Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms dokumenta

paraksta laika zīmogā

Nr.90/TA-607 (2013)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums". Likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija (atbildīgā amatpersona - Eglītis 67280882, Intars.Eglitis@em.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra sēdes protokola Nr.1 5.§ izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

 

(paraksts*)

 

V.Dombrovskis

 

 

 

* Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu

 

 

 

Gaile 67082896


Likumprojekts

 

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) mazumtirgotājs – šā likuma izpratnē pārtikas preču mazumtirgotājs vai mazumtirgotājs ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā;

2) pārtikas preču mazumtirgotājs – saimnieciskās darbības veicējs, kas pastāvīgajā tirdzniecības vietā mazumtirdzniecībā pārdod pārtikas preces, vai saimnieciskās darbības veicēju apvienība, kas pārdod pārtikas preces;

3) mazumtirgotājs ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā – saimnieciskās darbības veicējs vai vairāki saimnieciskās darbības veicēji, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā nepārtikas preču tirgū mazumtirdzniecībā Latvijas teritorijā;

4) piegādātājs – persona, kas atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam pārdod mazumtirgotājam preces.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz mazumtirgotājiem, aizliedzot negodīgas darbības, nosakot norēķinu termiņus par piegādātajām precēm un atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem.

 

4.pants. Likuma uzraudzība

(1) Šā likuma uzraudzību un kontroli īsteno Konkurences padome atbilstoši Konkurences likumā noteiktajai lietas izpētes, lēmuma pieņemšanas, pārsūdzēšanas un izpildes kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citu kārtību.

(2) Konkurences padome par šā likuma pārkāpumu ierosina izpētes lietu pēc savas iniciatīvas.

(3) Piegādātāji ir tiesīgi sniegt Konkurences padomei ziņas par faktiem, uz kuru pamata var konstatēt šā likuma pārkāpumu.

(4) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Personām ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par šā likuma aizsargāto interešu aizskārumu.

 


 

5.pants. Aizliegtās darbības

Mazumtirgotājam ir aizliegts veikt darbības, kuras ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi un ar kurām piegādātājiem tiek uzlikts mazumtirgotāja darbības risks, noteikti papildu pienākumi vai ierobežotas piegādātāju iespējas brīvi darboties tirgū.

 

6.pants. Aizliegtās darbības pārtikas preču mazumtirdzniecībā

(1) Pārtikas preču mazumtirdzniecībā aizliegta šādu prasību piemērošana piegādātājam:

1) tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuru nepieciešams īpaši izvērtēt;

2) tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, izņemot gadījumus, kad pastāv mazumtirgotāja un piegādātāja rakstiska vienošanās maksāt par preču papildu izkārtojumu speciālās izvietojuma vietās;

3) kompensēt mazumtirgotāja negūto peļņu vai peļņu, kas ir mazāka par gaidīto attiecībā uz piegādātāja piegādāto preču pārdošanu;

4) kompensēt mazumtirgotāja izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunināšanu, tostarp veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

5) iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no mazumtirgotāja norādītās trešās personas, izņemot gadījumus, kad tam ir objektīvs pamatojums un noslēgta atsevišķa rakstiska vienošanās par šo pakalpojumu vai preču pirkšanu;

6) nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu;

7) mainīt preču specifikācijas, tai skaitā sortimentu, par to nepaziņojot piegādātājam līgumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām;

8) pieņemt atpakaļ nepārdotās pārtikas preces, izņemot nekvalitatīvas preces un jaunas, patērētājiem nezināmas pārtikas preces, kuru piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

9) tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt visu vai daļu no mazumtirgotāja pārdošanas veicināšanas izmaksām, izņemot gadījumus, kad pastāv iepriekšēja mazumtirgotāja un piegādātāja rakstiska vienošanās par pārdošanas veicināšanas pasākumiem;

10) kompensēt izmaksas saistībā ar patērētāju sūdzību izskatīšanu, izņemot gadījumus, kad pamatotu patērētāja sūdzību ir ietekmējuši apstākļi, par kuriem atbildīgs piegādātājs;

11) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;

12) veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus (atlaides) mazum­tirgotājam. Mazumtirgotājs ir tiesīgs vienoties ar piegādātāju par šādām atlaidēm:

a) apjoma atlaidi – atlaidi, kuru piemēro atkarībā no pasūtīto pārtikas preču apjoma,

b) akcijas atlaidi – atlaidi, kuru ierobežotā un norādītā laikposmā piemēro preču pārdošanas veicināšanai.

(2) Akcijas atlaidi nepiemēro preču pārdošanas veicināšanas laikā nerealizētām precēm. Pirms preču pārdošanas veicināšanas pasākuma piegādātājs var pieprasīt mazumtirgotājam pēc pārdošanas veicināšanas pasākuma beigām sniegt informāciju par preču atlikumiem pie mazumtirgotāja.

(3) Mazumtirgotājs nav tiesīgs:

1) nepieņemt no piegādātāja pārtikas preces, kas ir derīgas lietošanai vēl vismaz 2/3 no noteiktā derīguma termiņa, ja preces derīguma termiņš pārsniedz 30 dienas;

2) mainīt pārtikas preču pasūtījumu 24 stundas pirms preces piegādes vai vēlāk.

 

7.pants. Aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā

Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā aizliegta šādu prasību piemērošana piegādātājam:

1) pieņemt atpakaļ nepārdotās preces, izņemot nekvalitatīvas preces un jaunas, patērētājiem nezināmas preces, kuru piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;

2) tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā, tai skaitā par preču izvietošanu veikalu plauktos, izņemot gadījumus, kad pastāv mazumtirgotāja un piegādātāja rakstiska vienošanās maksāt par preču papildu izkārtojumu speciālās izvietojuma vietās;

3) tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuru nepieciešams īpaši izvērtēt;

4) kompensēt mazumtirgotāja izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunināšanu, tostarp veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai;

5) noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu.

 

8.pants. Norēķinu termiņi

(1) Aizliegta netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana par piegādātajām precēm.

(2) Norēķinu termiņš par piegādātiem svaigiem dārzeņiem, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 10 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 20 dienas no preču piegādes dienas.

(3) Norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas.

 

9.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Ja Konkurences padome konstatē mazumtirgotāja darbībā šā likuma 5., 6., 7. vai 8.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu.

(2) Konkurences padome ir tiesīga piemērot mazumtirgotājam naudas sodu līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 350 euro.

(3) Konkurences padome ir tiesīga uzlikt mazumtirgotājam piespiedu naudu par tiesiskā pienākuma nepildīšanu līdz 2 procentiem no vidējā vienas dienas neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 euro par katru kalendāra dienu, līdz mazumtirgotājs izpilda tiesisko pienākumu.

(4) Kārtību, kādā piemēro naudas sodu, naudas soda apmēra noteikšanas kritērijus, kā arī atbildību mīkstinošus un pastiprinošos apstākļus nosaka Ministru kabinets.

(5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā noteikto naudas sodu ieskaita valsts pamatbudžetā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 9.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Līdz 2016.gada 1.janvārim Konkurences padome par šā likuma 5., 6., 7. vai 8.panta pārkāpumu, ja tas izdarīts pirmo reizi, ir tiesīga piemērot mazumtirgotājam naudas sodu līdz 0,05 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 350 euro. Šī norma neattiecas uz mazumtirgotāju, kurš ar kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, atzīts par vainīgu Konkurences likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumā atbilstoši redakcijai, kura bija spēkā līdz 2014.gada 31.decembrim.

 

Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

 

Ekonomikas ministrs,

vides aizsardzības un reģionālas attīstības

ministra pienākumu izpildītājs

Daniels Pavļuts


Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai  80.5.punktā minētā pasākuma izpildi – sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādāt regulējumu pārtikas tirdzniecībai, lai ierobežotu negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu starp tirdzniecībā iesaistītajām pusēm un mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātāju un veicinātu Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Šobrīd spēkā esošais LR tiesiskais regulējums kopumā nodrošina vispārējās prasības tirdzniecības organizēšanai, kā arī aizsargā un veicina godīgas un vienlīdzīgas konkurences veidošanos starp tirgus dalībniekiem. Vienlaikus ir konstatēts, ka attiecībās starp mazumtirdzniecības procesā iesaistītajām pusēm – mazumtirgotājiem un piegādātājiem pārtikas nozarē – ik pa laikam ir vērojami saasinājumi, proti, attiecīgi pārtikas un nepārtikas mazumtirgotāji (turpmāk tekstā - mazumtirgotāji) īsteno darbības, kas ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi un ar kurām mazumtirgotāja darbības risks ir uzlikts piegādātājiem, uzspiežot piegādātājam netaisnīgus un ekonomiski neizdevīgus (nepamatotus) piegādes līguma nosacījumus (piemēram, nosaka „ieejas maksas” un „plauktu maksas” par preču izvietošanu tirdzniecības vietā, prasības tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt visu vai daļu no mazumtirgotāja veiktajām pārdošanas veicināšanas izmaksām, kā arī veikt citus netaisnīgus un nepamatotus maksājumus mazumtirgotājam).

 

Lai sekmētu attiecību veidošanos starp lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, un panāktu lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, kopš 2008.gada 1.oktobra ir stājies spēkā un Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā noteikts jauns tiesiskais regulējums, kas paredz ierobežot iespēju mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, un piegādātāju starpā piemērot noteiktus netaisnīgus un nepamatotus maksājumus, nepamatoti garus norēķinu termiņus un noteiktas sankcijas, kā arī kontrolēt riska sadali starp darījuma pusēm attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ.

 

Tomēr, vērtējot pārtikas ražotāju nozares aktualizētos problēmjautājumus un konfliktsituācijas piegādātāju un mazumtirgotāju attiecībās, jāsecina, ka Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietvertais tiesiskais regulējums nav pietiekams un nepieciešams detalizētāk reglamentēt mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbības principus, lai ierobežotu mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem un līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses pārtikas nozarē.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valdības rīcības plānā ir dots uzdevums Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju izstrādāt regulējumu pārtikas tirdzniecībā, lai ierobežotu negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu starp tirdzniecībā iesaistītajām pusēm un mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātāju un veicinātu Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu.

 

Likumprojektā ietvertais regulējums skar preču piegādes ķēdes divus posmus – piegādātājus un mazumtirgotājus. Likumprojekta mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varu, lai līdzsvarotu pieaugošo mazumtirgotāju tirgus varu par labu piegādātājiem (mikro līmeņa regulējums). Konkurences likuma mērķis, savukārt, ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs kopumā, neatkarīgi no ražošanas vai piegādes posma, kurā atrodas konkrētais tirgus dalībnieks (makro līmeņa regulējums). Atsevišķas  mikro nozares regulējuma ietveršana vispārējā, makro regulējuma normatīvajā aktā (Konkurences likumā) nav vēlama. Minētais apsvērums ir pamatojams arī ar Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta ieteikumu, kas tika pausts par pašreizējo Konkurences likuma 13.panta otro daļu tā izstrādes gaitā. Konkurences likumā (kā makro līmeņa regulējumā) nav pamats  ietvert tik detalizētu un kazuistisku aizliegto darbību sarakstu, kā to paredz likumprojekts. Ņemot vērā regulējuma atšķirīgos mērķus – stiprināt piegādātāju tiesiskās intereses, atšķirīgo regulējuma tvērumu un detalizācijas pakāpi, nav pamats likumprojekta regulējumu turpmāk paredzēt Konkurences likumā.

 

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Mērķis: ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses  preču mazumtirdzniecībā.

 

Būtība:

Likumprojektā ir paredzēts:

1)     noteikt pārtikas preču mazumtirgotājam negodīgu darbību aizliegumu, t.i. izvirzīt piegādātājam šādas prasības:

  • tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu (līgumu slēgšanas maksa jeb „ieejas maksa”);
  • tiešā vai netiešā veidā maksāt par preču atrašanos mazumtirdzniecības vietā („plauktu maksa”);
  • kompensēt mazumtirgotāja  negūto peļņu vai arī peļņu, kas ir mazāka par gaidīto attiecībā uz piegādātāja piegādāto preču pārdošanu;
  • kompensēt mazumtirgotāja izmaksas, kas ir saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunināšanu;
  • iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no mazumtirgotāja norādītās trešās personas, izņemot gadījums, kad tam ir objektīvs pamatojums;
  • nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu;
  • mainīt preču specifikācijas, tai skaitā sortimentu, par to nepaziņojot piegādātājam līgumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 10 dienām;
  • pieņemt atpakaļ nepārdotās pārtikas preces, izņemot nekvalitatīvas preces un arī jaunas, patērētājiem nezināmas pārtikas preces, kuru piegādes vai piegādes apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs;
  • tiešā vai netiešā veidā maksāt vai citādi atlīdzināt visu vai daļu no mazumtirgotāja veiktajām pārdošanas veicināšanas izmaksām, izņemot gadījumus, kad pastāv iepriekšēja mazumtirgotāja un piegādātāja rakstiska vienošanās par pārdošanas veicināšanas pasākumiem;
  • kompensēt izmaksas, kas tiek ciestas, izskatot patērētāju sūdzības, izņemot gadījumus, kad pamatotu patērētāja sūdzību ir ietekmējuši apstākļi, par kuriem atbildīgs ir piegādātājs;
  • noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu;
  • veikt netaisnīgus un nepamatotus maksājumus (atlaides) mazumtirgotājam (atļauta ir apjoma un akcijas atlaižu piemērošana);

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka mazumtirgotājs nav tiesīgs:

§  nepieņemt no piegādātāja pārtikas preces, kas ir derīgas lietošanai vismaz 2/3 no noteiktā derīguma termiņa precēm, kuru derīguma termiņš pārsniedz 30 dienas;

§  mainīt pārtikas preču pasūtījumu, par izmaiņām brīdinot ne vēlāk kā 24 stundas pirms preces piegādes.

  • noteikt norēķinu termiņus par piegādātajām precēm: par piegādātajām svaigiem dārzeņiem, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 10 dienām – 20 dienas no preču piegādes dienas; par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš ir līdz 20 dienām – 30 dienas no preču piegādes dienas;

 

2)     noteikt nepārtikas preču mazumtirgotājam negodīgu darbību aizliegumu, lai nodrošinātu pastāvošā regulējuma kontinuitāti, kāds šobrīd noteikts ar Konkurences likuma 13.panta otro daļu.

Regulējums nepārtikas preču mazumtirdzniecībai pēc būtības netiek mainīts, jo nav konstatēts, ka esošais regulējums būtu nepietiekošs. Attiecīgi līdzšinējais Konkurences likuma regulējums nepārtikas preču mazumtirdzniecības jomā, kas noteikts 13.panta otrajā daļā, atsevišķās vietās redakcionāli precizējot, pārcelts uz likumprojekta 7. un 8.pantu.

 

3)     noteikt atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem:

  • naudas sodu līdz 0,2 procentiem no mazumtirgotāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu;
  • ja nepilda Konkurences padomes lēmumu – piespiedu naudu līdz 2 procentiem no vidējā vienas dienas pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 50 latu par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 29.12.2011. rīkojumu Nr.265 Par darba grupas izveidi, ir izveidota darba grupa, lai nodrošinātu likumprojekta izstrādi vienlīdzīgas un godīgas konkurences aspektu reglamentēšanai pārtikas mazumtirdzniecības sektorā, jo īpaši, lai ierobežotu negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu starp tirdzniecības procesā iesaistītajām pusēm un mazumtirdzniecības uzņēmumu iepirkumu varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem. Iepriekš minētajā darba grupā ir iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Konkurences padomes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas.

 

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

1. Likumprojekts paredz tirgotājiem attiecībā uz pārtikas preču piegādi ar piegādātājiem ievērot likumprojekta 6.pantu, savukārt attiecībā uz nepārtikas preču piegādi ievērot likumprojekta 7.pantu. Norēķinu termiņi un atbildība gan attiecībā uz pārtikas un nepārtikas precēm regulē likumprojekta 8.pants un 9.pants.

 

2. Termins „saimnieciskās darbības veicēju apvienība” šajā likumprojektā ir lietots tādā pašā izpratnē kā termins „tirgus dalībnieku apvienība” Konkurences likuma izpratnē, kur vārds „apvienība” ietver tādus saimnieciskās darbības veidus kā kooperācijas, savienības, asociācijas u.tml., kuru mērķis ir apvienot resursus un spēkus tirdzniecības procesu pilnveidošanai. Iepriekš minētais termins ir attiecināms arī uz franšīzes devējiem un ņēmējiem.

 

3. Ņemot vērā esošo praksi, piemērojot Konkurences likuma 13.panta otro daļu, un retos gadījumus, kad piegādātāji vērsās Konkurences padomē par pārkāpuma lietas ierosināšanu par dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu (pārtikas preču mazumtirdzniecībā tikai viens gadījums), ir pamatoti noteikt pārkāpumu lietu ierosināšanu vienīgi uz Konkurences padomes iniciatīvas pamata. Lietu ierosināšana uz Konkurences padomes pašiniciatīvas ir pamatota ar apsvērumiem, ka privātpersonas tiesības uz administratīvo procesu iestādē nav absolūtas un valsts ne vienmēr nodrošina privātpersonām jebkura jautājuma izskatīšanu iestādē. Piemēram, laikā no 2008.gada 16.aprīļa līdz 2009.gada 1.janvārim Konkurences padomes kompetence izskatīt negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumus tika pakāpeniski samazināta, līdz pilnībā aizvietota ar tiesas kompetenci, kā tas šobrīd ir noteikts Konkurences likuma 18.1 pantā.

Piegādātājiem saglabājas iespējas sniegt Konkurences padomei ziņas par iespējamiem likumprojektā minētajiem pārkāpumiem un kas var kalpot par pamatu pārkāpumu lietu ierosināšanai uz pašiniciatīvas pamata. Likumprojekts pēc sava mērķa ir līdzīgs negodīgas konkurences aizlieguma regulējumam, jo arī nosaka godīgas saimnieciskās darbības kārtību. Salīdzinājumā ar Konkurences likuma 18.pantā ietvertajām normām likumprojekts paplašina godīgas saimnieciskās darbības prakses noteikumus piegādes attiecībām mazumtirgotāju un piegādātāju starpā. Šādos apstākļos ir pamatoti noteikt arī tiesas kompetenci konstatēt šī likuma pārkāpumus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Konkurences padomes un vispārējās jurisdikcijas tiesu paralēlā kompetence konstatēt likumprojekta pārkāpumus sabalansēs efektīvu iestādes izmeklēšanas resursu izlietošanu ar spēju konkrētajā gadījumā piegādātājam aizstāvēt savas tiesības tiesā. Proti, no prakses izriet, ka ne katrā gadījumā piegādātājs faktiski spēs aizsargāt savas tiesības tiesā, ja lieta ir pārāk sarežģīta, jo ir nepieciešamas speciālās zināšanas lietas vešanā vai pierādījumu iegūšanā. Tā, piemērojot Konkurences likuma 13.panta otro daļu lietās par dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu, trīs no četrām lietām Konkurences padome ierosināja uz pašiniciatīvas pamata un patstāvīgi veica apjomīgas izmeklēšanas darbības, kuras tirgus dalībniekiem patstāvīgi veikt būtu apgrūtinoši, kā arī tiesvedības izmaksas vairākkārtīgi pārsniegtu pārkāpuma rezultātā ciestos zaudējumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Konkurences padomei būtu pamats iejaukties mazumtirgotāju un piegādātāju attiecībās un novirzīt izmeklēšanas kapacitāti tikai gadījumiem, kad piegādātāji patstāvīgi nespēs efektīvi aizstāvēt savas tiesības un vienoties par taisnīgiem pārtikas preču piegādes noteikumiem. Tādējādi administratīvā procesa uzsākšanas (lietas ierosināšanu) tiesības ir pamatoti noteikt vienīgi Konkurences padomei.

Šāda kārtība līdzsvaro privātpersonas (piegādātāju) individuālās tiesības uz savu tiesisko interešu aizstāvību un valsts interesi panākt godīgas saimnieciskās prakses ievērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju starpā sabiedrisko interešu vārdā, tādējādi nodrošinot šī likuma efektīvu darbību.

Vienlaicīgi norādām, ka atbilstoši likumprojekta 4.panta trešajai daļai piegādātāji ir tiesīgi sniegt Konkurences padomei ziņas par faktiem, pamatojoties uz kuriem var konstatēt šī likuma pārkāpumu.

 

4. Jēdziens „piemērošana” interpretējams plašākā nozīmē, ņemot vērā mazumtirgotāja „īpašās atbildības” konceptu, kas izriet no viņam piemītošās iepirkuma varas.. Proti, mazumtirgotājam ar iepirkuma varu ir īpašs pienākums neļaut savai rīcībai negatīvi ietekmēt godīgu konkurenci. Tādējādi rīcība, kas pirmšķietami (prima facie) var tikt uzskatīta par ikdienišķu uzņēmējdarbības praksi un sāncensību, mazumtirgotāja ar iepirkuma varu gadījumā var tikt atzīta par konkurenci kavējošu.  Piegādātāja piekrišana līguma noteikumiem pati par sevi nenozīmē, ka tie ir taisnīgi un pamatoti.

 

5. Konkurences padome izstrādās vadlīnijas Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanai, kur tostarp tiks sniegts skaidrojums, kā ir vērtējams likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktā minētais nosacījums „objektīvs pamatojums”, lai mazumtirgotājs būtu tiesīgs aicināt piegādātāju iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no mazumtirgotāja norādītās trešās personas.

 

6. Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punktā minētā rakstiskā vienošanās par pārdošanas veicināšanas pasākumu atlīdzināšanu starp mazumtirgotāju un piegādātāju var tikt noslēgta arī elektroniski (elektronisku dokumentu formā).

 

7. Likumprojekta 6.panta pirmajā daļā mazumtirgotājam noteiktās aizliegtās darbības, kas ir pretrunā ar godīgu saimnieciskās darbības praksi un ar kurām mazumtirgotāja darbības risks tiek uzlikts piegādātājiem, piegādātājiem tiek noteikti papildu pienākumi vai ierobežotas piegādātāju iespējas brīvi darboties tirgū, ir ar slēgta saraksta raksturu. Par aizliegtām darbībām ir uzskatāmas arī likumprojekta 6.panta otrajā daļā, 7. un 8.pantā minētās darbības.

 

8. Likumprojekta 6.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktā aizlieguma mērķis ir novērst iespēju mazumtirgotājam ar būtisku ietekmi pieprasīt, lai piegādātājs citiem nepiegādātu par zemāku cenu kā konkrētajam mazumtirgotājam. Norma nekādā veidā nekavē abām pusēm brīvi vienoties par preces cenu.

 

9. Likumprojekta 6.panta pirmās daļas 12.punkta b) apakšpunktā minētais jēdziens „ierobežotā un norādītā laikposmā” tiks skaidrots Konkurences padomes izstrādātajās likuma piemērošanas vadlīnijās.

 

10. Likumprojekta 6.panta otrā daļa paredz, ka, ja mazumtirgotājs ar piegādātāju ir vienojušies par preču pārdošanas veicināšanu, piedāvājot preces par akcijas cenām, tad preču pārdošanas veicināšanas laikā nerealizētajām precēm netiek piemērota starp mazumtirgotāju un piegādātāju pielīgtā akciju atlaide, tādējādi ierobežojot mazumtirgotājam iespēju uzspiest akcijas atlaidi precēm, kas tiks pārdotas ārpus preču pārdošanas veicināšanas laika.

 

11. Ņemot vērā, ka Likumprojektā ietvertās normas pārņem līdzšinējo Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietverto dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma regulējumu, kā rezultātā normatīvajos aktos noteiktās prasības tiek precizētas un papildinātas, līdzšinējo regulējumu neatceļot, Likumprojekts paredz, ka, nosakot naudas sodu, tiks ņemts vērā, vai mazumtirgotājs jau ir ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, atzīts par vainīgu Konkurences likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumā, kā arī paredzēts, ka  Konkurences likuma 13.panta otro daļu turpina piemērot pēc likumprojekta spēkā stāšanās brīža par pārkāpumiem, kas izdarīti laika posmā no 2008.gada 1.oktroba līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim, atbildību par pārkāpumu nosakot saskaņā ar likumprojektu.

 

12. Ņemot vērā, ka jau ir izveidojusies prakse dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā regulējuma piemērošanai, nav pamats noteikt samazinātu naudas sodu par pirmo pārkāpumu, kas izpaudies kā aizliegta darbība pārtikas preču mazumtirdzniecībā bez laika ierobežojuma, visiem pārkāpējiem, kā arī tiem, kas jau par līdzīgu pārkāpumu sodīti atbilstoši pašreizējam regulējumam. Attiecībā uz paplašināto tirgus dalībnieku loku, uz kuru attieksies negodīgas prakses mazumtirdzniecībā aizliegums, likumprojektā paredzēts pārejas periods līdz 2016.gada 1.janvārim, kurā par pirmo pārkāpumu maksimāli piemērojamais naudas sods ir noteikts  0,05 procenti no pēdējā pārskata gada neto apgrozījuma. Ilgāks pārejas periods naudas soda apjomam par pirmo pārkāpumu nenodrošinās pietiekamu prevencijas līmeni, lai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas. Jāņem arī vērā, ka pirmais pārkāpums var izpausties gan kā viena atsevišķa aizliegta darbība, gan arī kā vairāku aizliegtu darbību kopums, kad pārkāpuma sekas ir daudz nopietnākas. Attiecīgi samazinātais piemērojamā naudas soda maksimālais apjoms par pirmo pārkāpumu var nebūt pietiekoši preventīvs, lai atturētu atsevišķus tirgus dalībniekus no vienlaicīgi vairāku aizliegtu darbību veikšanas.

Atbildības maksimālais apmērs netiek mainīts. Naudas soda apmērs (tāpat kā pašreiz Konkurences likumā) ir palicis nemainīgs 0,2 procentu apmērā no mazumtirgotāja pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

Saimnieciskās darbības veicēju apvienības gadījumā apvienība atbildēs par negodīgām praksēm, kuras attiecas uz piegādātājiem apvienības mērogā, savukārt par negodīgu praksi, kuru piemērojis vienīgi atsevišķs apvienības dalībnieks un pār kuru apvienībai nav kontroles, atbildēs konkrētais apvienības dalībnieks.

 

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Pārtikas preču mazumtirgotāji un mazumtirgotāji ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā. Saskaņā ar likumprojektā noteikto pārtikas preču mazumtirgotājs ir saimnieciskās darbības veicējs, kas pastāvīgajā tirdzniecības vietā mazumtirdzniecībā pārdod pārtikas preces, vai saimnieciskās darbības veicēju apvienība.. Savukārt mazumtirgotājs ar būtisku ietekmi nepārtikas preču tirdzniecībā ir saimnieciskās darbības veicējs vai vairāki saimnieciskās darbības veicēji, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā nepārtikas preču tirgū Latvijas teritorijā.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Piegādātāji, kas atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam pārdod mazumtirgotājam pārtikas preces.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Ieviešot likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu, efektīvas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai Konkurences padomei 2015.gadam ir nepieciešami papildus finanšu resursi 115,25 tūkst. euro apmērā.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Tiesiskais regulējums sekmēs attiecību veidošanos starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, un veicinās lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Mazumtirgotājs savas tiesības varēs aizstāvēt Konkurences likuma 8.panta otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, t.i. pārsūdzot Konkurences padomes lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma  spēkā stāšanās dienas.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

 

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2014. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. euro)

2015

2016

2017

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

 0

 0

 0

 0

 0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi

 0

 0

 0

 0

 0

1.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

1.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

2. Budžeta izdevumi:

 0

 

 0

 115,25

105,63

105,63

2.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 115,25

105,63

105,63

2.2. valsts speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

2.3. pašvaldību budžets

0

 0

 0

 0

 0

3. Finansiālā ietekme:

0

 0

 - 115,25

- 105,63

- 105,63

3.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 - 115,25

- 105,63

- 105,63

3.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

3.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

 0

 0

 0

 

 

 

 

 

 

5. Precizēta finansiālā ietekme:

 0

 0

 - 115,25

- 105,63

- 105,63

5.1. valsts pamatbudžets

 0

 0

 - 115,25

- 105,63

- 105,63

5.2. speciālais budžets

 0

 0

 0

 0

 0

5.3. pašvaldību budžets

 0

 0

 0

 0

 0

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Nepieciešamais finansējums Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma uzraudzībai - negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma pārkāpumu izmeklēšanai, t.sk. preventīvai tirgus uzraudzībai, tirgus dalībnieku informēšanai un iesniegumu izskatīšanai: 2015.gads – 115 245,63 euro

I.Atlīdzība 4 darbiniekiem – EUR 80 950,77:

-        Atalgojums (1 amata vieta, 26.3 saime, V līmenis, 12.mēnešalgu grupa): EUR 1 565,16 x 12 mēn. = EUR 18 781,92

-         65% vid.gada novērtēšanas prēmija (EUR 1 017,35)

-        vid.50% atvaļinājuma pabalsts (EUR 782,58)

-        valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas: 24,09% x EUR 20 581,85 = EUR 4 958,17

-        veselības apdrošināšana (EUR 212);

-        Atalgojums (1 amata vieta, 26.3. saime, IV līmenis, 11.mēnešalgu grupa):  EUR 1 380,19 x 12 mēn. = EUR 16 562,28

-        65% vid.gada novērtēšanas prēmija (EUR 897,12)

-        vid.50% atvaļinājuma pabalsts (EUR 690,10)

-        valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas: 24,09% x EUR 18 149,5 = EUR 4 372,21

-        veselības apdrošināšana (EUR 212)

-        Atalgojums EUR (2 amata vietas, 26.3. saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa):  EUR 981,78 x 12 mēn. x 2 cilv. = EUR 23 562,72

-        65% vid.gada novērtēšanas prēmija (EUR 1 276,31)

-        vid.50% atvaļinājuma pabalsts (EUR 981,78)

-        valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas: 24,09% x EUR 25 820,81 = EUR 6 220,23

-        veselības apdrošināšana (EUR 212 x 2 cilv. = EUR 424)

II.Pakalpojumu apmaksa darbiniekiem – EUR 24 135,8:

-        telpu noma, ieskaitot komunālos maksājumus (EUR 355,72 gadā) x4 cilv.= EUR 1 422,88

-        telekomunikāciju pakalpojumi, pasta pakalpojumi (EUR 171,7 gadā) x  4 cilv. = EUR 686,8

-        transporta pakalpojumi un degviela (EUR 150,82 gadā) x 4 cilv. = EUR 603,28

-        informācijas tehnoloģiju, apmācības, semināru organizēšana un citi administratīvie izdevumi (EUR 284,57 gadā) x 4 cilv. = EUR 1 138,28

-        komandējumi = EUR 6 055,84, t.sk.:

- Latvija 8 reizes gadā x EUR 62,61 (dienas nauda EUR 5,69 x 2dienas + viesnīca EUR 42,69 + transports EUR 8,54) x 4 cilv.= EUR 2 003,52

- ārvalstis 2 reizes gadā - apmācības, darba grupas, semināri kvalifikācijas celšanai (dienas nauda EUR 39,84 x 2 dienas; viesnīca un transports EUR 426,86 x 1 diena) x 4 cilv. = EUR 4 052,32

-        m/pētījumiem, t.sk. m/t tirgus struktūras izpēte, privāto preču zīmju izpēte, piegādes struktūras izmaiņu izpēte, galacenu un ražotāja cenu korelācijas izpēte EUR 14 228,72.

III.Materiālais nodrošinājums darbiniekiem – EUR 540,48:

-        biroja tehnikas uzturēšana (EUR 49,8 gadā) x 4 cilv. = EUR 199,2

-        kancelejas piederumi (EUR 7,11 x 12 mēn) x 4 cilv. = EUR 341,28

IV.Kapitālās izmaksas – EUR 9 618,58:

-        4 stacionārie datori (EUR 996 x 4) = EUR 3 984

-        4 darba galdi (EUR 426,86 x 4) = EUR 1 707,44

-        4 darba krēsli (EUR 92,49 x 4) = EUR 369,96

-        1 koka skapis,  metāla skapis (seifs) (EUR 355,72 x 2) = EUR 711,44

-        divpusējs kopētājs-tīkla printeris-skeneris = EUR 2 845,74

 

2016. gadā budžeta izdevumi iepriekšminētās funkcijas nodrošināšanai samazināsies kapitālo izmaksu pozīcijā un veidos 105,63 tūkst. euro gadā.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

1.Likumprojekts paredz paplašināt tirgus dalībnieku loku, uz kuru attieksies negodīgas prakses mazumtirdzniecībā aizliegums. Izvērtējot Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistros pieejamo informāciju par pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem (jaukta sortimenta pārtikas veikali, specializētie pārtikas veikali, tirdzniecības vietas), secināms, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums turpmāk varētu būt attiecināms uz aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tai skaitā 12 pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdēm un apvienībām.

2.Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Konkurences padomei 2015.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms  Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu Jaunajām politikas iniciatīvām.

 

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

1)    Likumprojekta 9.panta ceturtajā daļā ir iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par naudas soda apmēra noteikšanas kārtību, tai skaitā paredzot finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas īpatnības saimniecisko darbības veicēju apvienībai un naudas soda apmēra aprēķināšanas kārtība, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī nosakot gadījumus, kad naudas sodu ir tiesības samazināt.

Par Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.

Ministru kabineta noteikumu projekts iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā pēc tam, kad šis likums tiks pieņemts otrajā lasījumā.

2)    Veicami grozījumi Konkurences likumā, paredzot, ka pēc Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās spēku zaudē Konkurences likuma 13.panta otrā daļa.

Par likumprojekta izstrādi atbildīgā institūcija – Ekonomikas ministrija.

Likumprojekts virzāms vienlaikus ar Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu.

2.

Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

 Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Pirms likumprojekta izstrādes uzsākšanas tiesiskajā regulējumā iesaistītajām pusēm tika nosūtīts aicinājums piedalīties tiesiskā regulējuma izstrādē.

 

2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Uzsākot likumprojekta izstrādi, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 29.12.2011. rīkojumu Nr.265 Par darba grupas izveidi, tika izveidota darba grupa, lai nodrošinātu likumprojekta izstrādi vienlīdzīgas un godīgas konkurences aspektu reglamentēšanai pārtikas mazumtirdzniecības sektorā, jo īpaši, lai ierobežotu negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu starp tirdzniecības procesā iesaistītajām pusēm un mazumtirdzniecības uzņēmumu iepirkumu varas izmantošanu attiecībā pret piegādātājiem. Iepriekš minētajā darba grupā ir iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Konkurences padomes, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas.

3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Konkurences padomes un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvji atbalsta likumprojekta izstrādes nepieciešamību un likumprojekta ietvaros risināmos problēmjautājumus.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija uzskata, ka likumprojektā nevajadzētu aizsargāt vienus tirgus dalībniekus pret citiem tirgus dalībniekiem un tiesiskais regulējums būtu attiecināms uz visiem pārtikas tirdzniecības procesā iesaistītajām pusēm (ražotājiem, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem).

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Projekta izpildi nodrošina Ekonomikas ministrija un Konkurences padome.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts paredz paplašināt Konkurences padomes uzraudzības apjomu mazumtirdzniecības sektorā gan attiecībā uz piemērojamo regulējumu, gan subjektu loku, uz kuriem attieksies likumprojekts.

Saskaņā ar likumprojektā noteikto par pārtikas preču mazumtirgotāju tiks uzskatīts jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, kas pastāvīgajā tirdzniecības vietā mazumtirdzniecībā pārdod pārtikas preces, vai saimnieciskās darbības veicēju apvienība, kas pārdod pārtikas preces.

Likumprojekts paredz ievērojami palielināt uzraugāmo pārtikas preču tirgotāju skaitu. KP atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrajai daļai pārtikas jomā dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā ir konstatējusi diviem lielākajiem pārtikas preču mazumtirgotājiem.  Ņemot par pamatu Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistros pieejamo informāciju par pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem (jaukta sortimenta pārtikas veikali, specializētie pārtikas veikali, tirdzniecības vietas), secināms, ka likumprojektā ietvertais tiesiskais regulējums turpmāk varētu būt attiecināms uz aptuveni 2000 pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, tai skaitā 12 pārtikas preču mazumtirdzniecības ķēdēm un apvienībām.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā likumprojekts tiks attiecināts uz saimnieciskās darbības veicējiem, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā nepārtikas preču tirgū mazumtirdzniecībā Latvijas teritorijā.

Šobrīd Konkurences padome veic tikai Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā minēto mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku uzraudzību, t.i. tikai tādu pārtikas un nepārtikas mazumtirgotāju uzraudzību, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts neparedz veidot jaunas valsts institūcijas.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar

6.

Cita informācija

Nav

 

 

 

Ekonomikas ministrs,

vides aizsardzības un reģionālas attīstības

ministra pienākumu izpildītājs                                                      Daniels Pavļuts

 

 

 

29.10.03.2013. 16:34

I.Eglītis, 67013236

Intars.Eglitis@em.gov.lv

 

v_sk = 3958


 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.1

2014.gada 7.janvārī

 

 

5.§

 

Likumprojekts "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums"

     TA-607

___________________________________________________________

(V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā".

     2. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir ekonomikas ministrs.

     3. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā" (likumprojektu pakete).

     4. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Konkurences padomei 2015.gadam un turpmākajiem gadiem skatāms Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jaunajām politikas iniciatīvām.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

 

 

2014-MK-PROT-01-0701-#05.doc

1

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 21.07.2018 22:16:22 After doc accessing: 21.07.2018 22:16:22 After doc copying: 21.07.2018 22:16:22 End time: 21.07.2018 22:16:22 Doc created: 20.01.2014 12:57:39 Doc last mod: 20.01.2014 12:57:47 Doc manual: