Drukāt    Aizvērt

 

 

Rīgā

 

  26.04.2011.             Nr.90/TA-3341 (2010)

 

Saeimas Prezidijam

 

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Oficiālo publikāciju likums". Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrija (atbildīgā amatpersona - Brazauska 67036926, ilze.brazauska@tm.gov.lv).

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts uz 10 lp.

2. Likumprojekta anotācija uz 20 lp.

3. Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa sēdes protokola Nr.22  40.§ izraksts uz 1 lp.

 

 

 

Ministru prezidents                                                  V.Dombrovskis

 

 

 

Stafecka 67082931


Likumprojekts

 

Oficiālo publikāciju likums

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt personu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, padarot pieejamu, drošu un ticamu informāciju, kas publicēta oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

 

2.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējamo informāciju, tās tiesisko statusu, kā arī tās izsludināšanas, publicēšanas, spēkā esības un sistematizācijas nosacījumus.

 

3.pants. Oficiālais elektroniskais izdevums "Latvijas Vēstnesis", tajā publicētās informācijas tiesiskais statuss un pieejamība

(1) Oficiālais elektroniskais izdevums "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums un tajā publicētā informācija ir oficiālā publikācija. Informāciju oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

(2) Oficiālā publikācija ir publiski ticama. Oficiālā publikācija ir saistoša visā Latvijas teritorijā, ja citā likumā nav noteikts citādi.

(3) Neviens nevar aizbildināties ar oficiālās publikācijas nezināšanu. Oficiālās publikācijas nezināšana neatbrīvo no atbildības.

(4) Ja oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija papildus publicēta citur, par oficiālu publikāciju uzskatāma tikai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, ja citā likumā nav noteikts citādi.

(5) Oficiālais elektroniskais izdevums "Latvijas Vēstnesis" ir pieejams brīvi un bez maksas pastāvīgā tiešsaistes režīmā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālais elektroniskais izdevums "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv ir pieejams brīvi un bez maksas arī valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos.

 

4.pants. Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējamās informācijas apjoms

(1) Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē ārējos normatīvos aktus un citu informāciju, ja to publicēšanu oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paredz ārējie normatīvie akti, tajā skaitā:

1) likumus;

2) Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Ministru prezidenta izdotos tiesību aktus un citu šo tiesību subjektu radītu informāciju, ja to oficiālu publicēšanu vai izsludināšanu paredz ārējie normatīvie akti, kā arī Valsts prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja radītu vispārējas nozīmes informāciju;

3) Satversmes tiesas spriedumus, Satversmes tiesas lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas, kā arī ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos – Satversmes tiesas lēmumus, paziņojumus un citu informāciju;

4) starptautiskos līgumus, to tulkojumus latviešu valodā un Ārlietu ministrijas paziņojumus par starptautiskā līguma spēkā esību, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti;

5) Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotos tiesību aktus, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti, kā arī Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu attiecībā pret latu;

6) publisko reģistru ierakstus, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti;

7) ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos – publisko tiesību subjektu, to amatpersonu un privāto tiesību subjektu sludinājumus, paziņojumus, tiesību aktus un citu informāciju.

(2) Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nepublicē informāciju, kura satur valsts noslēpumu, un ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Ja ārējais normatīvais akts paredz noteikta veida tiesību aktu oficiālu publicēšanu, bet konkrētais attiecīga veida tiesību akts satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju, publicē šā tiesību akta vispārpieejamo daļu – dokumenta datumu, reģistrācijas numuru, nosaukumu un citu vispārpieejamo informāciju, bet nepublicētās daļas vietā – norādi par to, ka tiesību akts satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju. Šādos gadījumos informācijas iesniedzējs nosūta publicēšanai attiecīgā tiesību akta izrakstu, kas satur tiesību akta vispārpieejamo daļu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā informācijas iesniedzējs attiecīgo tiesību aktu nosūta publicēšanai pilnībā tad, kad visa tajā ietvertā informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.

(5) Pašvaldību saistošos noteikumus oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā apjomā.

 

5.pants. Informācijas iesniegšana publicēšanai

(1) Likumus, Valsts prezidenta izdotos tiesību aktus un citu Valsts prezidenta radītu informāciju, ja to oficiālu publicēšanu vai izsludināšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz Valsts prezidenta Kanceleja. Likumus, kurus Valsts prezidenta vietā izsludina Saeimas priekšsēdētājs, publicēšanai iesniedz Saeimas Kanceleja.

(2) Ministru kabineta, Ministru prezidenta izdotos tiesību aktus un citu šo tiesību subjektu radītu informāciju, ja to oficiālu publicēšanu vai izsludināšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz Valsts kanceleja.

 

(3) Pašvaldības saistošos noteikumus un citu pašvaldības radītu informāciju, ja to oficiālu publicēšanu vai izsludināšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz attiecīgās pašvaldības domes pilnvarota persona.

(4) Saeimas izdotos tiesību aktus un citu Saeimas un Saeimas priekšsēdētāja radītu informāciju, ja to oficiālu publicēšanu vai izsludināšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz Saeimas Kanceleja.

(5) Satversmes tiesas spriedumus un citu Satversmes tiesas radītu informāciju, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz Satversmes tiesas kanceleja.

(6) Starptautisko organizāciju ietvaros pieņemtos starptautiskos līgumus, kas apstiprināti Ministru kabinetā un kuru oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti, kā arī to tulkojumus latviešu valodā publicēšanai iesniedz Valsts kanceleja. Citus Ministru kabinetā apstiprinātos starptautiskos līgumus, to tulkojumus latviešu valodā un paziņojumus par starptautiskā līguma spēkā esību, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz Ārlietu ministrija.

(7) Publiskā reģistra ierakstus, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz attiecīgā reģistra turētājs.

(8) Publisko tiesību subjekta, tā amatpersonas un privāto tiesību subjekta sludinājumus, paziņojumus, tiesību aktus vai informāciju, ja to oficiālu publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti, publicēšanai iesniedz attiecīgais publisko tiesību subjekts, tā amatpersona vai privāto tiesību subjekts, kuru vārdā sludinājums, paziņojums, tiesību akts vai cita informācija sniegta, ja šis likums nenosaka citādi.

(9) Informācijas iesniedzējs nodrošina, lai publicēšanai iesniegtā informācija atbilstu valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas un fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

(10) Publisko tiesību subjekts vai tā amatpersona informāciju publicēšanai iesniedz elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā vai elektronisko dokumentu apriti reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja publicējamā dokumenta oriģināls ir papīra formā, par elektroniski iesniegtā dokumenta atbilstību oriģinālam atbild attiecīgās informācijas iesniedzējs.

(11) Privāto tiesību subjekts informāciju publicēšanai iesniedz šā panta desmitajā daļā norādītajā veidā vai papīra formā, apliecinot dokumenta saturu ar parakstu.

 

6.pants. Informācijas publicēšana oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"

(1) Oficiālo elektronisko izdevumu "Latvijas Vēstnesis" publicē tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv kā periodisko izdevumu. Parasti oficiālo elektronisko izdevumu "Latvijas Vēstnesis" publicē katru darba dienu attiecīgās dienas pulksten 0.00.

(2) Informācija ir uzskatāma par publicētu oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kad tā ir publicēta tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv, norādot oficiālās publikācijas numuru, laidiena numuru un publicēšanas datumu.

(3) Iesniegtos dokumentus oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs reģistrē, apstrādā un publicē atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nodrošinot publicēto datu atbilstību iesniegtajai informācijai.

(4) Oficiālo publikāciju nodrošina ar oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevēja apliecinājumu par šajā likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās oficiālās publikācijas sagatavošanas procedūras ievērošanu.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā informāciju iesniedz publicēšanai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosaka oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" strukturālās, funkcionālās un tehnoloģiskās prasības.

 

7.pants. Informācijas publicēšanas termiņi

(1) Informāciju oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šādos termiņos:

1) publiska reģistra ierakstu un Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu attiecībā pret latu – vienas darba dienas laikā;

2) tiesību aktu – divu darba dienu laikā;

3) ar ārējo normatīvo aktu apstiprinātu starptautisku līgumu, tā tulkojumu latviešu valodā un Ārlietu ministrijas paziņojumu par starptautiskā līguma spēkā esību – piecu darba dienu laikā;

4) pārējo informāciju – piecu darba dienu laikā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto publicēšanas termiņu skaita no nākamās dienas pēc publicēšanai iesniegtās informācijas saņemšanas.

 

8.pants. Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēto tiesību aktu spēkā stāšanās

(1) Tiesību akts stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja citā ārējā normatīvajā aktā vai pašā tiesību aktā nav noteikts citādi.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz šā likuma 4.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem gadījumiem.

 

9.pants. Oficiālās publikācijas precizējumi

(1) Oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs pirms informācijas publicēšanas var mainīt publicējamās informācijas formātu vai noformējumu, nesaskaņojot to ar informācijas iesniedzēju, ja šādas izmaiņas nepieciešamas oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tehniskai sagatavošanai un nemaina attiecīgās informācijas saturu.

(2) Ja informācijas iesniedzējs pirms informācijas publicēšanas atklāj, ka publicēšanai iesniegtajā informācijā ir nepieciešami labojumi, viņš var atlikt publicēšanu, nosūtot par to paziņojumu oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējam un iesniedzot publicēšanai precizētu informāciju.

(3) Pirms informācijas publicēšanas oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējam ir tiesības vērst informācijas iesniedzēja uzmanību uz kļūdām publicēšanai iesniegtajā informācijā un ar informācijas iesniedzēja piekrišanu nepublicēt attiecīgo informāciju. Šādos gadījumos informācijas iesniedzējs izlabo kļūdas un atkārtoti iesniedz publicēšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēto informāciju labot un dzēst ir aizliegts. Oficiālajā publikācijā var veikt precizējumus šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par veikto precizējumu. Paziņojumā par precizējumu norāda dokumentu, kurā veiktas izmaiņas, pašas izmaiņas, kā arī precizēto oficiālās publikācijas informāciju. Paziņojumu par veikto precizējumu publicē vienas darba dienas laikā pēc tā saņemšanas dienas.

(6) Precizējumus oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs veic:

1) pēc paša iniciatīvas, saskaņojot ar informācijas iesniedzēju, vai pēc informācijas iesniedzēja pieprasījuma, ja konstatē, ka publicētā informācija neatbilst tai, kas iesniegta publicēšanai;

2) pēc informācijas iesniedzēja pieprasījuma, ja publicētā informācija atbilst tai, kas iesniegta publicēšanai.

(7) Šā panta sestās daļas 2.punktā paredzētajā kārtībā oficiālajā publikācijā precizējumus var veikt, ja izmaiņas pēc būtības nemaina attiecīgās informācijas saturu, neskar tiesību subjektu tiesiskās intereses un no oficiālās publikācijas dienas nav pagājušas 30 dienas.

 

10.pants. Likuma izsludināšana un spēkā stāšanās

(1) Likumu izsludina, to publicējot oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Pieņemto likumu Saeimas Prezidijs nosūta Valsts prezidentam izsludināšanai.

(3) Ja Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Valsts prezidenta vietā likumu izsludina Saeimas priekšsēdētājs, to īpaši norāda.

(4) Ārkārtējos gadījumos Valsts prezidents ir tiesīgs izsludināt likumu, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai, ja tas nav pieejams, tad pēc izsludinātāja izvēles citā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Šādā veidā izsludināts likums nekavējoties iesniedzams publicēšanai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad likums izsludināts. Šāda veida izsludināšanu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina nekavējoties pēc izsludinātāja pieprasījuma un bez maksas.

(5) Likums stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc tā izsludināšanas, ja pašā likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš. Likuma spēkā stāšanās termiņu sāk skaitīt ar nākamo dienu pēc tā izsludināšanas, ja pašā likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

 

11.pants. Saeimas pieņemta lēmuma izsludināšana un spēkā stāšanās

(1) Saeimas pieņemtu vispārējas nozīmes lēmumu izsludina, to publicējot oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Saeimas vispārējas nozīmes lēmumu izsludina Saeimas priekšsēdētājs.

(3) Ārkārtējos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs ir tiesīgs izsludināt Saeimas vispārējas nozīmes lēmumu, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai, ja tas nav pieejams, tad pēc izsludinātāja izvēles citā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Šādā veidā izsludināts Saeimas vispārējas nozīmes lēmums nekavējoties iesniedzams publicēšanai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad vispārējas nozīmes lēmums izsludināts. Šāda veida izsludināšanu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina nekavējoties pēc izsludinātāja pieprasījuma un bez maksas.

(4) Saeimas lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, ja pašā lēmumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

 

12.pants. Valsts prezidenta rīkojuma vai pavēles izsludināšana un spēkā stāšanās

(1) Valsts prezidenta rīkojumu vai pavēli izsludina, to publicējot oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ārkārtējos gadījumos Valsts prezidents ir tiesīgs izsludināt rīkojumu vai pavēli, nolasot to sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai, ja tas nav pieejams, tad pēc izsludinātāja izvēles citā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Šādā veidā izsludināts Valsts prezidenta rīkojums vai pavēle nekavējoties iesniedzama publicēšanai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad rīkojums vai pavēle izsludināta. Šāda veida izsludināšanu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina nekavējoties pēc izsludinātāja pieprasījuma un bez maksas.

(3) Valsts prezidenta rīkojums vai pavēle stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas.

 

13.pants. Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemta tiesību akta izsludināšana, publicēšana un spēkā stāšanās

(1) Ministru kabineta noteikumus, instrukciju vai ieteikumus izsludina, tos publicējot oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ārkārtējos gadījumos Ministru prezidents ir tiesīgs izsludināt Ministru kabineta noteikumus, rīkojumu, instrukciju vai ieteikumus, nolasot tos sabiedriskajā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī vai, ja tas nav pieejams, tad pēc izsludinātāja izvēles citā elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Šādā veidā izsludināti Ministru kabineta noteikumi, rīkojums, instrukcija vai ieteikumi nekavējoties iesniedzami publicēšanai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", norādot, kādā veidā un kad tiesību akts izsludināts. Šāda veida izsludināšanu elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nodrošina nekavējoties pēc izsludinātāja pieprasījuma un bez maksas.

(3) Ministru kabineta sēdes protokols, Ministru kabineta vai Ministru prezidenta rīkojums publicējams oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", izņemot protokolu, rīkojumu vai tā daļu, kurā ir īpaši norādīts, ka tas nav publicējams.

(4) Ministru kabineta noteikumi, instrukcija vai ieteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas, ja pašā tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

(5) Ja saskaņā ar likumu Ministru kabineta instrukcijai, ieteikumiem vai to daļai piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, instrukcija vai ieteikumi stājas spēkā to parakstīšanas dienā, ja Ministru kabinets pašā tiesību aktā nav noteicis vēlāku spēkā stāšanās termiņu.

(6) Ministru kabineta un Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi. Šajā panta daļā ietvertais regulējums neattiecas uz Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotajiem administratīvajiem aktiem, kuru spēkā stāšanās kārtību nosaka administratīvo procesu regulējošie normatīvie akti.

(7) Ministru kabineta sēdes protokollēmums stājas spēkā ar lēmuma pieņemšanas brīdi.

 

14.pants. Normatīvā akta vai tā daļas spēka zaudēšana un atpakaļejošs spēks

(1) Normatīvais akts vai tā daļa zaudē spēku:

1) ja iestājies normatīvajā aktā noteiktais termiņš vai tiesiskais nosacījums, ar kuru ierobežots normatīvā akta vai tā daļas spēks laikā;

2) ja normatīvais akts vai tā daļa atzīta par spēku zaudējušu ar tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvo aktu;

3) ja normatīvā akta vai tā daļas vietā stājas spēkā cits tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvais akts, kas regulē tos pašus jautājumus;

4) ja spēkā stājas Satversmes tiesas spriedums, ar kuru attiecīgais normatīvais akts vai tā daļa atzīti par neatbilstošiem augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(2) Ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa.

(3) Normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats nav zaudējis spēku, ja attiecīgā deleģējošā tiesību norma ar grozījumiem izteikta jaunā redakcijā vai tajā veiktas citas izmaiņas, neietverot atrunu par konkrētā normatīvā akta, kas izdots uz attiecīgās deleģējošās normas pamata, atzīšanu par spēku zaudējušu.

(4) Normatīvais akts, kurš apstiprina starptautisko līgumu, zaudē spēku Ārlietu ministrijas paziņojumā par starptautiskā līguma spēka zaudēšanu norādītajā datumā.

(5) Normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Normatīvajam aktam vai tā daļai var paredzēt atpakaļejošu spēku, ja tie privātpersonai ir labvēlīgāki par tiesisko regulējumu, kas bija spēkā pirms attiecīgo normu spēkā stāšanās.

 

15.pants. Oficiālās publikācijas nodošana arhīvā un nacionālā kultūras mantojuma pastāvīga saglabāšana

Oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs oficiālās publikācijas nodod:

1) pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Kārtējā gada oficiālās publikācijas pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajam arhīvam nodod līdz nākamā gada 31.decembrim;

2) Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vienas darba dienas laikā no laidiena publicēšanas dienas, lai nodrošinātu oficiālās publikācijas kā nacionālā kultūras mantojuma pastāvīgu saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu.

 

16.pants. Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētās informācijas sistematizācija un pieejamība

(1) Oficiāli publicētus tiesību aktus sistematizē ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nodrošina sistematizēto tiesību aktu teksta pieejamību tīmekļa vietnē www.likumi.lv ar tiesību akta oficiālās publicēšanas brīdi, bet, ja nepieciešams sistematizēt apjomīgu informāciju, – piecu darba dienu laikā no tiesību akta oficiālās publikācijas dienas.

(2) Tīmekļa vietnē www.likumi.lv pieejamā informācija ir publiski ticama, bet nav uzskatāma par oficiālo publikāciju un nav juridiski saistoša. Ja konstatē pretrunu starp tīmekļa vietnē www.likumi.lv esošo informāciju un oficiālo publikāciju, vadās pēc oficiālās publikācijas.

(3) Ikviens var brīvi un bez maksas iepazīties ar sistematizētiem tiesību aktiem tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Tīmekļa vietnē www.likumi.lv esošā informācija ir pieejama ikvienam brīvi un bez maksas arī valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldības nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos.

(4) Ministru kabinets nosaka oficiālo publikāciju informācijas sistematizācijas prasības un kārtību.

 

17.pants. Oficiālās publikācijas nodrošināšanas izmaksas

(1) Oficiālās publikācijas un tās pieejamības nodrošināšanas izmaksas sedz no maksas par oficiālo publikāciju, kuru maksā informācijas iesniedzējs, ja šajā likumā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Ministru kabinets nosaka maksas apmēru par oficiālo publikāciju, maksas iekasēšanas kārtību un atvieglojumus.

(3) No maksas par oficiālo publikāciju ir atbrīvoti šā likuma 4.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētās informācijas iesniedzēji.

(4) Valsts budžeta finansētu tiešās pārvaldes iestāžu izdotus tiesību aktus un oficiālo informāciju, ja to publicēšanu oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paredz ārējie normatīvie akti, minētajā izdevumā publicē bez maksas.

 

18.pants. Par oficiālo publikāciju atbildīgās institūcijas un to kompetence

(1) Tieslietu ministrija ir vadošā (augstākā) iestāde oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizācijas nodrošināšanas jomā.

(2) Valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis" īsteno valsts politiku oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizācijas nodrošināšanas jomā, kā arī nodrošina valsts oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizācijas procesu.

(3) Oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevēja ir valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis".

 

19.pants. Oficiālo publikāciju informācijas sistēma

(1) Oficiālo publikāciju informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā nodrošina oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanu.

(2) Oficiālo publikāciju informācijas sistēmas pārzine ir Tieslietu ministrija un turētāja ir valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis".

(3) Oficiālo publikāciju informācijas sistēmas īpašniece ir Latvijas valsts.

(4) Oficiālo publikāciju informācijas sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts budžeta dotācijas, maksas par oficiālajām publikācijām vai citiem ieņēmumiem.

 

20.pants. Oficiālās publikācijas informācijas atkalizmantošana

(1) Oficiālās publikācijas un tās sistematizācijas rezultātā radītās informācijas atkalizmantošanu organizē oficiālo publikāciju informācijas sistēmas turētājs. Oficiāli publicēto Uzņēmumu reģistra ziņu atkalizmantošanu organizē Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas turētājs.

(2) Oficiālās publikācijas un tās sistematizācijas rezultātā radītās informācijas atkalizmantošanas nosacījumus un maksas veidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ārējo normatīvo aktu var publicēt citur tikai pēc tā oficiālas publicēšanas, papildus norādot izdevuma nosaukumu, kurā tas oficiāli publicēts, publicēšanas datumu un laidiena numuru.

(4) Publisko tiesību subjekts savā mājaslapā neievieto oficiāli publicēto tiesību aktu tekstus vai tiesību aktu sistematizētos tekstus, bet veido saites uz tiesību akta teksta oficiālo publikāciju tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv vai attiecīgā tiesību akta sistematizēto tekstu tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Šajā pantā noteiktais neattiecas uz Satversmes tiesas nolēmumiem, kuri tiek ievietoti Satversmes tiesas mājaslapā pirms to oficiālas publicēšanas.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 2003, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.).

2. Ministru kabinets līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdod šā likuma 6.panta piektajā daļā, 16.panta ceturtajā daļā, 17.panta otrajā daļā un 20.panta otrajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

3. Šā likuma 4.panta trešo un ceturto daļu piemēro tiesību aktiem, kas izdoti pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Līdz 2012.gada 1.janvārim publiska reģistra ierakstu saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu oficiāli publicē divu darba dienu laikā, termiņu skaitot saskaņā ar šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto.

5. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.janvārim izveido valsts aģentūru "Latvijas Vēstnesis". Līdz valsts aģentūras "Latvijas Vēstnesis" izveidošanai tās uzdevumu izpildi nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis".

6. Šā likuma spēkā stāšanās neskar to oficiālo publikāciju spēkā esību, kas publicētas pirms šā likuma spēkā stāšanās. Tiesību akti, kuri oficiāli publicēti pirms šā likuma spēkā stāšanās un ir pieejami elektroniski portālā www.vestnesis.lv, ir informatīvi.

7. Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tiek saglabāta oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" laidienu numerācija.

8. Ja spēkā esošajā ārējā normatīvajā aktā paredzēta informācijas izsludināšana vai publicēšana laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", oficiālajā izdevumā vai oficiālajā laikrakstā, tad šāda informācija publicējama oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

Likums stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

 

 

 

Tieslietu ministrs

A.Štokenbergs


Likumprojekta "Oficiālo publikāciju likums"

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

 

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 6.15. punkts paredz ieviest normatīvo aktu oficiālo elektronisko publikāciju, garantējot bezmaksas pieeju normatīvajiem aktiem un to konsolidētajiem tekstiem elektroniskā vidē.

Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa rīkojuma Nr. 206 "Par Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju" 4. punkts.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. No minētā Satversmes panta izriet arī valsts pienākums ne vien pieņemt normatīvos aktus, kas regulē personu uzvedību visdažādākajās tiesiskajās attiecībās, bet arī radīt mehānismu, kas nodrošina personu informētību par tiesiskā regulējuma izmaiņām un saturu. Valsts izdotajiem likumiem un citiem ārējiem normatīvajiem aktiem jābūt publiski pieejamiem, pietiekami skaidriem un saprotamiem, jo tikai persona, kas zina savas tiesības, spēj tās efektīvi īstenot, kā arī aizstāvēt taisnīgā tiesā, ja šīs tiesības tiek nepamatoti aizskartas. Jāņem vērā, ka oficiālā publikācija ir saistīta arī ar Satversmes 100. pantā garantētajām tiesībām uz informācijas pieejamību.

Šobrīd oficiālo informāciju publicē oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ko izdod papīra formā četras reizes nedēļā. Personām tas ir pieejams par maksu (izņemot publiskās bibliotēkas, kurās ar laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" var iepazīties bez maksas), un abonēšanas maksa objektīvu apstākļu dēļ ar katru gadu paaugstinās (šobrīd 67,00 latu gadā), ņemot vērā laikraksta piegādes un ekspedēšanas izmaksu pieaugumu. Turklāt salīdzinoši ar citiem informācijas izplatīšanas elektroniskajiem veidiem laikraksta izdošana un tā piegādes process abonentam ir laikietilpīgs, un tas nenodrošina savlaicīgu informācijas pieejamību personai. Vienlaikus jāatzīst, ka laikraksta "Latvijas Vēstnesis" abonentu skaits samazinās – 2009. gadā bija vidēji 1100 abonentu, 2010. gadā - 510 abonentu. Tai pašā laikā laikraksta neoficiālās elektroniskās versijas www.vestnesis.lv vidējais unikālo lietotāju skaits darba dienā 2010. gadā bija pieaudzis līdz 3500. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem datoru un interneta pieejamība dažāda tipa mājsaimniecībās ar katru gadu pieaug (2009. gadā datoru pieejamība sasniegusi 60 % un interneta pieejamība – 58 % no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā, savukārt 2010. gadā datoru pieejamība pieaugusi par 2,8 % un sasniegusi 62,8%, bet interneta pieejamība pieaugusi par 1,8% un sasniegusi 59,8 % no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā).

Turklāt jāņem vērā, ka mūsdienās spēkā esošais normatīvais regulējums ir ļoti plašs, tajā bieži tiek izdarīti grozījumi, tādēļ ar tiesību aktu izsludināšanu vien nepietiek, lai nodrošinātu Satversmes 90. pantā personām garantētās tiesības. Lai ikviena persona varētu orientēties normatīvajā regulējumā, valstij ir jānodrošina pieeja sistematizētajiem normatīvajiem aktiem, nodrošinot tajos arī efektīvu meklēšanas funkciju. Jāņem vērā, ka normatīvo aktu grozījumi tiek izsludināti bez paša normatīvā akta, kurš ir ticis grozīts, tādēļ personai iepazīšanās ar grozījumiem vien nerada skaidru priekšstatu par izmaiņām personas tiesībās vai pienākumos. Līdz ar to, lai nodrošinātu Satversmes 90. pantā personām garantētās tiesības, valstij ir pienākums nodrošināt arī pieeju normatīvo aktu konsolidētajām versijām. Tas attiecas arī uz pašvaldību saistošajiem noteikumiem (ārējs normatīvs akts), kuri šobrīd tiek izsludināti vietējos laikrakstos vai bezmaksas izdevumos.

Tādējādi var secināt, ka valsts oficiālā publikācija elektroniskā formā būtu lietotājam ērtāka un arī plašāk pieejamāka par oficiālo publikāciju papīra formā. Vienlaikus valstij jānodrošina iespēja bez maksas iepazīties ar sistematizētiem (tai skaitā konsolidētiem) normatīvo aktu tekstiem.

Latvijā pēdējā laikā ir vērojama tendence pāriet no publikācijām oficiālajā laikrakstā (oficiālā informācija tiek padarīta publiski pieejama vienā oficiālā vietnē – centralizācijas modelis) uz informācijas publicēšanu to institūciju mājaslapā internetā, kuras veic normatīvajos aktos noteiktās funkcijas (oficiālā informācija tiek padarīta publiski pieejama dažādās vietnēs – decentralizētais modelis). Šāda pieeja oficiālās informācijas publiskošanai nav lietotājam ērta, jo apgrūtina nepieciešamās informācijas meklēšanu. Personai, kura nav attiecīgās jomas speciālists, var rasties problēmas, meklējot vajadzīgo informāciju, jo nav zināšanu par valsts un pašvaldību iestāžu kompetenču sadalījumu. Arī valstij ir ekonomiski neizdevīgi uzturēt vairākas tīmekļa vietnes, kas galvenokārt ir saistīts ar atsevišķu informācijas sistēmu izveidošanas un uzturēšanas izmaksām.

Tādējādi var secināt, ka valstij būtu izdevīgāk ieviest un uzturēt vienotu oficiālās publikācijas vietni.

Latvijā šobrīd oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanu nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" (turpmāk – VSIA "Latvijas Vēstnesis") un šī uzdevuma izpildi uzrauga Tieslietu ministrija kā tieslietu nozares atbildīgā ministrija un minētās kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja. Minētais deleģējums veikt valsts pārvaldes uzdevumu šobrīd neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumam un ir nosakāms ārējā normatīvajā aktā. Jāpiemin, ka arī valsts kapitālsabiedrības tiesiskais statuss saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pēc būtības nav piemērots valsts oficiālās publikācijas izdevējam. Taču, ņemot vērā vēsturiski izveidojušos situāciju un valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli, jaunas valsts pārvaldes iestādes izveidošana, kas ir valsts oficiālās publikācijas izdevējam piemērotākais tiesiskais statuss, šobrīd būtu neracionāla. Turklāt jāņem vērā, ka, uzsākot VSIA "Latvijas Vēstnesis" reorganizāciju šobrīd VSIA "Latvijas Vēstnesis" apstātos nepieciešamie pielāgojumi virzībai uz valsts oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu.

Tādējādi īstermiņā racionālāk (vismaz līdz 2014. gada 1. janvārim) būtu saglabāt oficiālās publikācijas izdevēja tiesisko statusu valsts kapitālsabiedrības formā, bet VSIA "Latvijas Vēstnesis" likvidāciju un valsts aģentūras izveidi uzsākt pēc valsts oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanas.

Šobrīd ārējie normatīvie akti skaidri nenosaka valsts oficiālās publikācijas nodrošināšanas finansēšanas modeli. Valsts pārvaldes uzdevuma – oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas – nodrošināšanai valsts budžeta līdzekļi nekad nav bijuši piešķirti, un tas tiek nodrošināts pašfinansēšanas modelī no VSIA "Latvijas Vēstnesis" ieņēmumiem. Oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas izdevumus (tai skaitā izdevumus par normatīvo aktu publicēšanu un sistematizēšanu) šobrīd sedz no ienākumiem par dažāda veida oficiālajiem sludinājumiem, par ko maksā oficiālo sludinājumu iesniedzēji. Par šo pakalpojumu nemaksā Saeimas kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Satversmes tiesa, ministrijas un atsevišķas valsts tiešās pārvaldes iestādes, un tādējādi rodas ar ienākumiem nenosegta izdevumu daļa. Pārējās valsts institūcijas un privātpersonas par oficiālo publikāciju norēķinās ar oficiālo publikāciju izdevēju kā par maksas pakalpojumu.

Vienlaikus jāatzīst, ka šāds oficiālo publikāciju finansēšanas modelis nav pareizākais, jo valstij būtu pašai jāsedz ar normatīvo aktu publicēšanu saistītās izmaksas. Savukārt pārējās oficiālās informācijas publicēšana būtu jānodrošina par tādu maksu, kas nepārsniedz attiecīgās informācijas publicēšanas pašizmaksu. Tomēr ekonomiskās krīzes apstākļos valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti un vidējā termiņā visticamāk netiks rasts nepieciešamais valsts budžeta finansējums. Līdz ar to īstermiņā būtu maksimāli jāsamazina oficiālās publikācijas izmaksas, lai samazinātu to izdevumu daļu, kuru oficiālās publikācijas iesniedzēji maksā par oficiālo publikāciju, kompensējot normatīvo aktu publicēšanas izdevumus.

Ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju, ir risināmi arī informācijas drošības jautājumi. Oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanu tehnoloģiski šobrīd nodrošina VSIA "Latvijas Vēstnesis" informācijas sistēmas. Būtu jāparedz, ka tik valstiski nozīmīga informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzine būtu Tieslietu ministrija kā par nozari atbildīgā institūcija. Minētā informācijas sistēma nodrošinātu tās arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam kā kritiska valsts informācijas sistēma. Papildus jānorāda, ka VSIA "Latvijas Vēstnesis" darbība ir auditēta un atzīta par atbilstošu ISO/IEC 270001:2005 "Informācijas drošības vadības sistēmas" standarta prasībām, ko apliecina iegūtais starptautiski atzītais sertifikāts. Minētā standarta prasības ir augstākas nekā to paredz Valsts informācijas sistēmu likums valsts informācijas sistēmām. Visi tehniskie resursi, kas saistīti ar oficiālās publikācijas piegādes nodrošināšanu, tiek dublēti un to darbība tiek uzraudzīta. Drošības apsvērumu dēļ sīkāk tie netiek iztirzāti. Oficiālais izdevējs ir ieguldījis ievērojamus resursus, lai novērstu ārēja apdraudējuma riskus. Vērtējot informācijas uzglabāšanas drošību – oficiālās publikācijas glabāšanai papīra formātā nav priekšrocību, salīdzinājumā ar neatkarīgu elektronisku datu nesēju, kuram nav pieejas no trešo personu puses.

Runājot par risinājumiem ārkārtas situācijās (piemēram, ja nav interneta sakaru vai elektrības), tad tie var būt dažādi, atkarībā no situācijas. Piemēram, ja problēma ir lokāla (individuāla) – informāciju var iegūt no jebkuras citas vietas, kur ir pieejams internets un elektrība, saglabājot to elektroniskās informācijas nesējos (piemēram, kompaktdiskā, USB saskarnes atmiņas ierīcē utt.). Savukārt, ja problēma ir valsts mēroga, tad pie oficiālo publikāciju izdevēja šī informācija būs jebkurā gadījumā pieejama. Tāpat tā būs pieejama Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Nacionālajā arhīvā. Papildus, katra persona varēs veidot savu oficiālo publikāciju arhīvu pēc saviem ieskatiem (papīra formā vai elektroniski).

Likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 10. pants noteic, ka, ja spēku zaudē likuma norma, kas pilnvarojusi Ministru kabinetu izdot noteikumus, par spēku zaudējušiem uzskatāmi arī noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz spēku zaudējušo likuma normu.

Šobrīd formāla pieeja deleģējošo likuma normu izpildē praksē rada ievērojamu slogu ministrijām un Ministru kabinetam kopumā. Praksē deleģējošo normu jaunās redakcijas nereti satur tikai redakcionālus precizējumus, nevis maina deleģējumu pēc būtības. Piemēram, ar 2009. gada 16. jūnija grozījumiem Zinātniskās darbības likumā tika izteikta jaunā redakcijā likuma 34. panta trešā daļa, kura satur cita starpā arī deleģējumu Ministru kabinetam. Salīdzinot Zinātniskās darbības likuma 34. panta trešajā daļā ietverto deleģējumu pirms un pēc grozījumiem, jāsecina, ka deleģējumā ir mainījies tikai viens vārds, kas pēc būtības deleģējumu Ministru kabinetam nemaina (pirms grozījumiem bija noteikts, ka "fundamentālo vai lietišķo pētījumu projektus izvērtē un finansējumu sadala Latvijas Zinātnes padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā", savukārt pēc grozījumiem tika noteikts, ka "fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus izvērtē un finansējumu sadala Latvijas Zinātnes padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā". Neskatoties uz to, ka jau pirms minēto grozījumu veikšanas Zinātniskās darbības likumā Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 345 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība" bija noteikta kārtība, kādā vērtējami un finansējami fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti, minētie Ministru kabineta noteikumi bija jāatzīst par spēku zaudējušiem un jāizdod jauni.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus tikai tad, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Ja deleģējošā likuma norma ar likuma grozījumiem izteikta jaunā redakcijā, pēc būtības faktiski nemainot deleģējuma saturu, nav pamata šādā gadījumā uzskatīt, ka Ministru kabineta noteikumi izdoti bez tiesiska pamata, jo šāds tiesiskais pamats pastāvējis gan Ministru kabineta noteikumu izdošanas brīdī, gan faktiski turpina pastāvēt arī pēc deleģējošās normas izteikšanas jaunā redakcijā.

Ievērojot minēto, nepieciešams optimizēt likumdošanas un normatīvo aktu sistematizācijas procesu, lai samazinātu Ministru kabineta un ministriju darba apjomu, kā arī sabiedrībai samazinātu to informācijas apjomu, ar kuru tai ir jāiepazīstas.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija, kas atbalstīta ar Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa rīkojumu Nr. 206 (turpmāk – koncepcija), paredz ar 2011. gadu nodrošināt oficiālo elektronisko publikāciju tiešsaistē internetā, piešķirot šādai publikācijai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Koncepcija vienlaikus paredz atteikties no oficiālās publikācijas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" papīra formas kā oficiālās publikācijas avota.

Koncepcijā aprēķināts, ka atsakoties no oficiālās publikācijas papīra formā un ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju, kā arī veicot citus optimizācijas pasākumus, oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas kopējās izmaksas samazināsies par aptuveni 37 %. Savukārt, ja normatīvo aktu oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas izmaksas segtu no valsts budžeta dotācijas, tādējādi to nesubsidējot no citiem ienākumiem par oficiālajām publikācijām, komercreģistra ierakstu publikāciju maksas būtu iespējams samazināt pat līdz 69 % (ja nemainīsies publikāciju apjoms). Ieviešot oficiālo dokumentu iesniegšanu publicēšanai elektroniskā veidā, oficiālās publikācijas izmaksas varētu papildus samazināt uz to izmaksu rēķina, kas paredzētas tāda dokumenta oriģināla un elektroniskās versijas salīdzināšanai, kas iesniegta bez droša elektroniskā paraksta.

Jābilst, ka oficiālo publikāciju nodrošināšanas izmaksu samazināšanas prognoze ir mainījusies objektīvu apstākļu dēļ – skat. šīs anotācijas II sadaļas 3. punktu "Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme". Izmaiņas saistītas ar to, ka 2010. gadā pēc koncepcijas pieņemšanas ar grozījumiem Komerclikumā tika palielināts bez maksas publicējamās informācijas apjoms, kas bija nepieciešams uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

      Likumprojekts paredz ar 2011. gada 1. jūliju ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju pastāvīgā tiešsaistes režīmā oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv, piešķirot šādai publikācijai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Tādējādi likumprojekts paredz atteikties no oficiālās publikācijas laikraksta "Latvijas Vēstnesis" papīra formas kā oficiālās publikācijas avota.

Oficiālais elektroniskais izdevums "Latvijas Vēstnesis" būs pieejams brīvi un bez maksas tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv kā periodiskais izdevums. Ar to varēs brīvi un bez maksas  iepazīties tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos.

Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" saskaņā ar likumprojektu paredzēts publicēt visu to informāciju, kura šobrīd saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir publicējama laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Oficiālajā elektroniskajā izdevumā tiks publicēta tāda informācija, kuras publicēšanu oficiālajā izdevumā nosaka ārējie normatīvie akti. Oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nepublicēs informāciju, kura satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju. Taču šādu informāciju publicēs pēc tam, kad tā iegūs vispārpieejamas informācijas statusu. Šis regulējums neattieksies uz tiesību aktiem, kas izdoti pirms šī likuma spēkā stāšanās. Informācijas iesniedzējiem būs pienākums nodrošināt, ka publicēšanai iesniegtā informācija atbilst valsts noslēpuma, ierobežotas pieejamības informācijas un fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

Ieviešot valsts oficiālo elektronisko publikāciju oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tiks samazināts laiks, kas nepieciešams oficiālās publikācijas sagatavošanai. Likumprojektā paredzēts, ka publisku reģistru ierakstus oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā (līdz 2012. gada 1. janvārim – ne vēlāk kā divu darba dienu laikā, jo līdz 2012. gada 1. janvārim publisku reģistru ierakstus kā līdz šim publicēšanai iesniegs Word formātā, savukārt pēc 2012. gada 1. janvāra plānots pāriet uz publisku reģistru ierakstu iesniegšanu publicēšanai elektroniski, kas samazinās publikācijas sagatavošanai nepieciešamo laiku). Savukārt tiesību aktus oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēs ne vēlāk kā divu darba dienu laikā.

Ņemot vērā, ka līdz šim normatīvajos aktos nav noregulēts jautājums, kā oficiālajā publikācijā nepieciešamības gadījumā tiek veikti precizējumi, likumprojektā ietverts attiecīgais regulējums, paredzot, ka oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēto informāciju labot un dzēst ir aizliegts. Oficiālajā publikācijā var veikt precizējumus tikai šajā likumā paredzētajā kārtībā, ja precizējums pēc būtības nemaina attiecīgās informācijas saturu, neskar tiesību subjektu tiesiskās intereses un no oficiālās publikācijas dienas nav pagājušas vairāk kā 30 dienas. Maksimālais precizējumu veikšanas termiņš noteiks, lai ierobežotu precizējumu veikšanu tādā informācijā, ar kuru personas ir iepazinušās un paļaujas uz tās nemainīgumu. Turklāt 30 dienu termiņš ir pietiekami garš, lai ieinteresētās personas un institūcijas varētu iepazīties ar publicēto informāciju, piefiksēt pieļautās kļūdas, ja tādas ir, un veikt publicētās informācijas precizējumu. Par oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētās informācijas precizējumiem kā līdz šim būs jāpublicē attiecīgs paziņojums, norādot tajā dokumentu, kurā veiktas izmaiņas, pašas izmaiņas, kā arī precizēto oficiālās publikācijas tekstu.

Likumprojektā tāpat paredzēts, ka ar sistematizētiem (tai skaitā konsolidētiem) normatīvo aktu tekstiem varēs brīvi un bez maksas iepazīties tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Tīmekļa vietnē www.likumi.lv pieejamā informācija ir publiski ticama, bet nav uzskatāma par oficiālo publikāciju un nav juridiski saistoša. Ja konstatē pretrunu starp tīmekļa vietnē www.likumi.lv esošo informāciju un oficiālajā publikācijā esošo informāciju, vadās pēc oficiālajā publikācijā esošās informācijas. Tādējādi likumprojekts nodrošinās personu tiesības brīvi un saprotamā veidā iepazīties ar grozīto normatīvo aktu tekstiem.

Likumprojektā ir pārņemtas normas no likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību". Nav pārņemts minētā likuma 1. panta otrās daļas regulējums, kas paredz nodalīt Saeimas un tautas pieņemto likumu izsludināšanas kārtību – minētā norma dublē un interpretē Satversmes 70. pantu, kā arī nav pārņemts 8. panta regulējums attiecībā uz kolīziju risināšanas normām, jo tās izriet no tiesību zinātnē nostiprinātajiem kolīziju atrisināšanas principiem. Ņemot vērā, ka tiesību doktrīna arī ir uzskatāma par tiesību avotu, tad nav nepieciešams tiesību doktrīnā nostiprinājušos principus normatīvi regulēt. Turklāt jāņem vērā, ka tiesību teorijā pastāv arī likuma "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" 8. pantā neminētas kolīziju atrisināšanas normas.

Normatīvo aktu sistēmas sakārtošanas procesa optimizācijas nolūkā likumprojekts ievieš jaunu regulējumu, ka normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats nav uzskatāms par spēku zaudējušu, ja attiecīgā deleģējošā tiesību norma grozīta vai izteikta jaunā redakcijā un normatīvajā aktā, ar kuru veiktas izmaiņas deleģējošā tiesību normā, nav ietverta atruna par konkrētā normatīvā akta, kas izdots uz attiecīgās deleģējošās normas pamata, atzīšanu par spēku zaudējušu.

Tādējādi, ja deleģējošā tiesību norma ar grozījumiem būs izteikta jaunā redakcijā vai grozīta, pēc būtības faktiski nemainot deleģējuma saturu, vairs nebūs nepieciešams formālu iemeslu dēļ izdot no jauna uz deleģējošās tiesību normas izdotos normatīvos aktus. Tomēr tas neizslēdz atbildīgās institūcijas pienākumu izvērtēt precizēto deleģējumu, lai saprastu, vai uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos nav nepieciešami kādi precizējumi. Atbildīgajai institūcijai tas jebkurā gadījumā pēc tiesību normu grozījumiem ir jādara, pat, ja deleģējošā tiesību norma nav skarta, jo iespējams, ka zemāka juridiska spēka normatīvie akti pēc grozījumiem nonāk pretrunā ar grozītā normatīvā akta tekstu.

Likumprojekts paredz atsevišķu tiesību aktu izsludināšanas nosacījumus vispārējā kārtībā un ārkārtējos gadījumos. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem likumprojektā paredzēts pienākums bez maksas nodrošināt Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam ārkārtējos gadījumos izsludināt tiesības tiesību aktus, tos nolasot elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Likumprojekts paredz publicēto tiesību aktu spēkā stāšanās un spēka zaudēšanas nosacījumus. Likumprojektā tai skaitā noteikta spēkā stāšanās kārtība Valsts prezidenta rīkojumiem un pavēlēm, kā arī citiem tiesību aktiem, kuru spēkā stāšanās kārtība līdz šim normatīvajos aktos nebija noregulēta.

Likumprojektā paredzēts, ka oficiālās publikācijas nodrošināšanas izmaksas segs kā līdz šim no maksas par oficiālo publikāciju, kuru maksās informācijas iesniedzējs, ja šajā likumā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Likumprojekts paredz, ka no maksas par oficiālo publikāciju ir atbrīvoti atsevišķu informācijas veidu iesniedzēji – Saeimas kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Satversmes tiesa un Ārlietu ministrija, kā arī noteikts, ka valsts budžeta finansētu tiešās pārvaldes iestāžu izdotus tiesību aktus un oficiālo informāciju, kuru publicēšanu oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paredz ārējie normatīvie akti, oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē bez maksas.

Ministru kabinets noteiks maksas par oficiālo publikāciju apmēru, maksas iekasēšanas kārtību un maksas atvieglojumus par oficiālo publikāciju.

    Paredzēts, ka oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs oficiālās publikācijas ik gadu nodos pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kā arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vienas darba dienas laikā no laidiena publicēšanas dienas, lai nodrošinātu oficiālās publikācijas kā nacionāla kultūras mantojuma pastāvīgu saglabāšanu, apstrādi un izmantošanu.

      Likumprojekts paredz, ka Tieslietu ministrija būs vadošā (augstākā) iestāde oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšanas jomā. Savukārt oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdevējs līdz 2014. gada 1. janvārim būs VSIA "Latvijas Vēstnesis" (kā līdz šim), taču pēc minētā datuma – valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis". Likumprojekts papildus paredz, ka valsts oficiālo publikāciju informācijas sistēmas īpašniece ir Latvijas valsts, pārzine – Tieslietu ministrija, bet turētāja līdz 2014. gada 1. janvārim – VSIA "Latvijas Vēstnesis" un pēc minētā datuma – valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis". Oficiālā publikācija un tās sistematizētā informācija būs pieejama atkalizmantošanai saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem atkalizmantošanas nosacījumiem un maksas veidošanas kārtību, ko organizēs oficiālo publikāciju informācijas sistēmas turētājs. Paredzēts izņēmums attiecībā uz oficiāli publicēto Uzņēmumu reģistra ziņu atkalizmantošanu, to  organizēs Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas turētājs. Oficiālās publikācijas atkalizmantošanu oficiālo publikāciju informācijas sistēmas turētājs nodrošinās neatkarīgi no oficiālo publikāciju satura. Savukārt, ja atkalizmantošanai ir nepieciešama nevis oficiālā publikācija kā tāda, bet gan tikai Uzņēmumu reģistra uzturēto reģistru ziņas pašas par sevi, tad šādas informācijas atkalizmantošanu organizēs Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas turētājs.

Likumprojektā paredzēts, ka ārējo normatīvo aktu var publicēt citur tikai pēc tā oficiālas publicēšanas, papildus norādot izdevuma nosaukumu, kurā tas oficiāli publicēts, publicēšanas datumu un laidiena numuru. Šāds regulējums likumprojektā ietverts ar mērķi nodrošināt sabiedrībai iespēju viegli pārliecināties par citur publicēto normatīvo aktu tekstu atbilstību oficiāli izsludinātajiem.

      Sabiedrībai sniegtās informācijas kvalitātes nodrošināšanas nolūkā, lai novērstu praksē konstatēto problēmu, ka daudzu institūciju mājas lapās ir atrodami novecojuši normatīvie akti, likumprojektā paredzēts, ka oficiāli publicētos tiesību aktus publisko tiesību subjekti neievietos savās mājas lapās, bet veidos saites uz tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv oficiāli publicēto tiesību akta tekstu vai tā sistematizēto tekstu tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Šāda norma veicinās arī valsts un pašvaldību institūciju resursu ietaupījumu, jo tie nebūs jātērē, lai uzturētu attiecīgo institūciju mājas lapās ievietoto normatīvo aktu tekstus aktuālā redakcijā. Minētais gan neattieksies uz Satversmes tiesas nolēmumiem, kuri tiek ievietoti Satversmes tiesas mājas lapā pirms to oficiālas publicēšanas.

    Likumprojekts paredz, ka oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanu tehnoloģiski nodrošina valsts informācijas sistēma, kuras pārzine būs Tieslietu ministrija. Minētā informācijas sistēma nodrošinās arī valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajam kā kritiska valsts informācijas sistēma.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izstrādes procesā veiktas konsultācijas ar  oficiālās publikācijas nodrošināšanā tieši un netieši iesaistītajām institūcijām, tajā skaitā Valsts kanceleju, Saeimas Juridisko biroju, Uzņēmumu reģistru, VSIA "Latvijas Vēstnesis", Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Savukārt 2010. gada 21. aprīlī Valsts prezidenta Kancelejai, Saeimas kancelejai, Valsts kancelejai, Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai, Labklājības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Veselības ministrijai, Vides ministrijai, Zemkopības ministrijai, Latvijas Republikas Satversmes tiesai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Republikas Augstākai tiesai, Datu valsts inspekcijai, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram bija lūgts iesniegt priekšlikumus oficiālo publikāciju tiesiskajam regulējumam.

2010. gada 13. maijā bija organizēta diskusija ar Valsts prezidenta Kancelejas, Saeimas Prezidija, Valsts kancelejas, Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Latvijas Republikas Satversmes tiesas, Latvijas Republikas Augstākā tiesas, Publisko tiesību institūta, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pārstāvjiem par oficiālo publikāciju tiesisko regulējumu.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Kā to paredz atbalstītais koncepcijas risinājuma 7.punkta C variants, mainīsies arī pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanas kārtība:

1. posms - līdz ar oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu oficiālās elektroniskās publikācijas vietnē obligāti publicē visus republikas pilsētu domju pašvaldību saistošos noteikumus (tas, kas šobrīd ir normatīvi noteikts), izņemot pašvaldību budžetus un nolikumus (šāds izņēmums pastāv arī šobrīd), bet citu pašvaldību saistošos noteikumus - pēc brīvprātības principa;

2. posms - pēc trijiem gadiem Tieslietu ministrija atkārtoti izvērtēs situāciju attiecībā uz visu pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu vienuviet oficiālajā interneta vietnē un iesniegs Ministru kabinetā atbilstošu izvērtējumu ar priekšlikumiem turpmākai rīcībai.

 

Šobrīd saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" tikai daļa no pašvaldību saistošajiem noteikumiem tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Vēsturiski šāda situācija izveidojusies, jo papīra laikraksta apjoms ir ierobežots ar standarta pastkastes lielumu. 

Kā jau koncepcijā minēts - papīra laikraksts kā oficiālās publikācijas avots un it sevišķi ārējo normatīvo aktu publikācija ir ļoti nepraktisks un dārgs - tas nenodrošina informācijas meklēšanu, sistematizēšanu, efektīvu informācijas uzkrāšanu, saglabāšanu un atkalizmantošanu.

Uzturot katrā pašvaldībā (šobrīd kopumā 118) savu informācijas sistēmu pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai, ilgtermiņā pašvaldībām šāds risinājums izmaksās dārgāk, nekā pašvaldību saistošo noteikumu publicēšana vienotā valsts oficiālo elektronisko publikāciju vietnē, kas galvenokārt ir saistīts ar atsevišķu informācijas sistēmu izveidošanas un uzturēšanas izmaksām (t.sk. pastiprinātām drošības prasībām).

Ja pašvaldība izsludina saistošos noteikumus vietējā laikrakstā, personai šo laikrakstu pastāvīgi jāabonē par maksu, lai uzzinātu par savām tiesībām vai pienākumiem konkrētajā pašvaldībā. Proti, pašvaldība tādā gadījumā uzliek indivīdam par pienākumu maksāt par Satversmes 90.pantā garantētajām tiesībām, kas nav pieļaujami, jo nedrīkstētu būt situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet tas ir atkarīgs no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar realizēt savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa; oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam).

Arī pašvaldības bezmaksas laikraksta uzturēšana pašvaldībai prasa noteiktu finanšu līdzekļu ieguldījumu, kas ir atkarīgs no publicējamās informācijas apjoma. Publicējot pašvaldību saistošos noteikumus vienotā valsts oficiālo elektronisko publikāciju vietnē, samazinātos pašvaldības izdevumi bezmaksas laikrakstu uzturēšanai. Turklāt jāņem vērā, ka bezmaksas izdevumu tirāža parasti ir daudz mazāka nekā pašvaldības iedzīvotāju skaits. Tādējādi, publicējot pašvaldību saistošos noteikumus vienotā valsts oficiālo elektronisko publikāciju vietnē, būtu nodrošināta pašvaldību saistošo noteikumu lielāka pieejamība attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem, kā arī citiem interesentiem.

Šobrīd pašvaldību saistošo noteikumu oficiālo publikāciju arhīvs ir papīra formātā un decentralizēts, kas nozīmē, ka efektīva tā saglabāšana un meklēšana tajā ir apgrūtināta.

Pie šādiem apstākļiem personai, kura tikai nesen pārcēlusies uz noteiktu administratīvo teritoriju, ir apgrūtināta iespēja gūt pilnīgu priekšstatu par spēkā esošajiem attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Papildus jāņem vērā, ka, publicējot pašvaldību saistošos noteikumus vienotā valsts oficiālo elektronisko publikāciju vietnē, pašvaldībām kopumā samazināsies tiesību aktu konsolidēšanas izmaksas (noteikta jurista darba slodze katrā pašvaldībā), jo to pēc vienotiem principiem centralizēti veiks valsts oficiālās elektroniskās publikācijas nodrošināšanas personāls.

Ieviešot decentralizēto pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanas modeli, personai tāpat būs jālieto internets, lai atrastu nepieciešamos saistošos noteikumus. Līdz ar to nav atšķirības, vai personai jāievada viena vai cita interneta adrese. Taču, ja persona darbojas vairākās pašvaldībās un viņai jāmeklē pašvaldību saistošie noteikumi vairākās pašvaldību mājas lapās - nav iespējams nodrošināt vienu meklētāju uz dažādām pašvaldību mājas lapām, kas uzbūvētas pēc dažādiem principiem, it sevišķi tad, ja pats dokuments pievienots MS Word formātā.

Šobrīd, lai nodrošinātu oficiālā laikraksta kvalitāti, drošību un ticamību, oficiālais izdevējs ir nodrošinājis atbilstību šādiem standartiem: ISO 9001:2008 "Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības" un ISO/IEC 27001:2005 "Informācijas tehnoloģijas - Drošības tehnikas - Informācijas drošības vadības sistēmas - prasības".

 

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

 

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Ikviena persona (~ 2,26 milj. Latvijas iedzīvotāju) un oficiālo publikāciju informācijas radītāji un iesniedzēji (vairāk kā 60 oficiālās informācijas avoti) – publisko tiesību subjekti (Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets, Ministru prezidents, Satversmes tiesa, pašvaldības, ministrijas, tiesu izpildītāji, zvērināti notāri, tiesas, Centrālā vēlēšanu komisija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un daudzas citas valsts institūcijas) un privāto tiesību subjekti (administrators, komersants, biedrība, kredītiestādes likvidators u.c.).

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Publisko tiesību subjekts, kuram oficiālā publikācija nepieciešama publiskās pārvaldes uzdevuma veikšanai (statistika - aizņemtās darbavietas sabiedriskajā sektorā 2009. gadā 300 533[1]).

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašnieki, kuriem ārkārtējos gadījumos būs bez maksas jānodrošina informācijas izsludināšana.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Ikvienai privātpersonai un publisko tiesību subjektam, kuram oficiālā publikācija nepieciešama publiskās pārvaldes uzdevumu veikšanai, oficiālā publikācija kļūst pieejama elektroniski tiešsaistē bez maksas oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar to vairs nebūs nepieciešams abonēt oficiālo laikrakstu "Latvijas Vēstnesis" (abonēšanas maksa gadā Ls 67,00). Arī ar sistematizētiem (tai skaitā konsolidētiem) tiesību aktu tekstiem varēs brīvi un bez maksas iepazīties tīmekļa vietnē www.likumi.lv.

Atsakoties no papīra oficiālās publikācijas, oficiālo publikāciju maksa samazinās par 19 % (ja nesamazināsies oficiālo publikāciju daudzums), bet, saņemot valsts finansējumu, oficiālo publikāciju maksa varētu samazināties par 56% (salīdzinot ar 2010. gadu).

Iespējama negatīva finansiālā ietekme elektronisko plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, nodrošinot normatīvo aktu ārkārtas izsludināšanu bez maksas.

 Iespējamā finansiālā ietekme uz valsts budžetu: sākot ar 2014. gadu, papildus budžeta izdevumi Ls 572 854, ja tiks pieņemts lēmums par likumu, Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Ministru prezidenta pieņemto tiesību aktu un citas informācijas, Satversmes tiesas spriedumu un citas informācijas oficiālas publicēšanas finansēšanu no valsts budžeta. Šobrīd šie izdevumi tiek segti no citu oficiālo publikāciju maksas ienākumiem (pašfinansēšanās modelis).

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Ikvienam tiks nodrošināta sasniedzama, skaidra, saprotama, kvalitatīva, droša un ticama oficiālo publikāciju informācija.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

  Projekts šo jomu neskar.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav.

 


 


III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2011. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

2012

2013

2014

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

1.3. pašvaldību budžets

0

0

0

0

0

2. Budžeta izdevumi:

0

0

0

0

0

2.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

2.2. valsts speciālais budžets

0

0

0

0

0

2.3. pašvaldību budžets

esošos nevar precīzi aprēķināt un grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

3. Finansiālā ietekme:

0

0

0

0

0

3.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

0

3.2. speciālais budžets

0

0

0

0

0

3.3. pašvaldību budžets

esošos nevar precīzi aprēķināt un grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

x

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

5. Precizēta finansiālā ietekme:

x

0

0

0

0

5.1. valsts pamatbudžets

0

0

0

0

5.2. speciālais budžets

0

0

0

0

5.3. pašvaldību budžets

grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

grūti prognozēt

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

Samazinoties oficiālās publicēšanas izdevumiem, samazināsies arī pašvaldību budžeta izdevumi. Ietekmi uz pašvaldību budžetu datu trūkuma dēļ nav iespējams precīzi aprēķināt.

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

Publisko tiesību subjekti likumu īsteno esošā budžeta ietvaros, jo papildu uzdevumus vai informācijas apjomus likumprojekts neparedz.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa rīkojuma Nr. 206 "Par valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepciju" 3. punktu paredzēts, ka Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2013. gada 31. decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā izvērtējums par iespēju piešķirt valsts budžeta dotāciju valsts oficiālās elektroniskās publikācijas finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Likumprojekts paredz, ka līdz 2014. gada 1. janvārim ir izveidojama valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis", kuras budžets pēc pašreizējiem aprēķiniem varētu būt 1 303 tūkst. latu apmērā.

Tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz VSIA "Latvijas Vēstnesis" budžetu (skat. anotācijas pielikumu).

 

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma savstarpēju atbilstīgumu, vienlaikus ar minētā likumprojekta spēkā stāšanos nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību" un pieņemt:

1) jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā informāciju iesniedz publicēšanai oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosaka oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" strukturālās, funkcionālās un tehnoloģiskās prasības;

2) jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas paredz oficiālo publikāciju sistematizācijas prasības un kārtību;

3) grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 243 "Tieslietu ministrijas nolikums", kas paredz precizēt iestādes kompetenci oficiālo publikāciju nodrošināšanā;

4) jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks maksas apmēru par oficiālo publikāciju, tās iekasēšanas kārtību un maksas atvieglojumus;

5) jaunus Ministru kabineta noteikumus par oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizācijas rezultātā radītās informācijas atkalizmantošanas nosacījumiem un maksas veidošanas kārtību.

Minētie normatīvo aktu projekti ir izstrādes stadijā. Paredzēts, ka Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos. Par minēto tiesību aktu projektu izstrādi atbildīga ir Tieslietu ministrija.

  Papildus nepieciešams grozīt likumu "Par pašvaldībām", lai atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam koncepcijas risinājuma variantam paredzētu iespēju jebkurai pašvaldībai pēc brīvprātības principa pāriet uz savu saistošo noteikumu publikāciju oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Šobrīd saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 45. panta piekto daļu novada domei saistošie noteikumi jāpublicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, savukārt republikas pilsētas domei saistošie noteikumi jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis". Vienlaikus būtu jāprecizē laikraksta "Latvijas Vēstnesis" nosaukums, aizstājot to ar atsauci uz oficiālo elektronisko izdevumu "Latvijas Vēstnesis". Ņemot vērā, ka šiem grozījumiem nav obligāti jāstājas spēkā vienlaikus ar Oficiālo publikāciju likumprojektu, Tieslietu ministrija attiecīgos grozījumus iesniegs kā priekšlikumus Saeimā pie kārtējiem grozījumiem likumā "Par pašvaldībām".

2.

Cita informācija

Nav

 

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar.

 

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Jautājums par oficiālās elektroniskās publikācijas regulējumu ir atspoguļots masu saziņas līdzekļos vairākas reizes, piemēram:

1. http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/tm_info.html?news_id=2882

2. http://www.leta.lv/lat/arhivsn/item/?id=A5C312F9-98C6-4E82- 

A652-2C0D070AF68A&phase=ofici%C4%81lo+publik%C4%81ciju& 

Submit= Mekl%C4%93t&sd=21&sm=06&sy=1993&ed=12&em=07 

&ey=2010&l2=l2&z=z&t[]=t0&t[]=t4&t[]=t1&t[]=t5&t[]=t2&t[]= 

t6&t[]=t14&t[]=t3&t[]=t7&t[]=t8&t[]=t10&t[]=t11&t[]=t12&r2=r2 

&items_pp=25

3. http://www.leta.lv/lat/arhivsn/item/?id=6F794796-23CA-440A-8B27- 

83F879C2E80A&phase=ofici%C4%81lo+publik%C4%81ciju&Submit 

=Mekl%C4%93t&sd=21&sm=06&sy=1993&ed=12&em=07&ey=2010 

&l2=l2&z=z&t[]=t0&t[]=t4&t[]=t1&t[]=t5&t[]=t2&t[]=t6&t[]=t14&t[]= 

t3&t[]=t7&t[]=t8&t[]=t10&t[]=t11&t[]=t12&r2=r2&items_pp=25

4. Žurnāla "Jurista Vārds" 2009. gada 16. numura raksti, kas veltīti diskusijai par oficiālo publikāciju jomu.

5. http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/219668-oficiala-e-publikacija-paplasina-informacijas-pieejamibu-jeb-ikvienam-ir-tiesibas-zinat-savas-tiesib

 

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Savus atzinumus par likumprojektu ir sniegusi Nacionālā trīspusējā sadarbības padome, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbalsta likumprojekta tālāku virzību.

Latvijas Pašvaldību savienībai ir atšķirīgs viedoklis par pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu un finansēšanas modeli. Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka likumprojektā un tā anotācijā ir pārāk daudz izņēmumu. Tā, piemēram, tiek secināts, ka valsts kapitālsabiedrības tiesiskais statuss saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pēc būtības nav piemērots valsts oficiālās publikācijas izdevējam. Tomēr minētā statusa sakārtošana vairāku apsvērumu dēļ tiek atlikta. Tāpat tiek atzīts, ka piedāvātais un līdz šim esošais finansēšanas modelis nav pareizākais, bet izmaiņas tiek atliktas atkal, ņemot vērā vairākus iemeslus.

Attiecībā uz finansēm Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka tādā gadījumā, ja tiek saglabāts modelis, ka virkne valsts pārvaldes institūciju par oficiālo publikāciju turpinās nemaksāt, šī daļa valsts pārvaldes institūciju tomēr nevarētu būt priviliģētā stāvoklī. Ja pašvaldības atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir valsts pārvaldes sastāvdaļa un konsekventi ar jauniem normatīvajiem aktiem tiek iekļautas šajā centralizētajā sistēmā, tad nostājai būtu jābūt konsekventai. Nevar atbalstīt, ka pašvaldībām par publikācijām tomēr ir un būs jāmaksā. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī pašreizējo ekonomisko situāciju, kad samazinās budžeta ieņēmumi, arī pašvaldības būtu atbrīvojamas no maksas par oficiālo publikāciju.

Latvijas Pašvaldību savienība papildus nepiekrīt konstatējumam anotācijā, ka informācijas publicēšana iestāžu mājas lapās nav lietotājam ērta. Daļa aptaujāto pašvaldību tieši šādu modeli atzīst par optimālo arī oficiālajai publikācijai, uzskatot tieši to par visērtāko iedzīvotājiem. Tāpat nevar piekrist un nav skaidrs anotācijā teiktais, ka valstij ir ekonomiski neizdevīgi uzturēt vairākas tīmekļa vietnes, kas galvenokārt ir saistīts ar atsevišķu informācijas sistēmu izveidošanas un uzturēšanas izmaksām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir atšķirīgs viedoklis par oficiālo publikāciju apjoma pārskatīšanas termiņu – uzskata, ka tam būtu jābūt veiktam līdz 2012. gadam. Tieslietu ministrija objektīvu apsvērumu dēļ piedāvā to veikt līdz 2013. gadam.

Latvijas Darba devēju konfederācijai ir atšķirīgs viedoklis jautājumā par oficiālo publikāciju izdevēja tiesisko statusu – uzskata, ka tai nav jābūt valsts aģentūrai, bet to varētu nodrošināt Tieslietu ministrijas struktūrvienība. Iebilst par to, ka likumprojektā ir norāde uz tīmekļa vietni www.likumi.lv, kurā sabiedrībai tiks nodrošināta pieeja sistematizētai oficiālo publikāciju informācijai. Uzskata, ka šis jautājums nosakāms Ministru kabineta noteikumu līmenī. Šādu viedokli pauž arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Atšķirīgs viedoklis ir arī jautājumā par to, vai Ministru kabineta noteikumos būtu nosakāmas oficiālās publikācijas un oficiālā elektroniskā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" strukturālās, funkcionālās un tehnoloģiskās prasības. Uzskata, ka nav nepieciešams tās normatīvi noteikt, jo mainoties tehnoloģiskajām iespējām, pastāv risks, ka netiks mainīts normatīvais regulējums un arī prasības. Papildus Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka likumprojektā ir veidojams atsevišķs likumprojektā lietoto terminu skaidrojošs pants.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Likumprojektu izstrādāja Tieslietu ministrijas speciālisti, konsultējoties ar kompetento institūciju ekspertiem. Skat. šīs anotācijas I sadaļas 5. punktu.

5.

Cita informācija

Nav

 

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Tieslietu ministrija un VSIA "Latvijas Vēstnesis", kā arī šīs anotācijas II sadaļas 1. un 2. punktā minētie publisko tiesību subjekti.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts paredz valsts pārvaldes uzdevuma - oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšana - deleģēšanu VSIA "Latvijas Vēstnesis" līdz 2014. gada 1. janvārim, bet pēc minētā datuma – valsts aģentūrai "Latvijas Vēstnesis" atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Līdz 2014. gada 1. janvārim tiks izveidota valsts aģentūra "Latvijas Vēstnesis", kas nodrošinās likumprojektā deleģēto kompetenci. Valsts aģentūra tiks izveidota uz VSIA "Latvijas Vēstnesis" resursu bāzes. Oficiālo publikāciju un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšana ir valsts pārvaldes uzdevums, kuru atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma prasībām ir jāveic tiešās pārvaldes iestādei. Valsts kapitālsabiedrība nav piemērots tiesiskais statuss oficiālajam izdevējam. Pamatojumu skatīt Valsts oficiālās elektroniskās publikācijas pieejamības veicināšanas koncepcijas informatīvās daļas 1.1.6. sadaļā "Valsts pārvaldes uzdevuma – oficiālās publikācijas un tās informācijas sistematizēšanas nodrošināšana – konstitucionālais ietvars.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

VSIA "Latvijas Vēstnesis" atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" tiks likvidēta līdz 2014. gada 1. janvārim. Valsts kapitālsabiedrības kompetence, saistības un resursi tiks nodoti valsts aģentūrai "Latvijas Vēstnesis".

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

 


Pielikumā: likumprojekta "Oficiālo publikāciju likums" finansiālā ietekme uz VSIA "Latvijas Vēstnesis" 2010. - 2013. gada budžetu uz 1 lp.

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs                                                      A.Štokenbergs

 

 

 

 

 

v_sk = 5818


Pielikums

likumprojekta "Oficiālo publikāciju likums"

sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai)

 

Likumprojekta "Oficiālo publikāciju likums" finansiālā ietekme uz VSIA "Latvijas Vēstnesis" 2010.-2013.gada budžetu (tūkst., lati)

 

Rādītāji

2010 (faktiskie)

2011

2012

2013

Prognozējamie ieņēmumi, tai skaitā:

2 222

1 582

1 303

1 303

Oficiālās publikācijas ( oficiālo paziņojumu un sludinājumu izsludināšana)

2 015

1 528

1 238

1 238

Iespējamā ikgadējā valsts budžeta dotācija tiesību aktu publicēšanai un sistematizēšanai

0

0

0

0

Žurnāls "Jurista Vārds"

65

65

65

65

Portāls lv.lv

0

0

0

0

Grāmatu apgāds

35

20

0

0

Dažādi(abonēšana, bankas %, reklāma u.c..)

107

35

0

0

Prognozējamie izdevumi, tai skaitā

1 438

1 527

1 303

1 303

Laikraksta drukāšana un ekspedēšana papīra versijā

127

127

0

0

Tiesību aktu oficiālās publikācijas un sistematizēšanas (t.sk.konsolidēšanas) nodrošināšana

582

582

573

573

Oficiālo paziņojumu un sludinājumu publicēšana un sistematizēšana*

446

544

476

476

Žurnāls "Jurista Vārds"

120

126

126

126

Portāls lv.lv

128

128

128

128

Grāmatu apgāds

35

20

0

0

 

* iekļautas sistēmas modernizācijas izmaksas, kas saistītas ar oficiālās elektroniskās publikācijas ieviešanu (2011. gadā daļēji ir izmaksas, kas norakstās uzreiz, bet nākošo gadu palielinājumā ir amortizācijas izdevumi

 

 

Tieslietu ministrs                                                      A.Štokenbergs

v_sk = 197


LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETA SĒDE

___________________________________________________________

protokola izraksts

 

 

Rīgā

Nr.22

2011.gada 5.aprīlī

 

 

40.§

 

Likumprojekts "Oficiālo publikāciju likums"

     TA-3341

___________________________________________________________

(M.Lazdovskis, E.Egle, A.Štokenbergs, V.Dombrovskis)

 

     1. Atbalstīt iesniegto likumprojektu.

     2. Valsts kancelejai sadarbībā ar Tieslietu ministriju precizēt anotāciju, papildinot ar informāciju saistībā ar pašvaldību publikācijām un sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

     3. Noteikt, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir tieslietu ministrs.

 

 

Ministru prezidents

  

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

  

E.Dreimane

 

 

2011-MK-PROT-22-0504-#40.doc



[1] http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

336_Lp10.doc336_Lp10.doc

Start time: 22.09.2018 3:19:42 After doc accessing: 22.09.2018 3:19:42 After doc copying: 22.09.2018 3:19:42 End time: 22.09.2018 3:19:42 Doc created: 26.04.2011 16:06:48 Doc last mod: 27.04.2011 8:42:13 Doc manual: