Drukāt    Aizvērt
Grozījumi Konkurences likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Konkurences likumā

 

Izdarīt Konkurences likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 2001, Nr.22.; 2004, Nr.10.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.”

 

2. Papildināt 1. pantu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

„11) būtiska ietekme – tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū mazumtirdzniecībā, ja, tirgus dalībniekam veicot saimniecisko darbību atsevišķi vai tirgus dalībniekiem veicot saimniecisko darbību savstarpēji noslēgto franšīzes līgumu vai horizontālo sadarbības vienošanos ietvaros, šā tirgus dalībnieka vai šo tirgus dalībnieku tirgus daļa Latvijā ir vismaz 25 %, bet kas nav dominējošais stāvoklis. Ar mazumtirdzniecību saprot preču pārdošanu individuālajam sadzīves patēriņam vai izmantošanai, un tā neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu.”

 

3. Papildināt 1. pantu ar 1.3 punktu šādā redakcijā:

„1.3) horizontālā sadarbības vienošanās – vienošanās starp esošiem vai potenciāliem konkurentiem par kopīgas darbības veikšanu, lai efektivizētu saimniecisko darbību.”

 

4. Papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Uz Konkurences padomi netiek attiecināts Valsts civildienesta likums.”

 

5. 5.pantā:

 

izslēgt pirmajā daļā vārdus „un ekspertu”;

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

„(4) Par Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekli var iecelt Latvijas Republikas pilsoni, kura zināšanas un pieredze dod iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās. Par Konkurences padomes locekli vai šā amata kandidātu nevar būt persona:

1)       kura ir vai ir bijusi ar Latvijas Republikas likumiem, Augstākās padomes lēmumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

2)       kura agrāk sodīta par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3)       kura agrāk izdarījusi noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

4)       pret kuru uzsākta kriminālvajāšana.”.

 

 izteikt devītās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

 

„6) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Izpilddirektoram un jebkuram Izpilddirekcijas darbiniekam;”

 

6. 6.pantā:

 

 

 izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa un būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.”;

 

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

 

„2) uzrauga negodīgas konkurences aizlieguma un Reklāmas likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros”

 

7. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) veikt tirgus uzraudzību, šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izmeklēšanu”;

 

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

 

„6) Veikt Padomes 2002.gada 16.decembra regulā (EK) Nr.1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā (dokuments attiecas uz EEZ), (turpmāk - regula) dalībvalsts konkurences aizsardzības iestādei uzliktos pienākumus un izmantot regulā paredzētās tiesības.”

 

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) lai izpildītu šajā likumā un Reklāmas likumā paredzētos uzdevumus, iesaistīt ekspertus, konsultantus vai speciālistus.”;

 

papildināt ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3)Konkurences padome, lemjot par lietas ierosināšanu vai pieņemot lēmumu ierosinātajā lietā, ir tiesīga noteikt, vai ar tirgus dalībnieka darbībām ir nodarīts vai var tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei.

(4) Konkurences padomes amatpersonas pilnvaras, veicot tirgus uzraudzību vai šī likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izmeklēšanu, apliecina dienesta apliecība.”

 

 

8. Aizstāt visā Konkurences likuma tekstā vārdu „Birojs” ar vārdu „Izpilddirekcija” attiecīgajā locījumā.

 

9. 9. pantā:

 

Izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

„(2) Izpilddirekcijas darbu vada direktors. Izpilddirekcijas direktors ir tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

 

izteikt trešās daļas  4.punktu šādā redakcijā:

„4) uzrauga šā likuma un Reklāmas likuma ievērošanu, veic tirgus uzraudzību un šo likumu pārkāpumu izmeklēšanu”;

 

izteikt trešās daļas 5. un 6.punktus  šādā redakcijā:

 

„5) pārstāv Konkurences padomi tiesā un organizē Konkurences padomes lēmumu izpildi attiecībā uz šā likuma un Reklāmas likuma pārkāpumu izbeigšanu un naudas soda maksāšanu;

 

„6) sagatavo Konkurences padomes atzinumus par tirgus dalībnieku un citu personu darbības atbilstību šim likumam un Reklāmas likumam.”;

 

izteikt piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

 

(5) Izpilddirekcija, Konkurences padomes vārdā veicot tirgus uzraudzību vai izmeklējot šā likuma vai Reklāmas likuma pārkāpumus, ir tiesīga:

1) pieprasīt un šā likuma 26.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā termiņā un Izpilddirekcijas norādītajā informācijas sniegšanas veidā saņemt no jebkuras personas vai personu apvienības šajā likumā un Reklāmas likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju (arī ierobežotas pieejamības, tai skaitā, komercnoslēpumu saturošu informāciju), kā arī rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) aicināt jebkuru personu, kas saistīta ar šā likuma  vai Reklāmas likuma pārkāpumu vai kuras paskaidrojumiem varētu būt nozīme lietā, ierasties Konkurences padomē paskaidrojumu sniegšanai;

3) ierasties pie jebkura tirgus dalībnieka vai to apvienības (arī bez iepriekšēja brīdinājuma). Apmeklējuma laikā  Izpilddirekcijas amatpersonām ir tiesības:

a) uz vietas iepazīties ar tirgus dalībnieka (to apvienības) dokumentiem, tai skaitā, arī ar elektroniskās informācijas sistēmā - datoros, disketēs un citos informācijas nesējos saglabātajiem datiem,

b) iepazīties ar ierobežotas pieejamības, tai skaitā, komercnoslēpumu saturošu informāciju,

c) pieprasīt un saņemt dokumentus vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātas dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus no tiem, d) veikt elektroniskās informācijas sistēmā esošo ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos,

e) pieprasīt un saņemt no tirgus dalībnieka darbiniekiem rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus,

f) izņemt tirgus dalībnieku (to apvienības) mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā;

4) veicot šajā likumā paredzēto pārkāpumu izmeklēšanu, pamatojoties uz tiesneša lēmumu policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma iekļūt tirgus dalībnieku (to apvienības) un to darbinieku īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt to piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tai skaitā elektroniskās informācijas sistēmā - datoros, disketēs un citos informācijas nesējos saglabāto ziņu (datu), apskati. Ja  persona, pie kuras notiek pārmeklēšana, atsakās atvērt telpas vai glabātavas, Izpilddirekcijas amatpersonas ir tiesīgas tās atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus. Pārmeklēšanas un apskates laikā Izpilddirekcijas amatpersonas ir tiesīgas:

a) aizliegt apskates vietā esošajām personām bez atļaujas atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz pārmeklēšanas un apskates beigām,

b) iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā ietverto informāciju (arī ar ierobežotas pieejamības, tai skaitā, komercnoslēpumu saturošu informāciju),

c) izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā,

d) pieprasīt un saņemt normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātas dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus no tiem,

e) veikt elektroniskās informācijas sistēmā esošo ziņu (datu) izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos,

f) pieprasīt un saņemt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no tirgus dalībnieka darbiniekiem,

g) uz laiku ne ilgāku par 72 stundām aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus, būves un citus objektus un tajos esošās glabātavas, lai nodrošinātu pierādījumu saglabāšanu;

 5) pamatojoties uz tiesneša lēmumu, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti vai mantas, kas varētu kalpot kā pierādījums šā likuma pārkāpumam,  tiek glabāti citu personu īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, Izpilddirekcija attiecībā uz šīm personām ir tiesīga policijas klātbūtnē veikt šīs daļas 4. punktā minētās darbības.

(6) Pēc Izpilddirekcijas amatpersonu pieprasījuma tirgus dalībnieka (to apvienības), tā darbinieku un citu personu, kas saistītas ar izmeklējamo pārkāpumu, pienākums ir:

a) nodrošināt piekļuvi jebkurām to īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajām neapdzīvojamām telpām, transportlīdzekļiem, dzīvokļiem, būvēm un citiem kustamiem un nekustamiem objektiem, atverot tos un tajos esošās glabātavas,

b) nodrošināt piekļuvi jebkurā veidā un formā sastādītiem vai uzglabātiem  dokumentiem, kā arī elektroniskās informācijas sistēmā esošajām ziņām (datiem),

c) noteiktā termiņā sniegt pilnīgu un patiesu pieprasīto informāciju,

d) izsniegt pieprasītos dokumentus, dokumentu kopijas (norakstus) vai izrakstus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināt to pareizību, e) apliecināt elektroniskās informācijas sistēmā esošo ziņu izdruku vai izdarīto ierakstu elektroniskās informācijas nesējos autentiskumu,

f) izpildīt citas Izpilddirekcijas amatpersonu likumīgās prasības.

(7) Izpilddirekcijas amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja:

a)  netiek pildīts šā panta sestajā daļā minētais pienākums,

b) persona pēc Izpilddirekcijas uzaicinājuma bez dibinātiem iemesliem  noteiktajā termiņā neierodas Konkurences padomē,

c) netiek pildītas citas Izpilddirekcijas amatpersonu likumīgās prasības”.

 

papildināt ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(8) Izpilddirekcijas amatpersonas, pildot amata pienākumus ārpus dienesta telpām, uzrāda dienesta apliecību.

(9) Valsts policija sniedz palīdzību Izpilddirekcijas amatpersonām šā panta piektajā daļā minēto izmeklēšanas darbību izpildē.”

 

 

10. Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:

 „9.1 pants. Tiesneša lēmums

 

„(1) Par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5.punktā minētās darbības lemj vispārīgās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Izpilddirekcijas direktora iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato nepieciešamību veikt šīs darbības, uzklausa Izpilddirekcijas amatpersonas un pieņem lēmumu par darbību atļaušanu vai atteikumu.

(2) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Izpilddirekcijai 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(3) Par tiesneša lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var iesniegt sūdzību tiesas priekšsēdētājam.

(4) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību izskata 10 dienu laikā. Izpilddirekcijas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata klātesot Izpilddirekcijas pārstāvim. Personas sūdzību par tiesneša lēmumu izskata klātesot Izpilddirekcijas pārstāvim un ieinteresētās puses pārstāvim. Tiesas priekšsēdētāja lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(5) Tiesas priekšsēdētājs sūdzību var apmierināt vai noraidīt. Apmierinot sūdzību var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt pārsūdzēto lēmumu.

6) Pierādījumi, kas iegūti pamatojoties uz pārsūdzēto lēmumu, kas ir pilnīgi vai daļēji atcelts vai grozīts, nav izmantojami lietā tādā apjomā, kādā ir atzīts konkrētā lēmuma prettiesiskums.

 

11. Papildināt likumu ar 9.2 pantu šādā redakcijā:

„ 9.2 pants. Tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu izmeklēšanas  darbību protokols

(1) Šā likuma 9.panta piektajā daļā minētās tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu izmeklēšanas darbības Izpilddirekcijas amatpersonas fiksē  procesuālo darbību protokolā.

(2) Procesuālās darbības protokolā norāda:

1) darbības norises vietu un datumu;

2) darbību veikšanas tiesisko pamatu;

3) laiku, kad darbība sākta un pabeigta;

4) darbības veicēju amatu, vārdu un uzvārdu;

5) protokolētāja amatu, vārdu un uzvārdu;

6) personu – darbības dalībnieku amatu, vārdu un uzvārdu;

7) darbības norises gaitu un konstatētos faktus.

(3) Protokolam pievieno mantas un dokumentus, kas iegūti procesuālās darbības gaitā.

(4) Procesuālās darbības veicējs iepazīstina personas, kuras piedalījās attiecīgajā darbībā, ar procesuālās darbības protokola saturu un tā pielikumiem. Personu izteiktos labojumus un papildinājumus fiksē protokolā.

(5) Protokolu kopumā un katru tā lappusi atsevišķi paraksta procesuālās darbības veicējs, protokolētājs un visas personas, kuras piedalījās darbībā. Ja persona atsakās parakstīties, to atzīmē protokolā, norādot atteikšanās iemeslus un motīvus.”

 

12. Papildināt likumu ar 9.3 pantu šādā redakcijā:

 

„9.3 pants Tirgus dalībnieka un citu personu tiesības.

(1) Uzsākot veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5. punktos minētās darbības, Izpilddirekcijas amatpersona informē tirgus dalībnieku vai  citu personu, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5. punktos minētās izmeklēšanas darbības, par tās tiesībām.

 

(2) Tirgus dalībnieka vai  citas personas, attiecībā uz kuru tiek veiktas šā likuma 9.panta piektās daļas 4. un 5. punktos minētās izmeklēšanas darbības, tiesības:

 

1) būt klāt visu izmeklēšanas darbību laikā, izteikt piezīmes un lūgumus;

2) sniedzot paskaidrojumus, izmantot advokāta vai cita veida juridisko palīdzību. Paskaidrojumu sniegšanas sākumu atliek uz laiku ne ilgāku par vienu stundu, ja ir nepieciešams sagaidīt  advokātu vai citu juridiskās palīdzības sniedzēju;

3) noteikt konkrēti kurai informācijai (atsevišķai ziņai vai ziņu kopumam) sniegtās informācijas kopējā apjomā ir noteikts ierobežotas informācijas statuss;

4) iepazīties ar procesuālo darbību protokolu un tam pievienotajiem dokumentiem, izteikt labojumus un papildinājumus;

5) iesniegt sūdzību Konkurences padomes priekšsēdētājam par Izpilddirekcijas amatpersonas rīcību.

 

13. Izteikt 11.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(2) Par spēkā esošām tiek atzītas vienošanās un šī panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu nepiemēro, ja vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, turklāt šī vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai;

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

(3) Tirgus dalībnieki pirms vienošanās noslēgšanas, kā arī pirms vienošanās spēkā stāšanās, ja par šo vienošanos nav ierosināta lieta, ir tiesīgi iesniegt ziņojumu par vienošanos Konkurences padomei. Konkurences padome ir tiesīga atļaut vai atļaut ar nosacījumiem uz noteiktu termiņu paziņoto vienošanos, ja tā atbilst šā panta otrajai daļai vai atbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem atsevišķām tirgus dalībnieku vienošanām netiek piemērots šā panta pirmajā daļā minētais vienošanās aizliegums. Kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) atsevišķas tirgus dalībnieku vienošanās, kuras būtiski neietekmē konkurenci,

2) kritērijus, saskaņā ar kuriem atsevišķām tirgus dalībnieku vienošanām netiek piemērots šā panta pirmajā daļā minētais vienošanās aizliegums.”

 

14. Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā:

 

III1 nodaļa. Būtiskas ietekmes ļaunprātīga izmantošana

    „14.1 pants. Būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

     Tirgus dalībniekam ar būtisku ietekmi ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā, tieši vai netieši uzspiežot vai piemērojot citiem tirgus dalībniekiem netaisnīgus vai diskriminējošus darījuma noteikumus, nosacījumus vai maksājumus. Būtiskas ietekmes ļaunprātīga izmantošana izpaužas kā:

     1) netaisnīga vai nepamatota atbildības par iespējamiem riskiem sadale starp darījuma pusēm;

     2) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami sakarā ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;

     3) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par līguma slēgšanu piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana;

     4) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai piemērošana vai uzspiešana;

     5) netaisnīgu vai nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm.”

 

14.2 pants. Atbildība par būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 14.1 panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu.

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.”

 

15. 15. pantā:

 

Izteikt pirmās daļas trešo punktu šādā redakcijā:

„3) tāds stāvoklis, kad viena vai vairākas fiziskās personas, kurām jau ir izšķiroša ietekme pār vienu vai vairākiem tirgus dalībniekiem, vai viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst daļu vai visus cita tirgus dalībnieka vai citu tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem. Aktīvu vai tiesību tos izmantot iegūšanu uzskata par apvienošanos, ja aktīvu vai tiesību tos izmantot iegūšana palielina to ieguvēja tirgus daļu jebkurā konkrētajā tirgū.

 

papildināt pirmo daļu ar ceturto punktu šādā redakcijā:

 

„4)  divas vai vairāk fiziskas personas kopīgi vai viena fiziskā persona vienlaicīgi iegūst daļu vai visus divu vai vairāku tirgus dalībnieku aktīvus vai tiesības tos izmantot, vai tiešu vai netiešu izšķirošu ietekmi pār diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem.”;

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā panta septīto daļu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 35 procentus.”;

 

papildināt ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

„(4) Šā panta otrajā daļā minētajiem tirgus dalībniekiem ir tiesības iesniegt Konkurences padomei saīsināto ziņojumu par apvienošanos, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1)      neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū vai vertikāli saistītā tirgū no konkrētā tirgus, kurā darbojas cits apvienošanās dalībnieks;

2)      apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15 procentus.;

 

(5) Ja Konkurences padome nolemj, ka ceturtajā daļā minētajai apvienošanai ir nepieciešama papildus izpēte, tā var pieprasīt pilna ziņojuma iesniegšanu. Konkurences padome izskata saskaņā ar šī panta piekto daļu iesniegto pilno ziņojumu un pieņem kādu no 16.panta trešajā daļā  vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem triju mēnešu laikā no pilnīga ziņojuma saņemšanas dienas.”;

 

Uzskatīt līdzšinējo ceturto un piekto daļu attiecīgi par sesto un septīto daļu, septīto daļu izsakot šādā redakcijā:

 

„(7) Ministru kabinets izdod noteikumus par ziņojumu un saīsināto ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību. Šie noteikumi var ietvert papildus nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.”.

 

16. 16.pantā:

 

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

 

„(6) Ja tirgus dalībnieks 45 dienu laikā no pilnīga saīsinātā ziņojuma par apvienošanos iesniegšanas dienas nesaņem no Konkurences padomes kādu no šā panta trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem vai lēmumu par papildus izpētes uzsākšanu, attiecīgā apvienošanās ir uzskatāma par atļautu.”;

 

Uzskatīt līdzšinējo panta sesto daļu par septīto daļu.

 

17. Papildināt likumu ar 18.1 pantu šādā redakcijā:

 

„ 18.¹ pants. Konkurences padomes kompetence

Konkurences padome izskata un pieņem lēmumus par šā likuma 18.panta trešās daļas 3. un 4.punkta pārkāpumiem.”

 

18. 20.pantā:

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Šā likuma 18.panta otrās daļas, trešās daļas 1., 2. un 5.punkta pārkāpumus izskata tiesa.”

 

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

 

19. 23. pantā:

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) faktiem, kas liecina par būtisku kaitējumu konkurencei, ja iesniegums iesniegts par Konkurences likuma 18.panta trešās daļas 3. un 4.punkta

pārkāpumu.”;

 

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Konkurences padome pēc iesnieguma saņemšanas:

1) izvērtē iesniegumā ietverto informāciju, ja nepieciešams iegūst papildu informāciju;

2) pārbauda vai ir likumīgs iemesls un pietiekams pamats lietas ierosināšanai;

3) ne vēlāk kā 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu. Ja objektīvu iemeslu dēļ 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, Konkurences padome ar motivētu lēmumu var to pagarināt uz laiku līdz 60 dienām no iesnieguma saņemšanas dienas.

 

(4) Konkurences padome var neierosināt lietu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) iesniegumā nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija vai tā ir nepietiekama un iesniedzējs nav iesniedzis papildu informāciju Konkurences padomes noteiktajā termiņā;

2) iespējamais pārkāpums ir maznozīmīgs - ar to nav nodarīts vai nevar tikt nodarīts būtisks kaitējums konkurencei.”;

 

papildināt ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Konkurences padome neierosina lietu, ja iesniegumā ietvertā un nepieciešamības gadījumā papildu iegūtā informācija nesatur ziņas par nodarījumu, kam ir šā likuma pārkāpuma sastāva pazīmes.”;

 

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par sesto daļu.

 

20. 26. pantā:

izteikt  pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Pēc lietas ierosināšanas Konkurences padome iegūst informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai. Tirgus uzraudzības laikā iegūtā informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu, tiek pievienota šai lietai un tai var būt pierādījumu nozīme lietā.

 (2) Pieprasīto informāciju persona sniedz ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Šā likuma 9.panta piektās daļas 3., 4. un 5. punktā paredzēto tirgus uzraudzības un likumu pārkāpumu izmeklēšanas darbību laikā pieprasīto informāciju, kuras sagatavošanai nav nepieciešams īpašs apkopošanas vai analīzes darbs, persona sniedz nekavējoties.”;

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Līdz lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai  Konkurences padomei nav pienākums iepazīstināt ar lietas materiāliem, ja iepazīstināšana var negatīvi ietekmēt likumā noteikto uzdevumu pienācīgu izpildi. Konkurences padome rakstveidā paziņo procesa dalībniekiem, ka ir iegūta informācija, kas ir nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu.” .

 

21. Papildināt likumu ar 26.1 pantu šādā redakcijā:

 

„26.1 pants. Ierobežotas pieejamības informācijas sniegšana un izmantošana

(1) Informācijas sniedzējam precīzi jānorāda, konkrēti kurai informācijai (atsevišķai ziņai vai ziņu kopumam) sniegtās informācijas kopējā apjomā ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un jāpamato, kādu apsvērumu dēļ un uz kādu tiesību normu pamata šī informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

 (2) Ja informācijas sniedzējs nav izpildījis šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības vai ierobežotas pieejamības statuss konkrētajai informācijai noteikts nepamatoti, Konkurence padome par to paziņo informācijas sniedzējam.

(3) Ja ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanas vai tā pamatošanas trūkumi iesniegumā  7 dienu laikā no attiecīga Konkurences padomes paziņojuma saņemšanas netiek novērsti, sniegtā informācija netiek aizsargāta kā ierobežotas pieejamības informācija. Konkurences padome par to informē informācijas sniedzēju.

(4) Konkurences padome var pieprasīt personai, kura sniedz ierobežotas pieejamības informāciju, iesniegt vispārēju pārskatu, kuram nav ierobežotas pieejamības informācijas rakstura.”.

 

22. Papildināt likumu ar 27. 1 pantu šādā redakcijā:

 

„27. 1 pants. Konkurences padomes lēmumu spēkā esamība

Konkurences padomes lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma izpildi daļā par soda uzlikšanu.”

 

23. Papildināt 28.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

 

„(4) Lieta par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu var tikt izskatīta, piemērojot arī šo likumu.”.

 

24. Izteikt 32. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par atļauju Eiropas Komisijai veikt regulas 21.panta pirmajā daļā paredzētās izmeklēšanas darbības lemj vispārīgās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses. Tiesneša lēmuma pieņemšanas un spēkā esamības kārtību nosaka šā likuma 9.1 pants.” .

 

25. Aizstāt 33.panta trešā daļā vārdu „tiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „tiesnesis” (attiecīgā locījumā).

 

26. Svītrot Informatīvo atsauci uz Padomes regulu.

 

27. Papildināt Pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 

„5. Attiecībā uz tirgus dalībnieku, kuru tirgus daļa uz šā likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdi ir mazāka par 40 procentiem, bet kuri atbilst šā likuma 1.panta 1.punktā noteiktajiem dominējošā stāvokļa kritērijiem, darbībām, kuras ir uzsāktas pirms šā likuma grozījumu spēkā stāšanās un turpinās, šā likuma 13.pantā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu nepiemēro sešus mēnešus pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās.

 

6. Šā likuma 14.1pantā noteikto būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu nepiemēro sešus mēnešus pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās.

 

7. Līdz attiecīgo šā likuma 11.panta trešajā un ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma grozījumu spēkā stāšanās ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta trešu un ceturto daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

1)      Ministru kabineta 2003.gada 19.decembra noteikumi Nr. 699 „Kārtība, kādā Konkurences padome atļauj Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā minētās vienošanās”;

2)      Ministru kabineta 2002.gada 25. jūnija noteikumi Nr. 259 „Noteikumi par iekšzemes dzelzceļa pārvadājumu un autopārvadājumu noslēgto vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanos aizlieguma”;

3)      Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr. 434 „Noteikumi par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

4)      Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumi Nr. 317 „Noteikumi par atsevišķu horizontālo sadarbības vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma”.”

 

 

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

J.Strods

K.Gerhards

Dž.Innusa

I.Vanaga

I.Apsīte

 

02.08.2007. 13:05

3596

R.Bērziņš

7013230, Reinis.Berzins@em.gov.lv


 

 

Likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” anotācija

 

 

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Spēkā esošajā Konkurences likuma (turpmāk likums) redakcijā ietvertās normas pilnībā nenodrošina efektīvas konkurences politikas īstenošanu.

Esošā likuma 1. pantā iekļautā dominējošā stāvokļa definīcija izslēdz iespēju konstatēt dominējošā stāvokļa esamību tirgus dalībniekam ar tirgus daļu zem 40% neskatoties uz to, ka šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem. Tādējādi spēkā esošā definīcija neaptver visu tirgus dalībnieku loku, kuru darbības var apdraudēt efektīvu konkurenci. Tirgus dalībnieku, kuru daļa konkrētajā tirgū ir vismaz 40%, stāvokļa šajā tirgu izvērtēšanās prakse viennozīmīgi apliecina, ka šie tirgus dalībnieki parasti ir dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū. Tādēļ ir lietderīgi prezumēt (iepriekš pieņemt) šāda tirgus dalībnieka atrašanos dominējošā stāvoklī, kamēr nav pierādīts pretējais. Spēkā esošā likuma redakcija neparedz šādas prezumpcijas piemērošanu. Iepriekš minētās tiesību normas iekļaušana likumā būtiski veicinātu lietu izmeklēšanas efektivitāti un administratīvo resursu lietderīgu izmantošanu.

Šobrīd likumā nav iekļauts nedz būtiskas ietekmes tirgū jēdziens, nedz arī aizliegums to ļaunprātīgi izmantot. Taču praksē gan Latvijā, gan citās ES valstīs ir pierādījies, ka netaisnīgus darījuma nosacījumus spēj uzspiest arī lielie tirdzniecības tīkli, kuri neatrodas dominējošā stāvoklī.

Latvijā būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi tikuši konstatēti ne tikai piegādātāju neoficiāli paustajās sūdzībās, bet arī atsevišķu Konkurences padomes lietu izpētē, iepazīstoties ar piegādātāju un lieltirgotāju noslēgtajiem līgumiem, kur tika konstatēta arī lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem piemītoša tirgus vara pār saviem piegādātājiem, kas izpaužas, attiecībā pret pēdējiem piemērojot nesamērīgus noteikumus, t.sk. arī iegūstot būtiski zemākas iepirkuma cenas nekā to darījumos ar citiem mazākiem veikalu tīkliem. Papildus 2006.gadā Konkurences padome veica sešus apjomīgus ekonomiskos pētījumus (t.sk. četrus no tiem – pārtikas nozarē; gaļas un tās produktu ražošanas tirgū, piena un tā produktu ražošanas tirgū, graudu un to produktu ražošanas tirgū, zivju un to produktu ražošanas tirgū). Šajos pētījumos tika konstatēts augsts koncentrācijas līmenis tieši minēto produktu iepirkuma tirgū (mazumtirdzniecības sektorā), kā arī secināts, ka lielākais uzcenojums atsevišķām pārtikas grupām veidojas tieši tirdzniecības tīklos, kas būtiski palielina preces galacenu.

Savukārt citu ES dalībvalstu būtiskākie pētījumi ir Lielbritānijas Godīgas Tirdzniecības Biroja (Office of Fair Trading) 2006.gada maija pētījums "Pārtikas veikalu tirgus" (“Grocery market”) un Austrijas Konkurences Padomes 2007.gada jūnija pētījums “Vispārējs Austrijas pārtikas tirgus pētījums. Ar īpašu uzmanību veltītu iepirkuma varas aspektam." ("Allgemeine Untersuchung des österreichischen Lebensmittelhandels. Unter besonderer Berücksichtigung des Aspekts der Nachfragemacht").

Arī Eiropas Komisija 1999.gada 3.februāra lietā IV/M.1221 (Rewe/Meinl) secināja, ka ražotājiem rastos ļoti smagi finansiāli zaudējumi, ja tiem būtu jāatsakās no klienta-iepircēja, kura tirgus daļa būtu sākot no 22% konkrētajā iepirkuma tirgū (skatīt lēmuma 101.punktu).

Netaisnīgi darījuma nosacījumi izpaužas kā:

     1) netaisnīga vai nepamatota atbildības par iespējamiem riskiem sadale starp darījuma pusēm;

     2) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami sakarā ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū;

     3) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par līguma slēgšanu piemērošana vai uzspiešana, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar to, ka līgums tiek slēgts ar jaunu piegādātāju, kuram līdz ar to nepieciešama īpaša izvērtēšana;

     4) netaisnīgu vai nepamatotu maksājumu par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai piemērošana vai uzspiešana;

     5) netaisnīgu vai nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm.

Šobrīd citās nozarēs nepastāv tādas pašas problēmas kā mazumtirdzniecībā. Līdz ar to būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma attiecināšana tikai uz mazumtirdzniecības nozari rada lielāku skaidrību uzņēmējiem.

 Tāpēc ir nepieciešams paplašināt to komersantu loku, kuri spēj veikt konkurenci kavējošas darbības un uzspiest netaisnīgus darījuma noteikumus un ierobežot sava stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu arī tad, ja tas nav dominējošais stāvoklis.

Taču vienlaikus dominējošais stāvoklis ir principiāli atšķirīgs no būtiskas ietekmes, jo pirmajā situācijā komersants var rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem vai patērētājiem, bet otrajā gadījumā – tam piemīt spēja uzpiest netaisnīgus darījuma nosacījumus vai maksājumus, taču nevar rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem vai patērētājiem.

Nebūtu arī lietderīgi pārveidot Eiropas Savienībā un daudzās pasaules valstīs vispārpieņemto „dominējošā stāvokļa” definīciju, saplūdinot to ar „būtiskas ietekmes” definīciju.

Likuma 9. pants paredz Konkurences padomes Birojam tiesības, pamatojoties uz tiesas lēmumu, bez iepriekšēja brīdinājuma policijas klātbūtnē iekļūt tirgus dalībnieku un to darbinieku īpašumos, un veikt tajos esošo mantu un dokumentu apskati, tirgus dalībnieku un to darbinieku mantu un dokumentu apskati. Apskates laikā Birojs ir tiesīgs pieprasīt rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus no amatpersonām un tirgus dalībnieku darbiniekiem, saņemt dokumentu norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem, kā arī izņemt mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme izmeklējamā jautājuma noskaidrošanā, sastādot protokolu par attiecīgu darbību veikšanu. Tomēr esošā likuma redakcijā trūkst tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu izmeklēšanas darbību protokola sastādīšanas kārtības regulējuma, ka arī Biroja pilnvaru apjoms, kas paredzēts esošā likuma redakcijā pieļauj plašas interpretācijas iespējas, tādējādi paverot tirgus dalībniekam iespējas apstrīdēt Konkurences padomes Biroja darbību tiesiskumu.

Pašlaik likums paredz iespēju iesniegt blakus sūdzību tiesā par tiesas lēmumu atļaut veikt likuma 9. panta paredzētas darbības. Ļaujot katru tiesneša lēmumu pārsūdzēt, tiek neattaisnoti kavēta lietas izmeklēšana. Tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un aizskar citu procesa dalībnieku tiesības, jo kavē lietu izskatīšanu un pabeigšanu iestādē. Procesa dalībnieku tiesību efektīvu un pieejamu aizsardzību nodrošina sūdzības par tiesneša lēmumu iesniegšana tiesas priekšsēdētājam.  

 Pašreizējā likuma 15.panta redakcijā iekļautie apvienošanās veidi neaptver visus gadījumus, kad notiek uzņēmumu apvienošanās. Tādējādi atsevišķos gadījumos vienai vai vairākām fiziskajām personām, iegūstot izšķirošu ietekmi vairākos tirgus dalībniekos, ir iespējams izvairīties no apvienošanās paziņošanas pienākuma.

Pastāvošā ziņojuma par apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība prasa iesniegt apjomīgu ziņojumu par apvienošanos arī gadījumos, kad apvienošanās, lai arī atbilst paziņošanas kritērijiem, tomēr neizraisa vērā ņemamas izmaiņas tirgū. Tāpēc likuma grozījumi paredz ieviest saīsināto paziņojumu un atvieglotu izskatīšanas kārtību apvienošanām, kurās neviens no apvienošanās dalībniekiem nedarbojas vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū vai vertikāli saistītā tirgū un apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū nepārsniedz 15%.

Esošā likuma redakcija uzliek Konkurences padomei par pienākumu, piemērojot likuma 18. pantu, izskatīt lietas, kurām ir strīda starp diviem tirgus dalībniekiem raksturs. Minētās tirgus dalībnieku darbības nerada būtisku kaitējumu konkurencei, taču paņem daudz Konkurences padomes resursu, kuri varētu tikt novirzīti būtiskāku lietu izmeklēšanai.

Pašreiz atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajai kārtībai procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietu visa izmeklēšanas procesa laikā. Atsevišķos gadījumos tas var negatīvi ietekmēt lietu izmeklēšanas gaitu, īpaši svarīgo karteļa lietu izmeklēšanā.

Likumā nav pietiekami precīzi noteiktas Konkurences padomes tiesības attiecībā uz lietas neierosināšanu gadījumos, kad izdarītais pārkāpums ir mazsvarīgs. Tas veicina uz iesnieguma pamata ierosinātu lietu apjoma palielināšanos, īpaši negodīgas konkurences pārkāpumu jomā, kas savukārt traucē koncentrēt administratīvus resursus īpaši bīstamu pārkāpumu izmeklēšanā.

Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski nodrošināt tiesības iepazīties ar lietu, lai persona varētu nodrošināt savas tiesības uz aizstāvību. Ierobežotas pieejamības informācijas statusa nepamatota noteikšana no informācijas sniedzēja puses bieži apgrūtina tiesību uz aizstāvību realizāciju un sabiedrības informēšanu par Konkurences padomes lēmumu un tā pamatojumu. Tāpēc ir nepieciešama detalizētāka kārtība, kādā informācijas sniedzējs pamato, kādu apsvērumu dēļ un uz kādu tiesību normu pamata informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kā arī ir nepieciešamas tiesības Konkurences padomei pieprasīt personai, kura sniedz ierobežotas pieejamības informāciju, iesniegt vispārēju pārskatu, kuram nav ierobežotas pieejamības informācijas rakstura.

Pašlaik Konkurences padomes lēmuma darbība ir pakļauta Administratīvā procesa likumā noteiktajai vispārējai kārtībai, un tas nozīmē, ka Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšana aptur tā izpildi. Lietas izskatīšana tiesā nereti ilgst vairākus gadus, un pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās Konkurences padomes lēmuma izpilde zaudē savu nozīmi, tāpēc ir būtiski, lai Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšana neapturētu tajā ietvertā tiesiskā pienākuma izpildi.

Valsts civildienests nepieļauj ierēdņu neatkarību (nepakļaušanos attiecīgi iestādes vadītājam un ministram), bet saskaņā ar Konkurences likumu neatkarība ir galvenais Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļa amata satura priekšnoteikums, kā arī Konkurences padomes kā konkurences tiesību normu ievērošanu uzraugošās iestādes darbības princips. Lai gan saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta sesto daļu Konkurences padome savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauta valdības, ekonomikas ministra vai citu personu norādījumiem, pašlaik pastāv iespējas ietekmēt Konkurences padomes priekšsēdētāju un padomes locekļus (un līdz ar to visu Konkurences padomes darbu), jo saskaņā ar Civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu civildienesta ierēdnim ir pienākums pildīt priekšniecības likumīgos rīkojumus, un par norādījumu par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā lietā vai, kādā veidā ir veicama lietas izpēte vai pieņemams lēmums, nepildīšanu var iestāties disciplināratbildība. Tāpat pašlaik pastāv iespēja ietekmēt Konkurences padomes locekļus to lēmumu pieņemšanas procesā arī no Konkurences padomes priekšsēdētāja puses. Koleģiālās lēmējinstitūcijas darbības pamatprincips ir tās locekļu vienlīdzība. Civildienestā nepastāv vienlīdzība starp iestādes vadītāju un faktiski viņa pakļautībā esošajiem ierēdņiem no otras puses, tā, piemēram, Konkurences padomes priekšsēdētājam ir piešķirtas tiesības noteikt padomes locekļiem pārbaudes laiku un periodiski novērtēt Konkurences padomes locekļu darbību un tās rezultātus.

Konkurences likumā pastāv arī vairākas pretrunas ar valsts civildienesta sistēmu, piemēram, Konkurences padomes locekļu īpašā apstiprināšanas amatā kārtība un pilnvaru laika ierobežojums nenodrošina Konkurences padomes locekļu tiesības uz patstāvīgu civildienestu, kā arī padara neiespējamu attiecībā uz šo amatu piemērot pārcelšanas vai rotācijas kārtību. Iziešana no valsts civildienesta palielinās Konkurences padomes neatkarību no valdības un politiskās varas ietekmes un nodrošinās lielāku pieņemto lēmumu objektivitāti.

Konkurences padomes locekļu un citu Konkurences padomes amatpersonu darbība arī pēc civildienesta ierēdņu statusa zaudēšanas tiks pakļauta likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, jo saskaņā ar minētā likuma 4.panta otro daļu Konkurences padomes locekļi ir uzskatāmas par valsts amatpersonām.

 

2.Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir novērst Konkurences likumā esošās nepilnības. Projekts paredz:

- precizēt dominējoša stāvokļa definīciju, izslēdzot no tā nosacījumu par vismaz 40% tirgus daļu konkrētajā tirgū;

- noteikt būtiskas ietekmes definīciju, attiecinot to uz mazumtirdzniecības nozari, kā arī aizliegumu to ļaunprātīgi izmantot;

- precizēt Konkurences padomes tiesības;

- skaidrāk definēt Konkurences padomes Biroja tiesības veicot likumā paredzētās izmeklēšanas darbības;

- precizēt sūdzības iesniegšanas iespējas par atļauju veikt likuma 9. pantā minētās darbības;

- papildināt likumu ar tirgus uzraudzības un likuma pārkāpumu izmeklēšanas darbību protokola sastādīšanas kārtību;

- precizēt kārtību, kādā Konkurences padome var atļaut 11. pantā pirmajā daļā minētās vienošanās;

- precizēt apvienošanās veidus;

- samazināt līdz 35% apvienošanā iesaistīto tirgus dalībnieku kopējās tirgus daļās konkrētajā tirgū apjomu, kad tirgus dalībniekiem ir pienākums paziņot Konkurences padomei par apvienošanos;

- ieviest saīsināta ziņojuma par apvienošanu iesniegšanās iespēju;

- precizēt kārtību, kādā procesa dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietu;

- precizēt Konkurences padomes tiesības likuma 18. panta piemērošanā;

- precizēt Konkurences padomes tiesības attiecībā uz lietas neierosināšanu;

- papildināt informācijas iegūšanas kārtību;

- noteikt ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas un izmantošanas kārtību;

- paredzēt iespēju, ka lieta par Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumu var tikt izskatīta, piemērojot arī Konkurences likumu;

- paredzēt, ka Konkurences padomes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi izņemot lēmuma izpildi daļā par soda uzlikšanu;

- paredzēt, ka uz Konkurences padomi netiek attiecināts Valsts civildienesta likums.

3.Cita informācija

Kvantitatīvo rādītāja – 25% tirgus daļas konkrētajā tirgū – kā būtiskas ietekmes definēšanas kritērija izvēles pamatojums:

-         Balstoties uz Eiropas Kopienu regulējumu par uzņēmumu atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme atsevišķās nozarēs, piemēram, elektronisko sakaru tirgū, Konkurences padome, izanalizējusi Latvijas atsevišķu mazumtirdzniecības sektoru vadošo tirgus dalībnieku finansiālos rādītājus konkrētā tirgus kontekstā, atzinusi par samērīgu izmantot analoģisku kritēriju un noteikt, ka būtiska ietekme tirgū var piemist tirgus dalībniekiem ar tirgus daļu ne mazāku kā 25% sektoros ar mazāku apgrozījumu (atsevišķi specializētās mazumtirdzniecības veidi).

 

Citu valstu pieredze attiecībā uz uzņēmumiem ar būtisku ietekmi:

-         Vācijas konkurences likums (Kartellgesetz, Gesetz gegen Wettbewerbsbeschraenkungen) 2000.gadā tika papildināts ar normām, kas aizliedz uzņēmumiem, kam ir pārsvars pār konkurentiem vai citiem tirgus dalībniekiem un kas neatbilst dominējošā stāvokļa statusam, attiecībā pret tiem piemērot netaisnīgus, diskriminējošus noteikumus utt. Līdzīgas normas ir Austrijas konkurences likumā (Nahversorgungsgesetz – Kaufmaennisches Wohlverhalten), kas nosaka korektas līgumattiecības; Īrijas (ar 2006.gadā izdarītajiem grozījumiem ierobežojošo darbību izskaušanai tirdzniecībā), Francijas konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos utt.

-         Ungārijā 2006.gadā pieņemts jaunais Tirdzniecības likums, saskaņā ar kuru uzņēmumiem, kam tirgū ir būtiska ietekme (to definējot pēc konsolidētā gada apgrozījuma kopā ar saistītajiem uzņēmumiem - vismaz 100 miljardiem Ungārijas forintu (aptuveni 250 milj. latu) vai dominējošs stāvoklis, ir aizliegts diskriminēt piegādātājus, ierobežot to piekļuvi tirdzniecības platībām, uzspiest negodīgus riska sadales noteikumus, nepamatoti mainīt līguma nosacījumus, noteikt dažādus maksājumus sev par labu utt. Līdzīgs likumprojekts izstrādes stadijā vēl pavasarī bija Lietuvā.

-         Lielbritānijā kopš 2002.gada spēkā ir lielveikalu darbības kodekss (Code of Practice), ko, saskaņā ar Taisnīgās tirdzniecības likuma (Fair Trading Act) 88. (2) pantā doto pilnvarojumu ir pieņēmis Tirdzniecības un industrijas valsts sekretariāts (Secretary of State for Trade and Industry) un kura mērķis ir sakārtot lielveikalu tīklu ar vismaz 8% tirgus daļu attiecības ar piegādātājiem, veidojot tās uz skaidrākas un prognozējamas bāzes. Iespējamos šā kodeksa pārkāpumus izskata un kā vidutājs starp abām pusēm to novēršanai darbojas konkurenci uzraugošais Godīgas tirdzniecības birojs (Office of Fair Trading).

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiks sekmēta godīga konkurence, tādējādi novērsti draudi sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu turpmākai attīstībai un rentablai darbībai. Līdz ar to tiks sekmēta tautsaimniecības attīstība kopumā.

Likumprojekts netieši sekmēs ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā, jo jaunienācēji-uzņēmumi (sevišķi ražotāji) tiks efektīvāk pasargāti no konkurenci kavējošām darbībām un netaisnīgiem darījuma nosacījumiem, ko varētu realizēt lielie uzņēmumi.

Likumprojektam ir arī netieša, veicinoša ietekme uz brīvu preču un pakalpojumu kustību un konkurenci Eiropas Savienībā, jo tiks aizliegta atsevišķu komersantu nepamatota diskriminēšana, līdz ar to visi tiks nostādīti vienādos apstākļos.

Komersantiem, kuri nodibināti citā dalībvalstī un īslaicīgi sniedz pakalpojumus Latvijas teritorijā, praksē nebūtu iespējams kvalificēties būtiskas ietekmes kritērijam – sasniegt 25% tirgus daļu. Līdz ar to uz šiem komersantiem neattiektos būtiskas ietekmes regulējums, turklāt tiem arī nepiemistu spēja uzspiest piegādātājiem netaisnīgus darījuma nosacījumus. Tāpēc grozījumi Konkurences likumā minētos komersantus neietekmētu. Turpretim citu dalībvalstu komersantiem, kuri nodibinātu filiāles Latvijas teritorijā, kuras mazumtirdzniecībā konkrētajā tirgū sasniegtu vismaz 25% tirgus daļu, (tieši tāpat kā vietējiem komersantiem ar šādu tirgus daļu) būtu jāievēro aizliegums ļaunprātīgi izmantot savu stāvokli tirgū.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likuma grozījumi ļaus pastiprināt kontroli konkurences jomā, precizēs administratīvo procesu konkurences tiesību piemērošanas jomā, kā arī vienkāršos paziņošanas kārtību par atsevišķām apvienošanos kategorijām.

Būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums aizsargās mazos un vidējos uzņēmumus, kam visvieglāk uzspiest netaisnīgus vai diskriminējošus darījuma nosacījumus vai maksājumus, novēršot draudus to turpmākai attīstībai. Precīzai uzņēmumu skaita noteikšanai, uz kuriem attieksies būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums, nepieciešama detalizēta konkrēto tirgu analīze, identificējot, kuru uzņēmumu tirgus daļa pārsniedz 25% konkrētajā tirgū.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Papildus izdevumi nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Nav aprēķināms.

6. Cita informācija

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1.      Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

Ir nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus. Likuma grozījumu 7. pants  pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts ziņojums par tirgus dalībnieku vienošanos. Likuma grozījumu 8.punkts pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus par ziņojumu un saīsināto ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt sešu mēnešu laikā no likuma grozījumu spēkā stāšanas brīža.

2. Cita informācija

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Dalībvalsts nacionālajai likumdošanai ir jāparedz efektīvs konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas un sodīšanas mehānisms, lai varētu izpildīt Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 3.pantā, 5.pantā, 11. panta pirmajā daļā, 20.panta sestajā daļā, 21.panta trešajā daļā un 22.pantā dalībvalsts konkurences iestādei uzliktos pienākumus, piemērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. un 82.pantus.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinumi u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 3.pants, 5.pants, 11. panta pirmā daļa, 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa un 22.pants. (Official Journal L 001,04.01.2003).

 

 

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

 

 

 

7.pants (9.panta piektā, sestā un septītā daļa)

Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 20.panta sestā daļa, 21.panta trešā daļa un 22.pants.

Atbilst.

 

8.pants (9.1  pants)

Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 21.panta trešā daļa un 22.pants.

Atbilst.

 

19. pants (27. 1 pants)

Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 5.pants.

Atbilst.

 

20. pants (28.panta ceturtā daļa)

Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 3.pants un 22.pants.

Atbilst.

 

21. un 22. panti (32. pirmā daļa  un 33.panta trešā daļa)

Padomes 2002.gada 16.decembra regulas Nr.1/2003 „Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82.pantā” 21.panta trešā daļa un 22.pants.

Atbilst.

 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Likumprojekts ir saskaņots Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Tautsaimniecības padomi un Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības konsultatīvo padomi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir atbalstījusi likumprojekta tālāku virzību bez iebildumiem un priekšlikumiem.

Tautsaimniecības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta likumprojekta tālāku virzību ar iebildumiem attiecībā uz būtiskas ietekmes ļaunprātīgas izmantošanas regulējumu. Daļa iebildumu ir ņemti vērā un mainīts atsevišķu Konkurences likuma normu formulējums uzņēmēju interesēs.

Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības konsultatīvās padome uzskata, ka būtiskas ietekmes definīcija ir attiecināma uz visām tautsaimniecības nozarēm, nevis tikai mazumtirdzniecību.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums Grozījumi Konkurences likuma” tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots Konkurences padomes Interneta mājas lapā: http://www.competition.lv/.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un Konkurences likumā noteiktajā kārtībā (Konkurences likuma 9. panta piektā daļa, 16. panta sestā daļa, 18.panta piektā daļa, 21. panta piektā daļa, 24. panta otrā daļa).

 

4. Cita informācija

 

 

 

Ekonomikas ministrs                                                                                          J.Strods

 

 

 

 

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretāra vietā – valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

J.Strods

A.Liepiņš

Dž.Innusa

I.Vanaga

I.Apsīte

 

 

 

16.07.2007. 12:07

3220

R.Bērziņš

7013230, Reinis.Berzins@em.gov.lv

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

Lp0417_0.doc

Start time: 24.04.2018 21:02:43 After doc accessing: 24.04.2018 21:02:43 After doc formatting: 24.04.2018 21:02:43 End time: 24.04.2018 21:02:43 Doc created: 19.09.2007 17:42:01 Doc last mod: 12.08.2009 17:35:05 Doc manual: