Drukāt    Aizvērt
Saeimas pastāvīgās komisijas

Rīgā

 

2011. gada 31. martā

Nr. 8/4-2-___-2011                                                                                                                     

Saeimas Prezidijam

 

 

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē.

Lūdzam likumprojekta nodošanu komisijām iekļaut 2011. gada 7. aprīļa Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts (uz 3 lp.);

2. Anotācija (uz 3 lp.);

3. Pašreizējā redakcija un piedāvātie grozījumi (salīdzinošā tabula) (uz 5 lp.).

 

 

 

 

10. Saeimas deputāti:

 

1.____________________________________

 

2.____________________________________

 

3.____________________________________

 

4.____________________________________

 

5.____________________________________

 


Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt 35. un 36.pantu šādā redakcijā:

„35. Valsts Prezidents ir valsts galva. Valsts Prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.

Valsts Prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Vēlēšanu kārtību nosaka īpašs likums.

36. Tiesības izvirzīt Valsts Prezidenta amata kandidātu ir desmit tūkstošiem balsstiesīgu vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputātiem.

Kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju, uzskatāms par ievēlētu Valsts Prezidenta amatā. Ja pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nesaņem šādu vairākumu, rīkojama otra vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Kandidāts, kurš otrajā balsošanas kārtā saņēmis visvairāk balsu, uzskatāms par ievēlētu Valsts Prezidenta amatā.”

2. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

„39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā divus termiņus no vietas.”

3. Izteikt 41., 42., 43. un 44.pantu šādā redakcijā:

„41. Valsts Prezidents pārstāv valsti starptautiski, paraksta starptautiskos līgumus un nosūta tos Saeimai ratifikācijai. Valsts Prezidents ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus.

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

Valsts Prezidentam ir pienākums spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas valstij.

43. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers vai citāds tikpat smags apdraudējums, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, Valsts Prezidentam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds Valsts Prezidenta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai. Ja apdraudējums turpina pastāvēt arī pēc trim mēnešiem, Saeima izņēmuma stāvokli var pagarināt. Saeima to var pagarināt vairākkārtīgi, bet ik reizes ne ilgāk par diviem mēnešiem.

44. Pēc tam kad Saeima apstiprinājusi izņēmuma stāvokli, Valsts Prezidents uzņemas Ministru kabineta vadību.”

 

4. Izteikt 47. un 48.pantu šādā redakcijā:

„47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosināšanas tiesība.

48. Valsts Prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu.

Valsts Prezidents var izmantot šo tiesību ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamajām Saeimas vai Valsts Prezidenta vēlēšanām.”

5. Izteikt 50., 51., 52. un 53.pantu šādā redakcijā:

„50. Ja Valsts Prezidents apzināti ir izdarījis Satversmes vai citu būtisku likuma pārkāpumu, tad Saeima ar ne mazāk kā trīs piektdaļu visu Saeimas locekļu lēmumu sāk Valsts Prezidenta atlaišanas procedūru. Lēmumā par atlaišanas procedūras sākšanu norāda Valsts Prezidenta izdarītā pārkāpuma būtību un citus būtiskus apstākļus.

51. Ja Saeima pieņēmusi lēmumu par Valsts Prezidenta atlaišanas procedūras sākšanu, lieta tiek nodota izskatīšanai Satversmes tiesā. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Valsts Prezidenta atlaišanas procedūras kārtību nosaka īpašs likums.

52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks beidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais ir aizkavēts izpildīt savu amatu.

53. Valsts Prezidenta rīkojumiem Ministru kabineta darbības jomā, izņemot piecdesmit sestā pantā paredzēto gadījumu, jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas atbildību par šiem rīkojumiem. Ja Satversmē vai likumā ir noteikts, ka Valsts Prezidents izvirza, ieceļ vai apstiprina valsts amatpersonu, tad attiecīgajam Valsts Prezidenta rīkojumam jābūt līdzparakstītam tikai tad, ja tas noteikts Satversmē vai attiecīgajā likumā. ”

6. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

„56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts Prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts Prezidents.”

7. Izteikt 59.pantu šādā redakcijā:

„59. Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Valsts Prezidenta un Saeimas priekšā.

Ministru prezidentam vai ministram jāatkāpjas, kad Saeima ar visu deputātu vairākumu tiem izsaka neuzticību. Ja neuzticība izteikta Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam, ja atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas, un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts Prezidents to prasa.”

 

8. Izslēgt 62.pantu.

9. Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

„71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.”

10. Izteikt 75.pantu šādā redakcijā:

„75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību un Valsts Prezidents nav prasījis šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai, un tas ir izsludināms ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.”

11. Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

„84. Tiesnešus izvirza likumā noteiktā kārtībā. Tiesnešus ieceļ Valsts Prezidents, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.”

12. Izteikt VII nodaļas virsrakstu šādā redakcijā:

„ VII nodaļa. Valsts kontrole un Tiesībsargs”

13. Izteikt 87. un 88.pantu šādā redakcijā:

„87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Tiesībsargs ir neatkarīga iestāde.

88. Valsts kontrolieri un Tiesībsargu izvirza Valsts Prezidents un apstiprina amatā Saeima. No amata atcelt Valsts kontrolieri un Tiesībsargu var vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences, kā arī Tiesībsarga kompetences nosaka īpašs likums.”

Pārejas noteikumi:

1. Šis likums nav attiecināms uz 2011. gadā ievēlētā Valsts prezidenta pilnvaru laiku.

2. Šā likuma 1. pants stājas spēkā līdz ar nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām.

3. Šā likuma 11., 12. un 13. pants stājas spēkā ar 2012. gada 1. janvāri.

 

 


10. Saeimas deputāti:

 

1.________________________________

 

2.________________________________

3.________________________________

 

4.________________________________

 

5.________________________________



Anotācija likumprojektam

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Lūkojoties no klasiskā trīs varu koncepta, Latvijas Valsts prezidents nav pieskaitāms ne pie likumdevējvaras, ne izpildvaras, ne arī tiesu varas. Galvenokārt Latvijas Valsts prezidentam ir reprezentācijas, padomdevēja un kontroles orgāna uzdevumi, no kuriem būtiskākais ir pirmais. Pēdējā laikā tiek runāts arī par tā saucamo rezerves jeb arbitra funkcija, kas izprotama, kā valsts galvas prerogatīva – izlīdzinoši un stabilizējoši ietekmēt valsts politisko un tiesisko sistēmu, novērst krīzes, palīdzēt rast risinājumu problēmām. Demokrātiskas valsts pastāvēšanas pamatā ir jābūt varas dalīšanas principam jeb varu krustošanas principam. Šā principa būtība ir novērst indivīda brīvībai potenciāli bīstamu valsts varas pārmērīgu koncentrāciju viena subjekta rokās. Pašreizējā brīdī, kad ir novērojamas noteiktas konstitucionālās krīzes pazīmes, mēs redzam, ka ir pārmērīga varas koncentrācija Saeimas rokās, kas turklāt neatrodas satversmiskās attiecībās ar tiesu varu, kā arī nespēj efektīvi kontrolēt izpildvaru.

Izvērtējot Valsts prezidenta lomu Satversmes noteiktajā varas dalījumu sistēmā, ir jāsecina, ka Valsts prezidents kā valsts konstitucionālais orgāns ir nepietiekami izmantots. Valsts prezidentam būtu jānosaka lielāka loma varas dalīšanas realizācijā. Nevēloties būtiski mainīt Satversmes Sapulces 1922. gadā apstiprinātās konstitucionālās pamatnostādnes, taču apzinoties, ka paplašinot valsts galvas  pilnvaras ir nepieciešams, nevis pastarpināts (parlamenta), bet tiešs tautas mandāts ir jānosaka jauna valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Tautas vēlēta prezidenta nepieciešamība izriet no konkrētās vēsturiskās situācijas, kurā atrodas valsts un tam nobriedusi ir Latvijas pilsoniskā sabiedrībā.

Lai pilnīgāk Latvijas parlamentārās demokrātijas iekārtā izmantotu Valsts prezidenta kā valsts konstitucionālā orgāna potenciālu esošie Satversmes grozījumi paredz Valsts prezidenta funkciju paplašināšanu gan izpildvaras, gan likumdevējas varas, gan tiesu varas atzarā. Ar piedāvātājiem Satversmes grozījumiem tiek sakārtots sistēmas institucionālais līdzsvars un pilnveidota varas dalīšana. Ar šiem grozījumiem Valsts prezidents var pilnvērtīgi realizēt Satversmē noteiktās Satversmes arbitra funkcijas. Likumprojektā iestrādātās normas nodrošina pašregulējošu sistēmu – viena vara var apstādināt otru varu un piespiest darboties tautas labā. Tikai pie situācijas, kad Valsts prezidentam ir analoģisks tautas mandāts kā parlamentam, darbosies kontrole pār parlamentu. Tikai tautas vēlētam prezidentam var būt rokās „damokla zobens” (iespēja atlaist parlamentu), kura mērķis ir likt parlamentam darboties tautas labā.

Jānorāda, ka pēdējā laikā atbalstu tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta ieviešanai Latvijā ir izteicis gan Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Valsts kontroliere Inguna Sudraba, gan arī daudzas kultūras un tiesību jomas autoritātes.

Satversmes grozījumos iestrādātais Valsts prezidenta piecu gadu termiņš noteikts ilglaicīgas valsts starptautiskās un nacionālās politikas stabilitātes nodrošināšanai, proti, lai Valsts prezidenta vēlēšanas nebūtu vienlīdz atkarīgas no Saeimas vēlēšanām. Valsts prezidenta pilnvaru termiņš, kas par gadu ilgāks nekā Saeimas pilnvaru termiņš, tika apspriests jau pirmskara Latvijā (toreiz Saeima tika vēlēta uz trim gadiem, bet Valsts prezidenta pilnvaru termiņu bija paredzēts pagarināt uz četriem gadiem). Toreiz šāds Satversmes grozījums Saeimā bija pieņemts jau divos lasījumos un tā izskatīšanu trešajā (galīgajā) lasījumā apturēja vien 1934. gada 15. maija apvērsums.

Arī visās Eiropas Savienības valstīs, kurās pastāv tautas vēlēta Valsts prezidenta institūts, parlamenta un valsts prezidenta pilnvaru termiņš ir atšķirīgs. Francijā, Polijā, Čehijā, Vācijā un Lietuvā Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem; Somijā un Austrijā – sešiem; Īrijā un Itālijā – uz septiņiem gadiem.

Virknē Eiropas Savienības parlamentāro demokrātiju valsts prezidentu ievēl parlaments, taču valsts prezidentam ir tiesības (piemēram, Igaunijā) ne tikai nominēt valdības vadītāju, bet arī ietekmēt valdības sastāvu, pat iecelt amatā un atsaukt valdības vadītāju un tās locekļus, kā arī pieņemt to atkāpšanos. Šī kompetence balstās uz apsvērumu, ka valsts prezidents, nominējot ministra prezidenta kandidātu, kā politiskās konkurences laukā neitrāls spēks spēj vislabāk izraudzīties to personu, kura varētu iegūt parlamenta politiskā vairākuma uzticību un vienlaikus nebūtu acīmredzami nepiemērota valdības vadītāja amatam politisku vai personisku iemeslu dēļ (neraugoties uz iespējumu parlamenta vairākuma atbalstu). Tā ir parlamentāri demokrātisko valstu galvām raksturīga funkcija. Minētais apsvērums pamato arī likumprojektā paredzētās Valsts prezidenta tiesības ietekmēt pārējo valdības sastāvu.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Tautas vēlēts Valsts prezidents ir vienojošs tautas vēlmju izpaudums. Ar atbilstošām pilnvarām Valsts prezidents nodrošina sabiedrību vienojošu nacionālo politiku, stabilitāti valsts ilgtermiņa virzībā gan ārpolitikā, gan tautsaimniecībā, efektīvāku un atbildīgāku valsts pārvaldi, kur visus trīs valsts varas atzarus līdzsvaro tautas pilnvarota uzticības persona – Prezidents. Šādi sakārtota sistēma palielinātu uzticību valsts pārvaldei kā tādai, deleģējot tiesības tautai tieši, nevis pastarpināti ievēlēt ne tikai parlamentu, bet arī Valsts prezidentu. Dodot tautai tiesības pašai vēlēt Valsts prezidentu, tiktu panākta tautas lielāka iesaistīšanās politiskajos procesos. Prezidenta politiskā atbildība tiktu pretstatīta kolektīvajai bezatbildībai, kas dažkārt ir raksturīga Saeimas darbam.

Satversmes grozījumi ļautu pārvarēt Latvijai konstitucionālo krīzi, kas saistās ar tautas uzticības zudumu valsts pārvaldes institūcijām. Likumprojekts paredz iespēju stabilizēt varu, padarot to par efektīvu tautvaldības instrumentu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā būs nepieciešams izveidot darba grupas nepieciešamo jauno likumu un esošo likumu grozījumu izstrādei.

Sākot ar 2015. gadu reizi piecos gados (kā arī papildus Valsts prezidenta atlaišanas gadījumā) būs nepieciešams finansējums Valsts prezidenta vēlēšanu nodrošināšanai, kur turklāt var būt nepieciešamas divas vēlēšanu kārtas. Ņemot vērā pieredzi ar Saeimas vēlēšanām, Valsts prezidenta vēlēšanu izmaksas varētu būt aptuveni 2 miljoni latu (šādu prognozi nesen masu medijiem sniedzis arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars), taču precīzāku aplēsi varētu sniegt Centrālā vēlēšanu komisija pēc detalizētākas jautājuma izpētes.

Uz pašvaldību budžetiem paredzama netieša ietekme Valsts prezidenta vēlēšanu laikā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā pilnībā jāpārstrādā esošais vai jāpieņem jauns Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, kā arī papildus jāpieņem likums, kas regulē Valsts prezidenta vēlēšanu aģitāciju un finansēšanu, un likums, kas regulē Valsts prezidenta atlaišanas procedūras kārtību.

Jāizdara grozījumi Saeimas kārtības rullī, Ministru kabineta kārtības rullī, Ministru kabineta iekārtas likumā, likumā „Par tiesu varu”, Valsts kontroles likumā, Tiesībsarga likumā, Satversmes tiesas likumā un citos saistītos normatīvajos aktos.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Universitātes (LU) Juridiskā fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāju, profesoru dr.iur. Ringoldu Balodi, LU Juridiskās fakultātes lektori dr.iur. Anniju Kārkliņu, LU Juridiskās fakultātes doktoranti mag.iur Simonu Doriņu, Augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes doktoranti mag.iur. Violu Supi un citiem konstitucionālo tiesību ekspertiem.

Izstrādājot likumprojektu ņemti vērā:

1. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis par:

1) Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaroshttp://www.president.lv/pk/content/?cat_id=7702&lng=lv

2) Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu –

http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1680_KTK_30042008_Viedoklis_par_Saeimas__priekslaicigu_velesanu_mehanisma_pilnveidosanu.pdf

2. Igaunijas, Čehijas, Ungārijas, Lietuvas, Slovākijas, Austrijas, Portugāles, Francijas, Somijas, Polijas un Īrijas valsts prezidenta institūtu analīze.

3. Valsts prezidenta Valda Zatlera apsvērumi 2009. gada 21. janvāra vēstulē Nr.20 toreizējam LR Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Jaunas institūcijas netiek veidotas, bet būtiski tiek mainītas esošo institūciju (it īpaši Valsts prezidenta, Saeimas un Ministru kabineta) funkcijas un pilnvaras, atbilstoši likumprojekta tekstā un anotācijā norādītajam.

Saskaņā ar likumu „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.


PAŠREIZĒJĀ REDAKCIJA

PIEDĀVĀTIE GROZĪJUMI

III nodaļa. Valsts prezidents

 

35. Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

 

III nodaļa. Valsts prezidents

 

35. Valsts Prezidents ir valsts galva. Valsts Prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts.

Valsts Prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, brīvās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Vēlēšanu kārtību nosaka īpašs likums.

36. Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.

36. Tiesības izvirzīt Valsts Prezidenta amata kandidātu ir desmit tūkstošiem balsstiesīgu vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputātiem.

Kandidāts, par kuru nobalsojusi vairāk nekā puse balsotāju, uzskatāms par ievēlētu Valsts Prezidenta amatā. Ja pirmajā balsošanas kārtā neviens no kandidātiem nesaņem šādu vairākumu, rīkojama otra vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kas pirmajā kārtā saņēmuši visvairāk balsu. Kandidāts, kurš otrajā balsošanas kārtā saņēmis visvairāk balsu, uzskatāms par ievēlētu Valsts Prezidenta amatā.

37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

37. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

 

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

38. Valsts Prezidenta amats nav savienojams ar citu amatu. Ja par Valsts Prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras.

 

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā astoņus gadus no vietas.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

39. Viena un tā pati persona nevar būt par Valsts Prezidentu ilgāk kā divus termiņus no vietas.

 

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus.

(03.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.05.2007.)

40. Valsts Prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: „Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus.

41. Valsts Prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.

41. Valsts Prezidents pārstāv valsti starptautiski, paraksta starptautiskos līgumus un nosūta tos Saeimai ratifikācijai.

Valsts Prezidents ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus.

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

42. Valsts Prezidents ir valsts bruņotā spēka augstākais vadonis. Kara laikam viņš ieceļ virspavēlnieku.

Valsts Prezidentam ir pienākums spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas valstij.

 

43. Valsts Prezidents uz Saeimas lēmuma pamata pasludina karu.

43. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers vai citāds tikpat smags apdraudējums, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, Valsts Prezidentam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds Valsts Prezidenta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai. Ja apdraudējums turpina pastāvēt arī pēc trim mēnešiem, Saeima izņēmuma stāvokli var pagarināt. Saeima to var pagarināt vairākkārtīgi, bet ik reizes ne ilgāk par diviem mēnešiem.

44. Valsts Prezidentam ir tiesība spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Līdz ar to Valsts Prezidents nekavējoties sasauc Saeimu, kura lemj par kara pasludināšanu un uzsākšanu.

44. Pēc tam, kad Saeima apstiprinājusi izņēmuma stāvokli, Valsts Prezidents uzņemas Ministru kabineta vadību.

 

 

45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

45. Valsts Prezidentam ir tiesība apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Šo tiesību izmantošanas apjomu un kārtību nosaka īpašs likums. Amnestiju dod Saeima.

 

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.

46. Valsts Prezidentam ir tiesība sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.

 

47. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība.

47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosināšanas tiesība.

 

48. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

48. Valsts Prezidentam ir tiesība atlaist Saeimu.

Valsts Prezidents var izmantot šo tiesību ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nākamajām Saeimas vai Valsts Prezidenta vēlēšanām.

 

49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību noteiks Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā līdz ar 10.Saeimas sanākšanu)

49. Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību noteiks Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā līdz ar 10.Saeimas sanākšanu)

50. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts Prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā Prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

 

50.  Ja Valsts Prezidents apzināti ir izdarījis Satversmes vai citu būtisku likuma pārkāpumu, tad Saeima ar ne mazāk kā trīs piektdaļu visu Saeimas locekļu lēmumu sāk Valsts Prezidenta atlaišanas procedūru. Lēmumā par atlaišanas procedūras sākšanu norāda Valsts Prezidenta izdarītā pārkāpuma būtību un citus būtiskus apstākļus.

51. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu.

51. Ja Saeima pieņēmusi lēmumu par Valsts Prezidenta atlaišanas procedūras sākšanu, lieta tiek nodota izskatīšanai Satversmes tiesā. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Valsts Prezidenta atlaišanas procedūras kārtību nosaka īpašs likums.

52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

52. Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks beidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais ir aizkavēts izpildīt savu amatu.

53. Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts Prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem, izņemot četrdesmit astotā un piecdesmit sestā pantā paredzētos gadījumus.

53. Valsts Prezidenta rīkojumiem Ministru kabineta darbības jomā, izņemot piecdesmit sestā pantā paredzēto gadījumu, jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas atbildību par šiem rīkojumiem. Ja Satversmē vai likumā ir noteikts, ka Valsts Prezidents izvirza, ieceļ vai apstiprina valsts amatpersonu, tad attiecīgajam Valsts Prezidenta rīkojumam jābūt līdzparakstītam tikai tad, ja tas noteikts Satversmē vai attiecīgajā likumā.  

54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

54. Valsts Prezidentu var saukt pie kriminālās atbildības, ja tam piekrīt Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu.

 

 

IV nodaļa. Ministru kabinets

55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

55. Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents.

56. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru ieceļ Valsts Prezidents. Ministru kabineta sastāvu apstiprina Valsts Prezidents.

57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.

57. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.

58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

58. Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes.

59. Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Ja Saeima izteic neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.

59. Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība. Ministru prezidents un ministri par savu darbību ir atbildīgi Valsts Prezidenta un Saeimas priekšā.

Ministru prezidentam vai ministram jāatkāpjas, kad Saeima ar visu deputātu vairākumu tiem izsaka neuzticību. Ja neuzticība izteikta Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam, ja atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas, un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram jāatkāpjas, kad Valsts Prezidents to prasa.

60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

60. Ministru kabineta sēdes vada ministru prezidents un viņa prombūšanas laikā tas ministrs, kuru viņš uz to ir pilnvarojis.

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķu ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

61. Ministru kabinets apspriež visus atsevišķu ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus.

62. Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlies vai draud izcelties iekšējs nemiers, kurš apdraud pastāvošo valsts iekārtu, tad ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli, par to divdesmit četru stundu laikā paziņojot Saeimas prezidijam, kuram šāds ministru kabineta lēmums nekavējoties jāceļ priekšā Saeimai.

62.  Izslēgts

 

 

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

63. Ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi, un ministru pilnvarotām atbildīgām valsts amata personām ir tiesība piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs un iesniegt papildinājumus un pārlabojumus pie likumprojektiem.

V nodaļa. Likumdošana

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.

Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.

67. Saeima lemj par valsts bruņoto spēku lielumu miera laikā.

67. Saeima lemj par valsts bruņoto spēku lielumu miera laikā.

 

68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

68. Visiem starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.

Slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences. Starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā izlemjama tautas nobalsošanā, kuru ierosina Saeima.

Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā.

 

69. Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

69. Valsts prezidents izsludina Saeimā pieņemtos likumus ne agrāk kā desmitā dienā un ne vēlāk kā divdesmit pirmā dienā pēc to pieņemšanas. Likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš.

 

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: Saeima (resp. Tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)”.

70. Valsts Prezidents izsludina pieņemtos likumus šādā kārtā: Saeima (resp. Tauta) ir pieņēmusi un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu: (likuma teksts)”.

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

71. Desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

(23.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.10.2004.)

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.

 

73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

73. Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.

(21.03.1933. likuma redakcijā)

74. Saeimā pieņemtais un septiņdesmit otrā panta kārtībā apturētais likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likuma atcelšanu.

 

75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību, tad Valsts Prezidents nevar prasīt šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai un tas ir izsludināms ne vēlāk kā trešā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.

75. Ja Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem likuma steidzamību un Valsts Prezidents nav prasījis šāda likuma otrreizēju caurlūkošanu, to nevar nodot tautas nobalsošanai, un tas ir izsludināms ne vēlāk kā septītajā dienā pēc tam, kad Prezidents pieņemto likumu saņēmis.

 

76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. 

76. Satversmi Saeima var grozīt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu. Pārgrozījumus pieņem trijos lasījumos ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu. 

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.

 

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

78. Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

(08.05.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2003.)

79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

 

80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.

80. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās.

81. Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2007.

81. Izslēgts ar 03.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2007.

VI nodaļa. Tiesa

82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā –arī kara tiesas.

(15.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.11.1998.)

82. Tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa, bet kara vai izņēmuma stāvokļa gadījumā –arī kara tiesas.

83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

83. Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

84. Tiesnešus apstiprina Saeima, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Saeima vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

84. Tiesnešus izvirza likumā noteiktā kārtībā. Tiesnešus ieceļ Valsts Prezidents, un viņi ir neatceļami. Tiesnesi pret viņa gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents vienīgi likumā paredzētos gadījumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu vai tiesas spriedumu krimināllietā. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atstāj savu amatu.

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

(05.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.1996.)

85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

 

 

86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

86. Tiesu var spriest tikai tie orgāni, kuriem šīs tiesības piešķir likums, un tikai likumā paredzētā kārtībā. Kara tiesas darbojas uz sevišķa likuma pamata.

VII nodaļa. Valsts kontrole

VII nodaļa. Valsts kontrole un Tiesībsargs

87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde.

87. Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde. Tiesībsargs ir neatkarīga iestāde. 

88. Valsts kontrolierus ieceļ un apstiprina amatā tādā pat kārtībā, kā tiesnešus, bet tikai uz noteiktu laiku, kurā viņus var atcelt no amata vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences nosaka sevišķs likums.

88. Valsts kontrolieri un Tiesībsargu izvirza Valsts Prezidents un apstiprina amatā Saeima. No amata atcelt Valsts kontrolieri un Tiesībsargu var vienīgi uz tiesas sprieduma pamata. Valsts kontroles iekārtu un kompetences, kā arī Tiesībsarga kompetences nosaka īpašs likums.

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

2011.03.31 - Groz. Latvijas Republikas Satversme_gala.doc - 2011.03.31 - Groz. Latvijas Republikas Satversme_gala.doc

Start time: 22.05.2018 18:59:33 After doc accessing: 22.05.2018 18:59:33 After doc copying: 22.05.2018 18:59:33 End time: 22.05.2018 18:59:33 Doc created: 01.04.2011 12:49:48 Doc last mod: 01.04.2011 13:00:06 Doc manual: