Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms laika zīmogā

Nr.90/TA-584 (2014)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā". Likumprojektu izstrādāja Aizsardzības ministrija (atbildīgā amatpersona - Ekmane 67335184, ilona.ekmane@mod.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2014.gada  1.aprīļa  sēdes protokola Nr.19  3.§ izraksts

 

 

 

Ministru prezidente

 

(paraksts*)

 

Laimdota Straujuma

 

 

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Gaile 67082896

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā

 

Izdarīt Ģeotelpiskās informācijas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 205. nr.; 2013, 106. nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

 

"2) ģeodēziskais punkts – apvidū nostiprināta ģeodēziskā zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība. Punktiem, kas nostiprināti ar grunts zīmēm, var būt virszemes konstrukcija – kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums;";

 

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

 

"4) ģeodēziskā atskaites sistēma – teorētisks pamatojums koordinātu, augstumu, magnetometriskai un gravimetriskai atskaitei, ko izmanto ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā darbībā;";

 

izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

 

"22) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" – valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;".

 

2. Izteikt 4. panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

 

"4) nodrošina Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbību;".

 

3. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:

 

"5.1 pants. Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt starpinstitūciju sadarbību ģeotelpiskās informācijas jomas plānošanā un politikas īstenošanā."

 


4. Papildināt 10. panta otrās daļas 2. punktu pēc vārda "pastāvīgo" ar vārdu "bāzes".

 

5.  11. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

 

"11. pants. Ģeodēziskās atskaites sistēmas piemērošana";

 

izslēgt pirmo un otro daļu;

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā un 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu."

 

6.  12. pantā:

izslēgt 12. panta pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācija ir ģeodēziskais tīkls, kura sastāvdaļas ir:

1) valsts ģeodēziskais tīkls;

2) vietējais ģeodēziskais tīkls.";

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu, kā arī Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē uztur informāciju par valsts ģeodēziskā tīkla punktiem. Valsts ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas pārzinis.";

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 

"(7) Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kas aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem uzkrāj Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē. Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāze ir Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmas sastāvdaļa."

 

7. Aizstāt 28. panta trešās daļas pirmajā teikumā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" ar vārdiem "Valsts reģionālās attīstības aģentūra".

 

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

 

"17. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā ar 2014. gada 1. augustu izmanto Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

18. Mērniecības darbus, kas uzsākti līdz 2014. gada 1. augustam, līdz 2014. gada 1. oktobrim var pabeigt Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā.

19. Ja būvniecības dokumentācija izstrādāta Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā, tad ar 2014. gada 1. augustu izpildmērījuma plāna piezīmēs jānorāda augstumu sistēma, kurā izstrādāta būvniecības dokumentācija, un augstumu pārrēķinos uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu izmantotā vērtība.

20. Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanai, sagatavošanai un uzturēšanai izmantotajās informācijas sistēmās un datubāzēs esošo informāciju, kas izteikta Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā, līdz 2014. gada 1. augustam izsaka Eiropas Vertikālajā atskaites sistēmā."

 

 

 

Aizsardzības ministrs

Raimonds Vējonis


Likumprojekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācija likumā"

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (turpmāk – projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 28.decembra rīkojuma Nr.686  "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju" 3.1. un 7.punktu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

1. Saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā. Tomēr ņemot vērā to, ka ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas joma ir cieši saistīta ar daudzām tautsaimniecības un valsts pārvaldes aktivitātēm, tad ļoti būtiski citu nozaru atbildīgajām ministrijām savos politikas plānošanas dokumentos savlaicīgi un koordinēti paredzēt pasākumus, kas nodrošinātu attiecīgajai nozarei nepieciešamo ģeotelpiskās informācijas (ģeodēzisko un kartogrāfisko) pamatdatu, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu pieejamību.

Kā nozīmīgākās tautsaimniecības un valsts pārvaldes aktivitātes, kurās ir nepieciešami ģeotelpiskās informācijas pamatdati, ir jāmin nekustamā īpašuma valsts kadastra pārvaldība, apgrūtināto teritoriju noteikšana, Eiropas Savienības tiešo maksājumu administrēšana lauksaimniekiem, vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānu izstrāde, civilās aizsardzības plānu izstrāde, t.sk. plūdu riska kartēšana, valsts robežas apsargāšana, drošai gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamās aeronavigācijas informācijas iegūšana, būvniecības procesa nodrošināšana, vides aizsardzības un dabas aizsardzības politikas īstenošana u.c.

Svarīgi šādus pasākumus attiecīgo nozaru atbildīgajām ministrijām saskaņot ar attiecīgajiem ģeotelpiskās informācijas pamatdatu turētājiem, vienojoties par ģeotelpiskās informācijas pamatdatu sagatavošanā un uzturēšanā nepieciešamajām tehniskajām prasībām, ja nepieciešams arī par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī par pieejamo finansējumu un izpildes termiņiem.

Ģeotelpiskās informācijas likuma 4.panta ceturtā, piektā un sestā daļa paredz ministriju iesaisti ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā, t.sk. nepieciešamo pasākumu plānošanā attiecīgo ministriju nozarēs. Savukārt Ģeotelpiskās informācijas likuma 6. un 7.pants nosaka attiecīgi vietējo pašvaldību un biedrību un nodibinājumu kompetenci ģeotelpiskās informācijas jomā. Tomēr, bez vienota koordinēšanas mehānisma šīs Ģeotelpiskās informācijas likumā noteiktās darbības ministrijās līdz šim netika veiktas.

Ģeotelpiskās informācijas likuma 4.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka Aizsardzības ministrija izveido Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošina tās darbību, tomēr minēto koordinēšanas mehānismu nevar uzskatīt par efektīvu, jo šādai institūcijai nav lemšanas tiesību starpinstitūciju koordinācijas ietvaros, tās kompetence ir tikai ekspertu - padomdevēju līmenī, bez iespējas virzīt lēmumus, kas būtu saistoši nozarē. Līdz ar to, Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padome nav izveidota.

Minētie problēmjautājumi, kas saistīti ar plānošanu un koordināciju ģeotelpiskās informācijas jomā, un to risinājums ir apskatīti ar Ministru kabineta 2013.gada 28.decembra rīkojuma Nr. 686  "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju" apstiprinātajā Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā (turpmāk - Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija).

Saskaņā ar minētā Ministru kabineta rīkojuma 2.2.punktu ir atbalstīts koncepcijā ietvertā risinājuma B variants nozares koordinācijai, kas paredz izveidot Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi.

Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija paredz, ka Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomē tiek noteikta pārstāvniecību no Aizsardzības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas. Visām Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomē pārstāvētajām institūcijām tiktu noteiktas vienlīdzīgas tiesības. Ņemot vērā Aizsardzības ministrijas noteikto uzdevumu organizēt un koordinēt valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā, Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi vadītu Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Izveidojot Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomi, tiktu panākts ieguldījums problēmu risināšanā ģeotelpiskās informācijas nozarē, kuras minētas ne tikai Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā attiecībā uz nozares koordinēšanu un plānošanu, un sniegtus ieguldījums finansēšanas problēmu risināšanā, ņemot vērā neatraujamo sasaisti starp finansēšanu un plānošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Projekta mērķis un būtība ir veikt izmaiņas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomas plānošanas un koordinācijas tiesiskajā regulējumā un noteikt tiesisko pamatu Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveidei atbilstoši Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai.

2. Latvijā, ievērojot Ģeotelpiskās informācijas likuma 11.panta trešo daļu, tiek izmantota Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēma (turpmāk – BAS-77). Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumu Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" III.nodaļa nosaka BAS-77 piemērošanas kārtību. Iepriekš minētie normatīvie dokumenti balstās uz augstumu atskaites sistēmas vēsturisko mantojumu Latvijas Republikā 1991.gadā, atjaunojot valstisko neatkarību.

BAS-77 sākumpunkts atrodas Kronštatē - uz salas Somu jūras līcī netālu no Sanktpēterburgas. Sākumpunkts fiksēts ar mērlatu Zilā tilta balstā. Zināmu laiku mērlatai blakus esošais mareogrāfs nedarbojas, jūras līmeņa mērījumi netiek veikti un Somu līcī uzceltais dambis ir izmainījis jūras līmeni. Mēģinājumi pārcelt sākumpunktu uz Somu jūras līča Dienvidu krastu pie Pulkovas observatorijas ir bijuši neveiksmīgi.

Īstenojot valsts politiku ģeodēzijā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2011.gadā ir pabeigusi 1.klases nivelēšanas darbus un datu apstrādi, kā rezultātā ir iegūti augstas precizitātes augstuma dati Latvijas teritorijai. Izveidotais 1.klases nivelēšanas tīkls sastāv no 15 poligoniem. Poligonus veido 51 nivelēšanas līnija ar kopējo garumu 3108,7 km. Nivelēšanas precizitāte raksturojas ar standartnovirzi σkm= 0,6 mm. Analizējot dažādos laika periodos iegūtos 1.klases nivelēšanas mērījumus, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti ir izveidojuši Zemes garozas vertikālo kustību modeli Latvijas teritorijai. Zemes garozas vertikālas kustības izraisa izostāzijas procesi Zemes garozas augšējos slāņos, kas sākušies Botnijas līča Ziemeļu galā pēc pēdējo ledāju izkušanas, un ietekmē visu Ziemeļeiropu. Latvijas teritorijā vertikālo kustību ātrums ir ±1 mm gadā, Skandināvijas valstīs tas sasniedz 10 mm gadā. Vertikālo pārvietojumu amplitūda ir no + 1 mm/gadā Kolkā līdz – 1 mm/gadā Indrā.

Pašlaik augstumu noteikšanai lietotā BAS-77 ir epohāli piesaistīta Baltijas jūrai un par atskaites datumu izvēlēts 1977.gads. Kopš 1977.gada Zemes garozas vertikālās kustības ir radījušas 35 mm neatbilstību. Faktiskie augstumi nesakrīt ar nivelēšanas katalogu datiem - atšķirības ir lielākas par 5 cm. Līdz ar to, augstumu dati ir kļuvuši pretrunīgi, radot problēmas ģeotelpiskās informācijas ieguvē, īpaši būvniecības procesā. Šobrīd, pēc 1.klases nivelēšanas darbu pabeigšanas, ir radusies iespēja augstumu datus sakārtot.

Eiropā jau no 1994.gada vadošie ģeodēzisti un valsts institūcijas veido vienotu nivelēšanas tīklu un kopēju augstumu atskaites sistēmu, nodrošinot 1 cm precizitāti visā Eiropā. 2000.gadā Starptautiskās ģeodēzistu asociācijas atbalsttīklu apakškomisijas simpozijā Tromsā pieņemta Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas (turpmāk – EVRS) definīcija. Par EVRS sākumpunktu noteikts Amsterdamas pālis, kurš tiek atbilstoši uzturēts un ģeodēziski kontrolēts. Amsterdamas pālim ir definēti sākumdati: Zemes smaguma spēka vērtības, sasaiste ar GRS80 rotācijas elipsoīdu un ģeopotenciāla skaitlis. Šobrīd ir veiktas divas EVRS augstumu sistēmas realizācijas - 2000. un 2007. gadā. Latvijas 1. klases nivelēšanas tīkls ir sasaistīts ar Amsterdamas pāli un izlīdzināts Eiropas Vertikālās atskaites sistēmas 2007.gada realizācijā, epoha 2000.

Papildus vairāki Eiropas līmeņa dokumenti nosaka vienotas augstumu atskaites sistēmas lietošanu:

- INSPIRE direktīva un uz tās pamata izdotā Eiropas Komisijas Regula (ES) Nr.1089/2010 (2010.gada 23.novembris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK attiecībā uz telpisko datu kopu un telpisko datu pakalpojumu savstarpējo izmantojamību (sadarbspēju) (jāpiemēro no 2010.gada 15.decembra) nosaka, ka ES dalībvalstīm augstumu sistēmai jābūt EVRS vai jābūt noteiktiem transformācijas parametriem uz to;

-  Eiropas Komisijas Regula (ES) Nr.73/2010 (2010. gada 26. janvāris), ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā (jāpiemēro no 2013.gada 1.jūlija) nosaka, ka aeronavigācijā jālieto ar Zemes smaguma spēka lauku saistīta augstumu atskaites sistēma EVRS.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams risināt jautājumu par augstuma sistēmas piemērošanu Latvijā un pāreju uz EVRS augstumu sistēmu, nodrošinot ģeodēziskās atskaites sistēmas integrāciju ar ES dalībvalstīm.

Minētie problēmjautājumi, kas saistīti ar augstuma sistēmas izmantošanu valstī, un to risinājumi ir apskatīti Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā.

Ja izmaiņas augstuma sistēmā netiks īstenots, tad netiks risinātas minētās problēmas augstumu sistēmas piemērošanai valstī, kas vēsturiski balstās uz BAS-77, un kuru sekas ir tās, ka augstumu dati ir kļuvuši pretrunīgi, radot problēmas ģeotelpiskās informācijas ieguvē. Ar pāreju uz EVRS augstuma sistēmu, valsī tiks nodrošināta aktuāla augstumu sistēma, kas ir būtisks ieguvums valsts tautsaimniecībā, kā arī turpinot sistēmas uzturēšanu un aktualizāciju minētās problēmas vairs neradīsies vai to iespējamība tiks samazināta līdz minimumam, jo pēc EVRS realizācijas Latvijā augstumi atbildīs reālai situācijai dabā. No jauna iegūtie ģeotelpiskie dati nesaturēs Zemes garozas vertikālo kustību radītās neatbilstības, kādas tās ir šobrīd Tāpat, ar izmaiņām augstumu sistēmā ir jārisina Latvijā izmantojamās ģeodēziskās atskaites sistēmas integrāciju ar ES dalībvalstīm.

Projekta mērķis un būtība ir nodrošināt tiesisko pamatu izmaiņām augstuma sistēmas piemērošanai valstī; grozot Ģeotelpiskās informācijas likuma 11.panta trešo daļu un nosakot, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto EVRS.

Latvijas ģeotelpiskās informācijas koncepcijā ir ietverts laika grafiks un pasākumi, kas veicami pārejai no BAS-77 uz EVRS, kam atbilstoši projekta grozījumi nosaka pārejas noteikumus, paredzot, ka EVRS piemēro ar 2014.gada 1.augustu. Projekts nosaka termiņus, līdz kuriem ir paredzēts pārejas posms pārejai uz EVRS mērniecības darbu izpildei Līdz 2015.gada 1.augustam informācijas sistēmās un datu bāzēs, kuras izmanto ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā, esošo informāciju BAS-77 pārrēķina uz EVRS.

Līdz projekta pārejas noteikumos paredzētajam termiņam EVRS izmantošanai ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi", nosakot tiesisko regulējumu ģeodēziskās atskaites sistēmas parametriem un piemērošanai atbilstoši izmaiņām augstuma sistēmas piemērošanā.

3. Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.panta trešā daļa nosaka, ka Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla (turpmāk –Ģeoportāls) pārzinis ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM). Ģeoportāla pārziņa uzdevumi nav saistāmi ar VARAM darbības tiešajiem uzdevumiem, bet vairāk ir piekritīgi Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (turpmāk – VRAA), kā VARAM pārraudzībā esošai valsts pārvaldes iestādei, kura īsteno ERAF projektu "Vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla izveidošana un nozaru ĢIS sasaiste ar portālu" (ID Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/002) (turpmāk – Projekts), kura ietvaros tiks izveidots Ģeoportāls. Tā kā VRAA veic Ģeoportāla izstrādi un secīgi arī nodrošinās uzturēšanas darbus, tad VRAA būtu deleģējamas arī visas Ģeoportāla pārziņa funkcijas. Lai nodrošinātu Ģeoportāla darbību, Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi" ir nodefinēti Ģeoportāla pārziņa funkcijas un uzdevumi, piemēram, uzdevums nodrošināt nepieciešamo ģeoportāla funkcionalitāti, nodrošināt nepieciešamo informācijas un tehnisko resursu uzturēšanu un drošības pārvaldību, nodrošināt ģeotelpisko datu savietotāja darbību, kā arī noteikti vairāki citi uzdevumi.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.pants nosaka, ka ministrija organizē un koordinē likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu, tā piedalās nozares politikas izstrādāšanā. Minētais likums nosaka, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Iepriekš minētie Ģeoportāla pārziņa uzdevumi, nav saistāmi ar VARAM darbības tiešajiem uzdevumiem, bet vairāk ir piekritīgi VARAM pakļautībā esošajai tiešās pārvaldes iestādei VRAA veicamajiem uzdevumiem.

Minētie problēmjautājumi, un to risinājums ir apskatīti Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā.

Projekta mērķis un būtība ir veikt grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.panta trešajā daļā, paredzot, ka Ģeoportāla pārzinis un turētājs ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, ņemot vērā to, ka Ģeoportāla pārziņa uzdevumi, nav saistāmi ar VARAM darbības tiešajiem uzdevumiem, bet vairāk ir piekritīgi atvasinātas publiskas personas, t.i., VRAA darbības jomai nekā tiešās pārvaldes iestādes (ministrijas) veicamajiem uzdevumiem.

4. Tāpat Ģeotelpiskās informācijas likumā ir nepieciešami grozījumi, kas saistīti ar ģeodēzijas nozares tiesisko regulējumu. Ģeotelpiskās informācijas likums stājās spēkā 2010.gada 13.janvārī un bija pirmais tiesiskais regulējums Latvijā, kas definēja ģeodēzijas nozares terminus un ģeodēziskās atskaites sistēmas piemērošanas jautājumus pēc Latvijas Republikas Ministru padomes 1992.gada 4.jūnija lēmuma Nr.213 “Par pāreju uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu", kas definēja tikai un vienīgi Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas parametrus. Laika posmā pēc Ģeotelpiskās informācijas likuma stāšanās spēkā ir izstrādāti un stājušies spēkā no likuma izrietošie Ministru kabineta noteikumi - Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumi Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" un Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi", kuru izstrādes laikā dažādās sabiedrības grupās plašā lokā tika izdiskutēti detalizēti un konkrētāki ģeodēzijas jomas terminu lietojumi, kā arī teorētiski un praktiskie jautājumi, kas skar šīs jomas tiesisko regulējumu.

Tāpat, šajā laika posmā ir nodefinēti tādi būtiski jautājumi kā ģeodēziskā tīkla klasifikācija, ir attīstīta Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma, papildus tajā izveidojot Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi un konkrētāk nodefinēts kompetenču apjoms šajā jomā.

Līdz ar to nepieciešami šādi grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā:

4.1. Ģeotelpiskās informācijas likuma 1.panta 2.punktā nepieciešams precizēt termina "ģeodēziskais punkts" skaidrojumu, jo esošā termina skaidrojuma redakcija pilnīgi un viennozīmīgi neraksturo ģeodēziskā punkta kā ar ģeodēzisko zīmi apvidū nostiprināta elementa kopumu un sastāvdaļas. Ģeodēziskā punkta zīme papildus tās centram tiek nostiprināta arī ar virszemes konstrukciju, kas ir būtiska nostiprinājuma sastāvdaļa un nodrošina viennozīmīgu ģeodēziskā punkta konstrukcijas identificēšana apvidū, kā arī pilda tā aizsardzības un saglabāšanas funkcijas, nodrošinot, ka ģeodēziskā punkta atrašanās vieta ir identificējama, līdz ar to, tas netiek bojāts vai iznīcināts.

Tāpat precizēta ģeodēziskā punkta definīcijas pazīme, nosakot, ka ģeodēziskā punkta uzturēšanas fakts nav nosacījums, lai ģeodēzisko punktu tikai uzturēšanas gadījumā atzītu par ģeodēzisko punktu. Gadījumos, ja ģeodēziskai punkts ir uzskatāms kā piederīgs vietējam ģeodēziskajam tīklam, pašvaldības pieņem lēmumu par to kuri punkti tiks uzturēti pilnveidotajā vietējā ģeodēziskajā tīkla. Tostarp, arī pārējie ģeodēziskie punkti ir nepieciešamības gadījumā izmantojami un to informācija tiek saglabāta Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā. Visi ģeodēziskie punkti ir par tādiem uzskatāmi kamēr tie nav atzīti par iznīcinātiem.

Projekta mērķis un būtība ir precizēt termina "ģeodēziskais punkts" skaidrojumu, lai pilnīgi un viennozīmīgi raksturotu ģeodēziskā punkta kā ar ģeodēzisko zīmi apvidū nostiprināta elementa kopumu un sastāvdaļas, veicot grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 1.panta 2.punktā.

4.2. Nepieciešams precizēt ģeodēziskās atskaites sistēmas definīciju un realizācijas tiesisko regulējumu. Ģeotelpiskās informācijas likuma 1.panta 4.punktā ietvertā ģeodēziskās atskaites sistēmas definīcija ir pārāk vispārīga, neraksturo jēdzienu un nav viennozīmīgi saprotama, līdz ar to, tā precizējama. Ņemot vērā, ka ģeodēziskās atskaites sistēmas ietvars ir jau ietverts tā definīcijā terminu sadaļā, tad ir izslēdzama Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta pirmā daļa, kas viennozīmīgi un saprotami neraksturo ģeodēziskās atskaites sistēmas ietvaru.

4.3. Pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma", kuru uztur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir uzskatāma par valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļu, tās bāzes stacijas ir integrētas tīklā, ir veikta sistēmas validācija. Līdz ar to, arī Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" tā noteikta kā valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa. Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt arī Pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma" definīciju Ģeotelpiskās informācijas likuma 1.panta 22.punktā ģeodēziskās atskaites sistēmas realizācijas tiesisko ietvaru 12.panta otrajā daļā.

Projekta mērķis un būtība ir precizēt ģeodēziskās atskaites sistēmas definīciju un realizācijas tiesisko regulējumu, lai viennozīmīgi un saprotami definētu minēto jēdzienu un tā tiesisko ietvaru, veicot grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 1.panta 4.punktā, izslēdzot Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta pirmo daļu un veicot grozījumus minētā likuma 12.panta otrajā daļā.

4.4. Ģeotelpiskās informācijas likuma 11.pantā pēc būtības ir definēta ģeodēziskās atskaites sistēmas piemērošana Latvijā ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā. Paralēli projekta regulējumam, ar kuru nepieciešams grozīt ģeotelpiskās informācijas likuma 11.panta trešo daļu, nosakot, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto EVRS, nepieciešams arī precizēt arī atrunu par piemērojamo koordinātu sistēmas nosaukumu no "Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma" uz vispārīgāku nosaukumu – "Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma", ņemot vērā, ka gada skaitlis tikai apzīmē gadu, kurā veikta nacionālās koordinātu sistēmas parametru pārrēķins un nav pastāvīgs raksturlielums, tas var mainīties, veicot ģeodēziskās atskaites sistēmas parametru pārrēķinu. Ģeotelpiskās informācijas likumā ir būtiski noteikt, ka piemērojama noteikta nacionālā koordinātu sistēma. Ģeotelpiskās informācijas likumā tiek vispārīgi definēta nacionālās koordinātu sistēmas esamība, bet Ministru kabineta noteikumos (Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi") -koordinātu sistēmas piemērošanas noteikumi, attiecīgi, ja tiek veikt koordinātu sistēmas parametru pārrēķins, Ministru kabineta noteikumos tiek noteikti nacionālās koordinātu sistēmas parametri un realizācija. Tāpat, ir izslēdzama arī likuma 11.panta pirmā un otrā daļa kā regulējums bez būtiskas juridiskās slodzes.

Projekta mērķis un būtība ir precizēt nacionālā koordinātu sistēmas nosaukumu, veicot grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 11.pantā. Ar projekta grozījumiem Ģeotelpiskās informācijas likuma 11.pantā netiek noteikta jaunas koordinātu sistēmas izmantošana un Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma ir piemērojama arī turpmāk, ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" noteikto.

4.5. Kā jau minēts iepriekš ir attīstīta un pilnveidota Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma, papildus tajā izveidojot Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzi un konkrētāk nodefinēts kompetenču apjoms šajā jomā, kas atspoguļots Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi" un Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumos Nr.497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi".

Ņemot vērā minēto, Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.pantā nepieciešams mainīt valsts informācijas sistēmas nosaukumu no Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma uz Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma, jo esošais informācijas sistēmas nosaukums neatbilst tās saturam, kā arī precizēt vietējo pašvaldību kompetenci, jo pēc Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes izstrādes un atbilstoši tās funkcionalitātei vietējās pašvaldības neiesniedz informāciju Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, bet gan pašas uzkrāj informāciju par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē. Atbilstošs tiesiskais regulējums jau noteikts Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumos Nr.497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi".

Projekta mērķis un būtība ir precizēt valsts informācijas sistēmas nosaukumu no Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma uz Ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma atbilstoši tās saturam un uzkrātajai informācijai, kā arī precizēt vietējo pašvaldību kompetenci attiecībā uz informācijas uzkrāšanu par vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, veicot grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 12.panta piektajā un septītajā daļā.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Aizsardzības ministrija, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

4.

Cita informācija

Nav

 

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

1)  Projektā paredzēto grozījumu, kas nosaka tiesisko pamatu Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveidei, mērķgrupas ir valsts un pašvaldību institūcijas un uzņēmēji, kuru kompetencē un uzdevumos ir ģeotelpiskās informācijas ieguve, sagatavošana, uzturēšana, un kuru dalība un pārstāvniecība tiek paredzēta Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbībā - Aizsardzības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija.

2)          Projektā paredzēto grozījumu, kas nosaka tiesisko pamatu izmaiņām augstuma sistēmas piemērošanai valstī, paredzot, ka ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Eiropas vertikālās atskaites sistēmu, mērķgrupas ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēji, kuru kompetencē un uzdevumos ir ģeotelpiskās informācijas ieguve, sagatavošana, uzturēšana, kā arī valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, juridiskas un fiziskas personas, kas izmanto ģeotelpisko informāciju.

3)          Projektā paredzēto grozījumu, kas nosaka grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likuma 28.panta trešajā daļā, paredzot, ka Ģeoportāla pārzinis un turētājs ir VRAA. Sabiedrības mērķgrupas ir VARAM, VRAA un citas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, juridiskas un fiziskas personas, kas izmanto valsts vienotā ģeoportāla pakalpojumus.

4)          Projektā paredzēto grozījumu, kas nosaka grozījumus tiesiskajā regulējumā ģeodēzijas jomā, sabiedrības mērķgrupa ir valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, kā arī ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēji.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar

4.

Cita informācija

Nav

 

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

kas saistīta ar valsts vienotā ģeoportāla pārziņa pienākumu nodošanu Valsts reģionālās attīstības aģentūrai

Rādītāji

2014.gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. euro)

 

2015

2016

2017

 

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 

1

2

3

4

5

6

 

 

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

 

 

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

 

 

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 

 

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 

 

2. Budžeta izdevumi:

0

110 394

337 592

211 779

218 779

 

 

2.1. valsts pamatbudžets

0

110 394

337 592

211 779

218 779

 

 

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

 

 

 

 

 

2.3. pašvaldību budžets

0

0

 

 

 

 

 

3. Finansiālā ietekme:

0

-110 394

-337 592

-211 779

-218 779

 

 

3.1. valsts pamatbudžets

0

-110 394

-337 592

-211 779

-218 779

 

 

3.2. speciālais budžets

0

0

 

 

 

 

 

3.3. pašvaldību budžets

0

0

 

 

 

 

 

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

+ 110 394

0

0

0

 

 

0

0

0

0

 

 

0

0

0

0

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

0

0

0

0

 

 

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

 

 

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

 

 

5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

 

 

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

 

 

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 

 

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

1. Ģeoportāla pārziņa funkciju nodrošināšanas izmaksas – 34 286 EUR 2014.gadā (6 mēnešiem), 143 234 – 2015.gadā, turpmāk ik gadu – 134 903 EUR

Izmaksās iekļauts:

-2014.gadā 6 mēnešiem 3 esošo amata vietu, kas līdz šim tika finansētas no ERAF projektu līdzekļiem, atlīdzība un uzturēšanas izdevumi;

- no 2015.gada un turpmāk 6 amata vietu atlīdzība un darba vietu uzturēšanas izmaksas, t.sk. 3 esošo amata vietu kas līdz šim tika finansētas no ERAF projektu līdzekļiem, un 3 jaunu amata vietu izveide no 2015.gada.

1) atlīdzība 3 esošām amata vietām, kas līdz šim tika finansētas no ERAF projektu līdzekļiem, bet sakarā ar to, ka Ģeoportāla pamatfunkcionalitātes izstrāde ir pabeigta un 2014.gada 1.ceturksnī plānots Ģeoportāla uzsākt darbināt produkcijas vidē, tālākai ERAF projekta rezultātu uzturēšanas un Ģeoportāla pārziņa funkciju nodrošināšanai nepieciešami līdzekļi, sākot no 2014.gada pusgada:

- 1 sistēmu analītiķim (amata saime 19.3, amata līmenis IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR) un darba devēja VSAOI:

2014.gadā 6 mēnešiem:

Alga 1382*6*1.2359*1 darbinieks = 10 248 EUR

2015.gadā un turpmāk:

Alga gadā 1382*12*1.2359*1 darbinieks = 20 496 EUR

Darba pienākumi - atbild un vada Ģeoportāla tehnisko un funkcionālo procesu izpēti un nepieciešamo prasību definēšanu un iestrādāšanu Ģeoportāla funkcionalitātē:

·       vada un piedalās sistēmas tehnisko un funkcionālo procesu prasību izstrādi, sniedz tehnisko atbalstu jaunu Ģeoportāla biznesa procesu vai e-pakalpojumu izstrādē;

·       piedalās ar Ģeoportāla izveidi un darbību saistīto organizatorisko modeļu izveidē, kā arī plāno un organizē to izveidi un ieviešanu;

·       piedalās un sniedz priekšlikumus par Ģeoportāla koplietošanas komponenšu, e-pakalpojumu un iespēju izmantošanu;

·       izskata, sniedz atzinumus un pieņem ārpakalpojumu sniedzēju iesniegtos nodevumus (dokumentus un lietojumus), novērtē to atbilstību visām izteiktajām tehnisko un funkcionālo procesu prasībām;

·       vada Ģeoportāla testēšanu un akcepttestēšanu.

- 1 datortīklu administratoram (amata saime 19.3, amata līmenis  IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR) un darba devēja VSAOI:

2014.gadā 6 mēnešiem:

Alga 1382*6*1.2359*1 darbinieks = 10 248 EUR

2015.gadā un turpmāk:

Alga gadā 1382*12*1.2359*1 darbinieks = 20 496 EUR

Darba pienākumi - Nodrošināt IS serveru un infrastruktūras administrēšanu, datortīklu administratoram būs jāveic šādas funkcijas:

·       jāuztur serveri (16-20 konfigurāciju vienībām) un to operētājsistēmas, saskaņa ar IS vižu plānu;

·       jāuztur datu bāzu vadības sistēmas (MSSQL un Oracle);

·       jāuztur lietojumu tehnoloģiskā platforma (ArcGIS, Apache Tomcat, Microsoft IIS);

·       jānodrošina infrastruktūras darbības monitorings, kļūdu ziņojumu izpēte un analīze, kļūdu novēršana lokāli un sadarbībā ar tehnoloģiskās programmatūras ražotājiem;.

·       jāsniedz 2.līmeņa atbalsts iestāžu, kuras izmantos IS, administratoriem, apstrādājot pieteikumus par sistēmas darbības kļūdām, lokalizējot tās un nepieciešamības gadījumā piesakot IS tehnoloģiskās programmatūras ražotājiem.

·       jānodrošina lietotāju administrēšanas atbalsts operētājsistēmu un datu bāzu līmenī.

 - 1 vecākajam ekspertam (amata saime 19.3, amata līmenis  IIA, mēnešalgu grupa 11, alga 1382 EUR) un darba devēja VSAOI:

2014.gadā 6 mēnešiem:

Alga 1382*6*1.2359*1 darbinieks = 10 248 EUR

2015.gadā un turpmāk:

Alga gadā 1382*12*1.2359*1 darbinieks = 20 496 EUR

Darba pienākumi - atbild un vada Ģeoportāla biznesa procesu izpēti, iesaistot ģeotelpisko datu turētājus:

·       vada sistēmas biznesa procesu prasību izstrādi –apkopo un sadarbībā ar sistēmu analītiķi definē ģeotelpisko datu turētāju funkcionālās prasības jaunu e-pakalpojumu izveidei;

·       konsultē ģeotelpisko datu turētājus un sniedz priekšlikumus par Ģeoportāla funkcionalitātes izmantošanas iespējām un jaunu e-pakalpojumu izveidei;

·       izskata, sniedz atzinumus par ārpakalpojumu sniedzēju iesniegtos nodevumus (dokumentus un lietojumus), novērtē to atbilstību visām izteiktajām biznesa procesu prasībām;

·       vada Ģeoportāla biznesa procesu testēšanu un akcepttestēšanu, iesaistot ģeotelpisko datu turētājus;

·       analizē Ģeoportāla lietošanas rādītājus, sniedz priekšlikumus to uzlabošanai.

2) atlīdzība 3 jaunām amata vietām no 2015.gada (jaunas amata vietas  nepieciešamas, lai  nodrošinātu jaunu funkciju - Ģeoprotāla pārziņa funkciju, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību;  esošie darbinieki nodrošinās ar ģeoprotālu informācijas un tehnisko resursu funkcionalitāti un nodrošina informācijas apriti, esošo darbinieku amata pienākumus nav iespējams vēl paplašināt)

 - 1 sistēmu administratoram (amata saime 19.5, amata līmenis  IV, mēnešalgu grupa 12, alga 1647 EUR) un darba devēja VSAOI:

2015.gadā un turpmāk:

Alga gadā 1647*12*1.2359*1 darbinieks = 24 426 EUR

Darba pienākumi - Nodrošināt ģeotelpisko informācijas sistēmu Ģeoportāls un ĢDS (turpmāk, IS) administrēšanu, sistēmas administratoram būs jānodrošina šādu funkciju izpilde:

·       jāuzstāda programmatūras piegādes.

·       jānodrošina lietojuma darbības monitorings, kļūdu ziņojumu izpēte un analīze, kļūdu novēršana.

·       jāsniedz 2.līmeņa atbalsts iestāžu, kuras izmantos IS, lietotājiem, apstrādājot pieteikumus par sistēmas darbības kļūdām, lokalizējot tās un nepieciešamības gadījumā piesakot IS kļūdu novēršanu programmatūras uzturētājiem.

·       jānodrošina ģeotelpisko web servisu administrēšana.

·       jānodrošina IS lietotāju tiesību administrēšana (~ 300 ĢDS lietotāji).

- 2 lietotāju atbalsta speciālistiem (amata saime 19.6, amata līmenis III, mēnešalgu grupa 10, alga 1174 EUR) un darba devēja VSAOI:

2015.gadā un turpmāk:

Alga gadā 1174*12*1.2359*2 darbinieki = 34 823 EUR

Darba pienākumi - IS ārējo un iekšējo lietotāju atbalsta nodrošināšana, lietotāju atbalsta speciālistam būs jānodrošina šādu funkciju izpilde:

·       pieņemt un apstrādāt IS lietotāju un monitoringa sistēmu pieteikumus (reģistrēt, koordinēt to risināšanu, kontrolēt risināšanas termiņus, slēgt pieteikumus);

·       sniegt pirmā līmeņa atbalstu IS lietotājiem kļūdu novēršanā;

·       savas kompetences robežās sniegt konsultācijas par darbu ar IS.

 

Uzturēšanas izdevumi:

2014.gadā 6 mēnešiem – 3 darba vietu uzturēšanas izdevumi:

3 darba vietu izmaksas pusgadā- 2361/2*3=3 542 EUR

2015.gadā un turpmāk – 6 darba vietu uzturēšanas izdevumi:

6 darba vietu uzturēšanas izmaksas gadā – 2361*6 = 14 166 EUR (izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā VRAA vidējās uzturēšanas izmaksas uz 1 darbinieku 2012.gadā).

Viena darbinieka gada uzturēšanas izmaksās - 2 361 EUR ietilpst: vietējie komandējumi – 206 EUR, pasts, internets, telefons – 160 EUR, elektrība – 306 EUR, komunālie pakalpojumi – 455 EUR, administratīvie izdevumi – 221 EUR, tehnikas remonts, telpu uzturēšana - 505 EUR, auto īre – 216 EUR, biroja preces un inventārs – 132 EUR, degviela, – 86 EUR,  saimniecības preces – 74 EUR.

 

3 jaunām amata vietām darba vietas iekārtošanas izmaksas 2015.gadā:

Datortehnikas komplekta izmaksas – 2277*3 =6 831 EUR

Darba vieta iekārtošanas izmaksas (galds un krēsls) –

500*3=1 500 EUR.

2. Sistēmas pilnveidošanas un uzturēšanas izmaksas –2014.gada (6 mēnešiem) – 65 858 EUR, 2015.gadā – 149 858 EUR, 2016.gadā un turpmāk ik gadu – 2 605 EUR.
Lai varētu nodrošināt VRAA pārziņā esošo augsta līmeņa informācijas sistēmu fizisko, loģisko aizsardzību, informācijas sistēmu darbības monitoringu, veiktspēju, pieejamību (vismaz 98%) un integritāti definētajos rādītājos, ir nepieciešams finansējums Ģeoportāla pilnveidošanai un uzturēšanai.

Finansējums nepieciešams, lai VRAA varētu nodrošināt šādu prasību, t.sk. normatīvo aktu prasību, izpildi:

1)               Nodrošināt Ģeotelpiskās informācijas sniegšanu Eiropas Kopienas Ģeoportālam, atbilstoši Ģeotelpiskās informācijas likuma 29.pantā noteiktajam;

2)               Savlaicīgi veikt atklāto kļūdu (t.sk. drošības ievainojamību) novēršanu Ģeoportālā, kas var izraisīt darbības, datu integritātes, drošības problēmas vai datu noplūdi arī citu iestāžu informācijas sistēmās (piemēram, VZD vai LĢIA informācijas sistēmās), kuras izmantos Ģeoportālu;

3)               Veikt nepieciešamās izmaiņas Ģeoportālā gadījumos, kad tiek grozīti normatīvie akti. Veikt nepieciešamās izmaiņas gadījumos, kad datus sniedzošās iestādes pārveido savas informācijas sistēmas. Ja izmaiņas netiek nodrošinātas, Ģeoportālu līdz atbilstošo izmaiņu veikšanai var nākties izslēgt vai būtiski ierobežot tā funkcionalitāti. Tas var ietekmēt VRAA un sadarbības iestāžu darbības efektivitāti, kā arī VRAA sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī iespējamas sankcijas no Eiropas Komisijas puses, ja VRAA nenodrošinās ģeotelpisko datu nodošanu Eiropas Komisijai; 

4)               Nodrošināt Ģeoportāla uzturēšana vismaz 5 gadus, ņemot vērā, ka Ģeoportāls ir izstrādāts Eiropas reģionālās attīstības fonda finansēto projektu ietvaros, atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.576 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1.apakšaktivitāti "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība"", kas nosaka (56.punkts), ka finansējuma saņēmējs ir tieši atbildīgs par projekta īstenošanu un rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas. Ja VRAA nespēs nodrošināt minēto MK noteikumu izpildi, pastāv risks, ka projektos izlietotais finansējums tiek atzīts, kā neattiecināmās izmaksas, kas var draudēt ar sankcijām no Eiropas Komisijas un finansējuma atgriešanu Eiropas Komisijai.

Izmaksu aprēķins gadam:

400c/d * 420 EUR/c/d =  168 000 EUR

Sistēmas uzturēšanai nepieciešamo cilvēkdienu skaits un cilvēkdienas izmaksas noteiktas, vadoties no VRAA ekspertu viedokļa un līdzšinējās pieredzes līdzīgos iepirkumos.

Sakarā ar to, ka uzturēšanai ir piešķirts finansējums 2014.gadā 18 142 EUR; 2015.gadā 18 142 EUR un 2016.gadā 165 395 EUR apmērā, atbilstoši VARAM jauno politiku iniciatīvu pieprasījumam 2014.-2016.gadam, papildus nepieciešami līdzekļi 2014.gada (6 mēnešiem) – 65 858 EUR, 2015.gadā – 149 858 EUR, 2016.gadā un turpmāk ik gadu – 2 605 EUR

2014. gada 6 mēnešiem:

200 c/d * 420 EUR/c/d= 84 000 EUR

84 000 – 18 142 = 65 858 EUR

2015.gadā:

400c/d * 420 EUR/c/d = 168 000 EUR

168 000 – 18 142 = 149 858 EUR

2016.gadā un turpmāk:

400c/d * 420 EUR/c/d = 168 000 EUR

168 000 – 165 395 = 2 605 EUR

 

3. Ģeoportāla drošības ikgadējais audits - 30 000 EUR 2015.gadā gadā, 15 771 EUR 2016.gadā un turpmāk ik gadu.

Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likumu un Informācijas tehnoloģiju drošības likumu nepieciešams vismaz reizi gadā veikt Ģeoportāla drošības risku auditu.

1 audits * 30 000 EUR vidējas izmaksas = 30 000 EUR

Auditam nepieciešamās izmaksas noteiktas, vadoties no VRAA ekspertu viedokļa un līdzšinējās pieredzes līdzīgos iepirkumos.

Sakarā ar to, ka drošības auditam ir piešķirts finansējums 2016.gadā 14 229 EUR apmērā, atbilstoši VARAM jauno politiku iniciatīvu pieprasījumam 2014.-2016.gadam, papildus nepieciešami līdzekļi, 2015.gadā – 30 000 EUR, 2016.gadā un turpmāk ik gadu – 15 771 EUR:

 1 audits * 30 000 EUR vidējas izmaksas = 30 000 EUR

30 000 – 14 229 = 15 771 EUR

 

4. Datu centra pakalpojumi – 4 250 EUR 2014.gadā (6 mēnešiem), turpmāk ik gadu – 8 500 EUR.

Datu centra pakalpojumi nepieciešami lai nodrošinātu sistēmas iekārtu (serveru, maršrutētāju, komutatoru, utml.) izvietošanu speciāli izbūvētā un aprīkotā datu centrā, kā arī, lai nodrošinātu iekārtām interneta piekļuvi.

708,33 Vidējās izmaksas mēnesī * 6 mēneši = 4 250 EUR

708,33 Vidējās izmaksas mēnesī * 12 mēneši = 8 500 EUR

5. Serveru un licenču uzturēšana – 6 000 EUR 2014.gadā, 6 000 EUR 2015.gadā, 50 000 EUR 2016.gadā, sākot ar 2017.gadu - 57 000 EUR.

2014. un 2015.gadā:

2 servera licences * 3 000 EUR uzturēšanas izmaksas = 6 000 EUR

2016.gadā:

2 servera licences * 3 000 EUR uzturēšanas izmaksas = 6 000 EUR

1 ĢDS licence * 44 000 EUR uzturēšanas izmaksas = 44 000 EUR

2017.gadā un turpmāk:

2 servera licences * 3 000 EUR uzturēšanas izmaksas = 6 000 EUR

1 ĢDS licence * 44 000 EUR uzturēšanas izmaksas = 44 000 EUR

1 ĢPT licence * 7 000 EUR uzturēšanas izmaksas = 7 000 EUR

ĢDS licence ir Ģeotelpisko datu savietotāja licence, sakarā ar to, ka licences garantija derīga līdz 2016.gada 1.janvārim, tās uzturēšana nepieciešama sākot ar 2016.gadu.

ĢPT licence ir Ģeoportāla licence, sakarā ar to, ka licences garantija derīga līdz 2017.gada 1.janvārim, tās uzturēšana nepieciešama sākot ar 2017. gadu.

 

Kopējās izmaksas: 110 394  EUR 2014.gadā (6 mēnešiem); 337 592 EUR 2015.gadā, 211 779 EUR 2016.gadā, 218 779 EUR 2017.gadā un turpmāk ik gadu.

 

7. Cita informācija

2014.gadā projekta uzturēšanai finansējums var tikt pārdalīts no 74.resora 01.00.00 programmas "Apropriācijas rezerve" atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2014.gadam" 34.panta otrajā daļā noteiktajam tikai tad, kad projekts pilnībā pabeigts. Finansējums 3 jaunu amata vietu izveidošanai valsts vienotā ģeoportāla uzturēšanai 2015.gadā 74 663 eiro apmērā, 2016.gadā un turpmākajos gados 66 332 eiro apmērā gadā skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam", kā arī turpmāko gadu valsts budžeta sagatavošanas procesā. Finansējums 2015.-2017.gadam tiks pieprasīts saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 11.decembra noteikumu Nr.867 "Kārtība, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam" 10.2.4. punktā noteiktajam.

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

1) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes nolikumu, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantā noteikto pilnvarojumu.

Termiņš – mēneša laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

2) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2011.gada 15.novembra noteikumos Nr.879 "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi", nosakot tiesisko regulējumu ģeodēziskās atskaites sistēmas parametriem un piemērošanai atbilstoši projektā paredzētajām izmaiņām augstuma sistēmas piemērošanā valstī, definētajiem ģeodēziskās atskaites tiesiskajam ietvaram, precizētajai terminoloģijas ģeodēzijas jomā, kā arī papildinot tiesisko regulējumu ar ģeodēziskā tīkla klasifikāciju, lai nodrošinātu ģeodēziskā tīkla veida un ģeodēziskā tīkla punkta klases identifikāciju informācijas apstrādē, glabāšanā un apmaiņā, kas ir būtiski darbam ar ģeodēzisko informāciju tās lietotājiem.

Termiņš – divu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

3) Nepieciešams sagatavot likumprojektu par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

4) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

5) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

6) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1014 "Ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādāšanas kārtība", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

7) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumos Nr.70 "Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

8) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumos Nr.261 "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

9) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumos Nr.1011 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

10) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumos Nr.48 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

11) Nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumu projektu, kas nosaka grozījumus Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība", kas precizē augstuma sistēmas izmaiņas, ņemot vērā pāreju no Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu.

Termiņš – sešu mēnešu laikā no grozījumu spēkā stāšanās Ģeotelpiskās informācijas likumā.

2.

Atbildīgā institūcija

Aizsardzības ministrija

3.

Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Semināri un konferences, kuros tika sniegta informācija un noteikta viedokļu apmaiņa saistībā ar pāreju no BAS-77 uz EVRS

1.            2011. gada 11. oktobrī RTU 52. starptautiskās zinātniskās konferences Ģeomātikas apakšsekcijas ietvaros, notika diskusija "Virzība uz jaunu augstumu sistēmu Latvijā".

2.       Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra sadarbībā ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem rīkoja seminārus novadu pašvaldībām, lai atbildētu uz praktiskiem jautājumiem saistībā ar Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumu Nr. 497 "Vietējā ģeodēziskā tīkla noteikumi" prasību izpildi. Tāpat šajos semināros no Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras puses tika sniegti skaidrojumi arī par pāreju uz Eiropas Vertikālo atskaites sistēmu (EVRS) valstī.

Kurzemes plānošanas reģionā seminārs notika 2012.gada 7. novembri Kuldīgā

Zemgales plānošanas reģionā seminārs notika 2012.gada 13. novembrī Ozolniekos

Vidzemes plānošanas reģionā seminārs notika 2012.gada 14. novembrī Cēsīs

Latgales plānošanas reģionā seminārs notika 2012.gada 21.novembrī Preiļos

Rīgas plānošanas reģionā notika 2012. gada 27.novembrī Ropažos

No 119 pašvaldībām semināru apmeklēja 92 pašvaldību pārstāvji - kopumā 152 dalībnieki.

3.       Praktiskā konference "Ģeodēzijas aktualitātes Latvijā – 2013. gadā" 2013.gada 13.jūnijā.

Uz konferenci tika aicināti pārstāvji no:

Rīgas Tehniskās Universitātes Ģeomātikas katedras
Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūta
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku Inženieru fakultātes    
Latvijas Mērnieku biedrības
Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas
Valsts zemes dienesta
Aizsardzības ministrijas

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Likumprojekts šo jomu neskar

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekts šo jomu neskar

4.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekts paredz tiesisko ietvaru Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveidei.

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbā tiks iesaistītas Aizsardzības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija.

 

Projekts paredz noteikt, ka valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla pārzinis un turētājs ir VRAA, līdz ar to VRAA tiek noteikti uzdevumi valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla darbības nodrošināšanā un uzturēšanā.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Projektā noteiktās Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbu nodrošinās Aizsardzības ministrija, tai piešķirtā budžeta ietvaros.

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes darbā iesaistītās institūcijas deleģēs pārstāvjus darbam padomē. Pārstāvniecībai no ministrijām šajā padomē būtu jānosaka vismaz ministriju valsts sekretāru vietnieku līmenī.

Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomes izveide neietekmēs valsts pārvaldes funkcijas un institucionālo struktūru, jo darbību Ģeotelpiskās informācijas koordinācijas padomē institūciju pārstāvji veiks institūcijām jau līdz šim normatīvajos aktos noteiktās kompetences, funkciju un uzdevumu ietvaros.

 

Projekts paredz noteikt, ka valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla pārzinis un turētājs ir VRAA, līdz ar to VRAA tiek noteikti uzdevumi valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla darbības nodrošināšanā un uzturēšanā, paplašinot VRAA uzdevumus esošo valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu ietvaros, jo līdz šim valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla pārziņa uzdevumi bija noteikti VARAM kompetencē.

Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla pārziņa uzdevumus nosaka Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.668 "Valsts vienotā ģeotelpiskās informācijas portāla noteikumi".

Projekta ietekme uz cilvēkresursiem, paredzot papildus amata vietas VRAA, ir noteikta anotācijas III.sadaļā "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem".

 Projekts neietekmē valsts pārvaldes institucionālo struktūru, kā arī neparedz jaunu institūciju izveidi, esošu institūciju likvidāciju vai reorganizāciju.

3.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Aizsardzības ministrs                                                     Raimonds Vējonis

 

I.Ekmane

67335184, ilona.ekmane@mod.gov.lv

H.Baranovs

22004441, harijs.baranovs@lgia.gov.lv

 

v_sk= 6292


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.19

2014.gada 1.aprīlī

 

 

3.§

 

Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"

     TA-584

___________________________________________________________

(L.Straujuma)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir aizsardzības ministrs.

 

 

Ministru prezidente

  

Laimdota Straujuma

Valsts kancelejas direktore

  

Elita Dreimane

 

 

2014-MK-PROT-19-0104-#03.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 22.05.2018 18:59:25 After doc accessing: 22.05.2018 18:59:25 After doc copying: 22.05.2018 18:59:25 End time: 22.05.2018 18:59:25 Doc created: 10.04.2014 12:01:57 Doc last mod: 22.04.2014 9:12:34 Doc manual: