Drukāt    Aizvērt
11.Saeimas likumprojekta LP0453_2 virzība ...LP0453_2 (Sēde: 30.05.2013)

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Šie grozījumi komisijā tika karsti diskutēti vairākās sēdēs. Saeimas sēdē uz balsošanu iesniegti septiņi grozījumi. Lai jums būtu saprotamāk, es īsi atgādināšu, ka šī likumprojekta būtība ir izveidot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu mājsaimniecībām, kuras ne tikai patērē, bet arī ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Un šo grozījumu būtība ir tāda, ka laika periodos, kad jūs esat saražojuši vairāk, nekā esat patērējuši elektroenerģiju, jūs šo vairāk saražotās elektroenerģijas daļu varat izmantot nākošajā patēriņa periodā.

Trīs principiālas lietas, par kurām tika diskutēts komisijā. Pirmā diskusija bija par to, vai vajadzētu dalīt lietotājus, uz kuriem attiecinātu šos likumprojekta grozījumus, pēc juridiskā statusa - tātad fiziskajās un juridiskajās personās.

Otrā - kādām vajadzētu būt šīm ražošanas jaudām, precīzāk sakot, pieslēgumam, kuram atļautu piemērot šos grozījumus.

Un trešā - vai vajadzētu paredzēt arī iespēju, ka šo ieskaiti varētu veikt ne tikai ar elektroenerģiju, bet arī kompensēt naudā.

1.priekšlikums saņemts no deputāta Līdakas un saistīts ar to, uz ko tad attiecināt... uz kādiem lietotājiem attiecināt šos likumprojekta grozījumus. Komisijā tika karsti diskutēts, viedokļi dalījās, un galu galā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad mana priekšlikuma būtība, kā jau minēja Zariņa kungs, ir noteikt elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāja kā tāda definīciju - tātad iekļaujot šajā sistēmā ne tikai mājsaimniecības, kā tas sākotnēji tika paredzēts šajā likumā, bet papildināt šo elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāju klāstu arī ar zemnieku un zvejnieku saimniecībām. Tātad vairākumā gadījumu reālā situācija ir tāda, ka kādreizējās lielās zemnieku saimniecības jau sen ir kļuvušas, visticamāk, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un šobrīd par zemnieku vai zvejnieku saimniecībām patiesībā ir dēvējamas tikai sīkražotāju saimniecības, kurās jau šobrīd šis elektroenerģijas pieslēgums ir vienots gan mājsaimniecībai, gan zemnieku saimniecībai. Un būtībā brīžiem šī elektroenerģija tiek izmantota varbūt pat līdzvērtīgi gan mājsaimniecības patēriņā, gan mājražošanā, sīkražošanā, un līdz ar to daļā gadījumu, es pieļauju, arī šis zemnieku saimniecības un mājsaimniecības īpašnieks... patiesībā viņam šī nodarbe zemnieku saimniecībā nemaz nav pamatnodarbošanās. Raugiet, šeit tomēr zemnieku saimniecībām ir diezgan būtiski iegūt arī kādas pierādāmas ražošanas izmaksas.

Varētu jau teikt, ka Ekonomikas ministrija to ierosināja, un kādas tad tur ir problēmas? Ja grib ražot šo elektroenerģiju šinī neto norēķinu sistēmā, lai tad pārreģistrē šo pieslēgumu uz mājsaimniecību kā privātpersona, nevis patur šo zemnieku saimniecības pieslēgumu.

Pirmām kārtām tad rodas jautājums: kāpēc nodarboties ar kaut kādu viltu? Kāpēc vispār būtībā cilvēkiem vajag apgrūtināt dzīvi? Kāpēc apgrūtināt viņu sirdsapziņu? Es pieļauju, ka, parunājot arī ar Dūklava kungu, nav jau paredzams, ka šīs zemnieku saimniecības, kuras spēs sagrabināt šos līdzekļus varbūt vēja ģeneratoriņa iegādei... ka tādu tur būs daudzi tūkstoši. Var pieņemt, ka sākotnēji varbūt piecu vai septiņu gadu laikā tādu būs daži simti. Un tas nu nekādi nespēs destabilizēt mūsu elektroapgādes sistēmu.

Man bija diezgan neizprotamas arī Ekonomikas ministrijas bažas, ka nu pēkšņi tagad pie katras mājas, pie katras mājsaimniecības stāvēs kāds 10 vai 15 tūkstošu latu vērts ģenerators un ka visi tagad Latvijā to vien darīs kā ražos enerģiju un mēģinās kaut kādā veidā gremdēt mūsu cienījamo, mīļo, nabadzīgo „Latvenergo”. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu tomēr ļaut zemnieku saimniecībām, kuras patiesībā brīžiem ir šī lauku vides sirds un dvēsele, pirmām kārtām dot šo iespēju - iegūt kaut kādas pierādāmas ražošanas izmaksas savā... nu, mājražošanas jeb sīkražošanas procesā. Un otrs - protams, arī ļaut izmantot zemnieku saimniecību līdzekļus šo elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanai. Nenotiks nekas ļauns ar mūsu „Latvenergo”, nebankrotēs tas! Un galu galā arī tagad daudz piesauktā šī obligātā iepirkuma komponente, ar kuru patiesībā šim priekšlikumam nav nekāda sakara, tur netiks... nepieaugs tik ļoti, lai mēs kaut kādā veidā atkal to justu.

Tā ka lūdzu tomēr atbalstīt Latvijas enerģiskos zemniekus. Nedomāju, ka viņu būs pārmēru daudz. Lūdzu atbalstīt tātad viņu iespējamo iniciatīvu un viņu... nu, iespējams, arī vieglāku dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Jā, paldies.

Es arī vēlos paust savu viedokli šinī jautājumā.

Es arī uzskatu, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo, raugiet, kolēģi, tās spekulācijas, kas tika izteiktas, ka tagad to varētu plaši izmantot zemnieki, sevišķi tie, kuri ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savās lielajās ražotnēs... tās šeit nav spēkā, tās nav patiesas, jo saglabājas ierobežojums neatkarīgi no juridiskā statusa... saglabājas šis pieslēguma jaudas ierobežojums, kas dod iespēju pieslēgt tikai ļoti mazus mikroģenerācijas avotus (tas ir, šie 16 ampēri) neatkarīgi no tā, kāds ir juridiskais statuss. Un, ziniet, elektroniem principā ir vienalga, vai tā ir juridiskā vai fiziskā persona. No tā fizikālie likumi un arī patēriņa plūsmas nemainās.

Un, arī strādājot regulatorā, šos desmit gadus mēs ļoti principiāli esam bijuši pret to, ka lietotāji tiek dalīti pēc kaut kādām citām pazīmēm, kuras nekādā veidā neietekmē tālāk tīkla fizikālās īpašības, patēriņa vai enerģijas plūsmas.

Tāpēc mans aicinājums ir šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Nāku šai tribīnē, lai par lēmumu, kuru pieņēma komisija, nebūtu izskanējis tikai viens viedoklis.

Raugi, komisija šo priekšlikumu noraidīja - noraidīja garu un tiešām pēc būtības lietišķu diskusiju rezultātā. Un tie, kas aicināja neatbalstīt, argumentēja sekojoši: ja Latvijā kopumā ir apmēram 85 tūkstoši zemnieku saimniecību, tad apmēram 65 tūkstoši no tām ir mazās zemnieku saimniecības. Tas faktiski nozīmē to, ka, ja šīs jaunās sistēmas subjekti būs vienkārši fiziskās personas, tad īstenībā četrām piektdaļām zemnieku tas jau tik un tā kā fiziskām personām ir iespējams.

Tālāk. Ja likumā ir diezgan skaidri noteikts, ka tas ir domāts pašpatēriņam, tad... tādā gadījumā, ieviešot sistēmu, ka tur ir arī zemnieku saimniecības, bet šo elektrību var lietot tikai pašpatēriņam... tādā gadījumā to, ko viņi izlietos, nu, tā vienkārši izsakoties, kūts apgaismošanai vai apsildīšanai... tad būs jābūt atsevišķiem skaitītājiem, būs jārada atsevišķa sistēma un tā tālāk, un tā tālāk.

Respektīvi, sistēmu, kuru mēs tagad radām no nulles un kura vēl pat nav sākusi darboties, jau saknē tiek piedāvāts uztaisīt atkal, tēlaini izsakoties, par Ķīnas ābeci, par tik sarežģītu sistēmu, ka tur viena daļa strādā tā, bet otra daļa strādā šitā. Godīgi sakot, tas ir nepareizi! Pareizi ir rīkoties sekojoši: ieviesīsim šo sistēmu sākumā fiziskajām personām, sākumā ar nelielām jaudām, lai tiešām tīklā nav kaut kādu nekompensējamu svārstību, un tad, laikam ejot, attīstīsim to tajā virzienā, kurā uzskatām par pareizu! Un tieši šī iemesla dēļ komisija sliecas to bāzi, to cilvēku bāzi, uz kā šo sistēmu attīstīt, - respektīvi, ir runa tikai par fiziskajām personām - nepaplašināt ar zemnieku saimniecībām.

Tāpēc es aicinu turēties pie komisijas viedokļa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam, otro reizi.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Zaķa kungs! Es vēlreiz atkārtošu: man ir dziļa pārliecība, ka šos vēja ģeneratorus, kuru uzstādīšanas izmaksas patiesībā ir ļoti lielas... un šie ģeneratori var reāli pie tās uzstādītās pieļaujamās jaudas, kas ir šie 16 ampēri... pie šādas jaudas šīs izmaksas var atmaksāties tikai... nu, varbūt 15 gados. Es domāju, tās bažas, ka tagad laukos zemniekiem ir kādi 15-20 tūkstoši, ko tagad privāti, teiksim, ieguldīt šinī jaudas uzstādīšanā... Aizbrauciet uz laukiem, tur tās naudas nav! Un šādam mērķim neviens kaut kādus dižos kredītus neņems. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tāpat, kā šobrīd ir ar visiem siltumsūkņiem, saules kolektoriem... ka tas ir izņēmums, nevis norma. Pat pie valsts... pat pie samērā lielas valsts līdzdalības, teiksim, šo izmaksu segšanā, šobrīd nav tā, ka, braucot pa ceļu, tu redzēsi, ka uz tās mājas... ka uz katras otrās vai trešās mājas ir šie saules kolektori... ka cilvēki apkurina savu māju praktiski visur ar šiem siltumsūkņiem, kuru uzstādīšanai, starp citu, bija iegūstams tomēr valsts līdzfinansējums. Šie būs izņēmumi, nevis norma!

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Paldies. Es gribu pateikt repliku par Zaķa kunga teikto. Redziet, Zaķa kungs, tieši tā, kā jūs stāstījāt, šī jezga arī sāksies, ja šo priekšlikumu neatbalstīs. Tad vajadzēs juridiskajai personai veidot fiziskās personas pieslēgumu un savā starpā sākt to visu nodalīt. Un tieši tāpēc, lai šī jezga nesāktos, arī ir šis priekšlikums, ka nevajag to dalīt pēc juridiskā statusa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Kolēģi, mēs komisijā neatbalstījām šo priekšlikumu šādu iemeslu pēc. Pirmām kārtām šī likumprojekta sākotnējais mērķis runā par mājsaimniecībām un par pašpatēriņu. Zemnieku saimniecības ir un būs pamats lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai un citiem lauksaimniecības ražošanas veidiem. Un šinī gadījumā mēs dodam ļoti nepareizu signālu, jo mēs šā likuma sākotnējo mērķi mēģinām attiecināt uz ražošanu. Tas ir sākums OIK palielināšanai... Ja jūs to vēlaties, tad mēs šo ceļu diemžēl neiesim. Un šis ir tas pamatiemesls, kāpēc mēs šajā posmā šo ražošanas iespēju šinī likumprojektā neskatām. Tad tas jautājums, kādā veidā mēs varam atbalstīt zemnieku saimniecības... ražošanu, ir pavisam cita instrumenta jautājums.

Bet šo priekšlikumu ir lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Šobrīd zālē ir deputāts Romāns Naudiņš, kas ir ārkārtīgi aktīvs mikrouzņēmumu aizstāvis. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja mēs atbalstīsim vienu mērķgrupu - zemniekus, uz kuriem attiecas šādi noteikumi, tad uz trešo lasījumu mēs no Naudiņa kunga saņemsim priekšlikumu to pašu attiecināt arī uz mikrouzņēmumiem. Un droši vien atradīsies vēl kāds, kurš ir tuvs cilvēkiem, kas strādā ar patentiem vai ko tamlīdzīgu.

Ja mēs sākam vērt vaļā mērķauditorijas, uz kurām to attiecināt, tad es jums saku, ka tas beigsies nevis ar normālu, pārskatāmu un labi kontrolējamu sistēmu, bet gan ar Ķīnas ābeci. Tur skaidrības nebūs nekad un nevienam, tāpēc es tomēr aicinu turēties pie principa, ka šī sistēma attiecas tikai un vienīgi uz fiziskajām personām un sākotnēji uz nelielām jaudām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Zariņa kungs vēlas ko piebilst?

I.Zariņš. Jūs guvāt īsu ieskatu, kā mums gāja komisijas sēdē. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka tiešām diskusijas bija karstas, argumentācija „par” vai „pret” tika izteikta no abām pusēm (pretargumentācija - vairāk), un galvenie argumenti bija tādi, ka tas varētu kaut ko sadārdzināt, tomēr konkrētus ciparus neviens nevarēja iedot. Sistēmas operators, kad viņam tika uzdots jautājums: „Vai tiešām tas varētu radīt problēmas?”, atbildēja, ka viņiem īpašas problēmas tas neradītu, jo ir šis pieslēguma jaudu ierobežojums, kas nedod visām... kaut kādām lielām zemnieku saimniecībām iespēju pieslēgties un izmantot to visu. Tas arī viss!

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 2. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas saistīts ar to, ka varētu palielināt iespējamo pieslēgumu jaudu, tātad ražotāju jaudu, kuri varētu izmantot šo iespēju. Arī tas tika karsti diskutēts un komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 72, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 3. - deputāta Vējoņa priekšlikums, kas ir analoģisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 70, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 4. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas piedāvā mainīt esošo tarifu noteikšanas kārtību. Komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 5. - deputāta Līdakas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 74, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. 6. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas paredz, ka pašvaldības varētu pirkt elektroenerģiju biržā. Netika atbalstīts, jo pašvaldībām jau tāpat ir tāda iespēja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. Un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz pagarināt pārejas termiņu, kurā Ministru kabinetam jāizstrādā nepieciešamie noteikumi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs. Paldies.

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

LP0453_2.htmLP0453_2.htm

Start time: 22.11.2017 7:48:34 After doc accessing: 22.11.2017 7:48:34 After doc formatting: 22.11.2017 7:48:34 End time: 22.11.2017 7:48:34 Doc created: 04.06.2013 14:27:48 Doc last mod: 04.06.2013 14:28:16 Doc manual: