Drukāt    Aizvērt

                                                                                                                                                                                    Likumprojekts trešajam lasījumam

                                                                                                                                                                                    Apakškomisijas sēdei 26.09.2012

Grozījumi Pilsonības likumā (Nr.52/Lp11)

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (91)

 

Izdarīt Pilsonības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr., 1995, 8.nr., 1997, 5.nr., 1998, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

1. Aizstāt visā likumā vārdu "ārvalstnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "citas valsts pilsonis" (attiecīgā locījumā).

 

1.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām visā likumprojekta tekstā konsekventi lietot terminu ‘’pilsonis (pavalstnieks)’’ un pilsonība (pavalstniecība).

Likumā lietotie termini

Ārvalstnieks — ārvalsts pilsonis (pavalstnieks).

Bezvalstnieks — persona, kas netiek uzskatīta par pilsoni (pavalstnieku) saskaņā ar kādas valsts likumiem.

Dubultā pilsonība — personas piederība pie vairāku valstu pilsonības (pavalstniecības).

Naturalizācija — uzņemšana pilsonībā.

Pēcnācēji — lejupējie radinieki taisnā līnijā.

Nepilsonis — persona, kurai saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi.

 

 

 

2. Izslēgt likumā lietoto terminu skaidrojumu.

 

 

2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

Latvijas pilsoņi ir:

1) personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

1.1) latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;

1.2) sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta "Likuma par pavalstniecību" 7.pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990.gada 4.maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

1.3) personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuras reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā un apguvušas pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, ja šīm personām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai tās ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.;

2) personas, kuras naturalizējušās vai citādi ieguvušas Latvijas pilsonību likumā noteiktajā kārtībā;

3) bērni, kuri atrasti Latvijas teritorijā un kuru vecāki nav zināmi;

4) bērni, kuriem nav vecāku un kuri dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā;

5) bērni, kuriem viņu dzimšanas brīdī abi vecāki ir Latvijas pilsoņi, neatkarīgi no bērnu dzimšanas vietas

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

"2.pants. Piederība pie Latvijas pilsonības

(1) Latvijas pilsonis ir:

1) persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, kā arī šīs personas pēcnācējs, kurš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai attiecībā uz kuru Ministru kabinets pieņēmis šā likuma 9. panta 1.1 daļas 4.punktā minēto lēmumu;

2) latvietis vai līvs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

3) latvietis vai līvs, kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un kurš Latvijā apliecinājis:

a) ka viņa priekštecim 1881.gadā vai vēlāk Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940. gada 17.jūnijam, bija pastāvīga dzīvesvieta,

b) savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedzis kādu no šā likuma 21.panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem;

4) sieviete, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura saskaņā ar Latvijas Republikas 1919.gada 23.augusta Likuma par pavalstniecību 7.pantu bija zaudējusi Latvijas pavalstniecību, un viņas pēcnācējs, kurš reģistrējies likumā noteiktajā kārtībā, kuram nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, vai attiecībā uz kuru Ministru kabinets pieņēmis šā likuma 9. panta 1.1 daļas 4.punktā minēto lēmumu;

5) persona, kuras vecāki vai viens no vecākiem tās dzimšanas brīdī ir Latvijas pilsonis;

6) bērns, kurš atrasts Latvijas teritorijā un kura vecāki nav zināmi;

7) bārenis un bez vecāku gādības palicis bērns, kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē un kura vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki, izņemot bērnu, kura vecākiem ir atņemtas aprūpes tiesības vai apturētas aizgādības tiesības.

 (2) Gribu par bērna kā Latvijas pilsoņa reģistrēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu pauž:

1) bērna likumiskais pārstāvis, ja bērns vēl nav sasniedzis 15 gadu vecumu;

2) pats bērns vecumā no 15 līdz 18 gadiem.

(3) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā reģistrē personu kā Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem."

 

2.

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izvērtēt likumprojekta 3. pantā (2. panta jaunā redakcija) un 9.panta 11 daļā paredzēto kritēriju – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts. Šāds kritērijs ir netipisks pilsonības jautājumu risināšanā un var būt nepietiekošs atšķirīgas attieksmes noteikšanai.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinātā likuma 2. panta redakcijas pirmās daļas 2.punkts paredz, ka par Latvijas pilsoni atzīst latvieti vai līvu, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

Pastāvīgā dzīvesvieta (tajā skaitā tās ilgums) šobrīd tiek fiksēts galvenokārt balstoties uz dzīvesvietas deklarācijas faktu, nevis noskaidrojot vai personai patiešām šī ir faktiskā dzīvesvieta un nenoskaidrojot cik ilgi tā ir personas faktiskā, nevis deklarētā dzīvesvieta. Lai novērstu iespējamos pārpratumus likuma piemērošanā ierosinām apspriest iespēju šajā punktā un citos likuma pantos lietot formulējumu ‘’ilgstoša faktiskā uzturēšanās’’. Atkarībā no nepieciešamības šo formulējumu iespējams papildināt ar konkrēta laika ilguma prasībām.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Likumprojekta 3.pantā minētā likuma 2.panta pirmajā daļā izslēgt 2.punktu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 3.panta paredzētajā 2.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 „2) latvietis vai līvs, kurš reģistrējas likumā noteiktā kārtībā un kurš apliecina, ka viņa faktiskā pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;”

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Likumprojekta 3.pantā minētā likuma 2.panta pirmajā daļā svītrot 3.punktā vārdus „kura pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un”.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 2. panta redakcijas pirmās daļas 3.punkta a) apakšpunktā vārdus ‘’vai vēlāk’’ ar vārdiem ‘’vai laikā līdz 1940. gada 17. jūnijam’’.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 3.panta paredzētajā 2.pantā izteikt pirmās daļas 3.punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

„a) ka viņa priekštecim 1881.gadā vai vēlāk laikā līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijas teritorijā, kāda tā pastāvēja līdz 1940. gada 17.jūnijam, bija pastāvīga dzīvesvieta,”

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Papildināt likumprojekta 3.pantā minētā likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktu ar „c” apakšpunktu šādā redakcijā:

„ka uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi un to pēc pārbaudes apliecina arī kompetentās iestādes”.

Saeimas Juridiskais birojs

Aicinām izvērtēt nepieciešamību 2. panta redakcijas pirmās daļas 4.punktā noteikt pēcnācēju pakāpju skaitu, jo tādas ir paredzētas 8.1 pantā.

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 3.panta paredzētajā 2.pantā izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) persona, kurai tās dzimšanas brīdī abi vecāki vai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, kura reģistrējusies likumā noteiktā kārtībā un kurai nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības), izņemot, ja tā ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonis vai tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu vai Ministru kabinets attiecībā uz šo personu pieņēmis šā likuma 9. panta 1.daļas 4.punktā minēto lēmumu;”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojekta 3.pantā ietvertā 2.panta pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura pēc 1990.gada 4.maija ne mazāk kā astoņus gadus mācījusies Latvijas pamatizglītības vai vidējās izglītības iestādē, iegūstot šajā izglītības iestādē valsts atzītu dokumentu par pamatizglītības vai vidējās izglītības ieguvi, ja šai personai nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības).”

3.pants. Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

(1) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērns ir Latvijas pilsonis, ja viņš:

1) dzimis Latvijā;

2) dzimis ārpus Latvijas, bet vecākiem vai tam no viņiem, ar kuru kopā bērns dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta bērna dzimšanas brīdī bijusi Latvijā.

(2) Iepriekšminētajos gadījumos vecāki, savstarpēji vienojoties, var izvēlēties bērnam otras (nevis Latvijas) valsts pilsonību (pavalstniecību).

(3) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks un abu vecāku pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, bērna pilsonību (pavalstniecību) nosaka vecāki, savstarpēji vienojoties.

(4) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs - bezvalstnieks vai nav zināms, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no dzimšanas vietas.

4. Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Bērna pilsonība, ja viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis

(1) Ja bērna dzimšanas brīdī viens no viņa vecākiem ir Latvijas pilsonis, bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no viņa dzimšanas vietas.

(2) Bērns, kuram viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, bet otrs citas valsts pilsonis vai nepilsonis un kuram ir arī citas valsts pilsonība, kuru viņš vēlas saglabāt, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kurai ir tiesības uz dubultpilsonību saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu un 9.panta 1.daļas 1., 2., 3. un 5.punktu vai kura saskaņā ar šā likuma 9.panta 1.1 daļas 4.punktu ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.

(3) Bērns, kurš līdz pilngadības sasniegšanai ir ieguvis šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību), kuru viņš vēlas saglabāt, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai arī saņem Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.”

 

13.

 

 

14.

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

17.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 3.panta pirmo daļu, jo tā daļēji atkārto 2.panta 5.punktu.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus ‘’citas valsts pilsonis vai nepilsonis’’ ar vārdiem ‘’citas valsts pilsonis, nepilsonis vai bezvalstnieks’’.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 4.panta paredzētajā 3.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Bērns, kuram viens no vecākiem dzimšanas brīdī ir Latvijas pilsonis, bet otrs ārzemnieks vai nepilsonis, un kuram ir arī citas valsts pilsonība, vēlas saglābāt citas valsts pilsonību, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Nosacījums par atteikšanos no Latvijas pilsonības neattiecas uz personu, kurai ir tiesības uz dubultpilsonību saskaņā ar šā likuma 8.1pantu un 9.panta 1.daļas 1., 2., 3. un 5.punktu vai kura saskaņā ar 9.panta 1.1 daļas 4.punktu ir saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību.”

Saeimas Juridiskais birojs

Vēršam komisijas uzmanību, ka likuma 3. panta trešās daļas jaunā redakcija pēc būtības atkārto 23. panta trešās daļas jauno redakciju. Ierosinām šo jautājumus reglamentēt tikai vienā pantā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 4.panta paredzētajā 3.pantā izslēgt trešo daļu.

3.1 pants. Pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst visām šādām prasībām:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;

2) viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz pieciem gadiem par nozieguma izdarīšanu;

3) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

(2) Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt:

1) abi bērna vecāki, ja viņi ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieki vai nepilsoņi, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas);

2) bērna māte, ja viņa ir reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstniece vai nepilsone, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), un ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;

3) viens no bērna vecākiem, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas), bet otrs no bērna vecākiem ir miris;

4) bērna adoptētājs, ja viņš ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā un ir bezvalstnieks vai nepilsonis, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992.gada 1.jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Ja personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav izdarījušas, nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību šajā pantā noteiktajā kārtībā, iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem:

1) dokumentu, kas apliecina, ka nepilngadīgais ir ieguvis vidējo speciālo izglītību vai arodizglītību (arodvidusskola, arodģimnāzija, arodskola) latviešu mācībvalodā;

2) dokumentu, kas šā likuma 19. un 20.pantā noteiktajā kārtībā apliecina, ka nepilngadīgais prot latviešu valodu.

(4) Personas, kurām ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, iesniedz to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un formā, ietverot šajā iesniegumā savu apliecinājumu par to, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu, iegūt izglītību un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(5) Šā panta iespējas pilsonības iegūšanai persona var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(1998.gada 22.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.99.)

 

 

5. Izteikt 3.1 pantu šādā redakcijā:

3.1 pants. Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;

2) viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

(2) Bērnu līdz 15 gadu vecuma sasniegšanai, atzīst par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem ja tā vecāka (bezvalstnieka vai nepilsoņa), ar kuru kopā viņš dzīvo, pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir Latvijā (personai, kura Latvijā ieradusies pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas).

(3) Bērna Latvijas pilsonības atzīšana, ievērojot šā panta pirmo un otro daļu un vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu.

(4) Ja bērna atzīšana par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu nenotiek vienlaikus ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu, vecāks līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni.

(5) Iesniedzot iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta pirmo daļu, bērna vecāks apliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt valsts valodu – latviešu valodu un ieaudzinās viņā cieņu pret Latvijas Republiku un uzticību tai.

(6) Ja vecāks, kuram ir tiesības iesniegt iesniegumu par bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni, to nav iesniedzis, bērnam pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas, ir tiesības iesniegt iesniegumu par viņa atzīšanu par Latvijas pilsoni, ja:

1) viņa pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus līdz iesnieguma iesniegšanai ir Latvijā;

2) uz viņu neattiecas šā likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā minētie ierobežojumi;

3) viņš nav ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā Latvijā vai kādā citā valstī, kur izdarītais noziegums arī Latvijā kvalificējams kā smags vai sevišķi smags;

4) viņš apliecina savu latviešu valodas prasmi saskaņā ar šā likuma 20.pantu vai iesniedz kādu no šā likuma 21.pantā minētajiem dokumentiem.

(7) Šā panta sestajā daļā paredzētās pilsonības iegūšanas iespējas bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

(8) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atzīst bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem."

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

22.

 

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

 

 

 

 

 

25.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām likuma 3.1 pantā skaidrāk nodalīt trīs iespējamās situācijas un attiecīgos nosacījumus. Tādejādi atsevišķi regulējot 1) pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna reģistrēšana uzreiz pēc dzimšanas, 2) pilsonības iegūšanu nevis uzreiz, bet gan vēlāk (līdz 15.g.v.) un 3) pilsonības iegūšanu vecumā no 15 g.v. – 18 g.v.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 5.pantā ietverto 3.1 pantu šādā redakcijā:

„3.1 pants. Pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

Bezvalstnieku vai nepilsoņu bērns, kurš dzimis Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, ir atzīstams par Latvijas pilsoni.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 5.pantā paredzētajā 3.1 pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) viņa vecāki ir nepilsoņi vai bezvalstnieki vai bērna māte ir nepilsonis vai bezvalstnieks un dzimšanas akta ierakstā nav ziņu par bērna tēvu.”

 

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 3.1pantā trešo daļu, attiecīgi precizējot turpmāko panta daļu numerāciju;

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 3.1pantā ceturtajā daļā vārdus „panta pirmo un otro daļu” ar vārdiem „likuma 3.2 pantu”.

 

Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs

Svītrot likumprojektā piedāvāto 3.1 panta piekto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Svītrot likumprojekta 5.pantā minētā likuma 3.1panta sestās daļas 3.punktā vārdus „smaga vai sevišķi smaga”.

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 5.pantā paredzētajā 3.1 pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

 „(7) Šā panta sestajā daļā paredzētās tiesības iesniegt iesniegumu par Latvijas pilsonības atzīšanu bērns var izmantot līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.”.

 

 

 

26.

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likumu ar 3.2 pantu šādā redakcijā:

3.2 pants. Jaundzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna pilsonība

(1) Latvijā jaundzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna atzīšana par Latvijas pilsoni notiek vienlaikus ar ieraksta par bērna dzimšanu izdarīšanu, ievērojot vecāka paustu gribu un šā likuma 3.1panta otro daļu.

 (2) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atzīst jaundzimušu bērnu par Latvijas pilsoni saskaņā ar šā panta nosacījumiem.””.

8. pants. Nepieļaujamība izdot ārvalstīm un izraidīt no valsts Latvijas pilsoņus

(1) Latvijas Republika savus pilsoņus neizdod ārvalstīm.

(2) Latvijas pilsoni nevar izraidīt no Latvijas.

 

 

27.

 

 

 

28.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 8. panta nosaukumu šādā redakcijā ‘’Nepieļaujamība izraidīt no valsts Latvijas pilsoņus’’.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 8. panta pirmo daļu, jo šo jautājumu regulē Satversmes 98. pants.

 

6. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

8.1pants. Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonība

(1) Latvijas pilsonis, kas iesniedz apliecinājumu tam, ka viņš laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, atstājis Latviju PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai ticis deportēts un tāpēc līdz 1990.gada 4.maijam nav atgriezies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, saglabā tiesības tikt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pēcnācējs, iesniedzot apliecinājumu tam, ka vismaz viens no viņa priekštečiem līdz ceturtajai paaudzei bijis šā panta pirmajā daļā minētā persona, saglabā tiesības tikt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonim.

(3) Šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajai personai, reģistrējoties kā Latvijas pilsonim, var izveidoties dubultā pilsonība.

(4) Kārtību, kādā šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā persona iesniedz apliecinājumu un tiek reģistrēta kā Latvijas pilsonis, nosaka Ministru kabinets.”

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 6.panta paredzētajā 8.1 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Persona, kura bija Latvijas pilsonis 1940.gada 17.jūnijā, iesniedz apliecinājumu, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, atstājusi Latviju glābdamies no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsonis.”.

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 6.panta paredzētajā 8.1 pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto personu apliecinājumu un tiek reģistrēta kā Latvijas pilsonis. Iesniegumu izskata četru mēnešu laikā.”

9.pants. Dubultā pilsonība

(1) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība.

(2) Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.

 

7. Papildināt 9.pantu ar 11 daļu šādā redakcijā:

„(11) Latvijas pilsonība saglabājas:

1) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;

2) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;

3) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu;

4) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis šīs daļas 1. – 3.punktā neminētas valsts pilsonību, bet saņēmis Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību;

5) personai, kura, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību ieguvusi laulības vai adopcijas rezultātā.”

 

 

31.

 

 

 

32.

 

 

 

 

 

33.

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

35.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Aizstāt likumprojekta 7.pantā ietvertā 9.panta 11 daļas 1.punktā vārdus „Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas” ar vārdiem „Eiropas Padomes”.

Deputāts S.Dolgopolovs

Aizstāt likumprojekta 7.pantā ietvertā 9.panta 11 daļas 1.punktā vārdus „Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas” ar vārdiem „Pasaules Tirdzniecības organizācija”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 7.panta paredzētajā 9.pantā:

izslēgt 11daļas 4.punktu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 7.panta paredzētajā 9.pantā:

izteikt 11 daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) Latvijas pilsonim, kurš, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību ieguvis laulību vai adopcijas rezultātā.”.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 9.panta jauno redakciju ar (12) daļu šādā redakcijā:

‘’(12) Pirmajā daļā noteiktās Latvijas pilsonības saglabāšanas iespējas attiecas arī uz tām personām, kuras atbilstoši šā likuma 2.pantam iegūst Latvijas pilsonību pēc 2013.gada 1. janvāra.’’

11. pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras:

1) ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

2) pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;

3) ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;

4) dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);

5) pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā. Šis ierobežojums neattiecas uz 13. panta pirmās daļas 6. un 7. punktā un piektajā daļā minētajām personām;

6) ir bijušas PSRS (LPSR) VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

7) Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas kriminālsodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

8) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

(2) Ja persona, kura iesniegusi naturalizācijas iesniegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, iesnieguma izskatīšana tiek apturēta, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.

8. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

„11.pants. Naturalizācijas ierobežojumi

(1) Latvijas pilsonībā neuzņem personu, kura:

1) ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, ja to konstatē kompetentas iestādes, tai skaitā:

a) ir vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijā pastāvošo valsts varu,

b) pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību,

c) ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kad šāda atļauja izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

3) pēc 1940.gada 17.jūnija ir izvēlējusies Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanas no PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kura līdz dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienai nav pastāvīgi dzīvojusi Latvijā;

4) ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi tikai PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, vai administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks;

5) Latvijā vai kādā citā valstī ir atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas ir noziegums arī Latvijā;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies pret Latvijas Republiku PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās vai Latvijas komunistu savienībā.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais ierobežojums neattiecas uz personu, kura:

1) naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdī ne mazāk kā 10 gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni;

2) 1940.gada 15.jūnijā bija Lietuvas vai 1940.gada 17.jūnijā bija Igaunijas pilsonis."

 

36.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

37.

 

 

 

 

 

 

 

38.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

 

41.

 

 

 

 

 

 

 

 

42.

Saeimas Juridiskais birojs

Likuma 11. panta pirmās daļas pirmā punkta jaunā redakcija paredz, ka kompetentas institūcijas konstatē vai persona ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām. Lai gūtu pārliecību par iecerētās normas darbības efektivitāti un pārliecinātos vai šis institūcijas izprot šos uzdevumus un spēs tos veikt, ierosinām uzaicināt uz komisijas sēde šo institūciju pārstāvjus.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 8.pantā ietvertā 11.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojekta 8.pantā ietvertā 11.panta pirmo daļu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā (attiecīgi mainot esošo punktu numerāciju) šādā redakcijā:

„2) pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 8.panta paredzētajā 11.pantā:

izteikt pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

„4) ir bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, izņemot personu, kura bijusi PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieks;

 „5) Latvijā vai kādā citā valstī ir atzīta par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas ir noziegums arī Latvijā naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas brīdī;”.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt 11. panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem ‘’arī Latvijā’’ ar vārdiem ‘’naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas laikā’’.

Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs

Izteikt 11.panta pirmās daļas 5.apakšpunktu šādā redakcijā:

„Latvijā vai kādā citā valstī ir sodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kas ir noziegums arī Latvijā, ja notiesājošs spriedums ticis pieņemts, ievērojot taisnīgas tiesas un soda samērīguma principus.”

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Izteikt likumprojekta 8.pantā minētā likuma 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētais ierobežojums neattiecas uz personu, kura 1940.gada 15.jūnijā bija Lietuvas vai 1940.gada 17.jūnijā bija Igaunijas pilsonis.”

12. pants. Naturalizācijas vispārīgie noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un:

1) kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā, skaitot no 1990. gada 4. maija (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas brīža);

2) kuras prot latviešu valodu;

3) kuras zina Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumus;

4) kuras zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēsturi;

5) kurām ir legāls iztikas avots;

6) kuras ir devušas solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet bijušās PSRS pilsoņi, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā, — apliecinājumu, ka tie nav ieguvuši citas valsts pilsonību (pavalstniecību);

8) uz kurām neattiecas šā likuma 11. pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kuras atbilst visiem šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Paziņojums par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauja vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošs dokuments ir jāiesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(4) Latvijas Republikas Satversmes un konstitucionāla likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudes kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(5) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, personai jāmaksā valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

(6) Personas, kuru iesniegumi pilsonības jautājumos noraidīti, var tos atkārtoti iesniegt gadu pēc iepriekšējā lēmuma pieņemšanas.

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Naturalizācijas noteikumi

(1) Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personu:

1) kurai naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos piecus gadus ir bijusi Latvijā (citas valsts pilsonim vai bezvalstniekam piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības saņemšanas brīža);

2) kura prot latviešu valodu;

3) kura zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus;

4) kura zina valsts himnas tekstu un Latvijas vēstures pamatjautājumus;

5) kurai ir legāls iztikas avots;

6) kura ir devusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

7) kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmusi iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, izņemot personu, kura ir šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās valsts pilsonis vai ir saņēmusi 9.panta 1.daļas 4.punktā minēto Ministru kabineta atļauju;

8) uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības), ekspatriācijas atļauju vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu iesniedz pēc tam, kad personai ir oficiāli paziņots, ka citu šķēršļu tās uzņemšanai Latvijas pilsonībā nav.

(3) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus."

 

 

 

 

43.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

44.

 

 

 

 

 

 

 

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

 

 

 

Deputāts J.Dombrava

Aizstāt likumprojekta 9.pantā minētā likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu „piecus” un vārdu „piecu” ar skaitli „10”.

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām precizēt 12. panta pirmās daļas 7.punktu, jo vairāku valstu likumi neparedz ekspatriācijas atļauju izsniegšanu, bez tam tas var radīt papildu šķēršļus attiecībā uz bēgļiem, kuriem viņu īpašā statusa dēļ ir neiespējami sazināties ar savas pilsonības valsti.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Izteikt likumprojekta 9.panta paredzētajā 12.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

„7) kura ir iesniegusi paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmusi iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, izņemot:

a) personu, kura ir šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. un 3.punktā minēto valstu pilsonis vai ir saņēmusi 9.panta 1.daļas 4.punktā minēto Ministru kabineta atļauju;

b) personu, kurai Latvijā ir piešķirts bēgļa statuss;”.

 

 

 

 

 

 

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojekta 9.pantā ietverto 12.pantu ar  ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Personai, kurai ir tiesības naturalizēties, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodrošināta iespēja bez maksas apgūt pārbaudījumu kārtošanai nepieciešamās zināšanas.”

 

 

 

 

47.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt  likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

12.1 pants. Nepilsoņu naturalizācija

(1)   Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt nepilsoni:

1) kuram naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā kopumā ir ne mazāk kā 10 gadi;

2) kurš prot latviešu valodu;

3) kurš zina Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un Latvijas Republikas himnas tekstu;

4) kurš ir devis solījumu par uzticību Latvijas Republikai;

5) uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi.

(2) Nepilsonim, kuram ir tiesības naturalizēties, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek nodrošināta iespēja bez maksas apgūt pārbaudījumu kārtošanai nepieciešamās zināšanas.

(3) Iesniedzot naturalizācijas iesniegumu, nepilsonis maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus.”

13. pants. Uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā

(1) Personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, bet kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts oficiālajā laikrakstā. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12. panta (izņemot pirmās daļas 7. punktu) noteikumi.

(2) Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no šā likuma 11. pantā minētajiem ierobežojumiem.

10. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu, kurai nav tiesību naturalizēties šajā likumā paredzētajā vispārējā kārtībā un uz kuru neattiecas šā likuma 11.pantā minētie naturalizācijas ierobežojumi, bet kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu, kas tiek publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti šā likuma 12.panta (izņemot pirmās daļas 6.punktu) noteikumi un tai var izveidoties dubultā pilsonība.

 

48.

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 13. panta pirmajā daļā vārdu ‘’laikrakstā’’ ar vārdiem ‘’oficiālajā izdevumā’’.

14. pants. Naturalizācija vispārējā kārtībā

(1) Piecpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu iesniegumus par uzņemšanu Latvijas pilsonībā, ievērojot šā likuma 11. un 12. panta noteikumus, izskata to iesniegšanas secībā.

(2) Ja iesniedzējs izsaka vēlēšanos, ārpus vispārējās izskatīšanas secības izskatāmi iesniegumi, kurus iesnieguši:

1) latvieši un līvi, kas repatriējas uz Latviju;

2) personas, kuras 1940. gada 17. jūnijā bija Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

3) personas, kuras 1939. gada 1. septembrī bija Polijas pilsoņi, un šo personu pēcnācēji, ja šīs personas vai to pēcnācēji līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā;

4) personas, kuras vismaz 10 gadus sastāv laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā.

 

 

11. Izslēgt 14.pantu.

 

 

15.pants. Bērnu naturalizācija

(1) Vienlaikus ar naturalizēto personu Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Tas attiecas arī uz adoptētiem un ārlaulības bērniem. Uz nepilngadīgiem bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, netiek attiecināti šā likuma 12.panta noteikumi.

(2) Ja viens no vecākiem naturalizējas Latvijā, bet otrs paliek ārvalstnieks, viņu nepilngadīgais bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) vecāki par to vienojas;

2) vecāki nav panākuši vienošanos, bet bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(3) Ja nepilngadīgo ārvalstnieku (bezvalstnieku) adoptē laulātie, no kuriem viens ir Latvijas pilsonis, bet otrs - ārvalstnieks, bērns iegūst Latvijas pilsonību, ja:

1) adoptētāji par to vienojas;

2) bērna pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

(4) Adopcijas anulēšanas gadījumā bērna pilsonību var mainīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.97. likumu un 22.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 10.11.98.)

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

15.pants. Bērnu naturalizācija

Ja viens no bērna vecākiem iegūst Latvijas pilsonību naturalizējoties, pēc viņa lūguma Latvijas pilsonību iegūst viņas bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, neattiecas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punkta nosacījumi.”

 

49.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Izteikt likumprojekta 12.panta paredzēto 15.pantu šādā redakcijā:

15.pants. Bērnu naturalizācija

Ja viens no vecākiem iegūst vai ir ieguvis Latvijas pilsonību naturalizējoties, pēc naturalizējamās personas lūguma Latvijas pilsonību iegūst arī šīs personas bērni līdz 15 gadu vecumam, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz bērniem, uzņemot Latvijas pilsonībā, neattiecas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punkta nosacījumi.”.

16. pants. Nepieciešamība saņemt nepilngadīgā piekrišanu viņa pilsonības maiņai

(1) Nepilngadīgajam vecumā no 14 līdz 18 gadiem pilsonību (pavalstniecību) var mainīt atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) tikai ar nepilngadīgā rakstveida piekrišanu.

(2) Ja nepilngadīgajam pilsonība (pavalstniecība) mainījusies atbilstoši vecāku (adoptētāju) pilsonībai (pavalstniecībai) bez nepilngadīgā rakstveida piekrišanas, viņam gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas ir tiesības atjaunot Latvijas pilsonību neatkarīgi no Latvijā nodzīvotā laika.

(3) Ja ir noslēgta laulība starp Latvijas pilsoni un ārvalstnieku un bērns ieguvis ārvalsts pilsonību (pavalstniecību), tad, pilngadībai iestājoties, viņa naturalizācijai nepiemēro šā likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumu.

 

13. Izslēgt 16.pantu.

 

 

17. pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Naturalizācijas iesniegumus pieņem un izskata Naturalizācijas pārvalde.

(2) Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Iesniegums izskatāms un atbilde iesniedzējam dodama ne vēlāk kā gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas. Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets.

(3) Naturalizācijas pārvaldes lēmumu par naturalizācijas atteikumu var pārsūdzēt tiesā.

14. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība

(1) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus. Iesniegumu izskata gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos paredzēto dokumentu iesniegšanas dienas.

(2) Naturalizācijas iesnieguma izskatīšanu aptur, ja ir pieņemts lēmums par personas kriminālvajāšanas uzsākšanu vai attiecībā uz to ierosināta pārbaudes lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu, līdz stājas spēkā tiesas spriedums vai lieta tiek izbeigta.

(3) Persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru personas pieteikums noraidīts.

(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets. Ministru kabinets var pieņemt lēmumu neuzņemt pilsonībā personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām."

 

 

50.

 

 

 

 

51.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

 

 

53.

 

 

 

 

 

54.

 

 

 

 

55.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Aizstāt likumprojekta 14.pantā ietvertā 17.panta pirmajā daļā vārdus „gada laikā” ar vārdiem „sešu mēnešu laikā”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 14.panta paredzētajā 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā pieņem un izskata naturalizācijas iesniegumus. Iesniegumu ir tiesības iesniegt personām no 15 gadu vecuma. Iesniegumu izskata gada laikā no visu Ministru kabineta noteikumos noteikto dokumentu iesniegšanas dienas.”;

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izteikt likumprojekta 14.pantā ietvertā 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Persona, kurai naturalizācija atteikta, atkārtotu iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā gada laikā.”

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izteikt likumprojekta 14.pantā ietvertā 17.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 14.panta paredzētajā 17.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Lēmumu par uzņemšanu pilsonībā pieņem Ministru kabinets.”.

Deputāte I.Lībiņa-Egnere

Papildināt likumprojektā piedāvāto likuma 17.panta ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabineta lēmums nav pārsūdzams.”.

18. pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (dzimšanas vieta, datums), apsolu būt uzticīgs (uzticīga) vienīgi Latvijas Republikai.

Apņemos godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus, visiem spēkiem aizsargāt tos.

Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību."

15. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

"18.pants. Solījums par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību

Visām personām, kuras uzņem Latvijas pilsonībā, ir jāparaksta šāds solījums par uzticību Latvijas Republikai:

"Es, (vārds, uzvārds), dzimis (dzimusi) (datums), kļūstot par Latvijas pilsoni, apsolu būt uzticīgs (uzticīga) Latvijas Republikai.

Apņemos būt lojāls (lojāla) Latvijai un godprātīgi pildīt Latvijas Republikas Satversmi un likumus.

Solos aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, godīgi dzīvot un strādāt, lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.

Apliecinu, ka mana rīcība nekad nebūs vērsta pret Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti."

 

 

56.

 

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

 

58.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Aizstāt likumprojekta 15.pantā minētā likuma 18.panta 1.rindkopā vārdu „ir” ar vārdiem „svinīgos apstākļos ir jānolasa un”.

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Papildināt likumprojekta 15.pantā minētā likuma 18.panta 4.rindkopu pēc vārda „solos” ar vārdiem „nežēlojot savu dzīvību”.

Deputāts I.Pimenovs

Aizstāt likumprojekta 15.pantā (attiecībā uz grozījumiem likuma 18.pantā) vārdus „aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību, stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu” ar vārdiem „stiprināt Latvijas suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu”.

Trešā nodaļa
ZINĀŠANU PĀRBAUDES KĀRTĪBA

16. Izteikt trešās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaude".

 

 

19. pants. Latviešu valodas prasmes pārbaude

Latviešu valodas prasmi pārbauda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

17. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

"19.pants. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtība

Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets."

 

 

21. pants. Zināšanu pārbaudes atvieglojumi

(1) No latviešu valodas prasmes pārbaudes ir atbrīvojamas personas, kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu mācībvalodas izglītības iestādēs.

(2) Ministru kabinets nosaka īpašu zināšanu pārbaudes kārtību personām, kurām ir piešķirta invaliditāte.

(3) Uz personām, kuras sasniegušas 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20. panta 4. punkta noteikumi.

18. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atvieglojumi

(1) No Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atbrīvo:

1) I grupas invalīdus, II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu, II un III grupas invalīdus ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu;

2) personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura ieguvusi pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot tajā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, apguvusi pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu klātienē latviešu valodā.

(2) Latviešu valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura iesniedz vienu no šādiem dokumentiem:

1) valsts valodas prasmes apliecību, kas izsniegta pēc 2009.gada 1.septembra un apliecina, ka pretendents ieguvis B vai C līmeni valsts valodas prasmes pārbaudē profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai;

2) dokumentu, kas apliecina centralizētā eksāmena latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei) vai centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) nokārtošanu atbilstoši A, B, C vai D līmenim;

3) dokumentu, kas izsniegts pēc 2012.gada 1.jūnija un apliecina centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei) iegūto kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 50 procentiem, vai centralizētajā eksāmenā latviešu valodā (akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei) iegūto kopējo procentuālo novērtējumu, kas nav mazāks par 40 procentiem;

4) diplomu, kas apliecina augstākās izglītības programmas apguvi latviešu valodā.

(3) Uz personu, kura sasniegusi 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta 4.punkta noteikumi.

(4) Kārtību, kādā Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanas un latviešu valodas prasmi apliecina šā panta trešajā daļā minētā persona un persona ar invaliditāti, nosaka Ministru kabinets."

 

 

59.

 

 

 

 

 

 

 

60.

 

 

 

 

 

 

61.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

62.

 

 

 

 

63.

 

 

 

 

 

 

64.

 

 

 

 

 

 

65.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 18.panta paredzētajā 21.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures zināšanu un latviešu valodas prasmes pārbaudes atvieglojumi un atbrīvojumi

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt likumprojekta 18.pantā ietvertā 21.panta otrās daļas 1.punktu ar vārdiem:

“bet nepilsonis – valsts valodas prasmes apliecību, kas izsniegta pēc 1990.gada 4.maija un apliecina jebkura līmeņa valsts valodas prasmi;”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 18.panta paredzētajā 21.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) bērnus, kuriem ir noteikta invaliditāte, I grupas invalīdus, II grupas invalīdus ar progresējošu psihisko saslimšanu, II un III grupas invalīdus ar abpusēju kurlumu vai kurlmēmumu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Likumprojekta 18.pantā minētā likuma 21.panta otrajā daļā aizstāt 2.punktā vārdu un burtus „C vai D” ar vārdu un burtu „vai C”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izslēgt likumprojekta 18.pantā ietvertā 21.panta otrās daļas 3.punktā vārdus iekavās “(akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 9.klasei)” un vārdus “(akreditētās mazākumtautību izglītības programmās 12.klasei)”.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Likumprojekta 18.pantā minētā likuma 21.panta otrajā daļā aizstāt 3.punktā skaitli „50” un skaitli „40” ar skaitli „60”.

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 18.panta paredzētajā 21.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Uz šā likuma 2.panta pirmās daļas 3.punktā minēto personu un personu, kura sasniegusi 65 gadu vecumu, neattiecas šā likuma 20.panta 4.punkta noteikumi.”.

 

23. pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Atteikšanas iesniegumu var noraidīt, ja:

1) personai ir neizpildītas saistības pret valsti;

2) persona nav izpildījusi obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumus.

(3) Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā.

19. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Atteikšanās no Latvijas pilsonības

(1) Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai citas valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

(2) Katrai personai, kura ir ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), izņemot šā likuma 9.panta 1.daļā minētos gadījumus, ir pienākums 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

(3) Persona, uz kuru neattiecas šā likuma 8.1 panta nosacījumi un kura līdz pilngadības sasniegšanai ir ieguvusi šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību) vai nav saskaņā ar 9.panta 1.1 daļas 4.punktu saņēmusi Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību, līdz 25 gadu vecumam iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja izvēlas saglabāt citas valsts pilsonību.

(4) Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja personai ir neizpildītas saistības pret valsti.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā izskata atteikšanās iesniegumus, kā arī šā panta ceturtajā daļā noteikto saistību saturu."

 

 

66.

 

 

 

 

 

67.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

68.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 19.panta paredzētajā 23.pantā:

aizstāt pirmajā, otrajā trešajā un ceturtajā daļā vārdu „persona” ar vārdiem „Latvijas pilsonis” attiecīgā locījumā.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 19.panta paredzētajā 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Latvijas pilsonim, kurš ir ieguvis citas valsts pilsonību (pavalstniecību), izņemot Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība saglabājas saskaņā ar šā likuma 9.panta 1.daļu, ir pienākums 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 19.panta paredzētajā 23.pantā:

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Personu, kura iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības saskaņā ar šā panta pirmo, otro un trešo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā.”.

24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja persona:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;

2) bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;

3) apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar šīs personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.95. likumu un 22.06.98. likumu, kas stājas spēkā no 10.11.98.)

20. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

"24.pants. Latvijas pilsonības atņemšana

(1) Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā:

1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā noteikto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

2) bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, izņemot gadījumu, kād šāda atļauja izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku;

3) apliecinot piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, apzināti sniegusi nepatiesas ziņas vai noklusējusi faktus, kas attiecas uz Latvijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem.

(2) Latvijas pilsonības atņemšana neskar personas laulātā, bērnu vai citu ģimenes locekļu pilsonību.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā lēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem, ja ir pagājuši ne vairāk kā 10 gadi no Latvijas pilsonības iegūšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) persona bijusi notiesāta par kādu no Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtu 5.pantā minētajiem starptautiskajiem noziegumiem;

2) personai ir šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. un 3.punktā neminētas valsts pilsonība.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā personai atņem Latvijas pilsonību."

 

 

69.

 

 

 

 

 

70.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

71.

 

 

 

 

72.

 

 

 

 

 

 

73.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

74.

 

 

 

75.

 

 

 

 

76.

 

 

 

77.

 

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izteikt likumprojekta 20.pantā ietvertā 24.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Latvijas pilsonību personai var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu, ja tā:”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Izteikt likumprojekta 20.panta paredzētajā 24.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot šā likuma 3.panta otrajā daļā un 23.panta otrajā un trešajā daļā noteikto iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku.”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izslēgt likumprojekta 20.pantā ietvertā 24.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai noklusējusi faktus”.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Papildināt likumprojekta 20.pantā minētā likuma 24.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) apzināti un būtiski pārkāpusi solījumu par uzticību Latvijas Republikai, ko tā devusi, iegūstot Latvijas pilsonību”.

 

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Papildināt likumprojekta 20.pantā minētā likuma 24.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

„5) vērsusies pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, aicinājusi likvidēt Latvijas valstisko neatkarību vai graut Latvijas teritoriālo nedalāmību, spiegojusi ārvalsts izlūkdienesta uzdevumā, ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ja to konstatē kompetentas iestādes un ja šī persona uzņemta Latvijas pilsonībā vai ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā persona nekļūst par bezvalstnieku”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izslēgt likumprojekta 20.pantā ietvertā 24.panta trešo daļu.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Aizstāt likumprojekta 20.pantā minētā likuma 24.panta trešajā un ceturtajā daļā skaitli „10” ar skaitli „30”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izslēgt likumprojekta 20.pantā ietvertā 24.panta ceturto daļu.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

 Izslēgt likumprojekta 20.pantā ietvertā 24.panta piekto daļu.

 

 

25. pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā, Latvijas pilsonību pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24. pantu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā un ne agrāk kā pēc pieciem Latvijā pastāvīgi nodzīvotiem gadiem, skaitot no Latvijas pilsonības atņemšanas dienas.

 

21. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. Latvijas pilsonības atjaunošana

(1) Persona, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles rezultātā bez tās rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc tās lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu.

(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc tam, kad beidzies attiecīgā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru personas pieteikums noraidīts.

 (3) Personai, kura ir ieguvusi šā likuma 9.panta 1.daļā minētās valsts pilsonību (pavalstniecību) un zaudējusi Latvijas pilsonību, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai kurai Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu, ir tiesības iesniegt atbildīgajai institūcijai iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu.

(4) Latvijas pilsonību neatjauno personai:

1) kura ieguvusi šā likuma 9.panta 1.1 daļā neminētas valsts pilsonību (pavalstniecību);

2) kurai Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 3.punktu;

3) uz kuru attiecas šā likuma 11.pantā minētie ierobežojumi.

(5) Ministru kabinets nosaka atbildīgo institūciju un kārtību, kādā tā atjauno personai Latvijas pilsonību."

 

78.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

79.

 

 

 

 

 

 

 

 

80.

 

 

 

81.

 

 

 

82.

 

 

 

 

 

 

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

 

85.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 21.pantā ietvertā 25.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Persona, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles rezultātā bez tās rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc tās lūguma atjauno ar Ministru kabineta lēmumu.”

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 21.panta paredzētajā 25.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Persona, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles rezultātā bez viņas rakstveida piekrišanas, Latvijas pilsonību līdz 25 gadu vecuma sasniegšanai pēc viņas lūguma var atjaunot ar atbildīgās institūcijas lēmumu.”

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Likumprojekta 21.pantā minētā likuma 25.pantā otrajā daļā aizstāt vārdus „pirmo daļu” ar vārdiem un skaitļiem „pirmās daļas 1. vai 2.punktu”.

Deputāts J.Dombrava

Aizstāt likumprojekta 21.pantā minētā likuma 25.panta otrajā daļā vārdu „pieci” ar skaitli „10”.

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Izteikt likumprojekta 21.pantā ietvertā 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personu, kurai Latvijas pilsonība atņemta saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo daļu, var uzņemt Latvijas pilsonībā tikai naturalizācijas kārtībā, ja ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc tiesas sprieduma, ar kuru personai pilsonība atņemta.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 21.panta paredzētajā 25.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Personām, kuras ir ieguvušas šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. un 3.punktā minēto valstu pilsonību (pavalstniecību) un ir zaudējušas Latvijas pilsonību, iesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, vai kuras ir ieguvušas šā likuma 9.panta 1.daļas 1., 2. un 3.punktā minēto valstu pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, un kurām Latvijas pilsonība atņemta ar tiesas spriedumu, ir tiesības iesniegt iesniegumu atbildīgajā institūcijā par Latvijas pilsonības atjaunošanu.”;

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”frakcija

Likumprojekta 21.pantā minētā likuma 25.pantā ceturtās daļas 2.punktā aizstāt skaitli un vārdu „3.punktu” ar skaitļiem un vārdiem „3., 4. vai 5.punktu”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 21.panta paredzētajā 25.pantā:

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„(4) Latvijas pilsonību neatjauno personām:

2) kuras, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegušas apzināti nepatiesas ziņas, tādējādi nepamatoti iegūstot Latvijas pilsonību, un kurām Latvijas pilsonība ir atņemta ar tiesas spriedumu;”.

 

 

26. pants. Latvijas pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtība

Latvijas pilsonības zaudēšanas un tās atjaunošanas dokumentēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

27. pants. Latvijas pilsoņa personu apliecinoši dokumenti

Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas pase, kā arī Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību izdota izziņa.

28. pants. Starptautisko līgumu piemērošana

Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

 

22. Izslēgt 27. un 28.pantu.

 

86.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Izteikt likumprojekta 22.pantu šādā redakcijā

          „22. Izslēgt 26., 27. un 28.pantu.”.

Pārejas noteikumi

1. Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17. jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1. jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).

 2. Šā likuma 24.panta 2.punkta nosacījumi neattiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir dubultā pilsonība, ja viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas teritorijas.

 3. Personas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim tika reģistrētas vai bija pieteikušās kā Latvijas pilsoņi, saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.) 3.2.punktu un 1992.gada 28.oktobra lēmumu "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48. nr.) ir Latvijas pilsoņi un viņu reģistrācija nav anulējama, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

 4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 27.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" piemērošanu ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas Republikas pilsoņiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmums "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmums "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 15.oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.), Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februāra lēmums "Par "Pagaidu nolikumu par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.), likums "Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februārī apstiprinātajā "Pagaidu nolikumā par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kas izstājas no Latvijas Republikas pilsonības"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34. nr.).

23. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1.punktu;

papildināt noteikumus ar 5., 6., 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā:

„5. Iesniegumi, kas saskaņā ar šā likuma 3.1 pantu saņemti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē līdz 2013.gada 1.janvārim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.

6. Lietas par Latvijas pilsonības atņemšanu, kas tiesā ierosinātas līdz 2013.gada 1.janvārim, saskaņā ar Civilprocesa likumu izskata un nolēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu pieņem tiesa, kuras tiesvedībā atrodas minētās lietas.

7. Personām, kuras Latvijas pilsonību ieguvušas līdz 2013.gada 1.janvārim, šā likuma 24.panta trešajā daļā minētais 10 gadu termiņš sākas no 2013.gada 1.janvāra.

8. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.janvārim izdod šajā likumā paredzētos noteikumus.

9. Naturalizācijas iesniegumi, kas iesniegti līdz 2013.gada 1.janvārim, izskatāmi saskaņā ar likumu, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

 

 

 

 

 

91.

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 23.panta paredzētajos Pārejas noteikumos:

izteikt 6.punktu šādā redakcijā:

„6. Lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu, kas tiesā ierosinātas līdz 2013.gada 1.janvārim, nolēmumu par Latvijas pilsonības atņemšanu vai neatņemšanu personai tiesa pieņem saskaņā ar Civilprocesa likumu.”;

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt pārejas noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

‘’10. Persona, kuras atbilda šā likuma 2. panta 1.3 punktam, bet nebija reģistrējušas kā Latvijas pilsoņi saglabā tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsonis līdz _________. ‘’

Politisko partiju apvienības „Saskaņas centrs” frakcija

Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10. Šā likuma 3.1 pantā minētajām personām vai viņu likumiskajiem pārstāvjiem ir pienākums līdz 2015.gada 1.janvārim nodot nepilsoņa pases un saņemt Latvijas pilsoņu pases.”

Saeimas Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt pārejas noteikumus ar 11. punktu šādā redakcijā:

‘’11. Persona, kuras atbilstoši  šā likuma 2. panta 1.3 punktam iesākušas izglītības ieguvi, bet nav pabeigušas pamatizglītības vai vidējās izglītības ieguvi līdz ________saglabā tiesības reģistrēties kā Latvijas pilsonis.’’

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Likumprojekta 23.panta paredzētajos Pārejas noteikumos:

papildināt Pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

„11. Šā likuma 3.panta otrajā daļā un 23.panta trešajā daļā minētās personas, kuras sasniegušas 25 gadu vecumu līdz 2013.gada 1.janvārim, trīs gadu laikā no 2013.gada 1.janvāra iesniedz iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.”;

„12. Šā likuma 23.panta otrajā daļā minētās personas iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības iesniedz gada laikā no 2013.gada 1.janvāra”.

 

 

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

 

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

tresais.las.doctresais.las.doc

Start time: 21.09.2017 11:24:19 After doc accessing: 21.09.2017 11:24:19 After doc copying: 21.09.2017 11:24:19 End time: 21.09.2017 11:24:19 Doc created: 21.09.2012 14:32:41 Doc last mod: 21.09.2012 14:37:52 Doc manual: