Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 79.panta pirmo daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 82.pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas š. g. 10.septembra sēdes darba kārtībā kā sadaļas Prezidija ziņojumi pēdējo jautājumu un nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Komisija ierosina atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1) likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” uz ........lpp;

2) anotācija likumprojektam „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” uz........lpp.

Ar cieņu,

Vents Armands Krauklis

komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā

Izdarīt Dzīvnieku aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr., 2002, 2.nr.; 2003, 6., 16.nr.; 2005, 10.nr.; 2007, 3.nr.; 2008, 3.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

„48. (1)Lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut, izmantojot pirmskaušanas apdullināšanu, izņemot ierobežotās platībās turētu savvaļas sugas dzīvnieku un brīvās turēšanas sistēmā turētu gaļas šķirnes liellopu.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku drīkst nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

(3) Lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, drīkst nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

Likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu
2. Pašreizējās situācijas raksturojums	Tā kā Padomes 1993. gada 22.decembra Direktīvā 93/119/EEK par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā (turpmāk – direktīva 93/119/EEK), kas pieļauj dzīvnieka kaušanu bez iepriekšējas apdullināšanas saskaņā ar reliģiskiem rituāliem, dalībvalstīm bija izvēles iespēja noteikt šādu kaušanu. Latvijas normatīvie akti nepieļauj dzīvnieka kaušanu bez apdullināšanas. Šobrīd uzņēmēji ir uzņēmušies iniciatīvu šādas normas ieviešanai likumdošanā, lai varētu palielināt kautuvju jaudu, kā arī eksportēt produkciju.
3. Normatīvā akta projekta būtība	Dzīvnieku aizsardzības likuma 48.pantā tiek noteikts, ka lauksaimniecības dzīvnieks pirms kaušanas ir jāapdullina, kā arī pieļauti gadījumi, kad dzīvnieku neapdullina vai veic pēckaušanas apdullināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.
4. Cita informācija	Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām		Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana gaļas ieguvei ir viena no lauksaimniecības nozarēm, kas nodrošina ienākumu avotu daļai lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju.
2. Ekonomiskā ietekme:
2.1. makroekonomiskā vide;		Novērš būtiskas atšķirības dalībvalstu likumdošanās attiecībā uz dzīvnieku labturības nosacījumiem un veicina valsts iesaistīšanos tirgū kā līdzvērtīgai loceklei.
2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;		Nodrošina tirgus attīstību.
2.3. cenas;		Nav attiecināms
2.4. eksporta un importa apjoms;		Pieaugs eksporta apjoms
2.5. konkurences apstākļi;		Veicina Latvijas iesaistīšanos pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot līdzvērtīgus nosacījumus.
2.6. jauninājumi un pētījumi;		Nav attiecināms
2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte		Nodrošinās kautuvju jaudu palielināšanos.
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām		Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām		Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība		Nav attiecināms.
6. Ietekme uz vidi:
6.1. dabas resursu lietošana;		Nav attiecināms
6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;		Nav attiecināms
6.3. darbības radītie atkritumi;		Atkritumiem, kas radušies kaujot dzīvniekus, piemēro darbības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulā (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam.
6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;		Nav attiecināms
6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;		Nav attiecināms
6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;		Nav attiecināms
6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē		Nav attiecināms
7. Cita ietekme		Nav

Anotācijas III sadaļa uz noteikumu projektu nav attiecināma.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saistībā ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumos Nr.310 “ Kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības prasības”, nosakot prasības liellopu un aitu kaušanai saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm.

Grozījumi minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks izstrādāti līdz 2009.gada 1.novembrim.

2. Cita informācija

Nav

Anotācijas V sadaļa uz noteikumu projektu nav attiecināma.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām	Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Nav attiecināms

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu		Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)	Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.)		Komentāri
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem			Nav attiecināms
6. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas	Biedrība „Latvijas gaļas ražotāju un gaļas pārstrādātāju asociācija”, SIA „OLAN SAMI”, Rīgas Musulmaņu draudze (Iman), SIA „Viesuļi”, Pārtikas un veterinārais dienests
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Atbalsta.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti	Nav bijuši.
4. Konsultācijas ar ekspertiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Noteikumu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas vai paplašināt esošo institūciju funkcijas. Optimizējot savu struktūru, normatīvā akta izpildi veiks Pārtikas un veterinārais dienests.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Noteikumu projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Ar normatīvo aktu varēs iepazīties bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.februāra noteikumu Nr.142 „Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums”11.punktu.
4. Cita informācija	Nav