Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

Datums skatāms dokumenta

paraksta laika zīmogā

Nr.90/TA-3191 (2013)

 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas likums". Likumprojektu izstrādāja Veselības ministrija (atbildīgā amatpersona - Osis 67876063, raimonds.osis@vm.gov.lv).

Lūdzam likumprojektu izskatīt vienotā paketē ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (reģ. Nr.TA-3193) un likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (reģ. Nr.TA-3398).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts

2. Likumprojekta anotācija

3. Ministru kabineta 2013.gada  19.novembra  sēdes protokola

Nr.61  67.§ izraksts

 

 

 

Ministru prezidents

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

 

V.Dombrovskis

 

 

 

 

 

 

Stafecka 67082931

 


 

 

Likumprojekts

Veselības aprūpes finansēšanas likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai  nepieciešamā finansējuma piesaisti, nosakot valsts obligātās veselības apdrošināšanas (turpmāk — valsts veselības apdrošināšana) vispārīgos principus un regulējot tās finansiālo un organizatorisko struktūru, kā arī nosakot veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru.

 

2.pants. Veselības aprūpes finansējuma avoti un apmērs

Veselības aprūpes finansējumu veido šādi finansējuma avoti:

1) valsts budžeta dotācija valsts finansēto veselības aprūpes pamatpakalpojumu nodrošināšanai;

2) valsts budžeta dotācija par plānotajām valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

3) valsts budžeta dotācija valsts veselības apdrošināšanas iemaksu kompensācijai par šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētajām personām un plānoto valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai;

4) Nacionālā veselības dienesta ieņēmumi, kurus veido valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējie brīvprātīgie maksājumi;

5) valsts un pašvaldību budžeta finansējums citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, kas saistīti ar veselības aprūpes nodrošināšanu, administrēšanu un uzraudzību;

6) privātpersonu līdzekļi (pacientu maksājumi, līdzfinansējumi un iemaksas, trešo personu līdzekļi u.c.);

7) Eiropas Savienības fondu un citu  ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi.

 

II nodaļa. Valsts finansētie veselības aprūpes pamatpakalpojumi

 

3.pants. Valsts finansētie veselības aprūpes pamatpakalpojumi

(1) Valsts finansētie veselības aprūpes pamatpakalpojumi ietver šādus veselības aprūpes pakalpojumus:

1) neatliekamo medicīnisko palīdzību;

2) plānveida veselības aprūpi pacientiem šādu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšanai (ja pastāv aizdomas par saslimšanu) un ārstēšanai:

a) grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām;

b) pacientiem, kas slimo ar psihiskām slimībām;

c) pacientiem ar onkoloģiskām un hematoloģiskām saslimšanām;

d) pacientiem, kas slimo ar cukura diabētu;

e) infekciju slimību slimniekiem un pacientiem, kuriem veic izmeklējumus infekciju slimību noteikšanai;

f) pacientiem, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras;

g) pacientiem, kas saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;

h) pacientiem, kas saņem paliatīvo veselības aprūpi;

3) ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu apjomu un sniegšanas kārtību, pacientu līdzfinansējuma un iemaksu apmēru un samaksas kārtību, pakalpojumu nodrošināšanai paredzēta valsts budžeta finansējuma administrēšanas kārtību, kā arī veselības aprūpes organizēšanas un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību.

 

4.pants. Tiesības uz valsts finansētajiem veselības aprūpes pamatpakalpojumiem

(1) Valsts finansētos veselības aprūpes pamatpakalpojumus ir tiesības saņemt šādām personām:

1) Latvijas pilsoņiem;

2) Latvijas nepilsoņiem;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā sakarā ar nodarbinātību vai kā pašnodarbinātas personas, kā arī viņu ģimenes locekļiem – laulātajam un Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņa vai viņa laulātā bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu;

4) ārzemniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) bēgļiem un personām, kurām Latvijā piešķirts alternatīvais statuss;

6) aizturētajām, apcietinātajām un ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām, kuras neatbilst šīs daļas 1.- 5.punktā minētajām prasībām;

7) personām, kuras cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuriem, kuri neatbilst šīs daļas 1. - 5.punktā minētajām prasībām un to statusu apliecina procesa virzītāja lēmuma kopija vai tiesībaizsardzības institūcijas izziņa, vai speciālistu komisijas sagatavotais Personas novērtēšanas protokols.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto personu bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiesības saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pamatpakalpojumus.

(3) Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā, ir tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, sniegšanas kārtību un ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

 

III nodaļa. Valsts veselības apdrošināšanas sistēma

 

5.pants. Valsts veselības apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi

(1) Valsts veselības apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai un apdrošinātu personas sakarā ar nepieciešamību saņemt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

(2) Valsts veselības apdrošināšanas pamatprincipi:

1) solidaritāte starp valsts veselības apdrošināšanas iemaksu veicējiem un valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem;

2) valsts veselības apdrošināšanas līdzekļu izmantošana tikai valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu.

 

6.pants. Valsts veselības apdrošināšanas finansējums

Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana tiek finansēta no šā likuma 2.panta 2., 3., 4. , 6. un 7.punktā minētajiem finansējuma avotiem.

 

7.pants. Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumi

(1) Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek sniegti saskaņā ar šo likumu valsts veselības apdrošināšanas ietvaros, pakalpojumu nodrošināšanas organizācijas un sniegšanas kārtību, kā arī plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā pieejamos valsts veselības apdrošināšanas līdzekļus.

(2) Ministru kabinets nosaka pacientu līdzfinansējuma un iemaksu apmēru, un valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu samaksas kārtību.

 

8.pants. Valsts veselības apdrošināšanas līdzekļu atlikums un palielinājums

(1)  Gada beigās valsts budžeta iestādes valsts pamatbudžeta izdevumu kontā esošo līdzekļu atlikumu, kas radies no ieņēmumiem, kurus veido valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējie brīvprātīgie maksājumi, ieskaita nākamajam saimnieciskajam gadam atvērtajos kontos un izmanto nākamajā saimnieciskajā gadā valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu finansēšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(2) Ja valsts veselības obligāto apdrošināšanas iemaksu deklarētais apmērs atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem par saimniecisko gadu pārsniedz attiecīgajā gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto valsts veselības obligāto apdrošināšanas iemaksu prognozi, tad sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu aiznākamajam gadam par pārsnieguma summu tiek palielināta atbilstoša dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

 

IV nodaļa. Apdrošinātās personas

 

9.pants. Obligāti apdrošināmās personas

Valsts veselības apdrošināšanai obligāti ir pakļautas fiziskās personas, ja tās atbilst šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām un ir likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā nodokļa, kas ietver valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, maksātājas (turpmāk - valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs).

 

10.pants. Brīvprātīgi apdrošināmās personas

Brīvprātīgi valsts veselības apdrošināšanai var pievienoties 18 gadu vecumu sasniegušās personas, kuras atbilst šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajām prasībām, un neatbilst šā likuma 9.panta vai neizpilda šā likuma 12.panta prasības, un, kuras likumā noteiktā kārtībā veic valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas vai vienreizējo brīvprātīgo maksājumu.

 

11.pants. Valsts apdrošinātās personas

(1) Valsts nodrošina valsts veselības apdrošināšanas iemaksu kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem par šādām personām, kuras neatbilst šā likuma 9.panta prasībām vai neizpilda šā likuma 12.panta prasības, bet atbilst šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām:

1) bērniem vecumā līdz 18 gadiem,  kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

2) personām, kurām piešķirta valsts vecuma, izdienas, vai speciālā valsts pensija;

3) personām, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

4) personām, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz 3 gadiem;

5) personām, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu,  un kurām ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 7 gadiem;

6) personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;

7) personām, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;

8) I,  II un III grupas invalīdiem, kas saņem invaliditātes pensiju, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

9) personām, kuras saņem slimības pabalstu;

10) personām, kuras saņem atlīdzību  par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi vai atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

11) personām, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

12) bezdarbniekiem, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī 9 mēnešus pēc bezdarbnieku statusa zaudēšanas;

13) personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

14) personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika students, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

15) ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās, kā arī personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, laika posmā līdz 9 mēnešiem pēc atbrīvošanas;

16) politiski represētajām personām;

17) Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;

18) personām, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

19) orgānu donoriem.

(2) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā paredzēto valsts veselības apdrošināšanas iemaksu kompensācijas apmēru un veikšanas kārtību.

 

12.pants. Tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem

(1) Tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ir fiziskām personām, kuras atbilst šī likuma nosacījumiem šādā secībā:

1) saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību ir valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājas;

2) neatbilst šīs daļas 1.punktā noteiktajām prasībām un iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

3) neatbilst šīs daļas 1.un 2.punktā noteiktajām prasībām un iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem šajā likumā noteiktajā kārtībā, veicot valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas vai vienreizējo brīvprātīgo maksājumu.

(2) Darbinieks, kas ir valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs, iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar kārtējā gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja tā darba devējs normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam par atalgojuma aprēķināšanu konkrētajam darbiniekam (ieskaitot mikrouzņēmuma darbiniekus) iepriekšējā kalendārajā gadā (periodā no 1.janvāra līdz 31.decembrim) par periodu, kas ietver ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus.

(3) Personas, kuras ir valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājas un neizpilda šā panta otrajā daļā noteiktos nosacījumus, iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar kārtējā gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja to vai to darba devēja normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekšējo kalendāro gadu paziņotais (deklarētais) konkrētās personas atalgojuma un ienākumu, kuriem piemēro šā likuma 9.pantā minēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, summas kopējais apmērs, pirms likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu, attaisnoto izdevumu, gada neapliekamā minimuma un atvieglojumu atskaitīšanas, nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, kas reizināts ar 12.

(4) Personas, kuras maksā patentmaksu par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu, iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar kārtējā gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja par iepriekšējo kalendāro gadu tās ir veikušas patentmaksu par periodu, kas ietver ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus.

(5) Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu maksātāji iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar kārtējā gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja tie ir veikuši valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas iepriekšējā kalendārajā gadā (periodā no 1.janvāra līdz 31.decembrim) par periodu, kas ietver 12 kalendāros mēnešus.

(6) Šā panta otrajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos periodus savstarpēji summē, kā arī šajos periodos ieskaita laika posmu, kura ietvaros persona atbilst 11.panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām, un persona iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar kārtējā gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja iepriekšējā kalendārajā gadā summētie periodi veido ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus.

(7) Šā likuma 15.panta trešajā daļā paredzētā vienreizējā brīvprātīgā maksājuma veicēji iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar nākamā kalendārā mēneša pirmo datumu, ja to iepriekšējā mēnesī veiktais maksājums atzīts par saņemtu valsts budžetā, uz turpmāko 30 dienu periodu, kā arī var saglabāt šīs tiesības turpmāk, ja tiek veiktas regulāras brīvprātīgas iemaksas, saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, sākot ar nākamo mēnesi no vienreizējā brīvprātīgā maksājuma atzīšanas par saņemtu valsts budžetā.

 

13.pants. Tiesību uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem zaudēšana

Ja netiek izpildīti šajā likumā noteiktie nosacījumi, kas piešķir tiesības saņemt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus, personas zaudē tiesības saņemt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus ar brīdi, kad beidzies apdrošināšanas periods, uz kuru persona bija ieguvusi tiesības saņemt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

                                           

14.pants. Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas

Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 1.panta pirmajā daļā noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam valsts budžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas īpatsvaram.

 

15.pants Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas

(1) Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējais brīvprātīgais maksājums ir maksājums, ko šā likuma 10.pantā minētās personas brīvprātīgi veic valsts budžeta iestādes pamatbudžeta izdevumu kontā un, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā dod tiesības šīm personām saņemt normatīvajos aktos noteiktos valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

(2) Personas, kuras neatbilst šā likuma 9. un 11.panta prasībām vai nav ieguvušas tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 12.panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām, var iegūt tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, veicot regulāras brīvprātīgas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas valsts budžeta iestādes pamatbudžeta izdevumu kontā reizi mēnesī 28 euro apmērā šī likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Personas, kuras neatbilst šā likuma 9. un 11.panta prasībām vai nav ieguvušas tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 12.panta otrās, trešās, ceturtās, piektās un sestās daļas prasībām, var iegūt tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, veicot šī likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā vienreizēju brīvprātīgo maksājumu, kas atbilst trīskāršam Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

 

V nodaļa. Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas administrēšana

 

16.pants. Valsts veselības apdrošināšanai pakļauto personu reģistrācija un pakalpojumu saņemšanas nosacījumi

(1)Valsts veselības apdrošināšanai pakļautās personas, kuras šajā likumā noteiktajā kārtībā iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem,  tiek reģistrētas valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā.

(2) Personu reģistrāciju un izslēgšanu no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra veic Nacionālais veselības dienests. Personu reģistrācija un izslēgšana no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra notiek automātiskas datu apstrādes rezultātā, veicot ierakstus reģistrā. Personu reģistrācija un izslēgšana no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra stājas spēkā ar ieraksta izdarīšanas brīdi reģistrā.

(3) Ja persona uzskata, ka tā nepamatoti nav iekļauta valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā, tai ir tiesības iesniegt Nacionālajam veselības dienestam iesniegumu par personas reģistrāciju valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā. Administratīvā akta par izslēgšanu vai atteikumu iekļaut personu valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību vai izpildi. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek personu datu iegūšana un apstrāde reģistrācijai un izslēgšanai no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra, kā arī reģistrācijas procesā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(4) Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti un citas privāto tiesību juridiskajās personas sniedz informāciju Nacionālajam veselības dienestam valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra darbības nodrošināšanai, kā arī informācijas apjomu un kārtību kādā tiek sniegta informācija no veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra.

(5) Personai, kurai saskaņā ar šo likumu ir tiesības saņemt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus, ir pienākums, vēršoties pie valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, uzrādīt personas apliecību. Personas apliecības izmantošanas kārtību valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas gadījumā un izņēmumu gadījumus, kad valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus personas var saņemt neuzrādot personas apliecību, kā arī valsts atbalsta pasākumus personas apliecību pieejamības nodrošināšanai nosaka Ministru kabinets.

(6) Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs sniegt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus tikai personām, kuras ir reģistrētas valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā un, vēršoties pie valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, ir uzrādījušas personas apliecību, izņemot normatīvajos aktos speciāli paredzētos gadījumus, kad valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus personas var saņemt neuzrādot personas apliecību.

 

17.pants. Valsts veselības apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu un vienreizēja brīvprātīgā maksājuma administrēšana

 (1) Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas administrē Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējos brīvprātīgos maksājumus administrē Nacionālais veselības dienests. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālais veselības dienests administrē valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējos brīvprātīgos maksājumus, kā arī kārtību, kādā personas veic valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas vai vienreizējo brīvprātīgo maksājumu par valsts veselības apdrošināšanu.

(3) Nacionālais veselības dienests ne retāk kā reizi gadā publiski sniedz informāciju par valsts veselības apdrošināšanai paredzēto līdzekļu izlietošanu.

 


 

Pārejas noteikumi

 

1. Visas personas, kuras atbilst šā likuma 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētajām prasībām, ar šā likuma spēkā stāšanos iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem 12 kalendāro mēnešu periodā no likuma spēkā stāšanās brīža.

2. Darbinieks, kurš ir valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs,  iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar 2015. gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja tā darba devējs normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam par atalgojuma aprēķināšanu konkrētam darbiniekam 2014. gadā (periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim) par periodu, kas ietver ne mazāk kā 5 kalendāros mēnešus, vai šā likuma 12.panta sestajā daļā minētie summētie periodi veido ne mazāk kā 5 kalendāros mēnešus.

3. Personas, kuras ir valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājas un neizpilda šā likuma pārejas noteikumu 2.punktā noteiktās prasības, iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar 2015. gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja to vai to darba devēja normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam par 2014.gadu (periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim)  paziņotais (deklarētais) šā likuma 12.panta trešajā daļā minētais personas atalgojuma un ienākumu summas kopējais apmērs nav mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, kas reizināts ar 6.

4. Šā likuma 10.pantā minētās personas iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar 2015.gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja par tām ir veiktas valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas 2014. gadā (periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim) par periodu, kas ietver 6 kalendāros mēnešus.

5. Personas, kuras maksā patentmaksu par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu, iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar 2015. gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja tās 2014.gadā (periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim) ir veikušas patentmaksu par periodu, kas ietver ne mazāk kā 5 kalendāros mēnešus.

6. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa, kas piekritīga valsts budžetam saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, tiek samazināta salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, līdztekus ir jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā paredzēta valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kompensējot samazinājumu.

7. Līdz 2016.gada 31.decembrim personas, vēršoties pie valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, var uzrādīt personas apliecību vai pasi.

8. Līdz šā likuma 3.panta otrajā daļā, 4.panta ceturtajā daļā un 7.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.

 

Likums stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Veselības ministra vietā –

tieslietu ministrs

Jānis Bordāns

 


Likumprojekta „Veselības aprūpes finansēšanas likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

 

 I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

 1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2012.gada 16.februāra rīkojuma Nr.84 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” rīcības plāna 18.punkta ievaddaļa nosaka - pakāpeniski palielināt veselības aprūpes kopējo finansējumu un pilnveidot finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, tāpat arī 18.1. un 18.2. apakšpunkts paredz izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā koncepciju par veselības apdrošināšanas sistēmas izveidi un izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus par veselības aprūpes finansēšanu un nodrošināt, ka veselības aprūpei atvēlētais finansējuma apjoms (procentos no IKP) tiek tuvināts Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem. Mērķa īstenošanai veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25% no IKP, sasniedzot rādītāju, ka veselības aprūpes valsts budžets ir 4,5% no IKP.

Ar Ministru kabineta 2013.gada 10.maija rīkojuma Nr.192 „Par koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli” 1.punktu ir noteikts -  atbalstīt veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijas projektā (turpmāk - koncepcija) ietvertā 2.varianta risinājumu - noteikt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, pamatojoties uz valsts veselības obligāto apdrošināšanu un ieviešot valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz 3,65 procentpunktu apmērā. Šā rīkojuma 3.punktā noteikto normatīvo aktu izstrādes procesā Finanšu ministrijai sniegt atbalstu Veselības ministrijai, veicot aprēķinus par valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes apmēru un bāzi.

Lai gan Ministru kabineta rīkojums par Koncepcijas par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli paredz ieviest valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz 3,65 procentpunktu apmērā, Koncepcijas 2.variantā analizēta valsts veselības obligātās apdrošināšanas ieviešana ar valsts veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām tieši 3,65 procentpunktu apmērā, nodalot tās 4 procentpunktu apmērā no spēkā esošās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, tādējādi fiziskas personas tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus sasaistot ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu vai paziņošanu par iemaksu aprēķināšanu.

Likumprojekts „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 10.maija rīkojuma Nr.192 „Par koncepcijas projektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli” 1. un 3.punktu.

Likumprojekta izstrādei saskaņā ar Ministru prezidenta 2013.gada 10.maija rīkojumu tika izveidota darba grupa, ietverot pārstāvjus no Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī pieaicināti pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta.

 2.

 Pašreizējā situācija un problēmas

Atbilstoši Ārstniecības likuma 4.panta pirmajai daļai „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomu, kuri tiek apmaksāti no valsts pamatbudžeta un pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem, kā arī šīs samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets” un  16.pantam „Ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, to ārstniecības pakalpojumu veidus un apjomus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem, un samaksas kārtību par minētajiem pakalpojumiem, nosaka Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1046).

Veselības aprūpes nozares valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir Veselības ministrijas pārraudzībā. Laika posmā no 1997.gada līdz 2004.gadam bija divi galvenie veselības aprūpes budžeta ieņēmumu avoti: iezīmēti 28,4 % no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem (arī finansēti centrālajā līmeni no nodokļu ieņēmumiem). Šo finansējumu  iekasēja valdība un nodeva veselības apdrošināšanas organizācijai (Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra), kura savukārt piešķīra šo finansējumu astoņām teritoriālajām „slimokasēm”, kuras attiecīgi iepirka pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

2001.gada 10.jūlijā Ministru kabinets akceptēja valsts pārvaldes reformas stratēģiju no 2001. līdz 2006.gadam (protokols Nr.32 34. §). Stratēģijas ieviešanas programmā tika ietverts uzdevums – nodrošināt valsts budžeta resursu lietderīgu un mērķtiecīgu plānošanu atbilstoši apstiprinātajām valsts darbības un attīstības prioritātēm un šī uzdevuma īstenošanai viens no pasākumiem, saskaņā ar stratēģijas 2.2.7.punktu, bija izstrādāt priekšlikumus par valsts institūciju finansējuma no speciālajiem budžetiem optimizāciju, samazinot īpašiem mērķiem iezīmētu ieņēmumu apjomu, iekļaujot šos līdzekļus valsts pamatbudžetā.

Speciālais veselības aprūpes budžets tika likvidēts atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.41 2.§) "Par valsts budžetu 2004.gadam un fiskālās situācijas stabilizāciju" 8.punktam, kurā tika noteikts, ka speciālā budžeta statusu valsts budžetā 2004.gadā saglabā tikai valsts sociālās apdrošināšanas budžets. Pārējie speciālie budžeti (tai skaitā arī speciālais veselības aprūpes budžets) tika iekļauti valsts pamatbudžetā. Finansējuma apjoms valsts pamatbudžetā tika noteikts valsts budžetā 2003.gadam plānoto ieņēmumu līmenī.

Kopš 2005.gada janvāra Latvijas veselības aprūpes galvenais ieņēmumu avots ir vispārējie, neiezīmētie nodokļi. Tomēr Latvijas finansēšanas sistēma atšķiras no vairuma uz nodokļiem bāzēto sistēmu ar to, ka šie valdības līdzekļi joprojām tiek nodoti Veselības ministrijas padotības iestādei Nacionālajam veselības dienestam (turpmāk – NVD), kas darbojas kā pakalpojumu iepircējs visiem iedzīvotājiem. Šāda pakalpojuma pircēja atdalīšana no pakalpojuma sniedzēja ir tipiska obligātās sociālās veselības apdrošināšanas pazīme.

Veselības aprūpes nozare tiek organizēta šādos četros līmeņos:

1.             1.līmenis – neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta gadījumos, kad ir apdraudēta pacienta veselība vai dzīvība piepešas saslimšanas vai ievainojuma dēļ;

2.             2.līmenis – primārā veselības aprūpe:

2.1.      veselības veicināšanas pasākumi;

2.2.      agrīna slimību diagnostika;

2.3.      veselības stāvokļa uzraudzība, izmantojot vienkāršas un izmaksu ziņā efektīvas medicīnas tehnoloģijas;

3.             3.līmenis – sekundārā veselības aprūpe:

3.1.      specializēta ambulatorā un stacionārā (nepieciešama pacienta ievietošana slimnīcā) veselības aprūpe;

3.2.      vērsta uz maksimāli ātru un kvalitatīvu pacienta veselības stāvokļa uzlabošanu līdz pakāpei, kad iespējama tālāka ārstēšana, veicot primārās veselības aprūpes pasākumus;

4.             4.līmenis – terciārā veselības aprūpe:

4.1.      specializēta ambulatorā un stacionārā veselības aprūpe;

4.2.      saistīta ar tehniski daudzveidīgu un sarežģītu medicīnisko tehnoloģiju izmantošanu.

Veselības aprūpes organizatoriskā struktūrā iekļaujas arī farmācija, veselības aprūpe mājās, kā arī zobārstniecība un citi tiešās pieejas pakalpojumi, tāpat arī sabiedrības veselības pasākumi un intervences.

Latvijā veselības aprūpes apmaksai pamatā izšķirami trīs veselības aprūpes finansēšanas avoti:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem (līdzekļi izdevumu segšanai par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem);

2) pacientu maksājumi (līdzekļi izdevumu segšanai, kas netiek iekļauti veselības aprūpes budžetā):

a) pacientu līdzmaksājumi un pacientu iemaksas par visiem normatīvajos aktos paredzētajiem pakalpojumiem (atsevišķas pacientu grupas no pacientu līdzmaksājumiem un pacientu iemaksām ir atbrīvotas un tām šie izdevumi tiek kompensēti no valsts budžeta);

b) pacientu tiešie maksājumi par pakalpojumiem, kurus nefinansē no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī, ja pacients nevēlas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši valsts noteiktajai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un finansēšanas kārtībai, pacients var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, sedzot to izmaksas no saviem finanšu līdzekļiem. Šajā gadījumā pacients saņem veselības aprūpes pakalpojumus, sedzot to izmaksas pilnā apjomā.

3) privātā jeb brīvprātīgā apdrošināšana, kura tiek piedāvāta darba devējiem vai indivīdiem lietotāja maksas segšanai par valsts nefinansētiem pakalpojumiem (papildu apdrošināšana) vai par papildu labumiem, piemēram, ātrāku piekļuvi pakalpojumiem.

Šobrīd valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, neatkarīgi no nodokļu maksāšanas vai nemaksāšanas fakta. Valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, kā arī bēgļi un personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, neatkarīgi no rezidences valsts un nodokļu maksāšanas fakta. Tomēr atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai Nr. 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē un Eiropas Padomes un Parlamenta regulai Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, Eiropas Savienības dalībvalstu piederīgie, bezvalstnieki un bēgļi, kuri dzīvo kādā no dalībvalstīm, var būt pakļauti tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem, tai skaitā, saņemt tikai vienas dalībvalsts līdzfinansētus veselības aprūpes pakalpojumus. To valsti, kuras tiesību aktiem persona ir pakļauta un kuras līdzfinansētus veselības aprūpes pakalpojumus tā saņem, nosaka atbilstoši valstij, kur persona pamatā ir nodarbināta, kur tā saņem bezdarbnieka pabalstu vai arī, ja uz personu neattiecas iepriekš minētie divi kritēriji, tad  atbilstoši personas rezidences valstij.

Par nodarbinātajām personām Latvijas Republikā šobrīd tiek maksāti divu veidu nodokļi:

-                            Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) – pamatlikme 24% apmērā no 2013.gada 1.janvāra (Nodarbinātām personām maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir iekļautas arī mikrouzņēmumu nodoklī);

-                            Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) atkarībā no apdrošinātās personas statusa 20% (personām, kuras brīvprātīgi pievienojas valsts pensiju apdrošināšanai) līdz 35.09% apmērā.

Kamēr iedzīvotāju VSAOI tiek izmantotas dažādiem sociālās sfēras pakalpojumiem (pensijas, pabalsti utt.), veselības aprūpe valstī tiek apmaksāta no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, un IIN ir viens no valsts pamatbudžetu veidojošajiem nodokļiem. Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, IIN maksā fiziskas personas (gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti), kuras taksācijas gadā gūst ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs.

 Pēc Valsts ieņēmumu dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes datiem (iedzīvotāju skaits pārrēķināts saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem) IIN 2011.gadā ir maksājuši 66.8% no darbaspējas vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem. No kuriem IIN nezināmu iemeslu dēļ orientējoši varētu nebūt maksājuši līdz pat 9% darbspējas vecuma iedzīvotāju.

Šobrīd veselības aprūpes budžets nav saistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumi nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas vai deklarēšanas Latvijā. Saskaņā ar Koncepciju, ieviešot valsts veselības apdrošināšanas iemaksas, kas sasaistītas ar IIN aprēķināšanu, neattaisnotiem nodokļa nemaksātājiem būtu jāveic brīvprātīgās iemaksas. Tādējādi brīvprātīgās iemaksas varētu būt jāmaksā līdz pat 9% iedzīvotāju darbspējas vecumā.

Līdz ar to var secināt, ka ir daļa iedzīvotāju, kas šobrīd gan attaisnojošu, gan neattaisnojošu iemeslu dēļ nemaksā IIN un kuru  veselības aprūpe tiek finansēti no kopējā valsts budžeta. Šāda situācija var tikt neviennozīmīgi vērtēta no sociālā taisnīguma viedokļa un neveicināt nodokļu maksāšanu, nodokļu maksātājus nostādot neizdevīgākā situācijā, jo viņi ir spiesti apmaksāt arī citu saņemtos pakalpojumus.

Šobrīd veselības aprūpes budžets nav sasaistīts ar nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumi nav personificēti. Līdz ar to pastāv situācija, ka Latvijas iedzīvotāji saņem veselības aprūpes pakalpojumus bez tiešu, uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas Latvijā,  kā arī no gada uz gadu pastāv veselības aprūpes budžeta neprognozējamība.

Finansējums, līdz ar krīzes gados veikto samazinājumu, ir nepietiekams esošā veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu.

Šī iemesla dēļ katru gadu ir jāpalielina valsts budžeta absolūtais finansējuma apjoms veselības aprūpei, reizē arī nodrošinot citus pasākumus, kas piesaista papildus līdzekļus (piemēram, veselības tūrisms), uzlabo veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un konkurētspēju.

Šāda samazinātā finansējuma apstākļos nav iespējams nodrošināt sniegto veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspējību un stabilitāti, jo mainoties ekonomiskajai situācijai ir ievērojami samazināts finansējums, kas ir pretēji citās ES valstīs veiktajiem pasākumiem veselības nozares finansējumā, kur tas ir saglabāts aptuveni iepriekšējo gadu līmenī.

   

 3.

 Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcija (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4326)

Koncepcijā t.sk. ir ietverta informācija par citu valstu veselības aprūpes finansēšanas sistēmām, ietverot informāciju par valstīm, kurās darbojas valsts veselības apdrošināšana. Koncepcijā ietverta valsts veselības apdrošināšanas ieviešanas finansiālo aspektu analīze.

Koncepcijas 2.Pielikumā ir ietverti Koncepcijas ieviešanas rezultātā sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kā, piemēram, pacientu iemaksu apmēra samazinājums un sniedzamo pakalpojumu skaita pieaugums.

 4.

 Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta izstrādes mērķis ir noteikt jaunu veselības aprūpes finansēšanas kārtību, atbilstoši Koncepcijai, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

Likumprojektā definētais likuma mērķis - veicināt veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai  nepieciešamā finansējuma piesaisti, nosakot valsts obligātās veselības apdrošināšanas (turpmāk — valsts veselības apdrošināšana) vispārīgos principus un regulējot tās finansiālo un organizatorisko struktūru, kā arī nosakot veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru.

Likumprojekts ietver šādu regulējumu:

1)    Vispārējos nosacījumus par veselības aprūpes finansēšanu (veselības aprūpes finansējuma avoti un finansējuma apmērs);

2)    Definētas valsts finansēto veselības aprūpes pamatpakalpojumu grupas un personas, kuras tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pamatpakalpojumus;

3)    Tiesisko regulējumu attiecībā uz valsts veselības apdrošināšanu, ietverot:

a)     valsts veselības apdrošināšanas jēdzienu, principus un finansējuma avotus;

b)    tiesību normas, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu veidus un apjomu, pakalpojumu nodrošināšanas organizācijas un sniegšanas kārtību, kā arī plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus;

c)     apdrošināto personu raksturojumu (obligāti apdrošināmās personas, brīvprātīgi apdrošināmās personas un valsts apdrošinātās personas);

d)    normatīvos nosacījumus tiesību uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem iegūšanai (apdrošināšanas iemaksu periodi vai deklarēto ienākumu minimālie apmēri u.c.);

e)     valsts veselības apdrošināšanas iemaksu raksturojums (iemaksu veids un apmērs);

f)      Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas administrēšana kārtību.

 

1.     Vispārējie nosacījumi veselības aprūpes finansēšanai

 

Veselības aprūpes finansējumu finansējuma avoti (likumprojekta 2.panta pirmā daļa):

1) valsts budžeta dotācija valsts finansēto veselības aprūpes pamatpakalpojumu nodrošināšanai – atsevišķa valsts budžeta dotācija, kas izmantojama finansēto veselības aprūpes pamatpakalpojumu nodrošināšanai;

2) novirzītie plānotie valsts budžeta ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurus veido valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas - atsevišķa valsts budžeta dotācija, kas izmantojama valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai;

3) valsts budžeta dotācija valsts veselības apdrošināšanas iemaksu kompensācijai par valsts apdrošinātajām personām un plānoto valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai - atsevišķa valsts budžeta dotācija, kas izmantojama valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai un ietver valsts iemaksas, kas paredzētas sociāli aizsargājamo personu kategoriju (likumprojekta 11.pants) apdrošināšanai, kā arī valsts budžeta finansējums plānoto valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai, t.i., iespējami nepieciešamais papildus finansējums, ņemot vērā, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījums un patēriņš konkrēta gada ietvaros var neatbilst plānotajam apjomam un pārsniegt to, kā arī, ņemot vērā, ka valsts veselības apdrošināšanas finansējums netiek uzkrāts speciālā budžetā un attiecīgi neveidojas ilgtermiņa rezerves, tad gadījumos, kad valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu pieprasījums pārsniegs plānoto apjomu, iztrūkums būs finansējams ar papildus budžeta dotāciju;

4) Nacionālā veselības dienesta ieņēmumi, kurus veido valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas un vienreizējie brīvprātīgie maksājumi - ieņēmumi, kas tiek izmantoti valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai;

5) valsts un pašvaldību budžeta finansējums citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, kas saistīti ar veselības aprūpes nodrošināšanu, administrēšanu un uzraudzību – finansējums, kas nav tieši saistīts ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (Veselības ministrijas un padotības resora uzturēšanas administratīvie izdevumi, sabiedrības veselības informatīvie pasākumi utml.) vai paredzēts tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kas neietilpst valsts finansētajos veselības aprūpes pamatpakalpojumos un valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumos, kā arī saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 6.punktu pašvaldības autonomas funkcijas ietilpst - nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu, attiecīgi konkrētas pašvaldības atkarībā no savām budžeta iespējām un noteiktā prioritātēm pašvaldības teritorijā var ieviest un nodrošināt vai finansēt visdažādākos pakalpojumus veselības aprūpes jomā.

6) privātpersonu līdzekļi (pacientu maksājumi, līdzfinansējumi un iemaksas, trešo personu līdzekļi u.c.). – ietver jebkurus maksājumus, kurus personas veic no personīgajiem līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ietvaros (gan attiecībā uz valsts budžeta finansētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, gan arī ārpus tiem), kā arī trešo personu līdzekļi – apdrošināšanas kompānijas, darba devēji utml.

7) Eiropas Savienības fondu un citu  ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi – finansējums, kurš noteiktu ES fondu un citu  ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļu atbalstāmo aktivitāšu ietvaros, tiek izmantots veselības aprūpes nodrošināšanai (piemēram, tehnoloģiju iegādei vai infrastruktūras izbūvei).

Saskaņā ar Koncepciju mērķa īstenošanai veselības aprūpes valsts budžets gadā tiek palielināts vismaz par 0,25% no iekšzemes kopprodukta prognozes, attiecīgi 2020.gadā sasniedzot rādītāju, ka valsts budžeta finansējums veselības aprūpei ir 4,5% no iekšzemes kopprodukta prognozes. Tādējādi Ministru kabineta uzdevums, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, ir paredzēt ikgadēju valsts budžeta finansējuma pieaugumu veselības aprūpei attiecībā pret iekšzemes kopprodukta prognozi.

Lai sasniegtu mērķi - valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei 2020.gadā 4,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta prognozes - minimāli sasniedzamajam valsts budžeta finansējuma pieaugumam, ņemot vērā likuma spēkā stāšanos 2014.gada 1.jūlijā, būtu jāveidojas vismaz šādā apmērā:

1) 2015.gadā 3,5 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

2) 2016.gadā 3,7 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

3) 2017.gadā 3,9 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

4) 2018.gadā 4,1 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

5) 2019.gadā 4,3 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes.

6) 2020.gadā 4,5 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes.

 

2.     Definētas valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu grupas un personas, kuras tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumu

 

Valsts finansētie veselības aprūpes pamatpakalpojumi ir veselības aprūpes pakalpojumi, kurus ir tiesības saņemt ikvienai likumprojekta 4.panta pirmajā un otrajā daļā definētajai personai, neatkarīgi no personas piederības valsts apdrošināšanas sistēmai, un  ietver šādas pakalpojumu grupas:

1) Neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2) Plānveida veselības aprūpe pacientiem šādu diagnožu vai veselības stāvokļu noteikšanai (ja pastāv aizdomas par saslimšanu) un ārstēšanai:

a) grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 70 dienām;

b) pacientiem, kas slimo ar psihiskām slimībām;

c) pacientiem ar onkoloģiskām un hematoloģiskām saslimšanām;

d) pacientiem, kas slimo ar cukura diabētu;

e) infekciju slimību slimniekiem un pacientiem, kuriem veic izmeklējumus infekciju slimību noteikšanai;

f) pacientiem, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras;

g) pacientiem, kas saņem ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju;

h) pacientiem, kas saņem paliatīvo veselības aprūpi.

3) ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.

Tā kā konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana var ietvert atšķirīgus aspektus gan attiecībā uz izmantojamajiem medikamentiem vai medicīnas tehnoloģijām, kā arī gaidīšanas periodiem, tad likumprojekts nosaka, ka pakalpojumi tiek sniegti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā, tāpat arī Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt pacientu līdzfinansējuma un iemaksu apmēru un maksājuma kārtību, pakalpojumu nodrošināšanai paredzēta valsts budžeta finansējuma administrēšanas kārtību, kā arī veselības aprūpes organizēšanas un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību.

Šobrīd šāds regulējums ietverts MK noteikumos Nr.1046 un Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumu Nr.899 „Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk - MK noteikumos Nr.899).

Likumprojekta 4.pantā ir ietvertas normas, kas šobrīd iekļautas Ārstniecības likuma 17.pantā un nosaka personas, kurām ir tiesības uz valsts budžeta apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Likumprojekta  4.panta pirmajā un otrajā daļā šīs personas līdzīgi esošajam regulējumam tiek noteiktas kā personas, kuras tiesīgas saņemt valsts finansētos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī personas, kuras ir tiesīgas pievienoties valsts veselības apdrošināšanas sistēmai.

Savukārt Likumprojekta  4.panta trešajā un ceturtajā daļā līdzīgi esošajam regulējumiem noteikts, kādus valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ir tiesības saņemt Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu laulātajiem, kuriem ir termiņuzturēšanās atļauja Latvijā – t.i. noteiktas tiesības saņemt tikai valsts apmaksātu grūtnieču aprūpi un dzemdību palīdzību, kuru apjomu, sniegšanas kārtību un ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 16.pantu ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kas nozīmē, ka valsts nodrošina nepieciešamo neatliekamo medicīnisko palīdzību ikvienam, tomēr tas nenotiek bezmaksas veidā, jo valsts apmaksātus pakalpojumus, t.sk. neatliekamo medicīnisko palīdzību, ir tiesīgas saņemt tikai likumā noteiktās personu kategorijas. (t.i. likumprojekta 4.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās personas).

Likumprojektā 4.panta pirmajā un otrajā daļā papildus esošajam regulējumam ir ietverta personu kategorija - personas, kuras cietušas no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, un cilvēktirdzniecības upuri. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem līdz šim konstatētie cilvēktirdzniecības upuri ir Latvijas iedzīvotāji – pilsoņi vai nepilsoņi, tomēr nevar izslēgt situāciju, ka turpmākajos gados Latvija tiks konstatēti cilvēktirdzniecības upuri, kuriem nav noteikts uzturēšanas statuss Latvijā. Ņemot vērā, ka cilvēktirdzniecības noziegums ir ļoti smags un nopietni ietekmē personas veselību, var būt situācijas, ka arī šādām personām Latvijā būs nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību. Personas cilvēktirdzniecības upura statusu nosaka saskaņā ar MK 2006.gada 31.oktobra noteikumiem Nr.889Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”. Tāpat likumprojektā ir ļoti būtiski kā atsevišķu kategoriju noteikt no vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem cietušās personas.

 

 

3.     Tiesiskais regulējumu attiecībā uz valsts veselības apdrošināšanu

 

Valsts veselības apdrošināšanas principi:

1) solidaritāte starp valsts veselības apdrošināšanas iemaksu veicējiem un valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem;

2) valsts veselības apdrošināšanas līdzekļu izmantošana tikai valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu.

Atšķirībā no sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts veselības apdrošināšanas iemaksas neveido uzkrājumu konkrētam maksātājam, bet gan solidaritātes starp apdrošināšanas iemaksu veicējiem un apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem ietvaros darbojas princips „veselais maksā par slimo”, kā arī iemaksu apmērs, ja tas atbilst noteiktajām prasībām, neietekmē valsts veselības apdrošināšanas ietvaros saņemamo pakalpojumu klāstu, attiecīgi valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu apjoms visām apdrošinātajām personām ir līdzvērtīgs neatkarīgu no veikto iemaksu apmēra.

Princips - valsts veselības apdrošināšanas līdzekļu izmantošana tikai valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem – paredz, ka nodokļu ieņēmumi, kas saistīti ar valsts veselības apdrošināšanas iemaksām, ir izmantojami tikai valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. 

Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšana tiek finansēta no valsts budžeta finansējuma, kas paredzēts valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī pacientu līdzfinansējumiem un iemaksām par valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, ko saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu apmēru un kārtību veic pacienti, saņemot noteiktus valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus.

Pacientu iemaksu apmērs pēc likumprojekta spēkā stāšanās varētu atbilst MK noteikumu Nr.1046, to 1.Pielikumā u.c. pielikumos noteiktajam apmēram, ar tendenci katru gadu būtiski samazināties atbilstoši finansējuma pieaugumam. Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas pamatā tiks segtas no valsts budžeta finansējuma, kas paredzēts valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, un pacientu iemaksas un līdzmaksājumi sedz pakalpojumu izmaksu mazāko daļu (attiecībā uz augstu izmaksu pakalpojumiem nebūtisku pakalpojumu izmaksu daļu).

Attiecībā uz valsts veselības obligātajām apdrošināšanas iemaksām likumprojektā ir ietverts (8.panta otrā daļa) plānoto un deklarēto iemaksu izlīdzināšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka veselības aprūpei tiek novirzīti visi finanšu līdzekļi, kas paredzēti valsts veselības obligātajām apdrošināšanas iemaksām neatkarīgi no ekonomikas cikla svārstībām un prognozēšanas kļūdām: ja kārtējā saimnieciskajā gadā (n gads) valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu deklarētais apmērs pārsniedz plānoto, tad, plānojot gadskārtējā valsts budžeta likumu n+2 gadam, par atbilstošo summu jāpalielina dotācija no vispārējiem ieņēmumiem. Savukārt, ja deklarētais ienākumu apmērs ir mazāks, korekcijas netiek veiktas, jo valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu grozā nevar notikt „viļņveida izmaiņas” sakarā ar to, ka nākotnē nodrošināmie pakalpojumi pacientiem tiek nozīmēti iepriekš (dažkārt ilgstošu laika periodu iepriekš), tāpat arī, ņemot vērā, ka tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem tiek piešķirtas par iepriekšējos periodos deklarētajiem ienākumiem vai veiktajām brīvprātīgajām apdrošināšanas iemaksām, tad personām rodas tiesiskā paļāvība, ka nākotnē iegūtās tiesības (vismaz uz gada apdrošināšanas periodu) būs nemainīgas vai arī tiks paplašinātas (nevis sašaurinātas).

Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu veidu un apjoma, kuri tiek sniegti saskaņā ar šo likumu valsts veselības apdrošināšanas ietvaros, pakalpojumu nodrošināšanas organizācijas un sniegšanas kārtību, kā arī plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas pretendentu rindu veidošanas kārtību un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus likumprojekts paredz deleģēt noteikšanai Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā pieejamos valsts veselības apdrošināšanas līdzekļus. Likumprojektā atšķirībā no valsts finansētajiem veselības aprūpes pamatpakalpojumiem nevar definēt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu grupas, jo tas ietver ļoti liela apjoma pakalpojumu klāstu.

Valsts veselības apdrošināšanas izdala šādas apdrošināto personu kategorijas:

1)    obligāti apdrošināmās personas – personas, kuras ir likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā nodokļa, kas ietver valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, maksātājas (skatīt anotācijas IV sadaļas 1.punktu attiecībā uz grozījumu likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”).

2)    brīvprātīgi apdrošināmās personas – kuras brīvprātīgi veic valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas vai vienreizējo brīvprātīgo maksājumu, lai iegūtu tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem;

3)    valsts apdrošinātās personas – likumprojektā definētas sociāli aizsargājamu personu kategorijas, par kurām apdrošināšanas iemaksas veic valsts.

Apdrošināšanas iemaksas veic valsts par šādām personām:

1) bērniem vecumā līdz 18 gadiem,  kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

2) personām, kurām piešķirta valsts vecuma, izdienas, vai speciālā valsts pensija;

3) personām, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

4) personām, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz 3 gadiem (piešķir katram no vecākiem, kurš saņem kādu no minētajiem pabalstiem);

5) personām, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu,  un kurām ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par 7 gadiem (piešķir katram no vecākiem, kurš saņem kādu no minētajiem pabalstiem);

6) personām, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;

7) personām, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;

8) I,  II un III grupas invalīdiem, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

9) personām, kuras saņem slimības pabalstu;

10) personām, kuras saņem atlīdzību  par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi vai atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

11) personām, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

12) bezdarbniekiem, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī 9 mēnešus pēc bezdarbnieku statusa zaudēšanas;

13) personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

14) personām, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika students, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

15) ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās, kā arī personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, laika posmā līdz 9 mēnešiem pēc atbrīvošanas;

16) politiski represētajām personām;

17) Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem;

18) personām, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

19) orgānu donoriem.

 Tajā pat laikā personas, kuras atbilst valsts apdrošinātajām personām vai veic valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas vai vienreizējo brīvprātīgo maksājumu, netiek atbrīvotas no valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas, ja tās gūst ienākumus, kuri apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurš ietver veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – nodoklis).

Izvērtējot personas tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, tiek ievērota šāda secība:

1) tiek izvērtēts, vai persona iegūst tiesības kā valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs;

2) ja, persona neiegūst tiesības kā valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs, tad tiek vērtēts, vai persona atbilst kādai no valsts apdrošināto personu kategorijai;

3) ja, persona neiegūst tiesības kā valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs un neatbilst kādai no valsts apdrošināto personu kategorijām, persona tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem var iegūt likumprojektā noteiktā kārtībā, veicot valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas.

Tiesības uz veselības apdrošināšanas pakalpojumiem primāri vērtē pēc atbilstības likumprojekta 9.pantā minētajām personām, un tikai, ja persona neiegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem kā valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu maksātājs, iestājas atbilstības pārbaude 11.panta nosacījumiem.  Valsts veselības apdrošināšanai pakļautās personas, kuras likumā noteiktajā kārtībā iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem,  tiek reģistrētas valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā.. Saskaņā ar likumprojekta 16.panta trešo daļu - Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek personu datu iegūšana un apstrāde reģistrācijai un izslēgšanai no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra.

Tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem obligāti apdrošināmās personas iegūst tikai, ja normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam paziņotie (deklarētie) personas ienākumi ir gūti noteiktu laika periodu (attiecībā uz darbiniekiem, t.sk. mikrouzņēmuma darbiniekiem) vai paziņotie (deklarētie) ienākumi, kuriem piemērojams nodoklis, atbilst noteiktam apmēram (attiecībā gan uz darbiniekiem, kas netiek nodarbināti pilnu kalendāro gadu, gan uz citiem ar nodokli apliekamu ienākumu guvējiem).

Darbinieka tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem tiek vērtētas un piešķirtas ar kārtējā gada  1.jūliju uz viena gada periodu, ja tā darba devējs paziņojis par atalgojuma aprēķināšanu konkrētajam darbiniekam iepriekšējā kalendārajā gadā (periodā no 1.janvāra līdz 31.decembrim) par periodu, kas ietver ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, tādējādi, atskaites periods, lai iegūtu tiesības no kārtējā gada 1.jūlijam līdz nākamā gada 1.jūlijam, ir iepriekšējais kalendārais gads (periodā no 1.janvāra līdz 31.decembrim), izņemot likumprojekta pārejas noteikumos noteikto atšķirīgo kārtību attiecībā uz 2014.gadu.

Darbiniekiem atskaites periods, kas ietver ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, noteikts, ņemot vērā, ka kalendārā gada ietvaros darbiniekam objektīvu apsvērumu dēļ var veidoties īstermiņa pārtraukums algota darba veikšanā (piem., bezalgas atvaļinājums vai darba vietas maiņa), tajā pat laikā nenozīmīgais pārtraukums nav iemesls personai iegūt bezdarbnieka statusu.

Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veicēji  tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem iegūst, ja iemaksas veiktas ik mēnesi 12 mēnešu periodā. Arī valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veicējiem atskaites periods, lai iegūtu tiesības no kārtējā gada 1.jūlijam līdz nākamā gada 1.jūlijam, ir iepriekšējais kalendārais gads (periodā no 1.janvāra līdz 31.decembrim), izņemot likumprojekta pārejas noteikumos noteikto atšķirīgo kārtību attiecībā uz 2014.gadu.

Atskaites periods -  iepriekšējais kalendārais gads (periodā no 1.janvāra līdz 31.decembrim), lai iegūtu tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 1.jūlijam, ir noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos sniedzamo paziņojumu un deklarāciju termiņus, attiecīgi tiek paredzēts, ka tiesību noteikšanai nepieciešamā informācija Valsts ieņēmumu dienestam par iepriekšējo kalendāro periodu būs iesniegta un apkopta līdz konkrētā gada 1.jūlijam.

Tā kā saimnieciskās darbības veicēju un citu ar nodokli apliekamo ienākumu guvēju ienākumu gūšanas atskaites periods un nomaksa nav veicama katru mēnesi, tad šādas personas iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, ja atskaites periodā (no 1.janvāra līdz 31.decembrim) to atalgojuma un ienākumu summas, pirms likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu, attaisnoto izdevumu, gada neapliekamā minimuma un atvieglojumu (t.i. likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.pantā uzskaitītie attaisnotie izdevumi, 12.pantā noteiktais maksātāja gada neapliekamais minimums un 13.pantā noteiktie atvieglojumi maksātājiem) atskaitīšanas, kopējais apmērs, kuram piemērojams nodoklis, nav mazāks par summu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēram, kas reizināts ar 12. Arī darbinieki un cita veida algota darba veicēji, ja to atalgojuma un ienākumu summas, pirms likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu, attaisnoto izdevumu, gada neapliekamā minimuma un atvieglojumu atskaitīšanas,  kopējais apmērs, kuram piemērojams nodoklis, nav mazāks par summu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēram, kas reizināts ar 12, iegūst tiesības uz veselības apdrošināšanas pakalpojumiem pat, ja nodarbinātības periods ir bijis mazāk kā par 11 mēnešiem atskaites periodā, turklāt, ja personai ir vairāki ienākumu avoti, kuriem tiek piemērots nodoklis, tad tie savstarpēji tiek summēti. Šādi darbiniekiem tiek nodrošinātas līdzvērtīgas iespējas salīdzinājumā ar saimnieciskās darbības veicējiem iegūt tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, jo tiesību iegūšanas kritēriji ir gan nosacījumi uz algota darba veikšanas periodu, gan arī gadījumā, ja algots darbs netiek veikts pilna gada periodu, tad ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs.   Tāpat arī, ja atskaites periodā persona ir bijusi nodarbināta, gan veikusi valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas vai piekritusi kādai valsts apdrošināto personu kategorijai, tad šie periodi savstarpēji arī tiek summēti. 

Likumprojekts nosaka, ka tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem izriet no normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam paziņotajiem (deklarētajiem) personas ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, attiecīgi tiesības izriet no deklarētajiem ienākumiem nevis faktiski veiktajām iemaksām. Ienākumu paziņošana normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestam notiek likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Mikrouzņēmumu nodokļa likuma un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzētajā kārtībā, izmantojot apstiprinātās veidlapas un formas. Jaunu veidlapu vai formu ieviešanu likumprojekts neparedz, tāpat arī likumprojektā noteikto prasību nodrošināšanai nav nepieciešamas veikt izmaiņas esošajās paziņojumu vai deklarāciju formās vai veidlapās.

Tā kā patentmaksa par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu ir atšķirīgas formas nodokļa maksājums, tad likumprojekts nosaka, ka personas, kas maksā patentmaksu par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu,  iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar kārtējā gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja par iepriekšējo kalendāro gadu tās ir veikušas patentmaksu par periodu, kas ietver ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus.

Gadījumā, ja persona neiegūst tiesības uz kārtējā gada periodu uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem likumprojektā noteiktajā kārtībā kā obligāti apdrošināmā persona, valsts apdrošinātā persona vai regulāro ikmēneša valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veicējs, persona var iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem uz 30 dienu periodu, sākot ar nākamo kalendāro mēnesi (konkrēti mēneša pirmo datumu – noteikts kalendārā mēneša pirmais datums, lai apdrošināšanas periods iekļautos kalendārajos mēnešos no vienreizējā brīvprātīgā maksājuma nomaksas brīža), veicot vienreizējo brīvprātīgo maksājumu, tāpat arī saglabāt šīs tiesības, veicot regulāras ikmēneša valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas līdz brīdim, kamēr personai rodas tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem vispārējā kārtībā uz gada periodu.

Likumprojekta 12.pantā ietvertie kritēriji tiesību uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem iegūšanai ir noteikti,  samērojot ierobežojumus, kas nepieciešami, lai izslēgtu iespēju personām formāli pievienoties valsts veselības apdrošināšanai, t.i. caur nodokļiem no ienākumiem neveicot atbilstošu ieguldījumu valsts veselības apdrošināšanas nodrošināšanai (piemēram, formāli reģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, bet, neveicot saimniecisko darbību vai veicot to nebūtiskā apmērā, vai arī veicot algotu darbu tikai dažus mēnešus gadā), ar iespēju nodrošināšanu apzinīgiem nodokļa maksājuma veicējiem iegūt tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem arī gadījumos, ja to ienākumu gūšanas veids (algots darbs vai saimnieciskā darbība) ir specifisks (piemēram, sezonāls), tajā pat laikā gada deklarētie ar nodokli apliekamie ienākumi ir līdzvērtīgi minimāli noteiktajiem kritērijiem - minimālās darba algas apmēram, kas reizināts ar 12.

Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam valsts budžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas īpatsvaram. Šāds valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķins tiek piemērots, lai nepalielinātu privātpersonām administratīvo slogu saistībā ar papildus nodokļa atskaišu sniegšanu vai papildus kontu veidošanu nodokļa iemaksām, kā arī minimalizē administratīvās izmaksas to administrēšanai, jo netiek ieviests jauns nodoklis, bet gan valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas iekļaujas iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Turklāt šāda valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu pārdales kārtība neietekmē nodokļa ieņēmumus, kas ik gadus tiek novirzīti pašvaldību funkciju nodrošināšanai.

Likumprojekts paredz divu veidu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas - regulāras brīvprātīgas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas reizi mēnesī 28 euro apmērā vai vienreizēju brīvprātīgo maksājumu, kas atbilst trīskāršam Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

Valsts veselības apdrošināšanas sistēmas administrēšana kārtība

Likumprojekts paredz, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas administrē Valsts ieņēmumu dienests likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, savukārt valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas administrē NVD saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu kārtību.

Valsts veselības apdrošināšanai pakļautās personas, kuras iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem, tiek reģistrētas valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā (turpmāk – reģistrs), kas ir informatīvā datu bāze par personu tiesībām uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem un reģistru paredzēts iekļaut valsts informācijas sistēmā. Personu reģistrācija un izslēgšana no reģistra notiek automātiskas datu apstrādes rezultātā un to nodrošina NVD (skatīt Anotācijas 1.Pielikumu). Personas sava statusa noskaidrošanai varēs izmantot e-pakalpojumu e-veselības un Latvija.lv portālus, kā arī noskaidrot to ārstniecības iestādēs vai NVD.

Tā kā reģistra datu apstrādes procesā ieraksti par personām veidos ļoti apjomīgu datu apjomu par lielu skaitu personu, tad personu reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra nevar veikt par katru atsevišķu personu sagatavojot un pieņemot atsevišķu lēmumu, t.sk. uzklausot personu viedokli un izvērtējot lietderības apsvērumus, līdz ar to likumprojektā paredzēts, ka personu reģistrācija un izslēgšana no reģistra notiek automātiskas datu apstrādes rezultātā. Lai risinātu situācijas, kad automātiskas datu apstrādes rezultātā reģistrā iekļautā informācijai pēc personas ieskatiem būs kļūdaina vai neatbilstoša, ir paredzētas personai tiesības iesniegt NVD iesniegumu par personas reģistrāciju valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistrā.

Lēmuma par personas izslēgšanu no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību vai izpildi.

Likumprojekts nosaka, ka personām vēršoties pie valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums uzrādīt personas apliecību (kā obligātu šo nosacījumu, nosakot no 2017.gada 1.janvāra), attiecīgi nākotnē valsts veselības apdrošināšanas ietvaros personas identifikācijai ir paredzēts izmantot tikai personas apliecības. Šāda kārtība saistīta ar elektroniskas datu apmaiņas sistēmas darbības nodrošināšanu veselības aprūpē, jo personas apliecība veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ietvaros pielietojama ne tikai kā personu identificējošs dokuments, bet personas apliecības tehniskās iespējas nodrošina arī personas datu apstrādi un autorizāciju elektroniskas datu apmaiņas sistēmās, kuras paredzēts izmantot veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Piemēram, pacienta autorizēšanās pakalpojuma saņemšanai, izmantojot personas apliecību, gandrīz pilnībā izslēdz iespēju ārstniecības iestādēm veikt pakalpojumu pierakstus par pacientam nesniegtiem pakalpojumiem un pieprasīt valstij tos apmaksāt, kā rezultātā iespējams nodrošināt būtisku veselības aprūpes finanšu līdzekļu ekonomiju un tos novirzīt pakalpojumu groza paplašināšanai un pacientu iemaksu samazināšanai, kas ir vērtējama kā daudz nozīmīgāku pacientu tiesību aizsardzība un nodrošināšana, pretstatā papildus radītam administratīvajam slogam.

Papildus līdz 2017.gadam jānodrošina, ka vismaz sociāli aizsargājamas personu kategorijas personas apliecības var iegūt ar atvieglojumiem vai bez maksas. Attiecīgi likumprojektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt valsts atbalsta pasākumus personas apliecību pieejamības nodrošināšanai. Tāpat arī Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt personas apliecības izmantošanas kārtību valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas gadījumā un noteikt izņēmumu gadījumus, kad valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus personas var saņemt  neuzrādot personas apliecību. Šādi izņēmumu gadījumi varētu būt personas apliecību nozaudēšanas gadījumā, uzrādot attiecīgu izziņu, utml.

Valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējs būs tiesīgs sniegt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus tikai personām, kuras ir reģistrētas reģistrā un, vēršoties pie valsts veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja, ir uzrādījušas personas apliecību (no 2017.gada 1.janvāra).

 5.

 Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts kanceleja, Veselības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācija,  Latvijas Pašvaldību savienība un Valsts ieņēmumu dienests.

 6.

 Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Nodrošināta sabiedrības līdzdalība ar nevalstisko organizāciju starpniecību

 7.

 Cita informācija

 Nav.

 

 

 II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 1.

Sabiedrības mērķgrupa

 Likumprojekta 4.panta pirmajā un otrajā daļā minētās personas, kas praktiski aptver visus Latvijas iedzīvotājus. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzei uz 2013.gada sākumu - 2023.8 tkst.  

 2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Ārstniecības pakalpojumu sniedzēji – līdz 5000 ārstniecības iestādēm. Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas un citas veselības aprūpē nodarbinātās personas.

 3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts paredz sasniegt valsts budžeta finansējuma apmēru ne mazāku kā 4,5 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes. Detalizētāka informācija Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijā (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4326).

 4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

 Likumprojekts nosaka valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanu, pamatojoties uz valsts veselības apdrošināšanu.

 5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Skatīt anotācijas I sadaļas 4.punkta 3.apakšpunktā sniegto aprakstu par tiesībām uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu iegūšanu.

Personu reģistrācija un izslēgšana no valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra notiek automātiskas datu apstrādes rezultātā un to nodrošina NVD (skatīt Anotācijas 1.Pielikumu).

Izveidojot valsts veselības obligātās apdrošināšanas sistēmu, tās administrēšanai ir nepieciešams izveidot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistru, t.i., NVD un iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu pārziņā esošās informācijas sistēmas ir nepieciešams sasaistīt vienotā tiešsaistes datu pārraides režīmā, lai informācija par katru pacientu būtu operatīvi pieejama jebkurā ārstniecības iestādē. Šobrīd NVD rīcībā, tā nolikumā minēto funkciju veikšanai,  ir Vadības informācijas sistēma, kurā ir realizēts veselības aprūpes saņēmēju reģistrs, atbilstoši Ārstniecības likuma  17.pantam. Taču šī reģistra  funkcionalitāte ir ierobežota un neparedz datu apmaiņu ar koncepcijas ietvaros iesaistīto iestāžu datu bāzēm, IT sistēmām un reģistriem. Sistēmas darbības nodrošināšanai nepieciešama virkne datu, kas tiktu apkopoti NVD uzturētajā reģistrā un, kuras funkcionalitāte tiktu paplašināta ar šādu kategoriju datiem:

Dati, kas saņemami no Valsts ieņēmumu dienesta:

-          informācija par personām aprēķināto atalgojumu vai personas deklarētie ienākumi.

 

Dati, kas saņemami no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras:

-         personas, kurām piešķirta valsts vecuma, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
administrētā izdienas, apgādnieka zaudējuma vai speciālā valsts pensija
;

-         personas, kurām piešķirta invaliditātes pensija;

-         personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

-         personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz 3 gadiem;

-         personas, kuras saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu un kuriem ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā (t.i., līdz bērns sasniedz 7 gadu vecumu);

-         personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu;

-         personas, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu vai valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem;

-         personas, kuras saņem slimības pabalstu;

-         personas, kuras saņem atlīdzību  par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un par adoptējamā bērna aprūpi;

-         personas, kuras saņem atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu.

 

Dati, kas saņemami no Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma:

-         personas, kuras saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kas ir reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

 

Dati, kas saņemami no Nodarbinātības valsts aģentūras:

-         bezdarbnieki, kuri ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī informācija par bezdarbnieku statusa zaudēšanu.

Dati, kas saņemami no augstskolām un Izglītības un zinātnes ministrijas:

-      personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

-      personas, kuras ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un ir pilna laika students, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas.

Dati, kas saņemami no Ieslodzījumu vietas pārvaldes:

-      ieslodzītie ieslodzījuma vietās, kā arī personas, kas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, laika posmā līdz 9 mēnešiem pēc atbrīvošanas.

Dati, kas saņemami no VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”:

-         personas, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā;

-         orgānu donori.

Dati, kas saņemami no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes:

-         bērni vecumā līdz 18 gadiem;

-         bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

-         politiski represētās personas;

-         Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki.

Likumprojekta 16.panta ceturtā daļa paredz Ministru kabinetam noteikt iepriekšminētās informācijas apjomu un kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti un citas privāto tiesību juridiskajās personas to sniedz NVD valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra darbības nodrošināšanai.

Citām privātpersonām, atskaitot VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, nav paredzēti pienākumi saistībā ar informācijas sniegšanu reģistra darbības nodrošināšanai. Informāciju par personām aprēķinātajiem vai deklarētajiem ienākumiem paredzēts iegūt no Valsts ieņēmumu dienesta, nemainot esošo paziņošanas vai deklarēšanas kārtību.

 

Personas sava statusa noskaidrošanai un informāciju par ierakstiem reģistrā varēs saņemt,

1)    izmantojot e-pakalpojumu e-veselības iespējas;

2)    autorizējoties portālā Latvija.lv;

3)    Iegūt pie pakalpojuma sniedzēja - ārstniecības iestādes;

4)    NVD.

 6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

 7.

 Cita informācija

Atbilstoši likumprojektam tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem nebūs personām, kuras neatbilst likumprojektā noteiktajiem nosacījumiem, t.i. neiegūst tiesības uz valsts apdrošināšanas pakalpojumiem kā   obligāti apdrošināmās personas, brīvprātīgi apdrošināmās personas vai valsts apdrošināmās personas (t.sk. personas, kuras nav pastāvīgi nodarbinātas kā darba ņēmēji vai gūst ienākumus tikai no saimnieciskās darbības ar neregulāriem un zemiem ienākumiem).

Valsts apdrošināšana saistībā ar piešķirtu valsts vecuma, izdienas, vai speciālo valsts pensiju, netiks nodrošināta personām, kuras būs sasniegušas vecumu, no kura rodas tiesības uz valsts vecuma pensiju (no 2014.gada 1.janvāra – 62 gadi un 3 mēneši, no 2015.gada 1.janvāra – 62 gadi un 6 mēneši utt.), bet kurām netiks piešķirta valsts vecuma pensija, jo nebūs nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. Šādas personas no valsts puses tiks apdrošinātas ar brīdi, kad tām tiks piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, t.i. kad persona par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu (piemēram, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts 2014.gadā tiks piešķirts personai 67 gadu un trīs mēnešu vecumā).

Pēc likumprojektā ietverto risinājumu ieviešanas, nepieciešams nodrošināt situācijas monitoringu (ziņošanas sistēmu), nodrošinot iespēju identificēt personu grupas, kuras neiegūst tiesības saņemt valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumus, lai, nepieciešamības gadījumā, izvērtētu papildus sociālās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu.

 

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 Rādītāji

2013.gads

 Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2014.

2015.

2016.

 Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

 1. Budžeta ieņēmumi:

500 522,5

0

22 299,4

20 804,0

3 176,6

1.1.        Valsts pamatbudžets,

tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

500 522,5

 

 

5 373,3

0

 

 

0

22 299,4

 

 

784,1

20 804,0

 

 

2 524,1

3 176,6

 

 

2 524,1

Veselības ministrija

468 216,7

0

32 073,2

34 215,9

35 482,4

Finanšu ministrija, tai skaitā: CFLA pārziņā  esošais finansējums veselības nozarei

32 305,8

0

-9 773,8

-13 411,9

-32 305,8

 1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

 1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 2. Budžeta izdevumi:

500 336,4

0

23 197,0

149 256,3

231 484,3

2.1. valsts pamatbudžets

500 336,4

0

23 197,0

149 256,3

231 369,7

Veselības ministrija, tai skaitā:

468 030,6

0

32 635,2

143 671,8

225 888,4

Valsts budžeta pamatfunkcijas

464 397,4

0

35 671,7

146 793,1

229 251,7

Finansējums IT sistēmu saslēgšanai un uzturēšanai

0

0

120,0

18,0

18,0

Amata vietu izveidošana un uzturēšana

69,8

122,5

122,5

Finansējums eID karšu ieviešanai ārstniecības personālam

 0

0

0

230,6

0

ES fondi un ārvalstu līdzfinansējums

3 633,2

0

-3 226,3

-3 492,4

-3 503,8

Finanšu ministrija, tai skaitā:

32 305,8

0

-9 588,7

5 553,4

5 564,8

CFLA pārziņā esošais finansējums veselības nozarei

32 305,8

0

-9 773,8

5 553,4

5 564,8

Finansējums IT sistēmu saslēgšanai un uzturēšanai

0

0

185,1

0

0

Citas ministrijas, tai skaitā:

0

0

150,5

31,1

31,1

Finansējums IT sistēmu saslēgšanai un uzturēšanai

0

0

150,5

31,1

31,1

Labklājības ministrija

0

0

78,4

16,0

16,0

Izglītības un zinātnes ministrija

0

0

30,0

4,5

4,5

Iekšlietu ministrija

0

0

30,0

4,5

4,5

Tieslietu ministrija

0

0

10,0

2,0

2,0

Aizsardzības ministrija

0

0

2,1

4,1

4,1

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 3. Finansiālā ietekme:

186,1

0

-897,6

-128 452,3

-228 307,7

 3.1. valsts pamatbudžets

186,1

0

-897,6

-128 452,3

-228 307,7

 3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

 3.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

 4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

x

0

0

0

0

 5. Precizēta finansiālā ietekme:

x

0

-897,6

-128 452,3

-228 307,7

 5.1. valsts pamatbudžets

0

-897,6

-128 452,3

-228 307,7

 5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

 5.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

 6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Veselības ministrija aprēķinus ir veikusi pret likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” plānoto finansējumu veselības nozarei:

·         ieņēmumos 500 522,5 tūkst.latu (468 216,7 tūkst.latu Veselības ministrijas budžetā un 32 305,8 tūkst.latu Finanšu ministrijas CFLA budžetā);

·         izdevumos 500 336,4 tūkst.latu, t.sk., 464 397 tūkst.latu pamatfunkciju nodrošināšanai un 35 939,0 tūkst.latu ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējums (3 633,2 tūkst.latu Veselības ministrija budžetā un 32 305,8 tūkst.latu Finanšu ministrijas CFLA budžetā);

·         finansiālā bilance plānota 186,1 tūkst.latu apmērā.

Informācija Veselības ministrijas budžeta izmaiņas attiecībā pret likumu "Par valsts budžetu 2013.gadam" (papildus piešķirtais finansējums ar Ministru kabineta un Finanšu ministrijas rīkojumiem) ir parādīta anotācijas 2.pielikumā.

 

Atbilstoši likumprojektam „Par valsts budžetu 2014.gadam” veselības nozares budžets kopā 2014.gadā plānots:

·         ieņēmumos 522 821,9 tūkst.latu (500 289,9 tūkst.latu Veselības ministrijas budžetā un 22 532,0 tūkst.latu Finanšu ministrijas CFLA budžetā);

·         izdevumos 523 008,0 tūkst.latu, t.sk., pamatfunkciju nodrošināšanai 500 069,1 tūkst.latu un  ES fondi un ārvalstu līdzfinansējums 22 938,9 tūkst.latu  (406,9 tūkst.latu Veselības ministrijas budžetā un 22 532,0 tūkst.latu Finanšu ministrijas CFLA budžetā).

·         finansiālā bilance plānota –186,1 tūkst.latu apmērā.

Detalizēta informācija par finansējuma izmaiņām 2014.gada budžeta projektā pret 2013.gada apstiprināto budžetu ir iekļauta Veselības ministrijas veidlapā „Veselības ministrijas valsts pamatbudžeta 2014.gadam paskaidrojuma kopsavilkums”. Budžeta likumprojektā iekļautais veselības nozares finansējuma apmērs no IKP ir 3,0%.

 

Aprēķinos ir ietverta informācija par plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem 2015. un 2016.gadam, atbilstoši likumprojektam „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam”.

 

 

 

Informācija par finansiālās ietekmes pret 2013.gadu veidošanos

 

2014

2015

2016

Kopējā finansiālā ietekme pret 2013.gadu, t.sk.:

-897,6

-128 452,3

-228 307,7

Ieņēmumu samazinājums ES fondu projektu realizācijai

 

-13 411,9

-32 305,8

Nepieciešamais izdevumu palielinājums ES fondu projektu realizācijai (CFLA)

 

-5 553,4

-5 564,8

Ieņēmumu palielinājums no brīvprātīgajām iemaksām pieņemot, ka tās maksās aptuveni 5% no 145 000 iedzīvotājiem, kuri nav IIN maksātāji un nav valsts apdrošinātās personas

 

1 740,0

1 740,0

Nepieciešamais izdevumu palielinājums IT sistēmu saslēgšanai un amata vietu izveidošanai, kā arī turpmākajai uzturēšanai

-525,4

-402,2

-171,6

Nepieciešamais izdevumu palielinājums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai

 

-110 638,7

-191 819,4

2013.gada finansiālās bilances ietekme

-372,2

-186,1

-186,1

 

Papildus valsts budžeta izdevumi nepieciešami šādu pasākumu realizācijai:

 

2014.gadā – 525,4 tūkst.latu – IT sistēmu saslēgšanai un papildus amata vietām informācijas uzskaitei (no 2014.gada 1.jūlija), tai skaitā:

Finanšu ministrijai 185,1 tūkst.latu, t.sk.:

185,1 tūkst.latu – VID sistēmas „Nodokļu informācijas sistēmas” uzlabojumiem un papildinājumiem, lai nodrošinātu datu par IIN nodokļa maksātāju kategorijām  aprēķināto nodokļu atlasi un šo datu nodošana NVD pa nodokļu maksātāju kategorijām (aprēķins - VID informācijas sistēmu uzlabojumiem un papildinājumiem 19 182 Ls, papildus pamatfunkciju papildināšanai 265 956 Ls mīnus 100 000 Ls, jo Ministru kabinets 2013.gada 30.jūlija sēdē (prot. Nr.41., 114.§, 10.punkts) atbalstīja papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu jaunās politikas iniciatīvas „Administratīvā sloga samazināšana VID klientiem, pilnveidojot VID sniegto e-pakalpojumu pieejamību un kvalitāti” īstenošanai, kuras ietvaros paredzēts finansējums IT sistēmu saslēgšanai un uzturēšanai 2014.gadam 100 000 latu apmērā un sākot ar 2015.gadu ik gadu 15 000 latu apmērā, lai nodrošinātu koncepcijā par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli noteikto. Minētais finansējums iestrādāts Finanšu ministrijas valsts budžeta pieprasījumā 2014.-2016.gadam un š.g. 1.oktobrī likumprojekti „ Par valsts budžetu 2014.gadam” un „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015.un 2016.gadam”  Ministru kabinetā ir atbalstīt;

Labklājības ministrijai 78,4 tūkst.latu, t.sk.:

50 tūkst.latu - VSAA sistēmas „Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma” uzlabojumiem un papildinājumiem, lai nodrošinātu NVD  ar nepieciešamajiem datiem;

7,3 tūkst.latu – Nodarbinātības valsts aģentūras divu  IT sistēmu uzlabojumiem, papildinājumiem un saslēgšanai, lai nodrošinātu Nacionālo veselības dienestu ar nepieciešamajiem datiem: Nodarbinātības valsts aģentūras sistēmas "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma" saiknes veidošanai ar Nacionālo veselības dienestu  vadības informācijas sistēmu  (izstrādes un uzlabošanai nepieciešamais laiks 30 dienas, vienas dienas izmaksas 200 Ls (bez PVN), nepieciešamais izstrādes laiks 30 dienas  200 Ls X 30 dienas x 1,21 = 7260 Ls (kapitālajos izdevumos);

21,1 tūkst. latu – Labklājības ministrijai (kapitālajos izdevumos) 21 084 Ls datu apmaiņas izstrādei starp Labklājības ministrijas Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu un Nacionālo veselības dienestu;

Izglītības un zinātnes ministrijai 30,0 tūkst.latu, t.sk.:

20,0 tūkst.latu – Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas  „Valsts izglītības informācijas sistēmas” uzlabojumiem un  papildinājumiem, lai nodrošinātu NVD ar nepieciešamajiem datiem;

10,0 tūkst.latu – jaunas Izglītības un zinātnes ministrijas   sistēmas izveidei, lai nodrošinātu NVD ar nepieciešamajiem datiem par personām, kas ir vecumā no 18 līdz 26 gadiem un ir pilna laika students, kā arī 9 mēnešus pēc šī statusa zaudēšanas;

Iekšlietu ministrijai 30,0 tūkst.latu, t.sk.:

30,0 tūkst.latu -  Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra sistēmas uzlabojumiem un  papildinājumiem, lai nodrošinātu NVD ar nepieciešamajiem datiem;

Tieslietu ministrijai 10,0 tūkst.latu, t.sk.:

10,0 tūkst.latu -  ieslodzījumu vietu pārvaldes sistēmas  „Ieslodzīto informācijas sistēma” uzlabojumiem un  papildinājumiem, lai nodrošinātu NVD (reizi ceturksnī) ar nepieciešamajiem datiem;

Veselības ministrijai 189,8 tūkst.latu, t.sk.:

120,0 tūkst.latu – NVD Vadības informācijas sistēmas papildinājumiem un uzlabojumiem, lai saslēgtos ar visām iepriekš minētajām sistēmām, nodrošinot, ka ārstniecības iestādēs ārstniecības personām ir pieejama aktualizēta informācija par iedzīvotājiem, kuriem neatkarīgi no nodokļa aprēķināšanas vai neaprēķināšanas  fakta no  Latvijas valsts ir jānodrošina pamatpakalpojumi, kā arī informācija par iedzīvotājiem (un to laulātajiem) par kuriem ir aprēķināts konkrētais nodoklis, kā arī informācija par iedzīvotāju kategorijām, kurām pienākas pārējā (plānveida) valsts apmaksātā veselības aprūpe;

65,9 tūkst.latu – NVD institucionālās kapacitātes stiprināšanai no 2014.gada 1.jūlija – 8 jaunu amata vietu izveidošanai un to uzturēšanai (detalizēts aprēķins 3.pielikumā);

3.9 tūkst.latu – VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” sagatavotu un nodotu  Nacionālajam veselības dienestam informāciju par personām, kuras cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā un orgānu donoriem,  nepieciešamas 1 arodārsta slodze ar algu L s 505,51 (stundas tarifa likme 3,009 Ls,  pie vidējā mēneša stundu skaita 168) tarifa likme  x 12 mēneši un VSAOI 23,59 %, kopā Ls 6 066. 2014.gadā kopā 3 883 Ls (tai skaitā 850 Ls - viereizējās darba vietas aprīkošanas izmaksas: darba galds - 160 Ls, biroja krēsls - 40 Ls, dators - 400 Ls, monitors - 90 ls, Microsoft office licence  - 160 Ls) un vienas amata vietas izmaksas 2014.gada 6 mēnešiem  3 033 Ls.

Aizsardzības ministrijai 2,1 tūkst. latu, tai skaitā:

 2,1 tūkst. latu -  Aizsardzības ministrijai amata vietām 0,4 slodzes no 2014.gada 1.jūlija, lai  varētu nodrošinātu nepieciešamo datu par izdienas pensiju saņēmējiem nozarē sagatavošanu un nodošanu Nacionālajam veselības dienestam. Aprēķins (0,4 slodzes ar amatalgu L s 698 x 6 mēneši un VSAOI 23,59 %)

 

2015.gadā nepieciešams papildus 149 256,3 tūkst.latu (pret 2013.gadu), tai skaitā:

402,2 tūkst.latuizveidoto informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai,  izveidoto amata vietu (slodžu) nodrošināšanai, eID karšu un lasītāju iegādei:

Veselības ministrijai 371,1 tūkst.latu, tai skaitā:

18,0 tūkst.latu izveidoto IT sistēmu uzturēšanai NVD  (15 % no ieviešanas izmaksām);

116,4 tūkst.latu NVD institucionālās kapacitātes stiprināšanai – 8 jaunu amata vietu uzturēšanai (detalizēts aprēķins 3.pielikumā);

6,1 tūkst.latu VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”  1 arodārsta slodzei ar algu L s 505,51 (stundas tarifa likme 3,009 Ls,  pie vidējā mēneša stundu skaita 168) tarifa likme  x 12 mēneši un VSAOI 23,59 %, kopā 6 066 Ls;

230,6 tūkst.latu – Veselības ministrijai, lai nodrošinātu eID kartes iegādi visam ārstējošajam personālam un reģistratūrā strādājošajam apkalpojošajam personālam, savukārt viedkaršu lasītājus iegādājas tikai māsām un reģistratūrā strādājošajam personālam (KPMG Baltic SIA novērtējums – 230 590 lati).

Labklājības ministrijai 16,0 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai VSAA, Nodarbinātības valsts aģentūrai, un Labklājības ministrijai, tai skaitā:

7,5 tūkst.latu VSAA uzturēšanas izmaksās (15 % no 50 000 latiem);

1,5 tūskt.latu – Nodarbinātības valsts dienesta sistēmas "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma" uzturēšanas izmaksas (20 % no 7260 latiem);

7,0 tūkst.latu Labklājības ministrijai Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas uzturēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai 4,5 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai;

Iekšlietu ministrijai 4,5 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

Tieslietu ministrijai 2,0 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai Ieslodzījumu vietu pārvaldei. ‘

Aizsardzības ministrijai 4,1 tūkst. latu, tai skaitā:

4,1 tūkst. latu -  Aizsardzības ministrijai amata vietām 0,4 slodzes no 2014.gada 1.jūlija, lai  varētu nodrošinātu nepieciešamo datu par izdienas pensiju saņēmējiem nozarē sagatavošanu un nodošanu Nacionālajam veselības dienestam. Aprēķins (0,4 slodzes ar amatalgu L s 698 x 12 mēneši un VSAOI 23,59 %, 4 141 lati)

2 061,0 tūkst.latu - ES fondiem un ārvalstu līdzfinansējumam (VM un FM budžetā esošajiem), jo atbilstoši Koncepcijā par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli (Ministru kabineta komitejas 2013.gada 21.janvāra protokols Nr.3, 2.§, TA-63) plānotajam vidējais papildus finansējums šajā sadaļā gadā tiek plānots 38 000,0 tūkst.latu jeb 0,2% no 2015.gadā plānotajiem 3,5% no IKP);

146 793,1 tūkst.latu - papildus pamatfunkcijām. No pamatfunkcijām papildus nepieciešamā finansējuma 2014.-2016.gada budžeta ietvara projektā 2015.gadam ir iestrādāti papildus 36 154,4 tūkst.latu (2015.gada plānotais finansējums pamatfunkcijām 500 551,8 tūkst.latu – 2013.gada budžetā apstiprinātais 464 397,4 tūkst.latu), tātad kopējais papildus nepieciešamais finansējums, lai 2015.gadā pamatfunkciju īstenošanai nodrošinātu 3,3 % no IKP (pamatfunkcijām 3,3 % un ES fondiem un ārvalstu līdzfinansējumam 0,2%, kopā 3,5 % no IKP) ir 110 638,7 tūkst.latu. Veselības ministrijas kopējais papildpieprasījums JPI 2015.gadam bija 117 014,1 tūkst.latu jeb aptuveni 117,1 milj.latu, no tiem aptuveni 112,5 milj.latu tika pieprasīts prioritātēm, kuras bija plānotas Koncepcijā par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013.gada 10.maija rīkojumu Nr.192, turpmāk – Koncepcija) - ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai, pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai, ambulatoro rindu mazināšanai, kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, rehabilitācijas, zobārstniecības un endoprotezēšanas pakalpojumu apjoma palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī pakalpojumu tarifa elementu (N, U, A, P) palielināšanai, bet pārējais papildpieprasījums 4,6 milj. Ls apmērā bija plānots pārējo normatīvo aktu projektos noteikto pasākumu izpildei valsts budžeta iestādēm. Papildus nepieciešamais finansējums JPI 2015.gadam tiks aktualizēts atbilstoši 2015.gada IKP prognozēm, likumprojektā plānotajam % no IKP un tiks iesniegts izskatīšanai Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā par 2015.gada budžeta sagatavošanas grafiku noteiktajiem termiņiem.

 

2016.gadā nepieciešams papildus 231 484,3 tūkst.latu (pret 2013.gadu), tai skaitā:

171,6 tūkst.latuizveidoto informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai,  izveidoto amata vietu (slodžu) nodrošināšanai:

Veselības ministrijai 140,5 tūkst.latu, tai skaitā:

18,0 tūkst.latu izveidoto IT sistēmu uzturēšanai NVD  (15 % no ieviešanas izmaksām);

116,4 tūkst.latu NVD institucionālās kapacitātes stiprināšanai – 8 jaunu amata vietu uzturēšanai (detalizēts aprēķins 3.pielikumā);

6,1 tūkst.latu VSIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”  1 arodārsta slodzei ar algu L s 505,51 (stundas tarifa likme 3,009 Ls,  pie vidējā mēneša stundu skaita 168) tarifa likme  x 12 mēneši un VSAOI 23,59 %, kopā 6 066 Ls.

Labklājības ministrijai 16,0 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai VSAA, Nodarbinātības valsts aģentūrai, un Labklājības ministrijai, tai skaitā:

7,5 tūkst.latu VSAA uzturēšanas izmaksās (15 % no 50 000 latiem);

1,5 tūskt.latu – Nodarbinātības valsts dienesta sistēmas "Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēma" uzturēšanas izmaksas (20 % no 7260 latiem);

7,0 tūkst.latu Labklājības ministrijai Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas uzturēšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijai 4,5 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai;

Iekšlietu ministrijai 4,5 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

Tieslietu ministrijai 2,0 tūkst.latu IT sistēmu uzturēšanai Ieslodzījumu vietu pārvaldei. ‘

Aizsardzības ministrijai 4,1 tūkst. latu, tai skaitā:

4,1 tūkst. latu -  Aizsardzības ministrijai amata vietām 0,4 slodzes no 2014.gada 1.jūlija, lai  varētu nodrošinātu nepieciešamo datu par izdienas pensiju saņēmējiem nozarē sagatavošanu un nodošanu Nacionālajam veselības dienestam. Aprēķins (0,4 slodzes ar amatalgu L s 698 x 12 mēneši un VSAOI 23,59 %, 4 141 lati)

2 061,0 tūkst.latu  ES fondiem un ārvalstu līdzfinansējumam (VM un FM budžetā esošajiem), jo atbilstoši Koncepcijā plānotajam vidējais plānotais papildus finansējums šajā sadaļā gadā tiek plānots 38 000,0 tūkst Ls jeb 0,2 % no 2016.gadā plānotajiem 3,7 % no IKP).

229 251,7 tūkst.latu papildus pamatfunkcijām. No pamatfunkcijām papildus nepieciešamā finansējuma 2014.-2016.gada budžeta ietvara projektā 2015.gadam ir iestrādāti papildus 37 432,3 tūkst.latu (2016.gada plānotais finansējums pamatfunkcijām 501 829,7 tūkst.latu – 2013.gada budžetā apstiprinātais 464 397,4 tūkst.latu), tātad kopējais papildus nepieciešamais finansējums, lai 2016.gadā pamatfunkciju īstenošanai nodrošinātu 3,5 % no IKP (pamatfunkcijām 3,5 % un ES fondiem un ārvalstu līdzfinansējumam 0,2 %, kopā 3,7 % no IKP) ir 191 819,4 tūkst.latu. Veselības ministrijas kopējais papildpieprasījums JPI 2016.gadam bija 206 013,5 tūkst.latu jeb aptuveni 206,0 milj.latu, no tiem aptuveni 201,2 milj.latu tika pieprasīts prioritātēm, kuras bija plānotas Koncepcijā (ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai, pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai, ambulatoro rindu mazināšanai, kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, rehabilitācijas, zobārstniecības un endoprotezēšanas pakalpojumu apjoma palielināšanai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī pakalpojumu tarifa elementu (N, U, A, P) palielināšanai), bet pārējais papildpieprasījums 4,8 milj.latu apmērā bija plānots pārējo normatīvo aktu projektos noteikto pasākumu izpildei valsts budžeta iestādēm. Papildus nepieciešamais finansējums JPI 2016.gadam tiks aktualizēts atbilstoši 2016.gada IKP prognozēm, likumprojektā plānotajam % no IKP un tiks iesniegts izskatīšanai Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā par 2016.gada budžeta sagatavošanas grafiku noteiktajiem termiņiem.

 6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

 6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

 7. Cita informācija

Finansiālā informācija par valsts veselības apdrošināšanas sistēmu

 

2014

2015

2016

Veselības ministrijas budžets (ar CFLA finansējumu), tūkst.LVL

522 821,9

649 190,5

731 649,1

% no IKP

3,0%

3,5%

3,7%

ES fondiem un ārvalstu līdzfinansējumam

22 938,9

38 000,0

38 000,0

pamatfunkcijām, tūkst.LVL

499 883,0

611 190,5

693 649,1

veselības aprūpes nodrošināšanai

430 537,8

542 561,6

623 742,3

pārējām pamatfunkcijām

68 845,6

68 475,5

69 906,8

vienreizējiem pasākumiem

499,6

153,4

0

 

Kopējais finansējums veselības aprūpes nodrošināšanai, tūkst.LVL

430 537,8

542 561,6

623 742,3

Kopējais finansējums veselības aprūpes nodrošināšanai valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros, tūkst.LVL

0

271 280,8

623 742,3

Budžeta dotācija valsts garantēto veselības aprūpes pamatpakalpojumu nodrošināšanai (100,06 LVL apmērā uz katru iedzīvotāju), tūkst.LVL

 

116 878,4

233 756,8

Kopējie IIN (atbilstoši FM sniegtajai informācijai), tūkst.LVL

957 141,0

980 259,0

1 005 695,9

Valstij piekritīgā IIN ieņēmumu daļa (20% apmērā), tūkst.LVL

191 428,2

196 051,8

201 139,2

Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas (valstij piekritīgā IIN ieņēmumu daļa 20% apmērā), tūkst.LVL

0

98 025,9

201 139,2

IIN maksātāju, skaits (atbilstoši FM sniegtajai informācijai)*

 

933 516

933 516

vidējās viena IIN maksātāja veiktās veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas, LVL

 

105

215

Ieņēmumi no brīvprātīgajām iemaksām, tūkst.LVL

870,0

1 740,0

1 740,0

brīvprātīgo iemaksu maksātāju skaits, pieņemot, ka maksās aptuveni 5% no 145 000 iedzīvotājiem, kuri nav IIN maksātāji un nav valsts apdrošinātās personas

7 250

7 250

7 250

brīvprātīgo iemaksu apmērs, LVL

120

240

240

Budžeta dotācija par valsts apdrošinātajām personām, tūkst.LVL

 

54 636,5

187 106,3

valsts apdrošināto personu skaits

 

1 257 650

1 257 650

vidējās vienas valsts apdrošinātās personas apdrošināšanas izmaksas, LVL

 

43

149

Koeficients ar kādu tiek apdrošinātas valsts apdrošinātās personas salīdzinot ar vidējo veikto veselības apdrošināšanas iemaksu

 

0,4

0,7

* nodokļu maksātāju skaits gatavojot 2015.gada un 2016.gada budžetu tiks precizēts.

Aprēķinos tiek izmantots kopējais iedzīvotāju skaits (2 336 166 iedzīvotāji) atbilstoši Nacionālā veselības dienesta Vadības informācijas sistēmas datiem uz 2012.gada beigām (dati tiek iegūti no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes).

Aprēķini veikti vadoties no tā, lai sasniegtu mērķi - minimāli sasniedzamo valsts budžeta finansējuma pieaugumu vismaz šādā apmērā:

1) 2015.gadā 3,5 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

2) 2016.gadā 3,7 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

3) 2017.gadā 3,9 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

4) 2018.gadā 4,1 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes;

5) 2019.gadā 4,3 % apmērā no attiecīgā gada gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās iekšzemes kopprodukta prognozes.

 

Ministru kabinets 2013.gada 30.jūlija sēdē (prot. Nr.41., 114.§, 10.punkts) atbalstīja papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu jaunās politikas iniciatīvas „Administratīvā sloga samazināšana VID klientiem, pilnveidojot VID sniegto e-pakalpojumu pieejamību un kvalitāti” īstenošanai, kuras ietvaros paredzēts finansējums IT sistēmu saslēgšanai un uzturēšanai 2014.gadam 100 000 latu apmērā un sākot ar 2015.gadu ik gadu 15 000 latu apmērā, lai nodrošinātu koncepcijā par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli noteikto. Minētais finansējums iestrādāts Finanšu ministrijas valsts budžeta pieprasījumā 2014.-2016.gadam un š.g. 1.oktobrī likumprojekti „ Par valsts budžetu 2014.gadam” un „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015.un 2016.gadam”  Ministru kabinetā ir atbalstīti.

Papildus informācija par valsts veselības apdrošināšanas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem skatīt Veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa koncepcijā (http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4326).

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jaunajām politikas iniciatīvām un iesniegtajiem papildu finansējuma pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Iekšlietu ministrijai (padotībā esošajām iestādēm) būs nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi no 2015.gada 1.jūlija, lai segtu izdevumus ar veselības aprūpes pakalpojumiem (izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus) patvēruma meklētājiem, ārzemniekiem, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotajām personām.

Veselības ministrijai atbilstoši ministriju iesniegtajam precizētajam nepieciešamā finansējuma apmēram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt finansējumu no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Aizsardzības ministrijai 2014.gadā likumprojektā plānoto pasākumu īstenošanai.

 

 IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 1.

 Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

 Likumprojekts par grozījumiem Ārstniecības likumā – izslēdzot likuma 4.panta pirmo daļu, 17.pantu un 18.pantu.

Likumprojekts par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” – Papildinot likumu 1.pantu ar 1.1 daļu šādā vai līdzīgā redakcijā:

“1.1  Šā panta pirmajā daļā minētais nodoklis ietver valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecībā uz konkrētu fizisko personu nodokļa maksātāju saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu”.

Jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi MK noteikumu Nr.1046 vietā, jo norma ar esošo deleģējumu MK noteikumiem Nr.1046, ar grozījumiem Ārstniecības likumā un saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumu 8.punktu zaudēs spēku vēlākais 2015.gada 1.janvārī.

Jaunie noteikumi pārņem esošo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu un struktūru (iespējamas nelielas korekcijas atbilstoši regulāri nepieciešamajiem precizējumiem), papildus pakalpojumu grozs tiek dalīts, diferencējot to apdrošinātajām personām un personām, kuras saņem tikai valsts finansētos pamatpakalpojumus. Deleģējums šādu jaunu noteikumu izstrādei (likumprojekta - 3.panta otrā daļa, 4.panta ceturtā daļa, 7.panta pirmā un otrā daļa, 11.panta otrā daļa).

Papildus jaunajos noteikumos būtu ietverami šādi jautājumi - personas apliecības izmantošanas kārtību valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņemšanas gadījumos (16.panta piektā daļa); Kārtība, kādā NVD administrē valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas (17.panta otrā daļa).

Grozījumi MK noteikumos Nr.899  - Kompensējamo medikamentu grozs tiek dalīts, diferencējot to apdrošinātajām personām un personām, kuras saņem tikai valsts finansētos pamatpakalpojumus. Noteikumi papildināmi ar deleģējumu – atbilstoši likumprojekta 3.panta otrā daļai, 4.panta ceturtā daļai, 7.panta pirmajai un otrajai daļai.

Jauni Ministru kabineta noteikumi - nepieciešams tiesiskais regulējums informācijas apmaiņai un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas tehnoloģiskai ieviešanai – regulējums valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra darbībai (likumprojekta – 16.panta trešā un ceturtā daļa).

Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumos Nr.850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” - papildināt noteikumus nosakot, ka NVD funkcija ir valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksu un vienreizējo maksājumu  administrēšana, kā arī paredzot ka NVD uzdevumus veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju reģistra bāzes izveidošanai, uzturēšanai un administrēšanai.

 2.

 Cita informācija

 Projekts šo jomu neskar

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

 1.

Sabiedrības informēšana par projekta  izstrādes uzsākšanu

Likumprojekts izstrādāts darba grupā, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2013.gada 10.maija rīkojumu Nr.175 „Par darba grupu”, ietverot pārstāvjus no Valsts kancelejas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī pieaicināti pārstāvji no Valsts ieņēmumu dienesta. Likumprojekta izstrādē piedalījušies dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji.

 2.

 Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Nodrošināta sabiedrības līdzdalība ar dažādu nevalstisko organizāciju starpniecību gan koncepcijas izstrādes gaitā, gan likumprojekta izstrādes darba grupā (sk. šīs sadaļas 1.punktu), kā arī notikusi likumprojekta publiskā apspriešana (no 2013.gada 20.septembra). Pēc likumprojekta publiskās apspriešanas, likumprojektu saskaņojošo institūciju skaitā ietvertas nevalstiskās organizācijas - Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija, kuras paudušas viedokli. Saņemti 7 fizisko personu viedokļi (jautājumi) par likumprojektu, no kuriem 3 pieņemti zināšanai, savukārt uz 4 sniegtas atbildes uz jautājumiem.

 3.

 Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Likumprojekta izstrādes gaitā darba grupā lielākā daļa nevalstisko organizāciju viedokļu ņemti vērā.

Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija neatbalsta valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu sasaisti ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Publiskās apspriešanas rezultātā nevalstisko organizāciju - Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas iebildumi ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā.

 4.

 Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

 5.

 Cita informācija

Finanšu ministrija pauda viedokli darba grupas ietvaros, ka  jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu veselības nozares finansēšanai ir jāskata vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, un lēmums par finansējuma apmēru katru gadu ir valdības politiskās izšķiršanās jautājums.

 

VII.    Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

 1.

 Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Veselības ministrija, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Nacionālais veselības dienests.

 2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Pieaugs gan Valsts ieņēmumu dienesta, gan arī Nacionālā veselības dienesta darba apjoms un funkcijas saistībā ar veselības apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju reģistra izveidi, aktualizēšanu un uzturēšanu.

 3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Likumprojekts šo jomu neskar.

 4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 6.

Cita informācija

Nav.

 

         

 

Veselības ministra vietā –

tieslietu ministrs                                                         Jānis Bordāns

                                                             

 

 

 

 

25.11.2013. 11:36

Raimonds Osis

67876063, Raimonds.Osis@vm.gov.lv

 

 

 

v_sk = 10656

 

 

 

 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.61

2013.gada 19.novembrī

 

 

67.§

 

Likumprojekts "Veselības aprūpes finansēšanas likums"

     TA-3191

___________________________________________________________

(I.Circene, E.Voļskis, P.Leiškalns, L.Ruškule, I.Ūbele, D.Mūrmane-Umbraško, A.Kaļāne, B.Bāne, A.Vilks, E.Dreimane, Vj.Dombrovskis, I.Viņķele, J.Citskovskis, D.Pavļuts, L.Medina, S.Sniķere, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Labklājības ministrijai precizēt likumprojektu: 2.panta otrajā daļā svītrot tekstu par valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei 4,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, iekļaujot to anotācijā; svītrojot 11.panta otrajā daļā uzdevumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts kompensē valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas par personām, kuras maksā patentmaksu par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu; ņemot vērā Tieslietu ministrijas priekšlikumus. Precizēto likumprojektu un anotāciju iesniegt Valsts kancelejā.

     3. Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā".

     4. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir veselības ministrs.

     5. Lūgt Saeimu izskatīt likumprojektu vienlaikus ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (likumprojektu pakete).

     6. Pieņemt zināšanai Veselības ministrijas iesniegto Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos Navenethemas Pillejas un ANO cilvēktiesību ekspertu darba grupas viedokļu (izteikti 2013.gada jūnijā) apkopojumu par Veselības ministrijas izstrādātās koncepcijas par plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu nomaksas faktu no cilvēktiesību aspekta:

     "ANO Cilvēktiesību Augstā komisāre Navanethem Pillay augstu novērtējusi veselības ministres Ingrīdas Circenes iniciatīvu jau laikus iepazīstināt ANO ekspertus ar jauno Latvijas veselības apdrošināšanas koncepciju, kas paredz plānveida veselības aprūpes sasaisti ar personas nodokļu nomaksu.

     Augstā komisāre izteica viedokli, ka Latvija varētu sniegt labu piemēru sekmīgai veselības aprūpes finansēšanas reformu īstenošanai. Augstā komisāre uzsvēra, ka Latvijas modelis varētu tikt izmantots kā labs piemērs citām valstīm, veicot uzlabojumus veselības aprūpes finansēšanas sistēmās.

     Komisāre atzinīgi novērtēja faktu, ka tikšanās ar viņu un ANO cilvēktiesību ekspertu grupu par Latvijas Veselības ministrijas izstrādāto koncepciju tika organizēta savlaicīgi, lai tādejādi nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu izstrādājot un pieņemot tiesisko regulējumu.

     ANO eksperti atzīmēja, ka koncepcijā paredzētais veselības aprūpes minimums pat pārsniedz to līmeni, kas nepieciešams, lai pienācīgi tiktu aizsargāti pacienti ar hroniskām saslimšanām un sociālā riska grupas. Eksperti uzsvēra, ka valstīm ir tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus saskaņā ar to noteiktajām prioritātēm valsts finansētās veselības aprūpes jomā.

     Eksperti norādīja, ka daudzās valstīs veselības aprūpes finansēšana balstīta uz solidaritātes principu, t.i., organizējot veselības aprūpi, tiek ņemti vērā personas nomaksātie nodokļi. Tāpat tika uzsvērts, ka šī koncepcija paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu arī tiem, kuras nemaksā personificēto ienākuma nodokli. Tādējādi ANO eksperti norāda, ka saistībā ar Veselības ministrijas prezentēto jauno veselības aprūpes koncepciju cilvēktiesību apdraudējumi netiek konstatēti.".

     

     

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

 

 

2013-MK-PROT-61-1911-#67.doc

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

pavadvestule.doc - pavadvestule.doc

Start time: 17.10.2017 10:56:11 After doc accessing: 17.10.2017 10:56:11 After doc copying: 17.10.2017 10:56:11 End time: 17.10.2017 10:56:11 Doc created: 29.11.2013 15:48:08 Doc last mod: 29.11.2013 16:08:11 Doc manual: