Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(59)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Ģeotelpiskās informācijas likums

Ģeotelpiskās informācijas likums

1

Juridiskais birojs

Ierosinām pilnveidot likumprojekta struktūru un, ņemot vērā nodaļu skaitu, neveidot likumprojekta teksta iedalījumu sadaļās.

Atbalstīts

2

Aizsardzības ministrs I.Lieģis

Visā likumprojektā aizstāt vārdus „ģeodēziskā atbalsta sistēma” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „ģeodēziskā atskaites sistēma” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

A sadaļa. Vispārīgie noteikumi

3

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “A sadaļa. Vispārīgie noteikumi” ar tekstu šādā redakcijā: “I nodaļa Vispārīgie noteikumi”.

Atbalstīts

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

1.pants. Likumā lietotie termini

4

Juridiskais birojs

Izteikt 1.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Likumā ir lietoti šādi termini:”.

Atbalstīts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) 1993.gada topogrāfisko karšu sistēma (TKS – 93) ‑ matemātiska sistēma, kas norāda topogrāfisko karšu lapu sadalījumu Latvijas Republikas teritorijai dažādos mērogos;

1) 1993.gada topogrāfisko karšu sistēma (TKS-93) — matemātiska sistēma, kas parāda Latvijas Republikas teritorijas topogrāfisko karšu lapu sadalījumu dažādos mērogos;

5

6

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 1.pantu ar 2.punktu  šādā redakcijā:

„2) augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija - ģeotelpiskā informācija, kas sagatavota ar mēroga noteiktību 1:500 un lielāku; to attēlo topogrāfiskajā plānā;”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 1.pantu ar 2.punktu  šādā redakcijā:

„2) augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija - ģeotelpiskā informācija ar mēroga noteiktību 1:500 un lielāku;”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 6

Atbalstīts

2) augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija — ģeotelpiskā informācija ar mēroga noteiktību 1:500 un lielāku;

2) ģeodēzija — zinātnes un ražošanas nozare, kurā pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikas mērījumus.

3) ģeodēzija — zinātnes un ražošanas nozare, kas pēta Zemes formu un lielumu, kā arī nosaka dabas elementu un cilvēku radītu objektu savstarpējo stāvokli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā. Ģeodēzijā izmanto Zemes gravitācijas lauka, magnētiskā lauka un citus ģeofizikālos mērījumus;

3) ģeodēziskais punkts — apvidū ierīkota zīme, kurai ir pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība;

4) ģeodēziskais punkts — apvidū nostiprināta zīme, kurai ir pastāvīgs centrs un kurai tiek nodrošināta uzturēšana, kā arī ir noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība;

4) ģeodēziskais tīkls — ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;

5) ģeodēziskais tīkls — ģeodēzisko punktu kopums ar viena veida raksturlielumiem;

5) ģeodēziskā atbalsta sistēma – teorētisks, tehnoloģisks un administratīvs ietvars ģeodēzisko darbību veikšanai;

6) ģeodēziskā atskaites sistēma — teorētisks, tehnoloģisks un administratīvs ietvars ģeodēzisko darbību veikšanai;

6) ģeotelpiskā informācija — jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;

7) ģeotelpiskā informācija — jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts;

7) ģeotelpiskās informācijas aprite — ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;

8) ģeotelpiskās informācijas aprite — ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana;

8) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana – iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, kas tiek veikta īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;

9) ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana — iestādes rīcībā esošās ģeotelpiskās informācijas izmantošana, ko veic fiziskās vai juridiskās personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav izmantošanas sākotnējs mērķis, kuram ģeotelpiskā informācija tika iegūta un sagatavota, pildot iestādes uzdevumus. Ģeotelpiskās informācijas apmaiņa starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nav ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošana;

9) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra – normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kartība iesaistīto institūciju darbības koordinēšanai un uzraudzībai;

10) ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra — normatīvajos aktos noteiktas ģeotelpisko datu kopas, to metadati, ģeotelpiskās informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas nosacījumi, ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi, informācijas un telekomunikācijas tehnoloģijas, ar kurām nodrošina ģeotelpiskās informācijas apriti un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu, un kārtība, kādā tiek koordinēta un uzraudzīta iesaistīto institūciju darbība;

10) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana – ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, kas tiek veikta īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

11) ģeotelpiskās informācijas kopīga izmantošana — ģeotelpiskās informācijas aprite starp iestādēm, īstenojot to pārvaldes funkcijas un uzdevumus;

11) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi – ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības ģeotelpiskās informācijas aprites nodrošināšanai;

12) ģeotelpiskās informācijas pakalpojumi — ģeotelpiskās informācijas tehniska apstrāde un citas darbības šīs informācijas aprites nodrošināšanai;

12) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk ‑ ģeoportāls) — tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;

13) ģeotelpiskās informācijas portāls (turpmāk — ģeoportāls) —tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpisko datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem;

13) ģeotelpiskās informācijas turētājs – juridiska vai fiziska persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs, vai kuras rīcībā ir ģeotelpiskā informācija iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam, kas var būt sakārtota datu bāzē, tai skaitā ģeotelpiskās datu kopas turētājs;

14) ģeotelpiskās informācijas turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir attiecīgās ģeotelpiskās informācijas veidotājs, pasūtītājs vai kuras rīcībā ir iestādei noteikto funkciju nodrošinājumam nepieciešamā ģeotelpiskā informācija, kas var būt sakārtota datubāzē, tai skaitā ģeotelpisko datu kopas turētājs;

14) ģeotelpisko datu kopa — identificējama ģeotelpiskās informācijas datu bāze, kurai ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi;

15) ģeotelpisko datu kopa — ar noteiktu izmantošanas mērķi izveidota identificējama ģeotelpiskās informācijas datubāze, kurai ir noteikts turētājs un kura ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus;

15) ģeotelpiskās datu kopas turētājs – normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpiskās datu kopas  izveidošanai un uzturēšanai;

16) ģeotelpisko datu kopas turētājs — normatīvajos aktos noteikta atbildīgā institūcija ģeotelpisko datu kopas izveidošanai un uzturēšanai;

16) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja – spēja apvienot ģeotelpiskās datu kopas un panākt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un tiek paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;

17) ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēja — spēja apvienot ģeotelpisko datu kopas un, nelietojot atkārtotu manuālu iejaukšanos, panākt ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu mijiedarbību, tādā veidā, ka tiek panākts saskanīgs rezultāts un paaugstināta ģeotelpisko datu kopu un pakalpojumu pievienotā vērtība;

17) ģeotelpisks objekts — abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

18) ģeotelpisks objekts — abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu;

18) kartogrāfija — zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;

19) kartogrāfija — zinātnes un ražošanas nozare par ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un apstrādi ar kartēšanas metodēm, kā arī par karšu un plānu sastādīšanu, izdošanu un lietošanu;

19) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma (LKS‑92) —  nacionālā ģeodēziskā atskaites sistēma;

20) Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēma (LKS-92) —  nacionālā ģeodēziskā atskaites sistēma;

20) metadati – strukturēta informācija, kas apraksta ģeotelpiskās datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;

21) metadati — strukturēta informācija, kas apraksta ģeotelpisko datu kopas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumus;

21) nozare – tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;

22) nozare — tautsaimniecības nozare, kuras praktiskās darbības nodrošināšanai nepieciešama ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, atjaunināšana un izmantošana;

22) ortofoto — zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;

23) ortofoto — zemes virsmas fotogrāfisks attēls, kas pēc apstrādes ar fotogrammetrijas metodēm ieguvis atbilstību kartes vai plāna projekcijas ģeometriskajām īpašībām;

23) pamatdati – tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kas sagatavots pēc vienotas specifikācijas, un kura izgatavošana un pastāvīga atjaunošana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:

24) pamatdati — tāds ģeotelpiskās informācijas kopums, kurš sagatavots pēc vienotas specifikācijas un kura sagatavošana un pastāvīga atjaunināšana dod valsts tautsaimniecībai ekonomisku efektu un funkcionāli nodrošina:

a) citu ģeotelpisko objektu nepārprotamu atrašanās vietas piesaistīšanu;

a) citu ģeotelpisko objektu nepārprotamu atrašanās vietas piesaistīšanu,

b) konteksta veidošanu citu ģeotelpisko datu vizualizēšanai un analīzei;

b) konteksta veidošanu citu ģeotelpisko datu vizualizēšanai un analīzei,

c) topogrāfisko un tematisko karšu izgatavošanu;

c) topogrāfisko un tematisko karšu izgatavošanu;

24) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) – valsts ģeodēziskās atbalsta sistēmas sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;

25) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) — valsts ģeodēziskās atbalsta sistēmas sastāvdaļa, kura nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus objektiem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus;

25) tematiskā karte — karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas tautsaimniecības nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;

26) tematiskā karte — karte, kuras saturs, mērogs, projekcija un noformējums veidots atbilstoši tikai noteiktas tautsaimniecības nozares (piemēram, ģeoloģijas, tūrisma, nekustamo īpašumu kadastra, transporta) vai konkrēta mērķa (piemēram, aeronavigācijas, jūras navigācijas, teritorijas plānošanas) attēlošanas prasībām;

26) topogrāfiskā karte — ir ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem, vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;

27) topogrāfiskā karte — ģeotelpiskās informācijas attēlojums plaknē ar noteikta veida apzīmējumiem vizuāli uztveramā formā, kurā atbilstoši attēlojuma mērogam ņemta vērā Zemes virsmas liekuma ietekme;

27) topogrāfiskais plāns — lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums vizuāli uztveramā formā, kurā ar noteikta veida apzīmējumiem attēloti Zemes virsmas elementi, objekti un reljefs, un nav ņemts vērā Zemes virsmas liekums;

7

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Papildināt 1.panta 27.punktā aiz vārda „objekti” ar vārdiem „tai skaitā, normatīvajos aktos noteiktos gadījumos – apakšzemes inženierkomunikācijas”.

Atbalstīts

28) topogrāfiskais plāns — lokāla ģeogrāfiskā apgabala ģeotelpiskās informācijas attēlojums vizuāli uztveramā formā, kurā ar noteikta veida apzīmējumiem attēloti Zemes virsmas elementi, objekti, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos — apakšzemes inženierkomunikācijas un reljefs, un nav ņemts vērā Zemes virsmas liekums;

28) vietvārdu (toponīmu) informācija – šī likuma izpratnē ir vietvārdi, jeb ģeogrāfiskie nosaukumi, kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī to ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.

29) vietvārdu (toponīmu) informācija — šā likuma izpratnē  vietvārdi jeb ģeogrāfiskie nosaukumi kopā ar informāciju, kas raksturo vai paskaidro tos, kā arī attiecīgo vietvārdu ģeogrāfisko piesaisti konkrētiem objektiem.

2.pants. Likuma mērķis

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (t.sk. ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus; ģeotelpiskās informācijas īpašumtiesības un valdījuma tiesības, nodrošināt ģeotelpiskās informācijas jomā Latvijai saistošo starptautisko konvenciju, līgumu un standartu, Eiropas Kopienas direktīvu prasību īstenošanu un ievērošanu, lai izveidotu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru Latvijas Republikā.

8

9

Juridiskais birojs

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (t.sk. ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus; ģeotelpiskās informācijas īpašumtiesības un valdījuma tiesības.”

Atbildīgā komisija

Izteikt 2. panta tekstu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (tai skaitā ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus, ģeotelpiskās informācijas īpašumtiesības un valdījuma tiesības, lai izveidotu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru Latvijas Republikā.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 9

Atbalstīts

Likuma mērķis ir noteikt institucionālo sistēmu ģeotelpiskās informācijas jomā, ietverot ģeotelpiskās informācijas (tai skaitā ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu) sagatavošanas, izmantošanas, apmaiņas un uzturēšanas nosacījumus, ģeotelpiskās informācijas īpašumtiesības un valdījuma tiesības, lai izveidotu ģeotelpiskās informācijas infrastruktūru Latvijas Republikā.

3.pants. Likuma darbības joma

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likumu piemēro visām juridiskām un fiziskām personām, kuru funkcijas, uzdevumi, to darbība saistīta ar ģeotelpiskās informācijas apriti un šīs informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu.

(1) Likumu piemēro visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuru funkcijas, uzdevumi un darbība ir saistīta ar ģeotelpiskās informācijas apriti un šīs informācijas kopīgu izmantošanu un atkalizmantošanu.

(2) Likums attiecas uz ģeotelpiskās informācijas apriti tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar speciālajos normatīvajos aktos, starpvalstu līgumos noteiktajiem vai starptautiskās sadarbības ietvaros realizējamiem ģeotelpiskās informācijas aprites noteikumiem.

(2) Likums attiecas uz ģeotelpiskās informācijas apriti tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar speciālajos normatīvajos aktos un starpvalstu līgumos noteiktajiem vai starptautiskās sadarbības ietvaros realizējamiem ģeotelpiskās informācijas aprites noteikumiem.

B sadaļa. Kompetence valsts pārvaldē ģeotelpiskās informācijas jomā

10

Juridiskais birojs

Aizstāt burtu un vārdu “B sadaļa” ar skaitli un vārdu “II nodaļa”.

Atbalstīts

II nodaļa. Kompetence valsts pārvaldē

ģeotelpiskās informācijas jomā

4.pants. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pārvaldes institūcijas

11

Juridiskais birojs

Papildināt 4.panta nosaukumu aiz vārda “institūcijas” ar vārdiem “un to darbības koordinācija”.

Atbalstīts

4.pants. Ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas pārvaldes institūcijas un to darbības koordinācija

(1) Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:

(1) Aizsardzības ministrija organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā:

1) izstrādā valsts politiku un attīstības stratēģiju, koordinē ģeotelpiskās informācijas apriti valstī ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, izņemot jūras navigācijas karšu sastādīšanu un publicēšanu, ko nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

1) izstrādā valsts politiku un attīstības stratēģiju, koordinē ģeotelpiskās informācijas apriti valstī ģeodēzijas un kartogrāfijas jomā, izņemot jūras navigācijas karšu sastādīšanu un publicēšanu, ko nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

2) nodrošina reglamentējošu normatīvo aktu projektu izstrādi atbilstoši Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un citu starptautisko organizāciju tiesību aktiem;

3) plāno un uzrauga valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

3) plāno un uzrauga valsts aģentūras “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ģeodēzisko un kartogrāfisko pamatdatu iegūšanas, sagatavošanas un atjaunināšanas, kā arī ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanas izpildi ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

4) izveido Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošina tās darbību;

4) izveido Ģeotelpiskās informācijas ekspertu padomi un nodrošina tās darbību;

5) nosaka kārtību ģeotelpiskās informācijas atbalsta nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

5) nosaka kārtību, kādā nodrošināms ģeotelpiskās informācijas atbalsts Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei un dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;

6) sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošina standartu izstrādi un/vai starptautisko standartu adaptēšanu ģeotelpiskās informācijas jomā;

6) sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošina standartu izstrādi un/vai starptautisko standartu adaptēšanu ģeotelpiskās informācijas jomā;

7) koordinē starptautisko līgumu slēgšanu par ģeotelpiskās informācijas, kas iegūta ar tālizpētes metodi, izmantošanu visu ieinteresēto ministriju kompetences atbalstīšanai.

7) koordinē starptautisko līgumu slēgšanu par ģeotelpiskās informācijas, kas iegūta ar tālizpētes metodi, izmantošanu visu ieinteresēto ministriju funkciju un uzdevumu izpildei.

(2) Atsevišķas funkcijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā atbilstoši savai kompetencei pilda Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, vietējās pašvaldības un biedrības un nodibinājumi, kuru darbība ir reģistrēta attiecīgajā jomā.

(2) Atsevišķas funkcijas ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas politikas īstenošanā atbilstoši savai kompetencei pilda Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un vietējās pašvaldības, kā arī  biedrības un nodibinājumi, kuru darbība ir reģistrēta attiecīgajā jomā.

(3) Šī likuma 4.panta otrajā daļā minētās ministrijas atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, to aptvertajām nozarēm vai nozaru grupām un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

(3) Šā panta otrajā daļā minētās ministrijas atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, to aptvertajām nozarēm vai nozaru grupām un Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām:

1) iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās nozares politikas izstrādāšanai un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu;

1) iekļauj nozares politikas plānošanas dokumentos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās nozares politikas izstrādāšanai un īstenošanai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu;

2)  nozares politikas plānošanas dokumentos par šī likuma 4.panta trešās daļas pirmajā punktā minētajiem pasākumiem sniedz šādu informāciju:

2)  nozares politikas plānošanas dokumentos par šīs daļas 1.punktā minētajiem pasākumiem sniedz šādu informāciju:

a) konkrētas ģeotelpiskās datu kopas un pakalpojumi, ko plānots nodrošināt ar attiecīgajiem pasākumiem;

a) konkrētas ģeotelpisko datu kopas un pakalpojumi, ko plānots nodrošināt ar attiecīgajiem pasākumiem,

b) termiņi pasākumu īstenošanai;

b) termiņi pasākumu īstenošanai,

c) pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums;

c) pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums,

d) par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas;

d) par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas,

e) kārtība pārskata sniegšanai par pasākumu izpildi;

e) par kārtību, kādā sniedzams pārskats par pasākumu izpildi;

3) nodrošina attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, aktualizēšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā, ievērojot šī likuma 4.panta trešās daļas pirmajā apakšpunktā minētos pasākumus un šajā likumā noteiktās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei.

3) nodrošina attiecīgās nozares ģeotelpisko datu kopu un to metadatu iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un pieejamību valsts vienotajā ģeoportālā, ievērojot šīs daļas 1.apakšpunktā minētos pasākumus un šajā likumā noteiktās prasības ģeotelpiskās informācijas apritei.

(4) Šī likuma 4.panta otrajā daļā minētās ministrijas sagatavo un sniedz ziņas Aizsardzības ministrijai par attiecīgās nozares ģeotelpisko informāciju, pakalpojumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu valstī un šī likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā noteikto uzdevumu izpildi.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās ministrijas sagatavo un sniedz Aizsardzības ministrijai ziņas par attiecīgās nozares ģeotelpisko informāciju, pakalpojumiem un pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvu ģeotelpiskās informācijas iegūšanu, sagatavošanu, atjaunināšanu un attiecīgu ģeotelpiskās informācijas pakalpojumu sniegšanu valstī un šā likuma 8.panta otrajā un trešajā daļā noteikto uzdevumu izpildi.

5.pants. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

5.pants. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atbilstoši savām valsts pārvaldes funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām:

(1) organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomās valsts vienota ģeoportāla izveidei un tā darbības nodrošināšanai ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros:

1) organizē un koordinē valsts politikas izstrādi un īstenošanu elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomās valsts vienotā ģeoportāla izveidei un tā darbības nodrošināšanai ikgadējā valsts budžeta finansējuma ietvaros;

1) izstrādā normatīvo aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus valsts vienotā ģeoportāla izveidei un ieviešanai;

2) izstrādā normatīvo aktu projektus un politikas plānošanas dokumentus valsts vienotā ģeoportāla izveidei un ieviešanai;

2) koordinē nozaru ministriju, to padotības valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju sadarbību valsts vienotajā ģeoportālā pieejamo ģeotelpisko pakalpojumu izveidē un ieviešanā;

3) koordinē nozaru ministriju, to padotības valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju sadarbību valsts vienotajā ģeoportālā pieejamo ģeotelpisko pakalpojumu izveidē un ieviešanā;

3) nodrošina valsts vienota ģeoportāla izveides un uzturēšanas pārvaldību;

4) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla izveides un uzturēšanas pārvaldību;

(2) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeoportālu.

5) nodrošina valsts vienotā ģeoportāla sadarbspēju ar Eiropas Kopienas ģeoportālu.

6.pants Vietējo pašvaldību kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

6.pants. Vietējo pašvaldību kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Vietējās pašvaldības ikgadējā budžeta ietvaros atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei un Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām tiesību normām:

Vietējās pašvaldības atbilstoši savām funkcijām, uzdevumiem un kompetencei, kā arī Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesību normām ikgadējā budžeta ietvaros:

(1) organizē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu, nosaka to finansēšanas un izmantošanas kārtību un nodrošina sadarbību ģeotelpiskās informācijas aprites jomā ar citām iestādēm, piemēram, valsts aģentūru „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Valsts zemes dienestu.

1) organizē savu funkciju izpildei nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas iegūšanu un uzturēšanu, nosaka šo funkciju finansēšanas un izmantošanas kārtību un nodrošina sadarbību ģeotelpiskās informācijas aprites jomā ar citām iestādēm, piemēram, ar valsts aģentūru “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” un Valsts zemes dienestu;

(2) nodrošina to darbībai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu savlaicīgu atjaunināšanu un uzturēšanu;

2) nodrošina savai darbībai nepieciešamās ģeotelpiskās informācijas un pakalpojumu savlaicīgu atjaunināšanu un uzturēšanu;

(3) nodrošina šī likuma prasību ievērošanu ģeotelpiskās informācijas aprites jomā padotajās institūcijās un iestādēs.

3) nodrošina šā likuma prasību ievērošanu ģeotelpiskās informācijas aprites jomā padotajās institūcijās un iestādēs.

7.pants. Biedrību un nodibinājumu kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

7.pants. Biedrību un nodibinājumu kompetence ģeotelpiskās informācijas jomā

Biedrības un nodibinājumi vai to apvienības, kas apvieno ģeotelpiskās informācijas jomā strādājošas fiziskas un juridiskas personas, var piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeotelpiskās informācijas jomā, veicot normatīvo dokumentu un standartu apspriešanu un sniedzot atzinumu, veicinot sabiedrības iesaistīšanu ģeotelpiskās informācijas apritē, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju un pildot citas biedrībām un nodibinājumiem vai to apvienībām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

Biedrības un nodibinājumi vai to apvienības, kas apvieno ģeotelpiskās informācijas jomā strādājošās fiziskās un juridiskās personas, var piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeotelpiskās informācijas jomā, veicot normatīvo dokumentu un standartu apspriešanu un sniedzot atzinumus, veicinot sabiedrības iesaistīšanu ģeotelpiskās informācijas apritē, paaugstinot profesionālo kvalifikāciju un pildot citus biedrībām un nodibinājumiem vai to apvienībām deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus.

8.pants. Latvijas Republikas pārstāvēšana Eiropas Savienības institūcijās un informācijas sniegšana Eiropas Komisijai

8.pants. Latvijas Republikas pārstāvēšana Eiropas Savienības institūcijās un informācijas sniegšana Eiropas Komisijai

(1) Aizsardzības ministrija un Vides ministrija savas kompetences ietvaros, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina Latvijas Republikas pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās jautājumos par Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidi un darbību reglamentējošo īstenošanas noteikumu projektu saskaņošanu un pieņemšanu Eiropas Savienības institūcijās.

(1) Aizsardzības ministrija un Vides ministrija savas kompetences ietvaros, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina Latvijas Republikas pārstāvēšanu Eiropas Savienības institūcijās jautājumos par Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidi un tās darbību reglamentējošo noteikumu projektu saskaņošanu un pieņemšanu Eiropas Savienības institūcijās.

(2) Aizsardzības ministrija ik pēc trim gadiem, sākot ar 2010.gada 15.maiju, sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanu valstī.

12

Juridiskais birojs

Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdu “valstī” ar vārdiem “Latvijas Republikā”.

Atbalstīts

(2) Aizsardzības ministrija ik pēc trim gadiem, sākot ar 2010.gada 15.maiju, sagatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanu Latvijas Republikā.

(3) Aizsardzības ministrija sniedz ziņas Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma, lai veiktu analīzi ar mērķi izveidot Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras īstenošanas nosacījumus praktiski iespējamus un proporcionālus to iespējamām izmaksām un ieguvumiem.

(3) Aizsardzības ministrija sniedz ziņas Eiropas Komisijai pēc tās pieprasījuma, lai veiktu analīzi ar mērķi izveidot Eiropas Kopienas ģeotelpiskās informācijas infrastruktūras izveidošanas nosacījumus, kas būtu praktiski iespējami un proporcionāli to prognozējamām izmaksām un ieguvumiem.

9.pants. Nekustamo īpašumu īpašnieku, tiesisko valdītāju, lietotāju pienākumi un atbildība

9.pants. Nekustamo īpašumu īpašnieku, tiesisko valdītāju un lietotāju pienākumi un atbildība

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neveic darbības, kas traucē piekļuvi ģeodēziskiem punktiem, lai veiktu ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbību un neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.

(1) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neveic darbības, kas traucē piekļuvi ģeodēziskajiem punktiem, lai veiktu ģeodēzisko vai kartogrāfisko darbību, un neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.

(2) Nekustamā īpašuma īpašnieks, turētājs vai tiesiskais valdītājs neveic darbības, kas vērstas pret ģeodēzisko zīmju ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai to konstrukcijas nemainību, un ievēro Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus ap ģeodēziskajiem punktiem.

13

Tieslietu ministrs M.Segliņš 

Juridiskais birojs

Aizstāt 9.panta otrajā daļā vārdus “turētājs vai tiesiskais valdītājs” ar vārdiem “tiesiskais valdītājs vai lietotājs”.

Atbalstīts

(2) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neveic darbības, kas vērstas pret ģeodēzisko zīmju ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai to konstrukcijas nemainību, un ievēro Aizsargjoslu likumā noteiktos aprobežojumus ap ģeodēziskajiem punktiem.

(3) Nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju par šī likuma 9.panta otrajā daļā noteikto pienākumu pārkāpšanu soda Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā kārtībā.

14

Juridiskais birojs

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nekustamā īpašuma īpašnieku, tiesisko valdītāju vai lietotāju par šī likuma 9.panta otrajā daļā noteikto pienākumu pārkāpšanu sauc pie likumā noteiktās atbildības.”.

Atbalstīts

(3) Nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs par šā panta otrajā daļā noteikto pienākumu pārkāpšanu saucams pie likumā noteiktās atbildības.

C sadaļa. Ģeotelpiskās informācijas pārvaldīšana

15

Juridiskais birojs

Izslēgt vārdus “C sadaļa. Ģeotelpiskās informācijas pārvaldīšana”.

Atbalstīts

I nodaļa

16

Juridiskais birojs

Aizstāt skaitli un vārdu “I nodaļa” ar skaitli un vārdu “III nodaļa”.

Atbalstīts

III nodaļa

Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde un uzturēšana

Ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde un uzturēšana

10.pants. Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšana

10.pants. Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veikšana

(1) Ģeodēziskā un kartogrāfiskā darbība ir pamats ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai;

(1) Ģeodēziskā un kartogrāfiskā darbība ir pamats ģeotelpiskās informācijas iegūšanai, sagatavošanai, apstrādei un uzturēšanai.

17

Juridiskais birojs

Papildināt 10. pantu ar jaunu otro daļu (attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju) šādā redakcijā:

“(2) Ģeodēziskā darbība ietver:

1) ģeodēziskās atbalsta sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;

2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo staciju izveidi un ekspluatāciju;

3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.”.

Atbalstīts

(2) Ģeodēziskā darbība ietver:

1) ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;

2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo staciju izveidi un ekspluatāciju;

3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.

(2) Ģeodēzisko darbību Latvijas Republikā var veikt valsts un pašvaldību iestādes, kurām tādi uzdevumi noteikti speciālajos normatīvajos aktos, sertificētas fiziskas personas, un komersanti, kuru sastāvā ir sertificētas fiziskas personas.

18

Aizsardzības ministrs I.Lieģis

Izteikt likumprojekta 10. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ģeodēzisko darbību Latvijas Republikā var veikt valsts un pašvaldību iestāžu, kurām tādi uzdevumi noteikti speciālajos normatīvajos aktos, speciālisti, kuru kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam, vai sertificētas fiziskas personas, kas var darboties komersantu sastāvā.”.

Atbalstīts

(3) Ģeodēzisko darbību Latvijas Republikā drīkst veikt to valsts un pašvaldību iestāžu speciālisti, kurām šādi uzdevumi noteikti speciālajos normatīvajos aktos, ja viņu kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam, vai sertificētas fiziskās personas, kuras drīkst darboties komersantu sastāvā.

19

Atbildīgā komisija

Papildināt 10. pantu ar jaunu ceturto daļu, attiecīgi pārnumurējot pārējās panta daļas, šādā redakcijā:

"(4) Ģeodēzisko darbību, kas saistīta ar ģeomagnētisko, gravimetrisko mērījumu veikšanu un citiem pakalpojumiem ģeodēzijas jomā, kuriem nepieciešams nodrošināt pieejamību sabiedrībai šajā jomā, atbilstoši pieejamajiem resursiem nodrošina valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Minēto ģeodēzisko darbību veic par maksu saskaņā ar valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojuma cenrādi."

Atbalstīts

(4) Ģeodēzisko darbību, kas saistīta ar ģeomagnētisko, gravimetrisko mērījumu veikšanu un citiem pakalpojumiem ģeodēzijas jomā, kuriem nepieciešams nodrošināt pieejamību sabiedrībai šajā jomā, atbilstoši pieejamajiem resursiem nodrošina valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Minēto ģeodēzisko darbību veic par maksu saskaņā ar valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” publisko maksas pakalpojuma cenrādi.

(3) Kartogrāfisko darbību Latvijas Republikā var veikt tikai speciālisti, kuru kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas aprakstam.

20

Aizsardzības ministrs I.Lieģis

Likumprojekta 10. panta trešajā daļā aizstāt vārdus „profesijas aprakstam” ar vārdiem „profesijas standartam”.

Atbalstīts

(5) Kartogrāfisko darbību Latvijas Republikā drīkst veikt tikai speciālisti, kuru kvalifikācija ir atbilstoša profesiju klasifikatorā iekļautajam profesijas standartam.

(4) Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības, kuru rezultātā iegūst pamatdatus vai datus, kas šī likuma izpratnē atbilst informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas mērķiem, veic saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(6) Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību, kuras rezultātā iegūst pamatdatus vai datus, kas šā likuma izpratnē atbilst informācijas kopīgas izmantošanas un atkalizmantošanas mērķiem, veic saskaņā ar šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(5) Ģeodēziskās un kartogrāfiskās darbības veic, neradot kaitējumu nekustamajam īpašumam, kurā šīs darbības veic.

(7) Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbību veic, neradot kaitējumu nekustamajam īpašumam, kurā tā tiek veikta.

11.pants. Ģeodēziskā darbība

21

Juridiskais birojs

Izslēgt 11. pantu.

Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

(1) Ģeodēziskā darbība ietver:

1) ģeodēziskās atbalsta sistēmas izveidošanu, uzturēšanu un pārraudzību;

2) globālās pozicionēšanas pastāvīgo staciju izveidi un ekspluatāciju;

3) ģeodēzisko darbu veikšanu nozaru vajadzībām.

12.pants. Ģeodēzisko koordinātu sistēma un topogrāfisko karšu sistēma

11.pants. Ģeodēzisko koordinātu sistēma un topogrāfisko karšu sistēma

(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92), topogrāfisko karšu sistēmu (TKS-93) un Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanu nosaka Ministru kabinets.

22

Juridiskais birojs

Aizstāt 12.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “piemērošanu” ar vārdiem “piemērošanas kārtību”.

Atbalstīts

(1) Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu, topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Starptautiskos projektos, kā arī sadarbojoties ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju un tās dalībvalstīm un citām starptautiskām organizācijām to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskā atbalsta un koordinātu sistēmas, kas transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu (LKS-92).

23

Atbildīgā komisija

Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Starptautiskos projektos, kā arī sadarbībā ar Ziemeļatlantijas
līguma organizāciju un tās dalībvalstīm, citām starptautiskajām
organizācijām to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskās
atskaites sistēmas un kartogrāfiskās koordinātu sistēmas, kas
transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.".

Atbalstīts

(2) Starptautiskos projektos, kā arī sadarbībā ar Ziemeļatlantijas
līguma organizāciju un tās dalībvalstīm, citām starptautiskajām
organizācijām to dalībniekiem ir tiesības izmantot citas ģeodēziskās
atskaites sistēmas un kartogrāfiskās koordinātu sistēmas, kas
transformējamas uz Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmu.

13.pants. Ģeodēziskā atbalsta sistēma un augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācija

(1) Ģeodēziskā atbalsta sistēma ietver:

24

Aizsardzības ministrs I.Lieģis

Izteikt 13. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ģeodēziskā atskaites sistēma ietver:

1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātisko modeli;

2) ģeodēzisko tīklu, kas nodrošina praktisku matemātiskā modeļa piesaisti valsts teritorijai;”.

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 26

1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātiskā modeļa definēšanu un uzturēšanu;

2) matemātiskā modeļa piesaistes valsts teritorijai veidošanu un uzturēšanu;

3) valstī noteiktās koordinātu sistēmas saiknes un integrācijas ar starptautiski pieņemtām koordinātu sistēmām nodrošināšana un uzturēšana;

4) ģeodēzisko tīklu.

(2) Ģeodēziskā atbalsta sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir valsts ģeodēziskais tīkls, pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos) un vietējais ģeodēziskais tīkls.

(3) Ģeodēziskā atbalsta sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ministru kabinets nosaka kārtību ģeodēziskā atbalsta sistēmas izveidei, ieviešanai un uzturēšanai.

(4) Valsts ģeodēzisko tīklu un tā punktu datu bāzi, pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu „Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (LatPos), izveido un uztur valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Tā ir valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzes un LatPos pārzinis.

(5) Vietējā ģeodēziskā tīkla veidošanas, uzturēšanas un informācijas aprites noteikumi:

1) vietējo ģeodēzisko tīklu veido balstoties uz valsts ģeodēzisko tīklu kā tā papildinājumu līdz tādam ģeodēziskā tīkla punktu blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim;

2) pašvaldība savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību;

3) pašvaldība sniedz aktuālo informāciju valsts aģentūrai „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;

4) Ministru kabinets nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību.

(6) Augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) apriti nodrošina ievērojot šādus noteikumus:

25

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Izteikt 13.pantā sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

„(6) Augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas  apriti nodrošina, ievērojot šādus noteikumus:

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 26 un Nr. 27

1) vietējā pašvaldība nodrošina datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu par savu administratīvo teritoriju, kā arī nodrošina datu bāzes sadarbspēju ar centrālo datu bāzi;

1) vietējā pašvaldība nodrošina datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu par savu administratīvo teritoriju, veicot iesniegtās informācijas pārbaudi atbilstoši šā panta astotajā daļā minētajām prasībām, kā arī nodrošina datu bāzes sadarbspēju ar centrālo datu bāzi. Vietējā pašvaldība izdod saistošos noteikumus par augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas iesniegšanas un pieņemšanas kārtību un datu bāzes saturu, kas ietver vismaz Ministru kabineta noteikumos noteiktās topogrāfiskās informācijas aprites nodrošināšanai nepieciešamos topogrāfiskajā plānā obligāti attēlojamos elementus;

2) Valsts zemes dienests izveido un uztur centrālo datu bāzi;

2) Valsts zemes dienests izveido un uztur centrālo datu bāzi;

3) vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šīs daļas 1. punktā minēto pārvaldes uzdevumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, slēdzot deleģējuma līgumu;

3) vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šā panta sestās daļas 1.punktā minēto pārvaldes uzdevumu  - vietējās pašvaldības datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu - atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, slēdzot deleģējuma līgumu;

4) vietējās pašvaldības datu bāzes un centrālās datu bāzes sinhronizācija notiek bez maksas;

4) vietējās pašvaldības datu bāzes un centrālās datu bāzes sinhronizācija notiek bez maksas;

5) datu bāzē uzkrāto informāciju izplata vietējā pašvaldība un Valsts zemes dienests atbilstoši uzkrātajam datu apjomam;

5) datu bāzē uzkrāto informāciju izplata vietējā pašvaldība un Valsts zemes dienests atbilstoši uzkrātajam datu apjomam.

(7) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) centrālās datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, tajā skaitā ietverot prasības par:

(7) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas centrālās datu bāzes izveidošanu un uzturēšanu, tajā skaitā ietverot prasības par:

1) informācijas aprites kārtību starp pašvaldību un centrālo datu bāzi;

1) datu bāzes saturu;

2) datu bāzē iesniedzamiem datiem;

2) informācijas aprites kārtību starp pašvaldību un centrālo datu bāzi;

3) datu bāzes saturu, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

3) augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas iesniegšanas un pieņemšanas, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

(8) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas (mēroga noteiktība 1:500 un lielāka) specifikāciju un sagatavošanas metodiku.

(8) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas informācijas  specifikāciju, informācijas iegūšanas, sagatavošanas un apstrādes metodiku, topogrāfiskā plāna sagatavošanu, tajā attēlojamos elementus, tā saskaņošanu, kā arī ģeodēzisko darbu veicēja tiesības, pienākumus un atbildību.”.

26

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 13.pantu kā 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Ģeodēziskā atskaites sistēma

(1) Ģeodēziskā atskaites sistēma ietver:

1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātisko modeli;

2) ģeodēzisko tīklu, kas nodrošina praktisku matemātiskā modeļa piesaisti valsts teritorijai.

(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir:

1) valsts ģeodēziskais tīkls;

2) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”;

3) vietējais ģeodēziskais tīkls.

(3) Ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

(4) Ministru kabinets nosaka ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, ieviešanas un uzturēšanas kārtību.

(5) Valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu un tā punktu datubāzi, kā arī pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”.

Atbalstīts

12.pants. Ģeodēziskā atskaites sistēma

(1) Ģeodēziskā atskaites sistēma ietver:

1) valsts teritorijas ģeodēziskās atskaites sistēmas matemātisko modeli;

2) ģeodēzisko tīklu, kas nodrošina praktisku matemātiskā modeļa piesaisti valsts teritorijai.

(2) Ģeodēziskās atskaites sistēmas ģeodēziskā tīkla sastāvdaļas ir:

1) valsts ģeodēziskais tīkls;

2) pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēma “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”;

3) vietējais ģeodēziskais tīkls.

(3) Ģeodēziskās atskaites sistēmas izveidi un uzturēšanu koordinē un uzrauga valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

(4) Ministru kabinets nosaka ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, ieviešanas un uzturēšanas kārtību.

(5) Valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” izveido un uztur valsts ģeodēzisko tīklu un tā punktu datubāzi, kā arī pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu “Latvijas Pozicionēšanas sistēma”.

(6) Valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ir valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes un globālās pozicionēšanas bāzes stacijas sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” pārzinis.

(7) Vietējo ģeodēzisko tīklu veido, papildinot valsts ģeodēzisko tīklu līdz tādam ģeodēziskā tīkla punktu blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim. Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kura aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem sniedz valsts aģentūrai “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

(8) Ministru kabinets nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību.”

(6) Valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” ir valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes un globālās pozicionēšanas bāzes stacijas sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” pārzinis.

(7) Vietējo ģeodēzisko tīklu veido, papildinot valsts ģeodēzisko tīklu līdz tādam ģeodēziskā tīkla punktu blīvumam, kas atbilst informācijas iegūšanas mērķim. Vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu un aizsardzību savā administratīvajā teritorijā nodrošina vietējā pašvaldība, kura aktuālo informāciju par tās administratīvajā teritorijā esošā vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem sniedz valsts aģentūrai “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

(8) Ministru kabinets nosaka vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanas, uzturēšanas un informācijas sniegšanas kārtību.

27

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 13.pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“13.pants. Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija

(1) Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija ir tāda ģeotelpiska informācija, kuras mēroga noteiktība ir 1:500 un lielāka.

(2) Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija tiek uzkrāta datubāzē.

(3) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikāciju, informācijas iegūšanas, sagatavošanas un apstrādes metodiku, topogrāfiskā plāna sagatavošanas vispārīgās prasības, tā saskaņošanas vispārīgās prasības, tajā attēlojamos elementus, kā arī ģeodēzisko darbu veicēja atbildību.

(4) Valsts zemes dienests ir centrālās augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes pārzinis.

(5) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes izveidošanas un uzturēšanas kārtību, ietverot tajā prasības par:

1) datubāzes saturu;

2) informācijas apriti starp pašvaldības datubāzi un centrālo datubāzi;

3) augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iesniegšanas un pieņemšanas, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

Atbalstīts

13.pants. Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija

(1) Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija ir tāda ģeotelpiska informācija, kuras mēroga noteiktība ir 1:500 un lielāka.

(2) Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija tiek uzkrāta datubāzē.

(3) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas specifikāciju, informācijas iegūšanas, sagatavošanas un apstrādes metodiku, topogrāfiskā plāna sagatavošanas vispārīgās prasības, tā saskaņošanas vispārīgās prasības, tajā attēlojamos elementus, kā arī ģeodēzisko darbu veicēja atbildību.

(4) Valsts zemes dienests ir centrālās augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzes pārzinis.

(5) Ministru kabinets nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes izveidošanas un uzturēšanas kārtību, ietverot tajā prasības par:

1) datubāzes saturu;

2) informācijas apriti starp pašvaldības datubāzi un centrālo datubāzi;

3) augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iesniegšanas un pieņemšanas, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

(6) Vietējā pašvaldība par savu administratīvo teritoriju izveido un uztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzi, lai nodrošinātu savu funkciju un uzdevumu izpildi, veic iesniegtās informācijas pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nodrošina datubāzes sadarbspēju ar centrālo datubāzi. Pašvaldības dome nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iesniegšanas un pieņemšanas kārtību.

(7) Vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šā panta sestajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, slēdzot deleģējuma līgumu.

(8) Sinhronizācija starp centrālo datubāzi un vietējās pašvaldības datubāzi notiek bez maksas.

(9) Datubāzē uzkrāto informāciju izplata vietējā pašvaldība un Valsts zemes dienests atbilstoši savā datubāzē uzkrātajam datu apjomam.”

(6) Vietējā pašvaldība par savu administratīvo teritoriju izveido un uztur augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datubāzi, lai nodrošinātu savu funkciju un uzdevumu izpildi, veic iesniegtās informācijas pārbaudi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī nodrošina datubāzes sadarbspēju ar centrālo datubāzi. Pašvaldības dome nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas iesniegšanas un pieņemšanas kārtību.

(7) Vietējai pašvaldībai ir tiesības deleģēt šā panta sestajā daļā minēto pārvaldes uzdevumu, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, slēdzot deleģējuma līgumu.

(8) Sinhronizācija starp centrālo datubāzi un vietējās pašvaldības datubāzi notiek bez maksas.

(9) Datubāzē uzkrāto informāciju izplata vietējā pašvaldība un Valsts zemes dienests atbilstoši savā datubāzē uzkrātajam datu apjomam.

14.pants. Ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzība

14.pants. Ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzība

(1) Apvidū nostiprināti valsts ģeodēziskā tīkla punkti ir valsts īpašums un atrodas valsts aizsardzībā.

(1) Apvidū nostiprināti valsts ģeodēziskā tīkla punkti ir valsts īpašums un atrodas valsts aizsardzībā.

(2) Apvidū nostiprināti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir pašvaldības īpašums un atrodas pašvaldības aizsardzībā.

(2) Apvidū nostiprināti vietējā ģeodēziskā tīkla punkti ir pašvaldības īpašums un atrodas pašvaldības aizsardzībā.

(3) Apvidū nostiprinātiem valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem ir noteiktas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam.

(3) Apvidū nostiprinātiem valsts un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem ir noteiktas aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likumam.

15.pants. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīze

15.pants. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīze

Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi pēc pieprasījuma nodrošina valsts aģentūra „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi veic Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(1) Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi pēc pieprasījuma nodrošina valsts aģentūra “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra”. Ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzi veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

28

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojekta 15.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzes cenrādi un tā piemērošanas kārtību."

Uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Atbalstīts

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka valsts aģentūras “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniegto ģeodēzisko darbu rezultātu ekspertīzes cenrādi un tā piemērošanas kārtību.

16.pants. Kartogrāfiskā darbība

16.pants. Kartogrāfiskā darbība

Kartogrāfiskā darbība ietver:

Kartogrāfiskā darbība ietver:

1) šī likuma 17.pantā noteikto ģeotelpiskās informācijas pamatdatu ieguvi, sagatavošanu, apstrādi un uzturēšanu;

1) šā likuma 17.pantā noteikto ģeotelpiskās informācijas pamatdatu ieguvi, sagatavošanu, apstrādi un uzturēšanu;

2) zemes virsmas aerofotogrāfiju, kosmisko attēlu un lāzerskenēšanas datu iegūšanu un apstrādi, ortofoto un reljefa datu sagatavošanai;

2) zemes virsmas aerofotogrāfiju, kosmisko attēlu un lāzerskenēšanas datu iegūšanu un apstrādi ortofoto un reljefa datu sagatavošanai;

3) digitālo apvidus un virsmas modeļu veidošanu, uzturēšanu un aktualizēšanu;

3) digitālo apvidus un virsmas modeļu veidošanu, uzturēšanu un atjaunināšanu;

4) topogrāfisko karšu sastādīšanu un izdošanu;

4) topogrāfisko karšu sastādīšanu un izdošanu;

5) aeronavigācijas un jūras navigācijas karšu sastādīšanu un izdošanu;

5) aeronavigācijas un jūras navigācijas karšu sastādīšanu un izdošanu;

6) nozaru tematisko karšu, piemēram, kadastra, adrešu, mežu nogabalu, lauksaimniecības zemju, meliorācijas, teritorijas plānošanas, augšņu, ģeoloģisko, hidroloģisko un citu karšu, kas nepieciešamas attiecīgās nozares informācijas vizualizēšanai, sastādīšanu un izdošanu;

29

30

Tieslietu ministrs M.Segliņš

Aizstāt 16.panta 6. un 7.punktā vārdus „sastādīšanu un izdošanu” ar vārdiem „sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu”.

Atbildīgā komisija

Papildināt 16.panta 6.punktu pēc vārdiem „sastādīšanu un izdošanu” ar vārdiem „vai gadījumos, kad attiecīgās nozaru tematiskās kartes netiek poligrāfiski izdotas, šo nozaru tematisko karšu datu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu;”.

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr. 30

Atbalstīts

6) nozaru tematisko karšu, piemēram, kadastra, adrešu, mežu nogabalu, lauksaimniecības zemju, meliorācijas, teritorijas plānošanas, augšņu, ģeoloģisko, hidroloģisko un citu attiecīgās nozares informācijas vizualizēšanai nepieciešamo karšu sastādīšanu un izdošanu vai gadījumos, kad attiecīgās nozaru tematiskās kartes netiek poligrāfiski izdotas, šo nozaru tematisko karšu datu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu;

7) administratīvo robežu karšu sastādīšanu un izdošanu;

31

Atbildīgā komisija

Papildināt 16.panta 7.punktu pēc vārdiem „sastādīšanu un izdošanu” ar vārdiem „vai administratīvo robežu datu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu;”.

Atbalstīts

7) administratīvo robežu karšu sastādīšanu un izdošanu vai administratīvo robežu datu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu;

8) pārskata un informatīvo karšu sastādīšanu un izdošanu;

8) pārskata un informatīvo karšu sastādīšanu un izdošanu;

9) mācību karšu sastādīšanu un izdošanu;

9) mācību karšu sastādīšanu un izdošanu;

10) nacionālo atlantu sagatavošanu un izdošanu;

10) nacionālo atlantu sagatavošanu un izdošanu;

11) vietvārdu informācijas, ģeogrāfisko nosaukumu katalogu un vārdnīcu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu.

11) vietvārdu informācijas, ģeogrāfisko nosaukumu katalogu un vārdnīcu sagatavošanu, publicēšanu un aktualizēšanu.

17.pants. Ģeotelpiskās informācijas pamatdati

17.pants. Ģeotelpiskās informācijas pamatdati

Ģeotelpiskās informācijas pamatdati ir:

Ģeotelpiskās informācijas pamatdati ir:

1) Zemes virsmas attēli, tālizpētes dati un ortofoto mērogu rindas 1:50000 - 1:2 000 un lielāka ietvaros;

1) Zemes virsmas attēli, tālizpētes dati un ortofoto mērogu rindas 1:50 000 — 1:2000 un lielāka mēroga ietvaros;

2) digitālie apvidus un virsmas modeļi, kas izmantoti topogrāfisko plānu un topogrāfisko karšu mērogu rindas 1:250 000 - 1:500 un lielāka ietvaros sastādīšanai;

2) digitālie apvidus un virsmas modeļi, kas izmantoti, lai sastādītu topogrāfiskos plānus un topogrāfiskās kartes mērogu rindas 1:250 000 — 1:500 un lielāka mēroga ietvaros;

3) ģeotelpiskā informācija, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000 - 1:500 un lielāka ietvaros;

3) ģeotelpiskā informācija, kas ietverta topogrāfiskajos plānos un topogrāfiskajās kartēs mērogu rindas 1:250 000 — 1:500 un lielāka mēroga ietvaros;

4) nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija;

4) nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas ģeotelpiskā informācija;

5) administratīvo teritoriju robežas, to apraksti, un Valsts adrešu reģistra ģeotelpiskā informācija;

5) administratīvo teritoriju robežas, to apraksti un Valsts adrešu reģistra ģeotelpiskā informācija;

6) a