Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

   16.11.2012.             Nr.90/TA-2500 (2012)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Likumprojektu izstrādāja Finanšu ministrija (atbildīgā amatpersona - Jermacāne 67095429, ilga.jermacane@fm.gov.lv).

Minēto likumprojektu lūdzam atzīt par steidzamu.

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2012.gada  6.novembra  sēdes protokola

Nr.62  27.§ izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

 

V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"

 

Izdarīt likumā "Par Latvijas Banku" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 22.nr.; 2002, 14.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2009, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2012, 70.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 2.panta trešajā daļā vārdus "normatīvos aktus un norādījumus atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem" ar vārdiem "tiesību aktus, pamatnostādnes un norādījumus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums) un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (turpmāk – Statūti)".

 

2. Izteikt 3. un 4.pantu šādā redakcijā:

 

"3.pants. Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Nekaitējot galvenajam mērķim, Latvijas Banka atbalsta vispārējo ekonomikas politiku Eiropas Savienībā atbilstoši Līguma 127.panta 1.punktam.

Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē atbilstoši Līgumam un Statūtiem.

 

4.pants. Latvijas Banka, ievērojot Līguma, Statūtu un šā likuma normas, ir tiesīga:

1) piešķirt un ņemt aizdevumus;

2) pieņemt un izvietot noguldījumus;

3) veikt citus darījumus ar finanšu instrumentiem un dārgmetāliem, kā arī citas darbības finanšu tirgos;

4) atvērt kontus, pieņemt un izpildīt maksājuma rīkojumus un veikt maksājumu rīkojumu tīrvērti (klīringu);

5) emitēt euro banknotes un monētas, tās apstrādāt, mainīt, izņemt no apgrozības, kā arī izsniegt un pieņemt no kredītiestādēm;

6) noteikt statistisko datu vākšanas, statistikas pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas prasības."

 

3.  5.pantā:

izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Latvijas Banka tur un pārvalda savas ārējās rezerves, ievērojot Statūtu normas.";

 

aizstāt panta otrajā daļā vārdus "(zelta) rezerves" ar vārdu "līdzekļus".

 

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

 

"7.pants. Latvijas Banka sadarbojas ar Eiropas Savienības un ārvalstu centrālajām bankām un citām finanšu institūcijām.

Latvijas Banka var piedalīties starptautiskajās monetārajās institūcijās un iekļaujas tajās, saņemot Eiropas Centrālās bankas piekrišanu. Latvijas Banka var piedalīties citu starptautisko finanšu institūciju darbībā, kas atbilst tās mērķiem un uzdevumiem, ievērojot Līguma un Statūtu normas."

 

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

 

"9.pants. Latvijas Banka līdzdarbojas maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā atbilstoši Līguma un Statūtu normām."

 

6. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Latvijas Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks un padomes locekļi nelūdz un nepieņem norādījumus no Latvijas un citu Eiropas Savienības dalīb­valstu valdībām, Eiropas Savienības institūcijām un citām nacionālajām, ārvalsts vai starptautiskajām institūcijām un to struktūrām, un šajā pantā minētās valdības, institūcijas un to struktūras nav tiesīgas dot norādījumus vai citādā veidā mēģināt ietekmēt Latvijas Bankas prezidentu, prezidenta vietnieku un padomes locekļus saistībā ar viņu amata pienākumu izpildi atbilstoši Līguma 130.pantam."

 

7. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

 

"15.pants. Latvijas Banka sagatavo finanšu pārskatus atbilstoši tiesību aktiem par grāmatvedību un finanšu pārskatiem Eiropas Centrālo banku sistēmā un Latvijas Bankas padomes noteiktajām prasībām. Finanšu pārskatus apstiprina Latvijas Bankas valde.

Latvijas Bankas padome apstiprina gada pārskatu."

 

8. Izslēgt 17.pantu.

 

9. Aizstāt 18.panta pirmajā daļā skaitli un vārdus "25 miljoni latu" ar skaitli un vārdiem "100 miljonu euro".

 

10.  18.pantā:

papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem "apstiprinājusi gada pārskatu" ar vārdiem "un pēc iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanas, ja tādi ir";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

 

"Latvijas Bankas padome, apstiprinot gada pārskatu, var samazināt šajā pantā minētā maksājuma par valsts kapitāla izmantošanu procentu, ja tas nepieciešams Latvijas Bankas rezerves kapitāla palielināšanai saistībā ar finanšu riskiem, kuriem Latvijas Banka pakļauta tās uzdevumu izpildē. Latvijas Banka par šādu lēmumu nekavējoties informē Saeimu un Latvijas Republikas Finanšu ministriju."

 

11.  22.pantā:

papildināt panta trešo daļu pēc vārdiem "jauns padomes loceklis" ar vārdiem "uz sešu gadu pilnvaru laiku";

izteikt panta ceturto daļu šādā redakcijā:

 

"Pirms šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa Saeima var atbrīvot Latvijas Bankas prezidentu, viņa vietnieku un padomes locekli no amata tikai tad, ja:

1) ir saņemts viņa personīgs iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) viņš ir izdarījis smagu pārkāpumu Statūtu 14.2.panta izpratnē;

3ir iestājies cits Statūtu 14.2.pantā noteiktais gadījums attiecībā uz atbrīvošanu no amata.";

 

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"Šā panta ceturtās daļas 2.punktā minētajā gadījumā Saeima var lemt par Latvijas Bankas prezidenta, viņa vietnieka un padomes locekļa atbrīvošanu no amata pēc tam, kad ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.

Latvijas Bankas prezidents Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt Statūtu 14.2.pantā noteiktajā kārtībā. Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes loceklis Saeimas lēmumu par atbrīvošanu no amata var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."

 

12. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"Latvijas Bankas padome Latvijas Bankas vārdā pieņem lēmumus, kas nepieciešami Latvijas Bankas uzdevumu izpildei, tai skaitā piedaloties Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē."

 

13. Izteikt 28.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

"Ja Latvijas Bankas prezidents atbrīvots no amata vai beidzies viņa pilnvaru laiks, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanai Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks. Latvijas Bankas prezidenta un viņa vietnieka prombūtnes laikā Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda (tai skaitā vada Latvijas Bankas padomi) Latvijas Bankas prezidenta norīkots Latvijas Bankas padomes loceklis."

 


 

14. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

 

"34.pants. Latvijas Banka emitē euro banknotes atbilstoši Statūtiem, Eiropas Centrālās Bankas tiesību aktiem, pamatnostādnēm un norādījumiem. Latvijas Banka organizē un īsteno euro apgrozības monētu un euro piemiņas un kolekcijas monētu dizaina izveidi, izgatavošanu un piegādi, kā arī emitē tās, ievērojot Eiropas Centrālās bankas apstiprinātu euro monētu emisijas daudzumu un Eiropas Savienības tiesību aktu normas.

Latvijas Banka euro banknotes un monētas apstrādā, izņem no apgrozības un aizstāj bojātās naudaszīmes ar derīgām atbilstoši Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas Centrālās bankas) tiesību aktiem.

Latvijas Banka, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktus, nosaka prasības euro skaidrās naudas apstrādes iekārtām un euro banknošu apstrādes kvalitātes prasības, kā arī reģistrācijas un pārskatu iesniegšanas prasības komersantiem, kas nodarbojas ar skaidrās naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā. Latvijas Banka ir tiesīga aizliegt šajā panta daļā minētajam komersantam veikt skaidrās naudas apstrādi, ja tas neievēro Eiropas Savienības (tai skaitā Eiropas Centrālās bankas) un Latvijas Bankas noteiktās prasības euro skaidrās naudas apstrādei."

 

15. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

 

"36.pants. Lai sasniegtu mērķus un izpildītu uzdevumus, Latvijas Bankai ir tiesības pret adekvātu nodrošinājumu veikt kreditēšanas operācijas ar kredīt­iestādēm un citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Latvijas Bankai nav tiesību piešķirt aizdevumus un pirkt parāda vērtspapīrus atbilstoši Līguma 123.pantam un Statūtu 21.pantam."

 

16. Izslēgt 37.pantu.

 

17. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

 

"38.pants. Finanšu tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas Eiropas Centrālās bankas noteiktās obligāto rezervju prasības, tur kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Statūtu normām un Eiropas Centrālās bankas noteiktajam apjomam un kārtībai.

Latvijas Banka atbilstoši Statūtiem, Eiropas Centrālās bankas tiesību aktiem, pamatnostādnēm un norādījumiem maksā finanšu tirgus dalībniekiem maksu par obligāto rezervju turēšanu kontā Latvijas Bankā, seko obligāto rezervju prasību izpildei un īsteno pasākumus, kas nepieciešami obligāto rezervju prasību izpildes nodrošināšanai, tai skaitā piedalās sodu piemērošanas procedūrās."

 


 

18. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

 

"V nodaļa
STATISTIKA UN ANALĪTISKIE UZDEVUMI
".

 

19. Izteikt 39., 40. un 41.pantu šādā redakcijā:

 

"39.pants. Latvijas Banka vāc, glabā un apstrādā statistiskos datus, kā arī veic statistiskās informācijas izstrādi, apkopošanu, analīzi un izplatīšanu, lai nodrošinātu Latvijas Bankas uzdevumu izpildi, tai skaitā atbalstītu Eiropas Centrālās bankas darbību Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas apkopošanā atbilstoši Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Centrālās bankas tiesību aktu prasībām.

Latvijas Banka nosaka statistikas pārskatu sagatavošanas un iesnieg­šanas kārtību, iesniegšanas termiņu, kā arī personas, kam ir pienākums iesniegt statistikas pārskatus attiecībā uz monetāro un finanšu statistiku, banknošu statistiku, maksājumu un maksājumu sistēmu statistiku, finanšu stabilitātes statistiku, maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances statistiku, kā arī citu statistiku, kas nepieciešama šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

 

40.pants. Latvijas Banka izplata statistisko informāciju tādā veidā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt statistikas pārskatu iesniegušo personu (konfidenciālu statistisko informāciju).

Latvijas Bankai, ievērojot Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Centrālās bankas tiesību aktu prasības, ir tiesības apmainīties ar konfidenciālu statistisko informāciju ar šādām iestādēm:

1Eiropas Centrālo banku un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām bankām, ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei;

2) Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, ja šāda informācija nepieciešama tās uzdevumu izpildei un ir saņemts pamatots pieprasījums;

3Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, ja šāda informācija nepieciešama Latvijas Bankas, Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu izpildei;

4Latvijas Republikas Centrālo statistikas pārvaldi un Eiropas Savienības dalībvalstu centrālajām statistikas iestādēm, ja šāda informācija nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas vai Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat kompetencē esošās Eiropas statistikas sagatavošanai, ievērojot Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat prasības konfidenciālas statistiskās informācijas apmaiņai.

 


 

41.pants. Atbilstoši Līguma 127.panta 5.punktam un Statūtu 3.3.pantam Latvijas Banka palīdz kompetentajām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

Lai sasniegtu mērķus un izpildītu uzdevumus, Latvijas Banka pēta un analizē finanšu tirgus un tautsaimniecības attīstību Latvijā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ārvalstīs."

 

20. Aizstāt 42.pantā vārdu "laikrakstā" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā".

 

21. Izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Neierobežojot šajā pantā minēto neatkarīgo ārējo revidentu veikto revīziju un ievērojot šā likuma 13.pantu, Valsts kontrole Latvijas Bankā veic likumības un lietderības revīzijas (izņemot Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu revīzijas)."

 

22. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

 

"Pārejas noteikumi

 

1. Lai nodrošinātu Latvijas Bankas tiesisko integrāciju Eurosistēmā, grozījumi šā likuma 3., 4., 5., 7., 9. un 15.pantā, 18.panta pirmajā daļā, 18.1, 26., 34., 38., 39. un 40.pantā, 41.panta pirmajā daļā un 43.pantā stājas spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu.

 

2. Triju darbdienu laikā pēc datuma, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140.panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu, Latvijas Banka daļu rezerves kapitāla ieskaita pamatkapitālā, palielinot to līdz šā likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram."

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

labklājības ministre

I.Viņķele


Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku""

 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" (turpmāk – likumprojekts) pieņemšana nepieciešama, lai nodrošinātu Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums) 131.panta izpildi, kas nosaka, ka: "Visas dalībvalstis nodrošina to, ka šo valstu tiesību akti, tostarp to centrālo banku statūti, ir saderīgi ar līgumiem un ECBS un ECB Statūtiem".

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Atsevišķas likuma "Par Latvijas Banku" (turpmāk – likums) normas neatbilst Līgumam un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūtiem (turpmāk – Statūti).

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar. Ar likumprojektu tiek labotas likuma "Par Latvijas Banku" normas, lai tās būtu saderīgas ar Līgumu un Statūtiem.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojektā precizēti Latvijas Bankas mērķi un uzdevumi, kā arī precizēta Latvijas Bankas funkcionālā (likumprojekta 2.pants), institucionālā (likumprojekta 6.pants), personiskā (likumprojekta 11. un 13.pants) un finansiālā (likumprojekta 9. un 10. pants) neatkarība atbilstoši Līguma un Statūtu regulējumam.

 

Likumprojektā noteikts, ka Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti, svītrojot vārdu "valstī", un, nekaitējot šim galvenajam mērķim, Latvijas Banka arī atbalsta vispārējo ekonomikas politiku ES. Likumprojektā noteikts, ka atbilstoši Statūtu regulējumam Latvijas Banka piedalās ECBS uzdevumu izpildē (ES monetārās politikas definēšanā un īstenošanā; ārvalstu valūtas operāciju veikšanā; ES dalībvalstu ārējo rezervju turēšanā un pārvaldīšanā; maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā; statistisko datu vākšanā, statistikas sagatavošanā un izplatīšanā), kā arī likumprojektā noteiktas Latvijas Bankas tiesības un instrumenti, lai Latvijas Banka varētu sasniegt minētos mērķus un izpildītu uzdevumus.

Likumprojektā precizēta Latvijas Bankas loma statistikas jomā Latvijā, lai Latvijas Banka, nodrošinot savu un ECBS uzdevumu izpildi, kā līdz šim, varētu noteikt statistikas pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, iesniegšanas termiņus un personas, kam ir pienākums iesniegt pārskatus. Precizēts veids, kādā Latvijas Banka izplata statistisko informāciju, un noteiktas institūcijas, ar kurām Latvijas Banka likumprojektā paredzētos gadījumos ir tiesīga apmainīties ar konfidenciālu statistisko informāciju.

 

Likumprojektā atbilstoši Statūtiem precizēta Latvijas Bankas loma ārvalsts rezervju pārvaldīšanā, obligāto rezervju prasību izpildes nodrošināšanā un analītisko uzdevumu izpildē, kā arī sadarbība ar ES un ārvalsts centrālajām bankām un citām finanšu institūcijām. Attiecībā uz obligātajām rezervēm likumprojektā ir precizētas rezervju turēšanas un to izpildes prasības. Ievērojot ECBS obligāto rezervju sistēmu, likumprojektā noteikts, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieki obligātās rezerves tur kontā, kas atvērts Latvijas Bankā, atbilstoši ECB prasībām (nevis Latvijas Bankas noteiktajām prasībām, kā līdz šim), kā arī noteikts, ka maksu par obligāto rezervju turēšanu finanšu tirgus dalībniekiem maksā Latvijas Banka. Vienlaikus likumprojektā noteikta Latvijas Bankas loma attiecībā uz obligāto rezervju sistēmu, proti, Latvijas Banka seko obligāto rezervju prasību izpildei un īsteno pasākumus, kas nepieciešami obligāto rezervju prasību izpildes nodrošināšanai, t.sk. piedalās sodu piemērošanas procedūrās. Likumprojektā arī precizēta Latvijas Bankas loma maksājumu sistēmu raitas darbības veicināšanā, kas saskaņā ar ES un ECB regulējumu var ietvert arī maksājumu sistēmu un vērtspapīru norēķinu platformas uzturēšanu, ja ECBS to atzīst par nepieciešamu maksājumu sistēmu raitas darbības nodrošināšanai.

 

Atbilstoši Statūtu regulējumam likumprojektā precizēts, ka Latvijas Banka nepieņem norādījumus ne tikai no valdības, bet arī no citām Statūtu 7.pantā minētajām iestādēm, kā arī, ka minētās iestādes nav tiesīgas dot norādījumus vai citādi ietekmēt Latvijas Bankas lēmējinstitūcijas (padomes) locekļus. Likumprojektā precizēti gadījumi, kad Saeima var pirms termiņa atbrīvot no amata Latvijas Bankas prezidentu, prezidenta vietnieku un padomes locekli, atbilstoši ECBS un ECB Statūtos noteiktajiem gadījumiem, t.sk., ka Saeima minētās amatpersonas var atbrīvot no amata, ja stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un Saeimas ieskatā ar tiesas spriedumu konstatētais noziegums ir uzskatāms par smagu pārkāpumu Statūtu 14.2.panta izpratnē. Likumprojektā arī precizēts, ka Latvijas Banka prezidents var pārsūdzēt Saeimas lēmumu par atbrīvošanu Eiropas Savienības tiesā, bet Latvijas Bankas prezidenta vietnieks un padomes locekļi – administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Vienlaikus likumprojektā precizēts, ka persona, kas pilda Latvijas Bankas prezidenta pienākumus viņa un viņa vietnieka prombūtnes laikā, var būt tikai kāds no Latvijas Bankas padomes locekļiem. Precizēts arī, ka gadījumā, kad iepriekšējais Latvijas Bankas prezidents vairs nepilda amata pienākumus, līdz jauna prezidenta ievēlēšanai Latvijas Bankas prezidenta pienākumus pilda viņa vietnieks.

 

Ar likumprojektu tiek svītrota norma par iespēju likvidēt centrālo banku. Līgums un Statūti paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstī ir jābūt centrālajai bankai, kurai jāveic noteikti minētajos ES primārajos tiesību aktos noteikti uzdevumi, tādēļ centrālās bankas likvidēšana būtu Līguma un Statūtu pārkāpums. Vienlaikus likuma "Par Latvijas Banku" 17.panta svītrošana neierobežo Saeimas tiesības likvidēt Latvijas Banku kā iestādi, pieņemot likumu, kas paredz Latvijas Bankas kā iestādes likvidāciju un vienlaikus nodrošinot institucionālo pēctecību, t.i., jaunas centrālās bankas izveidi, kura pildītu Līgumā un Statūtos noteiktos centrālās bankas mērķus un uzdevumus.

 

Atbilstoši Statūtu regulējumam likumprojektā paredzēts, ka Latvijas Banka finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši ECBS noteiktajām prasībām, tās gada finanšu pārskatu revīziju veic ECB padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi revidenti, vienlaikus precizējot Valsts kontroles lomu Latvijas Bankas darbības kontroles īstenošanā. Latvijas Bankas pamatkapitāls tiek izteikts euro, to palielinot līdz likumprojektā paredzētajam apmēram no Latvijas Bankas rezerves kapitālā uzkrātajiem līdzekļiem, jo kopš Latvijas Bankas darbības atjaunošanas vairakkārt pieaudzis tās finanšu aktīvu apmērs, kā rezultātā samazinājies pamatkapitāla relatīvais lielums. Nozīmīgākie finanšu riski, kam ikdienā pakļauta Latvijas Banka, ir tirgus risks (cenas, procentu likmju un valūtas risks), kredītrisks un likviditātes risks. Latvijas Banka piedalīsies ECBS monetāro operāciju īstenošanā, līdz ar to būs pakļauta papildu finanšu riskiem un tās riskam pakļauto aktīvu apmērs turpinās pieaugt. Pietiekams kapitāla un rezervju apmērs, kura viens no elementiem ir pamatkapitāls, ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvijas Banka varētu pilnvērtīgi pildīt tai likumā un Statūtos noteiktos uzdevumus. Kopš Latvijas Bankas darbības atjaunošanas vairakkārt pieaudzis tās riskam pakļauto finanšu aktīvu apmērs, kā rezultātā samazinājies pamatkapitāla relatīvais lielums. Pamatkapitāls vērtējams kā stabilāks kopējā kapitāla un rezervju elements, kas veicina nepieciešamās kapitāla bāzes pastāvēšanu. Pamatkapitāla palielināšanai, pārvedot daļu līdzekļu no rezerves kapitāla (160 milj. latu) ir neitrāla finansiālā ietekme uz Latvijas Bankas kopējo kapitālu un rezervēm, kā arī neietiek ietekmēts valsts budžets.

 

Likumprojektā paredzēts, ka peļņas pārskaitījumi valsts pamatbudžetā tiek veikti pēc tam, kad segti iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi, ja tādi ir, kā arī paredzētas Latvijas Bankas padomes tiesības pieņemt lēmumu par peļņas pārskaitījuma apmēra valsts budžetā samazināšanu, ja tas nepieciešamas Latvijas Bankas rezerves kapitāla palielināšanai saistībā ar finanšu riskiem, kuriem Latvijas Banka pakļauta tās uzdevumu izpildē, par šādu lēmumu nekavējoties informējot Saeimu un Latvijas Republikas Finanšu ministriju.

Likumprojektā precizēts, ka Latvijas Bankai nav tiesību piešķirt aizdevumus un pirkt parāda vērtspapīrus gadījumos, kad to aizliedz Līguma 123.pants un Statūti.

 

Likumprojektā noteikts, ka Latvijas Banka emitēs euro banknotes un monētas atbilstoši Līgumam un Statūtiem, kā arī saskaņā ar ECB 2010.gada 16.septembra lēmumu "Par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā" (ECB/2010/14) noteiks prasības euro skaidras naudas apstrādes iekārtām un euro banknošu apstrādes kvalitātes prasības, kā arī reģistrācijas un pārskatu iesniegšanas prasības komersantiem, kas nodarbojas ar skaidras naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā.

 

Līguma 127. panta 5. punktā paredzēts ECBS uzdevums palīdzēt Eirosistēmas kompetentām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti, piemēram, sniegt atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai. Tādējādi likumprojektā noteikts, ka Latvijas Banka kā ECBS dalībniece piedalās šī kopīgā ECBS uzdevuma izpildē.

 

Daļa grozījumu varēs stāties spēkā, pieņemot likumprojektu, bet daļa grozījumu varēs stāties spēkā tikai pēc euro ieviešanas Latvijā, tāpēc likums papildināts ar pārejas noteikumiem, nosakot kuri  grozījumi, stāsies spēkā datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma 140. panta otro daļu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu (euro ieviešanas dienā Latvijā). Pārejas noteikumos paredzēta arī Latvijas Bankas pamatkapitāla pakāpenisku palielināšana.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Attiecībā uz euro ieviešanu sabiedrības līdzdalība nodrošināta Euro ieviešanas likumprojekta saskaņošanas gaitā.

7.

Cita informācija

Nav

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Visa sabiedrība, jo likumprojekts paredz euro banknošu un monētu emisiju pēc euro ieviešanas Latvijā.

Finanšu tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas ECB noteiktās obligāto rezervju prasības (pašlaik obligātās rezerves piemēro 28 finanšu tirgus dalībniekiem).

Komersanti, kas nodarbojas ar skaidrās naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā (šobrīd identificēti 6 komersanti).

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Finansiālā ietekme saistībā ar euro ieviešanu noteikta Euro ieviešanas likumprojekta izstrādes procesā.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

 


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Līdz ar likumprojekta 14.panta trešās daļas spēkā stāšanos jāstājas spēkā Latvijas Bankas noteikumiem par prasībām euro skaidrās naudas apstrādes iekārtām un euro banknošu apstrādes kvalitātes prasībām, kā arī reģistrācijas un pārskatu iesniegšanas prasībām komersantiem, kas nodarbojas ar skaidrās naudas apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā, ievērojot 16.09.2010. ECB lēmumu "Par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi".

2.

Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Līgums par Eiropas Savienības darbību, tā 4. protokols "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem" (saskaņā ar Līguma 131.pantu Latvija ir apņēmusies nodrošināt, ka tās tiesību akti ir saderīgi ar Līgumu un Statūtiem).

16.09.2010. ECB lēmums "Par euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī to atkārtotu laišanu apgrozībā" (ECB/2010/14) (turpmāk – lēmums) (lēmums kļūst saistošs datumā, ar kuru Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2.punktu Latvijas Republikai atceļ izņēmuma statusu)

2.

Citas starptautiskās saistības

Projekts šo jomu neskar

3.

Cita informācija

Saskaņā ar Līguma 127.panta 4.punktu par likumprojektu nepieciešams saņemt ECB atzinumu

 

 

1.tabula

Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Līgums par Eiropas Savienības darbību, tā 4. protokols "Par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem"

A

B

C

D

Līguma 282. panta 1.punkts

Statūtu 1.pants

8.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Līguma 127. panta 1.punkts

Statūtu 2.pants

2.panta pirmā daļa

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Līguma 127. panta 2.punkts

Statūtu 3.1.pants

2.panta otrā daļa, 5.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 3.2.pants

2.panta trešā daļa, 3.panta otrā daļa

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Līguma 127.panta 5.punkts

Statūtu 3.3.pants

19. panta piektā daļa

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 5.pants

2.panta trešās daļas 6.punkts, 18. un 19. panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 6.pants

4.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Līguma 130.pants

Statūtu 7.pants

6.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 14.2.pants

11.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Līguma 128.pants

Statūtu 16.pants

2.panta trešās daļas 5.punkts,

14.panta pirmā un otrā daļa

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 17.pants

2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4.punkts

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 18.pants

2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4.punkts

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 19.pants

17.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Līguma 123.pants

Statūtu 21.pants

15.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 22.pants

5.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 23.pants

2.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4.punkts, 3.pants, 4.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 26.pants

7.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 27.1.pants

21.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 28.1.pants

9.pants, 10.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 30.4.pants

9.pants, 10.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Statūtu 31.pants

3.pants, 12.pants

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Lēmuma 6.2.pants

14.panta trešā daļa

Ieviests pilnībā

Neparedz stingrākas prasības

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas?

Kādēļ?

Projekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

 

2.tabula

Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem.

Pasākumi šo saistību izpildei

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Latvijas Banka

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Latvijas Bankas funkcijas saglabājas līdzšinējās. Mainās atsevišķu funkciju izpildes process.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts šo jomu neskar

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar

6.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Finanšu ministra vietā –

labklājības ministre                                                       I.Viņķele

 

31.10.2012. 13:37

I.Jermacāne

67095429, Ilga.Jermacane@fm.gov.lv

 

v_sk = 2077

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.62

2012.gada 6.novembrī

 

 

27.§

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku""

     TA-2500

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

       3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

     4. Lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

 

 

2012-MK-PROT-62-0611-#27.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvēstule.docpavadvēstule.doc

Start time: 28.06.2017 13:26:08 After doc accessing: 28.06.2017 13:26:08 After doc copying: 28.06.2017 13:26:08 End time: 28.06.2017 13:26:08 Doc created: 16.11.2012 15:01:09 Doc last mod: 16.11.2012 15:09:36 Doc manual: