Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

   17.05.2013.            Nr.90/TA-758 (2013)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Kredītbiroju likums". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Eglītis 67013106, intars.eglitis@em.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienotā paketē ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (reģ. Nr.TA-757) un likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" (reģ. Nr.TA-756).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2013.gada  23.aprīļa  sēdes protokola

Nr.23  7.§ izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

 

V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


Likumprojekts

 

Kredītbiroju likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kredītbirojs – akciju sabiedrība, kas veic kādu no šajā likumā noteiktajām licencējamām kredītbiroja darbībām;

2) kredītbiroja dalībnieks – šajā likumā noteiktā persona, kura ar kredītbiroju ir noslēgusi rakstveida līgumu par pakalpojuma saņemšanu no kredītbiroja (turpmāk – kredītbiroja līgums);

3) iespējamais kredītbiroja dalībnieka klients (turpmāk – iespējamais klients) – fiziska persona, kura kredītbiroja dalībniekam iesniegusi pieteikumu, izsakot vēlēšanos kļūt par tā klientu;

4) kredītbiroja dalībnieka klients (turpmāk – klients) – fiziska persona:

a) kas noslēgusi ar kredītbiroja dalībnieku klienta līgumu,

b) pret kuru kredītbiroja dalībnieks ir pārņēmis no klienta līguma izrietošās prasījuma tiesības;

5) kredītinformācija – ziņas, kuras ir iegūtas no šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas avotiem un raksturo klienta vai iespējamā klienta kredītspēju;

6) klienta līgums ir:

a) līgums, ar kuru kredītbiroja dalībnieks sniedz vai sniegs ar kredītrisku saistītu pakalpojumu,

b) līgums, ar kuru kredītbiroja dalībniekam galvo par citas personas saistībām,

c) šā punkta "a" vai "b" apakšpunktā minētais līgums, no kura izrietošās prasījumu tiesības ir pārņēmis kredītbiroja dalībnieks;

7) parāds – klienta maksājuma saistība pret kredītbiroja dalībnieku, kas nav izpildīta klienta līgumā vai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā;

8) kredītinformācijas apstrāde – jebkuras ar kredītinformāciju veiktas darbības, ieskaitot kredītinformācijas vākšanu, iegūšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu;

9) kredītspēja – varbūtība, ka klients vai iespējamais klients pildīs savas saistības atbilstoši klienta līgumam;

10) kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja kredītbiroja dalībniekam, ja klients vai iespējamais klients nespēs vai atteiksies pildīt klienta līgumā noteiktās maksājuma saistības pret kredītbiroja dalībnieku;

11) kredītriska pārvaldība – pasākumu kopums, kurus kredītbiroja dalībnieks klienta līguma darbības laikā veic, lai kontrolētu savu kredītrisku.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) mazināt kredītrisku un veicināt ar kredītrisku saistīta pakalpojuma plašāku pieejamību;

2) veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos;

3) nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību.

 

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums regulē kredītbiroja darbību un nosaka kredītinformācijas apstrādes kārtību šajā likumā noteikto licencējamo kredītbiroja darbību ietvaros.

(2) Klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi un aizsardzību nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Šo likumu nepiemēro:

1) Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktajām parādvēstures datubāzēm;

2) valsts informācijas sistēmās esošo datu apstrādei, ko veic šīs valsts informācijas sistēmas turētājs, vai datu apstrādei, ko veic Saeima, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde, pastarpinātās pārvaldes iestāde, tiesa vai tiesu sistēmai piederīga persona, izņemot šā likuma 13.pantā noteikto;

3) attiecībā uz Kredītu reģistru, kā arī ziņu saņemšanai no Kredītu reģistra un to izmantošanai. Kārtību, kādā kredītbiroja dalībnieks saņem Kredītu reģistrā iekļautās ziņas ar kredītbiroja starpniecību, nosaka Kredītu reģistra likums;

4) ja saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem kredītbiroja dalībnieks var saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas ar kredītbiroja starpniecību apstrādes mērķiem, kas nav noteikti šā likuma 4.pantā. Kārtību, kādā kredītbiroja dalībnieks saņem šādas ziņas no valsts informācijas sistēmas ar kredītbiroja starpniecību, nosaka attiecīgais normatīvais akts.

 

4.pants. Kredītinformācijas apstrādes mērķi

(1) Kredītbirojs šajā likumā noteikto licencējamo kredītbiroja darbību ietvaros kredītinformāciju apstrādā, lai kredītbiroja dalībnieks varētu to iegūt un izmantot šā panta otrajā daļā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem.

(2) Kredītbiroja dalībnieks no kredītbiroja kredītinformāciju šajā likumā noteikto licencējamo kredītbiroja darbību ietvaros iegūst un izmanto iespējamā klienta vai klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

 

5.pants. Kredītbiroja dalībnieks

Kredītbiroja dalībnieks var būt:

1) komersants;

2) persona, kas veic profesionālo darbību likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē;

3) individuālais uzņēmums, zemnieka saimniecība, lauku amatnieka uzņēmums, ģimenes uzņēmums vai zvejnieka saimniecība;

4) kooperatīvā sabiedrība.

 

6.pants. Kredītinformācijas avoti

Kredītbirojs kredītinformāciju iegūst tikai no šādiem kredītinformācijas avotiem:

1) kredītbiroja dalībnieka sniegtajām ziņām par parādu;

2) ziņām, kuras kredītbirojs šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis no valsts informācijas sistēmas;

3) ziņām par klientu (turpmāk – ārvalsts kredītinformācija), kuras kredītbirojs ir saņēmis no:

a) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrēta komersanta, kura komercdarbība ir fizisku personu datu apstrāde un nodošana trešajām personām, kuras šos datus izmanto personas kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai,

b) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts valsts informācijas sistēmas vai valsts informācijas sistēmai pielīdzināmas datubāzes.

 

II nodaļa

Prasības kredītbiroja darbībai

 

7.pants. Licencējamās kredītbiroja darbības

(1) Kredītbirojam ir nepieciešama licence, lai sniegtu kādu no šiem pakalpojumiem:

1) ziņu apstrāde par fiziskas personas parādiem, lai tās nodotu trešajām personām izmantošanai kādam no šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem;

2) ierobežotas pieejamības informācijas iegūšana no valsts informācijas sistēmas par fizisku personu pēc tādas personas pieprasījuma, kurai ir tiesisks pamats saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas, un iegūto ziņu nodošana minētajai personai kādam no šā likuma 4.panta otrajā daļā noteiktajiem mērķiem.

(2) Šā panta pirmās daļas prasības neattiecina uz:

1) sava klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi;

2) tāda komersanta klienta vai iespējamā klienta datu apstrādi, ar kuru persona ir vienā koncernā.

 

8.pants. Licence

(1) Licenci izsniedz Datu valsts inspekcija uz nenoteiktu laiku.

(2) Ministru kabinets nosaka licences izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, kā arī prasības licences saņemšanai, tajā skaitā prasības kredītbiroja padomes un valdes locekļiem un prasības kredītbiroja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

(3) Par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai kredītbirojs maksā valsts nodevu. Par kredītbiroja darbības uzraudzību kredītbirojs maksā ikgadēju valsts nodevu. Valsts nodevu apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants. Citu personu iesaiste licencējamo kredītbiroja darbību izpildes nodrošināšanā

(1) Ja saņemta Datu valsts inspekcijas rakstveida piekrišana, kredītbirojs uz rakstveida līguma pamata var uzticēt citai personai veikt darbības, kas nepieciešamas šā likuma 7.pantā noteikto licencējamo kredītbiroja darbību izpildes nodrošināšanai.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās rakstveida piekrišanas saņemšanas kredītbirojs ir atbildīgs pret trešajām personām par tās personas darbību, kurai uzticēts veikt konkrētās darbības. Datu valsts inspekcijai ir tiesības atcelt iepriekš doto rakstveida piekrišanu, ja kredītbirojs nepilda šā likuma prasības. Datu valsts inspekcijas lēmuma par iepriekš dotās rakstveida piekrišanas atcelšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

10.pants. Informācijas pieejamība par kredītbiroju

(1) Datu valsts inspekcija savā tīmekļa vietnē par kredītbiroju publicē un aktualizē šādu informāciju:

1) lēmums par licences piešķiršanu;

2) kredītbiroja nosaukums;

3) kredītbiroja reģistrācijas numurs;

4) kredītbiroja kontaktinformācija (juridiskā adrese un pasta adrese, tālrunis, elektroniskā pasta adrese);

5) kredītbiroja akcionāri, kuru līdzdalība kredītbirojā ir pieci vai vairāk procentu no kredītbiroja balsstiesīgā pamatkapitāla;

6) licences piešķiršanas datums;

7) licences apturēšanas vai anulēšanas datums.

(2) Ja mainās kāda no šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. vai 5.punktā minētajām ziņām, kredītbirojs triju darbdienu laikā pēc izmaiņu spēkā stāšanās iesniedz Datu valsts inspekcijā iesniegumu par izmaiņām. Datu valsts inspekcija piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas aktualizē attiecīgo informāciju savā tīmekļa vietnē.

 

III nodaļa

Kredītinformācijas apstrāde un glabāšanas termiņi

 

11.pants. Ziņu par parādu iekļaušana kredītbiroja datubāzē

(1) Kredītbiroja dalībniekam ir tiesības kredītbiroja datubāzē iekļaut ziņas par parādu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) parāds ir apstiprināts ar spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu;

2) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas un kopš šā panta otrajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas par attiecīgo parādu ir pagājušas vismaz 30 dienas, taču parāds nav ticis segts un klients nav izteicis rakstveida iebildumus par parāda esamību vai apmēru;

3) no pirmās maksājuma kavējuma dienas ir pagājušas vismaz 60 dienas un kopš šā panta otrajā daļā minētā brīdinājuma nosūtīšanas par attiecīgo parādu ir pagājušas vismaz 30 dienas, taču parāds nav ticis segts un klients ir izteicis rakstveida iebildumus par parāda esamību vai apmēru, bet kredītbiroja dalībnieks ir nosūtījis klientam motivētu atbildi, izsniedzot parāda esamību un apmēru pamatojošu dokumentu kopijas, un informējis, ka ziņas par parādu tiks iekļautas kredītbiroja datubāzē;

4) klients kredītbiroja dalībniekam ir devis piekrišanu iesniegt ziņas par parādu kredītbiroja datubāzē. Šāda klienta piekrišana atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām par datu subjekta piekrišanu, un klientam izskaidrotas piekrišanas sekas.

(2) Šā panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā minētajā gadījumā kredītbiroja dalībnieks pirms ziņu par parādu iekļaušanas kredītbiroja datubāzē nosūta klientam brīdinājumu par parāda samaksu. Brīdinājumā ietver informāciju, ka ziņas par parādu tiks nodotas kredītbirojam, un to, kādiem mērķiem kredītbiroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu tiks apstrādātas.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā, ja kredītbiroja dalībnieks vēl nav iekļāvis kredītbiroja datubāzē ziņas par klienta parādu un kredītbiroja dalībnieks pēc motivētas atbildes par parāda esamību vai apmēru nosūtīšanas klientam ir saņēmis atkārtotus klienta rakstveida iebildumus, tad, iekļaujot kredītbiroja datubāzē ziņas par klienta parādu, kredītbiroja dalībnieks norāda, ka ir saņemti klienta rakstveida iebildumi par parāda esamību vai apmēru.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā gadījumā ziņas par parādu kredītbiroja datubāzē iekļauj uz laiku, kas nav ilgāks par 60 dienām no pirmās maksājuma kavējuma dienas. Pēc 60 dienu termiņa iestāšanās ziņas par parādu kredītbiroja datubāzē apstrādā, ja iestājies kāds no šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem gadījumiem.

(5) Kredītbiroja dalībnieks aktuālo informāciju par kredītbiroja datubāzē iekļauto parādu kredītbirojam sniedz ne retāk kā reizi kalendāra ceturksnī.

 

12.pants. Kredītbiroja datubāzē iekļaujamās ziņas par parādu

(1) Kredītbiroja datubāzē iekļauj šādas ziņas par parādu:

1) klienta vārds, uzvārds un personas kods vai cita klientu identificējoša informācija;

2) ziņas par parāda summu, tajā skaitā ziņas par sākotnējo parāda summu, faktisko parāda summu un pirmo maksājuma kavējuma dienu;

3) datums, kad ziņas par parādu ir iekļautas kredītbiroja datubāzē, un datums, kad ziņas par parādu pēdējo reizi ir aktualizētas;

4) ziņas par to, ka parāda saistība vairs nepastāv, tajā skaitā datums, kopš kura parāda saistība vairs nepastāv;

5) ziņas par kredītbiroja dalībnieku, kurš ir iekļāvis kredītbiroja datubāzē ziņas par parādu;

6) ziņas par tā kredītbiroja dalībnieka darbības nozari, kurš ir iekļāvis kredītbiroja datubāzē ziņas par parādu;

7) ziņas par to, vai klients ir izteicis rakstveida iebildumus par parāda esamību vai apmēru.

(2) Kredītbiroja datubāzē var iekļaut citas ziņas par klientu vai parādu, ja Datu valsts inspekcija iepriekš rakstveidā ir piekritusi šādu ziņu iekļaušanai kredītbiroja datubāzē.

(3) Kredītbirojs, sniedzot kredītbiroja dalībniekam ziņas par cita kredītbiroja dalībnieka iekļautajām ziņām par parādu, nenorāda šā panta pirmās daļas 5.punktā minētās ziņas.

(4) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētās ziņas kredītbirojs dzēš, ja tas ir saņēmis spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru konstatēta parāda summa, vai kredītbirojs ir saņēmis klienta rakstveida apliecinājumu par savu iebildumu atsaukšanu.

 

13.pants. Ziņas no valsts informācijas sistēmas

(1) Kredītbirojs pēc tāda kredītbiroja dalībnieka, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt no valsts informācijas sistēmas ierobežotas pieejamības informāciju, tiesiska pieprasījuma pieprasa un saņem ziņas par klientu vai iespējamo klientu no attiecīgās valsts informācijas sistēmas. Saņemtās ziņas kredītbirojs, nemainot to saturu, nodod kredītbiroja dalībniekam, kas tās pieprasījis. Kārtību, kādā kredītbirojs saņem ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas, nosaka attiecīgās valsts informācijas sistēmas darbību reglamentējošais normatīvais akts.

(2) Kredītbirojs un valsts informācijas sistēmas turētājs slēdz līgumu par vispārpieejamas informācijas apstrādi, kredītbirojs iegādājas licenci informācijas atkalizmantošanai vai vispārpieejamu informāciju iegūst citādā veidā, kā to nosaka normatīvais akts par konkrēto valsts informācijas sistēmu. Vispārpieejamu informāciju kredītbirojs apstrādā šajā likumā noteiktajiem kredītinformācijas apstrādes mērķiem.

(3) Ja valsts informācijas sistēmas pārzinis izmanto valsts informācijas sistēmu savietotāju, tad ziņas no attiecīgās valsts informācijas sistēmas kredītbirojs ir tiesīgs iegūt, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts informācijas sistēmu savietotāju.

 

14.pants. Ārvalsts kredītinformācija

(1) Ārvalsts kredītinformāciju kredītbirojs pieprasa no ārvalsts kredītinformācijas avota pēc kredītbiroja dalībnieka pieprasījuma.

(2) Saņemto ārvalsts kredītinformāciju, nemainot tās saturu, kredītbirojs nekavējoties nodod kredītbiroja dalībniekam, kas to pieprasījis.

 

15.pants. Informācija, kuru aizliegts izmantot kredītinformācijas apstrādē

Kredītinformācijas apstrādē aizliegts izmantot sensitīvos personas datus.

 

16.pants. Glabāšanas termiņi

(1) Ziņas par parādiem kredītbirojs glabā:

1) piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītbiroja dalībnieks, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas;

2) 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas, ja parādu nesamaksā.

(2) Ziņas par citu kredītbiroja dalībnieka pieprasījumu kredītbirojs glabā vienu gadu pēc šā pieprasījuma dienas. Ierobežotas pieejamības informāciju saturošas valsts informācijas sistēmas pārzinis var noteikt citu termiņu, kādā kredītbirojs glabā ziņas par kredītbiroja dalībnieka pieprasījumu par ziņu saņemšanu no attiecīgās valsts informācijas sistēmas.

 

17.pants. Ziņu par parādu apstrāde pēc kredītbiroja līguma izbeigšanas

(1) Ja kredītbirojs vai kredītbiroja dalībnieks vienpusēji atkāpjas no kredītbiroja līguma vai kredītbirojs un kredītbiroja dalībnieks vienojas par kredītbiroja līguma izbeigšanu (turpmāk – bijušais kredītbiroja dalībnieks), kredītbirojs:

1) nekavējoties dzēš no kredītbiroja datubāzes ziņas par parādu, ja pastāv parāda saistība pret bijušo kredītbiroja dalībnieku;

2) ir tiesīgs glabāt ziņas par parādu saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktu, ja parāda saistība ir izbeigusies, kamēr kredītbiroja līgums bija spēkā.

(2) Kredītbirojs labo, aktualizē vai dzēš šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās ziņas par parādu šādos gadījumos:

1) bijušais kredītbiroja dalībnieks un tā klients vai persona, kas par klientu kredītbiroja datubāzē norādīta kļūdaini, kredītbiroja noteiktajā kārtībā klātienē kredītbirojā paraksta abpusēju apliecinājumu par ziņu par parādu labošanu vai dzēšanu;

2) kredītbirojs saņem apliecinājumu par ziņu par parādu labošanu vai dzēšanu, kurā bijušā kredītbiroja dalībnieka un tā klienta vai tādas personas, kas par klientu kredītbiroja datubāzē norādīta kļūdaini, parakstu īstumu apliecinājis notārs;

3) kredītbirojs saņem spēkā stājušos tiesas vai šķīrējtiesas nolēmumu, ar kuru ir konstatēts no kredītbiroja datubāzē iekļautajām ziņām par parādu pēc būtības atšķirīgs saturs;

4) kredītbirojs konstatē, ka kredītbiroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu neatbilst bijušā kredītbiroja dalībnieka sniegtajām ziņām par parādu;

5) citos kredītbiroja noteiktajos gadījumus kredītbiroja noteiktajā kārtībā.

 

18.pants. Kredītbiroja dalībnieka tiesiskais pamats pieprasīt un saņemt kredītinformāciju no kredītbiroja

Kredītbiroja dalībnieks ir tiesīgs pieprasīt un saņemt kredītinformāciju no kredītbiroja, ja pastāv kāds no šādiem nosacījumiem:

1) klients vai iespējamais klients kredītbiroja dalībniekam ir devis piekrišanu saņemt kredītinformāciju, un šāda klienta vai iespējamā klienta piekrišana atbilst Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām par datu subjekta piekrišanu;

2) kredītbiroja dalībnieka tiesības iegūt kredītinformāciju izriet no klienta līguma;

3) pastāv cits Fizisko personu datu aizsardzības likumā minētais nosacījums, kas pieļauj fiziskas personas datu apstrādi.

 

19.pants. Fiziskas personas tiesības saņemt informāciju

(1) Fiziskajai personai ir tiesības divas reizes gadā no kredītbiroja saņemt informāciju saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kā arī informāciju par kredītbiroja dalībnieku, kurš kredītbiroju ir izmantojis ziņu pieprasīšanai un saņemšanai no valsts informācijas sistēmas, šādā kārtībā:

1) saņemt ziņas tiešsaistes režīmā vai klātienē kredītbirojā – bez maksas;

2) saņemt ziņas pa pastu – sedzot kredītbiroja izdevumus par pasta pakalpojumiem saskaņā ar pasta pakalpojumu sniedzēja tarifiem atbilstoši kredītbiroja noteiktajai kārtībai.

(2) Ja fiziskā persona šā panta pirmajā daļā minēto informāciju pieprasa biežāk nekā divas reizes gadā, fiziskajai personai šo informāciju ir tiesības saņemt kredītbiroja noteiktajā kārtībā un par kredītbiroja noteikto maksu.

 

IV nodaļa

Atbildība par kredītinformācijas apstrādi un

kredītinformācijas apstrādes uzraudzība

 

20.pants. Kredītbiroja atbildība

(1) Kredītbirojs ir atbildīgs par to, lai kredītbiroja datubāzē iekļautās ziņas par parādiem atbilstu kredītbiroja dalībnieka sniegtajām ziņām par parādiem.

(2) Kredītbirojs nav atbildīgs par to ziņu pilnīgumu un patiesumu, kuras kredītbirojs pēc kredītbiroja dalībnieka pieprasījuma ir saņēmis no valsts informācijas sistēmas un, nemainot to saturu, nodevis tālāk kredītbiroja dalībniekam.

 

21.pants. Kredītbiroja dalībnieka atbildība

Kredītbiroja dalībnieks ir atbildīgs par to, ka:

1) tas ir iekļāvis kredītbiroja datubāzē pilnīgas un patiesas ziņas par parādu, kas atbilst klienta līgumā noteiktajām saistībām;

2) tas kredītbiroja noteiktajā kārtībā un atbilstoši šā likuma prasībām sniedz kredītbirojam aktuālo informāciju par kredītbiroja datubāzē iekļauto parādu;

3) tas ir pieprasījis kredītinformāciju tikai tādā gadījumā, ja ir pastāvējis tiesiskais pamats un šajā likumā noteiktais personas datu apstrādes mērķis.

 

22.pants. Kļūdu labošana

(1) Ja klients uzskata, ka kredītbiroja datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas par parādu, klients iesniedz kredītbirojam vai kredītbiroja dalībniekam rakstveida iebildumu.

(2) Klients rakstveida iebildumam var pievienot iebildumu pamatojošo dokumentu kopijas. Ja rakstveida iebildumu iesniedz klienta pilnvarota persona, tam pievieno notariāli apliecinātas pilnvaras kopiju.

(3) Kredītbiroja dalībnieks klienta iesniegto rakstveida iebildumu izskata Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja klients rakstveida iebildumu par kredītbiroja datubāzē kļūdaini iekļautajām ziņām par parādu iesniedz kredītbirojā:

1) kredītbirojs pārbauda, vai kredītbiroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu atbilst kredītbiroja dalībnieka sniegtajām ziņām par parādu;

2) kredītbirojs nekavējoties nosūta kredītbiroja dalībniekam iebilduma kopiju, ja kredītbiroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu atbilst kredītbiroja dalībnieka sniegtajām ziņām par parādu;

3) kamēr nav saņemta kredītbiroja dalībnieka pamatota atbilde, kredītbirojs kredītbiroja datubāzē izdara atzīmi, ka ir saņemts klienta iebildums par datubāzē iekļauto ziņu par parādu neatbilstību;

4) kredītbiroja dalībnieks viena mēneša laikā pēc kredītbiroja pieprasījuma saņemšanas dienas izskata klienta iebildumu un sniedz kredītbirojam un klientam pamatotu atbildi.

(5) Ja, izvērtējot šā panta ceturtajā daļā minēto klienta rakstveida iebildumu, kredītbirojs konstatē, ka kredītbiroja datubāzē iekļautās ziņas par parādu neatbilst kredītbiroja dalībnieka sniegtajām ziņām par parādu, vai kredītbiroja dalībnieks informē kredītbiroju par to, ka kredītbiroja datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas par parādu, tad kredītbirojs labo vai dzēš ziņas par parādu un par šo ziņu labošanu vai dzēšanu nekavējoties informē tos kredītbiroja dalībniekus, kuriem kredītbirojs šīs ziņas sniedzis pēdējo 12 mēnešu laikā.

(6) Ja, izvērtējot šā panta ceturtajā daļā minēto klienta rakstveida iebildumu, kredītbiroja dalībnieks informē kredītbiroju, ka tas nav pamatots, bet klients pēc kredītbiroja dalībnieka atbildes saņemšanas informē kredītbiroju, ka nepiekrīt kredītbiroja dalībnieka atbildei un joprojām uzskata, ka kredītbiroja datubāzē ir iekļautas kļūdainas ziņas par parādu, tad kredītbirojs kredītbiroja datubāzē izdara atzīmi, ka ir saņemti klienta rakstveida iebildumi par parāda esību vai tā apmēru.

 

23.pants. Datu valsts inspekcijas kompetence

(1) Kredītbiroja darbības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija.

(2) Datu valsts inspekcijai, veicot kredītbiroja darbības uzraudzību, ir šādas tiesības:

1) pieņemt lēmumus par licences darbības apturēšanu vai anulēšanu;

2) veikt pārbaudes un auditus kredītbirojā vai šā likuma 9.pantā noteiktajām personām, par kurām Datu valsts inspekcija ir izsniegusi rakstveida piekrišanu, lai pārbaudītu kredītbiroja darbību atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

3) bez maksas saņemt informāciju un dokumentus no kredītbiroja vai šā likuma 9.pantā noteiktajām personām, par kurām Datu valsts inspekcija ir izsniegusi rakstveida piekrišanu, lai pārbaudītu kredītbiroja darbību vai izskatītu klienta sūdzību par kredītbiroja darbību;

4) pieprasīt, lai tiek labotas vai dzēstas kredītbiroja datubāzē kļūdaini vai nelikumīgi iekļautās ziņas par parādiem;

5) lemjot par šajā likumā minētajiem jautājumiem, pieprasīt papildu informāciju, kas ir nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

6) pieprasīt kredītbiroja informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru pārbaudi un noteikt neatkarīgu ekspertīzi pārbaudāmo jautājumu izpētei;

7) īstenot citas tiesības, kas Datu valsts inspekcijai personas datu aizsardzības jomā ir paredzētas Fizisko personu datu aizsardzības likumā.

(3) Datu valsts inspekcijai, veicot kredītbiroja darbības uzraudzību, ir šādi pienākumi:

1) uzraudzīt kredītbiroja darbības atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

2) pieņemt lēmumus par kredītbiroja darbību un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar kredītbiroja darbību;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem;

4) sniegt šā likuma 12.panta otrajā daļā minēto piekrišanu.

(4) Datu valsts inspekcijas darbiniekiem pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba un cita veida līgumattiecības ar Datu valsts inspekciju, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ar kredītbiroju vai kredītbiroja dalībnieku darbību saistītu informāciju, kura iepriekš nav bijusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi normatīvie akti.

(5) Datu valsts inspekcijas amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Datu valsts inspekcijas direktoram. Direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 


Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2013.gada 29.novembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā minētos noteikumus.

 

2. Akciju sabiedrība, kuras komercdarbība šā likumā spēkā stāšanās dienā ir kāda no šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajām licencējamām kredītbiroja darbībām, saņem licenci līdz 2014.gada 1.jūnijam. Šajā punktā noteiktā akciju sabiedrība līdz licences saņemšanai var sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu, ievērojot šā likuma noteikumus, ciktāl tie attiecas uz šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu. Akciju sabiedrībai, kura līdz 2014.gada 1.jūnijam nav saņēmusi licenci, pēc šā datuma ir aizliegts sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu.

 

3. Komercsabiedrība, kura nav akciju sabiedrība un kuras komercdarbība šā likuma spēkā stāšanās dienā ir kāda no šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajām licencējamām kredītbiroja darbībām, veic reorganizāciju pārveidošanas ceļā, pārveidojot komercsabiedrību par akciju sabiedrību, un saņem licenci līdz 2014.gada 1.decembrim. Šajā punktā noteiktā komercsabiedrība līdz licences saņemšanai var sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu, ievērojot šā likuma noteikumus, ciktāl tie attiecas uz šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu. Šajā punktā minētajai komercsabiedrībai, kura līdz 2014.gada 1.decembrim nav saņēmusi licenci, pēc šā datuma ir aizliegts sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu.

 

4. Persona, kura nav komercsabiedrība un kuras saimnieciskā darbība šā likuma spēkā stāšanās dienā ir kāda no šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajām licencējamām kredītbiroja darbībām, nodibina akciju sabiedrību un saņem licenci līdz 2014.gada 1.jūnijam. Šajā punktā noteiktā persona līdz licences saņemšanai var sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu, ievērojot šā likuma noteikumus, ciktāl tie attiecas uz šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu. Šajā punktā minētajai personai, kura līdz 2014.gada 1.jūnijam nav saņēmusi licenci, pēc šā datuma ir aizliegts sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pakalpojumu.

 

5. Pārejas noteikumu 2. vai 3.punktā minētajai komercsabiedrībai vai 4.punktā minētajai personai līdz licences saņemšanai ir aizliegts sniegt šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto pakalpojumu.

 

6. Šā likuma 11.panta nosacījumi par kredītbiroja dalībnieka tiesībām iekļaut kredītbiroja datubāzē ziņas par parādu attiecas arī uz parādu, kurš pastāv likuma spēkā stāšanās dienā.

 

Likums stājas spēkā 2013.gada 2.decembrī.

 

 

 

Ekonomikas ministrs

D.Pavļuts

 

 

 


Kredītbiroju likumprojekta

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu 2011.gada 8.novembra Ministru kabineta sēdes protokollēmumā (Prot.Nr.66  44.§  TA-2657  2.punkts) „Par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu – kredītbiroja izveidi” dotā uzdevuma izpildi.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

2011.gada 8.novembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums „Par Komercbanku asociācijas iniciatīvu – kredītbiroja izveidi”, kurā Ministru kabineta pārstāvji tika informēti par Latvijas Komercbanku asociācijas (turpmāk tekstā – LKA) aicinājumu uzsākt kvalitatīvas diskusijas par tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību kredītinformācijas apmaiņai Latvijā.

 

Nepieciešamība uzlabot kredītinformācijas apmaiņu Latvijā tika pamatota ar vairākiem būtiskiem procesiem, kas atstāj arvien negatīvāku ietekmi uz kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā un kavē ekonomikas attīstību.

Kā būtiskākie problēmjautājumi tiek minēti:

1) ir izveidojies būtisks iedzīvotāju parādu apjoms komunālo pakalpojumu sniedzējiem un pārvaldīšanas un citu, ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto pakalpojumu, sniedzējiem, pieaug saistības pret nebanku kredītu devējiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, bet šāda informācija kredītriska vērtēšanai nav apkopota, ir nepietiekama vai neprecīza;

2) palielinās uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoms;

3) kredītinformācija ir fragmentēta (daudz avotu) un nepilnīga (nav precīzu un pilnīgu ziņu par personu saistībām), tādēļ pieaug kredītriski un kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu apkopošanai tiek patērēts arvien vairāk resursu;

4) nav pietiekami efektīva datu apmaiņas kontroles mehānisma, ko var īstenot fiziskās personas savu datu apstrādes kontrolei. Tas pastiprina neuzticību datu apmaiņai un plašākas informācijas pieejamībai par maksājumu saistībām no iedzīvotāju puses.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, LKA pauda aicinājumu uzsākt diskusijas  par kvalitatīvu priekšlikumu izstrādi kredītinformācijas apmaiņas procesu uzlabošanai Latvijā – kredītbiroju izveidi, lai sasniegtu šādus mērķus:

1)                              uzlabotu kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību un kvalitāti, tādējādi samazinot kredītrisku un veicinot kredītresursu plašāku pieejamību, vienlaicīgi ierobežojot pārmērīgas aizņemšanās risku;

2)                              uzlabotu vispārējo maksāšanas disciplīnu;

3)                              samazinātu nenokārtoto saistību apjomu.

 

Līdz ar kredītbiroja regulējuma izstrādi, kā papildus pozitīvs efekts tiek minēta personas datu apstrādes sistēmas izveidošana, kas nodrošinātu patērētājiem lielāku kontroli pār to savu datu izmantošanu, kurus izmanto komersanti, lai novērtētu personas kredītspēju, kā arī, samazinoties kredītriskam, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās.

 

Atbalstot nepieciešamību risināt informatīvajā ziņojumā aktualizētos problēmjautājumus, Ministru kabineta sēdē tika nolemts:

1) Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un līdz 2012.gada 15.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs).

2) Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pieaicinot ieinteresēto nevalstisko organizāciju pārstāvjus, pirms attiecīgo likumprojektu iesniegšanas Ministru kabineta sēdē sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu un priekšlikumus par iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, un iespējamiem risinājumiem - kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām - no personas datu aizsardzības viedokļa.

 

Lai nodrošinātu 2011.gada 8.novembra Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu (prot.Nr.66 44.§) izpildi, Ekonomikas ministrija 2011.gada 16.decembrī izveidoja Darba grupu informatīvā ziņojuma un priekšlikumu kredītbiroju darbības tiesiskā regulējuma izstrādei.

 

Pildot Ministru kabineta doto uzdevumu, darba grupa sagatavoja un 2012.gada 19.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts un atbalstīts informatīvais ziņojums „Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis”  (prot. Nr.34 35.§), vienlaikus nosakot, ka priekšlikumi kredītboriju darbības tiesiskā regulējuma izveidei ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2012.gada 1.decembrim.

 

Atbilstoši informatīvajā ziņojumā minētajiem priekšlikumiem kredītbiroju darbības tiesiskajā regulējumā izstrādei darba grupa ir izstrādājusi Kredītbiroju likumprojektu.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta mērķi ir:

1) mazināt kredītrisku un veicināt ar kredītrisku saistīta pakalpojuma plašāku pieejamību;

2) veicināt atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos;

3) nodrošināt efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību.

 

Likumprojekts būtiski sekmēs anotācijas I sadaļas 2. punktā minēto problēmu risināšanu: sekmēs kredītspējas vērtēšanai nepieciešamās kedītinformācijas plašāku pieejamību par klientu vai iespējamo klientu komersantiem, tādējādi samazinot kredītrisku un veicinot kredītresursu plašāku pieejamību, no vienas puses, un ierobežos pārmērīgas aizņemšanās risku, uzlabos vispārējo maksāšanas disciplīnu un samazinās nenokārtoto saistību apjomu, no otras puses.

Būtība:

Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, likumprojektā ir paredzēts noteikt:

1)      prasības kredītbiroju darbībai:

  • kredītbiroja komercdarbības veidu;
  • licencējamās kredītbiroja darbības;
  • licences izsniegšanas noteikumus;
  • nosacījumus citu personu iesaistei licencējamo kredītbiroja darbību izpildes nodrošināšanā;
  • prasības Datu valsts inspekcijai informācijas par kredītbiroju pieejamību norādīšanai tās interneta vietnē;

2)      prasības kredītinformācijas apstrādei un kredītinformācijas glabāšanas termiņus:

  • nosacījumus ziņu par klienta parādu iekļaušanai kredītbiroja datu bāzē;
  • kredītbiroja datu bāzē iekļaujamās ziņas par parādu;
  • nosacījumus ziņu saņemšanai no valsts informācijas sistēmām;
  • kārtību, kādā kredītbirojs pieprasa un kredītbiroja dalībniekam nodod ārvalsts kredītinformāciju;
  • informāciju, kuru aizliegts izmantot kredītinformācijas apstrādē;
  • ziņu par parādiem un kredītbiroja dalībnieku pieprasījumiem  glabāšanas termiņus;

3)      kredītinformācijas izsniegšanas noteikumus:

  • tiesisko pamatu kredītinformācijas saņemšanai no kredītbiroja;
  • fiziskās personas tiesības saņemt informāciju no kredītbiroja.

4)      atbildību par kredītinformācijas apstrādi:

§  kredītbiroja atbildību;

§  kredītbiroja dalībnieku atbildību;

§  kļūdu labošanas noteikumus kredītbiroja datu bāzē iekļautajai informācijai;

5)      Datu valsts inspekcijas kompetenci kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšanā.

 

 

Cita informācija

1. Likumā lietotais jēdziens „fiziska persona” aptver arī individuālos komersantus, fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicējus, kā arī fiziskās personas kā personu apvienību biedrus tikai tajos gadījumos, ja ar minēto uzņēmējdarbības formu saistītās informācijas apstrādei ir  piemērojamas Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk tekstā – FPDAL) prasības.

2. Viena no valsts informācijas sistēmām, kurā iekļautās ziņas ir nepieciešamas kredītspējas vērtēšanai un kurā iekļauto ziņu izsniegšanu uz vienotas platformas varētu nodrošināt kredītbiroji, ir Kredītu reģistrs. Kredītu reģistra darbību regulē Kredītu reģistra likums un uz tajā noteiktā deleģējuma pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi. Tādējādi arī tiesisko regulējumu attiecībā uz Kredītu reģistrā iekļauto ziņu saņemšanu caur kredītbiroju nepieciešams ietvert vienkopus minētajos speciālajos normatīvajos aktos. Vienlaikus, lai praksē izvairītos no Kredītbiroju likuma un Kredītu reģistra likuma normu kolīzijām, Kredītbiroju likumā ir paredzēts, ka šis likums nav piemērojams attiecībā uz Kredītu reģistru. Ņemot vērā minēto, vienlaikus ar likumprojektu "Kredītbiroju likums" tiks sagatavots likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", kas tiks virzīts vienotā likumprojektu paketē.

3. Pamatprincipi, kad kredītbirojs ir datu pārzinis vai datu operators ir noteikti Fizisko personu datu aizsardzības likumā. Personas datu apstrādes mērķus, kādiem kredītbirojs drīkst apstrādāt kredītinformāciju, nosaka šis likums.

4. Kredītinformācijas apstrāde kredītspējas vērtēšanas mērķiem saskaņā ar 1.pantā sniegto kredītspējas definīciju ir  darbības ar mērķi novērtēt varbūtību, ka klients vai iespējamais klients pildīs savas saistības atbilstoši klienta līgumam. Šādas darbības ietver arī statistisku aprēķinu veikšanu izmantojot kredītinformāciju ar mērķi izteikt varbūtību, ar kādu klients pildīs savas saistības atbilstoši klienta līgumam, skaitliskā formā. Ierobežojumi kredītinformācijas apstrādei pastāv neatkarīgi no tā, vai kredītinformācija tās saņēmējam tiek nodota tieši vai kā aprēķina rezultāts, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādāk.

5. Šā likuma 3.panta otrajā daļā minētā atruna likumprojektā ir iekļauta, lai norādītu, ka kredībiroju darbībā papildus Kredītbiroju likumā ietvertajam tiesiskajam regulējumam saistošs paliek arī Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertais vispārējais tiesiskais regulējums attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību.

6. Šā likuma 4.panta otrajā daļā minētā kredītspējas vērtēšana ietver arī iespējamā klienta vai klienta identitātes pārbaudi, jo kredītbiroja dalībniekam, lai vērtētu iespējamā klienta vai klienta spēju pildīt līguma saistības, ir jāpārbauda, vai tas ir sniedzis patiesas ziņas par sevi.

7. Šā likuma 5.panta 1.punktā minētais termins „komersants” ietver arī ārvalsts komersantus, t. sk. ārvalsts komersantus, kuriem Latvijā reģistrēta filiāle. Šā likuma 5.panta 2.punktā minētais termins „persona, kas veic profesionālo darbību likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē” arī ir attiecināms uz jebkuru personu, t.sk. citu valstu pilsoni, kas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē var veikt profesionālo darbību.

8. Šā likuma 1.panta 1.punktā par kredītbiroja komersanta veidu ir noteikta akciju sabiedrība, jo tai salīdzinājumā ar pārējām komercsabiedrības formām tiek nodalīti jautājumi, kas ir uzņēmuma vadības un akcionāru kompetencē, proti, tiek nodrošināta lielāka akcionāru un uzņēmuma vadīšanas kompetences nodalīšana, tiek stingrāk regulēta uzņēmuma pārvaldības kārtība.

Lai nodrošinātu informācijas pieejamību par kredītbiroja akcionāriem, šā likuma 8.panta otrajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos kā viena no prasībām licences saņemšanai tiks noteikta akcionāru saraksta iesniegšana Datu valsts inspekcijai, kā arī tiks noteikts pienākums to regulāri atjaunot.

9. Uz šā likuma 8.panta otrās daļas pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos tiks iekļauts tiesiskais regulējums arī licences apturēšanai un anulēšanai.

Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēta licences apturēšana/anulēšana, ja netiks apmaksāta ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja licencēto darbību uzraudzību.

10. Uz šā likuma 8.panta otrās daļas pilnvarojuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, lai saņemtu licenci kredītbiroja darbībai, tiks iekļautas arī prasības kredītbiroju informācijas sistēmu un iekārtu drošībai, kredītbiroja darbībai nepieciešamās iekšējās procedūras un prasības šo procedūru saturam, kā arī prasības un kārtība kredītbiroja informācijas sistēmu un iekārtu un kredītbiroja darbībai nepieciešamo iekšējo procedūru iekšējā un ārējā audita veikšanai.

11. Šā likuma 9.pantā ar „citu personu iesaisti licencējamo kredītbiroja darbību izpildes nodrošināšanā” ir jāsaprot citu personu iesaiste „licencējamo darbību izpildes nodrošināšanā”. Piemēram, par šādām darbībām varētu uzskatīt datu glabāšanas un autentifikācijas ārpakalpojumu saņemšanu.

Kredītbiroja citām iesaistītajām personām licencējamo darbību izpildes nodrošināšanā nav saistošas šajā likumā kredītbirojam izvirzītās prasības.

12. Papildus likumā noteiktajam speciālajam regulējumam, kredītbirojam būs jāreģistrē personas datu apstrāde arī atbilstoši vispārīgajam FPDAL regulējumam.

13. Likumprojektā netiks noteikts parāda apmēra minimālās summas slieksnis ziņu par parādu iekļaušanai kredītbiroja datu bāzē, saglabājot līdzšinējo tiesisko regulējumu. Iepriekš minētā izvēle tiek pamatota ar šādiem apsvērumiem:

Citu dalībvalstu pieredzes un labās prakses analīze

Veicot 20 Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes analīzi, tika secināts, ka 14 dalībvalstīs nepildīto saistību apmēra minimālā summa vispār netiek noteikta, 5 dalībvalstīs kredītbiroji šādu slieksni pēc saviem ieskatiem ir noteikuši paši, savukārt tikai 1 dalībvalstī (Dānijā) šāds slieksnis ir noteikts likumā.

Vienlīdzīgas iespējas visām tautsaimniecības nozarēm sniegt ziņas kredītbirojiem par klientiem, kuri nepilda uzņemtās maksājuma saistības

Par būtisku priekšnoteikumu vienlīdzīgas attieksmes radīšanai dažādās tautsaimniecības nozarēs cīņā ar parādniekiem, jo īpaši ļaunprātīgajiem parādniekiem (personām, kuras apzināti nepilda savas uzņemtās maksājuma saistības), ir uzskatāma tāda nepildīto saistību apmēra minimālās summas (sliekšņa) noteikšana, kas neierobežo (neizslēdz) nevienas tautsaimniecības nozares tiesības iesniegt kredītbirojos ziņas par parādniekiem, ja ir izpildījies viens no četriem likuma 11.pantā minētajiem nosacījumiem informācijas par parādnieku iekļaušanai kredītbiroja datubāzē.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, attiecīga minimālā sliekšņa noteikšanas nepieciešamība būtu atstājama pašu kredītbiroju ziņā, tiem izvērtējot attiecīgās tautsaimniecības nozares specifiku.

Patērētāju vienlīdzība

Kā būtisks apsvērums nepildīto saistību apmēra minimālās summas nenoteikšanai likumdošanā ir minama arī sabiedrības vispārējo sociālekonomisko interešu ievērošana. Proti, sabiedrības (patērētāju) interesēs ir novērst un izskaust situāciju, kur godprātīgie patērētāji vidējā termiņā ir spiesti samaksāt par preču iegādi vai pakalpojumu saņemšanu cenu, kurā papildus ir iekļautas arī tādas komersanta izdevumu pozīcijas, kas radušās dēļ patērētājiem, kas nepilda uzņemtās maksājuma saistības.

Maksāšanas disciplīnas uzlabošana

Lai nodrošinātu un veicinātu efektīvu maksāšanas disciplīnas uzlabošanos, būtiski ir nodrošināt, ka kredītbiroju datubāzēs ir iekļauta informācija par visām personas uzņemtajām maksājuma saistībām, kas netiek pildītas. Šāda kredītinformācija nodrošina kredītbiroja dalībnieku ar objektīvāku redzējumu par personas uzņemto maksājuma saistību izpildes paradumiem un kultūru, no vienas puses, un tādējādi var mudināt personu laikā nokārtot visas uzņemtās maksājuma saistības, nevis tikai tās, kas būtu lielākas par kādu likumprojektā noteiktu summu, piemēram, 100 latiem (arī mazi rēķini ir jānomaksā, nepieļaujot domu, ka par tādiem neviens kredītbiroju dalībnieks neuzzinās vai arī komersants nevērsīsies tiesā, jo tiesas izdevumi būs salīdzinoši lielāki nekā parāda apmērs).

Vienotas pieejas nodrošināšna LR tiesību sistēmā, nosakot prasības ziņu par parādu iekļaušanai parādvēstures datu bāzēs (Parādu ārpustiesas atgūšanas likums)

Būtiski ir nodrošināt vienotu pieeju LR tiesību sistēmā ziņu par parādiem iekļaušanai parādvēstures datu bāzēs. Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, kur tostarp 12. un 13.pantā tiek reglamentētas prasības parādvēstures datubāzes izveidošanai, nav noteikts maksājuma saistību, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā, minimālās summas slieksnis, no kura parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs būtu tiesīgs informāciju par iepriekš minētajām saistībām iekļaut parādvēstures datubāzē. Proti, iepriekš minētajā jautājumā likumdevējs jau šobrīd ir atstājis rīcības brīvību pašam parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam noteikt nepildīto saistību apmēra minimālās summas slieksni, veidojot parādvēstures datubāzi ar mērķi sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

14. Šā likuma 12.pantā minētās ziņas par parādu tiek iekļautas kredītbiroja datu bāzē par katru parādu atsevišķi. Proti, ja parādniekam ir vairākas nepildītas maksājuma saistības pret kredītbiroja dalībnieku vai vairākiem kredītbiroja dalībniekiem, šā likuma 12.pantā minētās ziņas kredītbiroja datu bāzē tiek iekļautas atsevišķi par katru nepildīto maksājuma saistību (parādu).

15. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktā ir norādīts, ka kredītbiroja datu bāzē ir iekļaujamas šādas personu identificējošas ziņas: klienta vārds, uzvārds un personas kods vai cita klientu identificējoša informācija. Likumā ir paredzētas tiesības kredītbirojam iekļaut arī citu personu identificējošu informāciju, lai tādējādi risinātu problēmsituācijas, kur kredītbiroja klients vai iespējamais klients var būt persona, kura nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un kurai līdz ar to nav piešķirts arī personas kods.

Piemēram, saskaņā ar Latvijas Bankas tīmekļa vietnē sniegto informāciju  2012.gada 31.decembrī Kredītu reģistrā vien bija jau iekļautas ziņas par 9916 fiziskām personām – nerezidentiem, un šo personu identificēšanai bija nepieciešams papildus iegūt citu personu identificējošu informāciju (piemēram, personu apliecinošā dokumenta numuru, personu apliecinošā dokumenta izdevējvalsts kodu, dzimšanas datumu).

Citu personu identificējošu informāciju (piemēram, informāciju par personas deklarēto dzīvesvietas adresi) nav paredzēts iekļaut kredītbiroja datu bāzē, ja klients vai iespējamais klients ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā  un tam ir piešķirts personas kods.

16. Parādnieka iesniegums tiesai par parāda esamību vai apmēru arī ir uzskatāms par rakstveida iebildumu 12.panta pirmās daļas 7.punkta izpratnē.

17. Šā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punktā minētā norāde „ziņas par to, ka parāda saistība vairs nepastāv” ir attiecināma ne tikai uz gadījumu, kad klients kredītbiroja dalībniekam parādu ir atmaksājis pilnā apmērā, bet arī uz visiem tiem gadījumiem, kad ir pamats uzskatīt, ka klienta maksājuma saistība pret attiecīgo kredītbiroja dalībnieku ir izpildīta. Piemēram, par šādu gadījumu var uzskatīt situāciju, kad parāds ir cedēts citai personai.

18. Ziņu par fizisku personu parādiem ārstniecības iestādēm iekļaušana kredītbiroja datu bāzē notiek, neatklājot fiziskas personas sensitīvos datus par personas veselību.

19. Kredītbirojs neglabās ziņas, kas saņemtas no valsts informācijas sistēmas, ja vien attiecīgo valsts informācijas sistēmu regulējošajos normatīvajos aktos ir atļauta ziņu glabāšana, valsts informācijas sistēmas turētājs un kredītbirojs būs vienojušies par citādu kārtību vai arī kredītbirojs ir saņēmis vispārpieejamu informāciju (piemēram  Uzņēmumu reģistra reģistri).

20. Provizoriski šā likuma 13.pantā minētās valsts informācijas sistēmas, kas satur kredītspējas vērtēšanai vai kredītrisku pārvaldībai noderīgas ziņas, ir Kredītu reģistrs, VID informācijas sistēmas, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs, Iedzīvotāju reģistrs, Nederīgo dokumentu reģistrs, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs un Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvā sistēma. Detalizētu saņemamās kredītinformācijas apjomu un subjektu loku, kam ir tiesības saņem iepriekš minētās ziņas, skatīt anotācijas 1.pielikumā.

21. Nepieciešamie pasākumi valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, lai uzlabotu kredītinformācijas apmaiņu ar kredītbirojiem, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm veicami gadskārtējā valsts budžetā piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Pēc pašreizējiem Finanšu ministrijas provizoriskiem aprēķiniem izmaksas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas pielāgošanai kredītinformācijas sniegšanai kredītbirojiem varētu sasniegt LVL 100 000. Izmaksu aprēķini tiks precizēti pēc detalizētas nepieciešamo datu, to apmaiņas protokolu un datu apmaiņas kārtības analīzes. Vienošanās ar kredītbirojiem par datu apmaiņu tiks slēgtas tikai pēc tam, kad būs precizēts nepieciešamā finansējuma apmērs un noteikts tā finansējuma avots.

22. Atbilstoši šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktam ziņas par parādu tiek glabātas 5 gadus, ja parāda prasījums ir nocedēts vai tas ir citādi pārgājis citai personai, kas nav kredītbiroja dalībnieks. Tas nozīmē, ka, ja parāda prasījums ir cedēts vai tas ir citādi pārgājis citai personai, kas ir kredītbiroja dalībnieks, tad attiecīgais kredītbiroja dalībnieks ir tiesīgs turpināt aktualizēt kredītbiroja datu bāzē iekļautās ziņas par parādu. Proti, jaunajam kreditoram nav nepieciešams atkārtoti brīdināt klientu par ziņu par parādu iekļaušanu kredītbiroja datu bāzē, jo brīdinājuma mērķis ir sākotnēji informēt klientu par to, ka ziņas par parādu tiks ievietotas kredītbiroja datu bāzē, ko jau ir izdarījis iepriekšējais kreditors.

Klienta informēšana par cesiju vai citādu parāda pāriešanu (piemēram, komercsabiedrības reorganizācija, uzņēmuma vai tā daļas pāreja u.tml.) notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē cesiju vai citādu parāda pāriešanu.

23. Noilgums ir viens no saistību izbeigšanās veidiem, tādēļ, ja parāda saistība ir izbeigusies dēļ noilguma iestāšanās, tad šādas ziņas par parādu atbilstoši šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktam ir jāglabā 5 gadus pēc tam, kad saistība ir izbeigusies dēļ noilguma iestāšanās.

24. Šā likuma 19.pantā minētā izsniedzamā informācija satur ierobežotas pieejamības ziņas (fiziskas personas datus), tādēļ, sūtot šādu informāciju pa pastu, kredītbirojam jānodrošina droša un FPDAL prasībām atbilstoša informācijas apmaiņa, proti, lai nosūtītu fiziskai personai ziņas ar pastu, ir nepieciešams sūtīt šo sūtījumu kā drošu sūtījumu. Šādu pasta pakalpojumu izmantošana kredītbirojiem var radīt būtiskus un neplānotus izdevumus, tādēļ izdevumi, kas rodas izvēloties saņemt šā likuma 19.pantā minēto informāciju pa pastu, būtu sedzami pašai fiziskai personai pasta pakalpojumu sniedzēja noteikto tarifu par pasta pakalpojumu sniegšanu apmērā.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 16.12.2011. rīkojumu Nr.252 Par darba grupas izveidi, ir izveidota darba grupa:

1)      lai sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu un priekšlikumus par iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, un iespējamiem risinājumiem – kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu kredītbirojā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām – no personas datu aizsardzības viedokļa;

2)      lai izstrādātu un iesniegtu Ministru kabinetā priekšlikumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs).

 

Iepriekš minētajā darba grupā ir iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas.

Papildus darba grupā kā eksperti ir pieaicināti pārstāvji arī no Latvijas Ātro kredītdevēju asociācijas, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas un SIA „Creditinfo Latvija”.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Komercsabiedrība, kas sniedz kādu no šādiem pakalpojumiem:

1) ziņu par fiziskas personas parādiem apstrādi, lai nodotu tās trešajām personām kādam no šādiem mērķiem: iespējamā klienta vai klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai;

2) ierobežotas pieejamības informācijas no valsts informācijas sistēmas par fizisku personu iegūšanu pēc personas, kurai ir tiesisks pamats saņemt ziņas no valsts informācijas sistēmas, pieprasījuma un iegūto ziņu nodošana šai personai kādam no šādiem mērķiem: iespējamā klienta vai klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Kredītbiroja dalībnieki, kredītbiroja dalībnieka klienti vai iespējamie kredītbiroja dalībnieka klienti.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Ieviešot likumprojekta 8.pantā paredzēto licencēšanas sistēmu, 2014.gadā valsts budžeta ieņēmumi palielinātos par Ls 53 400 no valsts nodevas par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai un ikgadējās valsts nodevas par kredītbiroja darbības uzraudzību.

Licencēšanas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai, tai skaitā likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma efektīvas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai Datu valsts inspekcijai 2014.gadam ir nepieciešami papildus finanšu resursi Ls 53 293 apmērā.

Licencēšanas sistēmas ieviešana, uzturēšana un kredītbiroju darbības uzraudzības nodrošināšana kredītbirojam radīs šādas izmaksas: Ls 6 400 par valsts nodevas par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai samaksu un Ls 11 400 par ikgadējas valsts nodevas par kredītbiroja darbības uzraudzību samaksu.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Tiesiskais regulējums sekmēs likumā minēto mērķu sasniegšanu, t.i.:

1) mazinās kredītrisku un veicinās ar kredītrisku saistīta pakalpojuma plašāku pieejamību;

2) veicinās atbildīgu un godprātīgu saistību uzņemšanos;

3) nodrošinās efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabot kredītriska pārvaldību.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Datu valsts inspekcija izskata sūdzības par šā likuma iespējamiem pārkāpumiem.

Jautājumos, kas saistīti ar speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kredītbiroja darbībai (un tās anulēšanu), kredītbirojs savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

Strīdus par parāda esamību vai tā apmēru, kas veidojas starp tiesību subjektiem, kuru attiecības reglamentē šis likums (strīdus starp kredītbiroju un kredītbiroja dalībnieku, kredītbiroju un kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu, kredītbiroja dalībnieku un kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu) varēs risināt civilprocesuālo tiesību normu noteiktajā kārtībā.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Likumprojekta ietekmes uz valsts budžetu aprēķins ir informatīvs, jo tas ir iekļauts saistītā likumprojekta „Kredītbiroju likums” (VSS-1267) anotācijas III sadaļā.

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2013. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2014

2015

2016

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

53,4

34,2

34,2

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

53,4

34,2

34,2

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

 

 

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

53,3

34,2

34,2

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

53,3

34,2

34,2

2.2. valsts speciālais budžets

 

 

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

 

 

0

0

0

3. Finansiālā ietekme:

0

0

+0,1

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

+0,1

0

0

3.2. speciālais budžets

 

 

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

 

0

0

0

0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

0

0

0

0

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

+0,1

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

 

+0,1

0

0

5.2. speciālais budžets

 

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

 

0

0

0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

Budžeta ieņēmumu aprēķins veikts, pieņemot, ka sākotnēji licenci kredītbiroju darbībai Latvijā vēlēsies saņemt trīs komercsabiedrības.

 

Projektā paredzēta valsts nodeva par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai Ls 6 400 apmērā un  ikgadējā valsts nodeva par kredītbiroja darbības uzraudzību Ls 11 400 apmērā.

Budžeta ieņēmumi no iepriekš minēto valsts nodevu saņemšanas  2014.gadā sastādītu  Ls 53 400 (3 x Ls 6 400 = Ls 19 200; 3 x 11 400 = Ls 34 200; 19 200 + 34 200 = Ls 53 400), savukārt turpmākajos gados Ls 34 200 ik gadu, tādējādi pilnībā nodrošinot licencēšanas sistēmas ieviešanai un uzturēšanai, tai skaitā likumprojektā paredzētā tiesiskā regulējuma efektīvas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai Datu valsts inspekcijai nepieciešamos finanšu resursus Kredītbiroju likumā noteikto papildus funkciju izpildes nodrošināšanai.

Lai Datu valsts inspekcija varētu veikt licences izsniegšanu un vēlāk kredītbiroju uzraudzību, nepieciešams šīs funkcijas nodrošināšanai 2 darbinieki, jo plānots, ka kredītbirojs veiks ļoti liela apjoma datu apstrādi. Plānots, ka kredītbirojiem būs daudz kredītbiroja dalībnieki (personas, kas iesniegs un saņems no kredītbiroja kredītinformāciju), kā arī kredītbirojs apstrādās kredītinformāciju par ļoti daudz fiziskām personām.

Līdz ar to Datu valsts inspekcijas uzraudzības funkcija, ņemot vērā patreizējo praksi, būs saistīta ar fizisko personu sūdzību izskatīšanu par nelikumīgu datu apstrādi (t.i. personas datu nodošanu kredītbirojam, par nelikumīgu piekļuvi datiem, u.t.t.) Papildus, ņemot vērā ļoti dažādo informācijas apjomu, ko būs tiesības saņemt kredītbiroja dalībniekiem, tiks veidota kredītbirojā sarežģīta informācijas plūsma, t.sk. iesaistot valsts informācijas sistēmas, kā arī tiks noteiktas dažādas audita procedūras, dažādas tehniskās prasības kredītbirojiem, un tādējādi inspekcijas pienākums būt regulāri un ilgstoši veikt pārbaudes par šo prasību praktisko ieviešanu un nodrošināšanu.

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 

Budžeta izdevumi 2014.gadam sastādīs Ls 53 293. Detalizēts aprēķins :

I. Licences pieteikumu izvērtēšana un kredītbiroju pakalpojumu tirgus uzraudzībaLs 24 937:

- Atalgojums 2 darbiniekiem: 2 speciālisti, kuru amata pienākumi ir izvērtēt licences pieteikumus, veikt padziļinātas pārbaudes attiecībā uz kredītbiroja darbību finanšu un banku sektora jomā, pieņemt lēmumus pārbaudes lietās, īstenojot reģistrēto subjektu juridisko faktu darbības dokumentu kontroli, regulāri koordinēt uzraudzību un patstāvīgi veikt lietu izmeklēšanu. Minēto pienākumu veikšanai ir nepieciešama liela pieredze un dziļa attiecīgās jomas izpratne (26.3. saime, IV līmenis, 11.mēnešalgu grupa) Ls 679 x 12 mēn. = Ls 8148 x 2 = Ls 16 296.

- Sociālās apdrošināšanas iemaksas - 16296 x 24,09% = Ls 3926

- Atalgojums ekspertam uz uzņēmuma līguma pamata Ls 50 x 76 stundas = Ls 3800

- Sociālās apdrošināšanas iemaksas - 3800 x 24,09% = Ls 915

II. Pakalpojumu apmaksa darbiniekiemLs 7 255

-          telpu noma (ieskaitot komunālos maksājumus) – (20 m² x 7 Ls) x 12 mēn. = Ls 1680;

-          telekomunikāciju pakalpojumi  (Ls 18 x 12 mēn.) x 2 cilv. =  Ls 432;

-          internets, Komercreģistrs un citi sakari (Ls 50 x 12 mēn.) x 2 cilv. = Ls 1200;

-          pasta pakalpojumi (vēstules, lēmumi) – (ierakstīta vēstule Ls 0,98 x 6 vēstules + Ls 0,35 x 15 vēstules) x 12 mēn. x 2 cilv. = Ls 267;

-          darbinieku apmācība Ls 330 x 2 cilv. = Ls 660;

-          komandējumi = Ls 3016, tai skaitā:

1) iekšzemes komandējumi 12 reizes gadā x 43 Ls kontroles pasākumu īstenošanai (dienas nauda Ls 4 x 2 + viesnīca Ls 25 + transports 10 Ls)) = Ls 516 x 2 cilv. = Ls 1032;

2) ārvalstis 2 reizes gadā (apmācības (t.sk. audits, IT un IT drošības jautājumi, kredītbiroja uzraudzības pieredze citās valstīs unn Datu valsts inspekcijas funkciju nodrošināšanai, piedaloties Direktīvas 95/46/EK 29.panta Finanšu apakšdarba grupas un Tehnoloģiju apakšdarba grupas sanāksmēs Briselē, Beļģijā 2 x Ls 496 (dienas nauda Ls 28 x 2 = Ls 56; viesnīca Ls 140; transports Ls 300) = Ls 992 x 2 cilv. = Ls 1984.

III. Materiālais nodrošinājums darbiniekiemLs 421:

- biroja tehnikas uzturēšana – tonera kasete (Ls 30), lāzerprinteru kasetes (4 x Ls 48 = Ls 192), faksa kasete (Ls 55) = kopā Ls 277;

- kancelejas piederumi – (Ls 6 x 12 mēn.) x 2 cilv. = Ls 144;

IV. Kapitālās izmaksasLs 9 130:

-         serveris ar programmatūru = Ls 3000;

-         2 stacionārie datori Ls 464 x 2 = Ls 928

-         2 stacionāro datoru programmnodrošinājums Ls 536 x 2 = Ls 1072;

-         1 portatīvais dators pārbaužu veikšanai uz vietas = Ls 493;

-         1 portatīvā datora programmnodrošinājums = Ls 457;

-         1 portatīvais printeris pārbaužu veikšanai uz vietas = Ls 250;

-         1 multifunkcionāla iekārta (printeris, kopētājs, skeneris)  = Ls  1050;

-         2 darba galdi Ls 270 x 2 = Ls 540;

-         2 darba krēsli Ls 130 x 2 = Ls 260;

-         4 apmeklētāju krēsli Ls 40 x 4 = Ls 160;

-         1 dokumentu skapis = Ls 250;

-         1 drēbju skapis = Ls 250

-         1 apmeklētāju galds = Ls 300;

-         telefona aparāti – Ls 40 x 2 = Ls 80;

-         citas biroja preces (galda lampas u.c.) – Ls 20 x 2 cilv. = 40 Ls.

V. Licences veidlapas – vienas veidlapas izmaksas Ls 1 x 50 = Ls 50.

        VI.      Programmu nodrošinājuma izstrāde un uzturēšanaLs 11 500:

-          datu bāzes izveide par licenci saņēmušajiem komersantiem, izsniegtajām licencēm, patērētāju sūdzībām un to atrisinājumiem Ls 36,1 x 277 stundas = Ls 10 000;

-          datu bāzes uzturēšana (gadā) = Ls 1500.

 

Turpmākajiem gadiem izmaksas sastādīs Ls 34 163.

Šī summa aprēķināta, no 2014.gada izmaksām (Ls 53 293) atņemot šādas pozīcijas (vienreizējās izmaksas licencēšanas sistēmas izveidei un izmaksas, ko var samazināt, pabeidzot licencēšanas procesu):

- programmnodrošinājuma izstrādi (Ls 10 000);

- kapitālās izmaksas (Ls 9 130).

 

7. Cita informācija

Licencēšanas sistēmas uzturēšanai un kredītbiroju darbības uzraudzības nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešams paredzēt valsts budžeta līdzekļus atbilstoši veiktajam aprēķinam 2015., 2016. un turpmākajiem gadiem (vismaz Ls 34 163 apmērā), ņemot vērā valsts budžeta ieņēmumus, ko nodrošinās ikgadējā valsts nodeva. Kā norādīts iepriekš, turpmāko gadu (2015.-2016.g.) izdevumus sistēmas uzturēšanai  iespējams pilnībā segt no valsts budžeta ieņēmumiem.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

1)Likumprojekta 8.panta otrajā daļā ir iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros nosakāma licences izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī prasības licences saņemšanai, tajā skaitā prasības kredītbiroja padomes un valdes locekļiem un prasības kredītbiroja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā pēc tam, kad šis likums tiks pieņemts Saeimas otrajā lasījumā.

2)Likumprojekta 8.panta trešajā daļā ir iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai noteiktu valsts nodevas par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai un ikgadējās valsts nodevas par kredītbiroja darbības uzraudzību apmēru un maksāšanas kārtību.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā pēc tam, kad šis likums tiks pieņemts Saeimas otrajā lasījumā.

3)Veicami grozījumi likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.pantā, paredzot valsts nodevu par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai un ikgadējo valsts nodevu par kredītbiroja darbības uzraudzību.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar Kredītbiroju likumprojektu.

4)    Sagatavojami priekšlikumi izmaiņām tiesiskajā regulējumā, lai atvieglotu kredītbiroja dalībniekam, kuram ir tiesības saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas informāciju par personas ienākumiem un nodokļu parādiem, piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā esošajai informācijai par personas ienākumiem un nodokļu parādiem atbilstoši Finanšu ministrijas veiktajam izvērtējumam par ekonomiski izdevīgāko informācijas sniegšanas kredītbirojiem nodrošināšanas mehānismu.

Par priekšlikumu izstrādi atbildīgā institūcija – Finanšu ministrija.

Priekšlikumi iesniedzami izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

5)    Veicami grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot Datu valsts inspekcijai tiesības uzlikt administratīvo sodu par kredītbiroja darbības veikšanu bez Datu valsts inspekcijas izsniegtās atļaujas.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

Likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā vienlaikus ar Ministru kabineta projektu, kuros tiks noteikta licences izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī prasības licences saņemšanai, tajā skaitā prasības kredītbiroja padomes un valdes locekļiem un prasības kredītbiroja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai.

6)      Veicami grozījumi Kredītu reģistra likumā, paredzot kārtību, kādā kredītbiroja dalībnieks, kas ir arī Kredītu reģistra dalībnieks, saņem Kredītu reģistrā iekļautās ziņas caur kredītbiroju.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts virzāms vienlaikus ar Kredītbiroju likumprojektu.

7)      Veicami grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā, lai papildinātu tajā ietverto tiesisko regulējumu ar normu, kas ļauj kredītbirojiem izmantot valsts informācijas sistēmu savietotāju, lai nodrošinātu ar tā palīdzību datu apmaiņu starp kredītbiroju informācijas sistēmām un valsts informācijas sistēmām.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

8)      Veicami grozījumi 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr.1131 Valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība un valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas kārtība integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros”, lai papildus Valsts informācijas sistēmu likumā plānotajam ietveramajam tiesiskajam regulējumam, kas ļautu kredītbirojiem izmantot valsts informācijas sistēmu savietotāju, lai nodrošinātu ar tā palīdzību datu apmaiņu starp kredītbiroju informācijas sistēmām un valsts informācijas sistēmām, noteiktu arī kārtību, kādā ir nodrošināma kredītbiroju informācijas sistēmu integrācijas funkcionalitāte, kura ir nepieciešama šo sistēmu integrācijai ar valsts informācijas sistēmām un turpmākajai datu apmaiņai, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā pēc grozījumu Valsts informācijas sistēmu likumā pieņemšanas Saeimā 2.lasījumā.

9)      Veicami grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, paredzot, ka kredītbirojam kā datu operatoram būs tiesības pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu, kas ir kredītbiroja dalībnieki un kuriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir tiesības saņemt ziņas no noteiktām valsts informācijas sistēmām, pieprasījuma no iepriekš minētajām valsts informācijas sistēmām pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam, lai tas varētu efektīvi un operatīvi nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi – veikt klienta vai iespējamā klienta identifikāciju vai izpēti.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

10) Veicami grozījumi 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.519 „Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”, paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra saņemt informāciju par fiziskai personai piederošu transportlīdzekli, pieprasījuma no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos būtu precizējams (nosakāms) Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apkopotās informācijas par fiziskai personai piederošu transportlīdzekli apstrādes mērķis, paredzot, ka iepriekš minēto informāciju kredītbiroja dalībnieks, kuram šajos noteikumos ir paredzēta piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, var izmantot klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Satiksmes ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

11)Veicami grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, lai precizētu (noteiktu) Uzturlīdzekļu garantiju fondā apkopotās informācijas par parādnieku – bērna uzturlīdzekļu nemaksātāju – apstrādes mērķi, paredzot, ka iepriekš minēto informāciju kredītbiroja dalībnieks, kuram šajā likumā ir paredzēta piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, var izmantot klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

Likumprojekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

12)Veicami grozījumi 2007.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.781 „Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus, kā arī izsniedz ziņas par minētajām personām”, paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram (starpniekam) pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņemt informāciju par parādnieku – bērna uzturlīdzekļu nemaksātāju, pieprasījuma no Uzturlīdzekļu garantiju fonda pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Tieslietu ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

13)Veicami grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā apkopotās informācijas par fiziskai personai piederošu traktortehniku un tās piekabi apstrādes mērķi, tai skaitā paredzot, ka iepriekš minēto informāciju var izmantot arī kredītbiroja dalībnieks klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

Vienlaikus izstrādājams tiesiskais regulējums, nosakot kārtību, kādā pieprasāma un iegūstama Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā apkopotā informācija, tostarp paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram (starpniekam) pēc kredītbiroja dalībnieka pieprasījuma no Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvās sistēmas pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

Par tiesiskā regulējuma izstrādi atbildīgā institūcija – Satiksmes ministrija.

Tiesiskais regulējums iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2013.gada 1.augustam.

2.

Cita informācija

Izmaiņas nav nepieciešams veikt Iedzīvotāju reģistra darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos, jo saskaņā jau ar esošo 2011.gada 15.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība” ietverto tiesisko regulējumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde būs tiesīga slēgt vienošanos ar kredītbirojiem par attiecīgu ziņu sniegšanu kredītbiroju dalībniekiem, izmantojot kredītbiroju kā datu operatoru, proti, paredzot, ka kredītbirojam kā datu operatoram (starpniekam) pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Iedzīvotāju reģistra saņemt attiecīgu informāciju par personu, pieprasījuma no Iedzīvotāju reģistra ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Pirms likumprojekta izstrādes uzsākšanas tiesiskajā regulējumā iesaistītajām pusēm tika nosūtīts aicinājums piedalīties tiesiskā regulējuma izstrādē.

Turklāt par likumprojekta izstrādes uzsākšanu sabiedrība tika informēta arī ar ministrijas preses prelīžu un masu mediju starpniecību.

2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Uzsākot likumprojekta izstrādi, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 16.12.2011. rīkojumu Nr.252 Par darba grupas izveidi tika izveidota darba grupa, lai:

1)      sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu un priekšlikumus par iespējamiem risinājuma variantiem attiecībā uz kredītbiroja izveides un darbības institucionālo modeli, un iespējamiem risinājumiem – kritērijiem attiecībā uz informācijas iekļaušanu parādsaistību reģistrā, kā arī minētās informācijas pieejamību trešajām personām – no personas datu aizsardzības viedokļa;

2)      izstrādātu un iesniegtu Ministru kabinetā priekšlikumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajiem aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs).

Iepriekš minētajā darba grupā ir iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas.

Papildus darba grupā kā eksperti ir pieaicināti pārstāvji arī no Latvijas Ātro kredītdevēju asociācijas, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas un SIA „Creditinfo Latvija”.

3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Darba grupas pārstāvji kopumā atbalsta likumprojekta izstrādes nepieciešamību un tajā iekļauto tiesisko regulējumu.

SIA „Creditinfo Latvija” pārstāvji uzskata, ka pretēji 2012.gada 19.jūnija Ministru kabinetā lemtajam (prot. Nr.34 35.§), kas paredz Ekonomikas ministrijai sagatavot un līdz 2014.gadam 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kredītbiroju darbību un attīstības tendencēm, kā arī izvērtējumu par iespēju (nepieciešamību) paredzēt tiesības kredītbirojiem apstrādāt datus kredītspējas vērtēšanai arī ar datiem par līguma esamību (pozitīvo kredītinformāciju), Kredītbiroju likumprojektā jau šobrīd būtu jāparedz tiesības kredītbirojiem apkopot arī pozitīvo kredītinformāciju (datus par līguma esamību), norādot, ka objektīvu kredītspējas novērtējumu nav iespējams iegūt bez pozitīvās informācijas apkopošanas.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekta izpildi nodrošina Datu valsts inspekcija.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts paredz Datu valsts inspekcijas funkciju paplašināšanu, lai nodrošinātu likumprojekta 8.pantā otrajā daļā noteiktās licencēšanas sistēmas ieviešanu.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar

6.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Ekonomikas ministrs                                                                     D.Pavļuts

 

 

 

 

 

02.04.2013. 08:41

I.Eglītis, 67013236

Intars.Eglitis@em.gov.lv

 

 

v_sk = 6061

 

 

 

 

 

 

 


Anotācijas pielikums

Informāciju no sekojošām valsts informācijas sistēmām, kuru komersanti izmanto kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai, pašlaik nav iespējas iegūt vienuviet (uz vienas informācijas sistēmas platformas). Tā vietā ziņas var saņemt tikai tieši no attiecīgo valsts informācijas sistēmu pārziņiem vai pašas personas. "Kredītbiroju likums" paredz, ka papildus esošajiem ziņu iegūšanas veidiem, šādu informācijas sistēmas platformu varēs nodrošināt licencēti kredītbiroji.

Kredītbiroja dalībnieks ir atbildīgs par to, ka viņam ir tiesisks pamats pieprasīt ziņas no attiecīgās valsts informācijas sistēmas. Savukārt kredītbirojs ir atbildīgs, ka no valsts informācijas sistēmām saņemtās ziņas, nemainot to saturu, ir nodevis tam kredītbiroja dalībniekam, kurš ziņas ir pieprasījis kredītspējas vērtēšanas vai kredītriska pārvaldības mērķiem.

Šajā pielikumā ir apkopota informācija par provizoriski apzinātajām valsts informācijas sistēmām, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, kuru licencēti kredītbiroji varētu izmantot "Kredītbiroju likumā" noteiktajiem ziņu apstrādes mērķiem.

 

1.tabula

Valsts informācijas sistēmas nosaukums

Vai starp konkrētās valsts informācijas sistēmas regulējumā noteiktajiem ziņu apstrādes mērķiem ir kredītspējas vērtēšana vai kredītriska pārvaldība vai cits mērķis, kurš ietver arī šos mērķus?

  1. Kredītu reģistrs

Ir

  1. VID informācijas sistēmas

Ir

  1. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Publiskai daļai nav nepieciešams

  1. Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs

Ir

  1. Iedzīvotāju reģistrs

Ir (uz motivēta iesnieguma pamata)

  1. Nederīgo dokumentu reģistrs

Ir

  1. Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs

Ir

  1. Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvā sistēma

Ir (uz tiesiska pamata)

 

 

2.tabula

 

Kredītu reģistrs

Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai?

Tiesības saņemt Kredītu reģistra ziņas ar mērķi novērtēt Kredītu reģistra likumā noteikto personu kredītspēju ir sekojošām Kredītu reģistra likumā noteiktām personu grupām - Kredītu reģistra dalībniekiem, Kredītu reģistra dalībniekiem ar ierobežotu statusu un patērētāja kreditoriem. Minētās personas Kredītu reģistra ziņas var saņemt arī līguma darbības laikā, tādēļ Kredītu reģistra likuma izpratnē kredītspējas vērtēšana aptver gan kredītspējas vērtēšanu, gan kredītriska pārvaldību, kas Kredītbiroju likuma izpratnē ir atsevišķi mērķi.

Kredītu reģistra ziņu apstrādes mērķus, ziņu saturu, apjomu un ziņu saņēmējus nosaka Kredītu reģistra likums un Latvijas Bankas 2012.gada 13.septembra noteikumi nr.93 "Kredītu reģistra noteikumi".

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Kredītu reģistra dalībniekam, kas ir kredītbiroja dalībnieks Kredītbiroju likuma izpratnē (turpmāk – kredītbiroja dalībnieks), ir tiesības saņemt Kredītu reģistra likumā noteiktās reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz Kredītu reģistra dalībnieka klientu, klienta galvinieku, iespējamo klientu vai iespējamo klienta galvinieku, izņemot finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomiskās analīzes ziņas, un ierobežotam reģistra dalībniekam, kas ir kredītbiroja dalībnieks, ir tiesības saņemt Kredītu reģistra likumā noteiktās reģistrā iekļautās ziņas, kas attiecas uz šā ierobežotā reģistra dalībnieka klientu vai klienta galvinieku, izņemot finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un makroekonomiskās analīzes ziņas, arī caur kredītbiroju.

 

 


 

VID informācijas sistēmas

Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai?

Kredīta devējiem ir pienākums pieprasīt un saņemt izziņu no VID par patērētāja (izņemot, ja patērētājs ir valsts amatpersona un informācija par viņa ienākumiem ir publiski pieejama) ienākumiem, ja kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka. Izziņa iesniegšanai kredīta devējiem tiek izsniegta patērētājam vai viņa pilnvarotai personai.

Ziņu par kredītņēmēja ienākumiem izsniegšanas kārtību, ziņu saturu un apjomu regulē „Patērētāju tiesību aizsardzības likums” un Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi nr.411 „Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz izziņu par kredīta ņēmēja ienākumiem”.

Sākot ar 2013.gadu VID ir izveidota publiska datubāze ar ziņām par nodokļu parādiem, ja parāda apjoms pārsniedz LVL100 un izpildās citi nosacījumi, kuri ir noteikti likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Ziņu izsniegšanas kārtību, ziņu saturu un apjomu nosaka likums „Par nodokļiem un nodevām”.

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Kredīta devējs, kas ir kredītbiroja dalībnieks Kredītbiroju likuma izpratnē (turpmāk – kredītbiroja dalībnieks), var pieprasīt un saņemt izziņu no VID par patērētāja ienākumiem un nodokļu maksātāja nodokļu parādiem kredītspējas vērtēšanas un kredītriska pārvaldības mērķiem arī caur kredītbiroju, ja ir saņemta Fizisko personu datu aizsardzības likuma un VID prasībām atbilstoša personas piekrišana un izpildās citas VID noteiktās prasības elektroniskai datu apmaiņai. Pēc Latvijas komercbanku asociācijas iniciatīvas ir uzsāktas konsultācijas starp VID un Latvijas komercbanku asociācijas ekspertiem ar mērķi izstrādāt datu apmaiņas modeli starp kredītbirojiem un VID.

 

 

 

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai?

Katrs var ieskatīties datorizētās zemesgrāmatas nodalījumos un pieprasīt no tās informāciju, izmantojot tiešo pieslēgumu. Informāciju var pieprasīt, konkrēti uzrādot nodalījuma numuru vai īpašuma kadastra numuru, vai īpašuma nosaukumu, vai īpašuma adresi. Publiskā informācija par zemesgrāmatas nodalījumiem ir pieejama jebkuram, kas to vēlas saņemt. Līdz ar to nav jāpastāv mērķim, lai to saņemtu un pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par šo informāciju.

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Kredīta devējs, kas ir kredītbiroja dalībnieks Kredītbiroju likuma izpratnē, kredītspējas vērtēšanas un kredītriska pārvaldības mērķiem caur kredītbiroju pieprasa un apstrādā publiski pieejamu informāciju par kredīta ķīlu. Ziņas kredītbiroja dalībniekam tiek nodotas par samaksu atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumiem Nr.254 „Noteikumi par Tiesu administrācijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kā arī ievērojot tiesību aktos noteiktos nosacījumus informācijas atkalizmantošanai.

 

 

 

Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs

Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai

Reģistrā esošā informācija ir publiska informācija attiecībā uz juridiskām personām piederošajiem transporta līdzekļiem. Informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli ir ierobežotas pieejamības informācija.

 Kredītiestādēm, finanšu iestādēm, kas sniedz finanšu līzinga pakalpojumus, un apdrošināšanas sabiedrībām ir tiesības saņemt reģistra ziņas par fizisku personu, ar kuru tās di­bina, groza vai izbeidz līgumsaistības. Šis formulējums aptver gan kredītspējas vērtēšanas mērķi, kas notiek uzsākot sadarbību, gan kredītriska pārvaldības mērķi, kas aptver ziņu pieprasīšanu līguma darbības laikā.

Ziņu saņemšanas kārtība, saturs un apjoms ir noteikts 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.519 „Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”,

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Veicami grozījumi 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.519 „Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”, paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra saņemt informāciju par fiziskai personai piederošu transportlīdzekli, pieprasījuma no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

 

 


 

Iedzīvotāju reģistrs

Pieejamība, kādām personām Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai

Fiziskās un juridiskās personas var saņemt Iedzīvotāju reģistra informāciju par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata.

Iedzīvotāju reģistra ziņu apstrādes mērķus, ziņu saturu, apjomu, ziņu saņēmējus un pakalpojumu cenrādi nosaka Iedzīvotāju reģistra likums, Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumi Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto zinu izsniegšanas kārtība”, Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumi Nr. 929 "Noteikumi par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu cenrādi".

Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumi Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto zinu izsniegšanas kārtība” paredz vairākus gadījumus, kad iespējams saņemt ziņas no Iedzīvotāju reģistra:

  1. apstiprinājums vai noliegums par to, vai attiecīgās personas vai citas personas deklarētā vai reģistrētā dzīvesvieta attiecīgā gada 1.janvārī bija Rīgā, Liepājā vai Ventspilī;
  2. apstiprinājums vai noliegums par to, vai reģistrā ir iekļautas ziņas par attiecīgo personu vai citu personu un vai šī persona ir dzīva.

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Veicami grozījumi 2011.gada 15.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība”, paredzot, ka kredītbirojam, pēc minētajos noteikumos noteiktās rakstiskās vienošanās noslēgšanas, ir tiesības saņemt Iedzīvotāju reģistra informāciju un, nemainot to saturu, nodot tās personai, kas ir kredītbiroja dalībnieks Kredītbiroju likuma izpratnē.

Nododamo ziņu saturu, apjomu, ziņu saņēmējus paredz Ministru kabineta 2011.gada 15.februāra noteikumi Nr.130 „Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība”).

 

 

 

Nederīgo dokumentu reģistrs

Pieejamība, kādām personām Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai

Nederīgo dokumentu reģistram ir trīs piekļuves līmeņi.

Nederīgo dokumentu reģistra pirmais pieejas līmenis ir publiski pieejams. Reģistrs satur ziņas par pasēm, personas apliecībām, atgriešanās apliecībām, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām, jūrnieku grāmatiņām. Pirmais pieejas līmenis satur sekojošu informāciju:

  • ziņas par Latvijas Republikas izdoto dokumentu: veids, sērija un numurs, izdevējvalsts;
  • ziņas par to, ja dokuments saskaņā ar reģistra datiem ir lietošanai nederīgs dokumenta pārbaudes brīdī.

Otrajam pieejas līmenim privātpersonas (t.sk. bankas un citas finanšu iestādes) var piekļūt pēc tam, kad ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru noslēgts līgums par informācijas sniegšanu. Šādā gadījumā nederīgo dokumentu reģistrā iekļauto informāciju var izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai, kā arī dokumentu turētāju interešu un savu ekonomisko interešu aizsardzībai. Otrais pieejas līmenis satur sekojošu informāciju:

  • ziņas par dokumenta turētāju: vārds (vārdi) un uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ziņas par personas nāvi;
  • ziņas par dokumentu: norāde, ja dokuments ir neaizpildīta veidlapa, veids, sērija un numurs, izdevējvalsts, statuss;
  • ziņas par notikumu: precīzs vai aptuvens notikuma datums, notikuma reģistrācijas datums.

Trešā līmeņa informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Pieeja trešā līmeņa informācijai ir: Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Drošības policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam, Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs, Valsts protokolam, Satversmes aizsardzības birojam, prokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, Uzņēmumu reģistram, Saeimas un Valsts prezidenta apsardzes dienestam, Militārajai policijai, pašvaldību policijai, Jūrnieku reģistram, Ceļu satiksmes drošības direkcijai, dzimtsarakstu nodaļām, tiesām, citām valsts un pašvaldību iestādēm, kurām to darbību regulējošos normatīvajos aktos ir noteiktas tiesības iepazīties ar attiecīga rakstura informāciju, lai veiktu iestādes funkcijas.

Trešajam pieejas līmenim atbilst otrā līmeņa informācija un šāda papildinformācija:

  • ziņas par dokumenta turētāju: dzīvesvietas adrese, valstiskā piederība, ziņas par personas datu maiņu (maiņas datums, iepriekšējie un jaunie dati);
  • ziņas par dokumentu: izdošanas datums, izdevējiestāde, derīguma termiņš;
  • ziņas par notikumu: notikuma veids, notikuma konstatēšanas datums, iestāde, iestādes struktūrvienība, tā dokumenta vai dokumentu kopuma veids un numurs, kas satur ziņas par notikumu un kuru noformē iestāde, ziņas par iestādes amatpersonu, ziņas par ziņu sniedzēju, kas nav dokumenta turētājs.

Nederīgo dokumentu reģistra ziņu apstrādes mērķus, ziņu saturu, apjomu, ziņu saņēmējus un pakalpojumu cenrādi nosaka Personu apliecinošu dokumentu likums, Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumi Nr.708 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” un Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1200 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Kredītbirojs, pēc Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumu Nr.708 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” noteiktā līguma noslēgšanas, saņemot Nederīgo dokumentu reģistra informāciju, kas atbilst otrajam pieejas līmenim, nodod to kredītbiroja dalībniekam, kas ir kredītbiroja dalībnieks Kredītbiroju likuma izpratnē.

Nododamo ziņu saturu, apjomu, ziņu saņēmējus paredz Personu apliecinošu dokumentu likums, Ministru kabineta 2012.gada 16.oktobra noteikumi Nr.708 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru” un Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1200 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

 

 

 

Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrs

Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai

Reģistra informācija par parādnieku, ar kuru tie dibina vai groza līgumsaistības - kredītiestādēm, kredītiestāžu filiālēm, kapitālsabiedrībām, kas sniedz kreditēšanas un finanšu līzinga pakalpojumus, apdrošināšanas sabiedrībām un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem.

Šis formulējums aptver gan kredītspējas vērtēšanas mērķi, kas notiek uzsākot sadarbību, gan kredītriska pārvaldības mērķi, kas aptver ziņu pieprasīšanu līguma darbības laikā.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra ziņu apstrādes mērķus, ziņu saturu, apjomu, ziņu saņēmējus nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumi Nr.781 „Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus, kā arī izsniedz ziņas par minētajām personām”.

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Veicami grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.781 „Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus, kā arī izsniedz ziņas par minētajām personām”, paredzot tiesības kredītbirojam pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņemt informāciju par parādnieku – bērna uzturlīdzekļu nemaksātāju, pieprasījuma no Uzturlīdzekļu garantiju fonda pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

 

 

 

Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvā sistēma

Pieejamība - kādām personām un kādā apjomā ir tiesības saņemt ziņas kredītspējas vērtēšanai vai kredītriska pārvaldībai

Ziņu apstrādes mērķus, ziņu saturu, apjomu, ziņu saņēmējus un pakalpojumu cenrādi nosaka Ministra kabineta 2010.gada 12.maija noteikumi Nr.435 „Traktortehnikas un tas piekabju reģistrācijas noteikumi” un Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.522 „Noteikumi par valsts aģentūras “Valsts tehniskas uzraudzības aģentūra” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Pieejamība kredītbiroja dalībniekiem

Veicami grozījumi Ministra kabineta 2010.gada 12.maija noteikumos Nr.435 „Traktortehnikas un tas piekabju reģistrācijas noteikumi”, paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvā sistēmas saņemt informāciju par fiziskai personai piederošu tehniku ieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

 

 

 

Ekonomikas ministrs                                                                     D.Pavļuts

 

02.04.2013. 11:07

I.Eglītis

67013236, Intars.Eglitis@em.gov.lv

 

 

 

v_sk = 2027


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.23

2013.gada 23.aprīlī

 

 

7.§

 

Likumprojekts "Kredītbiroju likums"

     TA-758

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

     2. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (likumprojektu pakete).

     3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.

     4. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un ekonomikas ministram līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, paredzot, ka kredītbirojam kā datu operatoram būs tiesības pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu, kas ir kredītbiroja dalībnieki un kuriem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir tiesības saņemt ziņas no noteiktām valsts informācijas sistēmām, pieprasījuma no iepriekš minētajām valsts informācijas sistēmām pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam, lai tas varētu efektīvi un operatīvi nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību izpildi – veikt klienta vai iespējamā klienta identifikāciju vai izpēti.

     5. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un tieslietu ministram pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā:

     5.1. noteikumu projektu, kurā noteikta licences izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī prasības licences saņemšanai, tajā skaitā prasības kredītbiroja padomes un valdes locekļiem un prasības kredītbiroja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

     5.2. noteikumu projektu, kurā noteikts valsts nodevas par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai un ikgadējās valsts nodevas par kredītbiroja darbības uzraudzību apmērs un maksāšanas kārtība;

     5.3. grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot Datu valsts inspekcijai tiesības uzlikt administratīvo sodu par kredītbiroja darbības veikšanu bez Datu valsts inspekcijas izsniegtās atļaujas.

     6. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un tieslietu ministram līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā:

     6.1. grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, lai precizētu (noteiktu) Uzturlīdzekļu garantiju fondā apkopotās informācijas par parādnieku – bērna uzturlīdzekļu nemaksātāju – apstrādes mērķi, paredzot, ka iepriekš minēto informāciju kredītbiroja dalībnieks, kuram šajā likumā ir paredzēta piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, var izmantot klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai;

     6.2. grozījumus Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.781 "Kārtība, kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus, kā arī izsniedz ziņas par minētajām personām", paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Uzturlīdzekļu garantiju fonda saņemt informāciju par parādnieku – bērna uzturlīdzekļu nemaksātāju, pieprasījuma no Uzturlīdzekļu garantiju fonda pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

     7. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un finanšu ministram līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā, lai atvieglotu kredītbiroja dalībniekam, kuram ir tiesības saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas informāciju par personas ienākumiem un nodokļu parādiem, piekļuvi Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā esošajai informācijai par personas ienākumiem un nodokļu parādiem atbilstoši Finanšu ministrijas veiktajam izvērtējumam par ekonomiski izdevīgāko informācijas sniegšanas kredītbirojiem nodrošināšanas mehānismu.

     8. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un satiksmes ministram līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.519 "Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija", paredzot:

     8.1. tiesības kredītbirojam kā datu operatoram pēc kredītbiroja dalībnieka, kuram ir tiesības no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra saņemt informāciju par fiziskai personai piederošu transportlīdzekli, pieprasījuma no Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam;

     8.2. precizēt (noteikt) Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apkopotās informācijas par fiziskai personai piederošu transportlīdzekli apstrādes mērķi, nosakot, ka iepriekš minēto informāciju kredītbiroja dalībnieks, kuram šajos noteikumos ir paredzēta piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, var izmantot klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai.

     9. Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un zemkopības ministram līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā:

     9.1. grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot noteikt Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā apkopotās informācijas par fiziskai personai piederošu traktortehniku un tās piekabi apstrādes mērķi, tai skaitā paredzot, ka iepriekš minēto informāciju var izmantot arī kredītbiroja dalībnieks klienta vai iespējamā klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai;

     9.2. tiesisko regulējumu, nosakot kārtību, kādā pieprasāma un iegūstama Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā apkopotā informācija, tostarp paredzot tiesības kredītbirojam kā datu operatoram pēc kredītbiroja dalībnieka pieprasījuma no Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvās sistēmas pieprasīt un saņemt ziņas par kredītbiroja dalībnieka klientu vai iespējamo klientu un, nemainot to saturu, nodot tās kredītbiroja dalībniekam.

     10. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2013.gada 1.augustam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Valsts informācijas sistēmu likumā, lai papildinātu tajā ietverto tiesisko regulējumu ar normu, kas ļauj kredītbirojiem izmantot valsts informācijas sistēmu savietotāju, lai nodrošinātu ar tā palīdzību datu apmaiņu starp kredītbiroju informācijas sistēmām un valsts informācijas sistēmām.

     11. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Komercbanku asociāciju izstrādāt un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram pēc grozījumu Valsts informācijas sistēmu likumā pieņemšanas Saeimā otrajā lasījumā iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1131 "Valsts informācijas sistēmu savietotāju izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtība un valsts informācijas sistēmas funkcionalitātes nodrošināšanas kārtība integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros", lai noteiktu kārtību, kādā ir nodrošināma kredītbiroju informācijas sistēmu integrācijas funkcionalitāte, kura ir nepieciešama šo sistēmu integrācijai ar valsts informācijas sistēmām un turpmākajai datu apmaiņai, izmantojot valsts informācijas sistēmu savietotāju.

     12. Priekšlikumu par ieņēmumu no likumprojektā minētās nodevas par licences izsniegšanu kredītbiroja darbībai un ikgadējās valsts nodevas par kredītbiroja darbību uzraudzību prognozes palielinājumu, paredzot ar likuma īstenošanu saistīto izdevumu apmēru, kas nepārsniedz ieņēmumu no šīs nodevas apjoma prognozi, izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2014.gadam" sagatavošanas procesā.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

 

 

2013-MK-PROT-23-2304-#07.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvēstule.doc - pavadvēstule.doc

Start time: 20.09.2018 14:35:41 After doc accessing: 20.09.2018 14:35:41 After doc copying: 20.09.2018 14:35:41 End time: 20.09.2018 14:35:41 Doc created: 20.05.2013 10:07:20 Doc last mod: 20.05.2013 10:16:32 Doc manual: