tiesas ieteiktā mediācija piemērojama to civiltiesisko strīdu risināšanā, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu izskatāmi prasības tiesvedības kārtībā, ja puses piekritušas tiesneša vai tiesas ieteikumam izmantot mediāciju.

(2) Šajā likumā noteiktais vispārējais mediācijas regulējums piemērojams tik tālu, cik Civilprocesa likumā nav noteikts citādi.

 

16.pants. Tiesas ieteiktas mediācijas rezultāts

(1) Tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā panākot vienošanos, puses var:

1) noslēgt izlīgumu, kas atbilst Civilprocesa likuma normām, un lūgt tiesu to apstiprināt;

2) atteikties no prasības vai sūdzības;

3) atzīt prasību vai sūdzību pilnīgi vai daļēji.

(2) Lai atteiktos no prasības vai sūdzības sakarā ar mediācijā panākto vienošanos, puse iesniedz tiesā mediatora izsniegto apliecinājumu par mediācijas rezultātu.

(3) Ja tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā vienošanās nav panākta, mediators sastāda rakstisku apliecinājumu par mediācijas rezultātu un izsniedz to katrai pusei.

 

V nodaļa

 Sertificēts mediators

 

17.pants. Prasības sertificētam mediatoram

(1) Par sertificētu mediatoru var būt fiziska persona, kura:

1) sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu;

3) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

4) noklausījusies mediatora apmācības kursu;

5) ieguvusi mediatora sertifikātu.

(2) Par sertificētu mediatoru nevar būt persona, kura:

1) neatbilst šā panta pirmās daļas prasībām;

2) notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata;

3) ir aizdomās turētā vai apsūdzētā krimināllietā;

4) saskaņā ar tiesas spriedumu nevar nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu.

 

18.pants. Mediatoru sertifikācijas komisija

(1) Sertifikācijas pārbaudījumu un sertificētiem mediatoriem noteikto atestācijas pārbaudījumu, kā arī lēmumu par mediatora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem Mediatoru sertifikācijas komisija (turpmāk – komisija). Komisiju izveido tieslietu ministrs ar rīkojumu uz trim gadiem.

(2) Komisijas sastāvā iekļauj:

1) Tieslietu ministrijas pārstāvi;

2) rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi;

3) augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi;

4) Mediācijas padomes pārstāvi.

(3) Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.

(4) Komisijas darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.

 

19.pants. Sertifikācija un atestācija

(1) Sertificēta mediatora pārbaudījumu, iesniedzot iesniegumu Mediācijas padomē, ir tiesīgs kārtot kandidāts, kurš atbilst šā likuma 17.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajām prasībām un uz kuru nav attiecināmi minētā panta otrajā daļā norādītie ierobežojumi.

(2) Sertifikācijas un atestācijas pārbaudījuma norisi organizē Mediācijas padome.

(3) Mediatoram, kurš nokārtojis sertifikācijas pārbaudījumu, Mediācijas padome izsniedz sertifikātu un iekļauj to sertificētu mediatoru sarakstā. Sertificētu mediatoru sarakstu publicē Mediācijas padomes mājaslapā internetā.

(4) Mediatora sertifikāta paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Sertificēta mediatora atestāciju veic ne retāk kā reizi piecos gados.

(6) Kandidāta pieteikšanās kārtību, mediatora sertifikācijas un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījumu saturu un kārtību, kā arī sertifikācijas un atestācijas maksu nosaka Ministru kabinets.

(7) Komisijas lēmumu par sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma rezultātu sakarā ar sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma laikā pieļautajiem pārbaudījuma kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma vērtējumu, mēneša laikā pēc sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma rezultātu paziņošanas var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

20.pants. Sertifikāta darbības izbeigšana

(1) Sertifikāta darbību izbeidz, ja sertificēts mediators:

1) sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu;

2) atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret to izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata;

3) saskaņā ar tiesas spriedumu nav tiesīgs nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu;

4) iesniedzis Mediācijas padomei iesniegumu par sertificēta mediatora pienākumu pildīšanas izbeigšanu;

5) pārkāpis šā likuma vai mediatora profesionālās ētikas normas;

6) nav kārtojis vai nav nokārtojis atestāciju;

7) ir miris.

(2) Lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem komisija, pamatojoties uz sertificēta mediatora iesniegumu vai informāciju, kas saņemta no tiesas vai izmeklēšanas iestādes. Komisijas lēmumu par sertifikāta darbības izbeigšanu mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas var pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

21.pants. Sertificētu mediatoru profesionālā organizācija

(1) Sertificētu mediatoru profesionālās organizācijas darbību īsteno Mediācijas padome.

(2) Mediācijas padome veic šādus uzdevumus:

1) izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus un veic mediatoru apmācību programmu sertifikāciju;

2) izstrādā un pieņem sertificētu mediatoru ētikas kodeksu;

3) sniedz informāciju Tieslietu ministrijai par konstatētajiem mediatora sertifikāta darbības izbeigšanas iemesliem saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu;

4) izsniedz sertifikātu mediatoram, kurš nokārtojis sertifikācijas pārbaudījumu;

5) kārto sertificētu mediatoru sarakstu un nodrošina tā publicēšanu Mediācijas padomes mājaslapā internetā;

6) pārstāv sertificētus mediatorus un izsaka viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, un sniedz atzinumus likumdošanas un prakses jautājumos mediācijas jomā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Mediatori, kuriem sertifikāti izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iekļaujami sertificētu mediatoru sarakstā tikai pēc sertifikācijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

 

2. Šā likuma IV nodaļas noteikumi par tiesas ieteiktu mediāciju stājas spēkā pēc sertificētu mediatoru saraksta izveidošanas.

 

3. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 18.panta ceturtajā daļā un 19.panta ceturtajā un sestajā daļā minētos noteikumus.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                               

J.Bordāns

 

 


Likumprojekta „Mediācijas likums”

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

1. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 6.12.1. pasākums Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Mediācijas likums", veidojot tiesisku pamatu vienotu mediācijas procesa pamatprincipu noteikšanai, kas Ministru kabinetā apstiprināts 2011. gada 15. februārī.

2. Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 118.1. pasākums Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Mediācijas likumprojektu, nosakot vienotus mediācijas procesa pamatprincipus, kas Ministru kabinetā apstiprināts 2012. gada 16. februārī.

3. Koncepcija „Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” (turpmāk – koncepcija), kas Ministru kabinetā atbalstīta 2009. gada 17. februārī.

4. Pasākumu plāns koncepcijas „Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” īstenošanai 2010. – 2012. gadam, kas Ministru kabinetā atbalstīts 2010. gada 5. maijā.

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (turpmāk – direktīva).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Koncepcijā piedāvātais un Ministru kabinetā atbalstītais risinājuma variants paredz pakāpenisku mediācijas modeļu ieviešanu, nenoraidot nevienu no mediācijas modeļiem.

Minētais nozīmē:

1) - tīrās mediācijas (veic mediators ārpus tiesas procesa) kontekstā ieviešams pašorganizācijas modelis – mediatoru starpā pastāv brīva konkurence, kas, citstarp, nosaka arī mediācijas pakalpojuma kvalitātes standartus;

2) - tiesas atvasinātā mediācija (mediāciju veic sertificēts mediators pēc tiesas (tiesneša) ierosinājuma, tiesvedība uz mediācijas laiku tiek apturēta) atzīstama par sākotnējo un primāro modeli efektīvas tiesvedības un mediācijas sasaistes (mijiedarbības) nodrošināšanā;

3) – nākamo mediācijas modeļu – tiesas mediācijas (tiesas procesa ietvaros veic tiesas mediators (tiesnesis, tiesas darbinieks vai cits subjekts), ja mediāciju veic tiesnesis, tas neskata attiecīgo lietu pēc būtības) un integrētās mediācijas (tiesa tiesvedības procesā mēģina rast iespēju pušu sadarbībai, izmantojot un savstarpēji kombinējot tiesvedības procesa un mediācijas procesa iezīmes), ieviešana atkarīga no tiesas atvasinātās mediācijas efektivitātes un rezultativitātes.

Šis risinājuma variants piedāvā savstarpēji atkarīgus un līdz ar to arī sistēmiski saskaņotus risinājumus – mediācija kā patstāvīgs domstarpību risināšanas veids tiek galvenokārt ieviesta ar tīrās mediācijas starpniecību, mediācijas un tiesvedības savstarpējā sasaiste primāri panākama ar tiesas atvasinātās mediācijas starpniecību.

Pašreiz Latvijā ir attīstījies tīrās mediācijas modelis – mediācijas jomā aktīvi darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas. Tā kā mediācija kļūst arvien populārāka, turpina veidoties jaunas mediācijas biedrības.

Biedrības ir izstrādājušas mediatoru apmācības un sagatavošanas kursus. Lai gan biedrības savā starpā sekmīgi sadarbojas, tomēr apmācību kursu saturs un apjoms atšķiras. Tāpat biedrības ir izstrādājušas iekšējos normatīvos aktus (mediatoru ētikas kodekss, procesa apraksts, noteikumi).

No biedrību sniegtajiem datiem izriet, ka mediāciju lielākoties veic strīdos, kas izriet no civiltiesiskajām attiecībām – ģimenes, komerctiesiskie, darba tiesiskie strīdi. Attiecībā uz mediācijas iznākumu civiltiesiskajos strīdos norādāms, ka atbilstoši biedrību iesniegtajai vidējai statistikai vienošanās panākta 65-75% no mediācijas lietām (proti, strīdos, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām aptuveni 35% gadījumu, komercstrīdos un citos saimnieciska rakstura strīdos aptuveni 15% gadījumu, darba tiesiskajos strīdos aptuveni 10% gadījumu).

Tāpat biedrības aktīvi popularizē mediācijas ideju.

Līdz ar to secināms, ka tīrās mediācijas pašorganizācijas modelis darbojas sekmīgi, tomēr pastāv risks, ka, turpinoties palielināties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, Latvijā var pastāvēt pārāk dažādi mediācijas pakalpojumu sniegšanas standarti, tostarp arī tādi, kas nenodrošina kvalitatīva mediācijas pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai. Tāpēc nepieciešams virzīties uz vienotu mediācijas pamatprincipu un pamatnoteikumu noteikšanu.

Tā kā nākamā ieviešamā mediācijas attīstības stadija ir tiesas atvasinātā mediācija, tad, lai tā tiktu veiksmīgi realizēta, būtiski ir divi nosacījumi – pietiekams mediatoru skaits un mediācijas kvalitāte.

Mediācija lielākoties tiek izmantota tādu domstarpību risināšanai, kas izriet no ģimenes tiesiskajām un komerctiesiskajām attiecībām. Atbilstoši Tiesu administrācijas statistikas pārskatam par civillietām pirmajā instancē, 2011.gadā saņemtas 4215 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 702 prasības par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 2804 prasības par laulības šķiršanu un 20294 prasības par zaudējumu un parāda piedziņu. Kā jau minēts koncepcijā, tad nozīmīgs skaits no minēto kategoriju civillietām var tikt nodotas mediācijai.

Pašreiz Latvijā darbojas aptuveni 50 mediatori, kas ir pietiekami tiesas atvasinātās mediācijas modeļa sākotnējai ieviešanai, taču ir jāveicina mediatoru skaita palielināšanās, lai nodrošinātu sekmīgu tiesas atvasinātās mediācijas modeli.

Tā kā tiesas atvasinātās mediācijas modeļa ietvaros mediāciju izmantot iesaka tiesa, tai jābūt pārliecinātai par mediatoru pietiekamu profesionālo sagatavotību mediācijas veikšanai. Līdz ar to mediatoriem, kas vēlas sniegt mediācijas pakalpojumus pēc tiesas ieteikuma, jābūt sertificētiem.

Direktīvas 12. panta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstīs jābūt spēkā tiesiskajam ietvaram, lai ievērotu šīs direktīvas prasības.

Direktīvā norādīts, ka tā primāri attiecināma uz mediācijas izmantošanu civillietās un komerclietās, kurām piemīt pārrobežu elements, taču vienlaikus dalībvalstis ir aicinātas direktīvas noteikumus piemērot arī nacionālajās attiecībās, proti, lietās, kurās nav konstatēts pārrobežu elements. Piebilstams, ka vairumā dalībvalstu direktīvas regulējums ir attiecināts arī uz nacionālajām lietām.

Direktīvas mērķis ir atvieglot piekļuvi alternatīvai strīda izšķiršanai un rosināt domstarpības izšķirt ar izlīgumu, veicinot mediācijas izmantošanu un nodrošinot līdzsvarotas mediācijas un tiesvedības procesu attiecības. Direktīvas izstrādes gaitā secināts, ka domstarpību gadījumā puses lielākoties izvēlas tiesvedības uzsākšanu, neskatoties uz to, ka mediācija būtu piemērotāks domstarpību risināšanas veids. Direktīvā norādīts, ka mediācija kā domstarpību risināšanas veids ir patstāvīga vērtība – tas ir viens no domstarpību risināšanas veidiem modernā sabiedrībā, bez tam, attiecībā uz atsevišķām domstarpību kategorijām, piemērotākā domstarpību risināšanas metode. Direktīvā ietvertais regulējums nodrošina stabilu un paredzamu mediācijas tiesisko regulējumu, kas novērš pastāvošās neskaidrības un nepilnības, padarot šo domstarpību risināšanas veidu līdzvērtīgu tiesvedībai.

Lai pilnībā ieviestu direktīvu, nepieciešama definīciju pārņemšana, būtiskāko mediācijas pamatprincipu skaidrošana, kā arī mediācijas pakalpojuma kvalitātes nodrošināšana.

Viss iepriekš minētais norāda uz atsevišķu mediācijas tiesiskā regulējuma nepieciešamību.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Ar Ministru kabineta 2009. gada 12. oktobra rīkojumu Nr. 685 apstiprinātās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam.

 

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Projekts izstrādāts, lai noteiktu vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, sniegtu skaidrojumu jēdzieniem, kas attiecas uz mediāciju, nodrošinātu kvalitatīvu mediācijas, kā arī regulētu prasības tiesas atvasinātajai mediācijai.

Projekta I nodaļā Vispārīgie noteikumi ir skaidroti jēdzieni.

Ar mediāciju saprot strukturētu brīvprātīgu sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Kā būtiskāko uzsverot, ka mediācija norit pēc konkrētas strukturētas shēmas (sarunas tēmu identificēšana, faktu un pozīciju noskaidrošana, vajadzību un interešu apzināšana, risinājumu izstrāde un vienošanās noslēgšana), tas ir brīvprātīgs (puses labprāt un brīvprātīgi ir piekritušas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju), tas norit pusēm aktīvi un radoši sadarbojoties, savstarpēji pieņemamu lēmumu izstrādē, kas balstīti uz savu un oponentu motīvu interešu un vajadzību izpratni un gatavības vienoties.

Mediācijā iesaistītie subjekti ir puses (personas, kuras vēlas domstarpības risināt, izmantojot mediāciju) un mediators (mediācijas vadītājs). Iepriekš minēto subjektu kopums (puses un mediators), kā arī personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās, ir mediācijas dalībnieki.

Lai pārskatāmi nodalītu mediācijas posmus, projektā ir izdalīti vairāki dokumenti – mediācijas līgums, līgums ar mediatoru, apliecinājums par mediācijas rezultātu un vienošanās.

Ar mediācijas līgumu saprot līgumu, kas noslēgts starp pusēm un kurā puses savstarpēji vienojas par mediācijas izmantošanu. Minētais līgums var tikt noslēgts atsevišķa rakstveida dokumenta veidā vai ietverts kā atsevišķs noteikums pušu noslēgtā rakstveida līgumā (mediācijas klauzula).

Līgums ar mediatoru ir starp pusēm un mediatoru noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu. Tam ir obligāta rakstveida forma.  Šāda prasība izriet no nepieciešamības nofiksēt mediācijas sākuma brīdi, kas, savukārt, ir par pamatu noilguma termiņu apturēšanai.

Savukārt apliecinājums par mediācijas rezultātu ir mediatora izsniegts rakstveida dokuments, kas likumā noteiktajos gadījumos apliecina mediācijas izbeigšanos ar vai bez pušu vienošanās.

Turpretim vienošanās ir mediācijas gala rezultāts, ar kuru puses atrisina savas domstarpības un kuru puses var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā.

Tāpat projektā ir sniegts skaidrojums terminiem sertifikāts (dokuments, ko izsniedz Mediācijas padome pēc mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas un kas apliecina sertificēta mediatora kvalifikāciju), sertificēts mediators (mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediāciju, nokārtojis mediatora sertifikācijas pārbaudījumu un saņēmis sertifikātu, kas, savukārt, rada tiesību tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā) un sertificētu mediatoru saraksts (Mediācijas padomes mājas lapā publicēts saraksts, kurā ietverta informācija par praktizējošiem sertificētiem mediatoriem, viņu sertifikātu un kompetenci).

Attiecībā uz sertificētu mediatoru sarakstu norādāms, ka tas primāri ir nepieciešams tiesas atvasinātās mediācijas ieviešanai. Lai tiesnesis pusēm ieteiktu izmantot mediāciju, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka minētais pakalpojums būs kvalitatīvs un virzīts uz domstarpību atrisināšanu. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc specifiskas kontroles sistēmas – mediatoru sertifikācijas.

 Mediatoram, kurš vēlēsies saņemt sertifikātu, ir jāatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, t.sk. jāapgūst atbilstošs apmācību kurss, jānokārto sertifikācijas pārbaudījums, un pozitīva rezultāta gadījumā viņam tiks izsniegts sertifikāts. Pēc sertifikāta saņemšanas sertificēta mediatora vārdu varēs iekļaut sertificētu mediatoru sarakstā. Tādējādi tiks radīts atlases mehānisms, kas nodrošinās atbilstošu mediatoru sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Projekta mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediāciju kā alternatīvu domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot un atbalstot attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpējo ētiku tiesiskajās attiecībās. Proti, projektā noteikti pamatnoteikumi, lai domstarpību risināšanai tiktu izmantota mediācija. Savukārt mediācijas izmantošana veicinās savstarpējo attiecību uzlabošanos, komunikācijas atjaunošanos (nereti puses savā starpā pat nesarunājas, īpaši tas attiecināms uz domstarpībām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām), spēju atrast balansu starp savu personīgo interesi un turpmāko attiecību uzturēšanu. Tāpat mediācija veicina savstarpēju sadarbību, cilvēcisku spēju saprast, pieņemt un rēķināties ar otra interesēm un vajadzībām, kā arī nereti atklāj domstarpību patieso iemeslu. Savukārt darījumu vidē mediācija sekmē ētiskuma ievērošanu, kas nenoliedzami ir būtisks elements komerctiesiskajās attiecībās. Tātad būtiskākais mediācijas ieviešanas ieguvums būs ne tikai tiesu atslodze, bet sabiedrības attieksmes maiņa pret konfliktiem un to risināšanu – mediācija ir ne tikai kā alternatīva strīda risināšanai tiesā, bet arī kā apziņu veidojošs faktors, ka nesaskaņas, kas radušās starp pusēm, ir viņu personīgais strīds, par kuru atbildība jāuzņemas pašiem.

Projekta darbības joma ir domstarpību risināšana civiltiesiskajās attiecībās, izmantojot mediāciju. Šis likums regulē mediācijas izmantošanu tik tālu, cik speciālajos likumos, piemēram, Darba strīdu likumā nav noteikta citāda kārtība. Vienlaikus projekts neliedz mediāciju izmantot arī citās tiesību nozarēs, ja vien konkrētās nozares regulējumā nav noteikts citāds regulējums. Ar minēto saprotot, ka mediācija ir iespējama arī administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās, ja šo tiesību nozaru speciālajās normās nav regulēts citādi.

Tāpat norādāms, ka attiecībā uz mediācijas iespēju krimināltiesiskajās attiecībās, jau pašlaik spēkā esošais speciālais regulējums pieļauj šāda institūta izmantošanas iespējamību, tikai krimināltiesībās tas ir izlīgums, ko kopš 2005. gada īsteno Valsts probācijas dienests (turpmāk – VPD).

Kriminālprocesa likuma 381. pants paredz, ka izlīguma gadījumā cietušā un personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, samierināšanos var veicināt VPD apmācīts starpnieks. Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt VPD.

 Arī Valsts probācijas dienesta likuma 13. pants paredz pienākumu nodrošināt iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu brīvprātīgi iesaistīties izlīgumā ar starpnieka palīdzību, kā arī veikt starpnieku apmācību. Tāpat šā likuma 13. pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt kārtību, kādā VPD organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību un šā likuma 23. pantā Ministru kabinetam ir dots deleģējums noteikt kārtību, kā VPD sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā. Tādējādi VPD starpnieka darbību pašlaik regulē 2007. gada 4. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 825 „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību” (turpmāk – noteikumi) un 2007. gada 20. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 782 „Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā”.

Pamatojoties uz šo noteikumu 2. punktu, VPD organizē un vada izlīgumu starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo: pirms kriminālprocesa uzsākšanas, visās kriminālprocesa stadijās, pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas, pēc tam, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu, kā arī pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Tomēr saskaņā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas pieņemti 2009. gada 16. jūnijā, stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā un paredz, ka no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim Kriminālprocesa likuma 381. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajā gadījumā VPD apmācīts starpnieks iesaistās tikai pirmstiesas kriminālprocesa laikā.

2010. gada 22. aprīlī tika pieņemti un 26. maijā stājās spēkā grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kuri nosaka, ka arī gadījumos, kad tiesnesis lemj jautājumu par audzinošā rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam un saskata iespēju uz izlīguma pamata izbeigt lietu, ir iespējams izlīgums. Ja par attiecīgo nodarījumu Krimināllikumā ir paredzēta kriminālatbildība, izlīgumu organizē Valsts probācijas dienests.

VPD savā praksē izmanto Taisnīguma atjaunošanas pieeju, kuru pasaulē aplūko kā pieeju nozieguma radītā ļaunuma labošanai un noziedzības profilaksei. Izlīgumu iespējams izmantot kā alternatīvu līdzekli sodam, ja ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums. Tas var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības vai citos gadījumos – kā atbildību mīkstinošs apstāklis.

Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka krimināltiesībās izlīgums (ar to saprotot līdzvērtīgu procesu civiltiesībās – mediācija) tiek veiksmīgi realizēts.

Arī administratīvajās tiesībās mediācijas izmantošana ir iespējama, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums (X nodaļa) un Administratīvā procesa likums (piemēram, 282. panta septītais punkts) aicina iestādi un privātpersonu jebkurā administratīvā procesa stadijā noslēgt administratīvo līgumu, kura mērķis ir strīda izbeigšana. Arī Tiesībsarga likuma 12. panta sestais punkts noteic, ka tiesībsargs, pildot savas likumā definētās funkcijas, veicina izlīgumu starp strīda pusēm – iestādi un privātpersonu. Tādējādi secināms, ka arī administratīvajās tiesībās domstarpību risināšanā ir iespējama mediācija.

Mediāciju kā alternatīvu domstarpību risināšanas veidu var izmantot pirmstiesas procesā vai pēc tiesvedības procesa uzsākšanas, tajā skaitā pēc tiesneša ieteikuma (tiesas ieteikta mediācija). Tātad mediācija domstarpību risināšanai var tikt izmantota gan līdz brīdim, kad strīds nonāk tiesā, gan pēc tiesvedības uzsākšanas. Kā būtiskākais minams, tiesneša ieteikums mediācijas izmantošanai. Proti, pēc prasības pieteikuma saņemšanas prasītājam un atbildētājam tiek piedāvāts domstarpības risināt pie mediatora, norādot uz ieguvumiem, ko personas gūs šādi risinot savas domstarpības.

Atbilstoši projektam, mediāciju var vadīt mediators, kas nav sertificēts un sertificēts mediators. Savukārt, ja mediācija tiek uzsākta pēc tiesvedības procesa uzsākšanas (to ir ieteicis tiesnesis), tiesnesis pusēm iesaka mediatoru izvēlēties no sertificētu mediatoru saraksta. Līdzīgi arī gadījumā, kad puses nevar vienoties par mediatoru, tad Mediācijas padome mediatoru iesaka no sertificētu mediatoru saraksta.

Projekta II nodaļā Mediācijas pamatprincipi ir definēti principi, kas ievērojami mediācijas norisē.

Viens no tiem ir brīvprātība – pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vai bez vienošanās noslēgšanas. Ar minēto principu saprotot, ka mediācija var notikt tikai pēc abu pušu brīvprātīgas piekrišanas. Tāpat brīvprātība izpaužas mediatora izvēlē – puses pašas izraugās konkrētu mediatoru/mediatorus. Uz brīvprātības principiem puses lemj par mediācijas norisi (piemēram, cik bieži mediācijas seansi notiks), izbeigšanu (ja kāda no domstarpībā iesaistītajām pusēm vairs nevēlas izmantot mediāciju, nedrīkst tikt izmantots piespiedu mehānisms) un vienošanos (piemēram, slēgt vienošanos vai nē, kāds būs vienošanās saturs, brīvprātīga panāktās vienošanās pildīšana).

Otrs būtisks pamatprincips, kas ievērojams mediācijā ir konfidencialitāte. Minētais princips noteic, ka informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta (piemēram, informācija par mediācijas izmantošanas faktu) ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi. Tāpat minētais princips noteic pienākumu mediatoram neizpaust pusei otras puses sniegto informāciju, ja mediācijas sesijas ir notikušas katrai no domstarpībā iesaistītajām pusēm atsevišķi. Šāda prasība netiek piemērota, ja informācijas paudējs piekrīt, ka viņa izpaustā informācija tiek atspoguļota otrai pusei.

Tāpat minētais princips noteic aizliegumu mediatoru nopratināt kā liecinieku par faktiem, kas viņam kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti. Arī mediācijas dalībniekiem ir tiesības atteikties liecināt par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi mediācijā vai ir ar to saistīti.

Šāda principa esamība veicina puses runāt atklātāk un brīvāk, zinot, ka informācija netiks izpausta. Konfidencialitātes princips rada arī iespēju pusēm nonākt pie abpusēji izdevīgāka risinājuma. Tādējādi mediācijai tiek radīta droša vide, kur pusēm apspriest savas problēmas un radušās domstarpības.

Savukārt, ja šāda informācija (kas kļuvusi zināma mediācijā vai ir ar to saistīta) nepieciešama tiesību aizsardzības un tiesu varas institūcijām normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros, ja tās izpaušana ir nepieciešama, lai nodrošinātu bērna tiesību vai interešu aizsardzību un novērstu kaitējumu personas fiziskai un psiholoģiskai integritātei, kā arī, ja mediācijā panāktās vienošanās satura izpaušana ir vajadzīga, lai īstenotu vai izpildītu konkrēto vienošanos, konfidencialitātes princips uz to neattiecas.

Attiecībā uz personas fizisko un psiholoģisko integritāti paskaidrojams, ka tas ir viens no personas privātās dzīves tiesību satura veidojošiem elementiem – vardarbības aizliegums, goda un cieņas neaizskaramība. Līdz ar to, ja pret personu ir vardarbības apdraudējums, vai ir nodarīts kaitējums personas godam un cieņai, konfidencialitātes princips attiecībā uz informāciju, kas kļuvusi zināma mediācijā vai ir ar to saistīta, nav attiecināms.

Nākamais princips, kas ievērojams mediācijā ir pušu vienlīdzība un sadarbība – pusēm ir tiesības uz vienādu iespēju un tiesību nodrošināšanu mediācijā. Puses pieņem lēmumu sadarbības rezultātā. Minētais princips izprotams tādējādi, ka mediators pusēm rada vienādas iespējas un tiesības, piemēram, paust savu viedokli, pieaicināt citas personas mediācijā, ja tas ir nepieciešams, ja mediācija tiek īstenota atsevišķās sesijās (katra no domstarpībā iesaistītajām pusēm mediē atsevišķi), tiek piedāvāts vienāds skaits mediācijas sesiju, utt. Savukārt attiecībā uz sadarbības izpratni uzsverams, ka tā realizējas lēmumu pieņemšanas procesā.

Vēl viens no projektā definētajiem principiem ir mediatora neitralitāte un neieinteresētība. Minēto principu raksturo mediatora neitrālā attieksme pret pusēm, ļaujot pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators nav personiski ieinteresēts konkrētajā mediācijas iznākumā – mediators nedarbojas nevienas puses labā un neaizstāv nevienas puses intereses. Proti, mediatora ieinteresētība izpaužas tikai kvalitatīvā mediācijas vadīšanā, tādējādi virzot puses uz domstarpību risinājumu.

Papildus minams, ka minēto principu ievērošanas nolūkos, mediators nekavējoties paziņo pusēm visus apstākļus, kas var ietekmēt mediatora neitralitāti un neieinteresētību. Tikai pēc pušu piekrišanas, kad puses ir uzzinājušas par apstākļiem, kas varētu ietekmēt neitralitātes un neieinteresētības principa ievērošanu, mediators ir tiesīgs uzsākt vai turpināt mediāciju.

Projekta III nodaļā Mediācijas process ir reglamentēta kārtība, kādā norit mediācija.

Vispirms puses savā starpā mutiski vai rakstveidā var noslēgt mediācijas līgumu par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības. To kā atsevišķu noteikumu var ietvert arī jebkurā citā pušu noslēgtā līgumā, ja vien speciālie likumi neparedz citu strīdu risināšanas kārtību. Šāds līgums var tikt noslēgts par domstarpībām, kas jau radušās vai par tādām domstarpībām, kas var rasties nākotnē. Vienlaikus akcentējams, ja puses rakstveida līgumā ir ietvērušas mediācijas klauzulu, prasības pieteikumu tiesā var iesniegt, ja priekšlikums domstarpības risināt, izmantojot mediāciju, ir noraidīts, kā arī, ja mediācija izbeigusies bez vienošanās, ko apliecina mediatora sastādīts rakstveida apliecinājums. Savukārt priekšlikums domstarpības risināt, izmantojot mediāciju, uzskatāms par noraidītu, ja netiek saņemta otras puses piekrišana šim priekšlikumam. Tādējādi,  lai izvairītos no negodprātīgas rīcības situācijās, kad līgumā ir iekļauta mediācijas klauzula, ja puses nav vienojušās citādi, termiņš piekrišanas došanai ir noteikts 30 dienas no mediācijas izmantošanas priekšlikuma nosūtīšanas dienas. 

Savukārt, ja piekrišana mediācijai saņemta, bet puses nevar vienoties par mediatoru vai citiem jautājumiem, kādēļ līgums ar mediatoru netiek noslēgts 30 dienu laikā no piekrišanas mediācijai saņemšanas, tad puse pirms prasības celšanas tiesā lūdz biedrību „Mediācijas padome” (turpmāk - Mediācijas padome) noteikt mediatoru. Mediācijas padome 10 dienu laikā no lūguma saņemšanas nosaka mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta un paziņo pusēm mediatora vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, kā arī vietu un laiku līguma ar mediatoru noslēgšanai. Līguma ar mediatoru noslēgšanas termiņš ir 14 dienas no Mediācijas padomes paziņojuma nosūtīšanas dienas. Ja puse, kas noteiktajā laikā nevar ierasties, iepriekš mediatoram paziņo attaisnojošus neierašanās iemeslus, mediators nosaka jaunu dienu un laiku 14 dienu laikā līguma ar mediatoru noslēgšanai, par ko paziņo pusēm. Ja kāda no pusēm neattaisnoti vai atkārtoti neierodas līguma ar mediatoru noslēgšanai vai līgumu ar mediatoru nevar noslēgt cita iemesla dēļ, mediators izsniedz apliecinājumu par to, ka līgumu ar mediatoru noslēgt nebija iespējams.

Nākamais posms ir līguma ar mediatoru noslēgšana, kas ir mediācijas uzsākšanas brīdis. Attiecībā uz šo līgumu norādāms, ka tas noslēdzams rakstveidā. Līgumā ar mediatoru norāda – pušu un mediatora piekrišanu mediācijas izmantošanai, domstarpību būtību, mediatora un pušu tiesības un pienākumus, mediatora pakalpojuma samaksas noteikumus un mediācijas izdevumus. Iepriekšminētā informācija līgumā ar mediatoru ir iekļaujama obligāti. Tomēr līgumā ar mediatoru var tik ietverta arī cita informācija, ko puses un mediators uzskata par nepieciešamu. Attiecībā uz līguma ar mediatoru grozīšanu norādāms, ka to var veikt, ja mediators un puses tam ir piekritušas.

Mediācijas norisē mediatoram ir konkrēti pienākumi, kā arī tiesības. Viens no pienākumiem, kas veicams pirms mediācijas uzsākšanas, ir mediatora funkciju, mediācijas dalībnieku tiesību un pienākumu, kā arī mediācijas pamatprincipu izskaidrošana.

Nākamais mediatora pienākums ir mediācijas norises noteikto robežu ievērošana – mediators vada mediāciju saskaņā ar likuma noteikumiem un mediācijas pamatprincipiem un līgumu ar mediatoru.

Savukārt attiecībā uz mediācijas sesiju norisi, norādāms, ka mediators var tikties ar abām pusēm kopā vai ar katru no pusēm individuāli. Šāda iespēja pastāv, lai puses justos pēc iespējas komfortablāk, atraisītāk. Nereti šādas sajūtas nav iespējamas domstarpību rakstura dēļ, tāpēc vismaz sākotnējā mediācijas stadijā ir svarīgi pusēm tikties ar mediatoru atsevišķi.

Tāpat mediatoram savā darbībā ir jāievēro mediatora profesionālās ētikas normas.

Pozitīvs mediācijas iznākums ir vienošanās, proti, vienošanos panāk, ja puses savas domstarpības atrisina. Vienošanos var noslēgt rakstveida dokumenta veidā, kā arī, ja puses vēlas, mediators var piedalīties minētās vienošanās noformēšanā.  Ja mediācija noslēdzas ar vienošanos, pēc puses lūguma mediators sastāda rakstveida apliecinājumu par mediācijas izbeigšanos ar vienošanos. Mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi, kas arī ir mediācijas pamats – brīvprātība, arī panāktās vienošanās izpildē.

Savukārt ārpustiesas mediācijā panākta vienošanās var tikt nodota izpildei gadījumos un kārtībā, kas noteikta Notariāta likumā un Civilprocesa likumā, tādējādi arī bez tiesas iesaistes nodrošinot vienkāršu un ātru izpildes procedūru.

Mediācija var noslēgties arī bez vienošanās panākšanas. Atšķirībā no tiesvedības procesa, mediāciju par tām pašām domstarpībām, tās pašas puses var atsākt arī tad, ja minētās domstarpības puses jau ir centušās risināt, izmantojot mediāciju.

Projekta IV nodaļā Tiesas ieteikta mediācija ir noteikts kā jānorit mediācijai, ja tā ir uzsākta pēc tiesvedības procesa uzsākšanas.

Nodaļas noteikumi piemērojami civiltiesisku strīdu, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu izskatāmi prasības tiesvedības vispārējā kārtībā, risināšanā, ja puses piekritušas tiesneša vai tiesas ieteikumam izmantot mediāciju. Ja pēc tiesneša vai tiesas ieteikuma puses piekrīt mediācijas izmantošanai, vispārējais mediācijas regulējums piemērojams tik tālu, cik Civilprocesa likumā nav noteikts citādi.

Tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā panākot vienošanos, puses var noslēgt izlīgumu, kas atbilst Civilprocesa likuma normām un lūgt tiesu to apstiprināt vai attiekties no prasības vai sūdzības, kā arī atzīt prasību vai sūdzību pilnīgi vai daļēji.

Tātad, ja puses mediācijā, kas ir uzsākta pēc tiesas ieteikuma, ir vienojušās par abpusēji pieņemamu rezultātu, viņas var noslēgt izlīgumu atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām (Civilprocesa likuma 27. nodaļa), vai arī prasītājs atsakās no savas prasības vai sūdzības.

Ja puses vienojas, ka uzsākto tiesvedību izbeigs, atsakoties no prasības, sakarā ar mediācijā panākto vienošanos, puse iesniedz tiesā mediatora izsniegto apliecinājumu par mediācijas rezultātu. Šāda nepieciešamība izriet, pirmkārt, kā apliecinājums, ka puses domstarpības ir atrisinājušas, bet galvenokārt tālab, lai būtu dokumentāli pierādāms, ka atteikšanās pamats ir mediācija, jo šādā gadījumā paredzēta samaksātās valsts nodevas atmaksa 50% apmērā (tāpat, kā tas ir pie izlīguma), tādējādi veicinot mediācijas izmantošanu. Vienlaikus norādāms, ka iemaksātās valsts nodevas atmaksa 50% apmērā, ja prasītājs atsakās no prasības, paredzēta tikai tādos gadījumos, ja atteikšanās pamats būs mediācijas rezultātā panāktā vienošanās.

Izlīguma (Civilprocesa likuma 223. panta 5. punkts) vai atteikšanās no prasības vai sūdzības (Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts) gadījumā tiesvedība tiek izbeigta, jo mediācija ir bijusi veiksmīga.

Savukārt, ja puses mediācijā, ko izmantot ieteikusi tiesa, nav spējušas panākt abpusēji pieņemamu risinājumu (nav vienošanās), strīds tiek skatīts tiesā. Kā apliecinājums tam, ka puses ir mēģinājušas domstarpības risināt pie mediatora, bet nav spējušas rast kompromisu, ir mediatora sastādīts rakstveida apliecinājums, kuru izsniedz katrai no pusēm.

Projekta V nodaļa Sertificēts mediators reglamentē prasības, kas izvirzāmas mediatoram, lai viņu iekļautu sertificētu mediatoru sarakstā.

Sertificētam mediatoram ir izvirzītas šādas prasības – fiziska persona, kura sasniegusi 25 gadu vecumu, saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu, prot valsts valodu augstākajā līmenī un ir noklausījusies mediatora apmācības kursu, sekmīgi nokārtojusi sertificēta mediatora eksāmenu un ieguvusi sertifikātu.

Par sertificētu mediatoru nevar būt persona, kura neatbilst likumā definētajām prasībām un ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kuru izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata, ir aizdomās turētā vai apsūdzētā krimināllietā un saskaņā ar tiesas spriedumu nevar nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu.

Mediatorus sertificēs īpaša Mediatoru sertifikācijas komisija, kuru ar rīkojumu izveido tieslietu ministrs un sastāva iekļauj pārstāvi no Tieslietu ministrijas, rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi, augstskolu akadēmiskā personāla un Mediācijas padomes pārstāvi.

Lai nodrošinātu mediatoru sertifikācijas un resertifikācijas procedūras uzraudzību, mediatoru sertifikācijas komisijā ir iekļauts pārstāvis no Tieslietu ministrijas, kas vienlaicīgi būs arī sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs.

Kandidāta pieteikšanās, mediatora sertifikācijas un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījumu saturu un kārtību, kā arī sertifikācijas un atestācijas maksu nosaka Ministru kabinets.

 Informācija par personu, kas atbilst sertificētam mediatoram izvirzītajām prasībām, ir noklausījusies mediatora apmācības kursu, sekmīgi nokārtojusi sertificēta mediatora eksāmenu un saņēmusi sertifikātu, tiks publicēta Mediācijas padomes mājas lapā.

Mediācijas padomes kompetencē būs mediatoru sertifikātu, kuru paraugu apstiprina Ministru kabinets, izsniegšana un informācijas par sertificētiem mediatoriem publicēšana Mediācijas padomes mājas lapā.

Lai nodrošinātu tiesas ieteiktu mediatoru regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu, reizi piecos gados notiks sertificētu mediatoru atestācija.

Kārtību, kādā notiks kandidāta pieteikšanās, mediatora sertifikācijas un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījuma gaita, kā arī minēto pārbaudījumu saturu, sertifikācijas maksu un sertifikācijas un atestācijas komisijas kompetenci noteiks Ministru kabinets.

Sertifikāta darbība izbeidzas, ja sertificēts mediators sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu; sertificēts mediators atzīts par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai pret kuru ir izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata; sertificētam mediatoram ar tiesas spriedumu ir liegta iespēja nodarboties ar mediācijas pakalpojumu sniegšanu; sertificēts mediators ir iesniedzis iesniegumu par sertificēta mediatora pienākumu pildīšanas izbeigšanu; par Mediācijas likuma vai mediatoru profesionālās ētikas normu pārkāpumu; sertificēts mediators nav kārtojis vai nav nokārtojis atestāciju; sertificēta mediatora nāves gadījumā.

Lai izveidotu profesionālo organizāciju, kas apvienotu visas darbojošās mediācijas biedrības, 2011. gada 25. maijā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” tika ievietots paziņojums par organizācijas „Mediācijas Padome” dibināšanu. Ar sludinājumu tika paziņots, ka 2011. gada 14. jūnijā plkst. 16 Rīgā, K.Barona ielā 88, k2-242 notiks organizācijas „Mediācijas padome” dibināšanas sapulce, uz kuru aicinātas Latvijā reģistrētas biedrības, kuras darbojas mediācijas jomā. Tādējādi tika radīta iespēja visiem interesentiem, kas darbojas mediācijas jomā, piedalīties jaunas organizācijas dibināšanā.

Projekts noteic, ka sertificētu mediatoru organizācijas darbību īsteno Mediācijas padome, kas izstrādā vienotus mediatoru apmācību standartus un veic mediatoru apmācību programmu sertifikāciju, izstrādā un pieņem sertificētu mediatoru ētikas kodeksu, sniedz informāciju Tieslietu ministrijai par mediatora sertifikāta darbības izbeigšanas pamatiem, kā arī pārstāv sertificētus mediatorus un izsaka viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām un sniedz atzinumus likumdošanas un prakses jautājumos mediācijas jomā.

Projekta Pārejas noteikumos noteikts, ka mediatori, kuri noklausījušies mediatoru apmācības kursu un ieguvuši sertifikātu līdz Mediācijas likuma spēkā stāšanās dienai, iekļaujami sertificētu mediatoru sarakstā tikai pēc sertifikācijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Proti, mediatoriem, kuriem jau ir sertifikāts, nepieciešama atkārtota sertifikācija, kas atšķirsies (apjoma ziņā) no jaunsertificējamiem mediatoriem. Minēto kārtību paredzēts atspoguļot Ministru kabineta noteikumos.

Projekta IV nodaļas noteikumi par tiesas ieteiktu mediāciju stājas spēkā pēc sertificētu mediatoru saraksta izveidošanas.

Projekta 18. panta ceturtajā daļā un 19. panta ceturtajā un sestajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2013. gada 1. jūnijam.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Ar tieslietu ministra 2010. gada 10. novembra rīkojumu Nr. 1-1/416 tika izveidota darba grupa likumprojekta „Mediācijas likums” izstrādei. Minētajā darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Rīgas bāriņtiesas, Labklājības ministrijas, tiesnešu vidus, VPD, nevalstiskā sektora un mediācijas biedrībām.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta.

7.

Cita informācija

Nav.

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Ikviens sabiedrības loceklis, kurš savas domstarpības vēlēsies risināt, izmantojot mediāciju.

Praktizējoši mediatori, kuri piedāvās mediācijas pakalpojumus, personas, kuras vēlēsies kļūt par mediatoru un personas, kuras vēlēsies kļūt par sertificētu mediatoru.

Tiesneši, kuri pusēm ieteiks domstarpības risināt pie mediatora.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Atsevišķu juridisko profesiju pārstāvji, piemēram, zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, kā potenciālie sertificētie mediatori.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Mediācija kā alternatīvs domstarpību risināšanas veids netiek nodrošināta bez maksas, līdz ar to ikvienai personai, kuras vēlēsies savu savstarpējo strīdu risināt, izmantojot mediāciju, būs jāmaksā saskaņā ar konkrētā mediatora pakalpojumu cenrādi. Ja persona būs iesniegusi prasību tiesā un, pēc tiesas ieteikuma, vienojoties ar atbildētāju, piekritīs izmantot mediāciju, nomaksāto valsts nodevu atlīdzinās 50% apmērā, ja tiks panākta vienošanās izlīguma veidā, vai arī prasītājs, pamatojoties uz panākto vienošanos, atsauks prasību.

Ņemot vērā to, ka visefektīvāk mediācija var tikt izmantota tieši ģimenes strīdu risināšanā, nākotnē būtu izvērtējama iespēja noteikt atvieglojumus mediācijas izmantošanai ģimenes strīdu risināšanai, piemēram, ģimenēm ar nelieliem ienākumiem.

Mediatoru sertifikācija un atestācija būs maksas pakalpojums, līdz ar to personām, kuras vēlēsies kļūt par sertificētiem mediatoriem, tas radīs papildus izmaksas. Minēto izmaksu apmērs tiks noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem. Līdz ar to, personas, kuras vēlēsies iegūt mediatora sertifikātu, būs informētas par izmaksu apmēriem.

Vienlaikus, ņemot vērā to, ka mediācijas pakalpojums būs par maksu, minētā pakalpojuma sniedzējiem (mediatori) tas radīs iespēju gūt ienākumus.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā – nesaskaņas, kas radušās starp pusēm, ir viņu personīgās domstarpības, par kuru atbildība jāuzņemas pašiem, bet arī atslogos tiesas.

Piemēram, plānošanas dokumenta projektā „Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam”, ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi tiesas atvasinātās mediācijas jomā, plānots, ka 2012. gadā mediācijai būtu nododamas vismaz 5% no atsevišķu kategoriju civillietām, 2013. gadā – 8%, 2014. gadā – 14%, savukārt 2015. gadā jau vismaz 20%. Minētais nozīmē, ka veiksmīgas tiesas atvasinātās mediācijas ieviešanas rezultātā, tiesu noslodze mazināsies, līdz ar to lietu izskatīšanas termiņi saīsināsies, kas ir būtisks efektīvas tiesvedības nosacījums.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Saskaņā ar projektu mediatoru sertifikācijas komisija, nodrošinot mediatoru sertifikāciju un atestāciju vai izbeidzot sertifikāta darbību, izdos administratīvos aktus. Proti, mediators mēneša laikā pēc sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma rezultātu paziņošanas varēs pārsūdzēt tiesā sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma rezultātu sakarā ar sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma laikā pieļautajiem pārbaudījuma kārtības pārkāpumiem, kas varēja ietekmēt sertifikācijas vai atestācijas pārbaudījuma vērtējumu.

Mediācijas padomes lēmumu par mediatora sertifikāta darbības izbeigšanu varēs pārsūdzēt tiesā administratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Sabiedrības pārstāvji ar sertificētu mediatoru sarakstu tiks iepazīstināti galvenokārt ar interneta resursu starpniecību, proti, sertificētu mediatoru saraksts tiks publicēts Mediācijas padomes mājas lapā – www.mediacija.lv.

Ņemot vērā to, ka minētais saraksts galvenokārt ir nepieciešams tiesas ieteiktas mediācijas vajadzībām, tad norāde uz mediācijas iespēju, ieguvumiem un sertificētu mediatoru sarakstu tiks iekļauta dokumentu paketē, kas personām tiek nosūtītas pēc lietas ierosināšanas (atbildētājam – vienlaikus ar prasības pieteikuma norakstu, prasītājam – vienlaikus ar paziņojumu par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu atbildētājam). Šāda personu informēšana par mediācijas iespēju un sertificētu mediatoru sarakstu neprasīs papildus resursus. Minētais tiks darīts esošo tiesas pienākumu un resursu ietvaros.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

 


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Projektā iekļauts deleģējums izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikta kandidāta pieteikšanās, mediatora sertifikācijas un sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījuma kārtība un minēto pārbaudījumu saturs, kā arī noteikta sertifikācijas un atestācijas maksa. Plānots, ka Ministru kabinets noteiks arī mediatoru sertifikācijas komisijas kompetenci un darbību.

Tādējādi tiks noteikti sertificētu mediatoru apmācības programmas kritēriji, apmācības priekšnoteikumi, kārtība, kādā izsniedz apliecinājumu par apmācību kursa noklausīšanos, sertifikācijas un atestācijas eksāmena organizēšanas, norises un vērtēšanas kārtība, sertifikāta izsniegšanas, darbības izbeigšanās, atjaunošanas kārtība, sertificētu mediatoru saraksta uzturēšanas kārtība u.c.

Turklāt šādi noteikumi nepieciešami, lai personas, kuras vēlas iegūt mediatora sertifikātu, kas ir kā priekšnoteikums tam, lai mediators tiktu iekļauts sertificētu mediatoru sarakstā, būtu informētas par paredzētajām izmaksām. Šāda noteikumu esamība veicinās paredzamības un caurskatāmības principa ievērošanu.

Projektā iekļauts arī deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteic mediatora sertifikāta paraugu.

Iepriekš minētos Ministru kabineta noteikumus izstrādās Tieslietu ministrija. Ministru kabineta noteikumi ir izdodami pēc likumprojekta spēkā stāšanās.

Tāpat ir izdarāmi grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot iespēju ne tikai pusēm vienoties par mediācijas izmantošanu līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības, bet arī tiesas tiesības piedāvāt pusēm domstarpības risināt ar mediatora palīdzību. Grozījumi Civilprocesa likumā virzāmi vienlaikus ar likumprojektu „Mediācijas likums” un šiem likumprojektiem jāstājas spēkā vienlaikus.

2.

Cita informācija

Nav.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās 12. panta pirmās daļa noteic, ka vēlākais 2011. gada 21. maijā dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai ievērotu šīs direktīvas prasības, izņemot 10. pantu, kura izpildi nodrošina vēlākais līdz 2010. gada 21. novembrim.

2.

Citas starptautiskās saistības

Projekts šo jomu neskar.

3.

Cita informācija

Ņemot vērā to, ka direktīvas ieviešanas termiņš bija 2011. gada 21. maijs, norādāms, ka, atsevišķu direktīvas pantu ieviešanai, pašreizējais Civilprocesa likuma regulējums ir pietiekošs.

Direktīvas 3. panta „Definīcijas” pārņemšanai precīzu definīciju mediators plānots iekļaut projektā, savukārt attiecībā uz termina mediācija ieviešanu norādāms, ka esošais regulējums Civilprocesa likumā ir pietiekošs, jo pieļauj dažāda veida sarunu veicēju (vedēju) piesaisti. Tomēr, lai konkretizētu un akcentētu mediāciju, kā alternatīvo domstarpību risināšanas veidu, projektā dots izvērsts minētā termina skaidrojums.

Direktīvas 4. panta „Mediācijas kvalitātes nodrošināšana” ieviešana panākama ar projektu, nosakot konkrētus kritērijus mediācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Direktīvas 5. panta „Mediācijas izmantošana” ieviešana panākta ar Civilprocesa likuma regulējumu, kas paredz valsts nodevas atmaksāšanu, ja panākts izlīgums, tādējādi lietas dalībniekus (puses) motivētu domstarpību risināšanai aktīvāk izmantot arī mediāciju. Vienlaikus norādāms, ka ar projektu plānots veicināt tiesas ieteiktas mediācijas izmantošanu.

Direktīvas 6. pants „Mediācijā panāktu izlīgumu izpilde” – tiesā apstiprinātu izlīgumu izpilde jau ir noteikta gan nacionālā, gan pārrobežu līmenī (Civilprocesa 27. nodaļa un 77. nodaļa).

Direktīvas 7. panta ieviešana „Mediācijas konfidencialitāte” attiecībā uz mediācijas procesa konfidencialitāti plānota ieviest ar projektu.

Direktīvas 8. pants „Mediācijas ietekme uz noilgumu un noilguma termiņiem” – vispārējie noilgumu termiņi ir regulēti Civillikuma 1902. – 1911. pantā, tomēr par mediācijas ietekmi uz noilgumu plānots veikt grozījumus Civillikumā.

Attiecībā uz Direktīvas 9. panta „Informācija plašai sabiedrībai” ieviešanu norādāms, ka tā realizējama bez grozījumiem normatīvajos aktos.

 

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji.

Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.

Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības.

Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.

Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos

1.pants

Mērķis un piemērošanas joma

2.pants

Likuma mērķis un darbības joma

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

 

Direktīva piemērojama attiecībā uz pārrobežu strīdiem civillietās un komerclietās, tomēr dalībvalstīm neaizliedz to piemērot arī nacionālajās tiesībās. Līdz ar to, projekts attiecas arī uz mediācijas izmantošanu domstarpībās, kur nav pārrobežu aspekts.

Direktīva attiecināma uz strīdiem civillietās un komerclietās, tomēr projekts noteic iespēju to piemērot arī citās tiesību nozarēs, ja vien konkrētās nozares regulējumā nav noteikts pretējais. Ar minēto saprotot, ka mediācija ir iespējama arī administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās, ja šo tiesību nozaru speciālajās normās nav regulēts citādi.

2.pants

Pārrobežu strīdi

2.pants

Likuma mērķis un darbības joma

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

 

Projekts attiecas uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšanai iespējams izmantot mediāciju. Minētais nosacījums attiecināms uz domstarpību risināšanu nacionālajā mērogā, kā arī, ja ir pārrobežu aspekts.

3.pants

Definīcijas

1.pants

Likumā lietotie termini

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

 

Projektā, bez mediācija un mediators, dots skaidrojums tādiem jēdzieniem kā puses, mediācijas dalībnieki, mediācijas līgums, līgums ar mediatoru, vienošanās, apliecinājums par mediācijas rezultātu, sertifikāts, sertificēts mediators, sertificētu mediatoru saraksts.

Skaidrojot minētos jēdzienus, projekta piemērotājam vieglāk un nepārprotamāk ir iespēja saprast normas jēgu.

4.pants

Mediācijas kvalitātes nodrošināšana

V nodaļa.

Sertificēts mediators

 

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

Dalībvalstis ar tādiem līdzekļiem, kādus tās uzskata par piemērotiem, veicina mediatoru un mediācijas pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicina mediatoru sākotnēju un turpmāku apmācību.

5.pants

Mediācijas izmantošana

IV nodaļa.

Tiesas ieteikta mediācija

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

Tiesa, kurā ierosināta lieta, var aicināt puses izmantot mediāciju, lai atrisinātu attiecīgās domstarpības.

6.pants

Mediācijā panāktu izlīgumu izpilde

11.pants

Vienošanās

15.pants

Tiesas ieteiktas mediācijas norise

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

Pirmkārt, mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi.

Otrkārt, panākot vienošanos tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā, puses var noslēgt izlīgumu, kam ir jāatbilst Civilprocesa prasībām. Līdz ar to, ja tiesa vienošanās ceļā panāktu izlīgumu atzīst par izpildāmu, tam piemērojās Civilprocesa likumā noteiktais izpildes mehānisms.

7.pants

Mediācijas konfidencialitāte

II nodaļa.

Mediācijas pamatprincipi

Direktīvas prasības tiek pārņemtas pilnībā.

Papildus direktīvā definētajam konfidencialitātes principam, projektā ir nostiprināti vēl citi mediācijas principi – brīvprātība, pušu vienlīdzība un sadarbība, mediatora neitralitāte un neieinteresētība.

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Projekts šo jomu neskar.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu neskar.

Cita informācija

Nav.

 

2.tabula

Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.

Pasākumi šo saistību izpildei

Projekts šo jomu neskar.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Pasākumu plāna koncepcijas „Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” īstenošanai 2010. – 2012.gadam viens no rīcības virzieniem ir Mediācija kā pastāvīga institūta ieviešana. Tā sasniegšanai tika izvirzīts uzdevums – likumprojekta „Mediācijas likums” izstrāde. Ar minēto pasākumu plānu no 2010. gada 6. maija varēja iepazīties Latvijas Republikas oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv.

Savukārt sabiedrības pārstāvji, kas ir saistīti ar mediācijas jomu, kā arī personas, kam interesē mediācija un ir vēlme darboties minētajā jomā, ar pasākumu plānu, līdz ar to par projekta izstrādi, tika informēti mediācijas mājas lapā www.mediacija.lv.

Tāpat par projekta izstrādi tika informētas iesaistītās puses, tajā skaitā nevalstiskās organizācijas, kas ir uzskatāmas par sabiedrības pārstāvjiem, jo ir veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Uzsākot projekta izstrādi, ar tieslietu ministra 2010. gada 10. novembra rīkojumu Nr. 1-1/416 tika izveidota darba grupa likumprojekta „Mediācijas likums” izstrādei. Minētajā darba grupā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Rīgas bāriņtiesas, Labklājības ministrijas, tiesnešu vidus, Valsts probācijas dienesta, nevalstiskā sektora un mediācijas biedrībām.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekta izstrādē iesaistītie sabiedrības pārstāvji atbalstīja tā izstrādes nepieciešamību. Likumprojekta redakcija ir saskaņota ar iesaistītajiem sabiedrības pārstāvjiem.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekta izstrādē tika iesaistīti minētās jomas eksperti–praktizējoši mediatori. Pieaicināti tiesneši, kas piedalījušies starptautiskās konferencēs, semināros par mediācijas attīstību un direktīvas ieviešanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

5.

Cita informācija

Nav.

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekta izpildi nodrošinās Tieslietu ministrija, tiesas un Mediācijas padome.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Ar Projektu tiek mainītas Tieslietu ministrijas funkcijas. Tieslietu ministrijai (tieslietu ministram) ir pienākums apstiprināt mediatoru sertifikācijas komisiju un piedalīties mediatoru sertificēšanā.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts neparedz veidot jaunas valsts pārvaldes institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                          J.Bordāns

 

 

 

 

29.10.2012. 13:38

L.France

67036828, Laura.France@tm.gov.lv

 

 

 

 

 

 

v_sk = 6402


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.62

2012.gada 6.novembrī

 

 

18.§

 

Likumprojekts "Mediācijas likums"

     TA-1734

___________________________________________________________

(I.Ilgaža, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".

     3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

     4. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" (likumprojektu pakete).

     

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

 

 

2012-MK-PROT-62-0611-#18.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvēstule.doc - pavadvēstule.doc

Start time: 21.08.2017 7:40:26 After doc accessing: 21.08.2017 7:40:26 After doc copying: 21.08.2017 7:40:26 End time: 21.08.2017 7:40:26 Doc created: 26.11.2012 16:38:08 Doc last mod: 26.11.2012 16:59:08 Doc manual: