I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu

 Nav attiecināms.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ņemot vērā straujo ekonomikas lejupslīdi valstī un Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes tuvākajiem gadiem, kas apliecina, ka tuvākajā laikā nav paredzama ekonomikas strauja atveseļošanās un ienākumu sociālās apdrošināšanas budžetā pieaugums, nepārskatot sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumus, valsts speciālā budžeta uzkrājums būs izlietots jau pāris gadu laikā.

Līdz ar to Saeimā  16.06.2009 tika pieņemts likums „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kura mērķis ir sniegt personām sociālo nodrošinājumu pieejamā finansējuma ietvaros saskaņā ar likumiem par valsts budžetu kārtējam gadam laika periodā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gadam.

Pamatojoties uz šo likumu, no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim valsts vecuma un izdienas pensijas nestrādājošiem pensijas saņēmējiem izmaksājamas 90 % apmērā no piešķirtās pensijas apmēra. Savukārt strādājošiem vecuma un izdienas pensijas nestrādājošiem pensijas saņēmējiem obligāti sociāli apdrošinātām personām (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem) vecuma un izdienas pensijas izmaksājamas 30 % apmērā no piešķirtās pensijas apmēra.

Tā kā minētie pensijas izmaksas ierobežojumi attiecas uz vecuma un izdienas pensijām, tad invalīdi, kuri saņem invaliditātes pensiju, to arī turpmāk saņems pilnā apmērā. Savukārt, ievērojot likumā noteikto, invalīdi, kuri saņem vecuma pensiju, atbilstoši šim likumam pensiju saņem ierobežotā apmērā. Samazinājumi skar tikai pensiju, un piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas (darba) stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tiek izmaksāta pilnā apmērā. Līdz ar to likums paredz atšķirīgu attieksmi attiecībā uz invalīdiem, kuri ir invaliditātes pensijas saņēmēji (pensijas samazinājums netiek piemērots) un attiecībā uz invalīdiem, kuri saņem vecuma pensiju (pensija tiek samazināta).

3.  Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz  nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret personām, kuras ir invalīdi uz mūžu un saņem vecuma vai invaliditātes pensiju, nosakot, ka no 2009.gada 1.oktobra likumā noteiktie pensiju apmēra samazinājumi par 10% vai strādājošajiem par 70% netiek attiecināti uz personām, kuras saņem vecuma pensiju un ir invalīdi uz mūžu.

4.Cita informācija

 Nav attiecināms.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām

Nav attiecināms.

2. Ekonomiskā ietekme:

2.1. makroekonomiskā vide;

2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;

2.3. cenas;

2.4. eksporta un importa apjoms;

2.5. konkurences apstākļi;

2.6. jauninājumi un pētījumi;

2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte

 Nav attiecināms.

3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām

 Nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām

Nav attiecināms.

5. Sociālā ietekme: 

5.1. sociālās situācijas izmaiņas;

5.2. nodarbinātība

Likumprojekts paredz labvēlīgāku attieksmi pret vecuma pensijas saņēmējiem, kuri ir invalīdi uz mūžu, jo minētās personas tiks pielīdzinātas invaliditātes pensijas saņēmējiem un saņems pensiju piešķirtajā apmērā, to nesamazinot.

6. Ietekme uz vidi:

6.1. dabas resursu lietošana;

6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;

6.3. darbības radītie atkritumi;

6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;

6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;

6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē

 Nav attiecināms.

7. Cita ietekme

Nav attiecināms.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2009

Turpmākie trīs gadi

2010

2011

2012

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:

1.1.speciālais budžets 1.2.pamatbudžets

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Saeimā pieņemts 16.06.2009.) plānotie līdzekļi no valsts pensiju speciālā budžeta vecuma pensijām– 900 340,4 tūks.Ls.

0

0

0

 2. Izmaiņas budžeta izdevumos:

2.1.speciālais budžets

2.2.pamatbudžets

Saskaņā ar likumu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”” (Saeimā pieņemts 16.06.2009.) plānotie līdzekļi no valsts pensiju speciālā budžeta vecuma pensijām– 900 340,4 tūks.Ls.

+ 3 218,6

0

+ 3 301,0

0

+ 3 387,6

0

3. Finansiālā ietekme:

3.1.speciālais budžets

3.2.pamatbudžets

- 3 218,6

0

- 3 301,0

0

- 3 387,6

0

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai 

 Nav attiecināms.

5.Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā)

Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)  plānotais nestrādājošo invalīdu uz mūžu-vecuma pensiju saņēmēju skaits, 2009.gadā– 6 tūkst. cilvēku, 2010.gadā– 6,4 tūkst., 2011.gadā– 6,7 tūkst., 2012.gadā– 7,1 tūkst. Savukārt strādājošo invalīdu uz mūžu-vecuma pensiju saņēmēju skaits 2009.gadā – 1,2 tūkst. cilvēku, 2010.gadā– 1,2 tūkst., 2011.gadā– 1,2 tūkst., 2012.gadā– 1,2 tūkst.;

2)  vidējais piešķirtais vecuma pensijas apmērs 2009.gadā un turpmākajos gados – 181,79 Ls.

Izdevumu palielinājums valsts pensiju speciālajā budžetā:

2009.gadā: (5995 x 181,79 x 10% + 1200 x 181,79 x 70%) x 3 = 785 060 Ls

2010.gadā: (6354 x 181,79 x 10% + 1200 x 181,79 x 70%) x 12 = 3 218 556 Ls

2011.gadā: (6732 x 181,79 x 10% + 1200 x 181,79 x 70%) x 12 = 3 301 016 Ls

2012.gadā: (7129 x 181,79 x 10% + 1200 x 181,79 x 70%) x 12 = 3 387 620 Ls

6. Cita informācija 

Nav attiecināms.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt 

Nav attiecināms

2. Cita informācija

Nav attiecināms.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Nav attiecināms

2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām

Nav attiecināms

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu

 Nav attiecināms.

 2.tabula

Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)

Komentāri

Nav attiecināms.

5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem

Nav attiecināms.

6. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav attiecināms.

3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti

Sabiedrības informēšanas pasākumi tiek veikti ar masu saziņu līdzekļu starpniecību.

4. Konsultācijas ar ekspertiem

 Nav notikušas.

5. Cita informācija

 Nav attiecināms.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 Normatīvā akta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Normatīvā akta izpildi nodrošinās VSAA.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv), VSAA mājas lapā (www.vsaa.lv) un bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. VSAA darbinieku izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību  persona var apstrīdēt VSAA direktoram. Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

 Nav attiecināms.