Drukāt    Aizvērt

Rīgā

 

01.12.2011.

Nr.90/

TA-1998, TA-2831, TA-2977, TA-2978, TA-2916, TA-2892, TA-2894, TA-2889

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta š.g. 22.novembra un 29.novembra sēdē atbalstītos likumprojektus, kuri kā sastāvdaļa iekļauti likumprojekta "Par valsts budžetu 2012.gadam" paketē. Lūdzam minētos likumprojektus nodot Saeimas komisijām reizē ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2012.gadam" –

 

likumprojektu "Grozījums Ceļu satiksmes likumā", kuru izstrādāja Iekšlietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Rāzna 67219597, martins.razna@iem.gov.lv);

likumprojektu "Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Kļaviņa 67036941, ina.klavina@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kuru izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Mertena 67036901, sanita.mertena@tm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jevčuka 67094223, ludmila.jevcuka@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Artemjeva 67095599, ineta.artemjeva@fm.gov.lv). 

likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Sīle 67095492, ilva.sile@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"", kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Cāne 67095568, sanda.cane@fm.gov.lv);

likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli""  kuru izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Šarfa 67095496, gunta.sarfa@fm.gov.lv).

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" uz
1 lp.

 

2. Likumprojekta "Grozījums Ceļu satiksmes likumā" anotācija uz 5 lp.

 

3. Likumprojekts "Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu  uz 1 lp.

 

4. Likumprojekta "Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu" anotācija uz 5 lp.

 

5. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" uz 5 lp.

 

6. Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" anotācija uz 10 lp.

 

7. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" uz 12 lp.

 

8. Likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" anotācija uz 16 lp.

 

9. Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" uz 7 lp.

 

10. Likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" anotācija uz 6 lp.

 

11. Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" uz 3 lp.

 

12. Likumprojekta "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" anotācija uz  7 lp.

 

13. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" uz 1 lp.

 

14. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" anotācija uz 5 lp.

 

15. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" uz 5 lp.

 

16. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" anotācija uz 11 lp.

 

17. Ministru kabineta 2011.gada 22.novembra sēdes protokola Nr.68  40.§, 42.§, 47.§ izraksts uz  3 lp.


 

 

18. Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra sēdes protokola Nr.70  69.§, 72.§, 78.§, 79.§, 80.§, 84.§ izraksts uz 6  lp.

 

 

Ministru prezidents                                                  V.Dombrovskis

 

 

 

Stafecka 67082931


 

Likumprojekts

 

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 1., 24.nr.; 2009, 13., 15., 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 178., 206.nr.; 2011, 103., 117., 184.nr.) šādus grozījumus:

 

1. I nodaļā:

izslēgt terminu "Finanšu pārskats" un tā skaidrojumu;

izteikt terminu "Tieši no budžeta finansētie komersanti" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

 

"Tieši no budžeta finansēti komersanti, biedrības un nodibinājumi –privāto tiesību juridiskās personas, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju no budžeta izpildītāja saņem dotāciju vai mērķ­dotāciju uz līguma pamata vai tiesību aktu deleģējuma kārtībā kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei vai noteikta mērķa (projekta vai pasākuma) īstenošanai."

 

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu pēc vārdiem "pašvaldību budžetos" ar vārdiem "no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetos un budžeta nefinansēto iestāžu budžetos".

 

3. 9.pantā:

papildināt pantu ar 13.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(131) Finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, veikt šādas apropriāciju izmaiņas:

1) starp ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm transfertu veikšanai gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā, kā arī valsts budžeta saņemamajiem transfertiem no pašvaldību budžetiem, no valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetiem un budžeta nefinansēto iestāžu budžetiem;

2) valsts budžeta iestāžu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu izmantošanai un šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai.";

 

izteikt četrpadsmitās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atlikumu saimnieciskā gada sākumā izmantošanai;";

 

aizstāt četrpadsmitās daļas 2.punktā vārdu "Kopienas" ar vārdu "Savienības".

 

4. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"III. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošana,
iesniegšana un pieņemšana
".

 

5. Izteikt 16., 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā:

 

"16.pants. Atbildība par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par vidēja termiņa budžeta ietvara likuma, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un tam pievienojamo paskaidrojumu izstrādāšanu.

 

16.1 pants. Vidēja termiņa mērķi un iniciatīvas

(1) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 30.novembrim iesniedz Ministru kabinetam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma izstrādes un iesniegšanas grafika projektu nākamajam gadam.

 (2) Ja attiecīgajiem nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši aktuālajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumam ir prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz jaunās politikas iniciatīvas saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma izstrādes un iesniegšanas grafiku.

(3) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo jaunās politikas iniciatīvas, pamatojoties uz nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

(4) Ja nākamajiem saimnieciskajiem gadiem atbilstoši aktuālajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumam nav prognozēti līdzekļi jauno politikas iniciatīvu finansēšanai, tad ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunās politikas iniciatīvas neiesniedz.

 

16.2 pants. Vidēja termiņa budžeta ietvara likums

(1) Finanšu ministrs katru gadu:

1) sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozes;

2) izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma izstrādes un iesniegšanas grafiku.

(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā katram likuma perioda gadam norāda:

1) vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus nacionālajā attīstības plānā un valsts aizsardzības koncepcijā noteikto mērķu un prioritāšu ieviešanai;

2)  valdības fiskālās politikas mērķus;

3) iekšzemes kopprodukta prognozes;

4) valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

5) valsts budžeta finansiālās bilances apjomu (maksimālo deficīta līmeni vai minimālo pārpalikuma līmeni), izteiktu procentos no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

6) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu;

7) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei.

(3) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma paskaidrojumi vidēja termiņa periodam ietver:

1) makroekonomiskās situācijas analīzi un attīstības scenāriju;

2) valdības fiskālās politikas mērķu sasniegšanai īstenojamo pasākumu izklāstu;

3) nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognožu aprakstu;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendences.

(4) Ministru kabinets nosaka maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam noteikšanas kārtību.

(5) Izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, tiek ņemti vērā šādi nosacījumi:

1) šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās vērtības likuma pirmajam gadam tiek pārmantotas no iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likuma otrā gada attiecīgās vērtības;

2) šā panta otrās daļas 6. un 7.punktā minētās vērtības likuma otrajam gadam tiek noteiktas, izmantojot iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likuma trešā gada attiecīgās vērtības un ņemot vērā prognozētās izmaiņas makroekonomiskajā situācijā.

(6) Šā panta piektās daļas 1.punktā minētās pārmantotās vērtības tiek koriģētas par šādām pozīcijām:

1) izmaiņas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļos;

2) izmaiņas izdevumos, kas tiek segti no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

3) izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;

4) izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanos;

5) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

6) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākajām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta prognozēm, kā arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšana apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās. 

 (7) Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu vai izdarot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis un Latvijas Pašvaldību savienība veic sarunas par pašvaldību intereses skarošiem ar likumprojektu saistītiem jautājumiem. Sarunu rezultātus noformē protokola veidā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

 (8) Ministru kabinets, lemjot par vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu vai tā grozījumiem, uzklausa Valsts prezidenta Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli par maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei un nodrošina minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā, ko pievieno likumprojektam, to virzot uz Saeimu.

(9) Ministru kabinets izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu trīs turpmākajiem gadiem un līdz kārtējā gada 30.aprīlim iesniedz to Saeimai.

 (10) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un ir spēkā līdz vidēja termiņa budžeta ietvara perioda pirmā gada 31.decembrim. Iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma normas par otro un trešo ietvara perioda gadu zaudē spēku līdz ar nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma spēkā stāšanos."

 

6. Aizstāt 17.panta otrās daļas 1.punktā vārdus "vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā" ar vārdiem "vidēja termiņa budžeta ietvara likumā".

 

7. Izteikt 18.panta pirmo un 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma izstrādes un iesniegšanas grafiku izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai valsts budžeta pieprasījumus, kas sagatavoti atbilstoši budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

(11) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros. Maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei var pārsniegt tikai šādos gadījumos:

1) ja papildu izdevumi tiks segti ar papildu ieņēmumiem vai iepriekšējā saimnieciskā gada atlikumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

2) ja papildu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai tiks segti ar papildu ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumiem vai iepriekšējā saimnieciskā gada atlikumiem;

3) ja ir notikušas iepriekš neparedzētas izmaiņas valsts budžeta procentu izdevumos;

4) ja ir notikušas izmaiņas, kas saistītas ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanos;

5) ja papildu izdevumi pamatbudžetā ir saistīti ar izmaiņām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēs;

6) ja papildu izdevumi speciālajā budžetā ir saistīti ar izmaiņām makroekonomiskajās prognozēs vai sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta prognozēs, kā arī sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās;

7) ja vienas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma pieaugums tiks segts ar citas ministrijas, citas centrālās valsts iestādes vai atsevišķi no ministriju vai citu centrālo valsts iestāžu budžetiem plānoto budžeta programmu  maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma samazinājumu."

 

8. 19.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru" ar vārdiem "vidēja termiņa budžeta ietvara likumu";

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem "paredzētajiem mērķiem" ar vārdiem "sasniedzamajiem rezultātiem, atbilstības vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteiktajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Valsts prezidenta Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi, ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu.

(6) Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un prokuratūras iestāžu budžeta pieprasījumi līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi, ievērojot nosacījumu, ka budžeta pieprasījums nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu attiecīgajai iestādei. Ja Ministru kabinets groza budžeta pieprasījumu bez iesniedzēja piekrišanas, lēmuma pamatojumā norādāms, kā finansējuma samazinājums ietekmēs normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo iestāžu darbības nodrošināšanu. Zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un Finanšu ministrijai nodod Tieslietu ministrija, bet prokuratūras iestāžu iesniegtos budžeta pieprasījumus apkopo un tālāk nodod Ģenerālprokuratūra."   

 

9. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

 

"19.2 pants. Valsts aizdevumu iekļaušana gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā

Kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts aizdevumiem, nosaka Ministru kabinets."

 

10. 20.pantā:

aizstāt vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) un tā paskaidrojumus.";

 

izteikt 4.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Ministru kabinets uzklausa Valsts prezidenta Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras viedokli par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, nodrošinot minēto iestāžu viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokolā.";

 

izslēgt sesto daļu.

 

11. 21.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un gadskārtējā valsts budžeta
likumprojekta (budžeta likumprojektu paketes) paskaidrojumus.";

 

aizstāt otrajā daļā vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);

 

izteikt otrās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

 

"17) informāciju par Valsts prezidenta Kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Tieslietu padomes, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras rakstveidā iesniegtajiem viedokļiem par attiecīgo iestāžu budžeta projektiem, šā likuma 16.2 panta astotajā daļā un 20.panta 4.1 daļā minēto Ministru kabineta sēdes protokolu, kā arī saskaņā ar likumā "Par tiesu varu" noteikto kārtību sniegto Tieslietu padomes viedokli, ja tāds ir iesniegts Ministru kabinetam.";

 

papildināt otro daļu ar 18.punktu šādā redakcijā:

 

"18) informāciju par gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta atbilstību attiecīgā gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumā ietvertajām šā likuma
16.2 panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētajām vērtībām.";

 

izslēgt trešajā daļā vārdus "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus "valsts budžeta likumā" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta likumā";

papildināt piektās daļas 9.punktu pēc vārdiem "Tiesībsarga biroja" ar vārdiem "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas".

 

12. 22.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdus "valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "gadskārtējais valsts budžeta likums" (attiecīgā locījumā);

izslēgt piekto daļu.

 

13. 27.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta iestādes deponēto līdzekļu kontus atver tikai Valsts kasē. Budžeta nefinansētas iestādes atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem finansēto izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādāk. Valsts budžeta līdzekļu atmaksu par veiktajiem izdevumiem valsts budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes, var saņemt kredītiestādes kontā.";

 

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Speciālā budžeta konti, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, deponēto līdzekļu konti un norēķinu konti tiek slēgti saskaņā ar budžeta finansētas institūcijas iesniegumu.";

izteikt 2.3  daļu šādā redakcijā:

 "(23) Gada beigās speciālā budžeta kontos, kas atvērti ziedojumu un dāvinājumu uzskaitei, deponēto līdzekļu kontos un norēķinu kontos esošais līdzekļu atlikums paliek budžeta finansētu institūciju rīcībā, un to var izlietot nākamajā gadā izdevumu finansēšanai, ja likumā nav noteikts citādi.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Ministru kabinets nosaka maksājumu pakalpojumu veidus un kārtību, kādā Valsts kase nodrošina to sniegšanu budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa.";

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu ar budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, ostu un brīvostu pārvaldēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, kā arī personām, kuras nav konta rīkotājas, bet kuras ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju informācijas saņemšanai, nosaka Ministru kabinets."

 

14. Izteikt 28.2 pantu šādā redakcijā:

 

"28.2 Ziņojums par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros

(1) Ministrijas, kas nodrošina vadošās iestādes funkciju veikšanu vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumu izpildi, līdz kārtējā gada 1.martam iesniedz Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomei kopsavilkumu par iepriekšējā gadā konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros, kuru tās administrē.

(2) Finanšu ministrija divu mēnešu laikā pēc saskaņošanas ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomi iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros."

 

15. Izslēgt  29.panta ceturto daļu.

 

16. Izteikt 30.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"(4) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī pašvaldības apkopo to kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un finanšu informāciju, kurās valsts un pašvaldības ir kapitāla daļu turētājas, un kārtību, kādā attiecīgos finanšu pārskatus un finanšu informāciju iesniedz Valsts kasei."

 

17. Papildināt 30.1 pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie informatīvie ziņojumi tiek publicēti attiecīgās nozares ministrijas mājaslapā internetā."

         

18. 31.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem kopā ar Valsts kontroles atzinumu līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.oktobrim.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu, tajā ietverot Finanšu ministrijas vadības ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu, valsts konsolidēto grāmatvedības bilanci un tās pielikumus, pārskatu par konsolidētā kopbudžeta izpildi un tā pielikumus un pārskatu par valsts konsolidēto parādu un tā pielikumus.";

 

svītrot ceturto daļu.

 

19. 32.pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Valsts kontrole iesniedz finanšu ministram atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 15.septembrim.";

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu līdz pārskata gadam sekojošā kārtējā saimnieciskā gada 1.oktobrim."

 

20. Papildināt 33.panta pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Uz naudas līdzekļiem, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, nevar vērst piedziņu, un šie konti nav apķīlājami."

 

21. Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Finanšu ministrs naudas vadības ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā, likvidēt šādus ieguldījumus, lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus, arī tādus atvasinātos finanšu instrumentus, kas paredz finanšu nodrošinājumu, tai skaitā garantijas depozītu pieņemšanu vai izvietošanu. Ieguldījumus noguldījumu, fiksēta ienākuma vērtspapīru vai citu aktīvu veidā šā likuma 8.1 panta pirmajā daļā noteikto mērķu īstenošanai finanšu ministrs ir tiesīgs veikt tikai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu."

 

22. Izteikt 35.panta piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi vērtspapīru izlaišanai vai pieprasījuma izdošanai naudas līdzekļu saņemšanai."

 

23. Izteikt 36.panta sestās daļas 2.punktu  šādā redakcijā:

 

"2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi valsts aizdevumu sniegšanai."

 

24. Izteikt 37.panta sestās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

"2) Saeima ar atsevišķu lēmumu ir piekritusi galvojuma sniegšanai."

 

25. Pārejas noteikumos:

aizstāt 37.punktā vārdus un skaitļus "2011.gada 31.decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "2012.gada 31.decembrim";

          papildināt pārejas noteikumus ar 58., 59., 60., 61., 62. un  63.punktu šādā redakcijā:

 

"58. Šā likuma 16.2  panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.oktobrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumi Nr.198 "Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

59. Šā likuma 30.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.oktobrim. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.oktobrim ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.111 "Noteikumi par minis­triju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu pārskatiem un finanšu informāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

60. Ministrijas līdz 2012.gada 1.februārim nodrošina šā likuma 30.1 panta trešās daļas izpildi arī attiecībā uz informatīvajiem ziņojumiem, kas tika iesniegti Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.septembrim un 2011.gada 30.decembrim.

 

61. Likuma 19.2  pantā,  27.panta piektajā un sestajā daļā un 31.panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2012.gada 1.jūnijam.

 

62. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013.–2015.gadam projektu Ministru kabinets iesniedz Saeimai kopā ar likuma "Par valsts budžetu 2013.gadam" projektu (budžeta likumprojektu paketē). Šā likuma 16.2 panta trešajā daļā minētos paskaidrojumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013.–2015.gadam neiesniedz.

 

63. Grozījumi šā likuma 16.2, 17., 18. un 19.pantā, ciktāl tie skar maksimāli pieļaujamo izdevumu apjoma un budžeta pieprasījumu sasaisti ar attiecīgo vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī."

 

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

tieslietu ministrs

G.Bērziņš


 

Likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" (turpmāk – likumprojekts) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

 I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

Pamatojums

Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – likums) tiek veikti grozījumi, pamatojoties uz:

-       Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.62, 57.§) 8.punkts;

-       Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija sēdes protokollēmuma  (prot.Nr.41, 65.§) 5.punkts;

-       Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Nr.5.1-2-29-2/2009 ieteikumu ieviešanas grafiks;

-       Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Nr.5.1-2-23/2010 ieteikumu ieviešanas grafiks;

-       14.07.2011. likums "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" ("LV", 117 (4515), 28.07.2011.) [stājas spēkā 11.08.2011.];

-       ar Saeimas lēmumu uzdoto uzdevumu Ministru kabinetam (lēmuma projekts atbalstīts Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas 2011.gada 23.novembra sēdē);

-       Finanšu ministrijas identificētas nepieciešamības finanšu vadības uzlabošanā un Valsts kases klientu apkalpošanā.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

1. Likumā šobrīd tiek definēts termins "finanšu pārskats" - šis termins vairs nebūs aktuāls līdz ar Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanos, kas tiks izdoti pamatojoties uz likuma 30. panta ceturto daļu, jo tiks noteikts cits subjektu loks un pārskatu saturs.

2. Likumā šobrīd tiek definēti tieši no budžeta finansētie komersanti, taču šī definīcija neaptver visu subjektu loku, kas var tikt finansēti tieši no budžeta, kā arī spēkā esošā definīcija ir novecojusi un neatbilst faktiskajai situācijai.

3. Likuma 3.panta pirmajā daļā minētais uzskaitījums ir nepilnīgs, neatbilst reālajai situācijai, jo kopš 2009.gada pastāv arī valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžeti un budžeta nefinansēto iestāžu budžeti.

4. Šobrīd likuma 9.pants paredz finanšu ministram tiesības palielināt apropriāciju gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, ja pret to noteiktajā termiņā nav iebildusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Transferts ir tehniska rakstura līdzekļu pārvedums, kas ir nepieciešams valsts budžeta izpildes procesā, un ne vienmēr visas transfertu plūsmas ir iespējams iepriekš ieplānot. Turklāt, transfertu veikšanas apropriāciju palielinājumiem nav ietekmes uz valsts budžeta finansiālo bilanci, jo līdzekļi tiek pārskaitīti valsts budžeta ietvaros. Tāpat arī regulāri tiek veiktas apropriāciju izmaiņas sakarā ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un to izmantošanu, kas ir tieši saistīts ar projektu un pasākumu īstenošanas grafiku, un kas ir neatņemama budžeta izpildes sastāvdaļa. Līdz ar to būtu nepieciešams vienkāršot šīs procedūras veikšanu, atslogojot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju no tehniskā rakstura jautājumu izskatīšanas.

5. Vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas ietvaros, likums paredz, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars (turpmāk – Ietvars), kas satur galvenos finanšu rādītājus gadskārtēja budžeta likuma sagatavošanai, un šo Ietvaru apstiprina Ministru kabinets. Šāda sistēma nenodrošina ciešu sasaisti starp Ietvarā noteiktajiem finanšu radītājiem, un gadskārtējo valsts budžetu. Kā arī, šobrīd Ietvarā iekļaujamās informācijas saturs nenodrošina finanšu resursu plānošanas un izlietojuma sasaiti ar politikas plānošanas dokumentiem un tajos noteiktajam politikas prioritātēm un rezultatīviem rādītajiem. Ir nepieciešams nodrošināt ciešāku sasaisti starp Ietvaru, gadskārtējo budžetu, valsts prioritātēm un politikas plānošanas dokumentiem.

Turklāt, Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (11.Saeimas laikā) ir noteikts uzdevums ar 2014.gadu ieviest pilna cikla vidēja termiņa budžeta plānošanu, kuras periods atbilst vidēja termiņa plānošanas periodam, un kas balstīta uz valsts ilgtermiņa attīstības politikas prioritātēm.

Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija sēdes protokollēmuma  (prot.Nr.41, 65.§) 5.punkts nosaka Finanšu ministrijai izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā, nosakot, ka vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni tiek noteikti saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu. Tā kā vidēja termiņa prioritārie mērķi ir vidēja termiņa resursu plānošanas neatņemama sastāvdaļa, tad šis uzdevums tiek iekļauts kopējā vidēja termiņa budžeta plānošanas sistēmas kontekstā.

Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra sēdes protokollēmuma  (prot.Nr.62, 57.§) 8.punkts nosaka Finanšu ministrijai izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2012.gadam" paketē grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, tajā skaitā paredzot stiprināt vidēja termiņa budžeta ietvara un gadskārtējā valsts budžeta likuma savstarpējo sasaisti.

Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Nr.5.1-2-23/2010 ieteikums nosaka Finanšu ministrijai izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu valsts budžeta plānošanas un izpildes procesa sasaisti ar politikas plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, rezultatīvajiem rādītājiem.

Latvijas Republikas Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisija 2011.gada 23.novembra sēdē ir atbalstījusi Saeimas lēmuma projektu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam līdz 2012.gada 30.aprīlim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību tajā nosakot principus valsts budžeta sasaistei ar valsts politikas vidēja termiņa mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī paredzot sasniedzamo mērķu un rezultātu izvērtēšanu un analīzi.

6. 2011.gada 11.augustā spēkā stājās grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", nosakot normu, ka Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts un patstāvīgs sava likumā apstiprinātā budžeta izpildē. Taču šobrīd likumā nav atrunāta kārtība, kāda būtu jāpiemēro attiecībā uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdevumu apjomu un budžeta pieprasījuma izskatīšanu.

7. Šobrīd likuma 191.pantā tiek noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā būtu jāiekļauj informācija par valsts galvojumiem. Taču nav noteikta tāda pati kārtība attiecībā uz valsts aizdevumiem. Līdz ar to, likums būtu jāpapildina ar normu, kas pilnvaro Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā būtu jāiekļauj informācija par valsts aizdevumiem.

8. Likuma 27.pantā pirmajā daļā, otrajā daļā un 23 daļā jāprecizē norma, kas nosaka kontu deponēto līdzekļu uzskaitei atvēršanas, slēgšanas un līdzekļu atlikuma lietošanas nosacījumus, jo pašreizējā redakcijā minētā kontu grupa nav norādīta, kā arī jāprecizē valsts budžeta līdzekļu saņemšanas nosacījums refinansēšanas (atmaksas par jau veiktiem izdevumiem) gadījumā atbilstoši faktiskajai situācijai.

9. Likuma 27.panta piektā daļa esošajā redakcijā reglamentē tikai kārtību, kādā likumā minētie tiesību subjekti atver un lieto kontus Valsts kasē, kā arī iesniedz maksājumus un Valsts kase tos izpilda. Savukārt praksē Valsts kase nodrošina vairāku maksājumu pakalpojumu sniegšanu (piemēram, Valsts kases kontiem piesaistīto kredītkaršu pakalpojums, maksājuma karšu pieņemšanas pakalpojums u.c.), kuru darbība ir saistīta ar kontu atvēršanu un lietošanu, bet to veidi un nodrošināšanas kārtība nav reglamentēta ārējos normatīvajos aktos, tādēļ  ir nepieciešams Valsts kasei dot šādu pilnvarojumu  un paplašināt esošo redakciju, lietojot Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā lietoto maksājumu pakalpojumu terminoloģiju. Maksājumu pakalpojumus Valsts kase nodrošina budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa.

10. Šobrīd uz vairāku Likuma pantu (27.panta piektā daļa, 24.panta otrā daļa, 25.panta 1.1 daļa, 30.panta pirmā daļa) pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos ir reglamentēta kārtība, kādā noteikumos minētie tiesību subjekti lieto Valsts kases informācijas sistēmas. Tā kā Valsts kase ir pilnveidojusi informācijas sistēmu pieteikšanas un lietošanas procesus, lietotāju autentifikācijai pielietojot vienotā piekļuves punkta principu (single sign-on) un centralizētu telefonatbalsta sniegšanu, tad šo sistēmu lietošanas noteikumi pamatā ir identiski. Tāpat šobrīd normatīvajos aktos nav reglamentēta kārtība, kādā Valsts kase, izmantojot budžeta elektronisko norēķinu sistēmu "eKase", nodrošina piekļuvi konta informācijai personām, kuras nav minētas 25.panta 1.1 daļā un nav konta rīkotājas, bet ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju, piemēram, zvērināti notāri. Savukārt, zvērināti revidenti un zvērinātu  revidentu komercsabiedrības Valsts kases informācijas sistēmas lieto (apstiprina pašvaldību gada pārskatus) saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti uz likuma 30.panta pirmās daļas pamata. Līdz ar to, lai novērstu tiesību aktu normu dublēšanu, ir nepieciešams Likuma 27.pantā iekļaut jaunu daļu (sesto), kurā dots deleģējums vienotas kārtības, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu ar Likumā minētajiem tiesību subjektiem vai personām, kas ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju, izdošanai.

11. Spēkā esošā likuma 28.2 panta redakcija satur tehniskas neprecizitātes, kā arī tajā aprakstītie iesniedzamie kopsavilkumi tiks iesniegti vienreiz gadā, nevis divreiz gadā.

12. Šobrīd likuma 29.panta ceturtā daļa, kurai būtu jāstājas spēkā ar 2012.gada 1.janvāri, paredz, ka valsts budžeta iestādes, valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un budžeta nefinansētas iestādes nodrošina saistību reģistrāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Saskaņojot minētās kārtības projektu ar ministrijām, kā arī vērtējot šo jautājumu vidēja termiņa budžeta plānošanas kontekstā, tika secināts, ka šāda veidā formulēts uzdevums neuzlabu budžetu izpildītāju saistību plānošanu un analīzi un nevar tikt integrēts plānojamajā vidēja termiņa budžeta ietvara kontekstā. (Piebilde – 29.panta ceturtajai daļai bija paredzēts stāties spēkā ar 2012.gada 1.janvāri, tāpēc aktuālajā likuma teksta redakcijā šī dala neparādās)

13. Šobrīd likuma 30.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes iesniedz Valsts kasei to pārziņā esošo komersantu finanšu pārskatus un finanšu informāciju. Iesniedzamās informācijas apjoms un kārtība noteikta Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumos Nr.111 "Noteikumi par ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finansu pārskatiem un finanšu informāciju".

Valsts kontroles Ziņojumā par Latvijas Republikas 2009. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem pašvaldību gada pārskatu daļu Nr.5.1-2-29-2/2009 sniegts ieteikums: "Lai nodrošinātu, ka Latvijas Republikas gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem pašvaldību gada pārskatu daļā sniedz patiesu, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par pašvaldību finanšu stāvokli, Finanšu ministrijai gada pārskatu sagatavošanas noteikumos detalizēt pievienojamo paskaidrojumu saturu, nosakot, kā atklājama informācija par kapitālsabiedrību uzņemto saistību un galvoto aizņēmumu saistību izpildes ietekmi uz pašvaldību budžetu nākotnē".

Likuma 30.panta ceturtajā daļā minētā norma neparedz šādu informāciju iesniegt arī par pašvaldību pārziņā esošiem komersantiem.

Izvērtējot Valsts kasei iesniegtās informācijas apjomu, secināts, ka nav lietderīgi apkopot šādu informāciju par visiem valsts pārziņā esošiem komersantiem, bet tikai par tādiem, kuros valsts vai pašvaldības līdzdalības daļa ir lielāka par 20%. Šobrīd iesniedzamās informācijas apjoms ir novecojis un nav pietiekams, lai veiktu valsts un pašvaldību pārziņā esošo komersantu darbības un to saistību ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nākotnē, lai informāciju par to iekļautu saimnieciskā gada pārskatā. Ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, kā arī pašvaldībām nepieciešami detalizēti norādījumi, kā izvērtējama kapitālsabiedrību uzņemto saistību un galvoto aizņēmumu saistību izpildes ietekme uz budžetu.

14. Likuma 30.1 pants paredz pienākumu ministrijām un citām institūcijām iesniegt Ministru kabinetā informatīvos ziņojumus par valsts kapitālsabiedrībām, kā arī par citām kapitālsabiedrībām, kas saņem no valsts budžeta subsīdijas vai dotācijas valsts pamatfunkciju īstenošanai. Esošā situācija ir tāda, ka minētie informatīvie ziņojumi ir pieejami tikai sistēmā e-portfelis, kura ir pieejama ierobežotam lietotāju lokam. Būtu nepieciešams darīt šos informatīvos ziņojumus pieejamus plašākam subjektu lokam. Jautājums ir skatāms kontekstā ar Ministru prezidenta 2011.gada 19.oktobra rezolūciju Nr.18/TA-2118,u.c.              

15. Likuma 31.pantā pirmās daļas esošajā redakcijā nav noteikts, ka saimnieciskā gada pārskatam tiek pievienots Valsts kontroles atzinums (esošajā redakcijā noteikts 32.panta otrajā daļā), kā arī termiņš, kad saimnieciskā gada pārskatu kopā ar atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu Ministru kabinets iesniedz Saeimai. Likuma 31.panta otrajā daļā noteikts saimnieciskā gada pārskata saturs neatbilst esošajai situācijai un ir novecojis, tāpēc to nepieciešams redakcionāli precizēt. Likuma 32.panta esošajā redakcijā nav noteikts, ka Valsts kontrole iesniedz finanšu ministram atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu, kā arī atzinuma iesniegšanas termiņš finanšu ministram.

16. Šobrīd Likuma 27. panta pirmā daļa un 33. panta pirmā daļa nosaka kontu atvēršanu: attiecīgi kontu atvēršanu Valsts kasē, kas ir Valsts kases klientu konti, un kontu atvēršanu bankās, kas ir valsts budžeta līdzekļu konti. Lai novērstu iespējamos precedentus, ka vēršot piedziņu uz Valsts kases klienta naudas līdzekļiem parādu segšanai piedziņa tiek vērsta uz kopējiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams strikti nodalīt atbildību. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka piedziņa tiek vērsta uz pareizo subjektu, ir nepieciešams papildināt Likuma 33. panta pirmo daļu, kurā noteiktu, ka uz valsts budžeta līdzekļu kontiem bankās nevar vērst piedziņu. Pašreiz ir izstrādāts 2011/2040 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, lai atvieglotu pārrobežu piedziņu civillietās un komerclietās, kas paredz parādu piedziņu un kontu apķīlāšanu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kā arī to, ka regulu nepiemēro kontiem, kurus, pamatojoties uz tās valsts tiesību aktiem attiecībā uz imunitāti no izpildes, kurā konts atrodas, nevar apķīlāt.

17. Likuma 34.panta pirmā daļa jāprecizē, lai precīzi nodalītu finanšu ministra darbības un atbildību valsts budžeta naudas vadības ietvaros un precīzi nodefinētu gadījumus, par kuriem nepieciešams atsevišķs Ministru kabineta lēmums.

18. Likuma 35.panta piektajā daļā, 36.panta sestajā daļā un 37.panta sestajā daļā tiek noteikti vairāki ekonomikas stabilizācijas pasākumi, kurus atbilstoši šī brīža redakcijai finanšu ministrs drīkst veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noteiktajā laikā nav iebildusi pret šādu darbību veikšanu. Šīs normas ir nepieciešams saskaņot ar Saeimas kārtības ruļļa 118.panta četrpadsmito daļu, kurā iet runa par Saeimas lēmumiem, ko Saeima pieņem Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos. 

19. Ņemot vērā saspringto situāciju starptautiskajos finanšu tirgos un Eiropas valstu parādu krīzes dziļumu, palielinās pasaules ekonomikas attīstības riski, kas savukārt var atstāt savu negatīvo ietekmi arī uz Latvijas tālāko izaugsmi. Tāpēc, lai nodrošinātos pret iespējamiem riskiem, nepieciešams Likuma Pārejas noteikumu 37. punktā minēto Likuma pantu daļu darbības termiņu pagarināt līdz 2012. gada 31. decembrim.

 3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekts ir izstrādāts, lai stiprinātu vidēja termiņa budžeta plānošanas elementus, sasaistītu valsts budžetu ar valsts politikas vidēja terminā mērķiem, novērstu citas anotācijas I sadaļas 2.punktā uzskaitītās nepilnības.

1. Tiek svītrots termins "Finanšu pārskats". Tiks izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi, pamatojoties uz likuma 30.panta ceturtajā daļā doto pilnvarojumu, kuros tiks reglamentēts finanšu pārskata saturs.

2. Tiek precizēts I daļas termins, izsakot to jauna redakcijā "Tieši no budžeta finansētie komersanti, biedrības un nodibinājumi". Termins precizēts atbilstoši faktiskajai situācijai, jo kopš 2011. gada komersanti vairs nesaņem finansējumu no valsts budžeta saskaņā ar finansēšanas plāniem, kā arī jaunajā redakcijā precizēti subjekti atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma terminoloģijai, un precizēti mērķi, kādiem var tikt piešķirts finansējums no valsts budžeta. Tāpat arī ir svarīgi likuma izpratnē uzsvērt, ka šī jēdziena kontekstā ar tieši no budžeta finansētiem komersantiem tiek saprastas tikai juridiskās personas.

3. Likuma 3.panta pirmajā daļā minētais uzskaitījums tiek paplašināts, adaptējot to reālajai situācijai.

4. Likuma 9.pants tiek papildināts ar jaunu (131) daļu, nosakot, ka finanšu ministram ir tiesības, informējot par to Saeimu, veikt apropriāciju izmaiņas gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem, kā arī izmaiņas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļos un to atlikumos. Budžeta savstarpējiem transfertiem nav ietekmes uz budžeta bilanci (deficītu). Savukārt, izmaiņas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu un to atlikumu izmantošanas apropriācijās ir tieši pakārtotas no ārvalstīm ienākošajam finansējumam (kas līdz šim var nebūt ieplānots, un Latvijas budžetam nav pamata šādu finansējumu nepieņemt), un izdevumiem, kas tiek veikti saskaņā ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanas grafikiem. Veicot likumā šādu grozījumu, tiek atslogota administratīvā procedūra tehnisko precizējumu veikšanai (transferti), kā arī tiek risināta problēma, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir jāvēršas ar ļoti maza apmēra apropriāciju palielinājumiem, kas galvenokārt ir saistīts ar ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.  Attiecīgi tiek precizēts panta četrpadsmitās daļas pirmais punkts, izņemot no tā apropriāciju veidus, kuri tagad ir ietverti jaunajā (131) daļā.

5. Grozījumi likumā paredz līdzšinējo Ietvaru, ko apstiprina Ministru kabinets, izstrādāt likumā formā, kā Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu (turpmāk – Ietvara likums), ko apstiprinātu Saeima. Tas nodrošinātu, ka Ietvara likumā iekļautajiem sasniedzamajiem finanšu rādītajiem ir juridiski saistošs spēks, un uz tiem ir jābalsta gadskārtējā valsts budžeta likuma izstrādāšana. Likuma 16.2 panta jaunā redakcija nosaka, ka Ietvara likumu izstrādā katru gadu nākamo triju gadu periodam. Ietvara likumā katram perioda gadam iekļauj galvenos makroekonomikas un finanšu rādītājus, kā arī veicamos pasākumus Nacionālajā attīstības plānā noteikto mērķu un prioritāšu ieviešanai. Ietvara likumā tiks noteikts gan maksimālais pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, gan arī maksimālais pieļaujamais izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālai valsts iestādei (arī pārējiem resoriem). Ietvara likuma paskaidrojumi ietvers makroekonomiskās situācijas apskatu un citu informāciju, uz kā balstīts Ietvara likuma saturs. Tiek noteikts, ka katrs nākamais Ietvara likums perioda pirmajam un otrajam gadam izmanto iepriekšējā Ietvara likumā noteiktās skaitliskās vērtības (trešais gads ir jauns), ņemot vērā aktuālākās izmaiņas ekonomikas attīstībā un citus īpaši atrunātus gadījumus. Lai nebūtu pieļaujama situācija, ka attiecībā uz kādu gadu būtu spēkā vienlaicīgi divi Ietvara likumi, tad tiek paredzēts katrā Ietvara likumā noteikt, ka tajā noteiktais attiecībā uz perioda otro un trešo gadu zaudē spēku līdz ar kārtējā Ietvara likuma spēkā stāšanos, bet viss pārējais ir spēkā līdz attiecīga saimnieciskā gada beigām. Tā piemēram, Ietvara likuma 2015.-2017.gadiem normas, kas skar 2015.gadu, būs spēkā līdz 2015.gada 31.decembrim, bet normas, kas skar 2016.un 2017.gadu zaudēs spēku līdz ar Ietvara likuma 2016.-2018.gadiem spēkā stāšanos. Ņemot vērā 2011.gadā notikušās Saeimas ārkārtas vēlēšanas, pirmo Ietvara likumu 2013.-2015.gadiem Ministru kabinets izstrādās un Saeimā iesniegs līdz 1.oktobrim, nevis līdz 30.aprīlim kā paredzēts visos turpmākos gados (likuma Pārejas noteikumu jaunais 62.punkts).

Likuma 16.2, 19., 20., 21.pantā tiek precizētas neatkarīgo institūciju tiesības budžeta procesā. Ministru kabinets, kuru Saeima ir pilnvarojusi sagatavot un iesniegt sabalansētu budžeta projektu, apstiprinot Ietvara likumu uzklausa neatkarīgo iestāžu viedokļus par tiem paredzēto maksimāli pieaujamo izdevumu apjomu attiecīgajai iestādei, protokolē attiecīgo viedokli, pamato savu (MK) viedokli, un visu minēto informāciju dara zināmu likumdevējam, pievienojot šo informāciju Ietvara likumprojektam, ko iesniedz Saeimai. Sagatavojot budžeta pieprasījumus, budžeta iestādes, tai skaitā arī neatkarīgas iestādes, nedrīkst pārsniegt Saeimas apstiprinātos maksimālo izdevumu apjomus (izņemot konkrētos likumā noteiktos gadījumus). Tāpat arī pie gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta apstiprināšanas, Ministru kabinets uzklausa neatkarīgo institūciju viedokli par to budžeta pieprasījumiem, protokolē to, pamato savu (MK) viedokli, un visu minēto informāciju iesniedz Saeimai kopa ar gadskārtēja valsts budžeta likuma projektu. Tādā veidā tiks nodrošināts, ka par neatkarīgo iestāžu izdevumiem lemj Saeima, iepazīstoties ar neatkarīgo iestāžu viedokļiem un Ministru kabineta pamatojumu par izdevumu apjomiem. Neatkarīgo iestāžu uzskaitījums, kuras tiek uzklausītas Ministru kabinetā, tiek papildināts ar Tieslietu padomi, kura paudīs viedokli par zemesgrāmatu nodaļu, rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumiem. Jau šobrīd likumā "Par tiesu varu" ir noteikts, ka Tieslietu padome sagatavo viedokli par minēto iestāžu budžeta pieprasījumu apkopojumiem, ko tai iesniedz Tieslietu ministrija.

Tiek veiktas tehniskas izmaiņas likuma 16., 16.1, 17., 18.pantā, 19.panta otrajā un trešajā daļā, 20.panta trešajā un sestajā daļā, 22.pantā sakarā ar to, ka vairs netiks apstiprināts Ietvars, bet gan būs pieņemts Saeimā Ietvara likums.

6. Likums attiecīgajos pantos tiek papildināts ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, lai piešķirtu tai tādas pašas tiesības budžeta procesā, kā citām neatkarīgajām iestādēm. Tādā veidā tiks nodrošināta atbilstība likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajam.

7. Likums tiek papildināts ar 192.pantu, kas paredz Ministru kabinetam apstiprināt noteikumus par kartību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts aizdevumu saņemšanai. Tas palīdzēs nodrošināt pilnvērtīgākas informācijas atspoguļošanu par valsts aizdevumiem valsts budžeta likuma paskaidrojumos un valsts aizdevumu kopējā palielinājuma plānošanu gadskārtējā valsts budžeta likumā.

8. Likuma 27.panta pirmā daļa, otrā daļa un 23. daļa tiek papildināta, nosakot deponēto līdzekļu kontu atvēršanas, slēgšanas un līdzekļu atlikuma lietošanas nosacījumus, kā arī valsts budžeta līdzekļu saņemšanas nosacījumus refinansēšanas gadījumā.

9. Grozījumi likuma 27.panta piektajā daļā paredz izdot jaunus noteikumus, ņemot par pamatu esošos uz šīs daļas pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus par kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtību Valsts kasē, nosakot kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu un maksājumu pakalpojumu veidus, kurus nodrošina Valsts kase. Tādējādi, tiks pilnveidots esošais normatīvo aktu regulējums un nostiprināts normatīvais pamats maksājumu pakalpojumu nodrošināšanai Valsts kasē.

10. Likuma 27.panta sestā daļa paredz sagatavot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu ar budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, ostām un brīvostu pārvaldēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās ieguldītas valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, kā arī personām, kuras nav konta rīkotājas, bet kuras ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju informācijas saņemšanai. Līdz ar šo Ministru kabineta noteikumu izstrādi tiks veikti grozījumi uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta otrās daļas, 25.panta 1.1 daļas, 30.panta pirmās daļas pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, svītrojot tajos kārtību par Valsts kases informācijas sistēmu lietošanu.

11. Grozījumi 28.2 pantā ietver panta pirmajā daļā noteiktā uzdevuma izpildes termiņa līdz 1.septembrim izslēgšanu, kā arī citus tehniskus grozījumus. Turpmāk kopsavilkums par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības politikas instrumentu, Eiropas Kopienas iniciatīvu, Pirmsiestāšanās fondu un Pārejas perioda palīdzības ietvaros tiks gatavots vienreiz gadā (iepriekš tika gatavots 2 reizes gadā), jo, apkopojot datus par konstatētajiem neatbilstoši veiktajiem izdevumiem par pārskata periodu, kas ir viens gads, iegūtā informācija par ES finanšu resursu apguvi būs daudz reprezentablāka, vienlaikus tiks samazināts arī administratīvais slogs ministrijām, kas veic vadošās iestādes funkciju vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus, un gatavo informāciju iesniegšanai Finanšu ministrijā.

12. Tiek svītrota 29.panta ceturtā daļa, kurai bija paredzēts stāties spēkā ar 2012.gada 1.janvāri. Tādējādi tiek atrisināta problēma ar tās neatbilstību jaunajām iecerēm attiecībā uz vidēja termiņa budžeta plānošanu.

13. Grozījumi Likuma 30.panta ceturtajā daļā pilnvaro Ministru kabinetu izdot jaunus noteikumus, kas nosaka pienākumu ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām iesniegt finanšu informāciju un finanšu pārskatus par kapitālsabiedrībām, kur:

1.1.valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder 20% un vairāk kapitāla daļu;

1.2.valstij vai pašvaldībai pieder mazāk par 20% kapitāla daļu, bet tās nosaka un kontrolē kapitālsabiedrības finanšu un pamatdarbības politiku.

Grozījumi likumā nodrošina deleģējumu Ministru kabinetam izdot jaunus noteikumus sagatavošanai, lai ieviestu Valsts kontroles ieteikumu.

14. Likuma 30.1 pants tiek papildināts ar trešo daļu, paredzot informatīvos ziņojumus publicēt attiecīgo nozaru ministriju mājas lapās, tādā veidā informāciju darot pieejamu sabiedrībai.

15. Grozījumi likuma 31.panta pirmajā daļā nosaka termiņu, kad Ministru kabinets saimnieciskā gada pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedz Saeimai. Grozījumi likuma 32.pantā nosaka pienākumu un termiņu, kad atzinumu par saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole iesniedz finanšu ministram, un finanšu ministrs – Ministru kabinetam. Grozījumi likuma 31.panta otrajā daļā precizē saimnieciskā gada pārskata saturu, izsakot 31.panta otro daļu jaunā redakcijā, vienlaikus izslēdzot 31.panta ceturto daļu un to pievienojot 30.panta otrajai daļai.

16. Likuma 33.panta pirmā daļa tiek papildināta ar teikumu, kas paredz, ka uz naudas līdzekļiem, kas atrodas Valsts kases budžeta kontos, nevar vērst piedziņu un šie konti nav apķīlājami. Tas nodrošinās, ka kopējie valsts budžeta līdzekļi netiks apķīlāti un pret tiem nevērsīs piedziņu. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka uz valsts budžeta līdzekļu kontiem bankās nevarēs vērst piedziņu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (Regula tiek izstrādāta, to nosaka (2011/2040(COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai.)

17. Tiek precizēta 34.panta pirmā daļa, nosakot, ka ieguldījumus noguldījumu, fiksēta ienākuma vērtspapīru vai citu aktīvu veidā, kas tiek veikti, lai nodrošinātu likuma 8.1 pantā noteikto mērķu realizāciju, finanšu ministrs ir tiesīgs veikt tikai saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu. Tādējādi tiek palielināta Ministru kabineta loma tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar visu ekonomiku kopumā.

18. Tiek precizētas 35.panta piektā daļa, 36.panta sestā daļa un 37.panta sestā daļa, nosakot, ka attiecīgas darbības finanšu ministrs drīkst veikt tikai pēc Saeimas lēmuma. Tādā veidā tiek nodrošina likuma normu atbilstība Saeimas kārtības rullim.

19. Pārejas noteikumu 37.punktā tiek pagarināts attiecīgo normu darbības termiņš, tādā veidā nodrošinot ekonomikas stabilizācijas instrumentu pieejamību arī tuvākajā nākotnē.

20. Pārejas noteikumi tiek papildināti ar jauniem punktiem. Punkti 58., 59.un 61.nosaka attiecīgo Ministru kabineta noteikumu izdošanas brīdi. Punkts 60.nodrošina to, ka tiks publicēti arī tie informatīvie ziņojumi, kas bija izstrādāti līdz 2012.gada 1.janvarim. Punkti 62.un 63.nodrošina pārejas perioda ievērošanu attiecībā uz pirmā Ietvara likuma izstrādāšanas procesu un iesniegšanas termiņiem.

Visas šajā sadaļā uzskaitītas normas pilnībā atrisinās anotācijas I sadaļas 2.punktā uzskaitītos problēmjautājumus.

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekts šo jomu neskar.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts būtiski neskar personu apvienības, atsevišķas fiziskas un juridiskas personas.

 7.

 Cita informācija

Nav.

 

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts šo jomu neskar.

 3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 5.

 Administratīvās procedūras raksturojums

1. Likumprojekts paredz līdzšinējo vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, ko agrāk apstiprināja Ministru kabinets, turpmāk apstiprināt Saeimā kā Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. Paredzams, ka tas notiks likumu vispārējā pieņemšanas kārtībā.

2. Likumprojekta 3.pants paredz atvieglot administratīvo procedūru un nenoslogot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju ar tehniska rakstura jautājumu izskatīšanu.

3. Likumprojekta 16.pants cita starpā paredz samazināt administratīvo slogu ministrijām, kas veic vadošās iestādes funkciju vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus un gatavo informāciju iesniegšanai Finanšu ministrijā.

 6.

 Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 7.

 Cita informācija

Nav.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Rādītāji

2010. gads

 Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

 2011

 2012

 2013

 Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 1

 2

 3

 4

 5

 6

 1. Budžeta ieņēmumi:

  

  

  0

 0 

0  

 1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi

 

 

 

 

 

 1.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

 1.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

 2. Budžeta izdevumi:

 

 

0

0

0

 2.1. valsts pamatbudžets

 

 

 

 

 

 2.2. valsts speciālais budžets

 

 

 

 

 

 2.3. pašvaldību budžets

 

 

 

 

 

 3. Finansiālā ietekme:

 

 

0

0

0

 3.1. valsts pamatbudžets

 

 

 

 

 

 3.2. speciālais budžets

  

  

  

  

  

 3.3. pašvaldību budžets

  

  

  

  

  

 4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

 X

  

  0

0  

0  

  

  

  

  

  

  

  

  

 5. Precizēta finansiālā ietekme:

 X

  

  0

0  

0  

 5.1. valsts pamatbudžets

  

  

  

  

 5.2. speciālais budžets

  

  

  

  

 5.3. pašvaldību budžets

  

  

  

  

 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

  

 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 7. Cita informācija

Likumprojekta saturs tieši ietekmē likumprojekta par valsts budžetu 2012.gadam struktūru, budžeta 2012.gadam izpildi (kas sāksies jau ar 1.janvāri), kā arī ietver normas attiecībā uz 2013.un turpmāko gadu budžeta plānošanu, kas būs jāsāk īstenot jau 2012.gada sākumā un ir budžeta procesa neatņemama sastāvdaļa. Likumprojekts arī paredz pilnveidot un vienkāršot atsevišķus budžeta izpildes procesus, noregulēt līdz šim nenosegtos jautājumus, harmonizēt terminoloģiju, pilnveidot pārskatu sniegšanas kārtību un apjomu. Tāpēc likumprojekts tiek iekļauts vienotā budžeta likumprojektu paketē (balstoties uz Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.62, 57.§) 8.punktā doto uzdevumu Finanšu ministrijai iesniegt likumprojektu budžeta paketē).

 

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību akti

1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma izstrādes un iesniegšanas grafiks (likuma 16.1 panta pirmā daļa, ņemot vērā trešo daļu) – atbildīga Finanšu ministrija, katru gadu līdz 30.novembrim iesniedz Ministru kabinetam (turpmāk – MK). (Skaidrojums – līdz   n-1 gada 30.novembrim iesniedz grafiku par to, ko un kādā secībā darīs n gadā, lai saplānotu budžeta likumu n+1 gadam);

2) Ministru kabineta noteikumi par maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam (likuma 162. panta ceturtā daļa) – atbildīga Finanšu ministrija, MK izdod noteikumus līdz 2012.gada 1.oktobrim. Spēku zaudēs 20.03.2007. MK noteikumi Nr.198 "Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam";

3) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kartību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā pieprasījumus valsts aizdevumiem (likuma 19.2 pants) – atbildīga Finanšu ministrija (Valsts kase), MK izdod noteikumus līdz 2012.gada 1.jūnijam.

4) Ministru kabineta noteikumi par maksājumu pakalpojumu veidiem un kārtību, kādā Valsts kase nodrošina to sniegšanu budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa (likuma 27.panta piektā daļa) – atbildīga Finanšu ministrija (Valsts kase), MK izdod noteikumus līdz 2012.gada 1.jūnijam. Spēku zaudēs MK 31.05.2011. noteikumi Nr.425 "Kontu lietošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē".

5) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kartību, kādā Valsts kase nodrošina elektronisko informācijas apmaiņu ar budžeta finansētām institūcijām, pašvaldībām, budžeta nefinansētām iestādēm, ostu un brīvostu pārvaldēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kapitālsabiedrībām, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, kā arī personām, kuras nav konta rīkotājas, bet kuras ir saņēmušas konta rīkotāja atļauju informācijas saņemšanai (likuma 27.panta sestā daļa) - atbildīga Finanšu ministrija (Valsts kase), MK izdod noteikumus līdz 2012.gada 1.jūnijam. Attiecīgi jāizdara grozījumi MK 28.12.2010. noteikumos Nr.1220 "Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība", MK 17.08.2010. noteikumos Nr.777 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība", MK 12.10.2010. noteikumos Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu", svītrojot tajos kārtību par Valsts kases informācijas sistēmu lietošanu.

6) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kartību, kādā ministrijas, citas institūcijas un pašvaldības, kuras ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētājas, apkopo attiecīgo kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un citu finanšu informāciju un iesniedz Valsts kasei (likuma 30.panta ceturtā daļa) – atbildīga Finanšu ministrija (Valsts kase), MK izdod noteikumus līdz 2012.gada 1.oktobrim, līdz tam spēkā Ministru kabineta 2000.gada 21.marta noteikumi Nr.111 "Noteikumi par ministriju un centrālo valsts iestāžu pārziņā esošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) finanšu pārskatiem un finanšu informāciju".

7) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kartību par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanu (likuma 31.panta otra daļa) – atbildīga Finanšu ministrija (Valsts kase), MK izdod noteikumus līdz 2012.gada 1.jūnijam, spēku zaudēs 26.05.2008. MK noteikumi Nr.362 "Noteikumi par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību".

8) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums XXXX.-XXXX.gadiem – atbildīgs Ministru kabinets (Finanšu ministrija), iesniedz Saeimai katru gadu līdz 30.aprīlim, bet 2012.gadā – līdz 1.oktobrim.

2.

Cita informācija

1)            Tiek paredzēts, ka 2012.gada laikā budžeta process līdz 1.oktobrim, ciktāl tas skars maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu apstiprināšanu un budžeta pieprasījumu izstrādāšanu, notiks atbilstoši šobrīd spēkā esošai kartībai, jo pirmo Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu (2013.-2015.gadam) Ministru kabinets iesniegs Saeimā nevis pavasarī, kā tas notiks visos turpmākajos gados, bet kopā ar likumprojektu "Par valsts budžetu 2013.gadam". Līdz ar to, budžeta pieprasījumu 2013.gadam izstrādāšana nevar tikt balstīta uz Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu 2013.-2015.gadam, jo tas attiecīgajā brīdī vēl nebūs apstiprināts Saeimā. Attiecīgi likumprojekta pēdējā pantā tiek paredzēts papildināt likuma Pārejas noteikumus ar jaunu punktu, nosakot dažādus spēkā stāšanos termiņus dažādām grozījumu normām.

 

2)            Likumprojekts ir cieši saistīts ar valsts budžeta likuma 2012.gadam sagatavošanu un izpildi, kā arī skar budžeta procesu 2012.gada laikā un turpmākajos gados, stiprinot vidēja termiņa budžeta plānošanu. Lai gan likumprojektā tiek paredzēts veikt izmaiņas daudzos likuma pantos, tomēr jāatzīmē, ka pēc būtības likumprojekta pamatmērķis ir ieviest Ietvara likumu, un virknē likuma pantu grozījumi pēc to saturiskās būtības ir tehniski pakārtoti Ietvara aizstāšanai ar Ietvara likumu. Ņemot vērā iepriekšminēto, neskatoties uz ievērojamo grozījumu skaitu, būtu nelietderīgi tagad izdod likumu no jauna, jo tas radītu zināmu neizpratni par budžeta sagatavošanas normu piemērošanu pārejas periodā, kas padara neiespējamu kvalitatīvu un savlaicīgu valsts budžeta likuma projekta sagatavošanu 2013.gadam un Ietvara likuma sagatavošanu 2013.-2015.gadu periodam.

 

3)            Paredzams, ka tuvākajā nākotnē virzību uzsāks normatīvā akta projekts (likumprojekts) par fiskālās disciplīnas jautājumiem (turpmāk – fiskālās disciplīnas likums). Fiskālās disciplīnas likuma izskatīšanas un apstiprināšanas procesā būs nepieciešams izstrādāt vēl vienus grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai nepieciešamības gadījumā saskaņotu šos abus likumus un izslēgtu dublējošās normas. Attiecīgiem jaunajiem grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi ar fiskālās disciplīnas likuma spēkā stāšanos.

 

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Finanšu ministrija, nozaru ministrijas, pārējas valsts budžeta iestādes.

 2.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekts šo jomu neskar

 3.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Likumprojekts šo jomu neskar

 4.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar

5.

 Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 6.

 Cita informācija

Nav.

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

tieslietu ministrs                                                        G.Bērziņš

 

 

 

 

v_sk = 5018


 

LATVIJAS  REPUBLIKAS  MINISTRU  KABINETA 

SĒDES  PROTOKOLA  IZRAKSTS

 

 

 

Rīgā

Nr.70

2011.gada 29.novembrī

 

 

80.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību"

 

     TA-2978

______________________________________________________

(D.Gulbe, J.Sārts, V.Dombrovskis)

 

1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

Valsts kancelejai kopīgi ar Finanšu ministriju precizēt likumprojektu, papildinot 5.pantā ietvertā 16.prim panta trešo daļu un  16.divi prim panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem "un valsts aizsardzības koncepcijā", un Valsts kancelejai  sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā valsts budžeta 2012.gadam likumprojektu paketē.

2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

 

 

 

Direktora vietā - Juridiskā departamenta vadītāja, Valsts kancelejas direktora vietniece

 

I.Gailīte

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

114_Lp11.doc114_Lp11.doc

Start time: 12.12.2017 6:39:50 After doc accessing: 12.12.2017 6:39:50 After doc copying: 12.12.2017 6:39:50 End time: 12.12.2017 6:39:50 Doc created: 02.12.2011 11:08:14 Doc last mod: 02.12.2011 11:18:42 Doc manual: